2. pants

1Pieteikuma iesniedzējs - divdesmit viens 14.

2Saeimas deputāts (turpmāk - Pieteikuma iesniedzējs) -

3uzskata, ka apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 1. un 109.

4pantam.

5Apstrīdētā norma nav pieņemta tādā likumdošanas procesā, kas

6atbilstu labas likumdošanas principam. Atbilstoši Saeimas

7kārtības ruļļa 87.1 pantam likumdevējs nedrīkstēja

8apstrīdēto normu iekļaut budžeta likumprojektu paketē un izskatīt

9steidzamības kārtībā, jo tā neattiecās uz konkrēto saimniecisko

10gadu un nebija saistīta ar valsts finanšu līdzekļu izlietojumu.

11Tāpat, pieņemot apstrīdēto normu, likumdevējs nav izvērtējis

12pensiju sistēmas finanšu līdzekļu pietiekamību, ņemot vērā

13speciālā budžeta finansiālo stāvokli, valsts kopējās ekonomiskās

14attīstības prognozes, prognozes par pensiju sistēmas ilgtermiņa

15stabilitāti un demogrāfiskos rādītājus. Turklāt likumdevējs nav

16ievērojis arī no labas likumdošanas principa izrietošo prasību

17izvērtēt argumentus par apstrīdētās normas atbilstību Satversmes

18tiesas judikatūrai attiecīgajā jautājumā. Proti, grozot iemaksu

19likmi pensiju otrajā līmenī, bija jāveic plašāks un saturiski

20atšķirīgs izvērtējums, nevis tikai tāds, kas aptver šā līmeņa

21līdzšinējo ienesīgumu. Minētie procesuālie pārkāpumi ir

22būtiski.

23Likumdevējs ir veicis pasākumus, lai nodrošinātu personām

24iespēju īstenot sociālās tiesības, jo ir izveidojis triju līmeņu

25pensiju sistēmu. Tomēr šie pasākumi nav veikti pienācīgi, jo

26likumdevēja izveidotā pensiju sistēma nenodrošina adekvātu vecuma

27pensijas apmēru un neatbilst personu veiktajām iemaksām.

28Likumdevējam bija jāreaģē uz Latvijas demogrāfiskās situācijas

29pasliktināšanos un attiecīgi jāpalielina iemaksu likme pensiju

30otrajā līmenī, nevis tā jāsamazina.

31Pieņemot apstrīdēto normu, likumdevējs ir pārkāpis Satversmes

321. pantā ietverto tiesiskās paļāvības aizsardzības principu.

33Fondēto pensiju shēmas dalībniekiem ir radusies aizsargājama

34tiesiskā paļāvība uz to, ka iemaksas šajā shēmā atbilstoši

35Fondēto pensiju likuma 4. panta otrajai daļai tiks veiktas sešu

36procentu apmērā no iemaksu objekta. Turklāt likumdevējs nav

37paredzējis saudzējošu pāreju uz jauno tiesisko regulējumu, kā arī

38nav noteicis kompensējošu mehānismu, kas atsvērtu fondēto pensiju

39shēmas dalībniekiem radīto kaitējumu. Tiesiskās paļāvības

40aizsardzības princips tiek būtiski skarts, ja iemaksu pārdale

41starp shēmām neatbilst pensiju sistēmas ilgtspējas principam, kā

42arī atstāj negatīvu ietekmi uz pašreizējiem un nākamajiem pensiju

43saņēmējiem.

44Apstrīdētās normas pieņemšanas procesā ir pārkāpts arī sociāli

45atbildīgas valsts princips, jo nepastāvēja nedz īpaša izņēmuma

46situācija, nedz arī tādi ārkārtēji smagi ekonomiskie apstākļi,

47kas attaisnotu tās pieņemšanu. Turklāt iemaksu likmi pensiju

48otrajā līmenī ir pieļaujams samazināt vienīgi tādēļ, lai

49sabalansētu speciālā budžeta ieņēmumus un izdevumus un

50nodrošinātu pensiju sistēmas ilgtspēju. Taču apstrīdētā norma ir

51pieņemta īstermiņa problēmu risināšanai, lai īstenotu citus, ar

52speciālā budžeta ilgtspēju nesaistītus mērķus. Tāpat likumdevējs

53nav izvērtējis, kā apstrīdētā norma ietekmēs pensiju sistēmas

54ilgtspēju un nākotnes pensiju apmēru. Visbeidzot, apstrīdētā

55norma nelabvēlīgi ietekmē jau tā zemo sabiedrības uzticēšanos

56pensiju sistēmai, bet tieši šī uzticēšanās ir būtisks pensiju

57sistēmas ilgtspējas elements.