3. pants

1Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, -

2Saeima - norāda, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 1.

3un 109. pantam.

4Likumdevējs, pieņemot apstrīdēto normu savas rīcības brīvības

5ietvaros sociālo tiesību jomā, ir rīkojies tiesiski un ievērojis

6vispārējos tiesību principus, tostarp labas likumdošanas

7principu, kā arī pensiju sistēmas darbības pamatprincipus.

8Apstrīdētā norma pamatoti iekļauta budžeta likumprojektu

9paketē un izvērtēta tās ietvaros, jo šī norma attiecas uz

10konkrēto saimniecisko gadu un ir cieši saistīta ar valsts finanšu

11līdzekļu izlietojumu. Likumdevējs atbilstoši labas likumdošanas

12principam ir nodrošinājis to, ka tiesiskā regulējuma izstrādes

13procesā pēc iespējas ir apzināti ieinteresēto personu viedokļi un

14uzklausīti iebildumi, citstarp vērtēta arī Satversmes tiesas

15judikatūra un apstrīdētās normas ilgtermiņa ietekme.

16Likumdevējs ir veicis pasākumus, lai nodrošinātu personām

17iespēju īstenot savas sociālās tiesības. Ar apstrīdēto normu

18iemaksu likme pensiju otrajā līmenī ir mainīta atbilstoši

19sociālekonomiskajai un ģeopolitiskajai situācijai, taču nav

20mainīta valstī izveidotā triju līmeņu pensiju sistēma. Pensiju

21sistēma un pensiju otrais līmenis nodrošina to, ka personas

22pensijas apmērs būs taisnīgs - proporcionāls veiktajām sociālās

23apdrošināšanas iemaksām - un atkarīgs no personas līdzdalības

24pensijas kapitāla veidošanā.

25Personām ir nodrošinātas iespējas vismaz minimālā apmērā

26īstenot savas sociālās tiesības. Ar apstrīdēto normu lielākā daļa

27no iemaksu likmes tiek novirzīta uz pensiju pirmo līmeni - valsts

28obligāto nefondēto pensiju shēmu -, kura mērķis ir nodrošināt

29minimālo ienākumu līmeni personām, kas sasniegušas pensijas

30piešķiršanai nepieciešamo vecumu. Tādējādi tiek palielināts

31valsts pensiju speciālajā budžetā uzkrātais pārpalikums. Taču ar

32apstrīdēto normu nedz pensionēšanās noteikumi, nedz valsts

33minimālās vecuma pensijas apmērs un tās piešķiršanas nosacījumi,

34nedz arī pensijas aprēķināšanas kārtība nav mainīta.

35Apstrīdētā norma neskar personu tiesisko paļāvību. Ja tiktu

36atzīts, ka tā tomēr skar personu tiesisko paļāvību, tad tā

37atbilst tiesiskās paļāvības aizsardzības principam, jo ir

38ievērots saprātīgs līdzsvars starp nepieciešamību aizsargāt

39personu tiesisko paļāvību un nodrošināt sabiedrības

40intereses.

41Apstrīdētā norma neietekmē tās sociālās apdrošināšanas

42iemaksas, kas veiktas saskaņā ar iepriekšējo sociālās

43apdrošināšanas iemaksu kārtību, jo tajā noteiktā iemaksu likme ir

44attiecināta vienīgi uz nākotnē veicamām sociālās apdrošināšanas

45iemaksām. Tāpat apstrīdētā norma neparedz valsts politikas maiņu

46attiecībā uz pensiju otrā līmeņa darbību, bet tikai īslaicīgi

47maina iemaksu sadalījumu starp pensiju pirmo un otro līmeni. Nav

48ietekmēta arī kopējā iemaksu likme pensiju apdrošināšanai - tā

49joprojām tiek saglabāta 20 procentu apmērā. Apstrīdētā norma

50neuzliek personai nekādus jaunus pienākumus. Vienlaikus

51likumdevējs ir veicis vairākas papildu izmaiņas, kas vērstas uz

52pensiju saņēmēju sociālo tiesību nodrošināšanu.

53Apstrīdētajai normai ir divi savstarpēji saistīti mērķi -

54līdzsvarot speciālā budžeta ieņēmumus ar izdevumiem un īstenot

55citu personu tiesības uz sociālo nodrošinājumu, garantējot, ka

56šīs tiesības būs īstenojamas arī nākotnē. Tā vērsta uz pensiju

57sistēmas ilgtspējas nodrošināšanu. Apstrīdētā norma neapdraud

58pensiju otrā līmeņa izveidošanas jēgu un mērķi, jo šajā līmenī

59tiek novirzīts pat lielāks iemaksu apjoms nekā tas, kas sākotnēji

60bija paredzēts. Savukārt turpmākajiem gadiem ir noteikts iemaksu

61likmju palielinājums atbilstoši prognozētajām valsts

62ekonomiskajām iespējām.

63Likumdevēja rīcība atbilst sociāli atbildīgas valsts

64principam, jo vienlaikus nodrošina personas sociālo tiesību

65ievērošanu, sabiedrības kopējo interešu aizsardzību, sociālās

66drošības sistēmas ilgtspēju un līdzsvarotu valsts resursu

67izmantošanu. Izraudzītais risinājums ir izsvērts un samērīgs

68pensiju sistēmas risku līdzsvarošanas pasākums.

69Prognozes liecina, ka viena procentpunkta pārdale starp

70pensiju pirmo un otro līmeni būtiski neietekmēs pensiju apmēru un

71neskars pensiju sistēmas ilgtspēju. Turklāt šī pārdale var pat

72pozitīvi ietekmēt nākotnes pensiju apmēru - to citstarp pamato

73arī pensiju sistēmas vēsturiskie rādītāji. Konkrēta iemaksu likme

74pensiju otrajā līmenī ir tikai viens no elementiem, kas vērsti uz

75pensijas adekvātuma nodrošināšanu nākotnē, un tā būtu skatāma

76kompleksi ar pārējiem pensijas adekvātuma nodrošināšanas

77pasākumiem.