3. pants

Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, -

Saeima - norāda, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 1.

un 109. pantam.

Likumdevējs, pieņemot apstrīdēto normu savas rīcības brīvības

ietvaros sociālo tiesību jomā, ir rīkojies tiesiski un ievērojis

vispārējos tiesību principus, tostarp labas likumdošanas

principu, kā arī pensiju sistēmas darbības pamatprincipus.

Apstrīdētā norma pamatoti iekļauta budžeta likumprojektu

paketē un izvērtēta tās ietvaros, jo šī norma attiecas uz

konkrēto saimniecisko gadu un ir cieši saistīta ar valsts finanšu

līdzekļu izlietojumu. Likumdevējs atbilstoši labas likumdošanas

principam ir nodrošinājis to, ka tiesiskā regulējuma izstrādes

procesā pēc iespējas ir apzināti ieinteresēto personu viedokļi un

uzklausīti iebildumi, citstarp vērtēta arī Satversmes tiesas

judikatūra un apstrīdētās normas ilgtermiņa ietekme.

Likumdevējs ir veicis pasākumus, lai nodrošinātu personām

iespēju īstenot savas sociālās tiesības. Ar apstrīdēto normu

iemaksu likme pensiju otrajā līmenī ir mainīta atbilstoši

sociālekonomiskajai un ģeopolitiskajai situācijai, taču nav

mainīta valstī izveidotā triju līmeņu pensiju sistēma. Pensiju

sistēma un pensiju otrais līmenis nodrošina to, ka personas

pensijas apmērs būs taisnīgs - proporcionāls veiktajām sociālās

apdrošināšanas iemaksām - un atkarīgs no personas līdzdalības

pensijas kapitāla veidošanā.

Personām ir nodrošinātas iespējas vismaz minimālā apmērā

īstenot savas sociālās tiesības. Ar apstrīdēto normu lielākā daļa

no iemaksu likmes tiek novirzīta uz pensiju pirmo līmeni - valsts

obligāto nefondēto pensiju shēmu -, kura mērķis ir nodrošināt

minimālo ienākumu līmeni personām, kas sasniegušas pensijas

piešķiršanai nepieciešamo vecumu. Tādējādi tiek palielināts

valsts pensiju speciālajā budžetā uzkrātais pārpalikums. Taču ar

apstrīdēto normu nedz pensionēšanās noteikumi, nedz valsts

minimālās vecuma pensijas apmērs un tās piešķiršanas nosacījumi,

nedz arī pensijas aprēķināšanas kārtība nav mainīta.

Apstrīdētā norma neskar personu tiesisko paļāvību. Ja tiktu

atzīts, ka tā tomēr skar personu tiesisko paļāvību, tad tā

atbilst tiesiskās paļāvības aizsardzības principam, jo ir

ievērots saprātīgs līdzsvars starp nepieciešamību aizsargāt

personu tiesisko paļāvību un nodrošināt sabiedrības

intereses.

Apstrīdētā norma neietekmē tās sociālās apdrošināšanas

iemaksas, kas veiktas saskaņā ar iepriekšējo sociālās

apdrošināšanas iemaksu kārtību, jo tajā noteiktā iemaksu likme ir

attiecināta vienīgi uz nākotnē veicamām sociālās apdrošināšanas

iemaksām. Tāpat apstrīdētā norma neparedz valsts politikas maiņu

attiecībā uz pensiju otrā līmeņa darbību, bet tikai īslaicīgi

maina iemaksu sadalījumu starp pensiju pirmo un otro līmeni. Nav

ietekmēta arī kopējā iemaksu likme pensiju apdrošināšanai - tā

joprojām tiek saglabāta 20 procentu apmērā. Apstrīdētā norma

neuzliek personai nekādus jaunus pienākumus. Vienlaikus

likumdevējs ir veicis vairākas papildu izmaiņas, kas vērstas uz

pensiju saņēmēju sociālo tiesību nodrošināšanu.

Apstrīdētajai normai ir divi savstarpēji saistīti mērķi -

līdzsvarot speciālā budžeta ieņēmumus ar izdevumiem un īstenot

citu personu tiesības uz sociālo nodrošinājumu, garantējot, ka

šīs tiesības būs īstenojamas arī nākotnē. Tā vērsta uz pensiju

sistēmas ilgtspējas nodrošināšanu. Apstrīdētā norma neapdraud

pensiju otrā līmeņa izveidošanas jēgu un mērķi, jo šajā līmenī

tiek novirzīts pat lielāks iemaksu apjoms nekā tas, kas sākotnēji

bija paredzēts. Savukārt turpmākajiem gadiem ir noteikts iemaksu

likmju palielinājums atbilstoši prognozētajām valsts

ekonomiskajām iespējām.

Likumdevēja rīcība atbilst sociāli atbildīgas valsts

principam, jo vienlaikus nodrošina personas sociālo tiesību

ievērošanu, sabiedrības kopējo interešu aizsardzību, sociālās

drošības sistēmas ilgtspēju un līdzsvarotu valsts resursu

izmantošanu. Izraudzītais risinājums ir izsvērts un samērīgs

pensiju sistēmas risku līdzsvarošanas pasākums.

Prognozes liecina, ka viena procentpunkta pārdale starp

pensiju pirmo un otro līmeni būtiski neietekmēs pensiju apmēru un

neskars pensiju sistēmas ilgtspēju. Turklāt šī pārdale var pat

pozitīvi ietekmēt nākotnes pensiju apmēru - to citstarp pamato

arī pensiju sistēmas vēsturiskie rādītāji. Konkrēta iemaksu likme

pensiju otrajā līmenī ir tikai viens no elementiem, kas vērsti uz

pensijas adekvātuma nodrošināšanu nākotnē, un tā būtu skatāma

kompleksi ar pārējiem pensijas adekvātuma nodrošināšanas

pasākumiem.