Par Valsts nodokļu politikas pamatnostādnēm 2018.–2021. gadam

2. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Rīcības

virziens - uzņēmumu investīciju stimulēšana un uzņēmumu

starptautiskās konkurētspējas paaugstināšana

2.1. uzdevums:

Uzņēmumu ienākuma nodokļa režīma maiņa

2.1.1.

Ieviest kārtību, kas paredz, ka uzņēmumu ienākuma nodokļa

aprēķināšana un maksāšana tiek atlikta līdz ienākuma

sadales brīdim, piemērojot:

- 20% likmi peļņas sadales brīdī no bruto sadalāmā

ienākuma;

- attiecībā uz iepriekšējo gadu nesadalīto peļņu, par

kuru ir samaksāts uzņēmumu ienākuma nodoklis, tiek noteikts

pārejas periods (trīs gadi), kura laikā iedzīvotāju

ienākuma nodokļa līmenī tiek piemērota 10% likme (turpmāk

20% likme) attiecībā uz iepriekšējo gadu nesadalīto peļņu,

par kuru ir samaksāts UIN, tiek noteikts pārejas periods

(trīs gadi), kura laikā iedzīvotāju ienākuma nodokļa līmenī

tiek piemērota 10% likme (turpmāk 20% likme).

01.01.2018.

FM

EM

4.PR (4.1.RR)

2.1.2.

Saglabāt iespēju izmantot likumā "Par

uzņēmumu ienākuma nodokli" 17.2pantā

noteiktās atlaides par tiem atbalstāmo investīciju projekta

ietvaros veiktajiem sākotnējiem ilgtermiņa ieguldījumiem par

kuriem Ministru kabinets līdz 2017.gada 31.decembrim pieņēmis

lēmumu.

01.01.2018.

FM

EM

4.PR (4.1.RR)

2.1.3.

Saglabāt iespēju kapitālsabiedrībām piemērot

uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi saskaņā ar likumu "Par

nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās

zonās"

FM

SM

4.PR (4.1.RR)

2.1.4.

Paredzēt uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumu par

ziedojumiem sabiedriskā labuma organizācijām ar

ierobežojumu:

1) ar uzņēmumu ienākuma nodokli neaplikt ziedoto summu,

kas nepārsniedz10% no iepriekšējā pārskata gada peļņas;

vai

2) ar uzņēmumu ienākuma nodokli neaplikt ziedoto summu,

kas nepārsniedz 3% no iepriekšējā pārskata gadā izmaksātā

darba algas apmēra; vai

3) pārskata gadā aprēķināto UIN par aprēķinātajām

dividendēm var samazināt - noteiktā apmērā no ziedotās

summas, bet ne vairāk, kā noteiktā apmērā no aprēķinātās

UIN summas (darbs ar ierobežojumu noteikšanu turpināsies

tiesību aktu izstrādes laikā).

01.01.2018.

FM

EM

4.PR (4.1.RR)

2.2.

uzdevums: Nodokļa likmju izlīdzināšana dažādiem ienākuma

veidiem

2.2.1.

Vienādot nodokļa likmes kapitālam un kapitāla

pieaugumam (pašreiz iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme no

kapitāla, kas nav kapitāla pieaugums (piemēram, dividendēm,

procentu ienākumam) ir 10%, bet ienākumam no kapitāla

pieauguma - 15%) - nosakot to 20% apmērā (izņemot par

dividendēm, ja tās jau ir apliktas uzņēmuma līmenī ar

ienākuma nodokļa 20% likmi peļņas sadales brīdī)

01.01.2018.

FM

1.PR (1.2.RR)

2.2.2.

Noteikt valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu

likmi un objektu saimnieciskās darbības apliekamajam

ienākumam:

- ja tas pārsniedz 430 euro mēnesī - līdzšinējā

kārtībā, t.i., brīvi noteikts iemaksu objekts, bet ne

mazāks kā vismaz minimālās algas apmērā un likme -

līdzšinējā (atkarībā no pašnodarbinātās personas statusa)

bet par starpību starp brīvi izraudzīto iemaksu objektu un

faktisko saimnieciskās darbības apliekamo ienākumu maksā

VSAOI 5% apmērā (pensijas apdrošināšanai);

- no apliekamā ienākuma, kas nepārsniedz 430 euro

mēnesī, veic iemaksas privātajā pensiju fondā (3.pensiju

līmenis) vismaz 5% apmērā.

01.01.2018.

LM

1.PR (1.2.RR)

2.2.3.

Noteikt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi

20% (pašreiz 10%) ienākumam no nomas/īres

nereģistrējot saimniecisko darbību, papildus nosakot 50%

izdevumu normu (bez attaisnojuma dokumentiem, neņemot vērā

faktiskos izdevumus) (patreiz nav un ir tikai nodoklis par

nekustamo īpašumu)

01.01.2018.

FM

1.PR (1.2.RR)

2.2.4.

Noteikt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi

20% (pašreiz 10%) ienākumam no augoša

meža/kokmateriālu pārdošanas, papildus nosakot 50%

izdevumu normu (bez attaisnojuma dokumentiem, neņemot vērā

faktiskos izdevumus) (patreiz izdevumu norma ir 25% - no

augoša meža pārdošanas (ar meža atjaunošanu saistītie

izdevumi) un 50% - no kokmateriālu pārdošanas ienākuma (ar

kokmateriālu sagatavošanu/pārdošanu saistītie izdevumi))

01.01.2018.

FM

1.PR (1.2.RR)

2.2.5.

Noteikt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi

20% (pašreiz 10%) ienākumam no metāllūžņu

pārdošanas, papildus nosakot 50% izdevumu normu (bez

attaisnojuma dokumentiem, neņemot vērā faktiskos izdevumus)

(patreiz nav).

01.01.2018.

FM

1.PR (1.2.RR)

2.2.6.

Saglabāt iepriekšējo nodokļu piemērošanas kārtību

iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājiem, kas gūst

ienākumus uz uzņēmumu

līguma pamata,

bet nav reģistrējuši saimniecisko

darbību, pielīdzinot tos algas nodokļa

maksātājiem, t.i. iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme tiek

noteikta:

- 20% apliekamajam ienākumam līdz 45 000 euro

gadā;

- 23% apliekamajam ienākumam virs 45 000 euro

gadā.

Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likme -

tāda pati kā algas nodokļa maksātājiem

01.01.2018.

FM

1.PR (1.2.RR)

2.2.7.

Aplikt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli,

piemērojot nodokļa likmi 20% (pašreiz neapliek) izložu vai azartspēļu laimestus,

kas pārsniedz 3000 euro

01.01.2018.

FM

1.PR (1.2.RR)

2.3.

uzdevums: Sakārtot "mazo" uzņēmumu nodokļu

režīmus

2.3.1.

Noteikt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi (pašreiz 23%)

saimnieciskās

darbības veicēju apliekamajam ienākumam:

- 20% ienākumiem līdz 45 000 euro gadā;

- 23% ienākumiem virs 45 000 euro gadā.

Noteikt ierobežojumu saimnieciskās darbības izdevumiem -

līdz 80% no saimnieciskās darbības ieņēmumiem (ierobežojums

neattiecas uz darba algu un darba devēja valsts sociālās

apdrošināšanas obligātajām iemaksām) vai palielināt nodokļu

administrēšanas efektivitāti. Turpināt atsevišķi risināt

šāda principa piemērošanas iespējas lauksaimniecības

nozarē.

01.01.2018.

FM

1.PR (1.2.RR)

2.3.2.

Samazināt mikrouzņēmumu nodokļa

maksātāju apgrozījuma

slieksni līdz 40 000 euro gadā (pašreiz 100 000

euro gadā), vienādojot to ar pievienotās vērtības

nodokļa reģistrācijas slieksni, saglabājot likmi esošajā

apmērā 15%

01.01.2018.

FM

1.PR (1.1.RR)

2.3.3.

Noteikt 20% iedzīvotāju ienākuma nodokļa

likmi mikrouzņēmumu

nodokļa dividendēm

01.01.2018.

FM

1.PR (1.2.RR)

2.3.4.

Palielināt algas slieksni mikrouzņēmumos

nodarbinātiem darbiniekiem, vienojoties ar iesaistītajām

ministrijām

01.01.2018.

FM

LM, EM

1.PR (1.1.RR)

2.3.5.

Uzlabot Valsts ieņēmumu dienesta kontroli

attiecībā uz mikrouzņēmumiem, novēršot nepamatotu nodokļa

režīma izvēli

01.01.2018.

VID

FM

3.PR (3.1.RR)

2.3.6.

Uzlabot patentmaksas režīmu, nosakot

vienotu patentmaksas apmēru 50 euro un 100 euro

(pašreiz patentmaksas ir noteiktas no 43 līdz 100 euro

atkarībā no sadalījuma pa reģioniem un profesijām),

atsakoties no pārāk detalizēta saimnieciskās darbības veidu

sadalījuma, kā arī vienkāršojot to samaksu (MK noteikumi).

Piemērot samazinātās patentmaksas režīmu arī personām ar I.

un II. grupas invaliditāti.

01.01.2018.

EM

VID, LM, FM

1.PR (1.1.RR)

2.3.7.

Noteikt autoratlīdzībām

iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes:

- 20% apliekamajam ienākumam līdz 45 000 euro

gadā;

- 23% apliekamajam ienākumam virs 45 000 euro

gadā.

Autoratlīdzību saņēmējiem tiek noteikti šādi attaisnoto

izdevumu apmēri:

- 50 % apmērā

no autoratlīdzības (honorāra) summas par šādu darbu

radīšanu, izdošanu, izpildīšanu vai citādu izmantošanu

(arhitektūras darbiem, vizuālās mākslas darbiem, muzikāliem

darbiem ar vai bez teksta, audiovizuāliem, horeogrāfiskiem

un teātra darbiem, atklājumiem, izgudrojumiem un

rūpnieciskiem paraugiem);

- 15 % literāriem darbiem, tai skaitā darbiem, kas

radīti, izdoti, izpildīti vai citādi izmantoti presē un

citos masu informācijas līdzekļos

01.01.2018.

FM

KM

1.PR (1.2.RR)

2.3.8.

Autoratlīdzību saņēmējiem papildus esošajam VSAOI modelim

(nesamazinot esošo sociālo nodrošinājumu) noteikt

autoratlīdzībām 5% VSAOI likmi no izmaksātāja līdzekļiem

(pensiju apdrošināšanai), ko ietur izmaksas brīdī. Ja

autoratlīdzība pārsniedz 430 euro mēnesī, ieturētā

summa tiek novirzīta uz 1.un 2. pensiju līmenim. Ja

autoratlīdzība ir mazāka par 430 euro mēnesī izvērtē

iemaksas ieskaitīšanas iespēju 3.pensiju līmenī.

Autortiesību mantiniekiem - saglabājas līdzšinējā

kārtība, t.i., VSAOI iemaksas nav jāveic

01.01.2018.

LM

FM

1.PR (1.1.RR)

2.4.

uzdevums: Tiesību normu sakārtošana grāmatvedības jomā

2.4.1.

Izstrādāt jaunu likumu "Par

grāmatvedību", lai tas būtu atbilstošs juridiskās

tehnikas prasībām, ietverot lietoto terminu plašāku

skaidrojumu un papildu regulējuma noteikšanu, kā arī nosakot

likuma mērķi un darbības jomu. Pārskatīt un pilnveidot arī uz

šī likuma pamata izdotos Ministru kabineta noteikumus.

31.12.2020.

FM

5.PR (5.1.RR)

2.4.2.

Paplašināt Starptautisko grāmatvedības

standartu lietotāju loku, dodot iespēju visām lielajām

kapitālsabiedrībām sagatavot finanšu pārskatus saskaņā ar

Starptautiskajiem grāmatvedības standartiem. Ieguvums -

labvēlīgāka ietekme, kas veicinātu vienotā tirgus

stiprināšanu un uzlabotu ekonomikas konkurētspēju, ļaujot

uzņēmumiem pasaules kapitāla tirgos piesaistīt kapitālu un

investīcijas.

01.01.2018.

FM

5.PR (5.1.RR)

2.4.3.

Vienkāršot ieņēmumu un izdevumu uzskaiti tām

fiziskajām personām, kas veic saimniecisko darbību,

izmantojot bezskaidras naudas norēķinus un kārto grāmatvedību

vienkāršā ieraksta sistēmā, tādējādi samazinot patērēto laiku

grāmatvedības kārtošanai

01.07.2018.

FM

5.PR (5.1.RR)

2.4.4.

Nodrošināt vienveidīgu grāmatvedības politiku starp Finanšu

ministriju un Valsts kasi attiecībā uz grāmatvedības un

gada pārskatu sagatavošanas prasību noteikšanu no valsts

vai pašvaldību budžeta finansētām iestādēm, ievērojot, ka

privātā un publiskā sektora grāmatvedības politika balstās

uz vienotiem grāmatvedības pamatprincipiem un uz vienotām

grāmatvedības kārtošanas un organizācijas prasībām saskaņā

ar likumu "Par grāmatvedību". Taču privātā un

publiskā sektora būtiskākās grāmatvedības kārtošanas

atšķirības ir gada pārskatu sagatavošanas un iesniegšanas

prasības, kā arī ir atšķirīgas gada pārskatu posteņu

novērtēšanas prasības. Valsts kase kārto valsts budžeta

finanšu uzskaiti. No valsts vai pašvaldību budžeta

finansētās iestādes gada pārskatus iesniedz Valsts kasei,

savukārt privāta sektora subjekti Valsts ieņēmumu

dienestam.

Starp Finanšu ministriju un Valsts kasi nodrošināt

normatīvo aktu projektu savstarpēja saskaņošanu un

nepieciešamības gadījumā iesaisti to izstrādē, kā arī

sadarbību problemātisku jautājumu risināšanā.

patstāvīgi

FM

Valsts kase

5.PR (5.1.RR)