1. pants

1Saeima 2002. gada 31. oktobrī pieņēma Valsts sociālo

2pabalstu likumu (turpmāk - Pabalstu likums), kas stājās spēkā

32003. gada 1. janvārī. Pabalstu likuma 4. panta pirmā daļa

4paredz, ka tiesības uz valsts sociālajiem pabalstiem ir Latvijas

5pilsoņiem, nepilsoņiem, ārvalstniekiem un bezvalstniekiem, kuriem

6piešķirts personas kods un kuri pastāvīgi dzīvo Latvijas

7teritorijā. Šā likuma 10. pants regulē atlīdzību par aizbildņa

8pienākumu pildīšanu.

9Pabalstu likuma 20. panta pirmās daļas 2. punkts redakcijā,

10kas bija spēkā līdz 2019. gada 6. martam, noteica, ka regulāri

11izmaksājamā valsts sociālā pabalsta izmaksu pārtrauc, ja pabalsta

12saņēmējs vai bērns, par kuru tiek maksāts pabalsts, izbrauc no

13Latvijas Republikas uz pastāvīgu dzīvi ārvalstī. Ar 2019. gada

1428. februāra likuma "Grozījumi Valsts sociālo pabalstu

15likumā" (turpmāk - Grozījumi Pabalstu likumā) 4. pantu

16Pabalstu likuma 20. panta pirmās daļas 2. punkta redakcija tika

17grozīta, un tagad šī norma noteic, ka regulāri izmaksājamā valsts

18sociālā pabalsta izmaksu pārtrauc, "ja pabalsta saņēmējs vai

19bērns, par kuru tiek maksāts pabalsts, izbrauc no Latvijas

20Republikas uz pastāvīgu dzīvi ārvalstī. Šis nosacījums neattiecas

21uz šā likuma 10. pantā minētā pabalsta izmaksu, ja aizbildnis un

22bērns, par kuru tiek maksāts pabalsts, izbrauc no Latvijas

23Republikas uz pastāvīgu dzīvi ārvalstī".

24Savukārt ar Grozījumu Pabalstu likumā 5. pantu Pabalstu likuma