1Saeima 2002. gada 31. oktobrī pieņēma Valsts sociālo
2pabalstu likumu (turpmāk - Pabalstu likums), kas stājās spēkā
32003. gada 1. janvārī. Pabalstu likuma 4. panta pirmā daļa
4paredz, ka tiesības uz valsts sociālajiem pabalstiem ir Latvijas
5pilsoņiem, nepilsoņiem, ārvalstniekiem un bezvalstniekiem, kuriem
6piešķirts personas kods un kuri pastāvīgi dzīvo Latvijas
7teritorijā. Šā likuma 10. pants regulē atlīdzību par aizbildņa
8pienākumu pildīšanu.
9Pabalstu likuma 20. panta pirmās daļas 2. punkts redakcijā,
10kas bija spēkā līdz 2019. gada 6. martam, noteica, ka regulāri
11izmaksājamā valsts sociālā pabalsta izmaksu pārtrauc, ja pabalsta
12saņēmējs vai bērns, par kuru tiek maksāts pabalsts, izbrauc no
13Latvijas Republikas uz pastāvīgu dzīvi ārvalstī. Ar 2019. gada
1428. februāra likuma "Grozījumi Valsts sociālo pabalstu
15likumā" (turpmāk - Grozījumi Pabalstu likumā) 4. pantu
16Pabalstu likuma 20. panta pirmās daļas 2. punkta redakcija tika
17grozīta, un tagad šī norma noteic, ka regulāri izmaksājamā valsts
18sociālā pabalsta izmaksu pārtrauc, "ja pabalsta saņēmējs vai
19bērns, par kuru tiek maksāts pabalsts, izbrauc no Latvijas
20Republikas uz pastāvīgu dzīvi ārvalstī. Šis nosacījums neattiecas
21uz šā likuma 10. pantā minētā pabalsta izmaksu, ja aizbildnis un
22bērns, par kuru tiek maksāts pabalsts, izbrauc no Latvijas
23Republikas uz pastāvīgu dzīvi ārvalstī".
24Savukārt ar Grozījumu Pabalstu likumā 5. pantu Pabalstu likuma
Sakārto faktus pirms sarunas ar iestādi vai juristu
Īpašuma un zemesgrāmatu pantos vērtība ir precīzā atsaucē, dokumentu ķēdē un lēmumu datumos. Vairogs var kalpot kā lietas mape šai pārbaudei.