17. pants

1Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 32. panta trešo

2daļu tiesību norma, kuru Satversmes tiesa atzinusi par

3neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību normai, uzskatāma

4par spēkā neesošu no Satversmes tiesas sprieduma publicēšanas

5dienas, ja tiesa nav noteikusi citādi. Izmantojot minētajā normā

6piešķirtās tiesības, Satversmes tiesai iespēju robežās jāgādā par

7to, lai situācija, kāda varētu veidoties no brīža, kad apstrīdētā

8norma zaudē spēku, neradītu personām Satversmē garantēto

9pamattiesību aizskārumu (sk. Satversmes tiesas 2005. gada 16.

10decembra sprieduma lietā Nr. 2005-12-0103 25. punktu un

112015. gada 16. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2014-13-01 22.

12punktu).

13Kā jau tika minēts šā sprieduma 10. punktā, Pieteikuma

14iesniedzējas izskatāmajā administratīvajā lietā esošā tiesiskā

15strīda rezultāts ir atkarīgs no apstrīdētā regulējuma. To

16piemērojot, Aģentūra pārtrauca izmaksāt ārvalstī pastāvīgi

17dzīvojošam aizbildnim atlīdzību par aizbildņa pienākumu pildīšanu

18un pieprasīja, lai viņš atmaksā pārmaksāto atlīdzību. Apstrīdētā

19regulējuma atzīšana par spēku zaudējušu no brīža, kad radies

20pieteicēja izskatāmās lietas pamatā esošajā administratīvajā

21lietā pamattiesību aizskārums, ir vienīgā iespēja aizsargāt viņa

22pamattiesības.

23Apstrīdētā regulējuma atzīšana par spēkā neesošu no noteikta

24brīža pagātnē ir nepieciešama, lai aizsargātu bērna vislabākās

25intereses un arī citu tādu personu pamattiesības, kuras uzsākušas

26savu pamattiesību aizsardzību Administratīvā procesa likumā

27noteiktajā kārtībā. Kaut arī apstrīdētais regulējums pēc būtības

28vairs nav spēkā, tomēr tas varēja būt piemērots administratīvā

29procesa ietvaros laikā, kad bija spēkā, vai būtu jāpiemēro jau

30uzsāktā administratīvajā procesā, tādējādi aizskarot arī citām

31personām Satversmē noteiktās pamattiesības.

32Lai aizsargātu personu pamattiesības, nepieciešams noteikt, ka

33apstrīdētais regulējums attiecībā uz personām, kuras uzsākušas

34savu pamattiesību aizsardzību ar vispārējiem tiesību aizsardzības

35līdzekļiem administratīvā procesa ietvaros, zaudē spēku no šo

36personu pamattiesību aizskāruma rašanās brīža.

37Nolēmumu

38daļa

39Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu,

40Satversmes tiesa

41nosprieda:

42atzīt Valsts sociālo pabalstu likuma

434. panta pirmās daļas (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2019. gada

446. martam) vārdus "un kuri pastāvīgi dzīvo Latvijas

45teritorijā", kā arī 20. panta pirmās daļas 2. punktu

46(redakcijā, kas bija spēkā līdz 2019. gada 6. martam), ciktāl tie

47attiecas uz atlīdzību par aizbildņa pienākumu pildīšanu, par

48neatbilstošiem Latvijas Republikas Satversmes 91. un 109. pantam

49un spēkā neesošiem attiecībā uz personām, kurām šīs tiesību

50normas tika piemērotas vai būtu jāpiemēro administratīvā procesa

51ietvaros un kuras uzsākušas savu pamattiesību aizsardzību

52administratīvā procesa ietvaros, no šo personu pamattiesību

53aizskāruma rašanās brīža.

54Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

55Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā.

56Tiesas sēdes priekšsēdētāja I.

57Ziemele