4. pants

Pieaicinātā persona - tiesībsargs - uzskata, ka

apstrīdētās normas neatbilst Satversmes 91. un 109. pantam.

Lai gan Saeima lūdz tiesvedību lietā izbeigt, tiesībsargs

uzskata, ka apstrīdēto normu atbilstība Satversmes 91. un 109.

pantam ir vērtējama pēc būtības, jo attiecībā uz pieteicēju

izskatāmās lietas pamatā esošajā administratīvajā lietā

apstrīdētās normas tikšot piemērotas redakcijā, kas bija spēkā

pirms Grozījumu Pabalstu likumā pieņemšanas, un tādējādi radīšot

sekas, kas aizskaršot personai Satversmē nostiprinātās

pamattiesības.

Ja tiesvedība izskatāmajā lietā tiks izbeigta, nebūšot

iespējams panākt taisnīgu tiesisko attiecību noregulējumu arī

attiecībā uz personām, kuras uzsākušas savu tiesību aizsardzību

administratīvā procesa ietvaros. Šim procesam esot raksturīgs

tāds materiālo tiesību normu piemērošanas princips, ka tiesa,

vērtējot nelabvēlīga administratīvā akta tiesiskumu, piemēro tās

materiālo tiesību normas, kuras bija spēkā šā administratīvā akta

izdošanas brīdī.

Neesot objektīva un saprātīga pamata atšķirīgai attieksmei

pret aizbildņiem un bērniem atkarībā no tā, vai viņi pastāvīgi

dzīvo Latvijā vai ārvalstīs. Apstrīdēto normu neatbilstību

Satversmes 91. un 109. pantam esot atzinusi arī Saeima, citstarp

norādot, ka pārcelšanās uz pastāvīgu dzīvi ārvalstī nemaina

aizbildņa pienākumu rūpēties par aizbilstamo un viņa interešu

aizsardzību.