3. pants

1Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, - Saeima

2- uzskata, ka tiesvedība izskatāmajā lietā ir izbeidzama,

3pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas

42. punktu, jo apstrīdētās normas ir zaudējušas spēku.

5Saeima norāda, ka aizbildņa uzdevums ir aizvietot bērna

6vecākus un pārstāvēt bērnu personiskajās un mantiskajās

7attiecībās, nodrošinot bērna tiesību un interešu aizsardzību. Ja

8nemainās bērna juridiskais statuss vai neiestājas citi

9Civillikuma 339. pantā minētie aizbildnības izbeigšanas pamati,

10aizbildnis turpinot pildīt attiecīgos pienākumus līdz pat brīdim,

11kad bērns sasniedz pilngadību, turklāt šajā periodā atbilstoši

12Civillikuma 255. pantam aizbildnim esot sevišķi jāgādā par sava

13aizbilstamā audzināšanu ar tādu pašu rūpību, ar kādu apzinīgi

14vecāki gādātu par sava bērna audzināšanu. Tādēļ pārcelšanās uz

15pastāvīgu dzīvi ārvalstī nemainot aizbildņa pienākumu rūpēties

16par aizbilstamo un viņa interešu aizsardzību. Atbilstoši Pabalstu

17likuma 10. pantam aizbildnim esot tiesības saņemt atlīdzību par

18attiecīgo pienākumu pildīšanu. Saskaņā ar apstrīdētajām normām

19šīs atlīdzības izmaksa tikusi pārtraukta, ja aizbildnis vai bērns

20izbrauca uz pastāvīgu dzīvi ārvalstī. Līdz ar to esot varējusi

21veidoties un arī veidojusies tāda situācija, ka aizbildnis, kas

22kopā ar aizbilstamo pārcēlies uz pastāvīgu dzīvi ārvalstī,

23turpina pildīt savus aizbildņa pienākumus, bet atlīdzību par to

24nesaņem.

25Lai uzlabotu ārpusģimenes aprūpē esošajiem bērniem

26nepieciešamo atbalstu un nodrošinātu viņiem iespēju augt

27ģimeniskā vidē, ar Grozījumiem Pabalstu likumā paredzēts izņēmums

28no apstrīdētajās normās, īpaši Pabalstu likuma 20. panta pirmās

29daļas 2. punktā, ietvertā noteikuma, ka regulāri izmaksājamā

30valsts sociālā pabalsta, tātad arī atlīdzības par aizbildņa

31pienākumu pildīšanu, izmaksu pārtrauc, ja pabalsta saņēmējs vai

32bērns, par kuru pabalsts tiek maksāts, pārceļas uz pastāvīgu

33dzīvi ārvalstī. Saskaņā ar Grozījumu Pabalstu likumā 4. pantu šis

34noteikums turpmāk neattiekšoties uz atlīdzību par aizbildņa

35pienākumu pildīšanu.

36Atbilstoši Grozījumiem Pabalstu likumā personām, kas pašreiz

37pilda aizbildņa pienākumus un ir pārcēlušās uz pastāvīgu dzīvi

38ārvalstī, tiesības uz atlīdzību par aizbildņa pienākumu pildīšanu

39rodoties no 2019. gada 7. marta. Līdz ar to likumdevējs neesot

40piešķīris atpakaļvērstu spēku tiesībām uz šādu atlīdzību. Taču

41esot paredzēts saudzējošs pārejas periods, lai aizbildņi

42pieteiktos atlīdzības saņemšanai: ārvalstīs pastāvīgi dzīvojoši

43aizbildņi viena gada laikā (līdz 2020. gada 7. martam) varēšot

44pieteikties atlīdzības par aizbildņa pienākumu pildīšanu

45saņemšanai un to saņemt pilnā apmērā no attiecīgo tiesību rašanās

46brīža.

47Grozījumi Pabalstu likumā esot izstrādāti pēc izskatāmās

48lietas ierosināšanas. No šo grozījumu anotācijas esot saprotams,

49ka grozījumu izstrādātājs (13. Saeimas Sociālo un darba lietu

50komisija) pēc būtības ir pievienojies Pieteikuma iesniedzējas

51argumentiem, norādot uz to, ka atlīdzība par aizbildņa pienākumu

52pildīšanu būtu izmaksājama arī gadījumos, kad aizbildnis kopā ar

53aizbilstamo pārcēlies uz pastāvīgu dzīvi ārvalstī. Tādējādi

54likumdevējs esot atzinis, ka apstrīdētās normas nav atbilstošas

55Satversmes 91. panta pirmajā teikumā nostiprinātajām tiesībām uz

56vienlīdzīgu attieksmi kopsakarā ar Satversmes 109. pantā

57ietvertajām tiesībām uz sociālo nodrošinājumu. Ar Grozījumiem

58Pabalstu likumā likumdevējs esot novērsis Pieteikuma iesniedzējas

59norādītos apstrīdēto normu trūkumus.

60Izskatāmās lietas pamatā esošajā administratīvajā lietā strīds

61pēc būtības attiecoties uz vairākus gadus iepriekš veiktām

62atlīdzības par aizbildņa pienākumu pildīšanu izmaksām.

63Pamattiesību aizsardzību individuālās lietās likumdevējam ne

64vienmēr esot iespējams nodrošināt ar tiesību normu palīdzību.

65Secinot, ka konkrēta tiesību norma attiecībā uz noteiktu personu

66nav bijusi atbilstoša Satversmei, indivīda pamattiesību

67aizsardzībai varot tikt izmantoti arī citi likumā paredzētie

68tiesību aizsardzības mehānismi, tostarp administratīvais

69process.