12. punkts

1Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

2otrreizējās caurlūkošanas ietvaros Valsts pārvaldes iekārtas

3likuma 92. pantu paredzēja izteikt jaunā redakcijā, un tā vairs

4nesaturēja tādu pamattiesību ierobežojumu, kas pēc būtības ir

5līdzīgs apstrīdētajā normā ietvertajam.

6Savukārt apstrīdētās normas kā deputāta Inta Dāldera

7priekšlikums tika ietvertas likumprojektā "Grozījumi Valsts

8un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības

9likumā" tikai uz otro un galīgo lasījumu. Par šiem

10grozījumiem atbildīgā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu)

11komisija attiecīgo priekšlikumu neatbalstīja, norādot uz tā

12neatbilstību Saeimas kārtības ruļļa 87.1 pantā

13noteiktajiem kritērijiem (sk. šā sprieduma 18.2. punktu),

14un no lietas materiāliem izriet, ka tā nebija vērtējusi

15apstrīdētajās normās ietvertā pamattiesību ierobežojuma

16satversmību. Savukārt 12. Saeimas 2017. gada 22. novembra sēdē

17deputāti minēto deputāta Inta Dāldera priekšlikumu apsprieda,

18tomēr attiecīgo diskusiju laikā netika izvērtēts nedz

19apstrīdētajās normās ietvertā pamattiesību ierobežojuma

20samērīgums, nedz atbilstība datu aizsardzības prasībām. Deputāts

21Sergejs Dolgopolovs norādīja, ka Atlīdzības likumā ietverts

22deleģējums Ministru kabinetam vērtēt ar valsts un pašvaldību

23institūciju amatpersonu un darbinieku atalgojumu saistītās

24informācijas publicēšanas pienākuma apjomu, un uzsvēra, ka šis

25jautājums jau esot atrisināts un ka tas, vai risinājums ir labs,

26"būs uz Ministru kabineta sirdsapziņas, jo viņi atbild par

27tiem noteikumiem un to [..] saturu, kā bija ieteikts

28komisijā" (sk. 12. Saeimas 2017. gada 22. novembra sēdes

29stenogrammu. Pieejama: titania.saeima.lv). Satversmes tiesa

30vērš uzmanību, ka tas vien, ka likumdevējs kādu tiesisko

31regulējumu ir apspriedis, iespējams, pat vairākkārt, vēl

32nenozīmē, ka likumdevējs tik tiešām būtu vērtējis šajā tiesiskajā

33regulējumā ietverta pamattiesību ierobežojuma atbilstību

34konstitūcijai [sal.: Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnešu

35Ziemeles, Šajo (Sajó), Kalaidžijeva (Kalaydjiyeva),

36Vučiničs (Vučinić) un De Gaetāno (De Gaetano)

37kopējās atsevišķās domas pie sprieduma lietā "Animal

38Defenders International v. The United Kingdom", pieteikums

39Nr. 48876/08, 9. punkts].

40Tādējādi no apstrīdēto normu izstrādes materiāliem izriet, ka

41Saeima to pieņemšanas gaitā nav pēc būtības izvērtējusi Valsts

42prezidenta motivētajā rakstā izteiktos iebildumus, citstarp

43attiecībā uz valsts institūciju pienākuma publicēt mājaslapā

44internetā informāciju par to amatpersonām un darbiniekiem

45aprēķināto atalgojumu un citām naudas summām, norādot viņu vārdu,

46uzvārdu un amatu, satversmību un atbilstību fizisko personu datu

47aizsardzības prasībām.

4818.4. Pieteikuma iesniedzēji norāda uz apsvērumiem par

49apstrīdēto normu neatbilstību ne vien Satversmes 96. pantam, bet

50arī Datu regulai. Pēc Pieteikuma iesniedzēju ieskata, apstrīdēto

51normu pieņemšanas gaitā Saeima nav uzklausījusi datu aizsardzības

52un tiesību ekspertu viedokli par apstrīdēto normu atbilstību Datu

53regulai (sk. pieteikumu lietas materiālu 1. sēj. 6. lp.).

54Turklāt vairākas pieaicinātās personas ir izteikušas apsvērumus

55par apstrīdētajās normās noteikto pienākumu neatbilstību Datu

56regulas 5. pantā ietvertajiem personas datu apstrādes principiem

57(sk. Tieslietu ministrijas viedokli lietas materiālu 1. sēj.

58184.-189. lp., Datu valsts inspekcijas viedokli lietas materiālu

591. sēj. 191.-194. lp., Katrīnes Pļaviņas viedokli lietas

60materiālu 3. sēj. 69.-76. lp., Datu aizsardzības speciālistu

61asociācijas viedokli lietas materiālu 3. sēj. 77.-81. lp. un

62Signes Plūmiņas viedokli lietas materiālu 3. sēj. 82.-88.

63lp.).

64Apstrīdēto normu pieņemšanas brīdī bija spēkā Direktīva

6595/46/EK. Tā neizvirzīja īpašas prasības attiecībā uz

66likumdošanas procesu, kurā tiek lemts par ierobežojuma noteikšanu

67personas tiesībām uz datu aizsardzību. Tomēr tajā pašā laikā bija

68spēkā arī Datu regula, kuras 99. panta 1. punkts noteic, ka tā

69stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas

70Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Datu regula Eiropas Savienības

71Oficiālajā Vēstnesī tika publicēta 2016. gada 4. maijā

72(publikācijas Nr. L 119). Tātad Datu regula stājās spēkā 2016.

73gada 24. maijā, no šā brīža kļūstot par Eiropas Savienības

74dalībvalstu, tostarp arī Latvijas, tiesību sistēmu sastāvdaļu

75[sk.: Gailītis K., Markus K. Eiropas Savienības tiesību avoti.

76Grām.: Schewe C., Buka A., Gailītis K., Strazdiņš Ģ. (zin. red.)

77Eiropas Savienības tiesības. I daļa. Institucionālās tiesības.

78Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2014, 232. lpp.; sal.: Lenaerts K.,

79Van Nuffel P. Constitutional Law of the European Union.

802nd edition. London: Sweet & Maxwell, 2006, p.

81764]. Savukārt atbilstoši Datu regulas 99. panta 2. punktam

82tā kļuva piemērojama no 2018. gada 25. maija.

8318.4.1. Līguma par Eiropas Savienību 4. panta trešās

84daļas pirmais paragrāfs noteic, ka saskaņā ar lojālas sadarbības

85principu Savienība un dalībvalstis ar patiesu savstarpējo cieņu

86palīdz cita citai veikt uzdevumus, ko nosaka Līgumos. Savukārt

87minētā panta trešās daļas trešais paragrāfs noteic, ka

88dalībvalstis sekmē Savienības uzdevumu izpildi un atturas no

89jebkādiem pasākumiem, kuri varētu apdraudēt Savienības mērķu

90sasniegšanu. Šajā pantā ietvertais dalībvalstu lojalitātes

91princips uzliek dalībvalstīm negatīvu pienākumu atturēties no

92jebkādu darbību veikšanas, kas var kaitēt Eiropas Savienības

93interesēm [sk.: Lenaerts K., Gutiérrez-Fons A. J. A

94Constitutional Perspective. In.: Schütze R., Tridimas T. (Eds.)

95Oxford Principles of European Union Law. Volume I: The European

96Union Legal Order. Oxford: Oxford University, 2018, p. 119].

97Vienlaikus dalībvalstu lojalitātei atbilstoši Satversmes 68.

98panta otrajai daļai jāstiprina demokrātija. Labas likumdošanas

99principa tvērumā ietilpst demokrātiju stiprinoša Eiropas

100Savienības tiesību ievērošana, tādējādi veicinot ilgtspējīga

101tiesiskā regulējuma pieņemšanu.

102Līguma par Eiropas Savienību 3. panta pirmā daļa noteic, ka

103Eiropas Savienības mērķis ir veicināt mieru, stiprināt savas

104vērtības un savu tautu labklājību. Atbilstoši Datu regulas ievada

1052. apsvērumam ar šo regulu paredzēts veicināt brīvības, drošības

106un tiesiskuma telpas un ekonomikas savienības izveidi, ekonomisko

107un sociālo progresu, iekšējā tirgus ekonomiku izaugsmi un

108konverģenci un fizisko personu labklājību. Tādējādi Datu regulā

109ietvertais tiesiskais regulējums ir vērsts uz Eiropas Savienības

110mērķu sasniegšanu.

111Turklāt Eiropas Savienības Tiesa attiecībā uz dalībvalstu

112lojalitātes principu saistībā ar direktīvu ieviešanu ir atzinusi,

113ka no dalībvalstu lojalitātes principa izriet tās dalībvalsts

114pienākums, kurai direktīva ir adresēta, laika posmā līdz

115direktīvas transponēšanas termiņa beigām atturēties no tādu

116pasākumu pieņemšanas, kuri varētu nopietni apgrūtināt paredzētā

117rezultāta sasniegšanu (sk. Eiropas Savienības Tiesas 1997.

118gada 18. decembra sprieduma lietā C-129/96 45. punktu un 2005.

119gada 10. novembra sprieduma lietā C-316/04 42. punktu). Vēl

120jo vairāk šāds pienākums ir attiecināms uz laiku, kad stājusies

121spēkā regula, kas vēl nav kļuvusi piemērojama.

122Laiks, kamēr Datu regula bija stājusies spēkā, taču vēl nebija

123kļuvusi piemērojama, dalībvalstīm tika dots, lai tiktu veikti

124likumdošanas pasākumi, kas nepieciešami tam, lai nodrošinātu

125nacionālo tiesību normu atbilstību Eiropas Savienības tiesību

126normām un sagatavotos Eiropas Savienības tiesību normu

127piemērošanai. No Datu regulas spēkā stāšanās brīža personām radās

128tiesības paļauties uz to, ka Datu regula kļūs piemērojama tās 99.

129panta 2. punktā noteiktajā termiņā. Arī Saeimai, ievērojot

130Eiropas Savienības dalībvalstu lojalitātes principu, apstrīdēto

131normu pieņemšanas gaitā bija jāņem vērā tas, ka Datu regulas

132piemērojamība fizisko personu datu apstrādes jautājumos, tostarp

133apstrīdētajās normās noteiktajos, būs nenovēršama.

134Līdz ar to Saeimai bija pienākums apstrīdēto normu pieņemšanas

135gaitā vērtēt, vai tās paredzētais tiesiskais regulējums

136neapgrūtinās Eiropas Savienības mērķu sasniegšanu, konkrētāk -

137neapgrūtinās Datu regulas piemērošanu pēc tam, kad tā kļūs

138piemērojama.

13918.4.2. No Datu regulas 6. panta 1. punkta

140"c" apakšpunkta un 6. panta 3. punkta izriet, ka datu

141apstrāde ir likumīga tad, ja tā ir vajadzīga, lai izpildītu kādu

142uz pārzini attiecināmu dalībvalsts tiesību aktos noteiktu

143juridisku pienākumu. Šiem tiesību aktiem jāatbilst sabiedrības

144interešu mērķim un jābūt samērīgiem ar izvirzīto leģitīmo

145mērķi.

146Atbilstoši Datu regulas 23. panta 1. punkta "e"

147apakšpunktam tās 5. pantā ietvertos personas datu apstrādes

148principus var ierobežot ar leģislatīviem pasākumiem, lai

149garantētu svarīgu Eiropas Savienības vai dalībvalsts vispārējo

150sabiedrības interešu mērķu sasniegšanu. Savukārt atbilstoši Datu

151regulas 23. panta 2. punkta citstarp "b",

152"d", "f" un "g" apakšpunktiem šiem

153leģislatīvajiem pasākumiem jāietver vismaz noteikumi par

154garantijām, ka tiks novērsta personas datu ļaunprātīga

155izmantošana vai nelikumīga piekļuve tiem, vai to nelikumīga

156nosūtīšana, par šo datu glabāšanas termiņiem un citām

157piemērojamām garantijām, ņemot vērā apstrādes vai apstrādes

158kategoriju raksturu, darbības jomu un nolūkus, kā arī par riskiem

159attiecībā uz datu subjektu tiesībām un brīvībām.

160Atbilstoši labas likumdošanas principam pienācīgs likumdošanas

161process nozīmē arī to, ka Saeimai, pieņemot jaunas tiesību

162normas, ir jāvērtē šo normu atbilstība tām Eiropas Savienības

163tiesībām, kas ir stājušās spēkā, bet vēl nav kļuvušas

164piemērojamas. Līdz ar to Saeimai apstrīdēto normu pieņemšanas

165gaitā bija jāvērtē apstrīdēto normu atbilstība Datu regulas

166prasībām. Lai arī apstrīdēto normu pieņemšanas brīdī šie

167pienākumi Saeimai vēl nebija saistoši, tai atbilstoši labas

168likumdošanas principam bija pienākums apstrīdēto normu

169pieņemšanas gaitā vērtēt citstarp personas datu kategorijas,

170garantijas tam, ka tiks novērsta personas datu ļaunprātīga

171izmantošana vai nelikumīga piekļuve tiem, vai nelikumīga to

172nosūtīšana, kā arī datu glabāšanas termiņus un citas piemērojamās

173garantijas, ņemot vērā apstrādes vai apstrādes kategoriju

174raksturu, darbības jomu un nolūkus, kā arī riskus attiecībā uz

175datu subjektu tiesībām un brīvībām. Šāds vērtējums bija

176nepieciešams, lai ikviens varētu gūt apstiprinājumu tam, ka

177Saeimas izraudzītais pasākums (izskatāmajā lietā - apstrīdēto

178normu pieņemšana) nav tāds, kas apgrūtinātu Eiropas Savienības

179mērķu sasniegšanu. Tomēr, kā izriet no lietas materiāliem, Saeima

180nav vērtējusi apstrīdēto normu atbilstību Datu regulai un to

181savstarpējo saskaņotību.

18218.5. Satversmes tiesa atzīst un no lietas materiāliem

183izriet, ka apstrīdēto normu pieņemšanas gaitā nav ievērots labas

184likumdošanas princips. Minētie pārkāpumi izskatāmajā lietā, it

185īpaši to kopsakarā, atzīstami par būtiskiem. Ne katrs procedūras

186pārkāpums ir pietiekams pamats tam, lai uzskatītu, ka pieņemtajam

187aktam nav juridiska spēka. Lai procedūras pārkāpuma dēļ kādu aktu

188atzītu par spēkā neesošu, jābūt pamatotām šaubām, ka tādā

189gadījumā, ja procedūra tiktu ievērota, būtu pieņemts atšķirīgs

190lēmums [sk. Satversmes tiesas 1998. gada 13. jūlija sprieduma

191lietā Nr. 03-04(98) secinājumu daļas 3. punktu]. Satversmes

192tiesai ir pamatotas šaubas, un tā norāda, ka tad, ja likumdevējs

193būtu izvērtējis likumdošanas procesā saistībā ar apstrīdētajās

194normās ietverto pamattiesību ierobežojumu izteiktos Valsts

195prezidenta iebildumus, kā arī Saeimas Juridiskā biroja, Tieslietu

196ministrijas, Datu valsts inspekcijas un Datu aizsardzības

197speciālistu asociācijas viedokļus par šā ierobežojuma saturisko

198neatbilstību tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību,

199likumdošanas procesa rezultātā būtu pieņemts atšķirīgs

200lēmums.

201Līdz ar to apstrīdētajās normās

202ietvertais pamattiesību ierobežojums nav noteikts ar pienācīgā

203kārtībā pieņemtu likumu un apstrīdētās normas neatbilst

204Satversmes 96. pantam.