18. punkts

1Satversmes tiesa ir atzinusi, ka Saeima, īstenojot

2likumdošanas tiesības, bauda rīcības brīvību tiktāl, ciktāl

3netiek pārkāpti vispārējie tiesību principi un citas Satversmes

4normas (sk. Satversmes tiesas 2017. gada 19. oktobra sprieduma

5lietā Nr. 2016-14-01 25. punktu). Likumdošanas procesam ne

6vien jāatbilst normatīvajos aktos noteiktajām formālajām

7prasībām, bet arī jāveicina personu uzticēšanās valstij un

8tiesībām (sk. Satversmes tiesas 2018. gada 12. aprīļa

9sprieduma lietā Nr. 2017-17-01 21.3. punktu).

1018.1. Viens no vispārējiem tiesību principiem, kas

11atvasināts no demokrātiskas tiesiskas valsts pamatnormas, ir

12tiesiskas valsts princips. Tas prasa tādas tiesību sistēmas

13pastāvēšanu, kurā pēc iespējas pilnīgāk tiktu novērsts tiesiskais

14regulējums, kas neatbilst Satversmei vai citām augstāka juridiska

15spēka tiesību normām (sal.: Satversmes tiesas 2014. gada 28.

16novembra sprieduma lietā Nr. 2014-09-01 23. punkts).

17No tiesiskas valsts principa demokrātiskā tiesiskā valstī

18izriet noteiktas prasības arī attiecībā uz likumdošanas procesu

19(sk., piemēram, Satversmes tiesas 2012. gada 3. februāra

20sprieduma lietā Nr. 2011-11-01 11.2. punktu). No Satversmes

21tiesas judikatūras izriet, ka likumdošanas procesā jāievēro

22vispārējie tiesību principi, Satversmē un Saeimas kārtības rullī

23reglamentētie procesuālie priekšnoteikumi un prasības, arī

24attiecībā uz to likumprojektu pieņemšanas gaitu, kuri ir saistīti

25ar valsts budžetu. Likumdevējam jāizvērtē likumprojektā paredzēto

26tiesību normu atbilstība augstāka juridiska spēka tiesību normām,

27tostarp Satversmei, starptautiskajām un Eiropas Savienības

28tiesību normām, un jāsaskaņo likumprojektā paredzētās tiesību

29normas un tiesību sistēmā jau pastāvošās tiesību normas

30atbilstoši racionāla likumdevēja principam (sal.: Satversmes

31tiesas 2012. gada 3. februāra sprieduma lietā Nr. 2011-11-01

3211.2. un 12. punkts; 2017. gada 8. marta sprieduma lietā Nr.

332016-07-01 25.2. punkts). Tāpat Satversmes tiesa secinājusi,

34ka likumdevējam tiesību normas pieņemšanas gaitā ir jāizvērtē

35argumenti par šīs normas iespējamo neatbilstību Satversmes tiesas

36judikatūrai attiecīgajā jautājumā (sk., piemēram, Satversmes

37tiesas 2018. gada 12. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2017-17-01 22.3.

38punktu). Vispārīgi likumdevējs izskata likumprojektu atklāti

39Saeimas un Saeimas komisiju sēdēs, ietverot apspriešanas iespēju

40un nodrošinot, ka deputāti varētu izmantot savas runas un

41balsošanas tiesības. Tāpat paredzētais tiesiskais regulējums, kur

42tas nepieciešams, ir pienācīgi jāpamato ar izskaidrojošiem

43pētījumiem. Tieši priekšlikumu apspriešana nodrošina iespēju

44izvērtēt, vai pastāv paredzētā tiesiskā regulējuma alternatīvas

45(sk. Satversmes tiesas 2017. gada 19. oktobra sprieduma lietā

46Nr. 2016-14-01 25.2. punktu). Saskaņā ar Satversmes ievadu

47valsts darbībai, citstarp likumdošanas procesam, jābūt vērstai uz

48ilgtspējīgu attīstību. Proti, likumdošanas procesam ir jābūt

49vērstam uz ilgtspējīga tiesiskā regulējuma izstrādi. Tādējādi

50tiesību normu jaunradē likumdevējam, īpaši gadījumos, kad tiek

51ierobežotas pamattiesības, jābalstās, kur nepieciešams, plānotā

52tiesiskā regulējuma sociālās ietekmes izvērtējuma pētījumā un

53jāapsver šā tiesiskā regulējuma ieviešanai un izpildei

54nepieciešamie pasākumi (sal.: Levits E. Laba likumdošana un

55parlamenta zinātniskais dienests. Grām.: Levits E. Valstsgriba.

56Idejas un domas Latvijai 1985-2018. Rīga: Latvijas Vēstnesis,

572019, 737. lpp.). Turklāt likumdevējam jāapsver nozaru

58speciālistu izteiktās riska prognozes un jāveic savlaicīgi riska

59novērtēšanas pasākumi (sal.: Satversmes tiesas 2010. gada 22.

60jūnija sprieduma lietā Nr. 2009-111-01 29.3. punkts).

61Demokrātiskā tiesiskā valstī likumdevējam ir arī pienākums

62savlaicīgi un pienācīgi informēt un pēc iespējas - tieši vai

63pastarpināti - likumdošanas procesā iesaistīt sabiedrību un

64konsultēties ar ieinteresētajām personām [sal.: Satversmes

65tiesas 2009. gada 26. novembra sprieduma lietā Nr. 2009-08-01

6617.2. punkts un 2009. gada 21. decembra sprieduma lietā Nr.

672009-43-01 26. punkts; sal. arī: Voermans W. J.

68Legislation and Regulation. In: Karpen U., Xanthaki H. (Eds.)

69Legislation in Europe: A Comprehensive Guide for Scholars and

70Practitioners. Oxford: Hart, 2017, p. 24; Eiropas Padomes

71komisijas "Demokrātija caur tiesībām" (Venēcijas

72komisija) 2016. gada 18. marta pētījums Nr. 711/2013

73"Tiesiskuma kontrolsaraksts". Pieejams:

74www.venice.coe.int].

75Minētās prasības veido no tiesiskas valsts principa atvasinātā

76labas likumdošanas principa saturu. Tās ir galvenie, bet ne

77vienīgie labas likumdošanas principa konkretizācijas elementi,

78kas citstarp dod iespēju saprast, kāpēc likumdevējs noteicis

79konkrētu pamattiesību ierobežojumu un kādu apsvērumu dēļ šāds

80ierobežojums demokrātiskā tiesiskā valstī ir pieļaujams. Šīs

81prasības ir jāievēro, nosakot jebkuru pamattiesību

82ierobežojumu.

83Satversmes tiesa jau iepriekš ir norādījusi, ka Latvijas

84sabiedrībā demokrātija vēl nebūt netiek uzskatīta par

85pašsaprotamu (sk. Satversmes tiesas 2018. gada 29. jūnija

86sprieduma lietā Nr. 2017-25-01 23. punktu). Demokrātiskas

87tiesiskas valsts varas atzariem, tostarp likumdevējam, ir

88jātiecas uz to, lai personu uzticēšanās valstij un tiesībām, kā

89arī demokrātiska procesa izpratne arvien pieaugtu. Labas

90likumdošanas principa ievērošana sekmē šā mērķa sasniegšanu.

9118.2. Apstrīdētās normas ir ietvertas likumā

92"Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un

93darbinieku atlīdzības likumā", kuru Saeima pieņēma 2017.

94gada 23. novembrī. Šā likuma projekts savukārt bija ietverts

95likuma "Par valsts budžetu 2018. gadam" projektu

96pavadošo likumprojektu paketē, atzīts par steidzamu un pieņemts

97divos lasījumos.

98Saeimas kārtības rullī noteiktā kārtība, kādā izskata

99gadskārtējā valsts budžeta likuma projektu un likumprojektus,

100kuri nosaka vai groza valsts budžetu, atšķiras no citu

101likumprojektu izskatīšanas kārtības. Saeimas kārtības ruļļa

10287.1 pants paredz, ka budžeta likumprojektu paketi

103veido gadskārtējā valsts budžeta likuma projekts un

104likumprojekti, kuri nosaka vai groza valsts budžetu, jeb ar

105budžetu saistīti likumprojekti. Likumdevējam ir tiesības un arī

106pienākums valsts budžeta likumā un to pavadošo likumu paketē

107iekļaut vienīgi tādus jautājumus, kas, pirmkārt, attiecas uz

108konkrēto saimniecisko gadu un, otrkārt, ir cieši saistīti ar

109valsts finanšu līdzekļu izlietojumu (sk. Satversmes tiesas

1102011. gada 19. decembra sprieduma lietā Nr. 2011-03-01 18.

111punktu). Ņemot vērā īpašo budžeta likumprojektu paketes

112izskatīšanai noteikto kārtību, Saeimai jāizvērtē arī tas, vai

113visi budžeta likumprojektu paketē ietvertie likumprojekti vai

114priekšlikumi par šiem likumprojektiem atbilst Saeimas kārtības

115ruļļa 87.1 pantā norādītajiem kritērijiem. Ja kāds

116likumprojekts vai priekšlikums šiem kritērijiem neatbilst,

117Saeimai tas jāizslēdz no budžeta likumprojektu paketes (sk.,

118piemēram, Satversmes tiesas 2017. gada 19. oktobra sprieduma

119lietā Nr. 2016-14-01 25.1. punktu).

120Apstrīdētās normas likumprojektā Nr. 1056/Lp12 "Grozījumi

121Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku

122atlīdzības likumā" sākotnēji nebija ietvertas. 12. Saeimas

123deputāts Ints Dālderis priekšlikumu, kas paredzēja minēto

124likumprojektu papildināt ar apstrīdētajām normām, iesniedza uz 2.

125lasījumu. Priekšlikums pamatots ar atsauci uz 12. Saeimas Valsts

126pārvaldes un pašvaldības komisijas atzinumu, kurš "nosaka,

127ka atklātības veicināšana risināma šajā likumā" (sk. 12.

128Saeimas deputāta Inta Dāldera 2017. gada 30. oktobra vēstuli

129"Par priekšlikumiem likumprojektam Grozījumi Valsts un

130pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības

131likumā". Pieejams: titania.saeima.lv). 12. Saeimas

132Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nolēma šo priekšlikumu

133neatbalstīt kā neattiecināmu uz valsts budžetu (sk.

134priekšlikumu tabulu likumprojekta Nr. 1056/Lp12

135"Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu

136atlīdzības likumā" 2. lasījumam. Pieejams:

137titania.saeima.lv; lietas materiālu 1. sēj. 118. lp.).

138Satversmes tiesa atzinusi, ka Saeimas kārtības rullis

139ievērojamu likumprojekta sagatavošanas darba daļu uztic Saeimas

140komisijām un tieši atbildīgā komisija nodrošina to, ka

141likumprojekts izskatīšanai Saeimas sēdē tiek sagatavots

142pilnvērtīgi (sk. Satversmes tiesas 2011. gada 19. decembra

143sprieduma lietā Nr. 2011-03-01 18. punktu). 12. Saeimas 2017.

144gada 22. novembra sēdē ziņojot par apstrīdētajām normām, Budžeta

145un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā deputāts Edgars Putra

146norādīja, ka priekšlikums par Atlīdzības likuma papildināšanu ar

147apstrīdētajām normām komisijā nav atbalstīts. Tomēr pēc debašu

148slēgšanas deputāts E. Putra attiecībā uz minēto priekšlikumu

149norādīja, ka tas ir "politiska izšķiršanās", un

150aicināja "izteikt savu attieksmi, balsojot par šo

151priekšlikumu" (sk. 12. Saeimas 2017. gada 22. novembra

152sēdes stenogrammu. Pieejams: titania.saeima.lv).

153Atbilstoši Likuma par budžetu un finanšu vadību 1. panta

154pirmajai daļai budžets ir līdzeklis valsts politikas realizācijai

155ar finansiālām metodēm. Savukārt atbilstoši minētā panta otrajai

156daļai budžeta mērķis ir noteikt un pamatot, kādi līdzekļi

157nepieciešami valdībai, citām valsts institūcijām un pašvaldībām

158to valsts pienākumu izpildei, kuru finansēšana noteikta ar

159likumdošanas aktiem, nodrošinot, lai tajā laikposmā, kuram šie

160līdzekļi paredzēti, izdevumus segtu atbilstoši ieņēmumi. Budžetu

161izstrādājot, jāņem vērā nepieciešamība nodrošināt vispārējo

162ekonomisko līdzsvaru.

163Apstrīdētās normas plašākā nozīmē regulē ar valsts un

164pašvaldību institūciju budžeta līdzekļu izlietojumu saistītās

165informācijas atklātību. Ne apstrīdēto normu izstrādes materiāli,

166ne apstrīdēto normu teksts nedod pamatu secinājumam, ka

167apstrīdētās normas regulētu valsts politikas realizāciju ar

168finansiālām metodēm vai pamatotu finanšu līdzekļu nepieciešamību

169konkrētu valsts pienākumu izpildei konkrētā saimnieciskajā gadā.

170Turklāt 12. Saeimas 2017. gada 22. novembra sēdē debatēs par

171apstrīdētajām normām deputāts Ints Dālderis attiecībā uz paša

172iesniegto priekšlikumu norādīja, ka "šeit nav fiskālās

173ietekmes, šeit nav palielināta administratīvā sloga" (sk.