17. punkts

1Atšķirīga attieksme var tikt noteikta ar likumu.

2Lai izvērtētu, vai apstrīdētajā normā paredzētā atšķirīgā

3attieksme ir noteikta ar likumu, jāpārbauda, vai:

41) apstrīdētā norma ir pieņemta normatīvajos aktos noteiktajā

5kārtībā;

62) vai tā ir izsludināta un publiski pieejama atbilstoši

7normatīvo aktu prasībām;

83) vai tā ir pietiekami skaidri formulēta, lai persona varētu

9izprast no tās izrietošo tiesību un pienākumu saturu un paredzēt

10tās piemērošanas sekas (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2018.

11gada 29. jūnija sprieduma lietā Nr. 2017‑28‑0306 14. punktu un

122018. gada 18. oktobra sprieduma lietā Nr. 2017‑35‑03 12.

13punktu).

14Apstrīdētā norma tika pieņemta ar 2016. gada 23. novembra

15likumu "Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju

16amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā", kas stājās

17spēkā 2017. gada 1. janvārī.

18Šā likuma projekts tika iekļauts likuma "Par valsts

19budžetu 2017. gadam" projektu pavadošo likumprojektu paketē,

20atzīts par steidzamu un izskatīts Saeimā divos lasījumos.

21Savukārt apstrīdētā norma iekļauta šā likuma projektā pēc

22iekšlietu ministra 2016. gada 2. novembrī iesniegtā priekšlikuma

23otrajam lasījumam.

24Satversmes tiesa ir atzinusi, ka likumdevējam ir tiesības un

25arī pienākums valsts budžeta likumā un to pavadošo likumu paketē

26iekļaut jautājumus, kas attiecas uz konkrēto saimniecisko gadu un

27ir cieši saistīti ar valsts finanšu līdzekļu izlietojumu (sk.

28Satversmes tiesas 2011. gada 19. decembra sprieduma lietā Nr.

292011‑03‑01 18. punktu un 2019. gada 6. marta sprieduma

30lietā Nr. 2018‑11‑01 18.2. punktu).

31Iekšlietu ministra priekšlikuma pamatojumā norādīts uz

32Augstākās tiesas 2016. gada 16. jūnija spriedumu lietā Nr.

33SKA‑347/2016, kurā atzīts, ka Iekšlietu ministrijas sistēmas

34iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar

35speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma 30. pantā

36ietvertais regulējums interpretējams tādējādi, ka pārtraukuma

37laiks ieskaitāms dienesta pienākumu izpildes laikā, ja šajā laikā

38amatpersonai noteikts aizliegums atstāt dienesta pienākumu

39izpildes vietu. Apstrīdētā norma ir daļa no risinājuma, kas tika

40piedāvāts, lai izpildītu minēto Augstākās tiesas spriedumu. No

41priekšlikuma pamatojuma un tam pievienotajiem priekšlikumiem par

42finansēšanas avotiem, no kuriem varētu nodrošināt virsstundu

43darba samaksu Pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta

44pakāpēm, secināms, ka 2017. gadā Tieslietu ministrijai

45nepieciešami 2 545 085 euro, tai skaitā atalgojumam - 2

46059 297 euro. Tātad apstrīdētajā normā ietvertais

47regulējums attiecas uz 2017. gada valsts budžeta izdevumiem un

48likumdevējs bija tiesīgs iekļaut to valsts budžeta likumu

49pavadošo likumu paketē.

50Iekšlietu ministra priekšlikuma pamatojumā norādīts, ka

51piedāvātais risinājums izskatīts un konceptuāli atbalstīts

52Ministru kabineta 2016. gada 18. oktobra sēdē. Priekšlikuma

53pamatojumā analizēta Darba laika direktīva, atsevišķi Eiropas

54Savienības Tiesas spriedumi, vērtēti Pārvaldei pieejamie resursi,

55līdzekļi pārtraukuma mērķa sasniegšanai un Satversmes tiesas

56judikatūra izdienas pensiju jautājumā (sk. lietas

57materiālu 2. sēj. 69.-72.lp.).

58Likumprojekta otrajam lasījumam iesniegtie priekšlikumi, tai

59skaitā iekšlietu ministra iesniegtie priekšlikumi, ir izskatīti

60Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 2016. gada 11.

61novembra un 16. novembra sēdēs. Komisijas sēdē, pamatojot

62priekšlikumu pieņemt apstrīdēto normu, Iekšlietu ministrijas

63pārstāvis Vilnis Vītoliņš norādīja, ka šis priekšlikums attiecas

64uz virsstundu darba atlīdzināšanu, un atzina, ka resursu trūkuma

65dēļ ne vienmēr ir iespējams kompensēt amatpersonām virsstundu

66darbu ar apmaksātu atpūtas laiku [sk. Saeimas Budžeta

67un finanšu (nodokļu) komisijas 2016. gada 11. un 16. novembra

68sēžu audioierakstus lietas materiālu 2. sēj.].

69Izskatāmajā lietā nav strīda un arī Satversmes tiesa secina,

70ka apstrīdētā norma ir pieņemta Satversmē un Saeimas kārtības

71rullī noteiktajā kārtībā, izsludināta un publiski pieejama

72atbilstoši normatīvo aktu prasībām, kā arī ir pietiekami skaidri

73formulēta, lai persona varētu izprast no tās izrietošo tiesību un

74pienākumu saturu un paredzēt tās piemērošanas sekas.

75Līdz ar to atšķirīgā attieksme ir

76noteikta ar likumu.