19. pants

Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 32. panta trešo

daļu tiesību norma (akts), kuru Satversmes tiesa atzinusi par

neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību normai, uzskatāma

par spēkā neesošu no Satversmes tiesas sprieduma publicēšanas

dienas, ja Satversmes tiesa nav noteikusi citādi. Brīdis, ar kuru

apstrīdētā norma atzīstama par spēkā neesošu, jānosaka, ņemot

vērā, ka tās atzīšana par spēkā neesošu nedrīkst radīt būtisku

valsts, sabiedrības vai atsevišķu personu tiesību vai interešu

aizskārumu (sk. Satversmes tiesas 2018. gada 11. aprīļa

sprieduma lietā Nr. 2017‑12‑01 23. punktu). Taču, lemjot par

brīdi, ar kuru apstrīdētā norma zaudē spēku, jāņem vērā, ka

Satversmes tiesas uzdevums ir pēc iespējas novērst attiecīgās

normas radītos personu pamattiesību aizskārumus (sal. sk.

Satversmes tiesas 2017. gada 15. jūnija sprieduma lietā Nr.

2016-11-01 22. punktu).

No lietas materiāliem izriet, ka administratīvo tiesu

lietvedībā ir vairākas lietas, kuru izspriešanā var būt

nepieciešams piemērot apstrīdēto normu (sk. lietas materiālu

2. sēj. 151.-157. lp.), turklāt ir iespējams, ka apstrīdētā

norma tika piemērota vai ir piemērojama arī citās

administratīvajās lietās. Tādēļ apstrīdētā norma ir atzīstama par

spēkā neesošu no personas pamattiesību aizskāruma rašanās brīža

attiecībā uz visām personām, kuras savu tiesību aizsardzībai

Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā vērsušās tiesā

un attiecībā uz kurām administratīvais process tiesā vēl nav

noslēdzies, kā arī tām personām, kuras savu tiesību aizsardzībai

Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā vērsušās tiesā

un attiecībā uz kurām administratīvais process jau ir

noslēdzies.

Lai aizsargātu personu pamattiesības, valsts pārvaldes

iestādēm un tiesām situācijās, kurās būtu piemērojama apstrīdētā

norma, jānodrošina vienlīdzības principam atbilstošs risinājums,

izmantojot atbilstošas juridiskās metodes un ievērojot šajā

spriedumā ietvertās atziņas.

Nolēmumu

daļa

Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu,

Satversmes tiesa

nosprieda: