8. pants

Pieaicinātā persona - Saeima - uzskata, ka

apstrīdētais rīkojums atbilst likuma "Par pašvaldībām"

49. pantam.

8.1. Saeima pievienojas ministra atbildes rakstā

paustajam, ka apturētie domes lēmuma punkti atbilst nevis

vispārīgā administratīvā akta, bet gan normatīvā akta pazīmēm.

Proti, tie attiecoties uz individuāli nenoteiktu personu loku -

visiem bērniem, kuri mācās un mācīsies speciālajā pirmsskolas

izglītības iestādē, un šo bērnu vecākiem. Tāpat apturētie domes

lēmuma punkti esot piemērojami vairākkārt - tie neesot izdoti

tikai tādēļ, lai noregulētu vienu dzīves gadījumu. Tomēr

apturētie domes lēmuma punkti, lai gan tie uzskatāmi par

pašvaldības saistošo noteikumu normām, neesot likuma "Par

pašvaldībām" 45. panta piektajā daļā noteiktajā kārtībā

publicēti oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", bet

šāda publicēšana esot priekšnoteikums tam, lai tie stātos

spēkā.

8.2. Izglītības likuma 59. un 60. pantā esot ietverts

vispārīgs princips, ka izglītības iestāžu dibinātāji atbild par

šo iestāžu finansēšanu, tostarp par šo iestāžu uzturēšanas

izdevumiem. Tomēr Izglītības likums paredzot vairākus izņēmumus

gan attiecībā uz izglītības iestādēm, gan attiecībā uz

atsevišķiem izdevumiem, kuri tiek finansēti no valsts budžeta.

Piemēram, Izglītības likuma 59. panta trešā daļa, uz ko atsaucas

Pieteikuma iesniedzēja, paredzot, ka no valsts budžeta Ministru

kabineta noteiktajā kārtībā finansē arī pašvaldību speciālās

izglītības iestādes, kas īsteno noteiktas izglītības pakāpes -

pamatizglītības vai vidējās izglītības pakāpi, kā arī speciālās

izglītības iestādes - attīstības vai rehabilitācijas centrus.

Taču izskatāmajā gadījumā apturētie domes lēmuma punkti

attiecoties uz speciālajām pirmsskolas izglītības iestādēm, tādēļ

Izglītības likuma 59. panta trešajā daļā noteiktais izņēmums

neesot piemērojams.

8.3. Saeima uzsver, ka pienākums finansēt speciālās

pirmsskolas izglītības iestādes uzturēšanas izdevumus tās

dibinātājam esot bijis noteikts jau kopš Izglītības likuma

pieņemšanas tā sākotnējā redakcijā. Tomēr Izglītības likuma 59.

panta trešā daļa tās sākotnējā redakcijā esot paredzējusi, ka

speciālās izglītības iestādes, kā arī speciālās izglītības klases

un grupas vispārējās izglītības iestādēs finansē no valsts

budžeta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Tikai ar 2017. gada

22. novembra likumu "Grozījumi Izglītības likumā"

minētā norma izteikta šobrīd spēkā esošajā redakcijā.

Saskaņā ar Noteikumiem Nr. 477 uzturēšanas izdevumus

pašvaldību padotībā esošajās speciālajās pirmsskolas iestādēs

sedzot no pašvaldību budžetu līdzekļiem. Šo noteikumu 20. punkts

esot paredzējis pārejas periodu no 2017. gada 1. janvāra līdz

2017. gada 31. decembrim, kad uzturēšanas izdevumus pašvaldību

speciālajās pirmsskolas izglītības iestādēs sedz no valsts

budžeta 30 procentu apmērā. Likumdevējs ar 2016. gada 23.

novembra likumu "Grozījumi Izglītības likumā" esot

papildinājis Izglītības likuma pārejas noteikumus ar 51. punktu

šādā redakcijā: "Uzturēšanas izdevumus pašvaldību

speciālajās pirmsskolas izglītības iestādēs no 2017. gada 1.

janvāra līdz 2017. gada 31. decembrim sedz no valsts budžeta

finanšu līdzekļiem 30 procentu apmērā no pašvaldību speciālajām

pirmsskolas izglītības iestādēm piešķirtā valsts finansējuma

2016. gadā".

Tādējādi līdz 2018. gada 1. janvārim, kad stājās spēkā 2017.

gada 22. novembra likums "Grozījumi Izglītības likumā",

speciālās pirmsskolas izglītības iestādes esot finansētas no

valsts budžeta. Taču jau no 2017. gada 1. janvāra līdz 31.

decembrim šāds finansējums bijis paredzēts samazinātā apmērā,

proti, 30 procentu apmērā no tā finansējuma, kas uzturēšanas

izdevumu segšanai tika piešķirts 2016. gadā. Saeima piekrīt, ka

Ministru kabineta noteikumu Nr. 477 izdošanas laikā - 2016. gada

15. jūlijā - šo noteikumu 6. punkts bijis pretrunā ar Izglītības

likuma 59. panta trešo daļu. Tomēr saskaņā ar minēto noteikumu

20. punktu laikā no 2017. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim

pašvaldībai neesot bijis pienākuma finansēt speciālo pirmsskolas

izglītības iestāžu uzturēšanu, tostarp ēdināšanu, pilnā apmērā.

Šādu kārtību likumdevējs apstiprinājis, iekļaujot Izglītības

likuma pārejas noteikumos 52. punktu. Tātad, lai arī sākotnēji

Noteikumu Nr. 477 6. un 20. punkts esot bijuši pretrunā ar

Izglītības likuma 59. panta trešo daļu, no 2017. gada 1. janvāra,

proti, datuma, ar kuru sākās minēto normu piemērošana, šī

pretruna jau esot novērsta.

8.4. Nedz Izglītības likums, nedz likums "Par

pašvaldībām" nedodot Pieteikuma iesniedzējai tiesības

noteikt izglītojamo vecākiem pienākumu līdzfinansēt ēdināšanas

izmaksas speciālajās pirmsskolas izglītības iestādēs. No

Izglītības likuma izrietot Pieteikuma iesniedzējas pienākums segt

tās padotībā esošo speciālo pirmsskolas izglītības iestāžu

uzturēšanas izdevumus, tostarp arī ēdināšanas izdevumus.