Par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra 2017. gada 26. septembra rīkojuma Nr. 1-2/7346 "Par Rēzeknes pilsētas domes 2016. gada 22. decembra lēmuma Nr. 1872 "Par ēdināšanas izmaksu noteikšanu Rēzeknes pilsētas izglītības iestādēs un uzcenojuma apstiprināšanu" (protokols Nr. 103, 13. punkts) 1.3. apakšpunkta daļā par ēdināšanas izmaksu (vecāku maksas) noteikšanu speciālajās pirmsskolas izglītības iestādēs un 7. punkta darbības apturēšanu" atbilstību likuma "Par pašvaldībām" 49. pantam

1Rēzeknes pilsētas dome (turpmāk - Pieteikuma

2iesniedzēja) 2016. gada 22. decembrī pieņēma lēmumu Nr. 1872

3"Par ēdināšanas izmaksu noteikšanu Rēzeknes pilsētas

4izglītības iestādēs un uzcenojuma apstiprināšanu" (turpmāk -

5domes lēmums). Ar minēto lēmumu tika noteiktas ēdināšanas

6izmaksas visās Rēzeknes pilsētas izglītības iestādēs, ievērojot

7uztura normas, nodrošinot sabalansētu, veselīgu un kvalitatīvu

8uzturu.

9Saskaņā ar domes lēmuma 1.3. apakšpunktu dienas ēdināšanas

10izmaksas pirmsskolas izglītības iestādēs, tai skaitā speciālajās

11izglītības iestādēs, ar ietvertu uzcenojumu 50 procentu apmērā

12(vecāku maksa) Rēzeknes pilsētas dome noteikusi 2,13 euro

13apmērā vienam audzēknim, bet diennakts grupā - 2,36 euro

14apmērā vienam audzēknim. Šā lēmuma 7. punktā noteikts, ka 1.3.

15apakšpunkts attiecībā uz speciālajām pirmsskolas izglītības

16iestādēm stājas spēkā 2017. gada 1. februārī.

17Domes lēmums pamatots ar likuma "Par pašvaldībām"

1815. panta pirmās daļas 4. punktu un Ministru kabineta 2010. gada

1928. decembra noteikumu Nr. 1206 "Kārtība, kādā aprēķina,

20piešķir un izlieto valsts budžetā paredzētos līdzekļus

21pašvaldībām pamatizglītības iestādes skolēnu ēdināšanai"

22(turpmāk - Noteikumi Nr. 1206) 3. un 7. punktu.

1Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs

2(turpmāk arī - ministrs) 2017. gada 26. septembrī izdeva rīkojumu

3Nr. 1-2/7346 "Par Rēzeknes pilsētas domes 2016. gada 22.

4decembra lēmuma Nr. 1872 "Par ēdināšanas izmaksu noteikšanu

5Rēzeknes pilsētas izglītības iestādēs un uzcenojuma

6apstiprināšanu" (protokols Nr. 103, 13. punkts) 1.3.

7apakšpunkta daļā par ēdināšanas izmaksu (vecāku maksas)

8noteikšanu speciālajās pirmsskolas izglītības iestādēs un 7.

9punkta darbības apturēšanu" (turpmāk - apstrīdētais

10rīkojums).

11Apstrīdētajā rīkojumā norādīts, ka Pieteikuma iesniedzēja,

12pieņemot domes lēmuma 1.3. apakšpunktu, ciktāl tas attiecas uz

13speciālajām pirmsskolas izglītības iestādēm, un 7. punktu

14(turpmāk - apturētie domes lēmuma punkti), pārkāpusi Izglītības

15likuma 17. panta trešās daļas 13. punktu un Ministru kabineta

162016. gada 15. jūlija noteikumu Nr. 477 "Speciālās

17izglītības iestāžu, internātskolu un vispārējās izglītības

18iestāžu speciālās izglītības klašu (grupu) finansēšanas

19kārtība" (turpmāk - Noteikumi Nr. 477) 6. punktu.

20Pašvaldībai esot imperatīvs pienākums nodrošināt ēdināšanu tās

21padotībā esošajās speciālajās pirmsskolas izglītības iestādēs,

22izdevumus sedzot no tās budžeta finanšu līdzekļiem, tādēļ tā

23neesot bijusi tiesīga noteikt bērnu vecākiem pienākumu

24līdzfinansēt bērnu ēdināšanu.

1Pieteikuma iesniedzēja - Rēzeknes pilsētas

2dome - uzskata, ka apstrīdētais rīkojums neatbilst likuma

3"Par pašvaldībām" 49. pantam.

43.1. Pieteikumā norādīts, ka ministram nebija tiesību

5apturēt domes lēmuma atsevišķu punktu darbību. Ar likuma

6"Par pašvaldībām" 49. pantu likumdevējs esot piešķīris

7ministram tiesības apturēt tikai nelikumīgi izdotus ārējos

8normatīvos aktus - pašvaldību saistošos noteikumus un citus

9normatīvos aktus. Domes lēmums neesot normatīvais akts, tādēļ

10ministram neesot tiesību šāda lēmuma atsevišķu punktu darbību

11apturēt.

12Apturētie domes lēmuma punkti, nosakot līdzmaksājuma apmēru,

13regulējot attiecības ar privātpersonām. Vairākas fiziskās

14personas domes lēmumu apstrīdējušas administratīvajā tiesā, kas,

15ierosinot administratīvo lietu, atzinusi, ka pieteikumi par tā

16atcelšanu ir pakļauti izskatīšanai tiesā Administratīvā procesa

17likumā noteiktajā kārtībā, jo domes lēmums ir administratīvs

18akts. To, ka minētais lēmums ir vispārīgs administratīvs akts,

19Administratīvā rajona tiesa atzinusi arī 2018. gada 25. aprīļa

20spriedumā administratīvajā lietā Nr. A420186817.

21Ministrs esot nepamatoti balstījis savu rīkojumu uz Valsts

22pārvaldes iekārtas likuma 7. panta piekto daļu, jo tā nepiešķirot

23ministram tiesības apturēt vai atcelt pašvaldības domes pieņemtus

24lēmumus. No šā likuma 8. panta ceturtās daļas un likuma "Par

25pašvaldībām" 5. panta pirmās daļas izrietot tas, ka

26pašvaldība atrodas Ministru kabineta pārraudzībā tikai tiktāl,

27ciktāl to nosaka likums "Par pašvaldībām". Arī

28Satversmes tiesas likuma 16. panta 5. punkts, uz ko apstrīdētajā

29rīkojumā atsaucies ministrs, pats par sevi nepiešķirot viņam

30tiesības, veicot pašvaldību pārraudzību, ar rīkojumu apturēt tāda

31domes lēmuma vai atsevišķu tā punktu darbību, kas neatbilst

32augstāka juridiska spēka ārējiem normatīvajiem aktiem. No minētās

33tiesību normas kopsakarā ar Satversmes tiesas likuma 17. panta

34trešo daļu un 19. panta otro daļu izrietot tas, ka ministrs ir

35tiesīgs apturēt saistošo noteikumu vai citu normatīvo aktu

36darbību tikai likuma "Par pašvaldībām" 49. pantā

37noteiktajā kārtībā.

383.2. Apstrīdētais rīkojums faktiski esot pamatots

39vienīgi ar Noteikumu Nr. 477 6. punktu. Tomēr Ministru kabinets,

40pieņemot šo tiesību normu, esot pārsniedzis tam likumdevēja

41piešķirto pilnvarojumu un šī norma esot pretrunā ar Izglītības

42likuma 17. panta trešās daļas 7. punktu un 59. panta trešo

43daļu.

44Atbilstoši likuma "Par pašvaldībām" 15. panta pirmās

45daļas 4. punktam gādāšana par iedzīvotāju izglītību ietilpstot

46pašvaldības autonomajā kompetencē. Autonomo funkciju izpildi

47organizējot un par to atbildot pati pašvaldība. Pašvaldības

48tiesību un pienākumu apjoms autonomo funkciju izpildē esot

49noteikts likumos un detalizēts Ministru kabineta noteikumos. No

50Izglītības likuma 17. panta trešās daļas 11. un 13. punkta, kā

51arī Vispārējās izglītības likuma 10. panta trešās daļas 3. punkta

52izrietot tas, ka izglītojamo ēdināšanas pakalpojumu sniegšana

53neietilpst izglītības procesa jēdzienā. Arī Ministru kabineta

542001. gada 20. novembra noteikumu Nr. 493 "Speciālās

55izglītības iestāžu, vispārējās izglītības iestāžu speciālās

56izglītības klašu (grupu) un internātskolu finansēšanas

57kārtība" (turpmāk - Noteikumi Nr. 493) 11. punktā un 2007.

58gada 25. septembra noteikumu Nr. 652 "Speciālās izglītības

59iestāžu, vispārējās izglītības iestāžu speciālās izglītības klašu

60(grupu) un internātskolu finansēšanas kārtība" (turpmāk -

61Noteikumi Nr. 652) 9. punktā bijis noteikts, ka izdevumi par

62ēdināšanu ir ar izglītības programmu īstenošanu nesaistīti

63izdevumi.

64Neesot strīda par to, ka saskaņā ar Izglītības likuma 17.

65panta trešās daļas 13. punktu Pieteikuma iesniedzējai ir

66pienākums nodrošināt ēdināšanu speciālajās pirmsskolas izglītības

67iestādēs. Tomēr no minētās tiesību normas neizrietot pašvaldības

68pienākums finansēt šo pakalpojumu. Saskaņā ar Izglītības likuma

6959. pantu ēdināšana esot finansējama no valsts budžeta

70līdzekļiem. Tas, ka pašvaldība tikai organizē un nodrošina

71ēdināšanu, bet tās izdevumi tiek finansēti no valsts budžeta,

72esot bijis noteikts arī līdz 2008. gada 1. janvārim spēkā

73bijušajos Noteikumos Nr. 493, no 2008. gada 1. janvāra līdz 2010.

74gada 9. septembrim spēkā bijušajos Noteikumos Nr. 652, kā arī

75Ministru kabineta 2010. gada 31. augusta noteikumos Nr. 825

76"Speciālās izglītības iestāžu, vispārējās izglītības iestāžu

77speciālās izglītības klašu (grupu) un internātskolu finansēšanas

78kārtība" (turpmāk - Noteikumi Nr. 825), kas bija spēkā līdz

792016. gada 1. septembrim.

80Ministru kabinets 2016. gada 15. jūlijā izdevis Noteikumus Nr.

81477, to 6. punktā paredzot, ka turpmāk pašvaldībām ir pienākums

82finansēt ēdināšanas izdevumus to padotībā esošajās speciālajās

83pirmsskolas izglītības iestādēs. Tomēr Ministru kabinetam neesot

84bijis tiesību izlemt, no kādiem līdzekļiem - valsts budžeta vai

85pašvaldību budžetu līdzekļiem - uzturamas speciālās izglītības

86iestādes, jo tas esot likumdevēja politiskas izšķiršanās

87jautājums. Finansēšanas avotus nosakot Izglītības likums.

88Apstākļos, kad valsts budžeta finansējums ēdināšanas pakalpojumu

89sniegšanai ir samazināts, Pieteikuma iesniedzēja esot bijusi

90tiesīga noteikt vecāku līdzfinansējumu par izglītojamo ēdināšanu

91arī speciālajās pirmsskolas izglītības iestādēs. To, ka

92pašvaldības dome ir tiesīga noteikt maksu par tās sniegtajiem

93pakalpojumiem, paredzot arī likuma "Par pašvaldībām"

9421. panta pirmās daļas 14. punkta "g" apakšpunkts.

1Amatpersona, kas izdevusi apstrīdēto aktu, -

2vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs -

3atbildes rakstā norāda, ka tiesvedība lietā izbeidzama, jo

4Pieteikuma iesniedzēja nav ievērojusi likuma "Par

5pašvaldībām" 49. pantā noteikto kārtību pieteikuma

6iesniegšanai Satversmes tiesā. Ja tiesvedība lietā tomēr netiek

7izbeigta, tad apstrīdētais rīkojums esot atzīstams par atbilstošu

8minētajai normai.

94.1. Pašvaldības domes lēmums par vēršanos Satversmes

10tiesā pēc būtības esot likuma "Par pašvaldībām" 49.

11pantā noteikta alternatīva pašvaldības domes lēmumam par

12nelikumīgu saistošo noteikumu vai cita normatīvā akta, vai

13atsevišķu to punktu atcelšanu. Tādēļ likuma "Par

14pašvaldībām" 49. panta otrā daļa esot interpretējama

15tādējādi, ka domes priekšsēdētājam divu nedēļu laikā pēc ministra

16rīkojuma saņemšanas jāsasauc domes ārkārtas sēde, kurā jāizskata

17jautājums par attiecīgo saistošo noteikumu vai cita normatīvā

18akta, vai to atsevišķu punktu atcelšanu un jāpieņem lēmums par

19vēršanos Satversmes tiesā. Savukārt šā panta trešajā daļā

20noteiktais triju mēnešu termiņš esot attiecināms uz pieteikuma

21faktisko iesniegšanu Satversmes tiesā - pieteikuma sagatavošanu

22Satversmes tiesas likumā noteiktajā kārtībā, noformēšanu un

23iesniegšanu -, nevis uz lēmuma pieņemšanu. Pretējā gadījumā

24netiktu nodrošināta nepieciešamība ar pašvaldības domes lēmumu

25atjaunot likumam atbilstošu tiesisko stāvokli attiecībā uz

26apturētajiem saistošajiem noteikumiem vai citu normatīvo

27aktu.

28Konkrētajā gadījumā Pieteikuma iesniedzēja divu nedēļu laikā

29pēc apstrīdētā rīkojuma saņemšanas esot sasaukusi ārkārtas sēdi.

30Taču tajā nolemts atlikt ar apstrīdēto rīkojumu saistītā

31jautājuma izskatīšanu un pieprasīt no ministra papildu

32paskaidrojumu par apstrīdētā rīkojuma būtību un tiesisko

33pamatojumu. Apstrīdētais rīkojums esot izskatīts Pieteikuma

34iesniedzējas ārkārtas sēdē 2017. gada 1. novembrī, kurā nolemts

35domes lēmumu atstāt bez izmaiņām. Tikai 2017. gada 21. decembrī,

36t. i., vairāk nekā divas nedēļas pēc apstrīdētā rīkojuma

37saņemšanas, Rēzeknes pilsētas domes sēdē nolemts iesniegt

38pieteikumu Satversmes tiesā. Turklāt par šīs sēdes norises laiku

39un vietu dome neesot informējusi ministru. Tādējādi Pieteikuma

40iesniedzēja esot zaudējusi tiesības iesniegt pieteikumu

41Satversmes tiesā un tiesvedība lietā izbeidzama.

424.2. Ar apturētajiem domes lēmuma punktiem regulētā

43situācija neesot nedz konkrēta, nedz arī ierobežota laikā.

44Apturētie domes lēmuma punkti attiecoties uz visiem Rēzeknes

45pašvaldības speciālo pirmsskolas izglītības iestāžu audzēkņiem un

46viņu vecākiem, kā arī visiem bērniem, kas nenoteiktā laikā

47nākotnē varētu uzsākt mācības kādā no šīm specializētajām

48pirmsskolas izglītības iestādēm, un viņu vecākiem. Šāds

49regulējums esot raksturīgs normatīvajiem aktiem. Apturētie domes

50lēmuma punkti gan neesot izdoti saistošo noteikumu normu formā,

51taču to juridiskā daba liekot izdarīt secinājumu par to piederību

52pie tiesību normām. Uz tiesību normām attiecoties likuma

53"Par pašvaldībām" 41. panta otrās daļas prasības, bet

54ministram esot tiesības šādu normu darbību apturēt, pamatojoties

55uz minētā likuma 49. pantu.

56Apturētie domes lēmuma punkti esot pamatoti ar Noteikumu Nr.

571206 3. un 7. punktu, taču šie noteikumi esot attiecināmi uz

58izglītojamo ēdināšanu nevis speciālajās pirmsskolas izglītības

59iestādēs, bet gan pamatskolās. No Noteikumu Nr. 477 6. un 7.

60punkta izrietot Pieteikuma iesniedzējas pienākums nodrošināt

61izglītojamo ēdināšanu tās padotībā esošajās speciālajās

62pirmsskolas izglītības iestādēs, izdevumus sedzot no pašvaldības

63budžeta līdzekļiem. Pašvaldībai esot tiesības paredzēt vecāku

64līdzmaksājumu vienīgi Noteikumu Nr. 477 19.3. apakšpunktā

65noteiktajā gadījumā, bet tas neesot attiecināms uz konkrēto

66situāciju.

67Izskatāmās lietas ietvaros Noteikumu Nr. 477 6. punkta

68atbilstība augstāka juridiska spēka tiesību normām neesot

69vērtējama, jo Pieteikuma iesniedzēja šādu prasījumu pieteikumā

70nav izvirzījusi un lieta nav ierosināta par to. Tādēļ Pieteikuma

71iesniedzējas arguments, ka Ministru kabinets, pieņemot Noteikumu

72Nr. 477 6. punktu, ir darbojies pretēji varas dalīšanas

73principam, pārkāpis likumdevēja piešķirto pilnvarojumu un

74rīkojies ultra vires, nevarot būt par pamatu apstrīdētā

75rīkojuma atcelšanai.

1Pieaicinātā persona - Tieslietu ministrija -

2uzskata, ka apstrīdētais rīkojums atbilst likuma "Par

3pašvaldībām" 49. pantam.

45.1. Lai arī domes lēmums izdots kā vispārīgais

5administratīvais akts, apturētajiem domes lēmuma punktiem

6piemītot tiesību normas daba. Proti, tie esot attiecināmi uz

7visiem bērniem, kuri nenoteiktā laikā nākotnē varētu uzsākt

8mācības speciālajā pirmsskolas izglītības iestādē, un viņu

9vecākiem. Tātad apturēto domes lēmuma punktu iedarbība neesot

10ierobežota laikā. Līdz ar to atbilstoši likuma "Par

11pašvaldībām" 49. pantam ministram esot bijušas tiesības

12apturēt šo punktu darbību.

135.2. Domes lēmums esot pamatots ar likuma "Par

14pašvaldībām" 15. panta pirmās daļas 4. punktu un Noteikumu

15Nr. 1206 3. un 7. punktu. Tomēr minētie noteikumi neesot

16attiecināmi uz speciālajām pirmsskolas izglītības iestādēm.

17Pašvaldības budžeta veidošana, apstiprināšana un līdzekļu

18izlietošana esot pašvaldības autonoma kompetence, kuras ietvaros

19pašvaldība rīkojas patstāvīgi, pieņemot ārējos normatīvos aktus,

20iekšējos normatīvos aktus, individuālos aktus un citus lēmumus.

21Taču pašvaldības lēmumiem esot jāatbilst Satversmei, likumiem un

22Ministru kabineta noteikumiem. Ministru kabinets, pamatojoties uz

23Izglītības likuma 17. panta trešās daļas 13. punktu, esot

24pieņēmis Noteikumus Nr. 477, kas paredz, ka ēdināšanu speciālajās

25pirmsskolas izglītības iestādēs finansē no pašvaldības budžeta un

26valsts budžeta līdzekļiem. Tādējādi Pieteikuma iesniedzējai

27neesot tiesību ar ārējo normatīvo aktu regulēt jautājumu, kuru

28jau noregulējis Ministru kabinets.

1Pieaicinātā persona - Izglītības un

2zinātnes ministrija - uzskata, ka apstrīdētais rīkojums

3atbilst likuma "Par pašvaldībām" 49. pantam.

46.1. No likuma "Par pašvaldībām" 15. panta

5pirmās daļas 4. punkta izrietot pašvaldības pienākums nodrošināt

6ēdināšanu tās padotībā esošajās speciālajās izglītības iestādēs.

7Tomēr pašvaldības tiesību un pienākumu apjoms šīs autonomās

8funkcijas izpildē attiecībā uz speciālajām pirmsskolas izglītības

9iestādēm esot noteikts Izglītības likumā un Noteikumos Nr. 477.

10Atbilstoši šo noteikumu 6. punktam speciālās pirmsskolas

11izglītības iestādes uzturēšanas izdevumus, tostarp izdevumus par

12ēdināšanu, sedzot no pašvaldības budžeta līdzekļiem.

13Noteikumu Nr. 477 6. punktā ietvertais regulējums par

14pašvaldības pienākumu finansēt bērnu ēdināšanu tās padotībā

15esošajās speciālajās pirmsskolas izglītības iestādēs nenonākot

16pretrunā ar Izglītības likuma 59. panta trešo daļu. No šajā

17tiesību normā ietvertā formulējuma "finansē no valsts

18budžeta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā" izrietot

19pilnvarojums Ministru kabinetam izstrādāt noteiktu procedūru,

20kādā no valsts budžeta tiks finansētas pašvaldību speciālās

21izglītības iestādes, kas īsteno speciālās izglītības programmas

22pamatizglītības vai vidējās izglītības pakāpē, kā arī speciālās

23izglītības iestādes - attīstības vai rehabilitācijas centri.

24Pamatojoties citstarp uz Izglītības likuma 59. panta trešo daļu,

25Ministru kabinets ar Noteikumiem Nr. 477 noteicis kārtību, kādā

26finansē speciālās izglītības iestādes, internātskolas un

27vispārējās izglītības iestāžu speciālās izglītības klases

28(grupas), tostarp nosakot arī to, kādus izdevumus sedz no valsts

29budžeta līdzekļiem, bet kādus - no pašvaldību finanšu līdzekļiem.

30Turklāt Noteikumu Nr. 477 3.1 punktā esot noteikts, ka

31attiecīgie izdevumi sedzami no pašvaldības budžeta un no likumā

32par valsts budžetu kārtējam gadam šim mērķim paredzētajiem

33finanšu līdzekļiem.

34Ministru kabinets, pieņemot Noteikumu Nr. 477 6. un 7. punktu,

35neesot pārkāpis likumdevēja piešķirto pilnvarojumu.

366.2. Izglītības jomu regulējoši ārējie normatīvie akti

37neparedzot pašvaldības tiesības noteikt jebkāda veida vecāku

38līdzmaksājumu par ēdināšanu tās padotībā esošajās speciālajās

39pirmsskolas izglītības iestādēs. Publiskajās tiesībās esot

40atļauts tikai tas, kas ir noteikts ar tiesību normu. Tādēļ

41pašvaldības neesot tiesīgas noteikt speciālo pirmsskolas

42izglītības iestāžu audzēkņu vecākiem nekāda veida līdzmaksājumus

43izglītojamo ēdināšanai.

1Pieaicinātā persona - tiesībsargs - norāda,

2ka atbilstoši likuma "Par pašvaldībām" 21. panta pirmās

3daļas 14. punkta "g" apakšpunktam pašvaldība ir tiesīga

4noteikt maksu par citiem pakalpojumiem vienīgi tad, ja tas ir

5atļauts vai nav aizliegts ar likumiem vai Ministru kabineta

6noteikumiem. Konkrētajā gadījumā pašvaldības pienākums finansēt

7ēdināšanu tās padotībā esošajās speciālajās pirmsskolas

8izglītības iestādēs esot noteikts Noteikumos Nr. 477. Līdz ar to

9Pieteikuma iesniedzēja neesot bijusi tiesīga noteikt vecāku

10līdzmaksājumu par savu bērnu ēdināšanu pašvaldības padotībā

11esošajās speciālajās pirmsskolas izglītības iestādēs.

127.1. Pašvaldības autonomajā kompetencē - gādāt par

13iedzīvotāju izglītību - ietilpstot arī pienākums nodrošināt

14ēdināšanu tās padotībā esošajās speciālajās izglītības iestādēs

15Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā. Izdevumi

16ēdināšanas nodrošināšanai esot daļa no izglītības iestādes

17uzturēšanas izdevumiem.

18Saskaņā ar Noteikumu Nr. 477 6., 7. un 20. punktu speciālo

19pirmsskolas izglītības iestāžu uzturēšanas izdevumus, tostarp

20izglītojamo ēdināšanas izdevumus, līdz 2017. gada 31. decembrim

21vajadzējis segt no pašvaldības budžeta un valsts budžeta finanšu

22līdzekļiem, bet, sākot no 2018. gada 1. janvāra, - tikai no

23pašvaldības budžeta līdzekļiem.

24Šāda interpretācija nenonākot pretrunā ar Izglītības likuma

2559. panta trešo daļu, kas paredz, ka pašvaldību speciālās

26izglītības iestādes tiek finansētas no valsts budžeta Ministru

27kabineta noteiktajā kārtībā. Saskaņā ar Noteikumu Nr. 477

283.1 punktu attiecīgie izdevumi esot sedzami no

29pašvaldības budžeta un no likumā par valsts budžetu kārtējam

30gadam šim mērķim paredzētajiem finanšu līdzekļiem. Savukārt

31Izglītības likuma pārejas noteikumu 51. punktā esot noteikts, ka

32uzturēšanas izdevumus pašvaldību speciālajās pirmsskolas

33izglītības iestādēs no 2017. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 31.

34decembrim sedz no valsts budžeta finanšu līdzekļiem 30 procentu

35apmērā no pašvaldību speciālajām pirmsskolas izglītības iestādēm

36piešķirtā valsts finansējuma 2016. gadā. Tātad, ja likumā par

37valsts budžetu kārtējam gadam šim mērķim nav paredzēti finanšu

38līdzekļi, attiecīgie izdevumi esot sedzami no pašvaldības

39budžeta. Arī no Izglītības likuma 60. panta izrietot tas, ka

40izglītības iestāžu finansējumu, tostarp izglītojamo uzturēšanas

41izdevumus izglītības iestādē, nodrošina šo iestāžu

42dibinātāji.

437.2. Pašvaldība esot tiesīga jautājumus, kas skar

44pašvaldības budžeta līdzekļu izlietojumu, tostarp jautājumu par

45bērnu ēdināšanas finansēšanu, noregulēt arī ar administratīvo

46aktu, ievērojot Administratīvā procesa likuma 11. panta

47regulējumu par attiecīga pilnvarojuma nepieciešamību

48privātpersonai nelabvēlīga administratīvā akta izdošanai. Tomēr

49arī vispārīgā administratīvā akta pārsūdzēšanas gadījumā tiesa to

50varot atcelt vienīgi attiecībā uz pieteicējiem konkrētajā

51administratīvajā lietā, nevis uz visām personām, kuru tiesības

52tas skar. Tādēļ labas pārvaldības principam labāk atbilstu tas,

53ka pašvaldība bērnu ēdināšanas finansēšanu regulētu ar

54saistošajiem noteikumiem vai citu normatīvo aktu.

55Arī konkrētajā gadījumā domes lēmumu daļā par ēdināšanas

56izmaksu - vecāku maksas - noteikšanu speciālajās pirmsskolas

57izglītības iestādēs tiesā apstrīdējušas trīs privātpersonas -

58speciālās pirmsskolas izglītības iestādes audzēkņu vecāki.

59Administratīvā rajona tiesa ar 2018. gada 25. aprīļa spriedumu

60administratīvajā lietā atzinusi domes lēmumu par prettiesisku un

61atcēlusi to daļā, ar kuru pieteicējiem uzlikts pienākums segt

62bērnu ēdināšanas izmaksas speciālajā pirmsskolas izglītības

63iestādē. Attiecībā uz pārējām personām ar domes lēmumu uzliktais

64pienākums, kuru tiesa atzinusi par prettiesisku, neesot

65atcelts.

66Pēc tiesībsarga ieskata, apturētajiem domes lēmuma punktiem ir

67normatīvs raksturs, tādēļ ministram, lai nodrošinātu

68privātpersonu tiesību efektīvu aizsardzību, vajagot būt tiesīgam

69to darbību apturēt, pamatojoties uz likuma "Par

70pašvaldībām" 49. pantu. Pretējā gadījumā neesot iespējams

71atjaunot normatīvajiem aktiem atbilstošu tiesisko stāvokli.

1Pieaicinātā persona - Saeima - uzskata, ka

2apstrīdētais rīkojums atbilst likuma "Par pašvaldībām"

349. pantam.

48.1. Saeima pievienojas ministra atbildes rakstā

5paustajam, ka apturētie domes lēmuma punkti atbilst nevis

6vispārīgā administratīvā akta, bet gan normatīvā akta pazīmēm.

7Proti, tie attiecoties uz individuāli nenoteiktu personu loku -

8visiem bērniem, kuri mācās un mācīsies speciālajā pirmsskolas

9izglītības iestādē, un šo bērnu vecākiem. Tāpat apturētie domes

10lēmuma punkti esot piemērojami vairākkārt - tie neesot izdoti

11tikai tādēļ, lai noregulētu vienu dzīves gadījumu. Tomēr

12apturētie domes lēmuma punkti, lai gan tie uzskatāmi par

13pašvaldības saistošo noteikumu normām, neesot likuma "Par

14pašvaldībām" 45. panta piektajā daļā noteiktajā kārtībā

15publicēti oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", bet

16šāda publicēšana esot priekšnoteikums tam, lai tie stātos

17spēkā.

188.2. Izglītības likuma 59. un 60. pantā esot ietverts

19vispārīgs princips, ka izglītības iestāžu dibinātāji atbild par

20šo iestāžu finansēšanu, tostarp par šo iestāžu uzturēšanas

21izdevumiem. Tomēr Izglītības likums paredzot vairākus izņēmumus

22gan attiecībā uz izglītības iestādēm, gan attiecībā uz

23atsevišķiem izdevumiem, kuri tiek finansēti no valsts budžeta.

24Piemēram, Izglītības likuma 59. panta trešā daļa, uz ko atsaucas

25Pieteikuma iesniedzēja, paredzot, ka no valsts budžeta Ministru

26kabineta noteiktajā kārtībā finansē arī pašvaldību speciālās

27izglītības iestādes, kas īsteno noteiktas izglītības pakāpes -

28pamatizglītības vai vidējās izglītības pakāpi, kā arī speciālās

29izglītības iestādes - attīstības vai rehabilitācijas centrus.

30Taču izskatāmajā gadījumā apturētie domes lēmuma punkti

31attiecoties uz speciālajām pirmsskolas izglītības iestādēm, tādēļ

32Izglītības likuma 59. panta trešajā daļā noteiktais izņēmums

33neesot piemērojams.

348.3. Saeima uzsver, ka pienākums finansēt speciālās

35pirmsskolas izglītības iestādes uzturēšanas izdevumus tās

36dibinātājam esot bijis noteikts jau kopš Izglītības likuma

37pieņemšanas tā sākotnējā redakcijā. Tomēr Izglītības likuma 59.

38panta trešā daļa tās sākotnējā redakcijā esot paredzējusi, ka

39speciālās izglītības iestādes, kā arī speciālās izglītības klases

40un grupas vispārējās izglītības iestādēs finansē no valsts

41budžeta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Tikai ar 2017. gada

4222. novembra likumu "Grozījumi Izglītības likumā"

43minētā norma izteikta šobrīd spēkā esošajā redakcijā.

44Saskaņā ar Noteikumiem Nr. 477 uzturēšanas izdevumus

45pašvaldību padotībā esošajās speciālajās pirmsskolas iestādēs

46sedzot no pašvaldību budžetu līdzekļiem. Šo noteikumu 20. punkts

47esot paredzējis pārejas periodu no 2017. gada 1. janvāra līdz

482017. gada 31. decembrim, kad uzturēšanas izdevumus pašvaldību

49speciālajās pirmsskolas izglītības iestādēs sedz no valsts

50budžeta 30 procentu apmērā. Likumdevējs ar 2016. gada 23.

51novembra likumu "Grozījumi Izglītības likumā" esot

52papildinājis Izglītības likuma pārejas noteikumus ar 51. punktu

53šādā redakcijā: "Uzturēšanas izdevumus pašvaldību

54speciālajās pirmsskolas izglītības iestādēs no 2017. gada 1.

55janvāra līdz 2017. gada 31. decembrim sedz no valsts budžeta

56finanšu līdzekļiem 30 procentu apmērā no pašvaldību speciālajām

57pirmsskolas izglītības iestādēm piešķirtā valsts finansējuma

582016. gadā".

59Tādējādi līdz 2018. gada 1. janvārim, kad stājās spēkā 2017.

60gada 22. novembra likums "Grozījumi Izglītības likumā",

61speciālās pirmsskolas izglītības iestādes esot finansētas no

62valsts budžeta. Taču jau no 2017. gada 1. janvāra līdz 31.

63decembrim šāds finansējums bijis paredzēts samazinātā apmērā,

64proti, 30 procentu apmērā no tā finansējuma, kas uzturēšanas

65izdevumu segšanai tika piešķirts 2016. gadā. Saeima piekrīt, ka

66Ministru kabineta noteikumu Nr. 477 izdošanas laikā - 2016. gada

6715. jūlijā - šo noteikumu 6. punkts bijis pretrunā ar Izglītības

68likuma 59. panta trešo daļu. Tomēr saskaņā ar minēto noteikumu

6920. punktu laikā no 2017. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim

70pašvaldībai neesot bijis pienākuma finansēt speciālo pirmsskolas

71izglītības iestāžu uzturēšanu, tostarp ēdināšanu, pilnā apmērā.

72Šādu kārtību likumdevējs apstiprinājis, iekļaujot Izglītības

73likuma pārejas noteikumos 52. punktu. Tātad, lai arī sākotnēji

74Noteikumu Nr. 477 6. un 20. punkts esot bijuši pretrunā ar

75Izglītības likuma 59. panta trešo daļu, no 2017. gada 1. janvāra,

76proti, datuma, ar kuru sākās minēto normu piemērošana, šī

77pretruna jau esot novērsta.

788.4. Nedz Izglītības likums, nedz likums "Par

79pašvaldībām" nedodot Pieteikuma iesniedzējai tiesības

80noteikt izglītojamo vecākiem pienākumu līdzfinansēt ēdināšanas

81izmaksas speciālajās pirmsskolas izglītības iestādēs. No

82Izglītības likuma izrietot Pieteikuma iesniedzējas pienākums segt

83tās padotībā esošo speciālo pirmsskolas izglītības iestāžu

84uzturēšanas izdevumus, tostarp arī ēdināšanas izdevumus.

1Pieaicinātā persona - Ministru kabinets -

2uzskata, ka tas, pieņemot Noteikumus Nr. 477, ir rīkojies

3likumdevēja piešķirtā pilnvarojuma robežās.

49.1. Izglītības likuma 14. panta 17. punktā esot

5ietverts pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt, no kādiem

6finanšu avotiem tiks segti izdevumi speciālo izglītības iestāžu

7uzturēšanai, tostarp ēdināšanai. Ministru kabinets, citstarp

8pamatojoties uz šo likuma normu, esot izdevis noteikumus, kas

9reglamentēja speciālo izglītības iestāžu finansēšanas avotus, -

10Noteikumus Nr. 652, kas bija spēkā līdz 2010. gada 9. septembrim,

11un Noteikumus Nr. 825, kas bija spēkā līdz 2016. gada 1.

12septembrim. Neesot pamata uzskatīt, ka šobrīd Ministru kabinetam

13piešķirtā pilnvarojuma apjoms tam liegtu pieņemt Noteikumus Nr.

1Turklāt, pamatojoties uz Izglītības likuma 14. panta 17.

2punktu, Ministru kabinets esot pieņēmis arī citus noteikumus, kas

3attiecas uz finansēšanas kārtību izglītības jomā, piemēram, 2001.

4gada 28. augusta noteikumus Nr. 382 "Interešu izglītības

5programmu finansēšanas kārtība".

69.2. Esot jāņem vērā arī tas, ka saskaņā ar Noteikumu

7Nr. 477 3.1 punktu attiecīgie izdevumi sedzami no

8pašvaldības budžeta un no likumā par valsts budžetu kārtējam

9gadam šim mērķim paredzētajiem finanšu līdzekļiem. Tāpat šo

10noteikumu 19.1 apakšpunkts nosakot, ka uzturēšanas

11izdevumus līdz 2017. gada 31. decembrim pašvaldību internātskolās

12sedz no valsts budžeta mērķdotācijas likumā par valsts budžetu

13kārtējam gadam šim mērķim paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros.

14Ņemot vērā valsts budžetā pieejamos finanšu līdzekļus, likumā par

15valsts budžetu kārtējam gadam tiekot fiksēts kārtējā gadā

16pieejamo finanšu līdzekļu apmērs noteiktu izdevumu segšanai, un

17šis apmērs varot arī nebūt pietiekams Izglītības likuma 59. pantā

18paredzēto izdevumu segšanai.

19Atbilstoši Noteikumu Nr. 477 7. punktam pašvaldība nodrošinot

20izglītojamo ēdināšanu tās padotībā esošajās speciālās izglītības

21iestādēs, pirmsskolas izglītības grupās bērniem ar speciālām

22vajadzībām, speciālās izglītības klasēs un internātskolās,

23ievērojot veselīga uztura pamatprincipus. Tādējādi pašvaldībai kā

24ēdināšanas finansētājam esot rīcības brīvība attiecībā uz

25finansiālā atbalsta apmēra noteikšanu, ievērojot veselīga uztura

26pamatprincipus.