7. punkts

1Pieaicinātā persona - tiesībsargs - norāda,

2ka atbilstoši likuma "Par pašvaldībām" 21. panta pirmās

3daļas 14. punkta "g" apakšpunktam pašvaldība ir tiesīga

4noteikt maksu par citiem pakalpojumiem vienīgi tad, ja tas ir

5atļauts vai nav aizliegts ar likumiem vai Ministru kabineta

6noteikumiem. Konkrētajā gadījumā pašvaldības pienākums finansēt

7ēdināšanu tās padotībā esošajās speciālajās pirmsskolas

8izglītības iestādēs esot noteikts Noteikumos Nr. 477. Līdz ar to

9Pieteikuma iesniedzēja neesot bijusi tiesīga noteikt vecāku

10līdzmaksājumu par savu bērnu ēdināšanu pašvaldības padotībā

11esošajās speciālajās pirmsskolas izglītības iestādēs.

127.1. Pašvaldības autonomajā kompetencē - gādāt par

13iedzīvotāju izglītību - ietilpstot arī pienākums nodrošināt

14ēdināšanu tās padotībā esošajās speciālajās izglītības iestādēs

15Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā. Izdevumi

16ēdināšanas nodrošināšanai esot daļa no izglītības iestādes

17uzturēšanas izdevumiem.

18Saskaņā ar Noteikumu Nr. 477 6., 7. un 20. punktu speciālo

19pirmsskolas izglītības iestāžu uzturēšanas izdevumus, tostarp

20izglītojamo ēdināšanas izdevumus, līdz 2017. gada 31. decembrim

21vajadzējis segt no pašvaldības budžeta un valsts budžeta finanšu

22līdzekļiem, bet, sākot no 2018. gada 1. janvāra, - tikai no

23pašvaldības budžeta līdzekļiem.

24Šāda interpretācija nenonākot pretrunā ar Izglītības likuma

2559. panta trešo daļu, kas paredz, ka pašvaldību speciālās

26izglītības iestādes tiek finansētas no valsts budžeta Ministru

27kabineta noteiktajā kārtībā. Saskaņā ar Noteikumu Nr. 477

283.1 punktu attiecīgie izdevumi esot sedzami no

29pašvaldības budžeta un no likumā par valsts budžetu kārtējam

30gadam šim mērķim paredzētajiem finanšu līdzekļiem. Savukārt

31Izglītības likuma pārejas noteikumu 51. punktā esot noteikts, ka

32uzturēšanas izdevumus pašvaldību speciālajās pirmsskolas

33izglītības iestādēs no 2017. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 31.

34decembrim sedz no valsts budžeta finanšu līdzekļiem 30 procentu

35apmērā no pašvaldību speciālajām pirmsskolas izglītības iestādēm

36piešķirtā valsts finansējuma 2016. gadā. Tātad, ja likumā par

37valsts budžetu kārtējam gadam šim mērķim nav paredzēti finanšu

38līdzekļi, attiecīgie izdevumi esot sedzami no pašvaldības

39budžeta. Arī no Izglītības likuma 60. panta izrietot tas, ka

40izglītības iestāžu finansējumu, tostarp izglītojamo uzturēšanas

41izdevumus izglītības iestādē, nodrošina šo iestāžu

42dibinātāji.

437.2. Pašvaldība esot tiesīga jautājumus, kas skar

44pašvaldības budžeta līdzekļu izlietojumu, tostarp jautājumu par

45bērnu ēdināšanas finansēšanu, noregulēt arī ar administratīvo

46aktu, ievērojot Administratīvā procesa likuma 11. panta

47regulējumu par attiecīga pilnvarojuma nepieciešamību

48privātpersonai nelabvēlīga administratīvā akta izdošanai. Tomēr

49arī vispārīgā administratīvā akta pārsūdzēšanas gadījumā tiesa to

50varot atcelt vienīgi attiecībā uz pieteicējiem konkrētajā

51administratīvajā lietā, nevis uz visām personām, kuru tiesības

52tas skar. Tādēļ labas pārvaldības principam labāk atbilstu tas,

53ka pašvaldība bērnu ēdināšanas finansēšanu regulētu ar

54saistošajiem noteikumiem vai citu normatīvo aktu.

55Arī konkrētajā gadījumā domes lēmumu daļā par ēdināšanas

56izmaksu - vecāku maksas - noteikšanu speciālajās pirmsskolas

57izglītības iestādēs tiesā apstrīdējušas trīs privātpersonas -

58speciālās pirmsskolas izglītības iestādes audzēkņu vecāki.

59Administratīvā rajona tiesa ar 2018. gada 25. aprīļa spriedumu

60administratīvajā lietā atzinusi domes lēmumu par prettiesisku un

61atcēlusi to daļā, ar kuru pieteicējiem uzlikts pienākums segt

62bērnu ēdināšanas izmaksas speciālajā pirmsskolas izglītības

63iestādē. Attiecībā uz pārējām personām ar domes lēmumu uzliktais

64pienākums, kuru tiesa atzinusi par prettiesisku, neesot

65atcelts.

66Pēc tiesībsarga ieskata, apturētajiem domes lēmuma punktiem ir

67normatīvs raksturs, tādēļ ministram, lai nodrošinātu

68privātpersonu tiesību efektīvu aizsardzību, vajagot būt tiesīgam

69to darbību apturēt, pamatojoties uz likuma "Par

70pašvaldībām" 49. pantu. Pretējā gadījumā neesot iespējams

71atjaunot normatīvajiem aktiem atbilstošu tiesisko stāvokli.