10. pants

Līguma 2.variants.

10.1. Līguma 2.variantā

(Latvenergo 04.04.2003. Nr.01RD23-04/477) Līguma priekšmets ir:

"VAS Latvenergo" apņemas ilgtermiņā no saviem siltuma avotiem

(TEC-1 un TEC-2) piegādāt un pārdot a/s "Rīgas siltums"

siltumenerģiju, savukārt a/s "Rīgas siltums" apņemas iepirkt

siltumenerģiju no VAS "Latvenergo" (..) kārtējam tarifu aprēķina

periodam savstarpēji saskaņotu siltumenerģijas apjomu, bet ne

mazāk kā 2,6 TWh gadā, saskaņā ar pieprasīto maksimālo (avārijas

režīmā) siltuma jaudu, kas ir 1370 MW" (2.1.punkts).

"Augšminētie lielumi ir pamats siltumenerģijas tarifa

aprēķinam" (2.2.punkts). Tarifu aprēķini tiek veikti pēc SPRK

vai citas likumā noteiktas regulējošas institūcijas apstiprinātas

metodikas līguma darbības laikā (2.3.punkts).

Atšķirībā no 1.varianta ir

palielinājusies maksimālā siltuma jauda (bija 1230 MW), Līguma

darbības termiņš noteikts 10 gadi (3.2.punkts) (iepriekš 15

gadu), un tarifu aprēķinu paredzēts veikt pēc SPRK apstiprinātas

metodikas līguma. Līguma 1. un 2.variantā garantētais iepirkuma

apjoms, kas Rīgas siltumam ir jānopērk no Latvenergo, paliek

nemainīgs, tāpat kā Līguma mērķis: "Nodrošināt centralizētās

siltumapgādes sistēmas konkurētspējas palielināšanu, salīdzinot

ar lokālo apkuri, šai nolūkā minimizējot siltumenerģijas

ražošanas izmaksas VAS "Latvenergo" siltuma avotos (TEC-1,

TEC-2), palielinot to ražošanas apjomus, un minimizējot a/s

"Rīgas siltums" piegādes sistēmu izmaksas, zudumus un vienlaikus

samazinot kaitīgu ietekmi uz apkārtējo vidi"

(1.2.punkts).

10.2. Konkurences padome uzskata,

ka tās kompetencē nav vērtēt Līguma 2.varianta 2.2.punktā

iestrādāto nosacījumu, ka garantētais iepirkuma apjoms 2,6 TWh

gadā un maksimālā (avārijas režīmā) siltuma jauda 1370 MW jauda

ir pamats siltumenerģijas tarifa aprēķinam.

Likuma "Par sabiedrisko

pakalpojumu regulatoriem" 19.panta pirmā daļa nosaka:

"Sabiedrisko pakalpojumu tarifus regulējamās nozarēs

sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji aprēķina saskaņā ar noteikto

tarifu aprēķināšanas metodiku un iesniedz regulatoram aprēķināto

tarifu projektus kopā ar tarifu aprēķina projektā minēto tarifus

veidojošo izmaksu pamatojumu".

Tādējādi Līguma 2.2.punkta

nosacījuma atbilstības izvērtējums likuma "Par sabiedrisko

pakalpojumu regulatoriem" prasībām ir SPRK kompetence.

10.3. Līgums nav akceptēts ne

Latvenergo, ne Rīgas siltuma padomēs.

Latvenergo ir saskaņots tikai

kompānijas vadības līmenī, bet nav akceptēts nedz kompānijas

valdē, nedz padomē. Tas tiks izdarīts, ja Konkurences padome to

atbalstīs. (Latvenergo 04.04.2003. Nr.01RD23-04/777). Rīgas

siltums Valde 04.07. 2002. ir pieņēmusi lēmumu Nr.102 "atzīt

par lietderīgu noslēgt ilgtermiņa līgumu ar VAS "Latvenergo" par

sadarbību koģenerācijas procesā saražotās siltumenerģijas

efektīvā izmantošanā un realizācijā" un "Jautājums par

ilgtermiņa līguma slēgšanu tiek plānots Padomes sēdē un pēc tam

arī akcionāru pilnsapulcē tikai pēc Konkurences padomes akcepta

saņemšanas" (11.04.2003. Nr.4/3811).

10.4. Pamatojoties uz likuma "Par

sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" 19.panta otro daļu, kas

nosaka, ka sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja iesniegtos noteiktā

kārtībā aprēķināto tarifu projektus izvērtē SPRK, un ņemot vērā

Līguma 2.varianta 2.3.punktā iestrādāto, ka tarifu aprēķini tiks

veikti pēc SPRK vai citas likumā noteiktas regulējošas

institūcijas apstiprinātas metodikas līguma darbības laikā,

04.04.2003. Latvenergo iesniegtās informācijas (saņ. dok. Nr.183)

"Siltumenerģijas realizācijas ilgtermiņa līgums" sadaļā

TEC-1 projekta realizācijas un siltumenerģijas patēriņa

iespaids uz cenu (pie pastāvošā gāzes cenu līmeņa 53 Ls/1000

kub.m.) izvērtējums nav Konkurences padomes kompetence.

No Latvenergo vienlaikus ar Līguma

2.variantu 04.04.2003. saņemtajā (saņ. dok. Nr.183) informācijā

"Siltumenerģijas realizācijas ilgtermiņa līgums" sadaļā

TEC-1 projekta realizācijas un siltumenerģijas patēriņa

iespaids uz cenu (pie pastāvošā gāzes cenu līmeņa 53 Ls/1000

kub.m.) minēts: "Gadījumā, ja a/s "Rīgas siltums" izņem

plānoto 3,0 TWh gadā, tad vidējā cena ir ap 7,89 Ls/MWh.

Realizējot TEC-1 rekonstrukciju, siltumenerģijas vidējā tarifa

samazināšanās no 7,89 Ls/MWh līdz 7,64 Ls/MWh (pie 3.0MWh gadā).

Gadījumā, ja a/s "Rīgas siltums" izņem vairāk par plānoto 3,0TWh,

vidējā cena ir mazāka (papildus piegādātai siltumenerģijai

(virs 2,6TWh) - ap 6 Ls/MWh). Gadījumā, ja a/s "Rīgas siltums"

izņem 2,6 TWh gadā, siltuma cena ir ap 8,20 Ls/MWh".

10.5. Latvenergo apņemas pēc TEC-1

rekonstrukcijas pārdot Rīgas siltums par tādu pašu tarifu kā

pirktajai siltumenerģijai no TEC-2.

Latvenergo un Rīgas siltums

24.04.2002. parakstīja Nodomu protokolu, (20.03.2003.

saņ.dok.Nr.136), kurā vienojās, ka pēc TEC-1 rekonstrukcijas

siltumenerģijas piegādes cena no TEC-1 ražotnes Rīgas siltums

tiks samazināta līdz TEC-2 ražotnes siltumenerģijas piegādes

cenai, kas būs noteikta tajā laikā, bet tas nav tulkojams

"(..) kā tādu saistību uzņemšanās vai rašanās, kuru pilnīga

vai daļēja neizpilde radītu pamatu pušu savstarpējām finansiāla

vai cita rakstura prasībām vai zaudējumu piedziņai".

07.05.2003. sarunās gan Rīgas

siltums, gan Latvenergo atzīmēja, ka Nodomu protokolā paustā

apņemšanās ir spēkā (07.05.2003. Sarunu protokols).

Konkurences padome secina, ka

iespējamās siltumenerģijas iepirkuma izmaksu samazināšanās

rezultātā Rīgas siltuma finansiālais stāvoklis pēc TEC-1

rekonstrukcijas iespējami uzlabosies.

10.6. Rīgas siltums konkurētspēja

ar Latvenergo siltumapgādes tirgū Rīgas pilsētas administratīvās

teritorijas Daugavas labajā krastā pieaugs pēc SC Imanta un

pārējo SC, tajā skaitā SC Vecmīlgrāvis labajā krastā

modernizācijas programmas īstenošanas.

Rīgas siltums siltumenerģijas

realizācijas tarifs tiek piemērots visam realizētajam apjomam

Daugavas abos krastos (gan ar centralizēto siltumapgādes veidu

labajā krastā, gan lokāli centralizēto siltumapgādes veidu

kreisajā un labajā krastā), un tiek noteikts, ņemot vērā Rīgas

siltuma izmaksas gan labajā, gan kreisajā krastā. Ilgtermiņa

vienošanās rezultātā siltumenerģijas iepirkuma cena iespaido

Rīgas siltuma siltumenerģijas realizācijas tarifu, tātad arī

konkurētspēju abos krastos.

Saskaņā ar Rīgas siltums

11.04.2003. vēstulē Nr.4/3811 sniegto informāciju jau

2001./2002.finanšu gadā SC Imanta (kreisais krasts) saražotās

siltumenerģijas izmaksas sastādīja 7,74 Ls/MWh. Atbilstoši

attīstības plānam SC Imanta siltumapgādes zonu ir paredzēts

paplašināt, kopumā slēdzot piecus siltuma avotus (mazās

katlumājas), un tāpēc 2002./2003. finanšu gadā siltumenerģijas

ražošanas pašizmaksa tiek plānota 7,60 Ls/MWh (pēc trīs

siltumavotu slēgšanas), un nākotnē, slēdzot vēl divus

siltumavotus un "(..) vēl palielinot siltumenerģijas ražošanu

(..), ražošanas pašizmaksa var vēl nedaudz samazināties.

Veicot tālāko SC Imanta modernizāciju ar koģenerācijas

energobloka uzstādīšanu, projekta biznesa plānā tiek paredzēts,

ka pēc modernizācijas siltumenerģijas pašizmaksa nepalielināsies,

un tiks noteikta rekonstrukcijas uzsākšanas gada līmenī".

Visi jaunuzceltie siltuma avoti aizvieto vecos neefektīvos

(galvenokārt ogļu un šķidrā kurināmā katlumājas), un nākotnē,

piesaistot jaunus siltumenerģijas patērētājus un izbūvējot

lokālās katlumājas, Rīgas siltums izskatīs arī Rīgas regulatora

(05.11.2001./Nr.38) atbalstīto iespēju noteikt atsevišķus

(pazeminātus) tarifus, kas pamatoti ar tehniski-ekonomiskajiem

aprēķiniem saskaņā ar Rīgas Regulatora prasībām. Savos siltuma

avotos Rīgas siltuma ražotās siltumenerģijas ražošanas izmaksas

2001./2002. finanšu gadā bija 8.63 Ls/MWh.

Tādējādi jau 2002./2003.finanšu

gadā Rīgas siltums siltumavotā SC Imanta pirms koģenerācijas

bloka uzstādīšanas saražotās siltumenerģijas pašizmaksa ir

praktiski vienāda ar Latvenergo TEC-2 saražotās siltumenerģijas

realizācijas tarifu 7.64 Ls/MWh.