10. pants
1Līguma 2.variants.
210.1. Līguma 2.variantā
3(Latvenergo 04.04.2003. Nr.01RD23-04/477) Līguma priekšmets ir:
4"VAS Latvenergo" apņemas ilgtermiņā no saviem siltuma avotiem
5(TEC-1 un TEC-2) piegādāt un pārdot a/s "Rīgas siltums"
6siltumenerģiju, savukārt a/s "Rīgas siltums" apņemas iepirkt
7siltumenerģiju no VAS "Latvenergo" (..) kārtējam tarifu aprēķina
8periodam savstarpēji saskaņotu siltumenerģijas apjomu, bet ne
9mazāk kā 2,6 TWh gadā, saskaņā ar pieprasīto maksimālo (avārijas
10režīmā) siltuma jaudu, kas ir 1370 MW" (2.1.punkts).
11"Augšminētie lielumi ir pamats siltumenerģijas tarifa
12aprēķinam" (2.2.punkts). Tarifu aprēķini tiek veikti pēc SPRK
13vai citas likumā noteiktas regulējošas institūcijas apstiprinātas
14metodikas līguma darbības laikā (2.3.punkts).
15Atšķirībā no 1.varianta ir
16palielinājusies maksimālā siltuma jauda (bija 1230 MW), Līguma
17darbības termiņš noteikts 10 gadi (3.2.punkts) (iepriekš 15
18gadu), un tarifu aprēķinu paredzēts veikt pēc SPRK apstiprinātas
19metodikas līguma. Līguma 1. un 2.variantā garantētais iepirkuma
20apjoms, kas Rīgas siltumam ir jānopērk no Latvenergo, paliek
21nemainīgs, tāpat kā Līguma mērķis: "Nodrošināt centralizētās
22siltumapgādes sistēmas konkurētspējas palielināšanu, salīdzinot
23ar lokālo apkuri, šai nolūkā minimizējot siltumenerģijas
24ražošanas izmaksas VAS "Latvenergo" siltuma avotos (TEC-1,
25TEC-2), palielinot to ražošanas apjomus, un minimizējot a/s
26"Rīgas siltums" piegādes sistēmu izmaksas, zudumus un vienlaikus
27samazinot kaitīgu ietekmi uz apkārtējo vidi"
28(1.2.punkts).
2910.2. Konkurences padome uzskata,
30ka tās kompetencē nav vērtēt Līguma 2.varianta 2.2.punktā
31iestrādāto nosacījumu, ka garantētais iepirkuma apjoms 2,6 TWh
32gadā un maksimālā (avārijas režīmā) siltuma jauda 1370 MW jauda
33ir pamats siltumenerģijas tarifa aprēķinam.
34Likuma "Par sabiedrisko
35pakalpojumu regulatoriem" 19.panta pirmā daļa nosaka:
36"Sabiedrisko pakalpojumu tarifus regulējamās nozarēs
37sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji aprēķina saskaņā ar noteikto
38tarifu aprēķināšanas metodiku un iesniedz regulatoram aprēķināto
39tarifu projektus kopā ar tarifu aprēķina projektā minēto tarifus
40veidojošo izmaksu pamatojumu".
41Tādējādi Līguma 2.2.punkta
42nosacījuma atbilstības izvērtējums likuma "Par sabiedrisko
43pakalpojumu regulatoriem" prasībām ir SPRK kompetence.
4410.3. Līgums nav akceptēts ne
45Latvenergo, ne Rīgas siltuma padomēs.
46Latvenergo ir saskaņots tikai
47kompānijas vadības līmenī, bet nav akceptēts nedz kompānijas
48valdē, nedz padomē. Tas tiks izdarīts, ja Konkurences padome to
49atbalstīs. (Latvenergo 04.04.2003. Nr.01RD23-04/777). Rīgas
50siltums Valde 04.07. 2002. ir pieņēmusi lēmumu Nr.102 "atzīt
51par lietderīgu noslēgt ilgtermiņa līgumu ar VAS "Latvenergo" par
52sadarbību koģenerācijas procesā saražotās siltumenerģijas
53efektīvā izmantošanā un realizācijā" un "Jautājums par
54ilgtermiņa līguma slēgšanu tiek plānots Padomes sēdē un pēc tam
55arī akcionāru pilnsapulcē tikai pēc Konkurences padomes akcepta
56saņemšanas" (11.04.2003. Nr.4/3811).
5710.4. Pamatojoties uz likuma "Par
58sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" 19.panta otro daļu, kas
59nosaka, ka sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja iesniegtos noteiktā
60kārtībā aprēķināto tarifu projektus izvērtē SPRK, un ņemot vērā
61Līguma 2.varianta 2.3.punktā iestrādāto, ka tarifu aprēķini tiks
62veikti pēc SPRK vai citas likumā noteiktas regulējošas
63institūcijas apstiprinātas metodikas līguma darbības laikā,
6404.04.2003. Latvenergo iesniegtās informācijas (saņ. dok. Nr.183)
65"Siltumenerģijas realizācijas ilgtermiņa līgums" sadaļā
66TEC-1 projekta realizācijas un siltumenerģijas patēriņa
67iespaids uz cenu (pie pastāvošā gāzes cenu līmeņa 53 Ls/1000
68kub.m.) izvērtējums nav Konkurences padomes kompetence.
69No Latvenergo vienlaikus ar Līguma
702.variantu 04.04.2003. saņemtajā (saņ. dok. Nr.183) informācijā
71"Siltumenerģijas realizācijas ilgtermiņa līgums" sadaļā
72TEC-1 projekta realizācijas un siltumenerģijas patēriņa
73iespaids uz cenu (pie pastāvošā gāzes cenu līmeņa 53 Ls/1000
74kub.m.) minēts: "Gadījumā, ja a/s "Rīgas siltums" izņem
75plānoto 3,0 TWh gadā, tad vidējā cena ir ap 7,89 Ls/MWh.
76Realizējot TEC-1 rekonstrukciju, siltumenerģijas vidējā tarifa
77samazināšanās no 7,89 Ls/MWh līdz 7,64 Ls/MWh (pie 3.0MWh gadā).
78Gadījumā, ja a/s "Rīgas siltums" izņem vairāk par plānoto 3,0TWh,
79vidējā cena ir mazāka (papildus piegādātai siltumenerģijai
80(virs 2,6TWh) - ap 6 Ls/MWh). Gadījumā, ja a/s "Rīgas siltums"
81izņem 2,6 TWh gadā, siltuma cena ir ap 8,20 Ls/MWh".
8210.5. Latvenergo apņemas pēc TEC-1
83rekonstrukcijas pārdot Rīgas siltums par tādu pašu tarifu kā
84pirktajai siltumenerģijai no TEC-2.
85Latvenergo un Rīgas siltums
8624.04.2002. parakstīja Nodomu protokolu, (20.03.2003.
87saņ.dok.Nr.136), kurā vienojās, ka pēc TEC-1 rekonstrukcijas
88siltumenerģijas piegādes cena no TEC-1 ražotnes Rīgas siltums
89tiks samazināta līdz TEC-2 ražotnes siltumenerģijas piegādes
90cenai, kas būs noteikta tajā laikā, bet tas nav tulkojams
91"(..) kā tādu saistību uzņemšanās vai rašanās, kuru pilnīga
92vai daļēja neizpilde radītu pamatu pušu savstarpējām finansiāla
93vai cita rakstura prasībām vai zaudējumu piedziņai".
9407.05.2003. sarunās gan Rīgas
95siltums, gan Latvenergo atzīmēja, ka Nodomu protokolā paustā
96apņemšanās ir spēkā (07.05.2003. Sarunu protokols).
97Konkurences padome secina, ka
98iespējamās siltumenerģijas iepirkuma izmaksu samazināšanās
99rezultātā Rīgas siltuma finansiālais stāvoklis pēc TEC-1
100rekonstrukcijas iespējami uzlabosies.
10110.6. Rīgas siltums konkurētspēja
102ar Latvenergo siltumapgādes tirgū Rīgas pilsētas administratīvās
103teritorijas Daugavas labajā krastā pieaugs pēc SC Imanta un
104pārējo SC, tajā skaitā SC Vecmīlgrāvis labajā krastā
105modernizācijas programmas īstenošanas.
106Rīgas siltums siltumenerģijas
107realizācijas tarifs tiek piemērots visam realizētajam apjomam
108Daugavas abos krastos (gan ar centralizēto siltumapgādes veidu
109labajā krastā, gan lokāli centralizēto siltumapgādes veidu
110kreisajā un labajā krastā), un tiek noteikts, ņemot vērā Rīgas
111siltuma izmaksas gan labajā, gan kreisajā krastā. Ilgtermiņa
112vienošanās rezultātā siltumenerģijas iepirkuma cena iespaido
113Rīgas siltuma siltumenerģijas realizācijas tarifu, tātad arī
114konkurētspēju abos krastos.
115Saskaņā ar Rīgas siltums
11611.04.2003. vēstulē Nr.4/3811 sniegto informāciju jau
1172001./2002.finanšu gadā SC Imanta (kreisais krasts) saražotās
118siltumenerģijas izmaksas sastādīja 7,74 Ls/MWh. Atbilstoši
119attīstības plānam SC Imanta siltumapgādes zonu ir paredzēts
120paplašināt, kopumā slēdzot piecus siltuma avotus (mazās
121katlumājas), un tāpēc 2002./2003. finanšu gadā siltumenerģijas
122ražošanas pašizmaksa tiek plānota 7,60 Ls/MWh (pēc trīs
123siltumavotu slēgšanas), un nākotnē, slēdzot vēl divus
124siltumavotus un "(..) vēl palielinot siltumenerģijas ražošanu
125(..), ražošanas pašizmaksa var vēl nedaudz samazināties.
126Veicot tālāko SC Imanta modernizāciju ar koģenerācijas
127energobloka uzstādīšanu, projekta biznesa plānā tiek paredzēts,
128ka pēc modernizācijas siltumenerģijas pašizmaksa nepalielināsies,
129un tiks noteikta rekonstrukcijas uzsākšanas gada līmenī".
130Visi jaunuzceltie siltuma avoti aizvieto vecos neefektīvos
131(galvenokārt ogļu un šķidrā kurināmā katlumājas), un nākotnē,
132piesaistot jaunus siltumenerģijas patērētājus un izbūvējot
133lokālās katlumājas, Rīgas siltums izskatīs arī Rīgas regulatora
134(05.11.2001./Nr.38) atbalstīto iespēju noteikt atsevišķus
135(pazeminātus) tarifus, kas pamatoti ar tehniski-ekonomiskajiem
136aprēķiniem saskaņā ar Rīgas Regulatora prasībām. Savos siltuma
137avotos Rīgas siltuma ražotās siltumenerģijas ražošanas izmaksas
1382001./2002. finanšu gadā bija 8.63 Ls/MWh.
139Tādējādi jau 2002./2003.finanšu
140gadā Rīgas siltums siltumavotā SC Imanta pirms koģenerācijas
141bloka uzstādīšanas saražotās siltumenerģijas pašizmaksa ir
142praktiski vienāda ar Latvenergo TEC-2 saražotās siltumenerģijas
143realizācijas tarifu 7.64 Ls/MWh.
Kā izmantot šo tiesību aktu ārpus lasīšanas
Ja Google atveda uz konkrētu pantu, saglabā precīzu atsauci, pārbaudi spēkā esošo redakciju un pieraksti, kā tas saistās ar tavu faktisko situāciju.