9. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-17
Kopsavilkumā, vadoties no
iepriekš minētā, projekts "Ilgtermiņa līgums par sadarbību
koģenerācijas procesā saražotās siltumenerģijas efektīvā
izmantošanā un realizācijā" starp Latvenergo un Rīgas
siltums:
9.1. ir konkurenci ierobežojoša
vertikāla ilgtermiņa vienošanās starp diviem siltumapgādes tirgus
dalībniekiem Rīgas pilsētas administratīvās teritorijas Daugavas
labajā krastā. Konkurences ierobežojums izpaužas kā Līgumā
iekļautais garantētais siltumenerģijas iepirkuma apjoms 2,6 TWh
gadā, ko Rīgas siltums apņemas iepirkt no Latvenergo un kas
sastāda 92,2% no visa 2001./2002.gada apkures sezonā no
Latvenergo iepirktā siltumenerģijas apjoma 2,82 TWh, kas tuvākā
nākotnē siltas ziemas apstākļos sastādīs visu nepieciešamo
iepirktās siltumenerģijas daudzumu vai pat to pārsniegs. Tādējādi
Līgums ir vērtējams kā de facto ekskluzīvais pirkuma
līgums, kur Rīgas siltums faktiski apņemas apmierināt visu savu
nepieciešamību pēc iepirktās siltumenerģijas tikai no
Latvenergo;
9.2. Vienošanās uzliek Rīgas
siltumam ilgtermiņa ierobežojumu pirkt garantēto apjomu (ne mazāk
kā 2,6 TWh), saglabājot un paplašinot 2002.gadā esošos iepirkuma
apjomus 3,0 TWh no dominējošā stāvoklī ar 99,65% tirgus daļām
esošā siltumenerģijas pārdošanas tirgus Rīgas administratīvās
teritorijas labajā krastā dalībnieka Latvenergo, tādējādi
ilgtermiņā ierobežojot vertikālās attiecībās esošās Rīgas siltums
rīcības brīvību pašam attīstīt savu ražošanu, izvēlēties
nepieciešamos siltumenerģijas iepirkuma apjomus atkarībā no
iespējām tos realizēt centralizētajās siltumapgādes sistēmās abos
krastos un iespējami iegūt siltumenerģiju, kas var būt lētāka par
iepirkto no Latvenergo, pateicoties plānotajām rekonstrukcijām
siltumcentrālēs ar koģenerācijas bloku uzstādīšanu, sevišķi ņemot
vērā to, ka tiek paplašināta uzņēmējdarbība lokāli centralizētā
un lokālajā siltumapgādes sistēmā. Līdz ar vienošanos Rīgas
siltums potenciāli atsakās no tiesībām uz savu siltumenerģijas
ražošanas palielināšanu un tādējādi palielina savu atkarību no
Latvenergo piedāvātās iepirkuma cenas;
9.3. Līguma darbības rezultātā nav
paredzēta siltumenerģijas realizācijas tarifa samazināšana
galalietotājiem, un tādējādi vienošanās nedod labumu patērētājam,
kā arī līdz ar to nenodrošina Līgumā norādītā mērķa - nodrošināt
centralizētās siltumapgādes sistēmas konkurētspējas
palielināšanu, salīdzinot ar lokālo apkuri, sasniegšanu, tādējādi
nedodot labumu sabiedrībai, bet siltumenerģijas realizācijas
samazināšanās gadījumā (zem 3,0 TWh gadā) rada draudus
siltumenerģijas realizācijas tarifa palielināšanai;
9.4. vienošanās nosacījumi nav
saistīti ar siltumenerģijas realizācijas galapatērētājam
uzlabošanos, un tādējādi vienošanās neveicina siltumenerģijas
realizāciju;
9.5. vienošanās rezultātā
dominējošā stāvoklī siltumenerģijas pārdošanas tirgū esošais
Latvenergo paredz vertikālās attiecībās esošajam un tikai vienam
pircējam - dominējošā stāvoklī siltumapgādes tirgū centralizētās
siltumapgādes sistēmā esošam Rīgas siltums savas produkcijas
iepirkuma nodrošinājumu par cenu, kas stimulē iepirkuma
palielinājumu;
9.6. vienošanās ir izdevīga tikai
vienam vienošanās dalībniekam - Latvenergo, un nav izdevīga Rīgas
siltumam, jo nodrošina ilgtermiņā līdz 2017.gadam visa Latvenergo
saražotā siltumenerģijas apjoma garantētu realizāciju, bet Līgums
nenodrošina Rīgas siltums garantijas iepirkto apjomu realizēt.
Līgums būs izdevīgs Rīgas siltumam tikai ar nosacījumu, ka tas no
Latvenergo iepirkto apjomu, kas būs lielāks nekā 2001./2002.gadā
iepirktais un pārsniegs 3,0 TWh, spēs realizēt, turklāt pie
garantētā bāzes apjoma (2,6 TWh) siltumenerģijas iepirkuma cena
ir lielāka - 8,20 Ls/MWh, nekā tā būtu, ja Rīgas siltums to
pirktu par regulatora apstiprināto tarifu - vidējo 7,8 Ls/MWh,
kas savukārt būtu, ja vienošanās nosacījumi nepastāvētu. No
vienošanās noteikumiem izriet, ka pie garantētā bāzes apjoma 2,6
TWh Rīgas siltums izmaksas pieaugs par 5,1%;
9.7. vienošanās nosacījumu
neizpildes sekas var būt siltumenerģijas realizācijas cenas
celšanās galapatērētājam;
9.8. vienošanās Līgumā iestrādātie
tarifu noteikšanas principi starp siltumenerģijas ražotāju un
siltumenerģijas saņēmēju, savstarpēji vienojoties, ir pretrunā ar
normatīvajiem aktiem, kas nosaka, ka tarifu noteikšana ir tikai
regulatora kompetencē un notiek tikai saskaņā ar regulatora
apstiprinātu metodiku;
9.9. vienošanās nākotnē var kavēt
konkurences attīstību un apgrūtināt potenciāla tirgus dalībnieka
iekļūšanu siltumenerģijas pārdošanas tirgū.
Sakarā ar to, ka vienošanās uzliek
par pienākumu Rīgas siltumam pirkt siltumenerģiju garantētā
apjomā, apgrūtinātas realizācijas apstākļos Rīgas siltums būs
spiests samazināt savu ražošanu, kā arī atteikties iepirkt
siltumenerģiju no citiem esošajiem vai ilgtermiņa periodā nākotnē
potenciālajiem siltumenerģijas pārdošanas tirgus dalībniekiem,
kas gribētu ienākt tirgū, izmantojot jaunākos sasniegumus
siltumapgādes tehnoloģijās, un uz to bāzes iespējami spētu
konkurēt ar Latvenergo, tāpat kā to iespējami spētu darīt arī
Rīgas siltums. Tādējādi garantētais iepirkuma apjoms var radīt
barjeras ienākšanai siltumapgādes un siltumenerģijas pārdošanas
tirgū, kas ir pretrunā ar Enerģētikas likumā iestrādāto iespēju
liberalizēt siltumapgādes tirgu un Eiropas Enerģētikas hartas
nolīguma prasībām sekmēt konkurējoša enerģētikas tirgus
veidošanos;
9.10. SPRK izteica viedokli, ka
Līguma noslēgšana radīs pozitīvus priekšnosacījumus stabilai un
drošai Rīgas pilsētas apgādei ar siltumenerģiju ilgtermiņā par
iespējami zemākām cenām, vienlaikus sniedzot šo viedokli
noraidošu pamatojumu;
9.11. Rīgas regulators neatbalsta
Līguma slēgšanu, jo vienošanās var pasliktināt Rīgas siltums
finansiālo stāvokli, ir Latvenergo interesēs, pie realizācijas
samazināšanās reāli var sadārdzināt Rīgas siltums sniegtos
pakalpojumus - apkuri un karsto ūdeni, kā arī samazināt
konkurētspēju ar lokālo un individuālo siltumapgādi;
9.12. Līguma radītie iespējamie
zaudējumi sabiedrībai un konkurences ierobežojumi nav adekvāti
tiem labumiem, kurus sabiedrība un konkurences situācija var
iegūt bez Līguma.
Līguma uzliktie konkurences
ierobežojumi nav nepieciešami Līgumā norādītā mērķa
sasniegšanai.
Ievērojot minēto, Konkurences
padome 22.01.2003. sēdē (prot. Nr.3, 3.§) nolēma informēt
Latvenergo un Rīgas siltums par lietā konstatētajiem faktiem,
t.i., ka, pamatojoties uz Konkurences likuma 11.panta pirmās
daļas 7.punktu, otro un trešo daļu, projekts "Ilgtermiņa
līgums par sadarbību koģenerācijas procesā saražotās
siltumenerģijas efektīvā izmantošanā un realizācijā" nav
atļaujams.