9. pants

Kopsavilkumā, vadoties no

iepriekš minētā, projekts "Ilgtermiņa līgums par sadarbību

koģenerācijas procesā saražotās siltumenerģijas efektīvā

izmantošanā un realizācijā" starp Latvenergo un Rīgas

siltums:

9.1. ir konkurenci ierobežojoša

vertikāla ilgtermiņa vienošanās starp diviem siltumapgādes tirgus

dalībniekiem Rīgas pilsētas administratīvās teritorijas Daugavas

labajā krastā. Konkurences ierobežojums izpaužas kā Līgumā

iekļautais garantētais siltumenerģijas iepirkuma apjoms 2,6 TWh

gadā, ko Rīgas siltums apņemas iepirkt no Latvenergo un kas

sastāda 92,2% no visa 2001./2002.gada apkures sezonā no

Latvenergo iepirktā siltumenerģijas apjoma 2,82 TWh, kas tuvākā

nākotnē siltas ziemas apstākļos sastādīs visu nepieciešamo

iepirktās siltumenerģijas daudzumu vai pat to pārsniegs. Tādējādi

Līgums ir vērtējams kā de facto ekskluzīvais pirkuma

līgums, kur Rīgas siltums faktiski apņemas apmierināt visu savu

nepieciešamību pēc iepirktās siltumenerģijas tikai no

Latvenergo;

9.2. Vienošanās uzliek Rīgas

siltumam ilgtermiņa ierobežojumu pirkt garantēto apjomu (ne mazāk

kā 2,6 TWh), saglabājot un paplašinot 2002.gadā esošos iepirkuma

apjomus 3,0 TWh no dominējošā stāvoklī ar 99,65% tirgus daļām

esošā siltumenerģijas pārdošanas tirgus Rīgas administratīvās

teritorijas labajā krastā dalībnieka Latvenergo, tādējādi

ilgtermiņā ierobežojot vertikālās attiecībās esošās Rīgas siltums

rīcības brīvību pašam attīstīt savu ražošanu, izvēlēties

nepieciešamos siltumenerģijas iepirkuma apjomus atkarībā no

iespējām tos realizēt centralizētajās siltumapgādes sistēmās abos

krastos un iespējami iegūt siltumenerģiju, kas var būt lētāka par

iepirkto no Latvenergo, pateicoties plānotajām rekonstrukcijām

siltumcentrālēs ar koģenerācijas bloku uzstādīšanu, sevišķi ņemot

vērā to, ka tiek paplašināta uzņēmējdarbība lokāli centralizētā

un lokālajā siltumapgādes sistēmā. Līdz ar vienošanos Rīgas

siltums potenciāli atsakās no tiesībām uz savu siltumenerģijas

ražošanas palielināšanu un tādējādi palielina savu atkarību no

Latvenergo piedāvātās iepirkuma cenas;

9.3. Līguma darbības rezultātā nav

paredzēta siltumenerģijas realizācijas tarifa samazināšana

galalietotājiem, un tādējādi vienošanās nedod labumu patērētājam,

kā arī līdz ar to nenodrošina Līgumā norādītā mērķa - nodrošināt

centralizētās siltumapgādes sistēmas konkurētspējas

palielināšanu, salīdzinot ar lokālo apkuri, sasniegšanu, tādējādi

nedodot labumu sabiedrībai, bet siltumenerģijas realizācijas

samazināšanās gadījumā (zem 3,0 TWh gadā) rada draudus

siltumenerģijas realizācijas tarifa palielināšanai;

9.4. vienošanās nosacījumi nav

saistīti ar siltumenerģijas realizācijas galapatērētājam

uzlabošanos, un tādējādi vienošanās neveicina siltumenerģijas

realizāciju;

9.5. vienošanās rezultātā

dominējošā stāvoklī siltumenerģijas pārdošanas tirgū esošais

Latvenergo paredz vertikālās attiecībās esošajam un tikai vienam

pircējam - dominējošā stāvoklī siltumapgādes tirgū centralizētās

siltumapgādes sistēmā esošam Rīgas siltums savas produkcijas

iepirkuma nodrošinājumu par cenu, kas stimulē iepirkuma

palielinājumu;

9.6. vienošanās ir izdevīga tikai

vienam vienošanās dalībniekam - Latvenergo, un nav izdevīga Rīgas

siltumam, jo nodrošina ilgtermiņā līdz 2017.gadam visa Latvenergo

saražotā siltumenerģijas apjoma garantētu realizāciju, bet Līgums

nenodrošina Rīgas siltums garantijas iepirkto apjomu realizēt.

Līgums būs izdevīgs Rīgas siltumam tikai ar nosacījumu, ka tas no

Latvenergo iepirkto apjomu, kas būs lielāks nekā 2001./2002.gadā

iepirktais un pārsniegs 3,0 TWh, spēs realizēt, turklāt pie

garantētā bāzes apjoma (2,6 TWh) siltumenerģijas iepirkuma cena

ir lielāka - 8,20 Ls/MWh, nekā tā būtu, ja Rīgas siltums to

pirktu par regulatora apstiprināto tarifu - vidējo 7,8 Ls/MWh,

kas savukārt būtu, ja vienošanās nosacījumi nepastāvētu. No

vienošanās noteikumiem izriet, ka pie garantētā bāzes apjoma 2,6

TWh Rīgas siltums izmaksas pieaugs par 5,1%;

9.7. vienošanās nosacījumu

neizpildes sekas var būt siltumenerģijas realizācijas cenas

celšanās galapatērētājam;

9.8. vienošanās Līgumā iestrādātie

tarifu noteikšanas principi starp siltumenerģijas ražotāju un

siltumenerģijas saņēmēju, savstarpēji vienojoties, ir pretrunā ar

normatīvajiem aktiem, kas nosaka, ka tarifu noteikšana ir tikai

regulatora kompetencē un notiek tikai saskaņā ar regulatora

apstiprinātu metodiku;

9.9. vienošanās nākotnē var kavēt

konkurences attīstību un apgrūtināt potenciāla tirgus dalībnieka

iekļūšanu siltumenerģijas pārdošanas tirgū.

Sakarā ar to, ka vienošanās uzliek

par pienākumu Rīgas siltumam pirkt siltumenerģiju garantētā

apjomā, apgrūtinātas realizācijas apstākļos Rīgas siltums būs

spiests samazināt savu ražošanu, kā arī atteikties iepirkt

siltumenerģiju no citiem esošajiem vai ilgtermiņa periodā nākotnē

potenciālajiem siltumenerģijas pārdošanas tirgus dalībniekiem,

kas gribētu ienākt tirgū, izmantojot jaunākos sasniegumus

siltumapgādes tehnoloģijās, un uz to bāzes iespējami spētu

konkurēt ar Latvenergo, tāpat kā to iespējami spētu darīt arī

Rīgas siltums. Tādējādi garantētais iepirkuma apjoms var radīt

barjeras ienākšanai siltumapgādes un siltumenerģijas pārdošanas

tirgū, kas ir pretrunā ar Enerģētikas likumā iestrādāto iespēju

liberalizēt siltumapgādes tirgu un Eiropas Enerģētikas hartas

nolīguma prasībām sekmēt konkurējoša enerģētikas tirgus

veidošanos;

9.10. SPRK izteica viedokli, ka

Līguma noslēgšana radīs pozitīvus priekšnosacījumus stabilai un

drošai Rīgas pilsētas apgādei ar siltumenerģiju ilgtermiņā par

iespējami zemākām cenām, vienlaikus sniedzot šo viedokli

noraidošu pamatojumu;

9.11. Rīgas regulators neatbalsta

Līguma slēgšanu, jo vienošanās var pasliktināt Rīgas siltums

finansiālo stāvokli, ir Latvenergo interesēs, pie realizācijas

samazināšanās reāli var sadārdzināt Rīgas siltums sniegtos

pakalpojumus - apkuri un karsto ūdeni, kā arī samazināt

konkurētspēju ar lokālo un individuālo siltumapgādi;

9.12. Līguma radītie iespējamie

zaudējumi sabiedrībai un konkurences ierobežojumi nav adekvāti

tiem labumiem, kurus sabiedrība un konkurences situācija var

iegūt bez Līguma.

Līguma uzliktie konkurences

ierobežojumi nav nepieciešami Līgumā norādītā mērķa

sasniegšanai.

Ievērojot minēto, Konkurences

padome 22.01.2003. sēdē (prot. Nr.3, 3.§) nolēma informēt

Latvenergo un Rīgas siltums par lietā konstatētajiem faktiem,

t.i., ka, pamatojoties uz Konkurences likuma 11.panta pirmās

daļas 7.punktu, otro un trešo daļu, projekts "Ilgtermiņa

līgums par sadarbību koģenerācijas procesā saražotās

siltumenerģijas efektīvā izmantošanā un realizācijā" nav

atļaujams.