12. pants

1Pēc iepazīšanās ar Konkurences

2padomes konstatēto lietas apstākļu izklāstu un izdarītajiem

3secinājumiem par Līguma 1.variantu Konkurences padome par Līguma

42.variantu ir saņēmusi šādus vienošanās dalībnieku viedokļus:

512.1. Latvenergo

612.1.1. Līguma projekta mērķis ir

7juridiski nostiprināt Latvenergo un Rīgas siltuma sadarbību

8centralizētās siltumapgādes jomā, "(..) nosakot konkrētus

9siltuma iepirkuma apjomus, kas ir nepieciešami Rīgas TEC-1

10rekonstrukcijas projekta realizācijai (nepieciešamo investīciju

11apjoms 80 milj.EUR), kas vērsts uz tālāku siltumenerģijas izmaksu

12samazinājumu, (..). Lai līgums kalpotu par zināmu garantiju

13starptautskajām finansu institūcijam, tādām kā Eiropas

14Investīciju banka (EIB) un Ziemeļu investīciju banka (NIB), kuras

15piedalīsies VAS "Latvenergo" kreditēšanā, tai skaitā TEC-1

16rekonstrukcijas projektam" (Latvenergo 19.02.2003.

17Nr.01RD23-04/440). "(..) līdz šim neviena no kredītiestādēm,

18kuras ir nodrošinājušas VAS "Latvenergo" projektu finansēšanu,

19nav rakstiski pieprasījušas šādu līgumu nepieciešamību, bet

20sarunās ar tām tiek uzsvērts, ka šādu līgumu eksistence

21ievērojami palielinātu konkrēta projekta kredītreitingu un

22samazinātu tā realizācijas riska faktoru. Papildus jāatzīmē par

23ilgtermiņa līgumu plašu pielietošanas praksi kredītlīgumu

24sagatavošanas procesā, kas daudzos gadījumos kalpo kā galvenais

25arguments drošām projektu realizācijas garantijām".

26(04.04.2003. Nr.01RD23-04/777).

27Konkurences padome uzskata, ka tās

28lēmums par Līguma akceptēšanu nav TEC-1 rekonstrukcijai

29nepieciešamo kredītlīdzekļu saņemšanas nosacījums, jo šie

30līdzekļi ir jau piešķirti.

31Saskaņā ar Konkurences padomes

32rīcībā esošo informāciju Latvenergo Padome pieņēma lēmumu

33akceptēt Rīgas TEC-1 rekonstrukcijas projekta realizāciju jau

3431.05.2000. (04.04.2003. saņ. dok. Nr.178), Latvenergo Padome

35lēmumu "Atzīt par nepieciešamu Rīgas TEC-1 rekonstrukciju"

36ir pieņēmusi jau 30.05.2001. (prot. Nr.9 (8), 11.§), 18.06.2002.

37ir pieņemts Valdes lēmums Nr. 126/26, kas, pamatojoties uz

38augšminēto Padomes lēmumu, apstiprina konkursa nolikumu Rīgas

39TEC-1 rekonstrukcijai attiecībā uz gāzes turbīnu stacijas

40projektēšanu, iekārtu piegādi un būviecības darbiem (20.03.2003.

41saņ. dok. Nr.136). Konkursa rezultātus Latvenergo Valde ir

42apstiprinājusi 19.03.2003., ir pieņemts Valdes lēmums par līguma

43slēgšanu ar konkursa uzvarētāju (LETA 29.05.2003), kura

44piedāvājums paredz TEC-1 rekonstrukciju veikt par 63,74 milj.latu

45(LETA 20.05 2003.). TEC-1 rekonstrukcija mērķiem Latvenergo jau

462002.gada oktobrī bija noslēdzis līgumu par sindicēto kredītu 15

47milj. latu apmērā, un 17.06.2002. ir parakstījusi ilgtermiņa

48aizdevuma līgumu ar Eiropas Investīciju bankas kredītu (EIB) par

49kopējo summu 80 milj.eiro (ap 46,8 milj.latu). kā arī 2002.gada

50maijā ar Ziemeļu investīciju banku par 22 miljonu latu aizņēmumu

51(BNS 25.10.2002.). Lai Latvenergo varētu izmantot EIB aizdevumu,

52ir parakstīts sindicētais garantijas līgums ar trīs bankām par

53garantiju piešķiršanu ("Dienas Bizness" 13.05.2003.,

5406.06.2003.).

55Konkurences padome atzīmē, ka

56sākotnējais 2001.gada TEC-1 rekonstrukcijas plāns paredzēja

57rekonstrukcijā ieguldīt 45 milj.latu ( Latvenergo attīstības

58programma līdz 2010.g.), bet 2003.gadā tās tiek plānotas jau līdz

5970 milj.Ls apmērā (LETA 30.06.2003.).

6012.1.2. Ja netiek realizēta TEC-1

61rekonstrukcija (07.04.2003. saņ. dok.Nr.183) "(..) Rīgas TEC-1

62esošās koģenerācijas iekārtas ir jāaptur, kā rezultātā būtiska

63elektroenerģijas daļa (ap 10%) netiks izstrādāta, izmantojot

64koģenerācijas cikla iespējas; ražojot elektroenerģiju par

65konkurētspējīgām cenām, ar TEC-1 enerģētiskas daļas apturēšanu

66saistītie izdevumi jāsadala samazinātai enerģijas izstrādei,

67tālāk pasliktinot tās konkurētspēju; samazinās centralizētās

68siltumapgādes ekonomiskā efektivitāte, konkurētspēja un drošums;

69palielināsies Latvijas atkarība no elektroenerģijas importa, kā

70arī valsts elektroapgādes risks (nodrošinājums, cena); būtiski

71samazinās energokompānijas iespēja gūt peļņu nākotnē, izmantojot

72vides prasībām visatbilstošāko tehnoloģiju; (..) risinājums ir

73pretrunā Latvijas valdības pamatnostādnēm enerģētikā".

74Konkurences padome uzskata, ka

75minētais attiecas uz TEC-1 rekonstrukcijas projekta

76nerealizēšanu, nevis uz ilgtermiņa Līgumu nenoslēgšanu un TEC-1

77rekonstrukcijas projekta realizācija nav atkarīga no Līguma

78pastāvēšanas (skat. punktu 12.1.1.).

7912.2. Rīgas siltums

8012.2.1. "(..) nevaram piekrist,

81ka līgumā noteiktais garantētais siltumenerģijas apjoms ne mazāk

82kā 2,6 TWh gadā nav pamatots vai ir pārāk augsts. Par to liecina

83arī 2001./2002.g. siltumenerģijas iepirkuma rādītāji, kas

84sastādīja 2,826 TWh gadā pie apkures sezonas vid. temperatūras

85T ārg=+0,9°C (kas vērtējama kā silta ziema), bet jau

862002./2003.g. apkures sezonas lielākās daļas rādītāji liecina, ka

87iepirkums sastādīs 3,045 TWh gadā pie ārgaisa prognozējamās

88temperatūras T ārg=-0,3°C (kas vērtējama kā tuva normatīvai

89temperatūrai)" (17.02.2003. Nr.4/1301).

90Saskaņā ar Konkurences padomes

91rīcībā esošo informāciju 2002.gadā Rīgas siltums no Latvenergo ir

92iepircis 2,975 TWh, un 2002./2003.g. apkures sezonas vidējā gaisa

93temperatūra ir bijusi T ārg= -1,1°C (Rīgas siltuma fakss

9402.07.2003.). Rīgas siltuma 2002./2003. apkures sezonā tīklā

95lietderīgi nodotā siltumenerģija ir 3,14 TWh, kas ir 120%,

96salīdzinot ar 2001./2002.g.apkures sezonā nodoto 2,617 TWh

97(09.06.2003. Nr.4/5806).

9807.05.2003. sarunu laikā Rīgas

99siltuma pārstāvji apliecināja, ka "(..) katru gadu 15, 20

100megavatu apjomā dabūjam klāt jaunos abonentus, tirdzniecības

101centrus, arī jaunceltās dzīvojamās mājas. (..) absolūti nav

102pamata izteikt kādas pesimistiskas prognozes par nākotni, ka

103realizētās siltumenerģijas daudzums varētu samazināties, (..)

104tautsaimniecībai stabilizējoties, šiem apjomiem būtu jābūt ar

105kāpjošu tendenci".

106Konkurences padome pieņem

107zināšanai Rīgas siltuma vairākkārtīgi izteikto pārliecību par

108reālām iespējām realizēt Līgumā iestrādāto garantēto

109siltumenerģijas apjomu 2,6 TWh gadā, kā arī atzīmē, ka Rīgas

110siltuma padomes 19.12.2002. sēdē zināšanai pieņemtais "A/s

111"Rīgas siltums" finansu vadības plāns periodam no 2003./2004.f.g.

112līdz 2012./2013.f.g." (30.04.2003. saņ. dok.Nr.218) (turpmāk

113- Rīgas siltuma finanšu vadības plāns) siltumenerģijas

114realizācijas prognoze ir plānots, ka pirktās siltumenerģijas

115apjoms periodā līdz 2012./2013. tikai 2003./2004.gadā pārsniegs

1163,0 TWh (3,026 TWh), bet pārējos gados samazināsies no līdz

1172,979TWh 2004./2005.g. līdz 2,959TWh 2012./2013.g.

11812.2.2. Rīgas siltums un

119Latvenergo neredz iespēju rasties neatkarīgajiem ražotājiem

120labajā krastā, kas varētu par vēl zemākām cenām nekā Latvenergo

121piedāvāt siltumenerģiju Rīgas siltumam vajadzīgajos apjomos un

122kvalitātē.

123Rīgas labajā krastā maģistrālie

124pārvades un sadales tīkli ir tā strukturēti un organizēti, ka

125Rīgas siltumam visizdevīgāk siltumenerģiju saņemt no abiem TEC,

126un TEC-1 rekonstrukcijā Rīgas siltums ir ieinteresēts tieši

127sakarā ar siltuma apgādes drošības nodrošinājumu atbilstoši

128mūsdienu prasībām, ko grūti panākt ar ļoti novecojušām TEC-1

129iekārtām (07.05.2003. Sarunu protokols). Neatkarīgajam ražotājam

130jābūt spējīgam nodrošināt centralizētā siltuma tīkla parametru

131prasības, garantētu piegādi ilgtermiņā, kā arī konkurētspējīgu

132cenu (Rīgas siltums 11.04.2003. Nr.4/3811). Gadījumā, ja

133siltumapgādes tirgū labajā krastā ienāktu jauns dalībnieks,

134Latvenergo jebkurā gadījumā ir ar TEC saistītās maģistrālo tīklu

135izvietojuma radītās priekšrocības, kā arī jaunais TEC-1 tiks

136celts blakus esošajam. Tādējādi Latvenergo izmantos arī pastāvošo

137infrastruktūru, kā nebūs iespējamam potenciālajam tirgus

138dalībniekam, un līdz ar to viņa konkurētspēja ar Latvenergo

139praktiski nav iespējama. Savukārt mazo uzņēmumu piedāvātais

140siltumenerģijas apjoms un cena nevar konkurēt ar Latvenergo

141piedāvāto apjomu un cenu. Latvenergo atzīmē, ka pie lielāka

142siltumapgādes tirgus dalībnieku skaita būtu jāvērtē, vai

143Latvenergo izmaksas par pienākumu nodrošināt "pīķa" stundas un

144uzturēt avārijas jaudas nebūtu jāsedz arī pārējiem tirgus

145dalībniekiem - neatkarīgajiem siltumenerģijas ražotājiem, kas

146paaugstinātu viņu piedāvāto siltumenerģijas realizācijas cenu

147(07.05.2003. Sarunu protokols).

148Konkurences padome atzīmē, ka

149Rīgas siltuma finanšu vadības plānā Rīgas siltuma attīstības

150bāzes scenārijā paredzēts, ka no citiem siltumenerģijas

151ražotājiem, izņemot Latvenergo, Rīgas siltums siltumenerģiju

152iepirks tikai līdz 2003./2004.f.g.

153Tādējādi Rīgas siltums paredzējis

154visu nepieciešamo iepērkamo siltumenerģiju pirkt tikai no

155Latvenergo .