12. pants

Pēc iepazīšanās ar Konkurences

padomes konstatēto lietas apstākļu izklāstu un izdarītajiem

secinājumiem par Līguma 1.variantu Konkurences padome par Līguma

2.variantu ir saņēmusi šādus vienošanās dalībnieku viedokļus:

12.1. Latvenergo

12.1.1. Līguma projekta mērķis ir

juridiski nostiprināt Latvenergo un Rīgas siltuma sadarbību

centralizētās siltumapgādes jomā, "(..) nosakot konkrētus

siltuma iepirkuma apjomus, kas ir nepieciešami Rīgas TEC-1

rekonstrukcijas projekta realizācijai (nepieciešamo investīciju

apjoms 80 milj.EUR), kas vērsts uz tālāku siltumenerģijas izmaksu

samazinājumu, (..). Lai līgums kalpotu par zināmu garantiju

starptautskajām finansu institūcijam, tādām kā Eiropas

Investīciju banka (EIB) un Ziemeļu investīciju banka (NIB), kuras

piedalīsies VAS "Latvenergo" kreditēšanā, tai skaitā TEC-1

rekonstrukcijas projektam" (Latvenergo 19.02.2003.

Nr.01RD23-04/440). "(..) līdz šim neviena no kredītiestādēm,

kuras ir nodrošinājušas VAS "Latvenergo" projektu finansēšanu,

nav rakstiski pieprasījušas šādu līgumu nepieciešamību, bet

sarunās ar tām tiek uzsvērts, ka šādu līgumu eksistence

ievērojami palielinātu konkrēta projekta kredītreitingu un

samazinātu tā realizācijas riska faktoru. Papildus jāatzīmē par

ilgtermiņa līgumu plašu pielietošanas praksi kredītlīgumu

sagatavošanas procesā, kas daudzos gadījumos kalpo kā galvenais

arguments drošām projektu realizācijas garantijām".

(04.04.2003. Nr.01RD23-04/777).

Konkurences padome uzskata, ka tās

lēmums par Līguma akceptēšanu nav TEC-1 rekonstrukcijai

nepieciešamo kredītlīdzekļu saņemšanas nosacījums, jo šie

līdzekļi ir jau piešķirti.

Saskaņā ar Konkurences padomes

rīcībā esošo informāciju Latvenergo Padome pieņēma lēmumu

akceptēt Rīgas TEC-1 rekonstrukcijas projekta realizāciju jau

31.05.2000. (04.04.2003. saņ. dok. Nr.178), Latvenergo Padome

lēmumu "Atzīt par nepieciešamu Rīgas TEC-1 rekonstrukciju"

ir pieņēmusi jau 30.05.2001. (prot. Nr.9 (8), 11.§), 18.06.2002.

ir pieņemts Valdes lēmums Nr. 126/26, kas, pamatojoties uz

augšminēto Padomes lēmumu, apstiprina konkursa nolikumu Rīgas

TEC-1 rekonstrukcijai attiecībā uz gāzes turbīnu stacijas

projektēšanu, iekārtu piegādi un būviecības darbiem (20.03.2003.

saņ. dok. Nr.136). Konkursa rezultātus Latvenergo Valde ir

apstiprinājusi 19.03.2003., ir pieņemts Valdes lēmums par līguma

slēgšanu ar konkursa uzvarētāju (LETA 29.05.2003), kura

piedāvājums paredz TEC-1 rekonstrukciju veikt par 63,74 milj.latu

(LETA 20.05 2003.). TEC-1 rekonstrukcija mērķiem Latvenergo jau

2002.gada oktobrī bija noslēdzis līgumu par sindicēto kredītu 15

milj. latu apmērā, un 17.06.2002. ir parakstījusi ilgtermiņa

aizdevuma līgumu ar Eiropas Investīciju bankas kredītu (EIB) par

kopējo summu 80 milj.eiro (ap 46,8 milj.latu). kā arī 2002.gada

maijā ar Ziemeļu investīciju banku par 22 miljonu latu aizņēmumu

(BNS 25.10.2002.). Lai Latvenergo varētu izmantot EIB aizdevumu,

ir parakstīts sindicētais garantijas līgums ar trīs bankām par

garantiju piešķiršanu ("Dienas Bizness" 13.05.2003.,

06.06.2003.).

Konkurences padome atzīmē, ka

sākotnējais 2001.gada TEC-1 rekonstrukcijas plāns paredzēja

rekonstrukcijā ieguldīt 45 milj.latu ( Latvenergo attīstības

programma līdz 2010.g.), bet 2003.gadā tās tiek plānotas jau līdz

70 milj.Ls apmērā (LETA 30.06.2003.).

12.1.2. Ja netiek realizēta TEC-1

rekonstrukcija (07.04.2003. saņ. dok.Nr.183) "(..) Rīgas TEC-1

esošās koģenerācijas iekārtas ir jāaptur, kā rezultātā būtiska

elektroenerģijas daļa (ap 10%) netiks izstrādāta, izmantojot

koģenerācijas cikla iespējas; ražojot elektroenerģiju par

konkurētspējīgām cenām, ar TEC-1 enerģētiskas daļas apturēšanu

saistītie izdevumi jāsadala samazinātai enerģijas izstrādei,

tālāk pasliktinot tās konkurētspēju; samazinās centralizētās

siltumapgādes ekonomiskā efektivitāte, konkurētspēja un drošums;

palielināsies Latvijas atkarība no elektroenerģijas importa, kā

arī valsts elektroapgādes risks (nodrošinājums, cena); būtiski

samazinās energokompānijas iespēja gūt peļņu nākotnē, izmantojot

vides prasībām visatbilstošāko tehnoloģiju; (..) risinājums ir

pretrunā Latvijas valdības pamatnostādnēm enerģētikā".

Konkurences padome uzskata, ka

minētais attiecas uz TEC-1 rekonstrukcijas projekta

nerealizēšanu, nevis uz ilgtermiņa Līgumu nenoslēgšanu un TEC-1

rekonstrukcijas projekta realizācija nav atkarīga no Līguma

pastāvēšanas (skat. punktu 12.1.1.).

12.2. Rīgas siltums

12.2.1. "(..) nevaram piekrist,

ka līgumā noteiktais garantētais siltumenerģijas apjoms ne mazāk

kā 2,6 TWh gadā nav pamatots vai ir pārāk augsts. Par to liecina

arī 2001./2002.g. siltumenerģijas iepirkuma rādītāji, kas

sastādīja 2,826 TWh gadā pie apkures sezonas vid. temperatūras

T ārg=+0,9°C (kas vērtējama kā silta ziema), bet jau

2002./2003.g. apkures sezonas lielākās daļas rādītāji liecina, ka

iepirkums sastādīs 3,045 TWh gadā pie ārgaisa prognozējamās

temperatūras T ārg=-0,3°C (kas vērtējama kā tuva normatīvai

temperatūrai)" (17.02.2003. Nr.4/1301).

Saskaņā ar Konkurences padomes

rīcībā esošo informāciju 2002.gadā Rīgas siltums no Latvenergo ir

iepircis 2,975 TWh, un 2002./2003.g. apkures sezonas vidējā gaisa

temperatūra ir bijusi T ārg= -1,1°C (Rīgas siltuma fakss

02.07.2003.). Rīgas siltuma 2002./2003. apkures sezonā tīklā

lietderīgi nodotā siltumenerģija ir 3,14 TWh, kas ir 120%,

salīdzinot ar 2001./2002.g.apkures sezonā nodoto 2,617 TWh

(09.06.2003. Nr.4/5806).

07.05.2003. sarunu laikā Rīgas

siltuma pārstāvji apliecināja, ka "(..) katru gadu 15, 20

megavatu apjomā dabūjam klāt jaunos abonentus, tirdzniecības

centrus, arī jaunceltās dzīvojamās mājas. (..) absolūti nav

pamata izteikt kādas pesimistiskas prognozes par nākotni, ka

realizētās siltumenerģijas daudzums varētu samazināties, (..)

tautsaimniecībai stabilizējoties, šiem apjomiem būtu jābūt ar

kāpjošu tendenci".

Konkurences padome pieņem

zināšanai Rīgas siltuma vairākkārtīgi izteikto pārliecību par

reālām iespējām realizēt Līgumā iestrādāto garantēto

siltumenerģijas apjomu 2,6 TWh gadā, kā arī atzīmē, ka Rīgas

siltuma padomes 19.12.2002. sēdē zināšanai pieņemtais "A/s

"Rīgas siltums" finansu vadības plāns periodam no 2003./2004.f.g.

līdz 2012./2013.f.g." (30.04.2003. saņ. dok.Nr.218) (turpmāk

- Rīgas siltuma finanšu vadības plāns) siltumenerģijas

realizācijas prognoze ir plānots, ka pirktās siltumenerģijas

apjoms periodā līdz 2012./2013. tikai 2003./2004.gadā pārsniegs

3,0 TWh (3,026 TWh), bet pārējos gados samazināsies no līdz

2,979TWh 2004./2005.g. līdz 2,959TWh 2012./2013.g.

12.2.2. Rīgas siltums un

Latvenergo neredz iespēju rasties neatkarīgajiem ražotājiem

labajā krastā, kas varētu par vēl zemākām cenām nekā Latvenergo

piedāvāt siltumenerģiju Rīgas siltumam vajadzīgajos apjomos un

kvalitātē.

Rīgas labajā krastā maģistrālie

pārvades un sadales tīkli ir tā strukturēti un organizēti, ka

Rīgas siltumam visizdevīgāk siltumenerģiju saņemt no abiem TEC,

un TEC-1 rekonstrukcijā Rīgas siltums ir ieinteresēts tieši

sakarā ar siltuma apgādes drošības nodrošinājumu atbilstoši

mūsdienu prasībām, ko grūti panākt ar ļoti novecojušām TEC-1

iekārtām (07.05.2003. Sarunu protokols). Neatkarīgajam ražotājam

jābūt spējīgam nodrošināt centralizētā siltuma tīkla parametru

prasības, garantētu piegādi ilgtermiņā, kā arī konkurētspējīgu

cenu (Rīgas siltums 11.04.2003. Nr.4/3811). Gadījumā, ja

siltumapgādes tirgū labajā krastā ienāktu jauns dalībnieks,

Latvenergo jebkurā gadījumā ir ar TEC saistītās maģistrālo tīklu

izvietojuma radītās priekšrocības, kā arī jaunais TEC-1 tiks

celts blakus esošajam. Tādējādi Latvenergo izmantos arī pastāvošo

infrastruktūru, kā nebūs iespējamam potenciālajam tirgus

dalībniekam, un līdz ar to viņa konkurētspēja ar Latvenergo

praktiski nav iespējama. Savukārt mazo uzņēmumu piedāvātais

siltumenerģijas apjoms un cena nevar konkurēt ar Latvenergo

piedāvāto apjomu un cenu. Latvenergo atzīmē, ka pie lielāka

siltumapgādes tirgus dalībnieku skaita būtu jāvērtē, vai

Latvenergo izmaksas par pienākumu nodrošināt "pīķa" stundas un

uzturēt avārijas jaudas nebūtu jāsedz arī pārējiem tirgus

dalībniekiem - neatkarīgajiem siltumenerģijas ražotājiem, kas

paaugstinātu viņu piedāvāto siltumenerģijas realizācijas cenu

(07.05.2003. Sarunu protokols).

Konkurences padome atzīmē, ka

Rīgas siltuma finanšu vadības plānā Rīgas siltuma attīstības

bāzes scenārijā paredzēts, ka no citiem siltumenerģijas

ražotājiem, izņemot Latvenergo, Rīgas siltums siltumenerģiju

iepirks tikai līdz 2003./2004.f.g.

Tādējādi Rīgas siltums paredzējis

visu nepieciešamo iepērkamo siltumenerģiju pirkt tikai no

Latvenergo .