13. pants

Par sabiedrisko labumu un ko

galapatērētājs iegūs Līguma 2.varianta noslēgšanas rezultātā,

saņemti šādi viedokļi:

13.1. Latvenergo

Galapatērētājs iegūs šādus

labumus: pēc rekonstrukcijas Rīgas TEC-1 spēs nodrošināt Latvijas

vides normatīvu prasību izpildi, uzlabosies elektroenerģijas

apgādes drošība, perspektīvā pieaugot elektroenerģijas slodzei,

TEC-1 varēs ieviest integrētās vadības sistēmas un iegūt

kvalitātes sertifikātus, būtiski samazināsies (par aptuveni 80%)

virszemes ūdens patēriņš un ievērojami tiks samazināts notekūdeņu

apjoms, kurināmā izmantošanas lietderības koeficients pieaugs no

74% līdz 88%, kā rezultātā vienas enerģijas vienības izmaksas

samazināsies no 8.99 Ls/MWh uz 7,54 Ls/MWh (pie gāzes cenas 61,17

Ls/1000 kub.m), un šis cenu samazinājuma ieguvums tiks sadalīts

starp siltuma un elektrisko enerģijām saskaņā ar SPRK noteikto

tarifu aprēķinu metodiku. "Galapatērētāji iegūs gan lētāku

siltuma enerģiju, gan lētāku elektroenerģiju, jo abas šīs preces

tiks ražotas koģenerācijas režīmā" (27.05.2003.

Nr.01RD23-04/1164).

Sarunu gaitā 07.05.2003. tika

atzīmēts, ka Līgumā noteiktais garantētais apjoma 2,6 TWh

iepirkums ļaus Latvenergo palielināt elektroenerģijas ražošanu,

un tas ļaus realizēt valsts politiku - samazināt elektroenerģijas

importa apjomu, kā arī nodrošinās Latvenergo investīciju

aizsardzību (07.05.2003. Sarunu protokols).

13.2. Rīgas siltums

Noslēdzot ilgtermiņa līgumu

Latvenergo būs pamats un iespējas droši realizēt TEC-1

modernizācijas projektu. Uzstādot jaunas un progresīvas

tehnoloģijas, palielināsies siltumapgādes drošība un kvalitāte,

samazināsies režīmu un tehnoloģisko traucējumu skaits. Pārejot uz

vienotu tarifu abos siltuma avotos (TEC-1, TEC-2), būs iespējas

brīvi pārdalīt siltumapgādes zonas vai strādāt paralēli vienotā

tīklā, kas uzlabotu siltumapgādes režīmus un kopumā siltumapgādes

kvalitāti. "Uzskatām, ka pieminētie faktori veicinās

siltumenerģijas ražošanas uzlabošanos, veicinās ekonomisko

progresu un rezultātā dos zināmu labumu arī patērētājiem"

(11.04.2003. Nr.4/3811).

Saskaņā ar Rīgas siltuma sniegto

informāciju (11.04.2003. Nr.4/3811), izmantojot Latvenergo

piedāvātos tarifu aprēķinu principus, tuvinātie aprēķini par

iespējamām siltumenerģijas realizācijas cenas (pārdošanas cena

galapatērētājam) izmaiņām atkarībā no iepirktā siltumenerģijas

apjoma rāda, ka, palielinoties Rīgas siltuma realizācijai par

10%, no Latvenergo iepirktais siltumenerģijas apjoms

palielināsies par 12,3%, bet vidējā iepirkuma cena samazināsies

par 2,2%, kas kopumā siltumenerģijas pārdošanas gala tarifam dos

samazinājumu par 4,8%, bet te jāpiezīmē, ka galapatērētājam

tarifa samazinājumu dod ne tikai iepirktās enerģijas cenas

samazinājums, bet arī siltumenerģijas apjoma pieaugums. Rīgas

siltums atzīmē (17.02.2003. Nr.4/1301), "(..) ka iepirkuma

apjoma samazinājuma rezultātā siltumenerģijas cena pieaugs

jebkurā gadījumā. Domājam, ka īpaši tas var notikt, ja līgums

netiks noslēgts un TEC-1 modernizācijas projekts netiks realizēts

un siltumenerģija tiks ražota ar novecojušām neekonomiskām

iekārtām".

13.3. Rīgas dome

Ir "(..) atbalstāma divu lielu

siltumapgādes uzņēmumu cieša sadarbība, kā ilgtermiņa Līguma

noslēgšana (..)", jo tas cels siltumapgādes drošumu Rīgas

labā krasta patērētājiem, optimizēs uzņēmumu resursus un finanšu

līdzekļu izmantošanu un samazinās izdevumus, veicinās pušu

atbildības pakāpi vienam pret otru, kā rezultātā ieguvējs varētu

būt galapatērētājs, un Līguma noslēgšanas fakts ievērojami

palielinātu TEC-1 projekta kredītreitingu un veicinātu "(..)

vēl sekojošu problēmu risinājumu: a) nodrošinātu enerģijas

ražošanu enerģētiski augstākā kvalitātē pēc Rīgas TEC-1 esošās

koģenerācijas iekārtas pilnas nolietošanās; b) palielinātu Rīgas

TEC-1 darbības ekonomisko efektivitāti un konkurētspēju; c)

samazinātu elektrostacijas ietekmi uz apkārtējo vidi; d)

vienlaicīgi palielinātu Rīgas pilsētas iedzīvotāju elektroapgādes

drošumu" (14.05.2003. Nr.1-36/RD-03-2404-nd).

13.4. Rīgas pilsētas energoapgādes

ekspertu konsultatīvā padome (turpmāk - EEKP) Līguma noslēgšana

atbilst Rīgas iedzīvotāju interesēm, jo palīdzēs ilgtermiņā

uzturēt stabilus un zemus siltumenerģijas tarifus un iespējami

viszemāko gaisa piesārņojuma līmeni no siltuma avotiem, atbilst

Koncepcijai un Enerģētikas hartas pamatnostādnēm, jo balstās uz

maksimāli iespējamu siltumenerģijas ražošanu koģenerācijas

procesā, augstu energoefektivitāti un kaitīgo izmešu samazināšanu

koģenerācijas procesa rezultātā (19.02.2003. sēdes Nr.3

prot.4.§), (Fax 07.03.2003.).

Vērtējot Latvenergo, Rīgas

siltuma, Rīgas domes un EEKP minētos sabiedriskos ieguvumus,

Konkurences padome uzskata, ka Līguma noslēgšanas rezultātā

sabiedrības kā patērētāja ieguvums būs siltumenerģijas

realizācijas apjoma nodrošinājuma rezultātā palielināta

elektroenerģijas ieguve, kas savukārt nodrošinās valsts politikas

realizēšanu elektroenerģijas sektorā, un šā mērķa realizēšanai

nepieciešamā investīciju aizsardzība.

Pārējie norādītie sabiedrības

ieguvumi nav saistāmi ar Konkurences likuma 11.punkta otrās daļas

izpratnē nepieciešamo Līguma noslēgšanas rezultātā saņemto

sabiedrisko ieguvumu, t.i., tie nesniedz pamatojumu, kādā veidā

Līguma noslēgšana par garantēto iepirkuma apjomu uz 10 gadiem

veicinātu realizācijas vai ražošanas uzlabošanos Rīgas siltumā un

Latvenergo, turklāt pēc Līguma noslēgšanas neietekmētu Rīgas

siltuma interesi attiecībā uz siltumenerģijas iepirkšanu no

nākotnē iespējamā potenciālā Latvenergo konkurenta. Līdz ar to

sabiedriskais ieguvums no vides normatīvu rādītāju uzlabošanās,

elektroenerģijas apgādes drošības palielināšanās, perspektīvā

pieaugot elektroenerģijas slodzei, un siltumapgādes drošības un

kvalitātes palielināšanās ir vērtējams nevis kā Līguma 2.varianta

noslēgšanas, bet gan TEC-1 rekonstrukcijas rezultāts.

Ja Latvenergo un Rīgas siltums

TEC-1 rekonstrukcijas rezultātā paredzētā enerģijas vienības

izmaksu samazināšanās rezultātā netiek plānota siltumenerģijas un

elektroenerģijas realizācijas tarifu samazināšana, tad minētie

labumi tikai uzlabos vienošanās dalībnieku - Latvenergo un Rīgas

siltuma finansiālo stāvokli un konkurētspēju, nedodot labumu

galapatērētājam.

Konkurences padome pieņem

zināšanai EEKP viedokli (Latvenergo fakss 07.03.2003.), ka, ja

vides piesārņojuma līmenis to nepieļauj, ierobežotā pilsētas

rajonā nevar rasties jauns siltuma avots, kas balstās uz kurināmā

sadedzināšanu un varētu būt konkurents jau esošajai ražotnei,

kurai līdz ar to veidojas nosacīts dabīgs monopolstāvoklis.

Konkurents siltumapgādē te varētu būt tikai elektroenerģija,

saules enerģija vai siltuma sūkņu izmantošana, kas ir dārgāks

siltumenerģijas iegūšanas veids nekā centralizētā siltumapgāde ar

siltuma izstrādi koģenerācijas procesā.