14. pants

1Rīgas domes norādītā

2siltumapgādes stratēģija ir pretrunā ar reālo situāciju.

3Saskaņā ar Enerģētikas likuma

451.panta otro daļu siltumapgādes attīstību savas administratīvās

5teritorijas attīstības plāna ietvaros nosaka pašvaldība.

602.09.1997. pieņemtā Latvijas enerģētikas nacionālā programma

7nosaka, ka vietās, kurā attīstīta centralizētā siltumapgāde,

8pašvaldībām ir jāizstrādā konceptuālās programmas un jāveic

9konkrēta siltumapgādes attīstības prognozēšana un plānošana.

1026.01.1999. Rīgas dome ar lēmumu

11Nr.6981 nolēma atbalstīt un veicināt Rīgas centralizētās

12siltumapgādes rehabilitācijas projekta sastāvā izstrādātās

13centralizētās siltumapgādes attīstības 3.alternatīvas

14realizāciju. Tā paredzēja Daugavas abu krastu siltumtīklu

15savienošanu un siltumenerģijas realizācijas apjoma palielināšanu

16nodrošināt, pilnīgāk noslogojot TEC-2 ražošanas jaudas. Saskaņā

17ar Zviedrijas starptautiskās attīstības aģentūras (SIDA) un

18Zviedrijas konsultantu FVB izstrādātā rehabilitācijas projekta

19(turpmāk - Rehabilitācijas projekts) 1999.gada nobeiguma ziņojuma

20īsajā kopsavilkumā minēto, 3.alternatīvas variants nodrošināja

21viszemākās tarifa likmes, labus finanšu rādītājus un ilglaicīgu

22centralizētās siltumapgādes sistēmas darbību tās konkurētspējas

23dēļ ar lokālo gāzes katlu siltumapgādi ilgtermiņā, bet ar

24nosacījumu, ja siltuma iepirkuma cena būtu zemāka, nekā tā bija

251999.gadā (projekta zemāko izmaksu analīzes secinājumi).

26Saskaņā ar Rīgas siltuma

27informāciju (04.12.2002. Nr.1.4/6626) vienošanās ar Latvenergo

28par ilgtermiņa iepirkuma cenām, kas nodrošinātu 3.alternatīvas

29nosacījumus, netika panākta. Līdz ar to "(..) varam teikt, ka

30Rīgas domes 26.01.1999. lēmums Nr.6981 (..) nav spēkā. (..)

31Neraugoties uz to, ka netika realizēta Pasaules bankas un SIDA

32ilgtermiņa kredīta piesaistīšana, jo valdība atteica garantijas,

33uzskatām, ka rehabilitācijas projekta realizācija šobrīd notiek

34veiksmīgi, (..) tiek plānota koģenerācijas stacijas izbūve SC

35"Imanta", kas praktiski atbilst rehabilitācijas projekta

362.alternatīvas realizācijai".

37A/s "Siltumprojekts" darbā

38"Rīgas TEC-1, TEC-2, SC "Andrejsala" un a/s "Rīgas siltums"

39siltumtīklu izmantošanas un attīstības kompleksā shēma laika

40posmā līdz 2015.gadam" (20.03.2003. saņ.dok.Nr.136) norādīts,

41ka Rehabilitācijas projekta 2.alternatīva paredz siltumenerģijas

42ražošanas izmaksu samazināšanu kreisajā krastā, investējot

43līdzekļus Rīgas siltuma koģenerācijas stacijas veidošanā, un abu

44krastu tīklos siltuma padeve tiek realizēta ar vismazākajām

45izmaksām, kreisās puses tīklos iekļaujot lokālos tīklus, slodzi

46nodrošina SC Imanta un SC Zasulauks, savukārt labajā krastā TEC-2

47nodrošina pamatslodzi, bet esošais TEC-1 un Andrejsala -

48maksimumslodzi.

49Sakarā ar jauna TEC-1 būvniecību

50un pakāpenisku koģenerācijas cikla ieviešanu visās Rīgas siltuma

51SC (04.12.2002. Nr.1.4/6626), Rīgas siltumapgāde attīstās pēc

52scenārija, kas nav analizēts Rīgas domes akceptētajā

53Rehabilitācijas projektā. Uz Konkurences padomes pieprasījumu

54(19.11.2002. Nr.5-1077, 06.02.2003. Nr.5-121) informēt par

55pašreizējo Rīgas siltumapgādes stratēģiju Rīgas dome (14.05.2003.

56Nr. 1-36/RD-03-2404-nd) atsaucās uz "(..) centralizētās

57siltumapgādes turpmāko attīstību saskaņā ar jau izstrādāto a/s

58"Siltumprojekts" darbu "Rīgas TEC-1, TEC-2, SC "Andrejsala" un

59a/s "Rīgas siltums" siltumtīklu izmantošanas un attīstības

60kompleksā shēma laika posmā līdz 2015.gadam" (turpmāk - Domes

61norādītā siltumapgādes stratēģija).

62Minētajā darbā Rīgas siltuma

63attīstības programmas pasākumos līdz 2010.g neparādās neviena

64Rīgas siltuma siltumavota darbības pāreja uz koģenerācijas režīmu

65(tab. 1.6.2.), kā arī, ņemot vērā, ka Rehabilitācijas projektā

66par lietderīgāko Rīgas siltumapgādes sistēmas attīstības virzienu

67ir atzīta Daugavas krastos izvietoto centralizētās siltumapgādes

68sistēmas (turpmāk - CSS) savienošana, kā arī pieņemts, ka

69siltumapgādes nodrošināšana pamatā ir no Rīgas TEC-2, kā

70pamatvarianti tiek izskatīti tie, kur siltumenerģija tiek nodota

71no Daugavas labā krasta CSS uz kreisā krasta CSS, ar pamatmērķi

72maksimāli noslogot sistēmas efektīvāko siltumavotu Rīgas TEC-2,

73maksimāli paplašināt tā apgādes zonu, samazināt darbināmo

74siltumavotu skaitu.

75Tādējādi, ņemot vērā, ka krastu

76savienošanas gadījumā rodas cits lietā vērtējamais siltumapgādes

77ģeogrāfiskais tirgus ar atšķirīgu esošās un potenciālās

78konkurences stāvokļa vērtējumu, Konkurences padome nevar veikt

79iespējamās konkurences situācijas vērtējumu Līgumā paredzētajā 10

80gadu ilgtermiņā.