14. pants

Rīgas domes norādītā

siltumapgādes stratēģija ir pretrunā ar reālo situāciju.

Saskaņā ar Enerģētikas likuma

51.panta otro daļu siltumapgādes attīstību savas administratīvās

teritorijas attīstības plāna ietvaros nosaka pašvaldība.

02.09.1997. pieņemtā Latvijas enerģētikas nacionālā programma

nosaka, ka vietās, kurā attīstīta centralizētā siltumapgāde,

pašvaldībām ir jāizstrādā konceptuālās programmas un jāveic

konkrēta siltumapgādes attīstības prognozēšana un plānošana.

26.01.1999. Rīgas dome ar lēmumu

Nr.6981 nolēma atbalstīt un veicināt Rīgas centralizētās

siltumapgādes rehabilitācijas projekta sastāvā izstrādātās

centralizētās siltumapgādes attīstības 3.alternatīvas

realizāciju. Tā paredzēja Daugavas abu krastu siltumtīklu

savienošanu un siltumenerģijas realizācijas apjoma palielināšanu

nodrošināt, pilnīgāk noslogojot TEC-2 ražošanas jaudas. Saskaņā

ar Zviedrijas starptautiskās attīstības aģentūras (SIDA) un

Zviedrijas konsultantu FVB izstrādātā rehabilitācijas projekta

(turpmāk - Rehabilitācijas projekts) 1999.gada nobeiguma ziņojuma

īsajā kopsavilkumā minēto, 3.alternatīvas variants nodrošināja

viszemākās tarifa likmes, labus finanšu rādītājus un ilglaicīgu

centralizētās siltumapgādes sistēmas darbību tās konkurētspējas

dēļ ar lokālo gāzes katlu siltumapgādi ilgtermiņā, bet ar

nosacījumu, ja siltuma iepirkuma cena būtu zemāka, nekā tā bija

1999.gadā (projekta zemāko izmaksu analīzes secinājumi).

Saskaņā ar Rīgas siltuma

informāciju (04.12.2002. Nr.1.4/6626) vienošanās ar Latvenergo

par ilgtermiņa iepirkuma cenām, kas nodrošinātu 3.alternatīvas

nosacījumus, netika panākta. Līdz ar to "(..) varam teikt, ka

Rīgas domes 26.01.1999. lēmums Nr.6981 (..) nav spēkā. (..)

Neraugoties uz to, ka netika realizēta Pasaules bankas un SIDA

ilgtermiņa kredīta piesaistīšana, jo valdība atteica garantijas,

uzskatām, ka rehabilitācijas projekta realizācija šobrīd notiek

veiksmīgi, (..) tiek plānota koģenerācijas stacijas izbūve SC

"Imanta", kas praktiski atbilst rehabilitācijas projekta

2.alternatīvas realizācijai".

A/s "Siltumprojekts" darbā

"Rīgas TEC-1, TEC-2, SC "Andrejsala" un a/s "Rīgas siltums"

siltumtīklu izmantošanas un attīstības kompleksā shēma laika

posmā līdz 2015.gadam" (20.03.2003. saņ.dok.Nr.136) norādīts,

ka Rehabilitācijas projekta 2.alternatīva paredz siltumenerģijas

ražošanas izmaksu samazināšanu kreisajā krastā, investējot

līdzekļus Rīgas siltuma koģenerācijas stacijas veidošanā, un abu

krastu tīklos siltuma padeve tiek realizēta ar vismazākajām

izmaksām, kreisās puses tīklos iekļaujot lokālos tīklus, slodzi

nodrošina SC Imanta un SC Zasulauks, savukārt labajā krastā TEC-2

nodrošina pamatslodzi, bet esošais TEC-1 un Andrejsala -

maksimumslodzi.

Sakarā ar jauna TEC-1 būvniecību

un pakāpenisku koģenerācijas cikla ieviešanu visās Rīgas siltuma

SC (04.12.2002. Nr.1.4/6626), Rīgas siltumapgāde attīstās pēc

scenārija, kas nav analizēts Rīgas domes akceptētajā

Rehabilitācijas projektā. Uz Konkurences padomes pieprasījumu

(19.11.2002. Nr.5-1077, 06.02.2003. Nr.5-121) informēt par

pašreizējo Rīgas siltumapgādes stratēģiju Rīgas dome (14.05.2003.

Nr. 1-36/RD-03-2404-nd) atsaucās uz "(..) centralizētās

siltumapgādes turpmāko attīstību saskaņā ar jau izstrādāto a/s

"Siltumprojekts" darbu "Rīgas TEC-1, TEC-2, SC "Andrejsala" un

a/s "Rīgas siltums" siltumtīklu izmantošanas un attīstības

kompleksā shēma laika posmā līdz 2015.gadam" (turpmāk - Domes

norādītā siltumapgādes stratēģija).

Minētajā darbā Rīgas siltuma

attīstības programmas pasākumos līdz 2010.g neparādās neviena

Rīgas siltuma siltumavota darbības pāreja uz koģenerācijas režīmu

(tab. 1.6.2.), kā arī, ņemot vērā, ka Rehabilitācijas projektā

par lietderīgāko Rīgas siltumapgādes sistēmas attīstības virzienu

ir atzīta Daugavas krastos izvietoto centralizētās siltumapgādes

sistēmas (turpmāk - CSS) savienošana, kā arī pieņemts, ka

siltumapgādes nodrošināšana pamatā ir no Rīgas TEC-2, kā

pamatvarianti tiek izskatīti tie, kur siltumenerģija tiek nodota

no Daugavas labā krasta CSS uz kreisā krasta CSS, ar pamatmērķi

maksimāli noslogot sistēmas efektīvāko siltumavotu Rīgas TEC-2,

maksimāli paplašināt tā apgādes zonu, samazināt darbināmo

siltumavotu skaitu.

Tādējādi, ņemot vērā, ka krastu

savienošanas gadījumā rodas cits lietā vērtējamais siltumapgādes

ģeogrāfiskais tirgus ar atšķirīgu esošās un potenciālās

konkurences stāvokļa vērtējumu, Konkurences padome nevar veikt

iespējamās konkurences situācijas vērtējumu Līgumā paredzētajā 10

gadu ilgtermiņā.