5. pants

1Patērētājs var tikt nodrošināts

2ar siltumenerģiju, izmantojot dažādus alternatīvus, savstarpēji

3aizvietojamus siltumapgādes veidus - centralizēto un lokālo. No

4kopējā siltumenerģijas patēriņa Rīgā aptuveni 3/4 tiek

5nodrošinātas, izmantojot centralizēto siltumapgādi. Lokāli

6centralizētā jeb decentralizētā siltumapgāde ir vairāku objektu

7siltumapgāde, kuru nodrošina viens siltumenerģijas avots

8ierobežotā teritorijā. Lokālā siltumapgāde ir vienas mājas vai

9dzīvokļu siltumapgāde, kuru nodrošina viens siltumenerģijas

10avots. Lokālo siltumapgādi nodrošina autonomais ražotājs. No

11visas Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā pieslēgtās

12kopējās siltumslodzes 18,8% ir lokālā siltumapgādē, pārējā

13aptuveni 81% - centralizētajai un lokāli centralizētai sistēmai.

14(Latenergoprojekts, saņemtā dok. Nr.603). Saskaņā ar

1502.09.1997.pieņemtajā Latvijas Enerģētikas nacionālajā programmā

16(turpmāk - Enerģētikas nacionālā programma) minēto no Rīgas

17pilsētas kopējās siltumslodzes, 1995.gadā lēsta 3200 MW apjomā,

18pie centralizētās siltumapgādes sistēmām ir pieslēgta slodze 2351

19MW (t.sk. no TEC -1461 MW, Rīgas siltums - 714 MW, rūpnīcu

20katlumājām -176 MW), bet lokālajai siltumapgādes sistēmai

21pieslēgtā siltumslodze sastāda 849 MW.

22Lai salīdzinātu siltumapgādes

23variantu konkurētspēju, jāsalīdzina nepieciešamie

24kapitālieguldījumi un saražotās siltumenerģijas cena.

25Latenergoprojekts 2001. darbā "Centralizētās un lokālās

26siltumapgādes zonu izvietojums Rīgas pilsētas administratīvajā

27teritorijā" (saņemtā dok. Nr.603) minēts, ka lokālā siltumapgādē,

28kur siltumavoti ir katlumāja, autonomie apkures katli,

29individuālie gāzes katli, siltumenerģijas cenā kurināmā izmaksas

30sastāda 2,0 - 3,0 Ls/MWh - šķelda un koksnes atkritumi, līdz 28,7

31Ls/MWh - dīzeļdegviela, līdz 33,0 Ls/MWh - elektroenerģijai, bet

32izmantojot dabas gāzi 6,5 - 7,5 Ls/MWh., kā arī siltumenerģijas

33vidējās ražošanas izmaksas, neskaitot gāzes vadu izbūves

34izmaksas, ja par kurināmo izmanto dabas gāzi, lokālos avotos

35sastāda aptuveni 11-12 Ls/MWh (pie 2001.g. pastāvošajām gāzes

36cenām), bet tiek atzīmēts, ka siltumenerģijas vidējās izmaksas

37lielā mērā atkarīgas no gāzes vada izbūves izmaksām. Tiešās

38izmaksas (maksa par kurināmo, pirkto siltumenerģiju,

39elektroenerģiju un ūdeni) centralizētās siltumapgādes sistēmas

40izmaksās sastāda 69-70%, lokāli - centralizētās sistēmās no

4153-75% (atkarībā no katlumājas jaudas), bet lokālās - no 34-50%

42(atkarībā no katla jaudas). Rīgas siltums izsaka viedokli

43(17.02.2003. Nr.4/1301), ka pēc Rīgas siltums aplēsēm lokālajos

44siltuma avotos kurināmā sastāvdaļa ir ne mazāk kā 60-65%.

45Ņemot vērā centralizētās

46siltumapgādes papildu izdevumus siltumenerģijas pārvadē un

47sadalē, Rīgas Regulators ar 25.10.2002. lēmumu (prot.Nr.33) ir

48noteicis Rīgas siltums, kas nodrošina siltumapgādi centralizētās

49siltumapgādes sistēmās, siltumenerģijas realizācijas tarifu

502002./2003. apkures sezonai: juridiskām personām - 14.02 Ls/MWh

51(bez PVN) un iedzīvotājiem - 15,93 Ls/MWh (iekļauts uzņēmuma PVN

52priekšnodoklis 1,91 Ls/MWh). (Rīgas Regulators 20.12.2002.,

53saņemtā dokumenta Nr.660 un 15.01.2003., saņemtā dok. Nr.16).

54Tādējādi redzams, ka lokālā un

55lokāli centralizētā siltumapgāde ar dabasgāzes izmantošanu gāzes

56katlos ir alternatīva centralizētai siltumapgādei un pie

57pastāvošajām dabasgāzes cenām ir vairāk konkurētspējīga. Tā kā

58centralizētajai siltumapgādes sistēmai dabasgāzes cenas pieauguma

59gadījumā pastāv kurināmā izmantošanas alternatīva, tad lokālās

60siltumapgādes konkurētspēja ilgtermiņa skatījumā būs lielākā mērā

61atkarīga no dabas gāzes cenu izmaiņām.