6. pants

Konkurences likuma 11.panta

pirmā daļa nosaka, ka "Ir aizliegtas un kopš noslēgšanas brīža

spēkā neesošas tirgus dalībnieku vienošanās, kuru mērķis vai

sekas ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana

Latvijas teritorijā, to skaitā vienošanās par (..) 7) darbībām,

(..) kuru dēļ cits tirgus dalībnieks ir spiests atstāt kādu

konkrēto tirgu vai tiek apgrūtināta potenciāla tirgus dalībnieka

iekļūšana kādā konkrētajā tirgū".

Savukārt 11.panta otrā daļa

nosaka, ka "Konkurences padome šā panta pirmajā daļā minētās

vienošanās, pieņemot attiecīgu lēmumu, var atļaut vai atļaut ar

nosacījumiem, ja tā konstatē, ka vienošanās veicina preču

ražošanas vai realizācijas uzlabošanu vai ekonomisko progresu un

tādējādi dod labumu patērētājam, turklāt šīs vienošanās:

1) neuzliek attiecīgajiem tirgus

dalībniekiem ierobežojumus, kuri nav nepieciešami šo mērķu

sasniegšanai;

2) nedod

iespēju likvidēt konkurenci ievērojamā konkrētā tirgus daļā".

Konkurences likuma 1.panta

11.punkts nosaka, ka "vienošanās - divu vai vairāku tirgus

dalībnieku līgums vai saskaņota darbība, kurā tirgus dalībnieki

piedalās (..)".

Rīgas administratīvās teritorijas

labajā krastā Latvenergo ir siltumenerģijas ražotājs un 99,65% no

saražotā pārdod Rīgas siltums, kas siltumenerģiju iepērk tikai no

Latvenergo. Latvenergo uzņēmējdarbības galaprodukts - saražotais

siltumenerģijas apjoms ir nepieciešams Rīgas siltums kā sākuma

produkts uzņēmējdarbības veikšanai siltumapgādē ar centralizētās

siltumapgādes sistēmu Rīgas pilsētas administratīvās teritorijas

abos krastos. Rīgas siltums ir Latvenergo produkcijas

vairumpircējs. Tādējādi Rīgas siltums darbojas no Latvenergo

lejupejošā siltumenerģijas pārdošanas tirgū un abi Līguma

slēdzēji atrodas vertikālās piegādātāja (pārdevēja) un pircēja

attiecībās. Šajās attiecībās Latvenergo ir tirgus vara

piegādātāja (pārdevēja) līmenī, jo Rīgas siltums nepastāv cita

piegādātāja izvēles iespējas, Latvenergo ir vienīgais piegādātājs

labajā krastā. Savukārt arī Latvenergo nepastāv izvēles iespējas

savas produkcijas realizēšanā kā vienīgi Rīgas siltums. Tādējādi

labajā krastā Rīgas siltums šajās vertikālajās attiecībās ir

tirgus vara pircēja līmenī.

Gan Latvenergo, gan Rīgas siltums

interesēs ir nodrošināt savas produkcijas garantētu realizāciju.

Ja vienai no pusēm ir ietekme tirgū (tirgus vara), tā var mēģināt

palielināt savu peļņu vai gūt citus labumus uz otras puses

rēķina. Latvenergo ietekme siltumenerģijas pārdošanas tirgū ir

palielināta sakarā ar izmaksu priekšrocībām, bet Rīgas siltums

ietekme ir tā, ka tā ir vienīgais pircējs.

Tādējādi Konkurences likuma

1.panta 11.punkts izpratnē Līgums starp Latvenergo un Rīgas

siltums par sadarbību koģenerācijas procesā saražotās

siltumenerģijas efektīvā izmantošanā un realizācijā ir vērtējams

kā vertikāla vienošanās starp diviem siltumapgādes tirgus

dalībniekiem, no kuriem katrs darbojas atšķirīgos pārdošanas

ķēdes līmeņos un ar šo vienošanos tiek noteikti nosacījumi, pie

kādiem puses ilgtermiņā pārdod un pērk siltumenerģiju Daugavas

labajā krastā centralizētai siltumapgādes sistēmai Rīgas pilsētas

administratīvajā teritorijā.

Konkurences ierobežojums Līgumā

izpaužas kā Līguma 2.1.punktā iekļautais garantētais

siltumenerģijas iepirkuma apjoms 2,6 TWh gadā, ko Rīgas siltums

apņemas iepirkt no Latvenergo. Ņemot vērā minēto, Konkurences

padome, darbojoties savas kompetences ietvaros, izvērtēja Līguma

2.1.punktā iekļautā nosacījuma par garantēto siltumenerģijas

iepirkuma apjoma atbilstību Konkurences likuma 11.panta otrajai

daļai.