7. pants

Līguma 1.variants.

7.1. Rīgas siltums nesniedza

pārliecinošu Līgumā paredzēto garantētās siltumenerģijas apjoma

ne mazāk kā 2,6 TWh gadā iepirkuma līdz 2017.gadam izvēles

pamatojumu (Līguma 2.1.punkts) (04.12.2002. Nr.1.4/6626, saņemtā

dok.Nr.640).

Garantēto piegādes apjoma 2,6 TWh

izvēli Rīgas siltums pamato šādi: "Garantētais siltumenerģijas

apjoms tika novērtēts, veicot pēdējo 5 gadu siltumenerģijas

patēriņa analīzi un izdarot siltumenerģijas realizācijas prognožu

aprēķinus nākamiem 7-8 gadiem. Analīze un aprēķini tika veikti,

ņemot vērā iespējamo ārgaisa temperatūras izmaiņu ietekmi uz

prognožu rezultātiem. Pēdējo 5 gadu analīzes rezultāti rāda, ka

straujā realizācijas lejupslīde ir samazinājusies un vēl tā var

turpināties nākamos 2 gadus, pēc kā prognozējama stabilizācija un

pat neliels realizācijas pieaugums. (..) iepirkuma apjoms 2,6 TWh

ir aprēķināts pie minimālās slodžu prognozes un vēl veicot

pārrēķinu uz ārgaisa temperatūru - pie siltas ziemas apstākļiem.

Siltās ziemas apstākļi pieņemti pēc pēdējo 10 gadu apkures

sezonas ar visaugstāko vidējo temperatūru (..)".

Rīgas siltums plānotais

siltumenerģijas iepirkuma apjoms (TWh) no Latvenergo:

pārrēķins uz 10 gadu

perioda

pārrēķins uz

vissiltāko ziemas temp.

ilggadējo temp.

2002./2003.

2,605

3,008

2003./2004.

2,588

2,985

2004./2005.

2,588

2,985

2005./2006.

2,623

3,029

No sniegtajiem datiem redzams, ka

Rīgas siltums plānotais siltumenerģijas iepirkuma apjoms no

Latvenergo siltās ziemās nenodrošina Līgumā paredzēto bāzes

garantijas apjomu 2,6 TWh. Tādā gadījumā saskaņā ar Latvenergo

25.10.2002. sniegto informāciju pie dabasgāzes iepirkuma cenu

līmeņa 52 Ls/1000 kub.m siltuma cena būs ap 8,20 Ls/MWh (saņemtā

dok. Nr.580), kas ir par 3,9% lielāka nekā pašreizējā vidējā

iepirkuma cena 7,89 Ls/MWh.

Rīgas siltums pauž viedokli, ka

noteiktais garantētais iepirkuma apjoms juridiski nav vērtējams

kā Līguma uzlikts ierobežojums, jo par iepirkuma apjoma izmaiņām

(palielināšanu vai samazināšanu), kā arī par pirmstermiņa līguma

laušanu nav paredzētas soda sankcijas un noteiktais garantētais

apjoms nav uzskatāms par obligāti izpildāmo iepirkumu, bet gan

par bāzi (pamatu) bāzes tarifa aprēķinam (04.12.2002.

Nr.1.4/6626), kā arī, "(..) tā saucamais "garantētais" apjoms

atbilstoši līguma projekta p.3.5.1. faktiski neuzliek nekādas

būtiskas saistības a/s "Rīgas siltums", izņemot to, ka neizpildes

gadījumā ir jāpārrēķina tarifs, kas ir pats par sevi saprotams

arī bez līguma noslēgšanas, atbilstoši SPRK apstiprinātajai

tarifu metodikai" (17.02.2003. Nr.4/1301).

Minētais arguments nav pamatots,

jo Līguma priekšmets ir "(..) a/s "Rīgas siltums" apņemas

iepirkt siltumenerģiju (..) ne mazāk kā 2,6 Twh gadā, saglabājot

un paplašinot esošos iepirkuma apjomus, pieslēdzot jaunus siltuma

patērētājus (..)". (Līguma 2.1. p.).

7.2. Konkurences padomes rīcībā

nav pārliecinošu pierādījumu par Rīgas siltums iespējām

palielināt siltumenerģijas apjoma realizāciju.

Saskaņā ar Līguma 3.2.punktu:

"(..) Latvenergo siltumavotu (TEC-1; TEC-2) siltumenerģijas

tarifu noteikšanas principi ilgtermiņā paredz, palielinoties a/s

"Rīgas siltums" iepirktās siltumenerģijas apjomam no a/s

"Latvenergo" siltuma avotiem, siltumenerģijas tarifu samazināšanu

(šeit un turpmāk līgumā, termins siltumenerģijas tarifu

samazināšana tiek lietots relatīvi, pie tam ar nosacījumu, ka

nemainās citi (bez siltumenerģijas piegādes apjoma)

siltumenerģijas ražošanas izmaksu iespaidojošie faktori (lata

devalvācija, izmaiņas nodokļos, inflācija, kurināmā cenu izmaiņas

u.c.) un ciktāl tas nav pretrunā Sabiedrisko pakalpojumu

regulēšanas komisijas vai Rīgas pilsētas Sabiedrisko pakalpojumu

regulēšanas komisijas (..) lēmumiem, kas nodrošina

galalietotājiem piegādātās siltumenerģijas konkurētspējas

pieaugumu, stimulējot realizācijas apjomu palielinājumu".

7.2.1. Rīgas siltums kā garantu

palielinātai apjoma realizācijai gan tuvākajā laikā (līdz

2005.g.), gan līdz 2017.g (lai nodrošinātu Līguma mērķu

realizēšanu) nemin neko konkrētu (04.12.2002. Nr.1.4/6626,

saņemtā dok.Nr.640). Rīgas siltums norāda, ka galvenais faktors

palielinātai apjoma realizācijai ir siltumenerģijas realizācijas

cena galapatērētājam, un, jo tā zemāka, jo lielākas iespējas

realizēt lielākus apjomus. Realizācijas cenas pamatā ir

siltumenerģijas iepirkuma cena, ko savukārt varētu pazemināt, ja

Rīgas siltumam būtu iespēja vairāk realizēt. Tādējādi

palielinātas realizācijas pamatojums ir realizācijas cenas

pazeminājums patērētājam.

Normālas temperatūras ziemā (kas

nav garantēta) Rīgas siltums plānotais siltumenerģijas iepirkuma

apjoma palielinājums no 3,008 TWh 2002./2003. uz 3,029 TWh

2005./2006. jeb 0,7% ir niecīgs. Ilgtermiņa prognoze sniegta līdz

2012/2013.gadam, Līguma darbības laiks ir līdz 2017.g. Sniegtajā

ilgtermiņa prognozē iepirkuma pieaugums no Latvenergo plānots

līdz 3,51 TWh gadā jeb 7,6%. No Latvenergo iepirktie kopējie

siltumenerģijas apjomi no 1994.gada līdz 2001.gadam ir

samazinājušies par 32,7%, bet pret 2003.g. prognozējamo - par 37%

.

Rīgas siltums siltumenerģijas

realizācijas apjomu krišanos skaidro ar abonentu atslēgšanos no

centralizētās siltumapgādes sistēmas un pāreju uz alternatīvu

apkures veidu, izbūvējot autonomas gāzes katlumājas, jaunu

automatizētu individuālo siltuma mezglu, kas paver plašas

regulēšanas iespējas, uzstādīšanu ēkās, kā arī ēku siltināšanu ar

mūsdienīgiem materiāliem, silto ziemas meteoroloģisko apstākļu

ietekmi, karstā ūdens skaitītāju uzstādīšanu dzīvokļos (94,6%),

Rīgas siltums remonta darbu kvalitātes un organizācijas

uzlabošanos.

Lai arī Rīgas siltums veic

intensīvu darbu jaunu klientu piesaistē (1998./99. gada noslēgto

līgumu rezultātā ir pieslēgta siltumslodze virs 84 MW, kopējais

noslēgto līgumu skaits ar jaunpiesaistītajiem klientiem no

1999./2000. līdz 2001./2002. pieaudzis par 36,8%, t.sk. labajā

krastā (kur pērk no Latvenergo) - par 20,8%, bet kreisajā krastā

- par 122%), Rīgas siltums atzīst, ka virkne potenciālo klientu

darba gaitā maina savu viedokli un vairāk nevēlas pieslēgties

centralizētajai apkurei, bet ierīko individuālo gāzes katlumāju,

un šo procesu veicina a/s "Latvijas gāze" mārketinga politika

jaunu klientu piesaistē, lielas investīcijas gāzes vadu izbūvē

jaunajiem industriālajiem patērētājiem un dabasgāzes cena, kas

praktiski neatšķiras mazajiem un lielajiem patērētājiem. Rīgas

domes 12.12.2000. izdotie grozījumi saistošajos noteikumos Nr.15

brīvi pieļauj alternatīvas apkures sistēmas izveidi ēkās, kaut

arī tā atrodas centralizētās siltumapgādes zonā. Jaunu klientu

piesaisti apgrūtina arī 10.05.2001. grozījumi Enerģētikas likuma

50 - 52.pantā, kas dod tiesības ēku un būvju īpašniekiem

izvēlēties tiem izdevīgāko siltumapgādes veidu.

7.2.2. Latenergoprojekts 2001.

darbā "Centralizētās un lokālās siltumapgādes zonu izvietojums

Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā" (11.11.2002., saņemtā

dok. Nr.603) norādīts, ka, neskatoties uz siltumenerģijas

pieprasījuma pieaugumu sakarā ar jauno apbūvi, ir vērojams

kopējais siltumenerģijas pieprasījuma samazinājums. Prognoze par

siltumenerģijas lietotājiem, kas varētu atslēgties no

centralizētās siltumapgādes sistēmas un pāriet uz alternatīvajiem

veidiem (pie 2001.gadā pastāvošām dabas gāzes cenām mazajiem

dabas gāzes patērētājiem), liecina, ka centralizētās

siltumapgādes slodze Rīgas pilsētā līdz 2015.gadam samazināsies,

lokālās un lokāli centralizētās pieaugs, bet siltumenerģijas

pieprasījuma prognozē norāda, ka centralizētās siltumapgādes

sistēmas patērētāju siltumenerģijas pieprasījums (pieslēgtā

siltumslodze) 2015.gadā sastādīs 2,585 TW.

7.2.3. Līguma 2.4. punktā

noteiktais Līguma darbības laiks līdz 2017.gadam nav vienādi

izdevīgs abiem vienošanās dalībniekiem, bet daudz lielākā mērā

izdevīgs Latvenergo.

Līguma darbības laika līdz

2017.gadam izvēli (15 gadi) noteica Latvenergo, pamatojot ar

TEC-1 rekonstrukcijā ieguldīto līdzekļu atmaksāšanās laiku (Rīgas

siltums 04.12.2002. Nr.1.4/6626, saņ. dok. Nr.640).

Rīgas siltums darbības stratēģija

(04.12.2002. Nr.1.4/6626, saņ. dok. Nr.640) ir savu siltumavotu

modernizācija, nomainot esošās iekārtas SC ar koģenerācijas

iekārtām. Koģenerācijas process ieplānots visās nākotnē

strādājošās SC, tajā skaitā labajā krastā vienā - SC Vecmīlgrāvis

un kreisajā krastā - trijās, t.i., SC Imanta, SC Ziepniekkalns un

SC Daugavgrīva. Vidējas jaudas rajonu gāzes katlumājas un mazās

cietā kurināmā un gāzes katlumājas pakāpeniski tiek slēgtas,

pieslēdzot centralizētajiem tīkliem vai tiek pārveidotas par

bezpersonāla automatizētajām katlumājām. Automatizēto gāzes

katlumāju bez apkalpojošā personāla būvniecība ir aizsākta

1999.g. 2002.g. ir uzbūvētas un rekonstruētas 6, pašlaik kopējais

skaits ir 15, un 2003.g. paredzēts gazificēt un pārņemt

apkalpošanā vēl 19 Rīgas domes Skolu valdes mazās katlumājas.

Nākotnē paredzēts attīstīt ražošanu autonomās automatizētās

bezpersonu katlumājās ārpus centralizētās siltumapgādes zonas. Kā

izmainīsies nākotnē modernizācijas rezultātā kopējā uzstādītā

siltumenerģijas jauda, Rīgas siltums nav norādījis.

Konkurences padome uzskata, ka 15

gadu laikā sevi var aktīvi pieteikt jaunāko siltumapgādes

tehnoloģiju aktīva realizēšana, kā rezultātā varētu ievērojami

samazināties Rīgas siltums pašu siltumavotos saražotās

siltumenerģijas izmaksas un, attiecīgi samazinot realizācijas

tarifus, palielinātos savas saražotās siltumenerģijas

realizācijas iespējas. Tādējādi no Latvenergo garantētais

iepirkuma apjoms Rīgas siltums darbībai siltumapgādes tirgū ir

ierobežojošs.

7.3. Konkurences padomes rīcībā

nav pārliecinošu pierādījumu tam, ka Līguma 1.2. punktā

norādītais Līguma mērķis "Nodrošināt centralizētās

siltumapgādes sistēmas konkurētspējas palielināšanos, salīdzinot

ar lokālo apkuri, (..) minimizējot a/s "Rīgas siltums" piegādes

sistēmu izmaksas, zudumus un vienlaikus samazinot kaitīgu ietekmi

uz apkārtējo vidi" Līguma darbības rezultātā būtu reāli

sasniedzams.

7.3.1. Rīgas siltums izsaka

viedokli (04.12.2002. Nr.1.4/6626, saņemtā dok. Nr.640;

24.10.2002. Nr.1.4./5805, saņemtā dok.Nr.578), ka konkurētspēja

ir atkarīga no piegādātās siltumenerģijas kvalitātes,

pieejamības, servisa līmeņa un citiem faktoriem, bet galvenokārt

no piedāvātās siltumenerģijas cenas un "(..) šī cena ir vāji

konkurētspējīga ar gāzes alternatīvajiem siltumavotiem (..),

Rīgas siltums nav konkurētspējīga ar siltumenerģijas cenu

enerģijai, ko saražo dzīvoklī vai individuālā mājā ar mazo gāzes

katlu". Rīgas siltums uzskata, ka pamatiemesls ir dabasgāzes

cenas nepietiekamā diferenciācija starp vairumtirgotāju un

mazumtirgotāju. Lokālās siltumapgādes konkurētspēju nodrošina

relatīvi zemā dabasgāzes cena. Apkurei iedzīvotāji saņem gāzi par

cenu, kas ir par 25 % zemāka, nekā to saņem siltumapgādes

uzņēmumi. (dabasgāzes cena iedzīvotājiem - 50 Ls/tūkst.kub.m,

siltumapgādes uzņēmumiem - 66,7 Ls/tūkst.kub.m). Tas ietekmē

lokālās apkures izmaksas un līdz ar to konkurētspēju.

Tādējādi Rīgas siltums

centralizētās siltumapgādes konkurētspēja ar lokālo apkuri lielā

mērā atkarīga no a/s "Latvijas gāze" tarifu politikas, kuras

regulēšana, pamatojoties uz Ministru kabineta 03.07.2001.

noteikumiem Nr.297 "Noteikumi par regulējamiem sabiedrisko

pakalpojumu veidiem" un likumu "Par sabiedrisko pakalpojumu

regulatoriem" ir SPRK kompetencē.

7.3.2. Ja Rīgas siltums spēs

ievērojami palielināt realizāciju, tad Līgums dos iespēju nākotnē

samazināt tikai iepirkuma cenu no Latvenergo, tādējādi uzlabojot

Rīgas siltums finansiālos rādītājus, bet Līgums līdz 2017.gadam

neparedz zemākas iepirkuma cenas visam no Latvenergo iepērkamajam

siltumenerģijas apjomam, bet tikai tam apjomam, ko Rīgas siltums

iepirks virs 2002.gadā esošā apjoma, kas ir 3,0 TWh gadā un kas

ir arī bāzes apjoms, kas ir pamatā Rīgas regulatora

apstiprinātajam tarifam.

Rīgas siltums nesniedza atbildes

uz Konkurences padomes 06.11.2002. vēstulē Nr.5-1036 pieprasīto

informāciju argumentēti pamatot ilgtermiņa līguma noslēgšanas

rezultātā iegūtos labumus attiecībā uz centralizētās

siltumapgādes sistēmas konkurētspējas palielināšanos, salīdzinot

ar lokālo apkuri (piemēram, aptuvenais nepieciešamais

realizācijas apjoma pieaugums, lai Rīgas siltums realizācijas

cena būtu konkurētspējīga ar lokālās apkures izmaksām, kādu daļu

no Rīgas siltums izmaksu ekonomijas nākotnē sastādīs ieguvumi no

Līguma un kādu daļu paša Rīgas siltums veiktās darbības

efektivitātes uzlabošanā un modernizācijā, kāda loma Līguma

kontekstā būs pēc TEC-1 rekonstrukcijas Latvenergo

siltumenerģijas realizācijas cenai, kas 2005.gadā būs

pazeminājusies no 7.89 Ls/MWh uz 7.64 Ls/MWh) , kā arī kādas

iespējamās sekas varētu būt, ja Rīgas siltums obligāti iepērkamo

apjomu saskaņā ar Līguma nosacījumiem nevarēs realizēt.

7.3.3. Neskatoties uz to, ka

Līguma mērķī (1.2.punkts) ir nodefinēta centralizētās

siltumapgādes sistēmas konkurētspējas palielināšana, Konkurences

padomei nav iesniegti pierādījumi, ka Līguma darbības rezultātā

15 gadu laikā paredzēta siltumenerģijas realizācijas tarifu

samazināšana galapatērētājam.

Ja nemainīsies gāzes cenas un, kā

nosaka Līguma 2.1.punkts, Rīgas siltums iepirks no Latvenergo

siltumenerģiju 2002.gada līmeņa apjomā 3.0 TWh, tad Līguma

darbības rezultātā siltumenerģijas realizācijas tarifi

galapatērētājiem paliks esošajā līmenī.

Ja nemainīsies gāzes cenas un

Rīgas siltums iepirks no Latvenergo siltumenerģiju apjomā zem 3,0

TWh, bet ne mazāk kā garantētais iepirkuma apjoms 2,6 TWh gadā,

tad Līguma 3.5.punkta nosacījumu rezultātā siltumenerģijas

iepirkuma cena, līdz ar to izmaksas Rīgas siltums pieaugs. Ja

iepirkums būs zem garantētā iepirkuma apjoma 2,6 TWh gadā, tad

Līguma 3.5.punkta nosacījumu rezultātā Rīgas siltums izmaksas

pieaugs vēl vairāk un iespējams var rasties situācija, ka būs

nepieciešams paaugstināt siltumenerģijas realizācijas cenu

galapatērētājam.

7.3.4. SPRK (15.11.2002.

1-2.82/83-1993, saņemtā dok. Nr.620) Rīgas siltums konkurences

spēju uzlabošanos min nevis kā ilgtermiņa līguma darbības

rezultātu, bet tikai saistībā ar SC "Imanta" rekonstrukciju,

norādot, ka tās "(..) rekonstrukcija ļaus Rīgas siltums

nepaaugstināt siltumenerģijas tarifus, siltumcentrāles

modernizācija atmaksāsies uz papildu saražotās elektroenerģijas

rēķina. Projekts atmaksāsies aptuveni 10 gadu laikā un vēlāk dos

peļņu, kas tiks izmantota uzņēmuma tālākai attīstībai",

savukārt modernizācija (koģenerācija) paaugstinās siltumcentrāles

darbības efektivitāti, dos iespēju slēgt katlumāju Zasulauks un

citas mazas katlumājas, nodrošinās elektroenerģiju pašpatēriņam

un tās pārpalikuma pārdošanu, kas kopumā ļaus uzlabot Rīgas

siltums konkurences spējas siltumapgādes tirgū.

Tādējādi Rīgas siltums

konkurētspēja iespējami varētu uzlaboties tikai 10 gadus pēc

elektroenerģijas ražošanas uzsākšanas 2004.gadā, tas ir, pēc

2014.gada, bet SC "Imanta" rekonstrukcija nepalielinās Rīgas

siltums konkurētspēju ar lokālo siltumapgādi, jo tā ļaus Rīgas

siltums tikai nepaaugstināt siltumenerģijas tarifus, bet

konkurētspēja var palielināties tikai tad, ja tiek samazināti

siltumenerģijas realizācijas tarifi.

Ņemot vērā minēto, vienošanās

(Līgums) nedos labumu galapatērētājam, bet gadījumā, ja Rīgas

siltums nespēs palielināt no Latvenergo iepirktos palielinātos

siltumenerģijas apjomus, tas būs spiests samazināt savus

siltumenerģijas ražošanas apjomus un, iespējams, lūgt Rīgas

regulatoram siltumenerģijas realizācijas cenas paaugstināšanu

galapatērētājam.

7.3.5. Rīgas siltums neiesniedza

informāciju, kādā veidā Līguma darbības rezultātā varēs

realizēties Līguma 1.2.punktā norādītais mērķis par Rīgas siltums

piegādes sistēmu izmaksu zudumu minimizēšanu un zudumu

samazināšanu (04.12.2002. Nr.1.4/6626, saņemtā dok.Nr.640).

7.4. Līguma 3.5.punktā iestrādātā

Latvenergo pārdodamās siltumenerģijas cenas (tarifa) noteikšanas

principi ir pretrunā ar likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu

regulatoriem" 19.panta pirmajā daļā un SPRK 20.08.2002. ar lēmumu

Nr.80 apstiprinātajā "Koģenerācijas stacijās saražotās

siltumenerģijas un koģenerācijas stacijās ar jaudu virs 4

megavatiem saražotās elektroenerģijas tarifu aprēķinu metodika

2002.-2003.gada apkures sezonai" (turpmāk - Metodika)

noteikto.

Likums "Par sabiedrisko

pakalpojumu regulatoriem" nosaka, ka SPRK un pašvaldības

regulators "nosaka tarifus, ja nozaru speciālie likumi

neparedz citu tarifu noteikšanas kārtību" (9.panta pirmās

daļas 3.punkts), bet tarifu aprēķināšanas metodiku nosaka SPRK

(pašvaldību regulators šo funkciju nepilda) (9.panta pirmās daļas

2.punkts). Likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem"

19.panta pirmajā daļā noteikts, ka "Sabiedrisko pakalpojumu

tarifus regulējamās nozarēs sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji

aprēķina saskaņā ar noteikto tarifu aprēķināšanas metodiku un

iesniedz regulatoram aprēķināto tarifu projektus kopā ar aprēķina

projektā minēto tarifus veidojošo izmaksu pamatojumu".

Ar SPRK 20.08.2002. lēmumu Nr.80

apstiprinātā metodika"Koģenerācijas stacijās saražotās

siltumenerģijas un koģenerācijas stacijās ar jaudu virs 4

megavatiem saražotās elektroenerģijas tarifu aprēķinu metodika

2002.-2003.gada apkures sezonai" neparedz Līgumā minētos

tarifu noteikšanas principus un neparedz, ka siltumenerģijas

ražotājs un siltumenerģijas saņēmējs, savstarpēji vienojoties,

varētu noteikt piegādātās siltumenerģijas tarifu vai to

aprēķināšanas kārtību (metodiku). (SPRK 15.11.2002.

Nr.1-2.82/83-1993; Rīgas Regulators 02.12.2002./Nr.353).

7.5. Par Līgumu Rīgas regulators

02.12.2002./Nr.353 ir sniedzis sekojošu viedokli (saņemtā dok.

Nr.639):

7.5.1. Līguma projekts paredz, ka

garantēto siltumenerģijas apjomu (2,6 TWh gadā) Rīgas siltums

apmaksās pēc palielināta (salīdzinot ar SPRK apstiprināto)

tarifa. Esošais 2002./2003.g. tarifs aprēķināts, iekļaujot visas

pastāvīgās un mainīgās izmaksas pie bāzes realizācijas apjoma 3,0

TWh. Pārrēķinot esošo tarifu uz samazināto (garantēto)

realizācijas apjomu - 2,6 TWh pēc Līguma projektā paredzētās

kārtības, var secināt, ka Līguma nosacījumi nav izdevīgi Rīgas

siltumam situācijā, kad samazinās iepirktās siltumenerģijas

apjoms. Līgumā paredzētā norēķinu kārtība pie realizācijas apjoma

samazināšanas palielina siltumenerģijas cenu, un pie garantēta

bāzes apjoma (2,6 TWh) siltumenerģijas cena pieaug par 5,1%.

7.5.2. Rīgas Regulatora rīcībā nav

informācijas, uz kā pamata varētu prognozēt siltumenerģijas

patēriņa pieaugumu no Rīgas siltums centralizētās siltumapgādes

sistēmas un attiecīgi no Latvenergo iepirktās siltumenerģijas

apjoma palielināšanu. Tieši otrādi, vesela virkne objektīvo

faktoru liecina par to, ka reāli siltumenerģijas realizācija no

Rīgas siltums siltumtīkliem var samazināties. Šo tendenci sekmē

Rīgas siltums realizētā siltumenerģijas zudumu samazināšanās

modernu siltumenerģijas ražošanas un tīklu remonta tehnoloģiju un

materiālu pielietošanas rezultātā; dzīvojamo māju un citu objektu

siltināšana, māju iekšējo siltumsistēmu sakārtošana un

sabalansēšana; moderno siltummezglu uzstādīšana ar plašām

automatiskās regulēšanas iespējām dažādos režīmos, piem., nakts

režīmā vai individuālā regulēšana neatkarīgā sistēmā; abonentu

aktīva atslēgšanās no centralizētās siltumapgādes sistēmas un

pāreja uz alternatīvo individuālo vai lokālo siltumapgādi, kas

var aktivizēties sakarā ar plānoto iedzīvotāju maksājumu par

siltumenerģiju aplikšanu ar PVN no 2005.gada un dabas gāzes cenas

pieaugumu lielajiem piegādātājiem.

7.5.3. Rīgas siltums plānoto

rekonstrukciju siltumcentrālēs ar koģenerācijas bloku uzstādīšanu

rezultātā Rīgas siltums saražotā siltumenerģija var kļūt lētāka

par iepirkto no Latvenergo.

7.5.4. Līguma nosacījumi pārsvarā

ir Latvenergo interesēs, nodrošinot pie realizācijas

samazināšanas automātisko siltumenerģijas cenas pieaugumu, kas

reāli var sadārdzināt iedzīvotājiem un pārējiem lietotājiem

sniegtos pakalpojumus - apkuri un karsto ūdeni, var pasliktināt

Rīgas siltums finansiālo stāvokli, kā arī konkurētspēju,

salīdzinot ar lokālo un individuālo siltumpiegādi.