7. pants

1Līguma 1.variants.

27.1. Rīgas siltums nesniedza

3pārliecinošu Līgumā paredzēto garantētās siltumenerģijas apjoma

4ne mazāk kā 2,6 TWh gadā iepirkuma līdz 2017.gadam izvēles

5pamatojumu (Līguma 2.1.punkts) (04.12.2002. Nr.1.4/6626, saņemtā

6dok.Nr.640).

7Garantēto piegādes apjoma 2,6 TWh

8izvēli Rīgas siltums pamato šādi: "Garantētais siltumenerģijas

9apjoms tika novērtēts, veicot pēdējo 5 gadu siltumenerģijas

10patēriņa analīzi un izdarot siltumenerģijas realizācijas prognožu

11aprēķinus nākamiem 7-8 gadiem. Analīze un aprēķini tika veikti,

12ņemot vērā iespējamo ārgaisa temperatūras izmaiņu ietekmi uz

13prognožu rezultātiem. Pēdējo 5 gadu analīzes rezultāti rāda, ka

14straujā realizācijas lejupslīde ir samazinājusies un vēl tā var

15turpināties nākamos 2 gadus, pēc kā prognozējama stabilizācija un

16pat neliels realizācijas pieaugums. (..) iepirkuma apjoms 2,6 TWh

17ir aprēķināts pie minimālās slodžu prognozes un vēl veicot

18pārrēķinu uz ārgaisa temperatūru - pie siltas ziemas apstākļiem.

19Siltās ziemas apstākļi pieņemti pēc pēdējo 10 gadu apkures

20sezonas ar visaugstāko vidējo temperatūru (..)".

21Rīgas siltums plānotais

22siltumenerģijas iepirkuma apjoms (TWh) no Latvenergo:

23pārrēķins uz 10 gadu

24perioda

25pārrēķins uz

26vissiltāko ziemas temp.

27ilggadējo temp.

282002./2003.

292,605

303,008

312003./2004.

322,588

332,985

342004./2005.

352,588

362,985

372005./2006.

382,623

393,029

40No sniegtajiem datiem redzams, ka

41Rīgas siltums plānotais siltumenerģijas iepirkuma apjoms no

42Latvenergo siltās ziemās nenodrošina Līgumā paredzēto bāzes

43garantijas apjomu 2,6 TWh. Tādā gadījumā saskaņā ar Latvenergo

4425.10.2002. sniegto informāciju pie dabasgāzes iepirkuma cenu

45līmeņa 52 Ls/1000 kub.m siltuma cena būs ap 8,20 Ls/MWh (saņemtā

46dok. Nr.580), kas ir par 3,9% lielāka nekā pašreizējā vidējā

47iepirkuma cena 7,89 Ls/MWh.

48Rīgas siltums pauž viedokli, ka

49noteiktais garantētais iepirkuma apjoms juridiski nav vērtējams

50kā Līguma uzlikts ierobežojums, jo par iepirkuma apjoma izmaiņām

51(palielināšanu vai samazināšanu), kā arī par pirmstermiņa līguma

52laušanu nav paredzētas soda sankcijas un noteiktais garantētais

53apjoms nav uzskatāms par obligāti izpildāmo iepirkumu, bet gan

54par bāzi (pamatu) bāzes tarifa aprēķinam (04.12.2002.

55Nr.1.4/6626), kā arī, "(..) tā saucamais "garantētais" apjoms

56atbilstoši līguma projekta p.3.5.1. faktiski neuzliek nekādas

57būtiskas saistības a/s "Rīgas siltums", izņemot to, ka neizpildes

58gadījumā ir jāpārrēķina tarifs, kas ir pats par sevi saprotams

59arī bez līguma noslēgšanas, atbilstoši SPRK apstiprinātajai

60tarifu metodikai" (17.02.2003. Nr.4/1301).

61Minētais arguments nav pamatots,

62jo Līguma priekšmets ir "(..) a/s "Rīgas siltums" apņemas

63iepirkt siltumenerģiju (..) ne mazāk kā 2,6 Twh gadā, saglabājot

64un paplašinot esošos iepirkuma apjomus, pieslēdzot jaunus siltuma

65patērētājus (..)". (Līguma 2.1. p.).

667.2. Konkurences padomes rīcībā

67nav pārliecinošu pierādījumu par Rīgas siltums iespējām

68palielināt siltumenerģijas apjoma realizāciju.

69Saskaņā ar Līguma 3.2.punktu:

70"(..) Latvenergo siltumavotu (TEC-1; TEC-2) siltumenerģijas

71tarifu noteikšanas principi ilgtermiņā paredz, palielinoties a/s

72"Rīgas siltums" iepirktās siltumenerģijas apjomam no a/s

73"Latvenergo" siltuma avotiem, siltumenerģijas tarifu samazināšanu

74(šeit un turpmāk līgumā, termins siltumenerģijas tarifu

75samazināšana tiek lietots relatīvi, pie tam ar nosacījumu, ka

76nemainās citi (bez siltumenerģijas piegādes apjoma)

77siltumenerģijas ražošanas izmaksu iespaidojošie faktori (lata

78devalvācija, izmaiņas nodokļos, inflācija, kurināmā cenu izmaiņas

79u.c.) un ciktāl tas nav pretrunā Sabiedrisko pakalpojumu

80regulēšanas komisijas vai Rīgas pilsētas Sabiedrisko pakalpojumu

81regulēšanas komisijas (..) lēmumiem, kas nodrošina

82galalietotājiem piegādātās siltumenerģijas konkurētspējas

83pieaugumu, stimulējot realizācijas apjomu palielinājumu".

847.2.1. Rīgas siltums kā garantu

85palielinātai apjoma realizācijai gan tuvākajā laikā (līdz

862005.g.), gan līdz 2017.g (lai nodrošinātu Līguma mērķu

87realizēšanu) nemin neko konkrētu (04.12.2002. Nr.1.4/6626,

88saņemtā dok.Nr.640). Rīgas siltums norāda, ka galvenais faktors

89palielinātai apjoma realizācijai ir siltumenerģijas realizācijas

90cena galapatērētājam, un, jo tā zemāka, jo lielākas iespējas

91realizēt lielākus apjomus. Realizācijas cenas pamatā ir

92siltumenerģijas iepirkuma cena, ko savukārt varētu pazemināt, ja

93Rīgas siltumam būtu iespēja vairāk realizēt. Tādējādi

94palielinātas realizācijas pamatojums ir realizācijas cenas

95pazeminājums patērētājam.

96Normālas temperatūras ziemā (kas

97nav garantēta) Rīgas siltums plānotais siltumenerģijas iepirkuma

98apjoma palielinājums no 3,008 TWh 2002./2003. uz 3,029 TWh

992005./2006. jeb 0,7% ir niecīgs. Ilgtermiņa prognoze sniegta līdz

1002012/2013.gadam, Līguma darbības laiks ir līdz 2017.g. Sniegtajā

101ilgtermiņa prognozē iepirkuma pieaugums no Latvenergo plānots

102līdz 3,51 TWh gadā jeb 7,6%. No Latvenergo iepirktie kopējie

103siltumenerģijas apjomi no 1994.gada līdz 2001.gadam ir

104samazinājušies par 32,7%, bet pret 2003.g. prognozējamo - par 37%

105.

106Rīgas siltums siltumenerģijas

107realizācijas apjomu krišanos skaidro ar abonentu atslēgšanos no

108centralizētās siltumapgādes sistēmas un pāreju uz alternatīvu

109apkures veidu, izbūvējot autonomas gāzes katlumājas, jaunu

110automatizētu individuālo siltuma mezglu, kas paver plašas

111regulēšanas iespējas, uzstādīšanu ēkās, kā arī ēku siltināšanu ar

112mūsdienīgiem materiāliem, silto ziemas meteoroloģisko apstākļu

113ietekmi, karstā ūdens skaitītāju uzstādīšanu dzīvokļos (94,6%),

114Rīgas siltums remonta darbu kvalitātes un organizācijas

115uzlabošanos.

116Lai arī Rīgas siltums veic

117intensīvu darbu jaunu klientu piesaistē (1998./99. gada noslēgto

118līgumu rezultātā ir pieslēgta siltumslodze virs 84 MW, kopējais

119noslēgto līgumu skaits ar jaunpiesaistītajiem klientiem no

1201999./2000. līdz 2001./2002. pieaudzis par 36,8%, t.sk. labajā

121krastā (kur pērk no Latvenergo) - par 20,8%, bet kreisajā krastā

122- par 122%), Rīgas siltums atzīst, ka virkne potenciālo klientu

123darba gaitā maina savu viedokli un vairāk nevēlas pieslēgties

124centralizētajai apkurei, bet ierīko individuālo gāzes katlumāju,

125un šo procesu veicina a/s "Latvijas gāze" mārketinga politika

126jaunu klientu piesaistē, lielas investīcijas gāzes vadu izbūvē

127jaunajiem industriālajiem patērētājiem un dabasgāzes cena, kas

128praktiski neatšķiras mazajiem un lielajiem patērētājiem. Rīgas

129domes 12.12.2000. izdotie grozījumi saistošajos noteikumos Nr.15

130brīvi pieļauj alternatīvas apkures sistēmas izveidi ēkās, kaut

131arī tā atrodas centralizētās siltumapgādes zonā. Jaunu klientu

132piesaisti apgrūtina arī 10.05.2001. grozījumi Enerģētikas likuma

13350 - 52.pantā, kas dod tiesības ēku un būvju īpašniekiem

134izvēlēties tiem izdevīgāko siltumapgādes veidu.

1357.2.2. Latenergoprojekts 2001.

136darbā "Centralizētās un lokālās siltumapgādes zonu izvietojums

137Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā" (11.11.2002., saņemtā

138dok. Nr.603) norādīts, ka, neskatoties uz siltumenerģijas

139pieprasījuma pieaugumu sakarā ar jauno apbūvi, ir vērojams

140kopējais siltumenerģijas pieprasījuma samazinājums. Prognoze par

141siltumenerģijas lietotājiem, kas varētu atslēgties no

142centralizētās siltumapgādes sistēmas un pāriet uz alternatīvajiem

143veidiem (pie 2001.gadā pastāvošām dabas gāzes cenām mazajiem

144dabas gāzes patērētājiem), liecina, ka centralizētās

145siltumapgādes slodze Rīgas pilsētā līdz 2015.gadam samazināsies,

146lokālās un lokāli centralizētās pieaugs, bet siltumenerģijas

147pieprasījuma prognozē norāda, ka centralizētās siltumapgādes

148sistēmas patērētāju siltumenerģijas pieprasījums (pieslēgtā

149siltumslodze) 2015.gadā sastādīs 2,585 TW.

1507.2.3. Līguma 2.4. punktā

151noteiktais Līguma darbības laiks līdz 2017.gadam nav vienādi

152izdevīgs abiem vienošanās dalībniekiem, bet daudz lielākā mērā

153izdevīgs Latvenergo.

154Līguma darbības laika līdz

1552017.gadam izvēli (15 gadi) noteica Latvenergo, pamatojot ar

156TEC-1 rekonstrukcijā ieguldīto līdzekļu atmaksāšanās laiku (Rīgas

157siltums 04.12.2002. Nr.1.4/6626, saņ. dok. Nr.640).

158Rīgas siltums darbības stratēģija

159(04.12.2002. Nr.1.4/6626, saņ. dok. Nr.640) ir savu siltumavotu

160modernizācija, nomainot esošās iekārtas SC ar koģenerācijas

161iekārtām. Koģenerācijas process ieplānots visās nākotnē

162strādājošās SC, tajā skaitā labajā krastā vienā - SC Vecmīlgrāvis

163un kreisajā krastā - trijās, t.i., SC Imanta, SC Ziepniekkalns un

164SC Daugavgrīva. Vidējas jaudas rajonu gāzes katlumājas un mazās

165cietā kurināmā un gāzes katlumājas pakāpeniski tiek slēgtas,

166pieslēdzot centralizētajiem tīkliem vai tiek pārveidotas par

167bezpersonāla automatizētajām katlumājām. Automatizēto gāzes

168katlumāju bez apkalpojošā personāla būvniecība ir aizsākta

1691999.g. 2002.g. ir uzbūvētas un rekonstruētas 6, pašlaik kopējais

170skaits ir 15, un 2003.g. paredzēts gazificēt un pārņemt

171apkalpošanā vēl 19 Rīgas domes Skolu valdes mazās katlumājas.

172Nākotnē paredzēts attīstīt ražošanu autonomās automatizētās

173bezpersonu katlumājās ārpus centralizētās siltumapgādes zonas. Kā

174izmainīsies nākotnē modernizācijas rezultātā kopējā uzstādītā

175siltumenerģijas jauda, Rīgas siltums nav norādījis.

176Konkurences padome uzskata, ka 15

177gadu laikā sevi var aktīvi pieteikt jaunāko siltumapgādes

178tehnoloģiju aktīva realizēšana, kā rezultātā varētu ievērojami

179samazināties Rīgas siltums pašu siltumavotos saražotās

180siltumenerģijas izmaksas un, attiecīgi samazinot realizācijas

181tarifus, palielinātos savas saražotās siltumenerģijas

182realizācijas iespējas. Tādējādi no Latvenergo garantētais

183iepirkuma apjoms Rīgas siltums darbībai siltumapgādes tirgū ir

184ierobežojošs.

1857.3. Konkurences padomes rīcībā

186nav pārliecinošu pierādījumu tam, ka Līguma 1.2. punktā

187norādītais Līguma mērķis "Nodrošināt centralizētās

188siltumapgādes sistēmas konkurētspējas palielināšanos, salīdzinot

189ar lokālo apkuri, (..) minimizējot a/s "Rīgas siltums" piegādes

190sistēmu izmaksas, zudumus un vienlaikus samazinot kaitīgu ietekmi

191uz apkārtējo vidi" Līguma darbības rezultātā būtu reāli

192sasniedzams.

1937.3.1. Rīgas siltums izsaka

194viedokli (04.12.2002. Nr.1.4/6626, saņemtā dok. Nr.640;

19524.10.2002. Nr.1.4./5805, saņemtā dok.Nr.578), ka konkurētspēja

196ir atkarīga no piegādātās siltumenerģijas kvalitātes,

197pieejamības, servisa līmeņa un citiem faktoriem, bet galvenokārt

198no piedāvātās siltumenerģijas cenas un "(..) šī cena ir vāji

199konkurētspējīga ar gāzes alternatīvajiem siltumavotiem (..),

200Rīgas siltums nav konkurētspējīga ar siltumenerģijas cenu

201enerģijai, ko saražo dzīvoklī vai individuālā mājā ar mazo gāzes

202katlu". Rīgas siltums uzskata, ka pamatiemesls ir dabasgāzes

203cenas nepietiekamā diferenciācija starp vairumtirgotāju un

204mazumtirgotāju. Lokālās siltumapgādes konkurētspēju nodrošina

205relatīvi zemā dabasgāzes cena. Apkurei iedzīvotāji saņem gāzi par

206cenu, kas ir par 25 % zemāka, nekā to saņem siltumapgādes

207uzņēmumi. (dabasgāzes cena iedzīvotājiem - 50 Ls/tūkst.kub.m,

208siltumapgādes uzņēmumiem - 66,7 Ls/tūkst.kub.m). Tas ietekmē

209lokālās apkures izmaksas un līdz ar to konkurētspēju.

210Tādējādi Rīgas siltums

211centralizētās siltumapgādes konkurētspēja ar lokālo apkuri lielā

212mērā atkarīga no a/s "Latvijas gāze" tarifu politikas, kuras

213regulēšana, pamatojoties uz Ministru kabineta 03.07.2001.

214noteikumiem Nr.297 "Noteikumi par regulējamiem sabiedrisko

215pakalpojumu veidiem" un likumu "Par sabiedrisko pakalpojumu

216regulatoriem" ir SPRK kompetencē.

2177.3.2. Ja Rīgas siltums spēs

218ievērojami palielināt realizāciju, tad Līgums dos iespēju nākotnē

219samazināt tikai iepirkuma cenu no Latvenergo, tādējādi uzlabojot

220Rīgas siltums finansiālos rādītājus, bet Līgums līdz 2017.gadam

221neparedz zemākas iepirkuma cenas visam no Latvenergo iepērkamajam

222siltumenerģijas apjomam, bet tikai tam apjomam, ko Rīgas siltums

223iepirks virs 2002.gadā esošā apjoma, kas ir 3,0 TWh gadā un kas

224ir arī bāzes apjoms, kas ir pamatā Rīgas regulatora

225apstiprinātajam tarifam.

226Rīgas siltums nesniedza atbildes

227uz Konkurences padomes 06.11.2002. vēstulē Nr.5-1036 pieprasīto

228informāciju argumentēti pamatot ilgtermiņa līguma noslēgšanas

229rezultātā iegūtos labumus attiecībā uz centralizētās

230siltumapgādes sistēmas konkurētspējas palielināšanos, salīdzinot

231ar lokālo apkuri (piemēram, aptuvenais nepieciešamais

232realizācijas apjoma pieaugums, lai Rīgas siltums realizācijas

233cena būtu konkurētspējīga ar lokālās apkures izmaksām, kādu daļu

234no Rīgas siltums izmaksu ekonomijas nākotnē sastādīs ieguvumi no

235Līguma un kādu daļu paša Rīgas siltums veiktās darbības

236efektivitātes uzlabošanā un modernizācijā, kāda loma Līguma

237kontekstā būs pēc TEC-1 rekonstrukcijas Latvenergo

238siltumenerģijas realizācijas cenai, kas 2005.gadā būs

239pazeminājusies no 7.89 Ls/MWh uz 7.64 Ls/MWh) , kā arī kādas

240iespējamās sekas varētu būt, ja Rīgas siltums obligāti iepērkamo

241apjomu saskaņā ar Līguma nosacījumiem nevarēs realizēt.

2427.3.3. Neskatoties uz to, ka

243Līguma mērķī (1.2.punkts) ir nodefinēta centralizētās

244siltumapgādes sistēmas konkurētspējas palielināšana, Konkurences

245padomei nav iesniegti pierādījumi, ka Līguma darbības rezultātā

24615 gadu laikā paredzēta siltumenerģijas realizācijas tarifu

247samazināšana galapatērētājam.

248Ja nemainīsies gāzes cenas un, kā

249nosaka Līguma 2.1.punkts, Rīgas siltums iepirks no Latvenergo

250siltumenerģiju 2002.gada līmeņa apjomā 3.0 TWh, tad Līguma

251darbības rezultātā siltumenerģijas realizācijas tarifi

252galapatērētājiem paliks esošajā līmenī.

253Ja nemainīsies gāzes cenas un

254Rīgas siltums iepirks no Latvenergo siltumenerģiju apjomā zem 3,0

255TWh, bet ne mazāk kā garantētais iepirkuma apjoms 2,6 TWh gadā,

256tad Līguma 3.5.punkta nosacījumu rezultātā siltumenerģijas

257iepirkuma cena, līdz ar to izmaksas Rīgas siltums pieaugs. Ja

258iepirkums būs zem garantētā iepirkuma apjoma 2,6 TWh gadā, tad

259Līguma 3.5.punkta nosacījumu rezultātā Rīgas siltums izmaksas

260pieaugs vēl vairāk un iespējams var rasties situācija, ka būs

261nepieciešams paaugstināt siltumenerģijas realizācijas cenu

262galapatērētājam.

2637.3.4. SPRK (15.11.2002.

2641-2.82/83-1993, saņemtā dok. Nr.620) Rīgas siltums konkurences

265spēju uzlabošanos min nevis kā ilgtermiņa līguma darbības

266rezultātu, bet tikai saistībā ar SC "Imanta" rekonstrukciju,

267norādot, ka tās "(..) rekonstrukcija ļaus Rīgas siltums

268nepaaugstināt siltumenerģijas tarifus, siltumcentrāles

269modernizācija atmaksāsies uz papildu saražotās elektroenerģijas

270rēķina. Projekts atmaksāsies aptuveni 10 gadu laikā un vēlāk dos

271peļņu, kas tiks izmantota uzņēmuma tālākai attīstībai",

272savukārt modernizācija (koģenerācija) paaugstinās siltumcentrāles

273darbības efektivitāti, dos iespēju slēgt katlumāju Zasulauks un

274citas mazas katlumājas, nodrošinās elektroenerģiju pašpatēriņam

275un tās pārpalikuma pārdošanu, kas kopumā ļaus uzlabot Rīgas

276siltums konkurences spējas siltumapgādes tirgū.

277Tādējādi Rīgas siltums

278konkurētspēja iespējami varētu uzlaboties tikai 10 gadus pēc

279elektroenerģijas ražošanas uzsākšanas 2004.gadā, tas ir, pēc

2802014.gada, bet SC "Imanta" rekonstrukcija nepalielinās Rīgas

281siltums konkurētspēju ar lokālo siltumapgādi, jo tā ļaus Rīgas

282siltums tikai nepaaugstināt siltumenerģijas tarifus, bet

283konkurētspēja var palielināties tikai tad, ja tiek samazināti

284siltumenerģijas realizācijas tarifi.

285Ņemot vērā minēto, vienošanās

286(Līgums) nedos labumu galapatērētājam, bet gadījumā, ja Rīgas

287siltums nespēs palielināt no Latvenergo iepirktos palielinātos

288siltumenerģijas apjomus, tas būs spiests samazināt savus

289siltumenerģijas ražošanas apjomus un, iespējams, lūgt Rīgas

290regulatoram siltumenerģijas realizācijas cenas paaugstināšanu

291galapatērētājam.

2927.3.5. Rīgas siltums neiesniedza

293informāciju, kādā veidā Līguma darbības rezultātā varēs

294realizēties Līguma 1.2.punktā norādītais mērķis par Rīgas siltums

295piegādes sistēmu izmaksu zudumu minimizēšanu un zudumu

296samazināšanu (04.12.2002. Nr.1.4/6626, saņemtā dok.Nr.640).

2977.4. Līguma 3.5.punktā iestrādātā

298Latvenergo pārdodamās siltumenerģijas cenas (tarifa) noteikšanas

299principi ir pretrunā ar likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu

300regulatoriem" 19.panta pirmajā daļā un SPRK 20.08.2002. ar lēmumu

301Nr.80 apstiprinātajā "Koģenerācijas stacijās saražotās

302siltumenerģijas un koģenerācijas stacijās ar jaudu virs 4

303megavatiem saražotās elektroenerģijas tarifu aprēķinu metodika

3042002.-2003.gada apkures sezonai" (turpmāk - Metodika)

305noteikto.

306Likums "Par sabiedrisko

307pakalpojumu regulatoriem" nosaka, ka SPRK un pašvaldības

308regulators "nosaka tarifus, ja nozaru speciālie likumi

309neparedz citu tarifu noteikšanas kārtību" (9.panta pirmās

310daļas 3.punkts), bet tarifu aprēķināšanas metodiku nosaka SPRK

311(pašvaldību regulators šo funkciju nepilda) (9.panta pirmās daļas

3122.punkts). Likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem"

31319.panta pirmajā daļā noteikts, ka "Sabiedrisko pakalpojumu

314tarifus regulējamās nozarēs sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji

315aprēķina saskaņā ar noteikto tarifu aprēķināšanas metodiku un

316iesniedz regulatoram aprēķināto tarifu projektus kopā ar aprēķina

317projektā minēto tarifus veidojošo izmaksu pamatojumu".

318Ar SPRK 20.08.2002. lēmumu Nr.80

319apstiprinātā metodika"Koģenerācijas stacijās saražotās

320siltumenerģijas un koģenerācijas stacijās ar jaudu virs 4

321megavatiem saražotās elektroenerģijas tarifu aprēķinu metodika

3222002.-2003.gada apkures sezonai" neparedz Līgumā minētos

323tarifu noteikšanas principus un neparedz, ka siltumenerģijas

324ražotājs un siltumenerģijas saņēmējs, savstarpēji vienojoties,

325varētu noteikt piegādātās siltumenerģijas tarifu vai to

326aprēķināšanas kārtību (metodiku). (SPRK 15.11.2002.

327Nr.1-2.82/83-1993; Rīgas Regulators 02.12.2002./Nr.353).

3287.5. Par Līgumu Rīgas regulators

32902.12.2002./Nr.353 ir sniedzis sekojošu viedokli (saņemtā dok.

330Nr.639):

3317.5.1. Līguma projekts paredz, ka

332garantēto siltumenerģijas apjomu (2,6 TWh gadā) Rīgas siltums

333apmaksās pēc palielināta (salīdzinot ar SPRK apstiprināto)

334tarifa. Esošais 2002./2003.g. tarifs aprēķināts, iekļaujot visas

335pastāvīgās un mainīgās izmaksas pie bāzes realizācijas apjoma 3,0

336TWh. Pārrēķinot esošo tarifu uz samazināto (garantēto)

337realizācijas apjomu - 2,6 TWh pēc Līguma projektā paredzētās

338kārtības, var secināt, ka Līguma nosacījumi nav izdevīgi Rīgas

339siltumam situācijā, kad samazinās iepirktās siltumenerģijas

340apjoms. Līgumā paredzētā norēķinu kārtība pie realizācijas apjoma

341samazināšanas palielina siltumenerģijas cenu, un pie garantēta

342bāzes apjoma (2,6 TWh) siltumenerģijas cena pieaug par 5,1%.

3437.5.2. Rīgas Regulatora rīcībā nav

344informācijas, uz kā pamata varētu prognozēt siltumenerģijas

345patēriņa pieaugumu no Rīgas siltums centralizētās siltumapgādes

346sistēmas un attiecīgi no Latvenergo iepirktās siltumenerģijas

347apjoma palielināšanu. Tieši otrādi, vesela virkne objektīvo

348faktoru liecina par to, ka reāli siltumenerģijas realizācija no

349Rīgas siltums siltumtīkliem var samazināties. Šo tendenci sekmē

350Rīgas siltums realizētā siltumenerģijas zudumu samazināšanās

351modernu siltumenerģijas ražošanas un tīklu remonta tehnoloģiju un

352materiālu pielietošanas rezultātā; dzīvojamo māju un citu objektu

353siltināšana, māju iekšējo siltumsistēmu sakārtošana un

354sabalansēšana; moderno siltummezglu uzstādīšana ar plašām

355automatiskās regulēšanas iespējām dažādos režīmos, piem., nakts

356režīmā vai individuālā regulēšana neatkarīgā sistēmā; abonentu

357aktīva atslēgšanās no centralizētās siltumapgādes sistēmas un

358pāreja uz alternatīvo individuālo vai lokālo siltumapgādi, kas

359var aktivizēties sakarā ar plānoto iedzīvotāju maksājumu par

360siltumenerģiju aplikšanu ar PVN no 2005.gada un dabas gāzes cenas

361pieaugumu lielajiem piegādātājiem.

3627.5.3. Rīgas siltums plānoto

363rekonstrukciju siltumcentrālēs ar koģenerācijas bloku uzstādīšanu

364rezultātā Rīgas siltums saražotā siltumenerģija var kļūt lētāka

365par iepirkto no Latvenergo.

3667.5.4. Līguma nosacījumi pārsvarā

367ir Latvenergo interesēs, nodrošinot pie realizācijas

368samazināšanas automātisko siltumenerģijas cenas pieaugumu, kas

369reāli var sadārdzināt iedzīvotājiem un pārējiem lietotājiem

370sniegtos pakalpojumus - apkuri un karsto ūdeni, var pasliktināt

371Rīgas siltums finansiālo stāvokli, kā arī konkurētspēju,

372salīdzinot ar lokālo un individuālo siltumpiegādi.