1. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
Risināmā
jautājuma būtība
Migrācijas jautājumi Eiropas
Savienībā ilgu laiku bija katras dalībvalsts kompetencē, un tikai
Amsterdamas līgums radīja tiesisku pamatu, lai šo jautājumu
risināšanu nodotu Eiropas Kopienas kompetencē, pieņemot lēmumu
izveidot vienotu drošības, brīvības un tiesiskuma telpu.
1992.gada 9.jūnijā tika pieņemts
likums "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un
uzturēšanos Latvijas Republikā". Saskaņā ar Amsterdamas līguma
nosacījumiem līdz 2004.gada 1.maijam bija jāizstrādā un jāpieņem
normatīvie akti, kas nosaka vienotus principus migrācijas
politikas īstenošanai Eiropas Savienības dalībvalstīs.
Pēdējo divu gadu laikā Saeima un
Ministru kabinets migrācijas jomā ir pieņēmuši virkni jaunu
normatīvo aktu. To izstrādes procesā liela uzmanība tika veltīta
Latvijas starptautiskajām saistībām, arī Eiropas Savienības
vienotās migrācijas politikas īstenošanai. 2002.gada 1.septembrī
spēkā stājās Patvēruma likums un atbilstošie Ministru kabineta
noteikumi, bet 2003.gada 1.maijā- Imigrācijas likums un tam
pakārtotie normatīvie akti.
Vienotas patvēruma un migrācijas
vadības sistēmas attīstības programmas mērķis ir nodrošināt
Latvijas nacionālajām interesēm un Eiropas Savienības vienotās
migrācijas politikas prasībām atbilstošas migrācijas politikas
īstenošanu un noteikt migrācijas procesu kontrolē iesaistīto
institūciju stratēģiskās attīstības virzienus. Lai precīzāk
definētu uzdevumus programmā noteiktā mērķa sasniegšanai, ir
izvirzīti divi apakšmērķi:
1)paaugstināt migrācijas procesu
kontrolē iesaistīto dienestu administratīvo spēju un pilnveidot
to sadarbību;
2) izveidot vienotu un efektīvi
funkcionējošu migrācijas procesu kontroles informācijas
sistēmu.
Programma izstrādāta PHARE
2001.gada nacionālās programmas projekta "Patvēruma un migrācijas
vadības sistēma" ietvaros atbilstoši Ministru kabineta 2002.gada
12.marta noteikumu Nr.111 "Ministru kabineta kārtības rullis"
prasībām.
Programmas izstrāde pamatojas uz
diviem migrācijas jomā nozīmīgiem lēmumiem:
1)lēmumu par Latvijas Republikas
iestāšanos Eiropas Savienībā 2004.gada 1.maijā;
2)Eiropas Padomes lēmumu par
iekšējo robežu kontroles atcelšanu (pievienošanās Šengenas
līgumam) 2007.-2010.gadā.
Lai arī šobrīd Latvijā nešķiet
aktuāla tā problemātika, kurai pievērš pastiprinātu uzmanība
starptautiskā sabiedrība, runājot par migrācijas tendencēm un
migrācijas dienestu uzdevumiem nākotnē, jāatceras, ka mūsdienu
pasaulē neviena valsts vairs nevar pastāvēt noslēgti un izolēti
no pārējās pasaules. Pieaugot migrācijas plūsmām uz Latviju vai
to tranzītam, būtiski palielināsies policijas un Valsts
robežsardzes loma šo procesu kontrolē. Programmā aplūkoti legālās
migrācijas, nelegālās migrācijas, patvēruma, personu apliecinošu
dokumentu un ārvalstnieku integrācijas īstermiņa un ilgtermiņa
jautājumi, analizējot uzdevumus likumdošanas, institucionālajā
un tehniskā nodrošinājuma jomā.
Programmā ietverts situācijas
raksturojums, analīze, prognozes, noteikti plānotie rezultāti un
uzdevumi rezultātu sasniegšanai laika plānojumā, paredzot to
īstenošanai nepieciešamo finansējumu.