2. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
Piedāvātais
risinājums
2.1. Legālā un
nelegālā migrācija
Viens no veidiem nelegālās
migrācijas mazināšanai un apkarošanai ir precīzu un skaidru
legālās migrācijas iespēju definēšana un nodrošināšana.
Īstermiņa
migrācija (vīzas)
Lai nodrošinātu sekmīgu migrācijas
procesu kontroli, preventīvie pasākumi jāveic jau
diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās, pirms persona ir
ieceļojusi valstī. Nepieciešams izvērtēt pārstāvniecību
darbinieku resursus, pārstāvniecību izvietojumu dažādos
reģionos, sadarbības iespējas ar citām valstīm, kā arī nodrošināt
atbilstošu finansējumu. Šis darbs ietver gan jaunu
pārstāvniecību izveidi, gan konsulāro amatpersonu intensīvu
apmācību vīzu izsniegšanas jautājumos (arī uzsākot apmācību
reģionos), gan pārstāvniecību telpu aprīkošanu atbilstoši
Eiropas Savienības un Ziemeļatlantijas līguma organizācijas
drošības standartiem.
Tuvākajā laikā jāveic
nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu biometrijas datu
(elektronisks sejas attēls un pirkstu nospiedumi) iekļaušanu
vīzas ielīmē.
Ilgtermiņa
migrācija (uzturēšanās atļaujas)
Lai izveidotu pārskatāmu un ērtu
atļauju saņemšanas sistēmu Latvijas Republikā Eiropas Savienības
dalībvalstu pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, veicami šādi
uzdevumi:
a) darbinieku apmācība;
b) klientu apkalpošanas sistēmas
maiņa;
c) pēc iespējas vienkāršotas
administratīvās procedūras.
Kopš 2004.gada 1.maija Latvija ir
uzsākusi vienota parauga uzturēšanās atļauju ielīmju izmantošanu
atbilstoši prasībām, kādas izvirzītas Eiropas Savienības Padomes
2002.gada 13.jūnija Regulā (EK) Nr. 1030/2002, kas nosaka
vienotas prasības uzturēšanās atļauju ielīmēm. Tuvākajā laikā
jāveic nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu biometrijas datu
iekļaušanu uzturēšanās atļaujas ielīmē.
Nepieciešams izveidot stabili
funkcionējošu sistēmu, kas nodrošinās pilnīgas un ticamas
informācijas apmaiņu starp Eiropas Savienības dalībvalstīm par
iedzīvotāju dzīvesvietas maiņu uz gadu vai uz laiku, kas ilgāks
par gadu.
Nelegālā
migrācija
Aizvien pieaugot dokumentu
viltojumu kvalitātei, to atklāšanai nepieciešama regulāra
darbinieku apmācība, nodrošinot viņus ar mūsdienu prasībām
atbilstošiem tehniskajiem līdzekļiem ikvienā migrācijas procesu
kontroles posmā.
Lai veicinātu nelegālo imigrantu
brīvprātīgu atgriešanos izcelsmes valstīs, jāizstrādā kritēriji
un atbilstoša sistēma, paredzot dažādas programmas, arī
finansiālo atbalstu šīm personām. Citi veicamie uzdevumi cīņā ar
nelegālo migrāciju:
a) nelegālo imigrantu
atpakaļuzņemšanas līgumu noslēgšana;
b) tādu kritēriju izvērtēšana un
noteikšana, pēc kuriem ārzemnieki tiks iekļauti Šengenas "melnajā
sarakstā".
2.2.
Patvērums
Īpaša uzmanība jāpievērš
darbinieku apmācībai, jāturpina aizsāktā Baltijas valstu tulku
apzināšana. Nepieciešams izveidot sistēmu, kas ir efektīva
apstākļos, kad strauji mainās patvēruma pieteikumu skaits.
Patvēruma procedūras uzlabošanai veicamie uzdevumi:
a) darbinieku piesaistīšana;
b) elastīga finansēšanas modeļa
izstrāde;
c) sekmīgas apmācības sistēmas
izveide;
d) definētu kritēriju izstrāde
palīdzības sniegšanai krīzes situācijās.
2.3.
Informācijas sistēmas
Pilsonības un migrācijas lietu
pārvaldes, Valsts robežsardzes, Ārlietu ministrijas konsulārā
departamenta, Latvijas Republikas diplomātisko un konsulāro
pārstāvniecību ārvalstīs vajadzībām nepieciešams izveidot
integrētu sistēmu, kas pamatojas uz moderniem triju līmeņu
programmatūras arhitektūras principiem un WWW tehnoloģiju, kā arī
apvienot Vienoto vīzu informācijas sistēmu un Iedzīvotāju
reģistra informācijas sistēmu, veidojot personu reģistru.
3.Nepieciešamais
papildu finansējums un paredzētais finansēšanas avots
2006.gadā - 2723463lati, to skaitā
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei- 141930latu, Valsts
robežsardzei- 1966057lati, Informācijas centram- 93698lati,
Valsts policijai - 97840latu, Ārlietu ministrijai-
423938lati.
2007.gadā - 15261475lati, to
skaitā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei - 13728786lati,
Valsts robežsardzei - 598963lati, Informācijas centram-
103898lati, Valsts policijai - 107840 latu, Ārlietu ministrijai-
721988lati.
2008.gadā - 5790506lati, to skaitā
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei - 3978666lati, Valsts
robežsardzei- 963219latu, Informācijas centram- 103898lati,
Valsts policijai - 107840latu, Ārlietu ministrijai -
636883lati.
2009.gadā - 2702017latu, to skaitā
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei- 1469873lati, Valsts
robežsardzei- 432719latu, Informācijas centram- 103898lati,
Valsts policijai- 107840latu, Ārlietu ministrijai-
587687lati.
Finansēšanas avots - likumā par
valsts budžetu kārtējam gadam paredzētie finanšu līdzekļi.
Programmas pasākumi 2006.gadā tiks
īstenoti piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros. Jautājums
par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu programmas
īstenošanai 2007.gadā un turpmākajos gados tiks izskatīts kopā ar
visu ministriju budžeta prioritāšu pieteikumiem, sagatavojot
valsts budžeta projektu kārtējam gadam.
Iekšlietu ministrs
Dz.Jaundžeikars