Par Vienotās patvēruma un migrācijas vadības sistēmas attīstības programmu 2006.-2009.gadam

2. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Piedāvātais

risinājums

2.1. Legālā un

nelegālā migrācija

Viens no veidiem nelegālās

migrācijas mazināšanai un apkarošanai ir precīzu un skaidru

legālās migrācijas iespēju definēšana un nodrošināšana.

Īstermiņa

migrācija (vīzas)

Lai nodrošinātu sekmīgu migrācijas

procesu kontroli, preventīvie pasāku­mi jāveic jau

diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās, pirms persona ir

ieceļojusi valstī. Nepieciešams izvērtēt pārstāvniecību

darbinieku resursus, pār­stāvniecību izvietojumu dažādos

reģionos, sadarbības iespējas ar citām valstīm, kā arī nodrošināt

atbilstošu finansējumu. Šis darbs ietver gan jaunu

pārstāvnie­cību izveidi, gan konsulāro amatpersonu intensīvu

apmācību vīzu izsniegšanas jautājumos (arī uzsākot apmācību

reģionos), gan pārstāvniecību telpu aprīko­šanu atbilstoši

Eiropas Savienības un Ziemeļatlantijas līguma organizācijas

drošības standartiem.

Tuvākajā laikā jāveic

nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu biometrijas datu

(elektronisks sejas attēls un pirkstu nospiedumi) iekļaušanu

vīzas ielīmē.

Ilgtermiņa

migrācija (uzturēšanās atļaujas)

Lai izveidotu pārskatāmu un ērtu

atļauju saņemšanas sistēmu Latvijas Republikā Eiropas Savienības

dalībvalstu pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, veicami šādi

uzdevumi:

a) darbinieku apmācība;

b) klientu apkalpošanas sistēmas

maiņa;

c) pēc iespējas vienkāršotas

administratīvās procedūras.

Kopš 2004.gada 1.maija Latvija ir

uzsākusi vienota parauga uzturēšanās atļauju ielīmju izmantošanu

atbilstoši prasībām, kādas izvirzītas Eiropas Savie­nības Padomes

2002.gada 13.jūnija Regulā (EK) Nr. 1030/2002, kas nosaka

vie­notas prasības uzturēšanās atļauju ielīmēm. Tuvākajā laikā

jāveic nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu biometrijas datu

iekļaušanu uzturēšanās atļaujas ielīmē.

Nepieciešams izveidot stabili

funkcionējošu sistēmu, kas nodrošinās pilnīgas un ticamas

informācijas apmaiņu starp Eiropas Savienības dalībvalstīm par

iedzīvotāju dzīvesvietas maiņu uz gadu vai uz laiku, kas ilgāks

par gadu.

Nelegālā

migrācija

Aizvien pieaugot dokumentu

viltojumu kvalitātei, to atklāšanai nepiecie­šama regulāra

darbinieku apmācība, nodrošinot viņus ar mūsdienu prasībām

at­bilstošiem tehniskajiem līdzekļiem ikvienā migrācijas procesu

kontroles posmā.

Lai veicinātu nelegālo imigrantu

brīvprātīgu atgriešanos izcelsmes valstīs, jāizstrādā kritēriji

un atbilstoša sistēma, paredzot dažādas programmas, arī

finansiālo atbalstu šīm personām. Citi veicamie uzdevumi cīņā ar

nelegālo migrāciju:

a) nelegālo imigrantu

atpakaļuzņemšanas līgumu noslēgšana;

b) tādu kritēriju izvērtēšana un

noteikšana, pēc kuriem ārzemnieki tiks iekļauti Šengenas "melnajā

sarakstā".

2.2.

Patvērums

Īpaša uzmanība jāpievērš

darbinieku apmācībai, jāturpina aizsāktā Baltijas valstu tulku

apzināšana. Nepieciešams izveidot sistēmu, kas ir efektīva

apstāk­ļos, kad strauji mainās patvēruma pieteikumu skaits.

Patvēruma procedūras uzlabošanai veicamie uzdevumi:

a) darbinieku piesaistīšana;

b) elastīga finansēšanas modeļa

izstrāde;

c) sekmīgas apmācības sistēmas

izveide;

d) definētu kritēriju izstrāde

palīdzības sniegšanai krīzes situācijās.

2.3.

Informācijas sistēmas

Pilsonības un migrācijas lietu

pārvaldes, Valsts robežsardzes, Ārlietu ministrijas konsulārā

departamenta, Latvijas Republikas diplomātisko un konsulāro

pārstāvniecību ārvalstīs vajadzībām nepieciešams izveidot

integrētu sistēmu, kas pamatojas uz moderniem triju līmeņu

programmatūras arhitektūras principiem un WWW tehnoloģiju, kā arī

apvienot Vienoto vīzu informācijas sistēmu un Iedzīvotāju

reģistra informācijas sistēmu, veidojot personu reģistru.

3.Nepieciešamais

papildu finansējums un paredzētais finansēšanas avots

2006.gadā - 2723463lati, to skaitā

Pilsonības un migrācijas lietu pār­val­dei- 141930latu, Valsts

robežsardzei- 1966057lati, Informācijas centram- 93698lati,

Valsts policijai - 97840latu, Ārlietu ministrijai-

423938lati.

2007.gadā - 15261475lati, to

skaitā Pilsonības un migrācijas lietu pār­valdei - 13728786lati,

Valsts robežsardzei - 598963lati, Informācijas centram-

103898lati, Valsts policijai - 107840 latu, Ārlietu ministrijai-

721988lati.

2008.gadā - 5790506lati, to skaitā

Pilsonības un migrācijas lietu pār­valdei - 3978666lati, Valsts

robežsardzei- 963219latu, Informācijas centram- 103898lati,

Valsts policijai - 107840latu, Ārlietu ministrijai -

636883lati.

2009.gadā - 2702017latu, to skaitā

Pilsonības un migrācijas lietu pār­valdei- 1469873lati, Valsts

robežsardzei- 432719latu, Informācijas centram- 103898lati,

Valsts policijai- 107840latu, Ārlietu ministrijai-

587687lati.

Finansēšanas avots - likumā par

valsts budžetu kārtējam gadam pare­dzētie finanšu līdzekļi.

Programmas pasākumi 2006.gadā tiks

īstenoti piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros. Jautājums

par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu programmas

īstenošanai 2007.gadā un turpmākajos gados tiks izskatīts kopā ar

visu ministriju budžeta prioritāšu pieteikumiem, sagatavojot

valsts budžeta projektu kārtējam gadam.

Iekšlietu ministrs

Dz.Jaundžeikars