3. pants

Politikas

mērķis un apakšmērķi

Nacionālās attīstības prioritāšu un globālo tendenču kontekstā

ZTAI politikas uzdevums ir veidot tādu P&A sistēmu, kas

nodrošina P&A cilvēkkapitāla, zināšanu, prasmju, kompetenču

un tehnoloģiju ilgtspējīgu attīstību, tādējādi veicinot

kvalitatīvas izglītības un prasmju ieguvi, sociālās un

ekonomiskās labklājības un drošības paaugstināšanos, dzīves

kvalitātes uzlabošanos un pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku.

Viens no galvenajiem ZTAI politikas fokusiem 2021.-2027. gada

periodā ir palielināt Latvijas P&A sistēmas ietekmi, kas rada

pievienoto vērtību sociāli, tehnoloģiski, ekonomiski un kultūras

ziņā bagātinošā veidā, veicinot gudras, veselīgas, atvērtas,

tehnoloģiski attīstītas, sociāli iekļaujošas un valstiski

atbildīgas sabiedrības veidošanos.

Šajā kontekstā ZTAI politikas vīzija 2021.-2027. gadam ir:

➤ Izcila pētniecība

Latvijā tiek īstenota augstas kvalitātes un starptautiski

atzīta pētniecība, t.sk. inovatīvu organizāciju un

uzņēmējdarbības attīstībai.

➤ Inovatīva un tehnoloģiski

attīstīta uzņēmējdarbība

Latvijā tiek attīstītas augstas pievienotās vērtības

tehnoloģijas, produkti un pakalpojumi, kas ir konkurētspējīgi un

pieprasīti Eiropas un pasaules tirgos.

➤ Gudra, prasmīga un inovatīva

sabiedrība

Latvijas sabiedrība spēj radīt, attīstīt un ieviest inovācijas

un novērtēt zināšanu un pētniecības sociālo un ekonomisko

vērtību.

No tās izrietoši ZTAI politikas mērķis ir sekmēt gudras,

tehnoloģiski attīstītas un inovatīvas sabiedrības attīstību

Latvijā. Mērķa sasniegšanai izvirzīti 2 savstarpēji saistīti

apakšmērķi ar 8 atbilstošiem rīcības virzieniem:

1. apakšmērķis. Attīstīt pētniecības izcilību un starptautisko

sadarbību:

1.1. Rīcības virziens. P&A cilvēkkapitāla attīstība

1.2. Rīcības virziens. P&A infrastruktūra pētniecības

izcilībai un inovācijai

1.3. Rīcības virziens. Starptautiskā mobilitāte, izcilības

piesaiste un sadarbība

1.4. Rīcības virziens. P&A sistēmas finansēšana,

pārvaldība un monitorings

2. apakšmērķis. Paaugstināt inovācijas kapacitāti, zināšanu un

pētniecības sociālo un ekonomisko vērtību:

2.1. Rīcības virziens. P&A sistēmas digitālā

transformācija un atvērtā zinātne

2.2. Rīcības virziens. Zināšanu un tehnoloģiju pārnese

inovācijas attīstīšanai

2.3. Rīcības virziens. Sadarbība starp pētniecības un publisko

sektoru

2.4. Rīcības virziens. Zinātnes komunikācija

Izvērstāka izvirzīto apakšmērķu, rīcības virzienu un veicamo

uzdevumu pamatojošā loģika un raksturojums sniegts 6. nodaļā

"Rīcības virzieni un uzdevumi".

2021.-2027. gada periodā ZTAI politikas mērķis, apakšmērķi un

rīcības virzieni izvirzīti un veicamie uzdevumi plānoti, vadoties

pēc divos EK Politikas atbalsta vienības pētījumos -

"Pētniecības un inovācijas cilvēkkapitāla attīstība

Latvijā" (2019)6 un "Latvijas zinātnes

finansēšanas un pārvaldības sistēma" (2018)7

galvenajiem sniegtajiem ieteikumiem:

• Palielināt P&I finansējumu, sabalansējot valsts un ES

struktūrfondu finansējuma apjomus un palielinot valsts budžeta

finansējuma apjomu, ņemot vērā struktūrfondu mainīgo

pieejamību;

• Attīstīt snieguma finansējuma sistēmu universitāšu

pētniecības profilu stiprināšanai, kā arī palielināt ārējā

finansējuma piesaisti.

• Mazināt P&A sistēmas institucionālo fragmentāciju,

uzlabot augstskolu un zinātnisko institūciju pārvaldības

efektivitāti un resursu koplietošanu;

• Paaugstināt akadēmiskās karjeras pievilcību un ieviest

tenūras sistēmu, kā arī uzlabot doktorantūras studiju kvalitāti

un palielināt doktora grādu ieguvēju skaitu;

• Uzlabot Latvijas pētnieku sadarbību un integrāciju

starptautiskā mērogā un pasaules zinātnes norisēs un atbalstīt

akadēmiskā personāla mobilitāti, t.sk. no ārvalstīm uz Latviju,

kā arī piesaistīt talantus no ārvalstīm;

• Veicināt akadēmiskā personāla mobilitāti uzņēmējdarbības

sektorā;

• Attīstīt un stiprināt uzņēmējdarbības un inovācijas kultūru

augstskolās un zinātniskajās institūcijās, veicinot

uzņēmējdarbības kā perspektīvas karjeras izvēli.

Papildus ZTAIP 2027 izstrādē izmantoti ieteikumi un

priekšlikumi no šādiem dokumentiem:

• OECD ziņojums "Digitalizācija Latvijā"

(2020)8

• Informatīvais ziņojums "Viedās specializācijas

stratēģijas monitorings. Otrais ziņojums"

(2020)9,

• Pētījums par atvērto zinātni un rīcībpolitikas ceļa kartes

izstrādi (2020)10;

• Konceptuālais ziņojums "Par jauna doktorantūras modeļa

ieviešanu Latvijā" (2020)11;

• EK 2020. gada ziņojums par Latviju (2020)12;

• EK 2019. gada ziņojums par Latviju (2019)13;

• Informatīvais ziņojums "Viedās specializācijas

stratēģijas monitorings" (2018)14;

• Pasaules Bankas pētījums par augstākās izglītības pārvaldību

un akadēmiskā personāla attīstību (2018)15;

• Latvijas zinātnieku diaspora: sadarbības tīkli un iespējas

(2018)16.