4. pants

1Sasaiste ar

2nacionāliem un Eiropas Savienības politikas plānošanas

3dokumentiem

4ZTAI politika 2021.-2027. gadam tiek veidota ņemot vērā

5ilgtermiņa un vidēja termiņa nacionālās politikas plānošanas

6dokumentus, kā arī starptautiska mēroga politikas prioritātes un

7stratēģijas, kurās pētniecībai un inovācijai tiek paredzēta

8nozīmīga loma.

94.1. Nacionāla mēroga politikas

10plānošanas dokumenti

11Latvijas ilgtspējīgas attīstības

12stratēģija līdz 2030. gadam17 (LIAS 2030)

13Atbilstoši LIAS 2030 Latvijai nepieciešams veikt ilgtermiņa

14ieguldījumus cilvēkkapitāla bāzes vērtības saglabāšanai un

15produktivitātes kāpināšanai attīstot zināšanas un prasmes, kas

16sekmē masveida jaunradi, prasmju un kompetenču elastību un

17veicina inovatīvas un resursefektīvu ekonomikas attīstību.

18Pasākumi un programmas jāvērš uz cilvēkkapitāla kvalitātes un

19produktivitātes celšanu, institucionāliem risinājumiem un

20ieinteresēto un līdzatbildīgo pušu sadarbību, t.sk.

21uzņēmējdarbības attīstības stratēģiju pamatā būtisks fokuss

22liekams uz cilvēkkapitāla attīstību un pāreju uz augstākas

23kvalifikācijas prasmēm. Latvijai jāveido atvērta inovācijas

24sistēma, kas veicina strauju zināšanu izplatību un mazina dažādās

25zināšanu ieguves barjeras. Latvijas augstskolām un pētniecības

26institūcijām ir jākļūst atvērtākām un jāveicina zināšanu

27izplatīšanās gan starp akadēmisko vidi un uzņēmējdarbības

28sektoru, gan starptautiskā - nacionālā, Baltijas jūras reģiona,

29Eiropas, pasaules mērogā.

30Nacionālais attīstības plāns

312021.-2027. gadam18 (NAP 2027)

32Saskaņā ar NAP 2027 zinošas, iekļaujošas un radošas

33sabiedrības un efektīvas, inovatīvas un ražīgas tautsaimniecības

34attīstībai nepieciešams stratēģiski un gudri investēt resursus

35P&A, lai nodrošinātu stabilu P&A cilvēkkapitāla

36atjaunotni, pētniecības izcilības attīstību un pētniecībā

37balstītu augstāko izglītību, kvalitatīvu zināšanu radīšanu un

38efektīvu pārnesi uzņēmējdarbības un publiskajā sektorā un

39stimulētu inovācijās balstītu ekonomikas izaugsmi. Būtiski ir

40attīstīt starptautisko sadarbību P&A, jo īpaši ar Latvijas

41diasporu, piesaistot augsta līmeņa akadēmisko viespersonālu no

42ārvalstīm, iesaistoties sadarbības tīklos un projektu

43konsorcijos, tādējādi nodrošinot pasaules mēroga zināšanu apriti.

44Tautsaimniecības izaugsmes veicināšanai nepieciešams kāpināt

45produktivitāti, palielinot valsts budžeta un uzņēmumu

46ieguldījumus cilvēkkapitālā, pētniecībā un inovācijā, kā arī

47digitalizācijā. Ierobežotie attīstības resursi jākoncentrē tajās

48zināšanu jomās (viedās specializācijas jomās), kurās uzņēmējiem

49ir augstākais potenciāls attīstīt zināšanu un tehnoloģiju

50ietilpīgus un eksportspējīgus produktus un pakalpojumus,

51salāgojot P&I kapacitāti ar uzņēmējdarbības vajadzībām.

52Jāveicina publiskā sektora pasūtījums P&I.

53Izglītības attīstības pamatnostādnes

542021.-2027. gadam (IAP 2027) (izstrādes

55procesā)19

56IAP 20207 paredz mērķtiecīgus un savstarpēji integrētus

57pasākumus visu veidu un pakāpju izglītības piedāvājuma -

58vispārējā izglītība, profesionālā un pieaugušo izglītību un

59augstākā izglītība - attīstīšanai un kvalitātes, efektivitātes,

60pieejamības un sadarbības aspektu uzlabošanai. Tieša sasaiste ar

61ZTAIP 2027 veidojas attiecībā uz pasākumiem pētniecībā balstītas

62augstākās izglītības stiprināšanai, pētniecībā balstītas un uz

63inovāciju orientētas doktorantūras studiju un promocijas procesa

64ieviešanai un akadēmiskā personāla attīstības un izaugsmes

65iespēju nodrošināšanā.

66Nacionālās industriālās politikas

67pamatnostādnes 2021.-2027. gadam (NIPP 2027)20

68NIPP 2027 par galveno ekonomiskās izaugsmes dzinējspēku paredz

69produktivitātē balstītu konkurētspēju, līdz ar ko NIPP 2027

70mērķis ir sekmēt produktivitātes un eksporta pieaugumu, paredzot

71pasākumus cilvēkkapitāla kapacitātes stiprināšanai,

72uzņēmējdarbības vides sakārtošanai, eksportspējas un eksporta

73aktivitāšu apjoma pieauguma veicināšanai, inovācijas kapacitātes

74paaugstināšanai, infrastruktūras jeb uzņēmumu tehnoloģiskās bāzes

75stiprināšanai, kā arī investīciju jeb finanšu pieejamībai. NIPP

762027 iezīmē aktivitātes Latvijas ekonomikas transformācijai ar

77pētniecības, tehnoloģiju attīstības un inovācijas attīstību RIS3

78specializācijas jomās un RIS3 vērtību ķēžu ekosistēmu

79ietvaros.

80Digitālās transformācijas

81pamatnostādnes 2021.-2027.gadam (DTP 2027) (izstrādes

82procesā)

83DTP 2027 mērķis ir noteikt augsta līmeņa integrētu stratēģiju

84pārmaiņām Latvijas sabiedrībā, tautsaimniecībā un valsts

85pārvaldē, kas kompleksi īstenojamas visās tautsaimniecības un

86dzīves sfērās, tajā skaitā valsts pārvaldē, nodrošinot digitālo

87tehnoloģiju iespēju izmantošanu un jaunu iespēju radīšanu.

88Sasaiste ar ZTAIP 2027 paredzēta attiecībā uz P&A sistēmas

89digitalizāciju - digitālās pētniecības infrastruktūras attīstība

90un nacionālo digitālo infrastruktūru integrācija Eiropas un

91globālos tīklos, pētniecības datu pārvaldības procesa uzlabošana,

92zinātniskās darbības informācijas sistēmu pielāgošana digitālās

93transformācijas izaicinājumiem, rezultātu monitoringa

94infrastruktūras un citas lēmumu pieņemšanas un administrācijas

95infrastruktūras attīstīšana, kā arī cilvēkresursu un

96starptautiskās sadarbības jautājumu informācijas un komunikācijas

97tehnoloģiju pētniecības jomā aktualizēšana un risināšana.

98Sabiedrības veselības pamatnostādnes

992021.-2027. gadam (SVP 2027) (izstrādes procesā)

100SVP 2027 mērķis ir uzlabot Latvijas iedzīvotāju veselību,

101pagarinot labā veselībā nodzīvoto mūžu, novēršot priekšlaicīgu

102mirstību un mazinot nevienlīdzību veselības jomā. Lai sasniegtu

103SVP 2027 mērķi, nepieciešams kvalificēts cilvēkkapitāls un

104nozarei pieejamas augstākā līmeņa digitālās kompetences, uzlabota

105pētniecības un inovāciju infrastruktūra, dalība Veselības jomas

106Eiropas un pasaules pētniecības un datu infrastruktūrās, zināšanu

107pārnese uz veselības nozares organizācijām, inovatīvi,

108savstarpēji koordinēti komunikāciju un informācijas tehnoloģiju

109risinājumi, zinātniskos pētījumos balstīti risinājumi un

110vadlīnijas veselības uzlabošanai un politikas veidošanai, kā arī

111jaunu digitālo simulāciju ieviešana arī veselības jomā.

112Nacionālais Enerģētikas un klimata

113plāns 2021.-2030. gadam21 (NEKP 2030)

114NEKP 2030 paredz vismaz 25% no kopējiem ieguldījumiem P&A

115investēt klimata tehnoloģiju attīstīšanai un ieviešanai, un

116klimatneitralitātes mērķu sasniegšanai. Īpaši atbalstāmas ir

117P&A aktivitātes energoefektivitātes paaugstināšanai, pārejai

118uz atjaunojamo enerģiju, pasākumiem saistībā ar pielāgošanos

119klimata pārmaiņām un ar klimatu saistīto risku novēršanu, kā arī

120pasākumiem ūdenssaimniecības, lauksaimniecības, mežsaimniecības

121un atkritumu apsaimniekošanas jomā. Kā galvenie risināmie

122jautājumi definēti 1) palielināt P&I kapacitāti enerģētikas

123jomā un veidot pilnvērtīgāku sasaisti starp pētniecību, inovāciju

124un enerģētikas nozares attīstības prioritātēm, 2) veidot

125pilnvērtīgu sasaisti starp fundamentālo pētniecību un pētniecības

126rezultātu komercializāciju un ieviešanu NEKP 2030 izvirzīto

127klimatneitralitātes un enerģētiskās drošības mērķu sasniegšanai.

128Uzsvērta nepieciešamība nodrošināt lielāku privāto investīciju

129apjomu P&I īpaši tīrās enerģijas tehnoloģiju, jo īpaši

130atjaunojamās enerģijas ieguves avotu un tehnoloģisko risinājumu,

131izpētē un attīstīšanā, un energoefektivitātes risinājumu

132attīstīšanā un ieviešanā, kā arī rūpnieciskajos pētījumos.

133Reģionālās politikas pamatnostādnes

1342021.-2027. gadam22 (RPP 2027)

135RPP 2027 paredz radīt labvēlīgu vidi P&I attīstībai visos

136Latvijas reģionos, radot priekšnosacījumus līdzsvarotākai

137teritoriālajai attīstībai. Sinerģijā ar inovācijas sistēmas

138turpmāko attīstību nacionālā mērogā, RPP 2027 ietvaros iecerēts

139katrā plānošanas reģionā izveidot reģionālo zināšanu un

140inovācijas platformu un nodrošināt to darbību. Reģionālo zināšanu

141un inovācijas platformu ietvaros tiks sekmēta reģionos esošo

142resursu efektīvāka izmantošana un veicināta sadarbība starp

143pašvaldībām, uzņēmējiem, augstskolām un zinātniskajām

144institūcijām un pilsoniskās sabiedrības grupām, sekmējot

145inovācijas attīstību, reģiona specializācijai nepieciešamo augsti

146kvalificētu speciālistu sagatavošanu un piesaisti (sadarbībā ar

147skolām, augstskolām un zinātniskajiem institūtiem iesaistoties

148nepieciešamo izglītības programmu izveidē), augstas pievienotās

149vērtības produktu, pakalpojumu radīšanu un procesu attīstību, kā

150arī to ieviešanu reģionos vai izplatību starptautiskajos tirgos.

151Veiksmīgai P&I attīstībai reģionos iecerēts stiprināt

152plānošanas reģionu un pašvaldību administratīvo un plānošanas

153kapacitāti, tajā skaitā uzņēmējdarbības un inovācijas

154veicināšanā, kā arī viedu risinājumu piemērošanā savu funkciju un

155pakalpojumu sniegšanā.

156Kultūrpolitikas pamatnostādnes

1572021.-2027. gadam (KPP 2027) (izstrādes procesā)

158KPP 2027 mērķis ir nodrošināt plašu augstvērtīgu kultūras

159pakalpojumu pieejamību visai sabiedrībai, veicināt sabiedrības

160iesaisti kultūras procesos, nodrošināt priekšnosacījumu jaunradei

161un kultūras apakšnozaru attīstībai un ilgtspējai un stiprināt

162kultūrizglītības sistēmu. Sasaiste ar ZTAIP 2027 paredzēta

163attiecībā uz nepieciešamību attīstīt pētniecību mākslas un

164kultūras jomās, veicinot izpratni par kultūru kā valsts

165pastāvēšanas priekšnoteikumu un sabiedrības attīstības resursu,

166attīstot zināšanas par digitālo tehnoloģiju pielietojuma iespējām

167kultūrā un stiprinot kultūras izglītības pedagogu kapacitāti.

168Valsts valodas politikas

169pamatnostādnes 2021.-2027. gadam (VVPP 2027)23

170VVPP 2027 virsmērķis nodrošināt latviešu valodas ilgtspēju,

171tās lietojumu visās sabiedrības darbības jomās, sekmējot valodas

172izpēti un valodas resursu attīstību un digitalizāciju, stiprināt

173sabiedrības līdzdalību un individuālo atbildību valsts valodas

174politikas īstenošanā, un atbalstīt latgaliešu rakstu valodas

175attīstību un lībiešu valodas saglabāšanu. Sasaiste ar ZTAIP 2027

176paredzama attiecībā uz nepieciešamību nodrošināt kvalitatīvu un

177plaša spektra latviešu valodas un tās lietojuma pētniecības

178attīstību, veicināt zinātniskās terminoloģijas un terminrades

179latviešu valodā attīstību, korpuslingvistikas, e-rīku un

180platformu izstrādi, t.sk. latgaliešu rakstu valodas apguves un

181izpētes nodrošinājumam, kā arī attīstīt latgaliešu rakstu valodas

182izpēti.

183Valsts pārvaldes attīstības

184pamatnostādnes 2021.-2027. gadam (VPAP 2027) (izstrādes

185procesā)

186VPAP 2027 mērķis ir gudras, efektīvas un atvērtas pārvaldības

187īstenošana visos publiskās pārvaldes procesos, izmantojot jaunas

188metodes, digitālās iespējas un pierādījumos balstītus risinājumus

189un starpnozaru koordinētu sadarbību, nodrošinot iespējas

190cilvēkiem līdzdarboties politikas veidošanā un panākot

191līdzsvarotu sabiedrisko grupu pārstāvību. Sasaiste ar ZTAIP 2027

192veidojama attiecībā uz nepieciešamību attīstīt savstarpēji

193koordinētu sadarbības mehānismu datos un zinātniski pamatotos

194pierādījumos balstītas politikas veidošanai, kā arī īstenojami

195pasākumi publiskās pārvaldes pārstāvju kapacitātes attīstīšanai

196nozaru P&I prioritāšu un vajadzību definēšanai un valsts

197pasūtījuma P&I veidošanai.

1984.2. Eiropas Savienības mēroga

199politikas plānošanas dokumenti

200ES Ilgtermiņa attīstības stratēģija

2012050 "Tīra planēta visiem"24

202ES mērķis ir panākt, ka līdz 2050. gadam Eiropa kļūst

203klimatneitrāla - ka tās ekonomika sasniedz siltumnīcefekta gāzu

204neto emisiju nulles līmeni. Lai ES ieņemtu vadošo lomu pasaulē

205pārejā uz klimatneitralitāti un visu ekonomikas nozaru

206(enerģētika, rūpniecība, transports, būvniecība, lauksaimniecība

207mežsaimniecība) transformācijai, tiek paredzētas investīcijas

208reālistiskos tehnoloģiskos risinājumos un atbilstošu rīcībspēju

209nodrošināšanai sabiedrībai, atbilstoši saskaņojot rūpniecības

210politiku, finansējumu un pētniecības aktivitātes, vienlaikus

211nodrošinot sociāli taisnīgu pārejas procesu.

212Eiropas Zaļais

213kurss25

214Eiropas Zaļais kurss ir jaunā izaugsmes stratēģija Eiropai,

215kas paredz fundamentāli modernizēt ES ekonomiku, padarīt to

216resursefektīvāku un konkurētspējīgāku, veicinot pāreju uz tīrām

217tehnoloģijām un aprites ekonomiku, atjaunojot bioloģisko

218daudzveidību un samazinot piesārņojumu taisnīgā un iekļaujošā

219veidā, lai 2050. gadā kļūtu par pirmo klimatneitrālo pasaules

220reģionu. Šī mērķa sasniegšanai visām nozarēm būs jāveic

221investīcijas jaunu, videi draudzīgu tehnoloģiju attīstībai un

222ieviešanai, jāsekmē inovācija rūpniecībā, jāievieš tīrāki,

223pieejamāki, veselīgāki mobilitātes veidi, resursefektīvāka

224lauksaimniecība un pārtikas ražošana, jādekarbonizē enerģētikas

225nozare un jāuzlabo ēku energoefektivitāte. Šajā kontekstā

226kritiski svarīga loma tiek paredzēta pētniecībai un inovācijai kā

227nozīmīgiem iespējojošajiem resursiem un virzītājspēkiem pārejai

228uz klimatneitrālu ekonomiku.

229ES Industriālā stratēģija

230203026

231ES industriālās stratēģijas pamatā ir trīs fokusi - zaļa un

232digitāla ES industrijas transformācija un kļūšana par līderi šo

233tehnoloģiju eksportā globālā mērogā. Eiropas rūpniecības nozare

234ir daudzveidīga un arī ražošanas apjomi, riski un vajadzības ir

235dažādas, tāpēc tiks veidoti mērķorientēti risinājumi un veidotas

236tematiskas Eiropas industriālās ekosistēmas, kuras savedīs kopā

237galvenos partnerus: akadēmiskās un pētnieciskās organizācijas,

238pakalpojumu sniedzējus un piegādātājus, mazos un vidējos

239uzņēmumus un lielos uzņēmumus.

240Eiropas Digitālā

241stratēģija27

242Eiropas Digitālās stratēģijas mērķis ir nodrošināt Eiropas

243sabiedrību ar digitāliem risinājumiem atbilstoši trīs galvenajiem

244rīcības virzieniem: 1) attīstīt digitālās tehnoloģijas, kas

245darbojas cilvēku labā, 2) veidot atvērtu, demokrātisku un

246ilgtspējīgu sabiedrību, 3) veidot taisnīgu un konkurētspējīgu

247digitālo ekonomiku. Stratēģijas mērķis un rīcības virzieni

248stingri sakņojas Eiropas kopējās vērtībās, paredzot

249digitalizāciju kā līdzekli, kas bagātina ikviena iedzīvotāja

250ikdienu, sniedz iespēju personīgai attīstīties, brīvi un droši

251izvēlēties un iesaistīties sabiedriskajā dzīvē neatkarīgi no

252vecuma, dzimuma vai profesionālās pieredzes, savukārt uzņēmumiem

253nodrošina sistēmu, kas ļauj uzsākt un izvērst darbību, apkopot un

254izmantot datus, ieviest inovācijas un godīgi konkurēt vai

255sadarboties. Eiropas Digitālās stratēģijas īstenošanas ietvaros

256pētniecības un inovācijas attīstībā nozīmīga loma būs Eiropas

257atvērtās zinātnes mākonim (EOSC), kas tiek veidots kā uzticama

258digitālā platforma zinātnieku aprindām, lai nodrošinātu

259netraucētu piekļuvi datiem un sadarbībspējīgiem pakalpojumiem

260visā pētniecības datu ciklā, sākot no atklāšanas un ieguves līdz

261uzglabāšanai, pārvaldībai, analīzei un atkārtotai izmantošanai

262pāri robežām un zinātnes disciplīnām.

263Eiropas Atveseļošanas

264plāns28

265Eiropas atveseļošanas plāns izveidots kā stratēģisks ietvars

266Covid-19 pandēmijas radīto seku mazināšanai un ekonomikas

267satricinājumu pārvarēšanai. Plāna ietvaros izveidots Eiropas

268atveseļošanas un noturības mehānisms29 ar mērķi

269veicināt ES ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, mazināt

270krīzes radītās negatīvās sociālās un ekonomiskās ietekmes un

271stiprināt dalībvalstu noturības un pielāgošanas spējas,

272vienlaikus atbalstot pāreju uz zaļu un digitālu ekonomiku.

273Eiropas Atveseļošanās plāns būs pirmais solis Eiropas Zaļā kursa

274un digitālās transformācijas politikas iedzīvināšanai, paredzot

275mērķtiecīgas investīcijas ES ekonomikas izaugsmes potenciāla

276attīstīšanai, jaunu darba vietu radīšanai, ES klimata mērķu

2772030.gadam sasniegšanu un klimatneitralitātes mērķu 2050.gadam

278sasniegšanu.