4. pants

Sasaiste ar

nacionāliem un Eiropas Savienības politikas plānošanas

dokumentiem

ZTAI politika 2021.-2027. gadam tiek veidota ņemot vērā

ilgtermiņa un vidēja termiņa nacionālās politikas plānošanas

dokumentus, kā arī starptautiska mēroga politikas prioritātes un

stratēģijas, kurās pētniecībai un inovācijai tiek paredzēta

nozīmīga loma.

4.1. Nacionāla mēroga politikas

plānošanas dokumenti

Latvijas ilgtspējīgas attīstības

stratēģija līdz 2030. gadam17 (LIAS 2030)

Atbilstoši LIAS 2030 Latvijai nepieciešams veikt ilgtermiņa

ieguldījumus cilvēkkapitāla bāzes vērtības saglabāšanai un

produktivitātes kāpināšanai attīstot zināšanas un prasmes, kas

sekmē masveida jaunradi, prasmju un kompetenču elastību un

veicina inovatīvas un resursefektīvu ekonomikas attīstību.

Pasākumi un programmas jāvērš uz cilvēkkapitāla kvalitātes un

produktivitātes celšanu, institucionāliem risinājumiem un

ieinteresēto un līdzatbildīgo pušu sadarbību, t.sk.

uzņēmējdarbības attīstības stratēģiju pamatā būtisks fokuss

liekams uz cilvēkkapitāla attīstību un pāreju uz augstākas

kvalifikācijas prasmēm. Latvijai jāveido atvērta inovācijas

sistēma, kas veicina strauju zināšanu izplatību un mazina dažādās

zināšanu ieguves barjeras. Latvijas augstskolām un pētniecības

institūcijām ir jākļūst atvērtākām un jāveicina zināšanu

izplatīšanās gan starp akadēmisko vidi un uzņēmējdarbības

sektoru, gan starptautiskā - nacionālā, Baltijas jūras reģiona,

Eiropas, pasaules mērogā.

Nacionālais attīstības plāns

2021.-2027. gadam18 (NAP 2027)

Saskaņā ar NAP 2027 zinošas, iekļaujošas un radošas

sabiedrības un efektīvas, inovatīvas un ražīgas tautsaimniecības

attīstībai nepieciešams stratēģiski un gudri investēt resursus

P&A, lai nodrošinātu stabilu P&A cilvēkkapitāla

atjaunotni, pētniecības izcilības attīstību un pētniecībā

balstītu augstāko izglītību, kvalitatīvu zināšanu radīšanu un

efektīvu pārnesi uzņēmējdarbības un publiskajā sektorā un

stimulētu inovācijās balstītu ekonomikas izaugsmi. Būtiski ir

attīstīt starptautisko sadarbību P&A, jo īpaši ar Latvijas

diasporu, piesaistot augsta līmeņa akadēmisko viespersonālu no

ārvalstīm, iesaistoties sadarbības tīklos un projektu

konsorcijos, tādējādi nodrošinot pasaules mēroga zināšanu apriti.

Tautsaimniecības izaugsmes veicināšanai nepieciešams kāpināt

produktivitāti, palielinot valsts budžeta un uzņēmumu

ieguldījumus cilvēkkapitālā, pētniecībā un inovācijā, kā arī

digitalizācijā. Ierobežotie attīstības resursi jākoncentrē tajās

zināšanu jomās (viedās specializācijas jomās), kurās uzņēmējiem

ir augstākais potenciāls attīstīt zināšanu un tehnoloģiju

ietilpīgus un eksportspējīgus produktus un pakalpojumus,

salāgojot P&I kapacitāti ar uzņēmējdarbības vajadzībām.

Jāveicina publiskā sektora pasūtījums P&I.

Izglītības attīstības pamatnostādnes

2021.-2027. gadam (IAP 2027) (izstrādes

procesā)19

IAP 20207 paredz mērķtiecīgus un savstarpēji integrētus

pasākumus visu veidu un pakāpju izglītības piedāvājuma -

vispārējā izglītība, profesionālā un pieaugušo izglītību un

augstākā izglītība - attīstīšanai un kvalitātes, efektivitātes,

pieejamības un sadarbības aspektu uzlabošanai. Tieša sasaiste ar

ZTAIP 2027 veidojas attiecībā uz pasākumiem pētniecībā balstītas

augstākās izglītības stiprināšanai, pētniecībā balstītas un uz

inovāciju orientētas doktorantūras studiju un promocijas procesa

ieviešanai un akadēmiskā personāla attīstības un izaugsmes

iespēju nodrošināšanā.

Nacionālās industriālās politikas

pamatnostādnes 2021.-2027. gadam (NIPP 2027)20

NIPP 2027 par galveno ekonomiskās izaugsmes dzinējspēku paredz

produktivitātē balstītu konkurētspēju, līdz ar ko NIPP 2027

mērķis ir sekmēt produktivitātes un eksporta pieaugumu, paredzot

pasākumus cilvēkkapitāla kapacitātes stiprināšanai,

uzņēmējdarbības vides sakārtošanai, eksportspējas un eksporta

aktivitāšu apjoma pieauguma veicināšanai, inovācijas kapacitātes

paaugstināšanai, infrastruktūras jeb uzņēmumu tehnoloģiskās bāzes

stiprināšanai, kā arī investīciju jeb finanšu pieejamībai. NIPP

2027 iezīmē aktivitātes Latvijas ekonomikas transformācijai ar

pētniecības, tehnoloģiju attīstības un inovācijas attīstību RIS3

specializācijas jomās un RIS3 vērtību ķēžu ekosistēmu

ietvaros.

Digitālās transformācijas

pamatnostādnes 2021.-2027.gadam (DTP 2027) (izstrādes

procesā)

DTP 2027 mērķis ir noteikt augsta līmeņa integrētu stratēģiju

pārmaiņām Latvijas sabiedrībā, tautsaimniecībā un valsts

pārvaldē, kas kompleksi īstenojamas visās tautsaimniecības un

dzīves sfērās, tajā skaitā valsts pārvaldē, nodrošinot digitālo

tehnoloģiju iespēju izmantošanu un jaunu iespēju radīšanu.

Sasaiste ar ZTAIP 2027 paredzēta attiecībā uz P&A sistēmas

digitalizāciju - digitālās pētniecības infrastruktūras attīstība

un nacionālo digitālo infrastruktūru integrācija Eiropas un

globālos tīklos, pētniecības datu pārvaldības procesa uzlabošana,

zinātniskās darbības informācijas sistēmu pielāgošana digitālās

transformācijas izaicinājumiem, rezultātu monitoringa

infrastruktūras un citas lēmumu pieņemšanas un administrācijas

infrastruktūras attīstīšana, kā arī cilvēkresursu un

starptautiskās sadarbības jautājumu informācijas un komunikācijas

tehnoloģiju pētniecības jomā aktualizēšana un risināšana.

Sabiedrības veselības pamatnostādnes

2021.-2027. gadam (SVP 2027) (izstrādes procesā)

SVP 2027 mērķis ir uzlabot Latvijas iedzīvotāju veselību,

pagarinot labā veselībā nodzīvoto mūžu, novēršot priekšlaicīgu

mirstību un mazinot nevienlīdzību veselības jomā. Lai sasniegtu

SVP 2027 mērķi, nepieciešams kvalificēts cilvēkkapitāls un

nozarei pieejamas augstākā līmeņa digitālās kompetences, uzlabota

pētniecības un inovāciju infrastruktūra, dalība Veselības jomas

Eiropas un pasaules pētniecības un datu infrastruktūrās, zināšanu

pārnese uz veselības nozares organizācijām, inovatīvi,

savstarpēji koordinēti komunikāciju un informācijas tehnoloģiju

risinājumi, zinātniskos pētījumos balstīti risinājumi un

vadlīnijas veselības uzlabošanai un politikas veidošanai, kā arī

jaunu digitālo simulāciju ieviešana arī veselības jomā.

Nacionālais Enerģētikas un klimata

plāns 2021.-2030. gadam21 (NEKP 2030)

NEKP 2030 paredz vismaz 25% no kopējiem ieguldījumiem P&A

investēt klimata tehnoloģiju attīstīšanai un ieviešanai, un

klimatneitralitātes mērķu sasniegšanai. Īpaši atbalstāmas ir

P&A aktivitātes energoefektivitātes paaugstināšanai, pārejai

uz atjaunojamo enerģiju, pasākumiem saistībā ar pielāgošanos

klimata pārmaiņām un ar klimatu saistīto risku novēršanu, kā arī

pasākumiem ūdenssaimniecības, lauksaimniecības, mežsaimniecības

un atkritumu apsaimniekošanas jomā. Kā galvenie risināmie

jautājumi definēti 1) palielināt P&I kapacitāti enerģētikas

jomā un veidot pilnvērtīgāku sasaisti starp pētniecību, inovāciju

un enerģētikas nozares attīstības prioritātēm, 2) veidot

pilnvērtīgu sasaisti starp fundamentālo pētniecību un pētniecības

rezultātu komercializāciju un ieviešanu NEKP 2030 izvirzīto

klimatneitralitātes un enerģētiskās drošības mērķu sasniegšanai.

Uzsvērta nepieciešamība nodrošināt lielāku privāto investīciju

apjomu P&I īpaši tīrās enerģijas tehnoloģiju, jo īpaši

atjaunojamās enerģijas ieguves avotu un tehnoloģisko risinājumu,

izpētē un attīstīšanā, un energoefektivitātes risinājumu

attīstīšanā un ieviešanā, kā arī rūpnieciskajos pētījumos.

Reģionālās politikas pamatnostādnes

2021.-2027. gadam22 (RPP 2027)

RPP 2027 paredz radīt labvēlīgu vidi P&I attīstībai visos

Latvijas reģionos, radot priekšnosacījumus līdzsvarotākai

teritoriālajai attīstībai. Sinerģijā ar inovācijas sistēmas

turpmāko attīstību nacionālā mērogā, RPP 2027 ietvaros iecerēts

katrā plānošanas reģionā izveidot reģionālo zināšanu un

inovācijas platformu un nodrošināt to darbību. Reģionālo zināšanu

un inovācijas platformu ietvaros tiks sekmēta reģionos esošo

resursu efektīvāka izmantošana un veicināta sadarbība starp

pašvaldībām, uzņēmējiem, augstskolām un zinātniskajām

institūcijām un pilsoniskās sabiedrības grupām, sekmējot

inovācijas attīstību, reģiona specializācijai nepieciešamo augsti

kvalificētu speciālistu sagatavošanu un piesaisti (sadarbībā ar

skolām, augstskolām un zinātniskajiem institūtiem iesaistoties

nepieciešamo izglītības programmu izveidē), augstas pievienotās

vērtības produktu, pakalpojumu radīšanu un procesu attīstību, kā

arī to ieviešanu reģionos vai izplatību starptautiskajos tirgos.

Veiksmīgai P&I attīstībai reģionos iecerēts stiprināt

plānošanas reģionu un pašvaldību administratīvo un plānošanas

kapacitāti, tajā skaitā uzņēmējdarbības un inovācijas

veicināšanā, kā arī viedu risinājumu piemērošanā savu funkciju un

pakalpojumu sniegšanā.

Kultūrpolitikas pamatnostādnes

2021.-2027. gadam (KPP 2027) (izstrādes procesā)

KPP 2027 mērķis ir nodrošināt plašu augstvērtīgu kultūras

pakalpojumu pieejamību visai sabiedrībai, veicināt sabiedrības

iesaisti kultūras procesos, nodrošināt priekšnosacījumu jaunradei

un kultūras apakšnozaru attīstībai un ilgtspējai un stiprināt

kultūrizglītības sistēmu. Sasaiste ar ZTAIP 2027 paredzēta

attiecībā uz nepieciešamību attīstīt pētniecību mākslas un

kultūras jomās, veicinot izpratni par kultūru kā valsts

pastāvēšanas priekšnoteikumu un sabiedrības attīstības resursu,

attīstot zināšanas par digitālo tehnoloģiju pielietojuma iespējām

kultūrā un stiprinot kultūras izglītības pedagogu kapacitāti.

Valsts valodas politikas

pamatnostādnes 2021.-2027. gadam (VVPP 2027)23

VVPP 2027 virsmērķis nodrošināt latviešu valodas ilgtspēju,

tās lietojumu visās sabiedrības darbības jomās, sekmējot valodas

izpēti un valodas resursu attīstību un digitalizāciju, stiprināt

sabiedrības līdzdalību un individuālo atbildību valsts valodas

politikas īstenošanā, un atbalstīt latgaliešu rakstu valodas

attīstību un lībiešu valodas saglabāšanu. Sasaiste ar ZTAIP 2027

paredzama attiecībā uz nepieciešamību nodrošināt kvalitatīvu un

plaša spektra latviešu valodas un tās lietojuma pētniecības

attīstību, veicināt zinātniskās terminoloģijas un terminrades

latviešu valodā attīstību, korpuslingvistikas, e-rīku un

platformu izstrādi, t.sk. latgaliešu rakstu valodas apguves un

izpētes nodrošinājumam, kā arī attīstīt latgaliešu rakstu valodas

izpēti.

Valsts pārvaldes attīstības

pamatnostādnes 2021.-2027. gadam (VPAP 2027) (izstrādes

procesā)

VPAP 2027 mērķis ir gudras, efektīvas un atvērtas pārvaldības

īstenošana visos publiskās pārvaldes procesos, izmantojot jaunas

metodes, digitālās iespējas un pierādījumos balstītus risinājumus

un starpnozaru koordinētu sadarbību, nodrošinot iespējas

cilvēkiem līdzdarboties politikas veidošanā un panākot

līdzsvarotu sabiedrisko grupu pārstāvību. Sasaiste ar ZTAIP 2027

veidojama attiecībā uz nepieciešamību attīstīt savstarpēji

koordinētu sadarbības mehānismu datos un zinātniski pamatotos

pierādījumos balstītas politikas veidošanai, kā arī īstenojami

pasākumi publiskās pārvaldes pārstāvju kapacitātes attīstīšanai

nozaru P&I prioritāšu un vajadzību definēšanai un valsts

pasūtījuma P&I veidošanai.

4.2. Eiropas Savienības mēroga

politikas plānošanas dokumenti

ES Ilgtermiņa attīstības stratēģija

2050 "Tīra planēta visiem"24

ES mērķis ir panākt, ka līdz 2050. gadam Eiropa kļūst

klimatneitrāla - ka tās ekonomika sasniedz siltumnīcefekta gāzu

neto emisiju nulles līmeni. Lai ES ieņemtu vadošo lomu pasaulē

pārejā uz klimatneitralitāti un visu ekonomikas nozaru

(enerģētika, rūpniecība, transports, būvniecība, lauksaimniecība

mežsaimniecība) transformācijai, tiek paredzētas investīcijas

reālistiskos tehnoloģiskos risinājumos un atbilstošu rīcībspēju

nodrošināšanai sabiedrībai, atbilstoši saskaņojot rūpniecības

politiku, finansējumu un pētniecības aktivitātes, vienlaikus

nodrošinot sociāli taisnīgu pārejas procesu.

Eiropas Zaļais

kurss25

Eiropas Zaļais kurss ir jaunā izaugsmes stratēģija Eiropai,

kas paredz fundamentāli modernizēt ES ekonomiku, padarīt to

resursefektīvāku un konkurētspējīgāku, veicinot pāreju uz tīrām

tehnoloģijām un aprites ekonomiku, atjaunojot bioloģisko

daudzveidību un samazinot piesārņojumu taisnīgā un iekļaujošā

veidā, lai 2050. gadā kļūtu par pirmo klimatneitrālo pasaules

reģionu. Šī mērķa sasniegšanai visām nozarēm būs jāveic

investīcijas jaunu, videi draudzīgu tehnoloģiju attīstībai un

ieviešanai, jāsekmē inovācija rūpniecībā, jāievieš tīrāki,

pieejamāki, veselīgāki mobilitātes veidi, resursefektīvāka

lauksaimniecība un pārtikas ražošana, jādekarbonizē enerģētikas

nozare un jāuzlabo ēku energoefektivitāte. Šajā kontekstā

kritiski svarīga loma tiek paredzēta pētniecībai un inovācijai kā

nozīmīgiem iespējojošajiem resursiem un virzītājspēkiem pārejai

uz klimatneitrālu ekonomiku.

ES Industriālā stratēģija

203026

ES industriālās stratēģijas pamatā ir trīs fokusi - zaļa un

digitāla ES industrijas transformācija un kļūšana par līderi šo

tehnoloģiju eksportā globālā mērogā. Eiropas rūpniecības nozare

ir daudzveidīga un arī ražošanas apjomi, riski un vajadzības ir

dažādas, tāpēc tiks veidoti mērķorientēti risinājumi un veidotas

tematiskas Eiropas industriālās ekosistēmas, kuras savedīs kopā

galvenos partnerus: akadēmiskās un pētnieciskās organizācijas,

pakalpojumu sniedzējus un piegādātājus, mazos un vidējos

uzņēmumus un lielos uzņēmumus.

Eiropas Digitālā

stratēģija27

Eiropas Digitālās stratēģijas mērķis ir nodrošināt Eiropas

sabiedrību ar digitāliem risinājumiem atbilstoši trīs galvenajiem

rīcības virzieniem: 1) attīstīt digitālās tehnoloģijas, kas

darbojas cilvēku labā, 2) veidot atvērtu, demokrātisku un

ilgtspējīgu sabiedrību, 3) veidot taisnīgu un konkurētspējīgu

digitālo ekonomiku. Stratēģijas mērķis un rīcības virzieni

stingri sakņojas Eiropas kopējās vērtībās, paredzot

digitalizāciju kā līdzekli, kas bagātina ikviena iedzīvotāja

ikdienu, sniedz iespēju personīgai attīstīties, brīvi un droši

izvēlēties un iesaistīties sabiedriskajā dzīvē neatkarīgi no

vecuma, dzimuma vai profesionālās pieredzes, savukārt uzņēmumiem

nodrošina sistēmu, kas ļauj uzsākt un izvērst darbību, apkopot un

izmantot datus, ieviest inovācijas un godīgi konkurēt vai

sadarboties. Eiropas Digitālās stratēģijas īstenošanas ietvaros

pētniecības un inovācijas attīstībā nozīmīga loma būs Eiropas

atvērtās zinātnes mākonim (EOSC), kas tiek veidots kā uzticama

digitālā platforma zinātnieku aprindām, lai nodrošinātu

netraucētu piekļuvi datiem un sadarbībspējīgiem pakalpojumiem

visā pētniecības datu ciklā, sākot no atklāšanas un ieguves līdz

uzglabāšanai, pārvaldībai, analīzei un atkārtotai izmantošanai

pāri robežām un zinātnes disciplīnām.

Eiropas Atveseļošanas

plāns28

Eiropas atveseļošanas plāns izveidots kā stratēģisks ietvars

Covid-19 pandēmijas radīto seku mazināšanai un ekonomikas

satricinājumu pārvarēšanai. Plāna ietvaros izveidots Eiropas

atveseļošanas un noturības mehānisms29 ar mērķi

veicināt ES ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, mazināt

krīzes radītās negatīvās sociālās un ekonomiskās ietekmes un

stiprināt dalībvalstu noturības un pielāgošanas spējas,

vienlaikus atbalstot pāreju uz zaļu un digitālu ekonomiku.

Eiropas Atveseļošanās plāns būs pirmais solis Eiropas Zaļā kursa

un digitālās transformācijas politikas iedzīvināšanai, paredzot

mērķtiecīgas investīcijas ES ekonomikas izaugsmes potenciāla

attīstīšanai, jaunu darba vietu radīšanai, ES klimata mērķu

2030.gadam sasniegšanu un klimatneitralitātes mērķu 2050.gadam

sasniegšanu.