3. pants

1Amatpersonu atbildība. Tiek izvērtēta vairāku personu

2rīcība un izmeklēšana arī virzās uz priekšu.

3c) Iepazīstoties ar materiāliem un, ņemot vērā prokurora

4atziņas 2019. gada 23. septembra Komisijas sēdes laikā,

5Komisija ir sagatavojusi un saskaņā ar Parlamentārās

6izmeklēšanas komisiju likuma 9. panta otro daļu,

7Komisija:

81. 2019. gada 30. septembrī nosūtījusi

9Ģenerālprokuratūrai lūgumu organizēt pārbaudi (vēstules Nr.

10232.9/18-35-13/19), lai izvērtētu, vai astoņās epizodēs ir

11noticis Krimināllikuma 177., 195. vai 319. pantā

12paredzētais noziedzīgais nodarījums;

133. 2019. gada 19. novembrī ir pārsūtījusi

14Ģenerālprokuratūrai Ziedoņa Ziediņa iesniegumu, ar lūgumu

15cita starpā izvērtēt Valsts policijas Zemgales reģiona

16pārvaldes Jelgavas iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas

17inspektora 2019. gada 6. septembra lēmuma par

18kriminālprocesa Nr.11221079919 izbeigšanu, pamatotību. No

19Zemgales tiesas apgabala prokuratūras 2019. gada 6.

20septembrī saņemta informācija, ka lēmums par

21kriminālprocesa izbeigšanu pilnībā atcelts un nodots

22izmeklēšanas turpināšanai;

234. 2020. gada 21. janvārī pārsūtīti dokumenti (vēstules

24Nr. 232.9/18-2-13/20) Ģenerālprokuratūrai, kuri satur

25informāciju par iespējamām krāpnieciskām darbībām ar

26pašpatēriņu, paralēli elektrības ražošanai iepērkot

27elektroenerģiju no "Latvenergo" par vairāk nekā

28100 epizodēm.

29Iepazīstoties ar Zemgales tiesas apgabala prokuratūras

30un Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās

31prokuratūras sniegto informāciju par kriminālprocesu

32virzību, noskaidrots, ka divi kriminālprocesi nodoti

33izskatīšanai tiesā. Zemgales tiesas apgabala prokuratūra

34krimināllietā Nr.11815004818 ir pieteikusi kaitējuma

35kompensāciju valsts interesēs par kopējo summu 2 544 781,83

36EUR (divi miljoni pieci simti četrdesmit četri tūkstoši

37septiņi simti astoņdesmit viens euro 83 euro

38centi)14.

39Ņemot vērā to, ka policija un prokuratūra Komisijas

40darbības laikā veica kriminālprocesu pirmstiesas

41izmeklēšanu un apsūdzības izvirzīšanu, Komisijai saskaņā ar

42Kriminālprocesa likuma 396.pantu nebija iespējas iepazīties

43ar lietas materiāliem un aizsargājamo informāciju, līdz ar

44to Komisija nevar vērtēt Valsts policijas veiktās

45izmeklēšanas kvalitāti, kā arī nebija iespēja

46pārliecināties par to, ka kriminālizmeklēšanas gaitā būtu

47identificētas personas, kuras tieši vai netieši guvušas

48personīgu labumu no savas darbības vai bezdarbības, ir

49tikušas prettiesiski tieši vai netieši ietekmētas vai

50motivētas no atbalsta saņēmēju puses. Šādi pārkāpumi ir

51konstatējami tikai izmeklēšanas gaitā, izmantojot

52Kriminālprocesa likumā noteiktās darbības, kas nav

53Komisijas kompetencē.

54Komisijas ieskatā šobrīd nav iespējams sniegt

55viennozīmīgu atbildi uz uzdoto jautājumu, jo turpinās

56izmeklēšanas darbības.

57Komisijas

58sastāvs

59Izmeklēšanas komisijas sastāvā ir 7 deputāti, katrs no

60septiņām 13. Saeimā izveidotajām frakcijām: Ieva Krapāne (KPV

61LV), Mārtiņš Šteins (AP), Romāns Naudiņš (NA), Viktors Valainis

62(ZZS), Jānis Ādamsons (S), Sandis Riekstiņš (JKP), Atis Lejiņš

63(JV).

64Komisijas locekļi par Komisijas priekšsēdētāju ievēlēja Ievu

65Krapāni (KPV LV), bet par Komisijas sekretāru - Mārtiņu Šteinu

66(AP).

67Ievērojot Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likuma III.

68nodaļā noteikto, jau pirmajā Komisijas sēdē vienbalsīgi tika

69pieņemts lēmums ierosināt ģenerālprokuroru norīkot darbam

70Komisijā prokuroru. Atsaucoties uz Komisijas ierosinājumu,

71ģenerālprokurors dalībai Komisijā norīkoja Ģenerālprokuratūras

72Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta prokuroru Uvi

73Kozlovski un Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokuroru Ando

74Skalbi.

75Komisijas konsultante no 2019. gada 8. jūlija līdz 2019. gada

7622. novembrim un no 2019. gada 29. novembra līdz 2020. gada 20.

77februārim bija Ineta Muižniece. Komisijas tehniskā sekretāre no

782019. gada 5. jūlija līdz 2019. gada 22. novembrim un no 2019.

79gada 27. novembra līdz 2020. gada 20. februārim bija Ilze

80Vanaga.

81Komisijas pētījuma

82objekts

83Izvērtējot saņemtos jautājumus, komisija definē savu izpētes

84objektu, kas ir Latvijas valsts tiesiski noteikta atbalsta

85sistēma elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem

86energoresursiem un efektīvā koģenerācijā.

87Komisija, vadoties no Satversmes tiesas pieņemtās prakses,

88vērtē, vai OIK sistēmai ir tiesiskiem līdzekļiem sasniedzams

89racionāls mērķis, vai ir bijis tiesiskais regulējums un vai šis

90regulējums atbilst nospraustā mērķa sasniegšanai, kā arī to vai

91nosprausto mērķi nav bijis iespējams sasniegt ar sabiedrībai

92mazāk nelabvēlīgiem instrumentiem. Komisija pieņem, ka OIK

93racionālais mērķis ir nodrošināt Latvijas enerģētisko neatkarību

94un nodrošinātu videi draudzīgas elektroenerģijas ražošanu.

95AER un koģenerācija kā elektroenerģijas ieguves veidi,

96vērtējot OIK nav nošķirami, jo Latvijas apstākļos, lai

97nodrošinātu enerģētisku autonomiju un stabilu strāvas padevi

98tīklā, ir nepieciešams kompensāciju mehānisms. Pasaules praksē to

99nodrošina ar ģenerācijas sistēmām, kuras izmanto fosilo kurināmo

100un darbojas nepārtraukti, gaidīšanas režīmā. Lai mazinātu šāda

101procesa negatīvo ietekmi uz vidi, labākais risinājums ir izmantot

102radīto enerģiju siltuma formā (koģenerācijā).

103Komisija ņem vērā EK un ekspertu atzinumus par AER un citu

104elektroenerģijas ražošanas tehnoloģiju raksturu un tehnoloģisko

105progresu. Piemēram, apstākli, ka šobrīd AER tehnoloģiju iekārtu

106dzīves cikls, izņemot hidroelektrostacijas, ir aptuveni 20 gadi,

107kā tas norādīts EK lēmuma 78. punktā.

108Komisija ir konstatējusi, ka laika posmā no 1995. gada līdz

109šai dienai, valsts atbalsta sistēmu regulē komplicēta, šim mērķim

110radīta, tiesību normu kopa, attiecīgi tiesiskais regulējums

111pastāv un to ir iespējams vērtēt.

112Lai atbildētu uz pēdējo jautājumu Komisija vērtē, vai ir

113bijuši atbilstoši pētījumi par situāciju, kurā tika veidots

114tiesiskais regulējums atbalsta sistēmas veidošanai un vai

115tiesiskais regulējums ir veidots atbilstoši šo pētījumu

116rezultātiem, kā arī vai atbildīgās valsts iestādes un

117amatpersonas ir veikušas ietekmes izvērtēšanu un nodrošinājušas

118atbilstošu izmaiņu veikšanu, gadījumā, ja regulējums nav

119sasniedzis savu mērķi.

120Komisijas pētāmā

121laika ietvars

122Klasiskā OIK sistēma tiesību normā tiek nosaukta vārdā 2005.

123gadā Elektroenerģijas tirgus likumā. Tomēr, ievērojot Saeimas

124doto uzdevumu un definēto pētījuma objektu, komisija secina, ka

125pirmo reizi kā dubulto tarifu sistēma tā parādās 1995. gadā

126Ministru kabineta 1995. gada 14. martā noteikumos nr.54 "Par

127Latvijas Republikā ražotās elektroenerģijas iepirkuma

128cenām", pamatojoties uz likuma "Par 1925. gada 1.aprīļa

129likuma "Ministru kabineta iekārta" atjaunošanu"

130(turpmāk - Ministru kabineta iekārtas likums) 14.panta pirmās

131daļas 3.punktu. Pētījuma aptvertais periods turpinās līdz mūsu

132dienām.

133Komisijas

134darbs

135Ir notikušas 27 sēdes, kurās kopumā piedalījušās 52

136uzaicinātās personas15

137Paralēli Komisijas sēdēm noritēja apjomīga sarakste ar valsts

138iestādēm, kā arī tika izskatīti saņemtie fizisko personu

139iesniegumi. Uz Komisijas rakstiskajiem jautājumiem atbildes tika

140saņemtas no Ekonomikas ministrijas, AS "Sadales tīkli",

141Ģenerālprokuratūras, Rīgas apgabala tiesas prokuratūras, Valsts

142Kancelejas, Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes,

143Frakcijas "Saskaņa" deputāta Ivara Zariņa, Frakcijas

144"Saskaņa" deputāta Jāņa Ādamsona, privātpersonām,

145Latvijas Republikas Saeimas Pieprasījumu komisijas, Galvenās

146kriminālpolicijas pārvaldes, Zemgales tiesu apgabala

147prokuratūras, Zemkopības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, no

148Aigara Kalvīša kā Ministru prezidenta (laikā no 2004. gada līdz

1492007. gadam), Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas,

150Valsts Policijas, Eiropas Komisijas priekšsēdētājas

151izpildvietnieka eiro un sociālā dialoga, kā arī finanšu

152stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgu savienības

153jautājumos Valda Dombrovska kā bijušā Latvijas Republikas

154Ministru prezidenta.

155Sēžu

156apmeklējums16

157Hronoloģija

158Vēsturiski Latvija, ievērojot augsto rūpnieciskās attīstības

159līmeni, ir bijusi enerģētiski atkarīga no importētiem

160energoresursiem un elektroenerģijas. 20. gadsimta nogalē Latvijā

161elektroenerģiju ražoja trīs HES, un četri TEC (ir arī citas

162nelielas ģenerējošas iekārtas). Trūkstošā elektroenerģija tika

163saņemta no Igaunijas, Lietuvas, Baltkrievijas un Krievijas, ar

164kurām bija saslēgums vienotā elektrotīklā. Līdz ar Latvijas

165valstiskās neatkarības atgūšanu radās nepieciešamība veidot

166patstāvīgu enerģētikas politiku un izstrādāt savu tiesisko

167regulējumu.

168Juridiskie pamati atbalsta sistēmai elektroenerģijas ražošanai

169no atjaunojamiem energoresursiem un efektīvā koģenerācijā tika

170iestrādāti likumā "Par uzņēmējdarbības regulēšanu

171enerģētikā", kas tika pieņemts 1995. gada 6. septembrī.

172Likums noteica, ka no atjaunojamiem energoresursiem saražotās

173elektroenerģijas iepirkuma cena atbilst divkāršam

174elektroenerģijas realizācijas vidējam tarifam. Komisijas rīcībā

175nav informācijas, vai Ekonomikas ministrija vai Saeima būtu

176veikusi nepieciešamos pētījumus, aprēķinus un novērtējumus pirms

177likuma "Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā".

178Palielināts elektroenerģijas tarifs, par AER un efektīvā

179koģenerācijā ražotu elektroenerģiju, tiek noteikts ar Ministru

180kabineta 1995. gada 14. martā noteikumos nr. 54 "Par

181Latvijas Republikā ražotās elektroenerģijas iepirkuma cenām"

182vēl pirms likuma "Par uzņēmējdarbības regulēšanu

183enerģētikā" pieņemšanas.

18490-tie

185gadi

186Ar OIK tika aizvietots Latvijā jau pagājušā gadsimta

187deviņdesmito gadu vidū izveidotais virsmaksājums, kas tika

188ieviests, lai sniegtu iespēju mazas jaudas (līdz 2MW)

189hidroelektrostacijām, kas darbojās vai plānoja savu darbību

190atjaunot līdz 2000. gadam, saņemt iepirkuma cenu, kas atbilda

191valsts akciju sabiedrības "Latvenergo" divkāršam

192elektroenerģijas realizācijas vidējam aprēķina

193tarifam17.

1941997. gadā Satversmes tiesas procesā Saeima konstatēja, ka

195Ekonomikas ministrijas pārstāvji likumprojektu izskatīšanas laikā

196deputātiem pasniedza vienpusēju informāciju, attiecīgajai

197atbildīgajai komisijai noklusējot, ka jau ir aizsākti konkrēti

198koģenerācijas projekti, noslēgti līgumi par nepieciešamās

199tehnikas izgatavošanu, sākta projektu kreditēšana. Deputāti

200netika informēti, ka Ekonomikas ministrija nav par piedāvātajām

201izmaiņām informējusi tos uzņēmējus, kas jau saņēmuši licenci

202uzņēmējdarbībai enerģētikā koģenerācijas jomā. Laika posmā no

2031995. gada 6. septembra, kad spēkā stājies likums "Par

204uzņēmējdarbību enerģētikā", līdz 1997. gada februārim,

205Ekonomikas ministrijas speciālisti tā arī nav uzsākuši izstrādāt

206konkrētu koģenerācijas attīstības programmu. Turklāt pietiekami

207mērķtiecīgi netiek vadīta un kontrolēta pašu enerģētikas ražotāju

208attīstība. Kopš 1995. gada 6. septembra Ekonomikas ministrija tā

209arī nav izstrādājusi saražotās elektroenerģijas iepirkšanas

210kārtību. Pieņemot neprecīzu likumu 1995. gadā, toreizējais

211enerģētikas valsts ministrs Juris Ozoliņš norādīja, ka šīs normas

212pieņemšanas sakarā radīsies ekonomiskas problēmas. Savukārt

213Ministru kabineta pārstāvis ir norādījis, ka koģenerācijas

214stacijas saražotās elektroenerģijas pārpalikumu iepirkšana

215elektrotīklā par divkāršu realizācijas vidējo tarifu nav

216ekonomiski pamatota, un līdz ar to tika mākslīgi radīts

217elektroenerģijas tarifu ievērojams pieaugums.

218Jau šajā posmā tiek izdarīts secinājums, ka neprognozējamas

219izmaiņas tiesību normās un kļūdainu normu atcelšana var radīt

220papildu izdevumus, kompensējot komersantiem radītos

221zaudējumus.

2221995.-2005. gads

223Obligātās iepirkumu komponentes, kā sistēmas attīstības

224pirmais posms no 1995. gada līdz 2005. gadam, ir Ministru

225kabineta 1995. gada 14. marta Noteikumi Nr. 54 "Par Latvijas

226Republikā ražotās elektroenerģijas iepirkuma cenām"

227(Ekonomikas ministrs - Jānis Zvanītājs, Enerģētikas valsts

228ministrs - Juris Ozoliņš). Šie noteikumi ir uzskatāmi par pirmo

229normatīvo dokumentu jautājumā par atbalstu atjaunojamo

230energoresursu izmantošanai elektroenerģijas ražošanā. Noteikumi

231ielika pamatu ilggadējai koncepcijai par paaugstināto iepirkuma

232cenu mazas jaudas elektroenerģijas ģenerētāju atbalstam, nosakot,

233ka: "Valsts akciju sabiedrībai "Latvenergo"

234jāiepērk elektroenerģija no tās pārziņā nenodotām elektrostacijām

235Iepirkuma cena to decentralizēto mazas jaudas (līdz 2 MW)

236hidroelektrostaciju ražotajai elektroenerģijai, kuras darbojas

237vai kuru darbību atjaunos līdz 2000. gadam, atbilst valsts akciju

238sabiedrības "Latvenergo" divkāršam elektroenerģijas

239realizācijas vidējam aprēķina tarifam un ir spēkā astoņus gadus

240no attiecīgās elektrostacijas ekspluatācijas sākuma". Vai

241Latvenergo iepirkumu veic, izmantojot savu lielo HES radīto

242peļņu, vai arī šos izdevumus iekļauj elektroenerģijas tarifos un

243tādējādi tos maksā elektroenerģijas galalietotāji, vai tie tiek

244kādā citādā veidā subsidēti - nav precizēts. Nekādus aprēķinus

245un/vai ekonomisko pamatojumu tieši divkāršai cenai un astoņu gadu

246atbalsta periodam nav izdevies atrast.

24706.10.1998. stājas spēkā Enerģētikas likums, kas dažādo pieeju

248enerģētikas tehnoloģijām. Arī šim likumam nav zināmi ekonomiskie

249pamatojumi un aprēķini noteiktajiem tarifiem par elektroenerģiju

250no atjaunojamajiem resursiem. No iepriekšējā likuma "Par

251uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā" pārnests tarifu

252piesaistes princips elektroenerģijas vidējam realizācijas tarifam

253vai importa elektroenerģijas cenai, arī tam nav parādīts

254ekonomiskais pamatojums. Saglabāts astoņu gadu periods

255paaugstinātajiem tarifiem. 10.05.2001. pieņemtie grozījumi

256Enerģētikas likumā izmainīja iepirkuma cenu struktūru un

257normatīvo deleģējumu, iesaistot regulatoru - sākotnēji

258Energoapgādes regulēšanas padomi, vēlāk SPRK.

259Galvenās atbildīgās amatpersonas: Ministru prezidents

260Māris Gailis, Ekonomikas ministrs Jānis Zvanītājs, Ministru

261prezidents Andris Šķēle, Ekonomikas ministrs Gundars Krasts.

2622005. gads

2632005. gadā tika pieņemts Elektroenerģijas tirgus likums

264(turpmāk - ETL) (turpmāk grozīts 22 reizes), uz kura deleģējuma

265pamata 2009. gada 24. februārī Ministru kabinetā tika pieņemti

266noteikumi Nr.198 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu,

267izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas

268kārtību", kas cita starpā nosaka arī kārtību, kādā nosakāma

269garantētā maksa par elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu, kā

270arī tās uzraudzības un samaksas kārtību. Noteikumi paredzēja cenu

271samazinājumu katru gadu, izņemot biomasu, kurai tika saglabāta 10

272gadu robežšķirtne. 2010. gada 16. martā šie MK noteikumi tika

273aizstāti ar MK noteikumiem Nr. 262 "Noteikumi par

274elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos

275energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību", cita starpā

276nosakot no atjaunojamiem energoresursiem saražotās

277elektroenerģijas cenas noteikšanas kārtību atkarībā no

278energoresursu veida.

279Elektroenerģijas tirgus likums paredz obligātu iepirkumu gan

280no atjaunojamiem energoresursiem, gan no koģenerācijas stacijām -

281iepirkuma izdevumus kompensē visi Latvijas elektroenerģijas

282patērētāji proporcionāli patēriņam. Tika radīts neterminēts

283obligātās iepirkumu komponentes mehānisms, kas ir arī bez

284ierobežojumiem iekšējās peļņas normai.

285Galvenās atbildīgās amatpersonas: Premjers: Aigars

286Kalvītis, Ekonomikas ministrs: Krišjānis Kariņš, Valsts

287sekretārs: Kaspars Gerhards

2882008. gads

289Obligātā iepirkuma atbalsta paplašināšanai tiek pieņemti

290grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā - Grozījumos un Ministru

291kabineta noteikumos tiek paredzēts atbalsts gāzes TEC (>20 MW)

292un biogāzes stacijām (>1 MW).

293Galvenās atbildīgās amatpersonas: Premjers: Ivars

294Godmanis, Ekonomikas ministrs: Kaspars Gerhards, Valsts

295sekretārs: Anrijs Matīss.

2962009.-2010. gads

297Komersantu un valsts iestāžu starpā notiek strīdi par rindām,

298kvotām un Ministru kabineta noteikumiem Nr. 262 "Noteikumi

299par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos

300energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību". Paralēli

301notiek divi Zemkopības ministrijas Eiropas fondu konkursi, kas

302papildus obligātā iepirkuma tiesībām dod biogāzes stacijām arī

303fondu grantus līdz 50% no biogāzes stacijas uzbūvēšanas izmaksām.

304No 2009. gada OIK staciju uzraudzību Valsts būvinspekcijas vietā

305veic SPRK atbilstoši ETL 82. pantā veiktajiem grozījumiem.

306Galvenā atbildīgā amatpersona: Zemkopības ministrs:

307Jānis Dūklavs

308No saņemtajiem materiāliem izriet, ka 147 lēmumus par atļauju

309piešķiršanu pieņēmis ekonomikas ministrs Artis Kampars, nevis

310valsts sekretārs18.

311Galvenās atbildīgās amatpersonas: Premjers: Valdis

312Dombrovskis, Ekonomikas ministrs: Artis Kampars, Valsts

313sekretārs: Anrijs Matīss, no 08.02.2010. Juris Pūce

3142010.-2011. gads

315Tiek veikti mēģinājumi apturēt OI atļauju izsniegšanu, J. Pūce

316izsaka iniciatīvu pārtraukt konkursu norisi un arī apturēt

317obligātā iepirkuma atļauju izsniegšanu koģenerācijas stacijām bez

318konkursa. Grozījumus Ministru kabineta noteikumos bloķē

319Zemkopības ministrija. Dombrovskis, Dūklavs un Kampars panāk

320kompromisu izbeigt kvotu konkursu, neapturot atjaunojamo

321energoresursu un koģenerācijas staciju obligātā iepirkuma atļauju

322izsniegšanu. Gāzes stacijām atbalsts tiek apturēts, tomēr tiek

323dots pusotra mēneša pārejas periods, kurā tiek izsniegts

324desmitiem obligātā iepirkuma atļauju, tostarp Latvenergo TEC.

3252011. gada 15. februārī Ministru Kabinets atbalstīja

326Atjaunojamās enerģijas likumprojektu. Pieņemot Atjaunojamās

327enerģijas likumu, tiktu ieviesti jauni, un līdz ar to tiktu

328atcelti tobrīd spēkā esošie, atjaunojamās enerģijas

329ražošanas nosacījumi un atbalsta instrumenti.

330Sagatavotais likumprojekts paredzēja:

331* cenas veidošanās pamats būtu elektroenerģijas cena

332biržā (NordPool);

333* par elektroenerģijas pārdošanu atjaunojamās enerģijas

334ražotājs, kas ir komersants, varētu saņemt papildu piemaksu,

335kas likumā noteiktajos gadījumos sastāvētu no jaudas

336komponentes, siltumnīcefekta gāzu emisiju komponentes un

337lauksaimniecības komponentes. Šāds atbalsta mehānisms

338veicinātu koģenerācijā saražotās siltumenerģijas

339realizēšanu;

340* likumprojektā bija iekļauts atbalsta mehānisms

341mājsaimniecības sektoram - autonomais ražotājs, kam pieder

342vai kura lietošanā ir viena vai vairākas atjaunojamās

343elektroenerģijas ražošanas iekārtas, kuru nominālā jauda

344nepārsniedz 50kW, varētu izmantot elektroenerģijas neto

345uzskaiti.

346Atjaunojamās enerģijas likumprojektam bija virkne nepilnību,

347tā virzība bija lēna un pēc 11. Saeimas vēlēšanām Saeimas

348Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas

349komisija nolēma nevirzīt likumprojektu tālākai

350izskatīšanai.

351Galvenās atbildīgās amatpersonas: Premjers: Valdis

352Dombrovskis, Zemkopības ministrs: Jānis Dūklavs, Ekonomikas

353ministrs: Artis Kampars, Valsts sekretārs: Juris Pūce, Saeimas

354Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas

355komisijas vadītājs: Vjačeslavs Dombrovskis.

3562011.-2012. gads

357Tika panākta jaunu obligātā iepirkuma atļauju izsniegšanas

358apturēšana, ieviests atbalsta termiņa ierobežojums, kā rezultātā

3592017.-2018. gadā virknei staciju atbalsts ir izbeigts. Liela

360pretestība pret moratorija ieviešanu bija no Vides aizsardzības

361un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) un Zemkopības

362ministrijas puses.

363Galvenās atbildīgās amatpersonas: Ekonomikas ministrs:

364D.Pavļuts, valsts sekretārs: J. Pūce

365EK saņem pirmās sūdzības par OIK. Advokātu birojs LAWIN

366Kļaviņš & Slaidiņš iesniedza sūdzību 2011. gada 23.

367martā. Šī sūdzība 2011. gada 31. oktobrī tika pārsūtīta Latvijas

368iestādēm, kas atbildēja 2011. gada 15. decembrī.

3692013. gads

3702013. gada 3. oktobrī Ministru kabinetā tiek skatīts

371Ekonomikas ministrijas sagatavotais Informatīvais ziņojums

372"Komplekss risinājums elektroenerģijas tirgus

373problemātikai".

3742013. gadā tiek pieņemts Subsidētās elektroenerģijas nodoklis

375(SEN), ko maksā OIK subsīdiju saņēmēji un kas pirmo reizi

376efektīvi samazina OIK apjomu, kas jāsedz patērētājiem.

377EK saņem vēl vienu sūdzību par OIK 2013. gada 20. decembrī. Šī

378sūdzība 2014. gada 28. maijā tika pārsūtīta Latvijas Republikas

379valdībai, kas atbildēja 2014. gada 26. jūnijā.

380Valsts Kontrole 2012.-2013. gadā veic pārbaudi un norāda, ka

381elektroenerģijas obligātā iepirkuma cenas veidošanas mehānisms

382nav caurskatāms un ar ekonomiskiem aprēķiniem pamatots, cenu

383ietekmējošie rādītāji nav pamatoti, tiem nav sasaistes ar

384elektroenerģijas ražošanu, izmantojot AER19. Pēc

385revidentu aplēsēm elektrostaciju izveidošanas investīcijas varētu

386atmaksāties nesamērīgi īsā, pat četru gadu termiņā.

387Valsts kontroles ziņojumā ir norādīts, ka normatīvajos aktos

388noteiktā elektroenerģijas vienas megavatstundas vidējā cena

389obligātā iepirkumā no 2007. gada līdz 2011. gadam būtiski ir

390pārsniegusi "Nord Pool Spot" biržā noteikto vidējo cenu

391no 736 % jeb Ls 129,82 2007. gadā līdz 226 % jeb Ls 74,69 2011.

392gadā. Papildus, Valsts kontrole ir norādījusi, ka normatīvajos

393aktos nav noteikti apjoma ierobežojumi obligātajam iepirkumam no

394AER saražotai elektroenerģijai koģenerācijas stacijās. Ekonomikas

395ministrija nevarēja iesniegt dokumentārus pierādījumus

396normatīvajos aktos noteikto no AER saražotās elektroenerģijas

397iepirkuma cenu formulu izveides un izvēles pamatojumu. Tādejādi

3982013. gadā (pirms septiņiem gadiem), problēmas bija zināmas

399vismaz Ekonomikas ministrijai.

400Valsts Kontrole savu revīziju izbeidza ar 2013. gada 11.

401februāra lēmumu, to pamatojot ar apstākli, ka Ekonomikas

402ministrija 2012. gada laikā Ministru kabinetam bija iesniegusi

403vairākus politikas plānošanas dokumentus un normatīvo aktu

404projektus, kam varētu būt ietekme uz revīzijā izvērtētajiem

405jautājumiem, un revīzijas turpināšana Valsts kontroles ieskatā

406nebija lietderīga. Komisija ir izteikusi priekšlikumu VK

407atkārtoti izvērtēt šo lēmumu, un apsvērt iespēju pabeigt

408pārbaudi.

409SIA "EKODOMA" 2013. gadā pēc Ekonomikas ministrijas

410pasūtījuma izstrādāja pētījumu "Elektroenerģijas, kas ražota

411no atjaunojamiem energoresursiem un koģenerācijā, atbalsta

412izvērtējums un priekšlikumi atbalsta uzlabošanai" (turpmāk -

413SIA "EKODOMA" 2013. gada pētījums). Tā mērķis bija

414detalizēts izvērtējums esošā elektroenerģijas, kas ražota no

415atjaunojamiem energoresursiem un augsti efektīvā koģenerācijā,

416atbalsta intensitātes, vienlaikus nosakot optimālo atbalsta

417intensitāti, nodrošinot informatīvo bāzi kvalitatīva rīcības

418plāna izstrādei. Sekojoši Latvija izstrādāja pārkompensācijas

419novēršanas mehānismu, nosakot kopējo kapitālieguldījumu iekšējās

420peļņas normas (IRR) maksimālo robežu atbalsta saņēmējiem OI

421mehānisma ietvaros 9 % apmērā".

422Tiek pieņemts Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likums.

423Galvenās atbildīgās amatpersonas: Ekonomikas ministrs:

424Daniels Pavļuts, valsts sekretārs: Juris Pūce

4252014. - 2016. gads

426Ministru Vjačeslava Dombrovska, Danas Reiznieces-Ozolas,

427Arvila Ašeradena darbības laikā nozīmīgi uzlabojumi OIK

428regulējumā netiek virzīti. Formālais iemesls - tiek gaidīts

429Eiropas Komisijas saskaņojums valsts atbalsta lietā.

4302014. gadā Ekonomikas ministrija nosūta vēstuli, kas padara

431par iespējamu darbības uzsākšanu ar nepilnu jaudu

432("konteineru shēma"). EM amatpersonas faktiski rīkojās

433pretēji sabiedrības interesēm un valdības lēmumiem, ļāva

434uzņēmējiem ar stacijās uzstādītām vairākkārt mazākām jaudām, nekā

435deklarēts, saglabāt OIK atļauju un tādējādi nesākt ražošanu

436noteiktajā termiņā. Ekonomikas ministrijas amatpersonas uzsāka un

437turpināja praksi, kas saglabāja iespēju uzņēmējiem saņemt OIK

438subsīdijas gadījumos, kad koģenerācijas stacijas tehnoloģiskās

439iekārtas nepārtraukti neatrodas noteiktajā stacijas atrašanās

440vietā.

441Galvenās atbildīgās amatpersonas: Ekonomikas ministri

442Vjačeslavs Dombrovskis, Dana Reizniece-Ozola, vēstules paraksta

443Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jurijs

444Spiridonovs"

445Stājas spēkā Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likums.

446Dana Reizniece-Ozola turpina Latvenergo saistību

447pārstrukturēšanu, Arvils Ašeradens panāk lēmumu kompensēt daļu

448izmaksu patērētājiem uz Latvenergo kapitāla un peļņas rēķina

449(tiek pārceltas izmaksas).

450Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 108.

451panta 3. punktu Latvijas iestādes 2015. gada 22. septembrī

452elektroniski paziņoja par atbalsta atjaunojamo energoresursu

453enerģijai un koģenerācijai pasākumiem (OIK shēmu).

454Komisija pieprasīja papildu informāciju 2015. gada 14.

455decembra vēstulē, kas papildināta ar vēstulēm 2016. gada 14.

456jūnijā un 2016. gada 14. oktobrī un ar e-pastiem 2016. gada 19.

457decembrī un 2017. gada 17. februārī.

458Latvijas iestādes iesniedza papildu informāciju vēstulēs 2016.

459gada 7. martā, 2016. gada 15. jūlijā, 2016. gada 23. novembrī,

4602017. gada 27. janvārī un 2017. gada 23. februārī.

4612016. gadā Ekonomikas ministrija veic cenu aptauju un no trim

462izvēlētajiem pretendentiem noslēdz līgumu ar SIA "Prudentia

463Energy Markets" priekšlikumu izstrādei metodiskajām

464vadlīnijām iekšējās peļņas normas aprēķināšanai pārkompensācijas

465novēršanai komersantiem, kas ir saņēmuši tiesības pārdot

466elektroenerģiju obligātā iepirkuma vai garantētās maksas

467ietveros. Pārkompensācijas novēršanas mehānisma ieviešana bija

468priekšnosacījums, lai Eiropas Komisija lemtu par valsts atbalsta

469pasākuma atbilstību ES iekšējam tirgum valsts atbalsta lietā SA

4704314020.

471Tāpat SIA "Prudentia Energy Markets" 2016. gadā

472izstrādāja metodiskās vadlīnijas "Metodiskās vadlīnijas par

473iekšējās peļņas normas (IRR) aprēķināšanu pārkompensācijas

474novēršanai komersantiem, kas ir saņēmuši tiesības pārdot

475elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, vai saņemt garantētu

476maksu par uzstādīto elektrisko jaudu", kas tika izmantotas,

477lai izstrādātu nosacījumus pārkompensācijas izvērtēšanai un

478novēršanai, ko ieviesa ar MK noteikumu Nr. 262 un MK noteikumu

479Nr. 221 2016. gada grozījumiem.

480Latvijas koģenerācijas elektrostaciju asociācija iesniedza

481sūdzību 2014. gada 25. martā. Šī sūdzība 2014. gada 13. maijā

482tika pārsūtīta Latvijas iestādēm, kas atbildēja 2014. gada 10.

483jūnijā.

484Mazās hidroenerģētikas asociācija iesniedza sūdzību 2016. gada

4856. septembrī.

486Biogāzes stacijām atbalsts pieaug, jo EM, fiksējot iepirkuma

487cenas formulā ietverto dabasgāzes cenu, izvēlas 2013. gada cenu

488līmeni (par 40% augstāku cenu nekā 2016. gadā).

4892016. gada 8. jūnijā Saeima pieņem grozījumus Elektroenerģijas

490tirgus likumā, izslēdzot 29. panta daļas, uz kura pamata ir

491izdoti OIK sistēmu regulējošie Ministru kabineta noteikumi. Tas

492nozīmē 2005. gadā izveidotās OIK sistēmas likvidēšanu, pēc tam,

493kad būs beigušās uzņemtās saistības.

494Galvenās atbildīgās amatpersonas: Ministru prezidents

495Māris Kučinskis, Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens."

4962017.-2018. gads

4972017. gada otrajā pusē mediju darba rezultātā tiek pievērsta

498uzmanība iespējamām sistemātiskām krāpšanām OIK ietvaros, pieaug

499sabiedrības spiediens OIK izbeigšanai.

5002017. gada 24. aprīlī EK pieņem lēmumu lietā par OIK shēmu. EK

501šauri pārbaudīja, vai dalībvalstu īstenotie pasākumi ir valsts

502atbalsts un, ja tā, vai tie ir saderīgi ar vienoto tirgu. EK

503kompetencē bija vienīgi pārbaudīt, ka valsts pasākumi nerada

504nepamatotus tirgus izkropļojumus un ka atbalsts nav piešķirts,

505pārsniedzot minimumu, kas vajadzīgs, lai sasniegtu izvirzītos

506mērķus. Citi politikas mērķi (piemēram, enerģētikas politikas

507mērķi) neietilpa valsts atbalsta analīzes darbības jomā.

508Izskatīšanas laikā Latvija atzina iespējamo ES kopējā tirgus

509ražotāju diskrimināciju un apsolīja ieguldīt 80 miljonus eiro

510projektos, kas ir labvēlīgi ārvalstu ražotājiem kā palielināts

511potenciāls ārvalstu elektroenerģijas importam.

512Secinājumos EK pauda nožēlu par to, ka Latvija attiecīgo

513atbalsta pasākumu ir īstenojusi, pārkāpjot Līguma par Eiropas

514Savienības darbību 108. panta 3. punktu, kas paredz valsts

515pienākumu sasakņot atbalsta pasākumus komercdarbībai ar EK un

516neuzsākt to realizāciju līdz EK akcepta saņemšanai.

517Tomēr tā nolēma, pamatojoties uz iepriekš izklāstīto

518novērtējumu, necelt iebildumus pret atbalstu, pamatojoties uz to,

519ka tas ir saderīgs ar iekšējo tirgu saskaņā ar Līguma par Eiropas

520Savienības darbību 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, kas

521paredz, ka par pieļaujamu uzskatāms atbalsts, kas veicina

522konkrētu saimniecisko darbību vai konkrētu tautsaimniecības jomu

523attīstību, ja šādam atbalstam nav tāds nelabvēlīgs iespaids uz

524tirdzniecības apstākļiem, kas ir pretrunā kopīgām interesēm.

525Attiecīgi EK ir vērtējusi tikai OIK shēmas ietekmi uz ES

526kopējo tirgu un nav pievērsusi uzmanību OIK shēmas ietekmei uz

527Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem. Komisijas ieskatā

528Latvijas apņemšanās ar investīcijām kompensēt tirgus kropļojumus,

529iespējams, ir atstājusi iespaidu uz lēmuma saturu.

530Komisija konstatējusi, ka 2017. gadā pēc EM pasūtījuma Rīgas

531Tehniskā universitāte izstrādāja pētījumu "Elektroenerģijas

532cena un to ietekmējošie faktori", lai sagatavotu analīzi par

533elektroenerģijas cenas veidojošo mehānismu Latvijā, veicot

534matemātisko modelēšanu, kurā ievērota virkne mainīgo faktoru,

535piemēram: elektroenerģijas ikstundas cenas Nord Pool

536biržā, elektroenerģijas un siltumenerģijas patēriņš un tā

537prognozes, elektroenerģijas un siltumenerģijas pieprasījuma un

538ražošanas nosacījumu atkarība no gaisa temperatūras, Daugavas HES

539ūdens pieteces izmaiņas un to varbūtiskais raksturs, Daugavas HES

540rezervuāru ekoloģiskie ierobežojumi, vēja elektrostaciju ietekme,

541Latvijas augstsprieguma tīkla ierobežojumi un starpvalstu

542elektropārvades līniju ierobežojumi, termoelektrostaciju

543elektroenerģijas ģenerācijas atkarība no siltumenerģijas

544ražošanas apjoma koģenerācijas režīmā. Lai modelētu

545elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas dinamiku līdz 2030.

546gadam, pētījumā īpaša uzmanība tika pievērsta Rīgas

547termoelektrocentrālēm TEC-1 un TEC-2, kas saņem arī atbalstu OI

548mehānisma ietvaros garantētās maksas par elektrostacijā uzstādīto

549jaudu veidā.21 Tomēr pētījumā nav tieši vērtēta

550ietekme uz atsevišķām tautsaimniecības jomām un Latvijas

551tautsaimniecību kopumā.

552Galvenās atbildīgās amatpersonas: Ekonomikas ministrs

553Arvils Ašeradens, Valsts sekretārs Juris Stinka.

5542017. gada 30. oktobrī tiek pieņemts lēmums nodot

555elektrostaciju kontroles funkcijas BVKB.

5562018. gada 23. februārī Ekonomikas ministrija iniciē

557speciālistu meklēšanu pētījumam "Sistēmas, kuras ietvaros

558komersantiem, kuri ražo un realizē elektroenerģiju obligātā

559iepirkuma ietvaros vai saņem garantēto maksu par uzstādīto jaudu,

560ilgtspējas, efektivitātes un atbilstības sabiedrības interesēm,

561izvērtējums un ieteikumi sistēmas tālākai attīstībai līdz 2030.

562gadam." 6.aprīlī projekts tiek apturēts, jo EM tika atteikts

563tam nepieciešamais papildus finansējums. Pētījumu nebija

564iespējams veikt.

565Galvenās atbildīgās amatpersonas: Ministru prezidents

566Māris Kučinskis, Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, finanšu

567ministre Dana Reizniece - Ozola, valsts sekretārs Juris

568Stinka.

569Ministru kabinets 2018. gada 10. aprīlī pieņēma grozījumus

570regulējumā, kas nosaka elektroenerģijas ražošanu un cenu

571noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā, kā arī

572elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos

573energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību, būtiski pastiprinot

574šī procesa uzraudzību.

575Līdz ar grozījumu spēkā stāšanos AS "Enerģijas publiskais

576tirgotājs" veic vienreizēju visu - aptuveni 400

577elektrostaciju, kuras pārdod saražoto elektroenerģiju obligātā

578iepirkuma ietvaros, pārbaudi.

579Galvenās atbildīgās amatpersonas: Ministru prezidents

580Māris Kučinskis, Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, valsts

581sekretārs Ēriks Eglītis.

5822018. gada 17. aprīlī Ministru kabinets apstiprināja darba

583grupu elektroenerģijas obligātā iepirkuma maksājumu sistēmas

584atcelšanai. Darba grupā tika iekļauti 24 pārstāvji gan no

585enerģētikas nozares organizācijām, gan lielākajām uzņēmēju

586organizācijām, gan augstskolām un valsts institūcijām. Darba

587grupas uzdevums izvērtēt OIK un subsidētās elektroenerģijas

588sistēmas ietekmi uz tautsaimniecību; sagatavot priekšlikumus OIK

589maksājumu sistēmas atcelšanai; sagatavot priekšlikumus esošo

590atbalsta saņēmēju darbības nosacījumiem pēc OIK maksājumu

591sistēmas atcelšanas. 13.08.2018. Ministru kabineta komitejas sēdē

592izskatīja informatīvo ziņojumu par darba grupas rezultātu.

593Ziņojums tālāk iesniegts Valsts kancelejā, bet nav virzīts

594izskatīšanai Ministru kabineta sēdē. Daļa no ziņojumā izvērtētiem

595priekšlikumiem ir iestrādāti Elektroenerģijas tirgus likumā, kurš

596stājas spēkā 15.02.2020.

597Galvenās atbildīgās amatpersonas: Ministru prezidents

598Māris Kučinskis, Arturs Krišjānis Kariņš no 23.01.2019.

599Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, Ralfs Nemiro no

60023.01.2019., valsts sekretārs Ēriks Eglītis.

6012018. gada 24. aprīlī Ministru Kabinets pieņem rīkojumu

602"Par elektroenerģijas kopējās obligātā iepirkuma un jaudas

603komponentes samazināšanu". Pirmo reizi OIK komponente

604elektroenerģijas patērētājiem sarūk. Tam tiek novirzīta

605Latvenergo virsplāna peļņa. OIK sarūk no 25,79 eiro par

606megavatstundu (MWh) līdz 22,68 eiro par MWh.

607Galvenās atbildīgās amatpersonas: Ministru prezidents

608Māris Kučinskis, Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, valsts

609sekretārs Ēriks Eglītis.

610Auditorkompānija PricewaterhouseCoopers pārbaudīja EM

611darbinieku faktisko rīcību laika posmā no 2012. gada 28. augusta

612līdz 2017. gada 14. novembrim, pieņemot lēmumus, ar kuriem

613piešķirtas tiesības pārdot no atjaunojamiem un fosiliem

614energoresursiem saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma

615ietvaros.

616Audita būtiskākie secinājumi atklāja sistēmiska rakstura

617nepilnības, piemēram, labas pārvaldības prakses trūkumu funkciju

618nodalīšanā, nepietiekamu cilvēkresursu piešķiršanu OI

619administrēšanas un uzraudzības procesam, iekšējās kontroles

620sistēmas trūkumu, grūti izsekojamu dokumentu uzskaites un

621uzglabāšanas sistēmu, sadarbības trūkumu starp iesaistītajām

622institūcijām; un nepilnības piešķirto lēmumu uzraudzības procesā,

623tai skaitā izsniegto lēmumu uzraudzības procesa nepietiekamību,

624dažādas nepilnības gada pārskata regulējumā un faktiskajā

625izskatīšanā, kontroles grupas sniegto iespēju nepilnīgu

626izmantošanu.

627Iepazīstoties ar audita secinājumiem, ekonomikas ministrs

628Arvils Ašeradens 23.08.2018. vēršas prokuratūrā, lūdzot izvērtēt

629ministrijas augstāko ierēdņu rīcību saistībā ar OIK uzraudzību un

630kontroli, ļaujot uzņēmējiem saņemt subsīdijas, lai gan nav

631ievērotas visas prasības.

632Galvenās atbildīgās amatpersonas: Ekonomikas ministrs

633Arvils Ašeradens, valsts sekretārs Ēriks Eglītis.

6342019. gads

6352019. gada 26. martā Ministru kabinetā skatīts likumprojekts

636OIK atcelšanai, valdībā netika atbalstīta tā tālāka virzība,

637saskatot būtiskus finansiālos riskus OIK atceļot.

6382019. gada 1. jūlijs 134 elektrostacijām uz laiku, līdz

639pārkāpuma novēršanai apturēts valsts atbalsts, par elektrostaciju

640principiālo elektrisko pieslēguma shēmu

641neatbilstību/neiesniegšanu.

6422019. gada 16. jūlijs valdībā atbalstīts Informatīvais

643ziņojums "Par risinājumiem elektroenerģijas obligātā

644iepirkuma komponentes atcelšanai un enerģētikas politikas

645īstenošanas funkcijām"

6462019. gada 28. novembris - izsludināti grozījumi ETL

647paredzot:

648• Ar 2020. gada 1. janvāri - piemērot "Nodevu

649elektroenerģijas ražošanai piešķirtā valsts atbalsta izlietošanas

650uzraudzībai";

651• Ar 2020. gada 1. janvāri - Uzraudzības funkcija tiek nodota

652BVKB.

6532019. gadā valsts atbalsts atcelts 21 OIK elektrostacijai,

654ļaujot valstij ietaupīt aptuveni 31,5 miljonus EUR

6552019. gadā samazināts maksimālais obligātajā iepirkumā

656iepērkamais elektroenerģijas apjoms par 79 328 MWh gadā.

6572019. gadā ministra Ralfa Nemiro uzdevums EPT, veikt visu

658atlikušo spēkstaciju pirmreizējās pārbaudes, līdz 2019. gada 30.

659decembrim.

6602020. gada 15. februāris - Valsts prezidents izsludina, un

661spēkā stājas plaši grozījumi ETL paredzot stingrākus kontroles

662nosacījumus un vienotā tehnoloģiskā cikla ieviešanu.

663Atbildība

664Ekonomikas ministrija savā 2019. gada 16. augusta vēstulē Nr.

6653.3-1/2019/4983 norāda, ka Ekonomikas ministrijas amatpersonu

666atbildība ir noteikta Ministru kabineta 2010. gada 23. marta

667noteikumu Nr.271 "Ekonomikas ministrijas nolikums"

668(turpmāk - Noteikumi Nr.271) 11.1. 11.2., 11.3., 11.4., 11.7. un

669Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa "Ekonomikas

670ministrijas nolikums" noteikumu Nr.23822 (turpmāk

671- Noteikumi Nr.238) 3. nodaļā atbilstoši to kompetencei.

672Atbildīgā amatpersona par nozares politikas īstenošanu un

673Ekonomikas ministrijas darbības tiesiskuma, funkciju izpildes,

674pārvaldes lēmumu pārbaudes sistēmas nodrošināšanu, kā arī

675racionālu struktūras izveidi Ekonomikas ministrijas funkciju

676izpildei ir valsts sekretārs. Savukārt ekonomikas ministrs ir

677atbildīgs par Ekonomikas ministrijas sagatavoto tiesību aktu

678projektu virzību. Ministru kabinets ir atbildīgs par valdības

679īstenoto politiku, tai skaitā par OI mehānisma izveidi.

680Normatīvos aktus, kas paredzēja OI mehānisma izveidi un tā

681uzraudzības kārtību virzīja ekonomikas ministrs, un pieņēma

682Ministru kabinets. Turklāt minētie tiesību akti saskaņā ar

683Ministru kabineta 2002. gada 12. marta noteikumiem Nr. 111

684"Ministru kabineta kārtības rullis"23 un

685Ministru kabineta 2009. gada 7. aprīļa noteikumiem Nr. 300

686"Ministru kabineta kārtības rullis" tika skaņoti ar

687citām institūcijām, tai skaitā ar ministrijām, starp kurām

688nozīmīgākās ir bijušas Zemkopības ministrija, Vides aizsardzības

689un reģionālās attīstības ministrija, Finanšu ministrija,

690Tieslietu ministrija, kā arī Valsts kanceleja. Savukārt

691Elektroenerģijas tirgus likumu, uz kā pamata izdoti MK noteikumi,

692ar ko izveidots OI mehānisms, ir pieņēmusi Saeima un izsludinājis