Parlamentārās izmeklēšanas komisijas "Par OIK atbalsta ieviešanas mērķiem, ietekmi, kritērijiem atbalsta saņemšanai, atbalsta intensitāti, Eiropas Komisijas 2017. gada 24. aprīļa lēmumu lietā SA.43140 (2015/NN) un par nodarīto kaitējumu un tiesību aizsardzības institūciju rīcību" galaziņojums

1Par atbalsta

2intensitāti

34.1. Vai pirms pašlaik spēkā esošo un arī visu

4iepriekšējo pēc 1990. gada 4. maija ieviesto valsts atbalsta

5sistēmu un atbalsta pasākumu elektroenerģijas ražotājiem (arī

6valsts atbalsta sistēmas elektroenerģijas ražošanai no

7atjaunojamiem energoresursiem un koģenerācijā (arī jebkura

8veida un nosaukuma ar normatīvajiem aktiem noteiktu un

9pieļautu līdz šim pastāvējušu atbalsta pasākumu

10elektroenerģijas ražotājiem vai elektroenerģijas obligātā

11iepirkuma pasākumu vai sistēmas)) ieviešanas (tostarp gan

12pirms to sākotnējās ieviešanas, gan arī jebkurām vēlākām to

13izmaiņām), kā arī regulāri to īstenošanas laikā Latvija ir

14savlaicīgi un atbilstoši pēc savas iniciatīvas veikusi visas

15nepieciešamās darbības, tostarp veikusi nepieciešamos

16pētījumus, aprēķinus un novērtējumus, lai noteiktu:

174.1.1. objektīvi nepieciešamo minimālo

18atbalsta intensitāti (apmēru) elektroenerģijas ražotājiem,

19lai tie būtu motivēti uzsākt elektrostaciju, kur

20elektroenerģija tiek ražota no atjaunojamiem energoresursiem,

21un koģenerācijas elektrostaciju izveidi un pārdot šādās

22elektrostacijās saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma

23ietvaros;

24Nē. Komisija konstatēja, ka minimālais atbalsta slieksnis

25nav bijis noteikts. Tāpat, uzsākot atļauju izsniegšanu,

26nepieciešamās enerģijas apjoms (piemēram, kvotu veidā) nav

27bijis noteikts. Ja elektroenerģiju būtu uzsākuši ražot visi

28komersanti, kas saņēma atļauju to darīt, no AER ražotā

29enerģija pārsniegtu pieprasījumu.

304.1.2. maksimāli pieļaujamo atbalsta intensitāti (apmēru)

31tiem elektroenerģijas ražotājiem, kuri elektroenerģiju ražo

32no atjaunojamiem energoresursiem un koģenerācijas

33elektrostacijās;

34Komisija konstatējusi, ka elektroenerģijas OI cenas

35veidošanas mehānisms nav caurskatāms un ar ekonomiskiem

36aprēķiniem pamatots, cenu ietekmējošie rādītāji nav pamatoti,

37tiem nav sasaistes ar elektroenerģijas ražošanu, izmantojot

38AER.

394.1.3. maksimāli pieļaujamo kopējo dažādu veidu atbalstu

40intensitāti (piemēram, atbalstu elektrostacijas būvniecībai,

41elektroenerģijas ražošanai, platību maksājumus u. tml.) tiem

42elektroenerģijas ražotājiem, kuri elektroenerģiju ražo no

43atjaunojamiem energoresursiem un koģenerācijas

44elektrostacijās?

45Ekonomikas ministrija savā 16.08.2019. vēstulē Nr.

463.3-1/2019/4983 ir norādījusi, ka SIA "EKODOMA"

472013. gadā pēc EM pasūtījuma izstrādāja pētījumu

48"Elektroenerģijas, kas ražota no atjaunojamiem

49energoresursiem un koģenerācijā, atbalsta izvērtējums un

50priekšlikumi atbalsta uzlabošanai" (turpmāk - SIA

51"EKODOMA" 2013. gada pētījums). Tā mērķis bija

52arī detalizēta esošā elektroenerģijas, kas ražota no

53atjaunojamiem energoresursiem un augsti efektīvā

54koģenerācijā, atbalsta intensitātes izvērtējuma veikšana,

55vienlaikus nosakot optimālo atbalsta intensitāti,

56nodrošinot informatīvo bāzi kvalitatīva rīcības plāna

57izstrādei. Novērtējot elektroenerģijas ražošanas izmaksas,

58par pamatu tika ņemts SIA "EKODOMA" 2013. gada

59pētījums. Sekojoši Latvija izstrādāja pārkompensācijas

60novēršanas mehānismu, nosakot kopējo kapitālieguldījumu

61iekšējās peļņas normas (IRR) maksimālo robežu atbalsta

62saņēmējiem OI mehānisma ietvaros 9 % apmērā".

63Tāpat, kā norādīts EK lēmuma SA.43140 30. un

6431.apsvērumā, saskaņā ar Latvijas iestāžu 2013. gadā

65pasūtīto ziņojumu pastāvēja ievērojams pārmērīgas

66kompensācijas risks hidroenerģijas, biomasas, biogāzes un

67dažu veidu koģenerācijas stacijām. Lai novērstu iespējamo

68pārmērīgo kompensāciju un ierobežotu atbalsta izmaksas

69atjaunojamiem energoresursiem un koģenerācijas stacijām, no

702014. gada 1. janvāra Latvija ieviesa subsidētās

71elektroenerģijas nodokli, kas tika novirzīts OIK izmaksu

72daļējai segšanai.

73Valsts kontroles 13.02.2013. ziņojuma 11.6. punktā ir

74norādīts, ka normatīvajos aktos noteiktā elektroenerģijas

75vienas megavatstundas vidējā cena obligātā iepirkumā no

762007. gada līdz 2011. gadam būtiski ir pārsniegusi

77"Nord Pool Spot" biržā noteikto vidējo cenu no

78736 % jeb Ls 129,82 2007. gadā līdz 226 % jeb Ls 74,69

792011. gadā. Papildus, Valsts kontrole ir norādījusi, ka

80normatīvajos aktos nav noteikti apjoma ierobežojumi

81obligātajam iepirkumam no AER saražotai elektroenerģijai

82koģenerācijas stacijās. Savukārt, 52. punktā Valsts

83kontrole ir secinājusi, ka EM nevarēja iesniegt

84dokumentārus pierādījumus normatīvajos aktos (MK

8524.07.2007. noteikumi Nr. 503, MK 24.02.2009. noteikumi Nr.

86198 un MK 16.03.2010. noteikumi Nr. 262) noteikto no AER

87saražotās elektroenerģijas iepirkuma cenu formulu izveides

88un izvēles pamatojumu. Savukārt, Valsts kontroles ziņojuma

8956. punktā tiek norādīts, ka revīzijā, veicot biomasa

90elektrostacijā saražotās elektroenerģijas ražošanas veidu

91investīciju atmaksāšanās modelēšanu, konstatēts, ka tās

92atmaksātos aptuveni četru gadu laikā.

93Izdarot grozījumus normatīvajos aktos (MK 07.09.2010.

94noteikumi Nr. 841 "Grozījumi MK 2009. gada 10. marta

95noteikumos Nr. 221 "Noteikumi par elektroenerģijas

96ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju

97koģenerācijā" 1.1. punkts) pusgadu pirms tam tika

98apturēts obligātā iepirkuma process no AER saražotai

99elektroenerģijai atbilstoši ETL 29. panta prasībām, tika

100nodrošināts neierobežots obligātais iepirkums koģenerācijas

101elektrostacijās no AER saražotai elektroenerģijai

102atbilstoši ETL 28. panta prasībām (Valsts kontroles

10313.02.2013. ziņojuma 58.4. punkts).

104Par citiem pētījumiem un korektīvām darbībām Komisijai

105nav informācijas.

1064.2. Kādas tieši darbības, pētījumi, aprēķini un

107novērtējumi par valsts atbalsta sistēmām un atbalsta

108pasākumiem ir veikti pirms to ieviešanas (tostarp gan pirms

109sākotnējās ieviešanas, gan arī pirms jebkurām vēlākām

110izmaiņām), kā arī visā atbalsta sniegšanas laikā?

111Skatīt atbildi pie 4.1.1. apakšpunkta.

1124.3. Vai šādas darbības, pētījumi, aprēķini un

113novērtējumi ir bijuši savlaicīgi, pietiekami, kvalitatīvi,

114detalizēti, samērīgi un atbilstoši atbalsta sistēmas, jebkura

115veida atbalsta pasākumu vai jebkuru to izmaiņu ietekmei uz

116Latvijas tautsaimniecību kopumā, kā arī atsevišķām Latvijas

117tautsaimniecības jomām?

118Komisija konstatējusi, ka Ekonomikas ministrija savās

119atbildēs ir norādījusi, ka atsevišķs pētījums par OIK

120sistēmas atbilstību sabiedrības interesēm nav veikts,

121vienlaikus norādot, ka valsts atbalsta sistēma ir veidota

122uz likumu un MK noteikumu pamata.4

123Kopš 2012. gada Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi

124vairākus informatīvos un konceptuālos ziņojumus, ar ko

125vērtēta obligātā iepirkuma mehānisma un tā izmaksu ietekme

126uz Latvijas tautsaimniecību un iespējamās tālākās rīcības.

127Kopš 2013. gada atbalsta shēmu izmaksu prognozēšana vidējā

128termiņa perspektīvā ir notikusi ikgadējā valsts budžeta un

129vidējā termiņa valsts budžeta sagatavošanas ietvaros.

130Normatīvo aktu anotācijas, ar ko izveidots OI mehānisms

131un OIK, ir primārais dokuments, kam jāatspoguļo attiecīgo

132pasākumu un mehānismu atbilstība sabiedrības

133interesēm.5 Komisija nekonstatēja šādu

134atspoguļojumu normatīvo aktu anotācijās.

1354.4. Ja šādas darbības, pētījumi, aprēķini un novērtējumi

136nav veikti, kādu iemeslu dēļ tie nav veikti? Kādas

137institūcijas un amatpersonas ir pieņēmušas šādus

138lēmumus?

139Komisijai neizdevās iegūt informāciju par to, ka kāds

140apzināti, mērķtiecīgi būtu vēlējies neveikt attiecīgos

141pētījumus.

142[…] normatīvos aktus, kas paredzēja OI mehānisma izveidi

143un tā uzraudzības kārtību virzīja ekonomikas ministrs, un

144pieņēma Ministru kabinets. Turklāt minētie tiesību akti

145saskaņā ar Ministru kabineta 2002. gada 12. marta

146noteikumiem Nr. 111 "Ministru kabineta kārtības

147rullis" (spēkā no 2002. gada 1. jūnija līdz 2009. gada

1481. martam) un Ministru kabineta 2009. gada 7. aprīļa

149noteikumiem Nr. 300 "Ministru kabineta kārtības

150rullis" tika skaņoti ar citām institūcijām, tai skaitā

151ar ministrijām, starp kurām nozīmīgākās ir bijušas

152Zemkopības ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās

153attīstības ministrija, Finanšu ministrija, Tieslietu

154ministrija, kā arī Valsts kanceleja. Savukārt

155Elektroenerģijas tirgus likumu, uz kā pamata izdoti MK

156noteikumi, ar ko izveidots OI mehānisms, ir pieņēmusi

157Saeima un izsludinājis Valsts prezidents.6

1584.5. Ja šādas darbības, pētījumi, aprēķini un novērtējumi

159nav bijuši pietiekami kvalitatīvi, precīzi, savlaicīgi un

160atbilstoši, kādu iemeslu dēļ tie nav bijuši pietiekami

161kvalitatīvi, precīzi, savlaicīgi un atbilstoši?

162Saeimas lēmums par OIK bijis pārāk plašs un vispārīgs.

163Iespējams, neatbilstošs tieši parlamentārās komisijas

164darbībai, jo lielais apjoms un ierobežotie resursi neļāva

165veikt pētniecību, analīzi un izmeklēšanu tieši šādā

166rakursā.

1674.6. Kuras institūcijas un amatpersonas bijušas

168atbildīgas par nepieciešamo darbību veikšanu, pētījumu,

169aprēķinu un novērtējumu izstrādi?

170Par amatpersonu atbildību skatīt ziņojuma 6. punktu.

1714.7. Vai atbildīgās institūcijas un amatpersonas ir

172sniegušas savlaicīgus, skaidrus un pietiekamus darba

173uzdevumus šādu darbību, pētījumu, aprēķinu un novērtējumu

174veikšanai?

175Nē. Komisija konstatējusi, ka atbildīgās institūcijas un

176amatpersonas nav sniegušas savlaicīgus, skaidrus un

177pietiekamus darba uzdevumus šādu darbību, pētījumu, aprēķinu

178un novērtējumu veikšanai.

1794.8. Vai nepieciešamās darbības, pētījumus, aprēķinus un

180novērtējumus veica atbilstošajās jomās kompetentas,

181neatkarīgas un rezultātos neieinteresētas personas?

182Par 4.8. punktu - atbildi skatīt pie

1834.1.3.apakšpunkta.

1844.9. Vai kādas institūcijas vai amatpersonas ir likušas

185šķēršļus, kavējušas vai ietekmējušas šādu darbību veikšanu,

186pētījumu, aprēķinu un novērtējumu izstrādi, kā arī to

187piemērošanu praksē? Kāds pamatojums bijis šādai rīcībai?

188Komisija nav konstatējusi tīšas darbības, ka kādas

189institūcijas vai amatpersonas būtu likušas šķēršļus,

190kavējušas vai ietekmējušas pētījumu, aprēķinu un novērtējumu

191izstrādi. Iespējams, ka šādas darbības konstatēs

192tiesībsargājošās institūcijas izmeklēšanas procesā

193krimināllietās (skat. 6. jautājumu).

1944.10. Ja šādas darbības, pētījumi, aprēķini un

195novērtējumi ir veikti, vai tie ir ņemti vērā? Ja tie nav

196ņemti vērā, kādu iemeslu dēļ tas nav darīts? Kādas

197institūcijas un amatpersonas ir par to atbildīgas?

198Daļēji. Komisijai nav izdevies noskaidrot iemeslus, kādēļ

199kādi aprēķini nav ņemti vērā un kādu iemeslu dēļ tas ir

200darīts. Saeimas lēmums par OIK bijis pārāk plašs un

201vispārīgs. Iespējams, neatbilstošs tieši parlamentārās

202komisijas darbībai, jo lielais apjoms un ierobežotie resursi

203neļāva veikt pētniecību, analīzi un izmeklēšanu tieši šādā

204rakursā.

2054.11. Vai Latvija ir savlaicīgi un atbilstoši noteikusi

206ierobežojumus atbalstu saņemošo elektrostaciju kopējam

207atbalsta apmēram visā atbalsta sniegšanas laikā?

208Komisijas viedoklis, iepazīstoties ar visiem lietas

209materiāliem un uzklausot visas pieaicinātās personas, ir

210tāds, ka savlaicīgu un atbilstošu ierobežojumu atbalstu

211saņemošo elektrostaciju kopējam atbalstam visā atbalsta

212sniegšanas laikā nav bijis.

2134.12. Ja šādi ierobežojumi ir bijuši noteikti vismaz

214kādā daļā no atbalsta sniegšanas laika:

2154.12.1. vai tie ir noteikti pēc Latvijas institūciju un

216amatpersonu iniciatīvas vai arī tikai pēc Eiropas Komisijas

2172017. gada 24. aprīļa lēmuma saņemšanas;

218Ierobežojošie pasākumi uzsākti vēl 2011. gadā (moratorijs

219atļauju izsniegšanai). Ierobežojumi ir bijuši noteikti arī

220pirms Eiropas Komisijas 2017. gada 24. aprīļa lēmuma

221saņemšanas, bet tie ir bijuši kampaņveidīgi un, bieži vien,

222bet atbilstošiem aprēķiniem un pētījumiem. Ilgu gadu

223bezdarbības laikā problēmas bija samilzušas tik lielā apmērā

224un visos jautājumos, ka uzreiz tās atrisināt nebija

225iespējams. Būtiskākas un kardinālākas izmaiņas uzsāktas 2015.

226gadā, bet tās nav bijušas visaptverošas gan problēmu daudzuma

227un lieluma, gan cilvēkresursu trūkuma dēļ.

2284.12.2. vai to ievērošana ir pilnībā un

229efektīvi uzraudzīta un kontrolēta;

230Komisija tās darbības laikā secināja, ka Ekonomikas

231ministrija savā darbībā nav nodrošinājusi pienācīgu

232uzraudzību un kontroli, uz ko savā ziņojumā ir norādījusi

233arī Valsts kontrole.7 Atbilde 4.12.2.

234apakšpunkts.

2354.12.3. kuras institūcijas un amatpersonas ir atbildīgas

236par šādu ierobežojumu ievērošanas efektīvas uzraudzības un

237kontroles sistēmas izveidi, kā arī šādas uzraudzības un

238kontroles efektīvu īstenošanu?

239Par amatpersonu atbildību skatīt ziņojuma 6. punktu.

2404.13. Ja šādi ierobežojumi nav bijuši

241noteikti visā vai kādā daļā no atbalsta sniegšanas laika vai

242arī to ievērošana nav efektīvi uzraudzīta un kontrolēta:

243Skatīt 4.12.2. apakšpunktu.

2444.13.1. kāpēc tas nav ticis darīts;

245Iespējams, ka uz jautājumu, kāpēc nav tikusi

246nodrošināta pienācīga kontrole, varēs atbildēt pēc

247izmeklēšanas pabeigšanas krimināllietā (skat. 6. jautājumu).

248Komisija ir konstatējusi, ka Ekonomikas ministrijā kopumā ir

249bijušas organizatoriskas dabas problēmas un kapacitātes

250trūkums, kā arī ārkārtīgi plašs uzraugāmo jautājumu

251spektrs.

2524.13.2. vai šāda situācija atbilst Latvijas

253tautsaimniecības interesēm un Eiropas Savienības tiesību

254aktiem (arī ieteikumiem, vadlīnijām, pamatnostādnēm);

255Nē. Komisija secinājusi, ka šāda situācija

256neatbilst Latvijas tautsaimniecības interesēm. Turpretī ES

257tiesību aktu prasības nereti pārspīlētas.

2584.13.3. kuras institūcijas un amatpersonas ir pieņēmušas

259lēmumus par to, ka šādi ierobežojumi nav nepieciešami vai arī

260ka noteikto ierobežojumu ievērošanu nav nepieciešams efektīvi

261uzraudzīt un kontrolēt;

262Komisija nav konstatējusi, ka būtu pieņemti

263lēmumi par to, ka ierobežojumi nav nepieciešami vai arī ka

264noteikto ierobežojumu ievērošanu nav nepieciešams efektīvi

265uzraudzīt un kontrolēt. Iespējams, ka šādas darbības varētu

266tikt konstatētas kriminālprocesa ietvaros, skatīt 5., 6.

267jautājumu.

2684.13.4. kuras institūcijas un amatpersonas ir veikušas

269jebkuras citas darbības, kas rada šķēršļus, kavē, ietekmē,

270vai padara neiespējamu efektīvu uzraudzību un kontroli?

271Komisija nav konstatējusi, ka kādas

272institūcijas un amatpersonas ir veikušas kādas apzinātas un

273mērķtiecīgas darbības, kas rada šķēršļus, kavē, ietekmē vai

274padara neiespējamu efektīvu uzraudzību un kontroli. Šīs

275funkcijas veikšanai likumdevēja līmenī netika pievērsta

276pietiekoša uzmanība līdz pat 2017. gadam. Ekonomikas

277ministrijai ilgstoši nav bijis pietiekamas kapacitātes -

278ilgstoši bijuši vakanti pat vadošo amatpersonu amati, kā arī

279trūcis speciālistu8.

1Par Eiropas

2Komisijas 2017. gada 24. aprīļa lēmumu lietā SA.43140

3(2015/NN)

45.1. Kāpēc Latvija ir pieļāvusi Eiropas Komisijas 2017.

5gada 24. aprīļa lēmumā lietā SA.43140 (2015/NN) (turpmāk - EK

6lēmums) norādītos pārkāpumus, tostarp:

75.1.1. kāpēc Latvija ir ilgstoši pārkāpusi Līguma par

8Eiropas Savienības darbību 108.(3) pantu;

95.1.2. kāpēc Latvija ir ilgstoši rīkojusies pretēji

10Eiropas Savienības tiesību aktiem, tostarp 2001. gada

11Kopienas pamatnostādnēm par valsts atbalstu vides

12aizsardzībai un 2008. gada Kopienas pamatnostādnēm par

13valsts atbalstu vides aizsardzībai;

14Kā liecina Valdis Dombrovskis9, 2009. gadā, kad

15viņš uzņēmās Ministru prezidenta pienākumus, šāda veida

16atbalsts ne Eiropas Savienībā, ne Latvijā netika uzskatīts

17par valsts atbalstu. Ņemot vērā, ka attiecīgais atbalsts

18netika maksāts no valsts budžeta, tika uzskatīts, ka šādi

19netiek ietekmēta tirdzniecība un konkurence Eiropas

20Savienības iekšējā tirgū un līdz ar to nebija nepieciešams

21šādus lēmumus skaņot. Šo viedokli apstiprināja arī Augstākā

22tiesa, 2010. gada 10. jūnija spriedumā lietā Nr. A42906709

23konstatējot, ka atbalstā netika izmantoti valsts līdzekļi

24un, iztrūkstot valsts atbalsta vienam no kritērijiem,

25atzina, ka obligātais iepirkums nav uzskatāms par valsts

26atbalstu. Vēlāk, attīstoties Eiropas Savienības tiesas un

27Eiropas Komisijas praksei, kā arī pēc Latvijas

28elektroenerģijas tirgus liberalizācijas, tas tika

29pielīdzināts valsts atbalstam un 2013. gadā tika uzsākta

30atbalsta shēmas saskaņošanas procedūra. Ar 2017. gada 24.

31aprīļa lēmumu Nr. SA.43140 (2015/NN) Latvija - atbalsts

32atjaunojamo energoresursu enerģijai un koģenerācijai,

33Eiropas Komisija minēto atbalstu saskaņoja, t.sk. atzīstot

34paziņoto atbalsta shēmu par atbilstošu prasībām, kas

35noteiktas attiecīgi 2001. gada Kopienas pamatnostādnēs un

362008. gada Kopienas pamatnostādnēs.

37Minēto apliecina arī Jurijs Spiridonovs, kurš norāda,

38ka: "Kā es minēju, viena no lietām, ko mēs... ko...

39kas izveidojās no šī informatīvā ziņojuma, ko gatavoja tajā

40brīdī, kad gan Juris Pūce, gan Daniels Pavļuts bija

41ministrijā savās pozīcijās, bija tas, ka tika dots uzdevums

42saskaņot valsts atbalstu ar Eiropas Komisiju. Bet šeit ir

43jāprecizē - nebija dots uzdevums saskaņot visu valsts

44atbalstu. Tajā brīdī Ekonomikas ministrijas speciālisti,

452013. gada augustā, ir pieņēmuši, ka vienīgais, kas ir

46jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju, ir fakts, ka valsts ar

47subsidēto elektroenerģijas nodokļa palīdzību daļēji

48finansēs obligātā iepirkuma komponentes maksājumus. Tikai

49šo daļu, nevis to, ka mēs vispār darbinām obligātā

50iepirkuma komponentes sistēmu, bet tikai to, ka valsts arī

51tajā piedalās."10.

52Saskaņā ar likuma "Par tiesu varu" 16. pantu

53spriedumam, kas stājies likumīgā spēkā, ir likuma spēks,

54visiem tas ir obligāts, un pret to jāizturas ar tādu pašu

55cieņu kā pret likumu.

56Komisija nevērtē tiesas kompetences robežas, lemjot par

57šāda rakstura jautājumiem.

585.1.3. kāpēc Latvija ir ilgstoši pieļāvusi,

59ka tiek diskriminēta no Igaunijas un Lietuvas importētā

60elektroenerģija?

61Komisijas darbības laikā uz šo jautājumu

62atbilde nav gūta.

635.2. Kādu informāciju (arī aprēķinus)

64Latvija ir sniegusi Eiropas Komisijai EK lēmuma sagatavošanas

65procesā? Vai Latvijas sniegtā informācija ir patiesa, pilnīga

66un objektīvi ataino atbalsta sniegšanu elektroenerģijas

67ražotājiem Latvijā (jo īpaši attiecībā uz to, ka Latvijas

68iesniegtajos aprēķinos ir ņemts vērā viss elektroenerģijas

69ražotājiem sniegtais atbalsts visā to darbības periodā

70(elektrostaciju dzīves ciklā), kā arī to, ka Latvijā pirms

712007. gada pašmāju elektroenerģijas tirgus ir bijis slēgts

72konkurencei)?

73Saeimas lēmums par OIK bijis pārāk plašs un

74vispārīgs. Iespējams, neatbilstošs tieši parlamentārās

75komisijas darbībai, jo lielais apjoms un ierobežotie resursi

76neļāva veikt pētniecību, analīzi un izmeklēšanu tieši šādā

77rakursā.

785.3. Kuras institūcijas un amatpersonas ir

79atbildīgas par komunikāciju ar Eiropas Komisiju attiecībā uz

80Latvijas ieviestajām atbalsta sistēmām un atbalsta

81pasākumiem, kā arī EK lēmuma sagatavošanas un pieņemšanas

82procesā?

83Par amatpersonu atbildību skat. ziņojuma 6.

84punktu. Par komunikāciju ar Eiropas Komisiju attiecībā uz

85Latvijas ieviestajām atbalsta sistēmām un atbalsta

86pasākumiem, kā arī EK lēmuma sagatavošanas un pieņemšanas

87procesā atbildīgas bija Ekonomikas ministrijas amatpersonas.

88Konkrētas amatpersonas un to darbības periodi atspoguļoti

89ministru prezidenta ziņojumā. 11

905.4. Kuras institūcijas un amatpersonas ir atbildīgas par

91savlaicīgu patiesas, pilnīgas un objektīvas informācijas

92sagatavošanu un iesniegšanu Eiropas Komisijai?

93Nav konstatēta kādas institūcijas un amatpersonas vaina par

94nesavlaicīgu informācijas sagatavošanu un iesniegšanu

95Eiropas Komisijai - skat. atbildi uz 5.1.1. un 5.1.2.

96apakšpunktu.

97Komisijas rīcībā nav informācijas, ka Eiropas Komisijai

98nebūtu sniegta patiesa, pilnīga vai objektīva

99informācija.

1005.5. Vai kādas institūcijas vai amatpersonas ir likušas

101šķēršļus, kavējušas vai ietekmējušas savlaicīgu patiesas,

102pilnīgas un objektīvas informācijas par Latvijā īstenoto un

103plānoto atbalsta pasākumu ieviešanu sagatavošanu un

104iesniegšanu Eiropas Komisijai?

105Komisija nav konstatējusi tīšas darbības, kad kādas

106institūcijas vai amatpersonas būtu likušas šķēršļus,

107kavējušas vai ietekmējušas pētījumu, aprēķinu un novērtējumu

108izstrādi. Iespējams, ka šādas darbības konstatēs

109tiesībsargājošās institūcijas izmeklēšanas procesā

110krimināllietā (skat. 6. jautājumu).

1115.6. Kuras institūcijas un amatpersonas ir atbildīgas par

112lēmumu pieņemšanu par Latvijas pieļautās diskriminācijas 80

113miljonu euro apmērā kompensēšanu Igaunijai un

114Lietuvai? Kādas institūcijas un amatpersonas ir pieņēmušas

115lēmumus par šādas diskriminācijas kompensācijas risinājumiem

116(par šīs naudas summas ieguldīšanu projektos, kas nāktu par

117labu ārvalstu ražotājiem)? Vai šādi lēmumi atbilst Latvijas

118tautsaimniecības interesēm?

119Saeimas lēmums par OIK bijis pārāk plašs un vispārīgs.

120Iespējams, neatbilstošs tieši parlamentārās komisijas

121darbībai, jo lielais apjoms un ierobežotie resursi neļāva

122veikt pētniecību, analīzi un izmeklēšanu tieši šādā

123rakursā.

1245.7. Vai Latvija ir pilnībā un atbilstoši izpildījusi

125visus EK lēmumā minētos nosacījumus? Vai šajā sakarā Latvija

126ir sniegusi Eiropas Komisijai informāciju, kas ir patiesa,

127pilnīga un objektīvi ataino atbalsta sniegšanu

128elektroenerģijas ražotājiem Latvijā?

129Saeimas lēmums par OIK bijis pārāk plašs un vispārīgs.

130Iespējams, neatbilstošs tieši parlamentārās komisijas

131darbībai, jo lielais apjoms un ierobežotie resursi neļāva

132veikt pētniecību, analīzi un izmeklēšanu tieši šādā

133rakursā.

1345.8. Vai EK lēmumā konstatēto neatbilstību un pārkāpumu

135rezultātā Latvijas lietotājiem radītā kaitējuma nekavējoša

136novēršana ir Latvijas tautsaimniecības interesēm atbilstoša

137un samērīga?

138Komisija secinājusi, ka šāds mehānisms nepastāv. Ņemot

139vērā Komisijas darba laikā noskaidroto, ir pamats uzskatīt,

140ka Latvijas lietotājiem radītā kaitējuma novēršana ir uzsākta

141vēl pirms EK lēmuma pieņemšanas, bet tā nav bijusi

142pietiekama, mainoties valdībām, ir mainījusies izskatāmo

143jautājumu intensitāte.

1445.9. Vai EK lēmumā konstatētās neatbilstības un pārkāpumi

145rada pienākumu atbildīgajām institūcijām un amatpersonām

146nekavējoties veikt visas nepieciešamās darbības, lai novērstu

147EK lēmumā norādīto pārkāpumu rezultātā radīto kaitējumu

148Latvijas lietotājiem?

149Komisija secinājusi, ka šāds mehānisms nepastāv. EK

150lēmumā konstatētās neatbilstības un pārkāpumi rada pienākumu

151atbildīgajām institūcijām un amatpersonām nekavējoties veikt

152visas nepieciešamās darbības, lai novērstu EK lēmumā norādīto

153pārkāpumu rezultātā radīto kaitējumu Latvijas

154lietotājiem.

1555.10. Vai EK lēmumā konstatētās elektroenerģijas ražotāju

156pārkompensācijas seku novēršana (kompensēšana Latvijas

157lietotājiem) ilgstošā laika periodā, nevis nekavējoties ir

158Latvijas tautsaimniecības interesēm atbilstoša un

159samērīga?

160EK lēmumā konstatētā elektroenerģijas ražotāju

161pārkompensācijas seku novēršana (kompensēšana Latvijas

162lietotājiem) ilgstošā laika periodā, nevis nekavējoties nav

163Latvijas tautsaimniecības interesēm atbilstoša un samērīga.

164Tomēr, šajā kontekstā jāskata arī iespēja šobrīd precīzi

165aprēķināt nodarītā kaitējuma apmērus - vēl nav pabeigti

166kriminālprocesi, nav veikts vispusīgs, komplekss un

167aptverošs, aprēķinos balstīts pētījums, lai precīzi

168aprēķinātu visu nodarīto kaitējumu. Tāpat, Komisija nav

169konstatējusi skaidru politisko gribu šādus kompleksus

170pētījumus veikt un, Komisija nav guvusi pārliecību par

171politisko nostāju kaut ko kompensēt Latvijas iedzīvotājiem.

172Šobrīd notiek diskusijas par OIK sistēmas sakārtošanu,

173maksājumu minimizēšanu vai likvidēšanu. Domas dalās, un

174viedokļi atšķiras. Latvijas valdībai nepieciešams uzņemties

175atbildību un konceptuāli vienoties par tālāko ceļu šajā

176jautājumā.

1775.11. Kuras institūcijas un amatpersonas ir atbildīgas

178par:

1795.11.1. pilnvērtīgu Latvijas sabiedrības informēšanu par

180EK lēmumu un tā sekām;

181Par pilnvērtīgu Latvijas sabiedrības informēšanu par EK

182lēmumu un tā sekām atbildīga bija Ekonomikas ministrija. Par

183amatpersonu atbildību skat. ziņojuma 6.punktu.

1845.11.2. lēmumu atteikties no EK lēmuma saņemšanas

185latviešu valodā;

186Skatīt 5.12 apakšpunktu.

1875.11.3. savlaicīgu EK lēmuma tulkojuma latviešu valodā

188sagatavošanu un publiskošanu?

189Skatīt 5.12 apakšpunktu.

1905.12. Vai EK lēmuma nepubliskošana un atteikšanās no tā

191saņemšanas latviešu valodā, kā arī EK lēmuma tulkojuma

192latviešu valodā savlaicīga nesagatavošana atbilst Latvijas

193sabiedrības interesēm?

194Kā izskanēja no uzaicināto personu skaidrojumiem, primāri

195netika pieprasīts EK lēmums latviešu valodā tā iemesla dēļ,

196lai lēmumu varētu saņemt ātrāk.

197Protams, ka sabiedrības interesēs bija saņemt lēmumu

198latviešu valodā, lai varētu ar to iepazīties, tādējādi

199izvairoties no nevajadzīgas ažiotāžas un sabiedrības

200neizpratnes. Bet, valsts institūcijām, kuru uzdevums bija

201pēc iespējas ātrāk saņemt lēmumu, iespējams, prioritāte

202bija saņemt šo lēmumu pēc iespējas ātrāk, lai varētu sākt

203atbilstoši rīkoties.

2045.13. Vai atbildīgās institūcijas un amatpersonas ir

205savlaicīgi sniegušas patiesu, pilnīgu un objektīvu

206informāciju par EK lēmumu?

207Saeimas lēmums par OIK bijis pārāk plašs un vispārīgs.

208Iespējams, neatbilstošs tieši parlamentārās komisijas

209darbībai, jo lielais apjoms un ierobežotie resursi neļāva

210veikt pētniecību, analīzi un izmeklēšanu tieši šādā rakursā.

211EK nav izteikusi pretenzijas par informācijas sniegšanas

212kavējumiem.

2135.14. Vai EK lēmuma iztulkošanā un piemērošanā, kā arī

214tajā norādīto neatbilstību un pārkāpumu novēršanā tiek

215samērīgi ņemtas vērā gan Latvijas lietotāju, gan atbalsta

216saņēmēju intereses?

217Nav iespējams konstatēt, jo EK lēmums šo jomu nevērtē,

218savukārt situācijas izvērtēšanai nepieciešams veikt apjomīgu

219pētījumu, ko nepieļauj komisijas resursi un atvēlētais laika

220ietvars.

1Par nodarīto

2kaitējumu un tiesībaizsardzības institūciju rīcību

36.1. Kāds ir kopējais Latvijas tautsaimniecības

4interesēm, Latvijas un Eiropas Savienības tiesību normām

5neatbilstošas valsts atbalsta sistēmas elektroenerģijas

6ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem un koģenerācijā

7(arī jebkura veida un nosaukuma ar normatīvajiem aktiem

8noteiktu un pieļautu līdz šim pastāvējušu atbalsta pasākumu

9elektroenerģijas ražotājiem vai elektroenerģijas obligātā

10iepirkuma pasākumu vai sistēmas) izveidošanas un darbības,

11tās nepietiekamās uzraudzības un kontroles, kā arī

12savlaicīgas nesaskaņošanas ar Eiropas Komisiju nodarītais

13kaitējums Latvijas tautsaimniecībai?

14Precīzu nodarīto kaitējumu Latvijas tautsaimniecībai nav

15iespējams aprēķināt, jo obligātās iepirkumu komponente

16turpina pastāvēt joprojām. Turpinās dažādas tiesvedības, ir

17indikācijas par jaunām tiesvedībām, turpinās izmeklēšana

18kriminālprocesos, kā rezultātā kopējais noradītā kaitējuma

19aprēķins uz šo brīdi nav precīzi veicams.

206.2. Vai Latvijas tiesībaizsardzības institūcijas ir

21savlaicīgi un efektīvi veikušas visas nepieciešamās darbības,

22lai noskaidrotu Latvijas tautsaimniecībai nodarītā kaitējuma

23apmēru, noskaidrotu tās amatpersonas, kuras nav godprātīgi

24veikušas savus pienākumus un visas nepieciešamās darbības

25atbilstoši to kompetencei, kuras ir likušas šķēršļus,

26kavējušas vai ietekmējušas atbalsta piešķiršanas un

27sniegšanas efektīvas uzraudzības un kontroles sistēmas

28izveidošanu, kā arī efektīvu uzraudzību un kontroli pār

29atbalsta piešķiršanu un sniegšanu un ir atbildīgas par

30kaitējuma nodarīšanu Latvijas tautsaimniecībai, kā arī lai

31atbildīgās personas sauktu pie likumā noteiktās

32atbildības?

33Tiesībsargājošās institūcijas ir rīkojušās,

34tiklīdz saņemts signāls. Komisijai neradās šaubas par to, ka

35Latvijas tiesībaizsardzības institūcijas ir savlaicīgi un

36efektīvi veikušas visas nepieciešamās darbības, lai

37noskaidrotu Latvijas tautsaimniecībai nodarītā kaitējuma

38apmēru, noskaidrotu tās amatpersonas, kuras nav godprātīgi

39veikušas savus pienākumus un visas nepieciešamās darbības

40atbilstoši to kompetencei, kuras ir likušas šķēršļus,

41kavējušas vai ietekmējušas atbalsta piešķiršanas un

42sniegšanas efektīvas uzraudzības un kontroles sistēmas

43izveidošanu, kā arī efektīvu uzraudzību un kontroli pār

44atbalsta piešķiršanu un sniegšanu un ir atbildīgas par

45kaitējuma nodarīšanu Latvijas tautsaimniecībai, kā arī lai

46atbildīgās personas sauktu pie likumā noteiktās atbildības.

47Komisija norāda, ka izmeklēšana uzsāktajās lietās turpinās,

48Ekonomikas ministrija un AS "Sadales tīkls" cieši

49sadarbojas ar izmeklēšanas iestādēm. Tāpat, gan Ekonomikas

50ministrija gan AS "Sadales tīkls" pašas ir

51iesniegušas pieteikumus tiesībsargājošajām institūcijām

52sakarā ar aizdomām par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem.

53Pēc AS "Sadales tīkls" iesnieguma ierosinātā

54krimināllieta jau ir nodota tiesā iztiesāšanai.

556.3. Vai Latvijas tiesībaizsardzības institūcijas ir

56savlaicīgi un efektīvi veikušas visas nepieciešamās darbības,

57lai noskaidrotu, vai amatpersonas, kuras nav godprātīgi

58veikušas savus pienākumus un visas nepieciešamās darbības

59atbilstoši to kompetencei un Latvijas tautsaimniecības

60interesēm, kuras ir likušas šķēršļus, kavējušas vai

61ietekmējušas atbalsta piešķiršanas un sniegšanas efektīvas

62uzraudzības un kontroles sistēmas izveidošanu, kā arī

63efektīvu uzraudzību un kontroli pār atbalsta piešķiršanu un

64sniegšanu:

656.3.1. nav tieši vai netieši guvušas personīgu labumu no

66šādas rīcības (bezdarbības);

67Tādas personas vēl nav identificētas. Šāda informācija nav

68Komisijas rīcībā, tāpēc, ka, saskaņā ar kriminālprocesa

69likuma 375. panta pirmo daļu, kriminālprocesa laikā

70krimināllietā esošie materiāli ir izmeklēšanas noslēpums,

71un ar tiem drīkst iepazīties amatpersonas, kuras veic

72kriminālprocesu, kā arī personas, kurām minētās

73amatpersonas attiecīgos materiālus uzrāda šajā likumā

74paredzētajā kārtībā.

75Pat ja Komisija būtu iepazinusies ar kriminālprocesā

76esošajiem materiāliem, Komisijas funkcijās neietilps šo

77materiālu vērtēšana - tā ir prokuratūras un tiesas

78kompetence.

796.3.2. atbalsta saņēmēji nav prettiesiski tieši vai

80netieši ietekmējuši vai motivējuši?

81Pašlaik tādu ziņu nav. Šāda informācija nav Komisijas

82rīcībā, tāpēc, ka, saskaņā ar kriminālprocesa likuma 375.

83panta pirmo daļu, kriminālprocesa laikā krimināllietā

84esošie materiāli ir izmeklēšanas noslēpums, un ar tiem

85drīkst iepazīties amatpersonas, kuras veic kriminālprocesu,

86kā arī personas, kurām minētās amatpersonas attiecīgos

87materiālus uzrāda šajā likumā paredzētajā kārtībā.

88Pat ja Komisija būtu iepazinusies ar kriminālprocesā

89esošajiem materiāliem, Komisijas funkcijās neietilps šo

90materiālu vērtēšana - tā ir prokuratūras un tiesas

91kompetence.

926.4. Vai Latvijas tiesībaizsardzības

93institūcijas ir savlaicīgi un efektīvi veikušas visas

94nepieciešamās darbības, lai noskaidrotu (apstiprinātu vai

95noliegtu), vai Latvijas tautsaimniecības interesēm, Latvijas

96un Eiropas Savienības tiesību normām neatbilstošas valsts

97atbalsta sistēmas elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem

98energoresursiem un koģenerācijā (arī jebkura veida un

99nosaukuma ar normatīvajiem aktiem noteiktu un pieļautu līdz

100šim pastāvējušu atbalsta pasākumu elektroenerģijas ražotājiem

101vai elektroenerģijas obligātā iepirkuma pasākumu vai

102sistēmas) izveidošanas un darbības, tās nepietiekamās

103uzraudzības un kontroles, kā arī savlaicīgas nesaskaņošanas

104ar Eiropas Komisiju iemesls nav saistīts ar koruptīvām

105darbībām?

106Ar šo jautājumu Latvijas Republikas Saeima jau ir pēc

107būtības noteikusi, ka pastāvošā valsts atbalsta sistēmas

108elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem

109un koģenerācijā ir neatbilstoša Latvijas tautsaimniecības

110interesēm, Latvijas un Eiropas Savienības tiesību normām.

111a) 2018. gada pavasarī prokuratūrā, atbilstoši

112Prokuratūras likuma 16. panta otrās daļas pirmajam punktam,

113tika izvērtēta Elektroenerģijas tirgus likuma normu

114atbilstība Latvijas Republikas Satversmei.

115Pārbaudes rezultātā, izmantojot Satversmes tiesas likuma

11617. panta pirmās daļas 5.punktā noteiktās tiesības, 2018.

117gada 19. aprīlī ģenerālprokurors Satversmes tiesā iesniedza

118pieteikumu Elektroenerģijas tirgus likumā noteikto

119pienākumu - publiskā tirgotāja izmaksas segt visiem

120Latvijas elektroenerģijas galalietotājiem - atzīt par

121neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 91. pantam un

122105. panta otrajam teikumam.

123Konkrēti, par neatbilstošām Latvijas Republikas

124Satversmei, kurā noteikts, ka visi cilvēki Latvijā ir

125vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā, un cilvēka tiesības

126tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas, bet īpašumu

127nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm, tika lūgts

128atzīt Elektroenerģijas tirgus likuma 28. panta piektajā

129daļā, 28.1 panta ceturtajā daļā, 30. panta trešajā daļā,

13030.2 panta trešajā daļā, pārejas noteikumu 53.punktā

131noteikto, ka publiskā tirgotāja izmaksas sedz visi

132elektroenerģijas galalietotāji.

133Pieteikumā analizēts arī 2017. gada 24. aprīlī

134publicētais Eiropas Komisijas atzinums SA-43140 par

135Latvijas valsts atbalstu atjaunojamajai enerģijai un

136siltuma un elektroenerģijas ražošanai kopsakarā ar Eiropas

137Savienības Tiesas 2015. gada 19. marta spriedumu lietā Nr.

138C-672/13, secinot, ka Komisijas vēlāks saskaņojums nepadara

139valsts atbalsta pasākumus par likumīgiem un nepiešķir

140ieinteresētajām personām tiesisko paļāvību, citastarp, ka

141atbalsts tiks turpināts.

142Ar Satversmes tiesas 4. kolēģijas 2018. gada 21. maija

143lēmumu pagarināts ģenerālprokurora pieteikuma izskatīšanas

144termiņš, atzīstot, ka nepieciešama pieteikuma juridiskā

145pamatojuma padziļināta analīze, dēļ kā pieteikums atzīstams

146par sarežģītu.

147Ar Satversmes tiesas 2018. gada 5. jūnija rīcības sēdes

148lēmumu, pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 18. panta

149pirmās daļas 4. punktu un vadoties no šā likuma 20. panta

150piektās daļas 3.punkta un 71.daļas, atteikts

151ierosināt lietu.

152Satversmes tiesas likuma 18. panta pirmās daļas 4.

153punkts paredz, ka pieteikumā par lietas ierosināšanu

154jānorāda pieteikuma juridiskais pamatojums. Saskaņā ar šā

155likuma 20. panta piektās daļas 3. punktu, izskatot

156pieteikumus, kolēģija ir tiesīga atteikties ierosināt

157lietu, ja pieteikums neatbilst likuma 18. panta prasībām,

158bet atbilstoši šā likuma 20. panta 71. daļai, ja

159kolēģija lemj par atteikšanos ierosināt lietu un tiesnesis

160- kolēģijas loceklis - balso pret šādu kolēģijas nolēmumu,

161turklāt viņam ir motivēti iebildumi, pieteikuma izskatīšanu

162un lēmuma pieņemšanu nodod rīcības sēdei pilnā tiesas

163sastāvā.

164Saskaņā ar Satversmes tiesas reglamenta 60. punktu, ja

165tiesnesim ir motivēti iebildumi pret kolēģijā sagatavoto

166lēmumu par atteikšanos ierosināt lietu, kolēģijas

167priekšsēdētājs par to informē tiesas priekšsēdētāju, kas

168sasauc rīcības sēdi pieteikuma izskatīšanai. Minētais dod

169pamatu secinājumam, ka tiesas kolēģijas viedoklis par

170atteikšanos ierosināt lietu, nav bijis vienbalsīgs.

171Atzīmējams arī, ka atbilstoši Satversmes tiesas reglamenta

17258.punktam, gatavojot pieteikumu izskatīšanai, kolēģija vai

173tiesnesis, ja nepieciešams, var uzaicināt pieteikuma

174iesniedzēju sniegt papildu paskaidrojumus vai iesniegt

175dokumentus, kā arī pieprasīt no institūcijas vai

176amatpersonas, kas izdevusi apstrīdēto aktu, kā arī no

177jebkuras valsts vai pašvaldību institūcijas, dokumentus un

178ziņas, kas nepieciešamas, lai izlemtu jautājumu par lietas

179ierosināšanu vai atteikšanos ierosināt lietu. Lietas

180ierosināšanas stadijā prokuratūrai papildus informācija

181netika pieprasīta.

182b) Komisija pieturas pie viedokļa, ka Latvijas tiesību

183aizsardzības institūcijas var rīkoties un uzsākt kādas

184darbības korupcijas gadījumu izmeklēšanai tikai

185Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā, proti, kad

186kļuvis zināms kriminālprocesa uzsākšanas iemesls un pamats.

187Ņemot vērā minēto, lielākā aktivitāte notikusi tikai pēc

1882017. gada skandāla, kurš nāca klajā pēc TV3 raidījuma

189"Nekā personīga" sižeta - proti pēc tam, kas

190tiesībsargājošās institūcijas ir uzzinājušas par šādiem

191iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem.

192Tikšanās laikā ar Valsts policiju un, iepazīstoties ar

193komisijas rīcībā esošajiem dokumentiem, komisija secināja,

194ka Valsts policijas institūcijas nav novilcinājušas

195izmeklēšanas procesu, kā arī visi procesi uzsākti

196savlaicīgi. Tāpat Komisija pēc savas iniciatīvas ir

197nosūtījusi Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrai

198izvērtēšanai informāciju par iespējamiem noziedzīgiem

199nodarījumiem.

200Izmeklēšana par koruptīvām darbībām amatpersonu rīcībā

201notiek uzsākto kriminālprocesu ietvaros, kas saistīti ar

202pretlikumīgu labuma gūšanu no OIK shēmām.

203Tiešajās sarunās noskaidrojās, ka kriminālprocesus par

204vismaz 100 epizodēm izmeklē četri izmeklētāji, vairākos

205gadījumos nepieciešamas sarežģītas un dārgas ekspertīzes,

206kā arī tika skarta sen jau zināma un diskutēta tēma par

207kvalificētu policijas darbinieku izglītības sistēmu un

208komisija nonāca pie secinājuma, ka ir nepieciešams atjaunot

209Policijas akadēmiju, kas gatavotu speciālistus tikai darbam

210policijā ar noteiktu termiņu, kurā absolventam jāstrādā pēc

211specialitātes12;

212Valsts policijas priekšnieks I. Ķuzis informēja, ka

213visas lietas13 ir apvienotas vienā pārvaldē -

214atrodas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldē.

215Lietas ir sadalītas trīs lielos blokos:

1Kriminālprocesi, kuros informācija bija jau 2017.

2gada, nogalē (tā saucamās "konteinershēmas");

1Kriminālprocesi, kas saistīti ar uzņēmumiem, kuri jau

2bija uzsākuši darbu, bet tika konstatētas problēmas

3saražotā uzskaitē - nepareizi tiek aprēķināts pašpatēriņš.

4Šajā blokā aktīvā stadijā tagad ir septiņas stacijas četros

5kriminālprocesos. Par vienu staciju ir izmeklēšana

6pabeigta, lieta nodota kriminālvajāšanai prokuratūrai, un

7atrodas tiesā iztiesāšanas stadijā. Šīs lietas ir daudz

8sarežģītākas nekā pirmā bloka lietas, jo ir daudz ļoti

9specifisku tehnisku jautājumu - kas ir pašpatēriņš, kas ir

10saražotais, kas ir nodotais utt.. Šajās lietās, tiek

11pieaicināti speciālisti, kuri dod atzinumus;

1Amatpersonu atbildība. Tiek izvērtēta vairāku personu

2rīcība un izmeklēšana arī virzās uz priekšu.

3c) Iepazīstoties ar materiāliem un, ņemot vērā prokurora

4atziņas 2019. gada 23. septembra Komisijas sēdes laikā,

5Komisija ir sagatavojusi un saskaņā ar Parlamentārās

6izmeklēšanas komisiju likuma 9. panta otro daļu,

7Komisija:

81. 2019. gada 30. septembrī nosūtījusi

9Ģenerālprokuratūrai lūgumu organizēt pārbaudi (vēstules Nr.

10232.9/18-35-13/19), lai izvērtētu, vai astoņās epizodēs ir

11noticis Krimināllikuma 177., 195. vai 319. pantā

12paredzētais noziedzīgais nodarījums;

133. 2019. gada 19. novembrī ir pārsūtījusi

14Ģenerālprokuratūrai Ziedoņa Ziediņa iesniegumu, ar lūgumu

15cita starpā izvērtēt Valsts policijas Zemgales reģiona

16pārvaldes Jelgavas iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas

17inspektora 2019. gada 6. septembra lēmuma par

18kriminālprocesa Nr.11221079919 izbeigšanu, pamatotību. No

19Zemgales tiesas apgabala prokuratūras 2019. gada 6.

20septembrī saņemta informācija, ka lēmums par

21kriminālprocesa izbeigšanu pilnībā atcelts un nodots

22izmeklēšanas turpināšanai;

234. 2020. gada 21. janvārī pārsūtīti dokumenti (vēstules

24Nr. 232.9/18-2-13/20) Ģenerālprokuratūrai, kuri satur

25informāciju par iespējamām krāpnieciskām darbībām ar

26pašpatēriņu, paralēli elektrības ražošanai iepērkot

27elektroenerģiju no "Latvenergo" par vairāk nekā

28100 epizodēm.

29Iepazīstoties ar Zemgales tiesas apgabala prokuratūras

30un Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās

31prokuratūras sniegto informāciju par kriminālprocesu

32virzību, noskaidrots, ka divi kriminālprocesi nodoti

33izskatīšanai tiesā. Zemgales tiesas apgabala prokuratūra

34krimināllietā Nr.11815004818 ir pieteikusi kaitējuma

35kompensāciju valsts interesēs par kopējo summu 2 544 781,83

36EUR (divi miljoni pieci simti četrdesmit četri tūkstoši

37septiņi simti astoņdesmit viens euro 83 euro

38centi)14.

39Ņemot vērā to, ka policija un prokuratūra Komisijas

40darbības laikā veica kriminālprocesu pirmstiesas

41izmeklēšanu un apsūdzības izvirzīšanu, Komisijai saskaņā ar

42Kriminālprocesa likuma 396.pantu nebija iespējas iepazīties

43ar lietas materiāliem un aizsargājamo informāciju, līdz ar

44to Komisija nevar vērtēt Valsts policijas veiktās

45izmeklēšanas kvalitāti, kā arī nebija iespēja

46pārliecināties par to, ka kriminālizmeklēšanas gaitā būtu

47identificētas personas, kuras tieši vai netieši guvušas

48personīgu labumu no savas darbības vai bezdarbības, ir

49tikušas prettiesiski tieši vai netieši ietekmētas vai

50motivētas no atbalsta saņēmēju puses. Šādi pārkāpumi ir

51konstatējami tikai izmeklēšanas gaitā, izmantojot

52Kriminālprocesa likumā noteiktās darbības, kas nav

53Komisijas kompetencē.

54Komisijas ieskatā šobrīd nav iespējams sniegt

55viennozīmīgu atbildi uz uzdoto jautājumu, jo turpinās

56izmeklēšanas darbības.

57Komisijas

58sastāvs

59Izmeklēšanas komisijas sastāvā ir 7 deputāti, katrs no

60septiņām 13. Saeimā izveidotajām frakcijām: Ieva Krapāne (KPV

61LV), Mārtiņš Šteins (AP), Romāns Naudiņš (NA), Viktors Valainis

62(ZZS), Jānis Ādamsons (S), Sandis Riekstiņš (JKP), Atis Lejiņš

63(JV).

64Komisijas locekļi par Komisijas priekšsēdētāju ievēlēja Ievu

65Krapāni (KPV LV), bet par Komisijas sekretāru - Mārtiņu Šteinu

66(AP).

67Ievērojot Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likuma III.

68nodaļā noteikto, jau pirmajā Komisijas sēdē vienbalsīgi tika

69pieņemts lēmums ierosināt ģenerālprokuroru norīkot darbam

70Komisijā prokuroru. Atsaucoties uz Komisijas ierosinājumu,

71ģenerālprokurors dalībai Komisijā norīkoja Ģenerālprokuratūras

72Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta prokuroru Uvi

73Kozlovski un Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokuroru Ando

74Skalbi.

75Komisijas konsultante no 2019. gada 8. jūlija līdz 2019. gada

7622. novembrim un no 2019. gada 29. novembra līdz 2020. gada 20.

77februārim bija Ineta Muižniece. Komisijas tehniskā sekretāre no

782019. gada 5. jūlija līdz 2019. gada 22. novembrim un no 2019.

79gada 27. novembra līdz 2020. gada 20. februārim bija Ilze

80Vanaga.

81Komisijas pētījuma

82objekts

83Izvērtējot saņemtos jautājumus, komisija definē savu izpētes

84objektu, kas ir Latvijas valsts tiesiski noteikta atbalsta

85sistēma elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem

86energoresursiem un efektīvā koģenerācijā.

87Komisija, vadoties no Satversmes tiesas pieņemtās prakses,

88vērtē, vai OIK sistēmai ir tiesiskiem līdzekļiem sasniedzams

89racionāls mērķis, vai ir bijis tiesiskais regulējums un vai šis

90regulējums atbilst nospraustā mērķa sasniegšanai, kā arī to vai

91nosprausto mērķi nav bijis iespējams sasniegt ar sabiedrībai

92mazāk nelabvēlīgiem instrumentiem. Komisija pieņem, ka OIK

93racionālais mērķis ir nodrošināt Latvijas enerģētisko neatkarību

94un nodrošinātu videi draudzīgas elektroenerģijas ražošanu.

95AER un koģenerācija kā elektroenerģijas ieguves veidi,

96vērtējot OIK nav nošķirami, jo Latvijas apstākļos, lai

97nodrošinātu enerģētisku autonomiju un stabilu strāvas padevi

98tīklā, ir nepieciešams kompensāciju mehānisms. Pasaules praksē to

99nodrošina ar ģenerācijas sistēmām, kuras izmanto fosilo kurināmo

100un darbojas nepārtraukti, gaidīšanas režīmā. Lai mazinātu šāda

101procesa negatīvo ietekmi uz vidi, labākais risinājums ir izmantot

102radīto enerģiju siltuma formā (koģenerācijā).

103Komisija ņem vērā EK un ekspertu atzinumus par AER un citu

104elektroenerģijas ražošanas tehnoloģiju raksturu un tehnoloģisko

105progresu. Piemēram, apstākli, ka šobrīd AER tehnoloģiju iekārtu

106dzīves cikls, izņemot hidroelektrostacijas, ir aptuveni 20 gadi,

107kā tas norādīts EK lēmuma 78. punktā.

108Komisija ir konstatējusi, ka laika posmā no 1995. gada līdz

109šai dienai, valsts atbalsta sistēmu regulē komplicēta, šim mērķim

110radīta, tiesību normu kopa, attiecīgi tiesiskais regulējums

111pastāv un to ir iespējams vērtēt.

112Lai atbildētu uz pēdējo jautājumu Komisija vērtē, vai ir

113bijuši atbilstoši pētījumi par situāciju, kurā tika veidots

114tiesiskais regulējums atbalsta sistēmas veidošanai un vai

115tiesiskais regulējums ir veidots atbilstoši šo pētījumu

116rezultātiem, kā arī vai atbildīgās valsts iestādes un

117amatpersonas ir veikušas ietekmes izvērtēšanu un nodrošinājušas

118atbilstošu izmaiņu veikšanu, gadījumā, ja regulējums nav

119sasniedzis savu mērķi.

120Komisijas pētāmā

121laika ietvars

122Klasiskā OIK sistēma tiesību normā tiek nosaukta vārdā 2005.

123gadā Elektroenerģijas tirgus likumā. Tomēr, ievērojot Saeimas

124doto uzdevumu un definēto pētījuma objektu, komisija secina, ka

125pirmo reizi kā dubulto tarifu sistēma tā parādās 1995. gadā

126Ministru kabineta 1995. gada 14. martā noteikumos nr.54 "Par

127Latvijas Republikā ražotās elektroenerģijas iepirkuma

128cenām", pamatojoties uz likuma "Par 1925. gada 1.aprīļa

129likuma "Ministru kabineta iekārta" atjaunošanu"

130(turpmāk - Ministru kabineta iekārtas likums) 14.panta pirmās

131daļas 3.punktu. Pētījuma aptvertais periods turpinās līdz mūsu

132dienām.

133Komisijas

134darbs

135Ir notikušas 27 sēdes, kurās kopumā piedalījušās 52

136uzaicinātās personas15

137Paralēli Komisijas sēdēm noritēja apjomīga sarakste ar valsts

138iestādēm, kā arī tika izskatīti saņemtie fizisko personu

139iesniegumi. Uz Komisijas rakstiskajiem jautājumiem atbildes tika

140saņemtas no Ekonomikas ministrijas, AS "Sadales tīkli",

141Ģenerālprokuratūras, Rīgas apgabala tiesas prokuratūras, Valsts

142Kancelejas, Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes,

143Frakcijas "Saskaņa" deputāta Ivara Zariņa, Frakcijas

144"Saskaņa" deputāta Jāņa Ādamsona, privātpersonām,

145Latvijas Republikas Saeimas Pieprasījumu komisijas, Galvenās

146kriminālpolicijas pārvaldes, Zemgales tiesu apgabala

147prokuratūras, Zemkopības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, no

148Aigara Kalvīša kā Ministru prezidenta (laikā no 2004. gada līdz

1492007. gadam), Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas,

150Valsts Policijas, Eiropas Komisijas priekšsēdētājas

151izpildvietnieka eiro un sociālā dialoga, kā arī finanšu

152stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgu savienības

153jautājumos Valda Dombrovska kā bijušā Latvijas Republikas

154Ministru prezidenta.

155Sēžu

156apmeklējums16

157Hronoloģija

158Vēsturiski Latvija, ievērojot augsto rūpnieciskās attīstības

159līmeni, ir bijusi enerģētiski atkarīga no importētiem

160energoresursiem un elektroenerģijas. 20. gadsimta nogalē Latvijā

161elektroenerģiju ražoja trīs HES, un četri TEC (ir arī citas

162nelielas ģenerējošas iekārtas). Trūkstošā elektroenerģija tika

163saņemta no Igaunijas, Lietuvas, Baltkrievijas un Krievijas, ar

164kurām bija saslēgums vienotā elektrotīklā. Līdz ar Latvijas

165valstiskās neatkarības atgūšanu radās nepieciešamība veidot

166patstāvīgu enerģētikas politiku un izstrādāt savu tiesisko

167regulējumu.

168Juridiskie pamati atbalsta sistēmai elektroenerģijas ražošanai

169no atjaunojamiem energoresursiem un efektīvā koģenerācijā tika

170iestrādāti likumā "Par uzņēmējdarbības regulēšanu

171enerģētikā", kas tika pieņemts 1995. gada 6. septembrī.

172Likums noteica, ka no atjaunojamiem energoresursiem saražotās

173elektroenerģijas iepirkuma cena atbilst divkāršam

174elektroenerģijas realizācijas vidējam tarifam. Komisijas rīcībā

175nav informācijas, vai Ekonomikas ministrija vai Saeima būtu

176veikusi nepieciešamos pētījumus, aprēķinus un novērtējumus pirms

177likuma "Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā".

178Palielināts elektroenerģijas tarifs, par AER un efektīvā

179koģenerācijā ražotu elektroenerģiju, tiek noteikts ar Ministru

180kabineta 1995. gada 14. martā noteikumos nr. 54 "Par

181Latvijas Republikā ražotās elektroenerģijas iepirkuma cenām"

182vēl pirms likuma "Par uzņēmējdarbības regulēšanu

183enerģētikā" pieņemšanas.

18490-tie

185gadi

186Ar OIK tika aizvietots Latvijā jau pagājušā gadsimta

187deviņdesmito gadu vidū izveidotais virsmaksājums, kas tika

188ieviests, lai sniegtu iespēju mazas jaudas (līdz 2MW)

189hidroelektrostacijām, kas darbojās vai plānoja savu darbību

190atjaunot līdz 2000. gadam, saņemt iepirkuma cenu, kas atbilda

191valsts akciju sabiedrības "Latvenergo" divkāršam

192elektroenerģijas realizācijas vidējam aprēķina

193tarifam17.

1941997. gadā Satversmes tiesas procesā Saeima konstatēja, ka

195Ekonomikas ministrijas pārstāvji likumprojektu izskatīšanas laikā

196deputātiem pasniedza vienpusēju informāciju, attiecīgajai

197atbildīgajai komisijai noklusējot, ka jau ir aizsākti konkrēti

198koģenerācijas projekti, noslēgti līgumi par nepieciešamās

199tehnikas izgatavošanu, sākta projektu kreditēšana. Deputāti

200netika informēti, ka Ekonomikas ministrija nav par piedāvātajām

201izmaiņām informējusi tos uzņēmējus, kas jau saņēmuši licenci

202uzņēmējdarbībai enerģētikā koģenerācijas jomā. Laika posmā no

2031995. gada 6. septembra, kad spēkā stājies likums "Par

204uzņēmējdarbību enerģētikā", līdz 1997. gada februārim,

205Ekonomikas ministrijas speciālisti tā arī nav uzsākuši izstrādāt

206konkrētu koģenerācijas attīstības programmu. Turklāt pietiekami

207mērķtiecīgi netiek vadīta un kontrolēta pašu enerģētikas ražotāju

208attīstība. Kopš 1995. gada 6. septembra Ekonomikas ministrija tā

209arī nav izstrādājusi saražotās elektroenerģijas iepirkšanas

210kārtību. Pieņemot neprecīzu likumu 1995. gadā, toreizējais

211enerģētikas valsts ministrs Juris Ozoliņš norādīja, ka šīs normas

212pieņemšanas sakarā radīsies ekonomiskas problēmas. Savukārt

213Ministru kabineta pārstāvis ir norādījis, ka koģenerācijas

214stacijas saražotās elektroenerģijas pārpalikumu iepirkšana

215elektrotīklā par divkāršu realizācijas vidējo tarifu nav

216ekonomiski pamatota, un līdz ar to tika mākslīgi radīts

217elektroenerģijas tarifu ievērojams pieaugums.

218Jau šajā posmā tiek izdarīts secinājums, ka neprognozējamas

219izmaiņas tiesību normās un kļūdainu normu atcelšana var radīt

220papildu izdevumus, kompensējot komersantiem radītos

221zaudējumus.

2221995.-2005. gads

223Obligātās iepirkumu komponentes, kā sistēmas attīstības

224pirmais posms no 1995. gada līdz 2005. gadam, ir Ministru

225kabineta 1995. gada 14. marta Noteikumi Nr. 54 "Par Latvijas

226Republikā ražotās elektroenerģijas iepirkuma cenām"

227(Ekonomikas ministrs - Jānis Zvanītājs, Enerģētikas valsts

228ministrs - Juris Ozoliņš). Šie noteikumi ir uzskatāmi par pirmo

229normatīvo dokumentu jautājumā par atbalstu atjaunojamo

230energoresursu izmantošanai elektroenerģijas ražošanā. Noteikumi

231ielika pamatu ilggadējai koncepcijai par paaugstināto iepirkuma

232cenu mazas jaudas elektroenerģijas ģenerētāju atbalstam, nosakot,

233ka: "Valsts akciju sabiedrībai "Latvenergo"

234jāiepērk elektroenerģija no tās pārziņā nenodotām elektrostacijām

235Iepirkuma cena to decentralizēto mazas jaudas (līdz 2 MW)

236hidroelektrostaciju ražotajai elektroenerģijai, kuras darbojas

237vai kuru darbību atjaunos līdz 2000. gadam, atbilst valsts akciju

238sabiedrības "Latvenergo" divkāršam elektroenerģijas

239realizācijas vidējam aprēķina tarifam un ir spēkā astoņus gadus

240no attiecīgās elektrostacijas ekspluatācijas sākuma". Vai

241Latvenergo iepirkumu veic, izmantojot savu lielo HES radīto

242peļņu, vai arī šos izdevumus iekļauj elektroenerģijas tarifos un

243tādējādi tos maksā elektroenerģijas galalietotāji, vai tie tiek

244kādā citādā veidā subsidēti - nav precizēts. Nekādus aprēķinus

245un/vai ekonomisko pamatojumu tieši divkāršai cenai un astoņu gadu

246atbalsta periodam nav izdevies atrast.

24706.10.1998. stājas spēkā Enerģētikas likums, kas dažādo pieeju

248enerģētikas tehnoloģijām. Arī šim likumam nav zināmi ekonomiskie

249pamatojumi un aprēķini noteiktajiem tarifiem par elektroenerģiju

250no atjaunojamajiem resursiem. No iepriekšējā likuma "Par

251uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā" pārnests tarifu

252piesaistes princips elektroenerģijas vidējam realizācijas tarifam

253vai importa elektroenerģijas cenai, arī tam nav parādīts

254ekonomiskais pamatojums. Saglabāts astoņu gadu periods

255paaugstinātajiem tarifiem. 10.05.2001. pieņemtie grozījumi

256Enerģētikas likumā izmainīja iepirkuma cenu struktūru un

257normatīvo deleģējumu, iesaistot regulatoru - sākotnēji

258Energoapgādes regulēšanas padomi, vēlāk SPRK.

259Galvenās atbildīgās amatpersonas: Ministru prezidents

260Māris Gailis, Ekonomikas ministrs Jānis Zvanītājs, Ministru

261prezidents Andris Šķēle, Ekonomikas ministrs Gundars Krasts.

2622005. gads

2632005. gadā tika pieņemts Elektroenerģijas tirgus likums

264(turpmāk - ETL) (turpmāk grozīts 22 reizes), uz kura deleģējuma

265pamata 2009. gada 24. februārī Ministru kabinetā tika pieņemti

266noteikumi Nr.198 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu,

267izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas

268kārtību", kas cita starpā nosaka arī kārtību, kādā nosakāma

269garantētā maksa par elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu, kā

270arī tās uzraudzības un samaksas kārtību. Noteikumi paredzēja cenu

271samazinājumu katru gadu, izņemot biomasu, kurai tika saglabāta 10

272gadu robežšķirtne. 2010. gada 16. martā šie MK noteikumi tika

273aizstāti ar MK noteikumiem Nr. 262 "Noteikumi par

274elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos

275energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību", cita starpā

276nosakot no atjaunojamiem energoresursiem saražotās

277elektroenerģijas cenas noteikšanas kārtību atkarībā no

278energoresursu veida.

279Elektroenerģijas tirgus likums paredz obligātu iepirkumu gan

280no atjaunojamiem energoresursiem, gan no koģenerācijas stacijām -

281iepirkuma izdevumus kompensē visi Latvijas elektroenerģijas

282patērētāji proporcionāli patēriņam. Tika radīts neterminēts

283obligātās iepirkumu komponentes mehānisms, kas ir arī bez

284ierobežojumiem iekšējās peļņas normai.

285Galvenās atbildīgās amatpersonas: Premjers: Aigars

286Kalvītis, Ekonomikas ministrs: Krišjānis Kariņš, Valsts

287sekretārs: Kaspars Gerhards

2882008. gads

289Obligātā iepirkuma atbalsta paplašināšanai tiek pieņemti

290grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā - Grozījumos un Ministru

291kabineta noteikumos tiek paredzēts atbalsts gāzes TEC (>20 MW)

292un biogāzes stacijām (>1 MW).

293Galvenās atbildīgās amatpersonas: Premjers: Ivars

294Godmanis, Ekonomikas ministrs: Kaspars Gerhards, Valsts

295sekretārs: Anrijs Matīss.

2962009.-2010. gads

297Komersantu un valsts iestāžu starpā notiek strīdi par rindām,

298kvotām un Ministru kabineta noteikumiem Nr. 262 "Noteikumi

299par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos

300energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību". Paralēli

301notiek divi Zemkopības ministrijas Eiropas fondu konkursi, kas

302papildus obligātā iepirkuma tiesībām dod biogāzes stacijām arī

303fondu grantus līdz 50% no biogāzes stacijas uzbūvēšanas izmaksām.

304No 2009. gada OIK staciju uzraudzību Valsts būvinspekcijas vietā

305veic SPRK atbilstoši ETL 82. pantā veiktajiem grozījumiem.

306Galvenā atbildīgā amatpersona: Zemkopības ministrs:

307Jānis Dūklavs

308No saņemtajiem materiāliem izriet, ka 147 lēmumus par atļauju

309piešķiršanu pieņēmis ekonomikas ministrs Artis Kampars, nevis

310valsts sekretārs18.

311Galvenās atbildīgās amatpersonas: Premjers: Valdis

312Dombrovskis, Ekonomikas ministrs: Artis Kampars, Valsts

313sekretārs: Anrijs Matīss, no 08.02.2010. Juris Pūce

3142010.-2011. gads

315Tiek veikti mēģinājumi apturēt OI atļauju izsniegšanu, J. Pūce

316izsaka iniciatīvu pārtraukt konkursu norisi un arī apturēt

317obligātā iepirkuma atļauju izsniegšanu koģenerācijas stacijām bez

318konkursa. Grozījumus Ministru kabineta noteikumos bloķē

319Zemkopības ministrija. Dombrovskis, Dūklavs un Kampars panāk

320kompromisu izbeigt kvotu konkursu, neapturot atjaunojamo

321energoresursu un koģenerācijas staciju obligātā iepirkuma atļauju

322izsniegšanu. Gāzes stacijām atbalsts tiek apturēts, tomēr tiek

323dots pusotra mēneša pārejas periods, kurā tiek izsniegts

324desmitiem obligātā iepirkuma atļauju, tostarp Latvenergo TEC.

3252011. gada 15. februārī Ministru Kabinets atbalstīja

326Atjaunojamās enerģijas likumprojektu. Pieņemot Atjaunojamās

327enerģijas likumu, tiktu ieviesti jauni, un līdz ar to tiktu

328atcelti tobrīd spēkā esošie, atjaunojamās enerģijas

329ražošanas nosacījumi un atbalsta instrumenti.

330Sagatavotais likumprojekts paredzēja:

331* cenas veidošanās pamats būtu elektroenerģijas cena

332biržā (NordPool);

333* par elektroenerģijas pārdošanu atjaunojamās enerģijas

334ražotājs, kas ir komersants, varētu saņemt papildu piemaksu,

335kas likumā noteiktajos gadījumos sastāvētu no jaudas

336komponentes, siltumnīcefekta gāzu emisiju komponentes un

337lauksaimniecības komponentes. Šāds atbalsta mehānisms

338veicinātu koģenerācijā saražotās siltumenerģijas

339realizēšanu;

340* likumprojektā bija iekļauts atbalsta mehānisms

341mājsaimniecības sektoram - autonomais ražotājs, kam pieder

342vai kura lietošanā ir viena vai vairākas atjaunojamās

343elektroenerģijas ražošanas iekārtas, kuru nominālā jauda

344nepārsniedz 50kW, varētu izmantot elektroenerģijas neto

345uzskaiti.

346Atjaunojamās enerģijas likumprojektam bija virkne nepilnību,

347tā virzība bija lēna un pēc 11. Saeimas vēlēšanām Saeimas

348Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas

349komisija nolēma nevirzīt likumprojektu tālākai

350izskatīšanai.

351Galvenās atbildīgās amatpersonas: Premjers: Valdis

352Dombrovskis, Zemkopības ministrs: Jānis Dūklavs, Ekonomikas

353ministrs: Artis Kampars, Valsts sekretārs: Juris Pūce, Saeimas

354Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas

355komisijas vadītājs: Vjačeslavs Dombrovskis.

3562011.-2012. gads

357Tika panākta jaunu obligātā iepirkuma atļauju izsniegšanas

358apturēšana, ieviests atbalsta termiņa ierobežojums, kā rezultātā

3592017.-2018. gadā virknei staciju atbalsts ir izbeigts. Liela

360pretestība pret moratorija ieviešanu bija no Vides aizsardzības

361un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) un Zemkopības

362ministrijas puses.

363Galvenās atbildīgās amatpersonas: Ekonomikas ministrs:

364D.Pavļuts, valsts sekretārs: J. Pūce

365EK saņem pirmās sūdzības par OIK. Advokātu birojs LAWIN

366Kļaviņš & Slaidiņš iesniedza sūdzību 2011. gada 23.

367martā. Šī sūdzība 2011. gada 31. oktobrī tika pārsūtīta Latvijas

368iestādēm, kas atbildēja 2011. gada 15. decembrī.

3692013. gads

3702013. gada 3. oktobrī Ministru kabinetā tiek skatīts

371Ekonomikas ministrijas sagatavotais Informatīvais ziņojums

372"Komplekss risinājums elektroenerģijas tirgus

373problemātikai".

3742013. gadā tiek pieņemts Subsidētās elektroenerģijas nodoklis

375(SEN), ko maksā OIK subsīdiju saņēmēji un kas pirmo reizi

376efektīvi samazina OIK apjomu, kas jāsedz patērētājiem.

377EK saņem vēl vienu sūdzību par OIK 2013. gada 20. decembrī. Šī

378sūdzība 2014. gada 28. maijā tika pārsūtīta Latvijas Republikas

379valdībai, kas atbildēja 2014. gada 26. jūnijā.

380Valsts Kontrole 2012.-2013. gadā veic pārbaudi un norāda, ka

381elektroenerģijas obligātā iepirkuma cenas veidošanas mehānisms

382nav caurskatāms un ar ekonomiskiem aprēķiniem pamatots, cenu

383ietekmējošie rādītāji nav pamatoti, tiem nav sasaistes ar

384elektroenerģijas ražošanu, izmantojot AER19. Pēc

385revidentu aplēsēm elektrostaciju izveidošanas investīcijas varētu

386atmaksāties nesamērīgi īsā, pat četru gadu termiņā.

387Valsts kontroles ziņojumā ir norādīts, ka normatīvajos aktos

388noteiktā elektroenerģijas vienas megavatstundas vidējā cena

389obligātā iepirkumā no 2007. gada līdz 2011. gadam būtiski ir

390pārsniegusi "Nord Pool Spot" biržā noteikto vidējo cenu

391no 736 % jeb Ls 129,82 2007. gadā līdz 226 % jeb Ls 74,69 2011.

392gadā. Papildus, Valsts kontrole ir norādījusi, ka normatīvajos

393aktos nav noteikti apjoma ierobežojumi obligātajam iepirkumam no

394AER saražotai elektroenerģijai koģenerācijas stacijās. Ekonomikas

395ministrija nevarēja iesniegt dokumentārus pierādījumus

396normatīvajos aktos noteikto no AER saražotās elektroenerģijas

397iepirkuma cenu formulu izveides un izvēles pamatojumu. Tādejādi

3982013. gadā (pirms septiņiem gadiem), problēmas bija zināmas

399vismaz Ekonomikas ministrijai.

400Valsts Kontrole savu revīziju izbeidza ar 2013. gada 11.

401februāra lēmumu, to pamatojot ar apstākli, ka Ekonomikas

402ministrija 2012. gada laikā Ministru kabinetam bija iesniegusi

403vairākus politikas plānošanas dokumentus un normatīvo aktu

404projektus, kam varētu būt ietekme uz revīzijā izvērtētajiem

405jautājumiem, un revīzijas turpināšana Valsts kontroles ieskatā

406nebija lietderīga. Komisija ir izteikusi priekšlikumu VK

407atkārtoti izvērtēt šo lēmumu, un apsvērt iespēju pabeigt

408pārbaudi.

409SIA "EKODOMA" 2013. gadā pēc Ekonomikas ministrijas

410pasūtījuma izstrādāja pētījumu "Elektroenerģijas, kas ražota

411no atjaunojamiem energoresursiem un koģenerācijā, atbalsta

412izvērtējums un priekšlikumi atbalsta uzlabošanai" (turpmāk -

413SIA "EKODOMA" 2013. gada pētījums). Tā mērķis bija

414detalizēts izvērtējums esošā elektroenerģijas, kas ražota no

415atjaunojamiem energoresursiem un augsti efektīvā koģenerācijā,

416atbalsta intensitātes, vienlaikus nosakot optimālo atbalsta

417intensitāti, nodrošinot informatīvo bāzi kvalitatīva rīcības

418plāna izstrādei. Sekojoši Latvija izstrādāja pārkompensācijas

419novēršanas mehānismu, nosakot kopējo kapitālieguldījumu iekšējās

420peļņas normas (IRR) maksimālo robežu atbalsta saņēmējiem OI

421mehānisma ietvaros 9 % apmērā".

422Tiek pieņemts Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likums.

423Galvenās atbildīgās amatpersonas: Ekonomikas ministrs:

424Daniels Pavļuts, valsts sekretārs: Juris Pūce

4252014. - 2016. gads

426Ministru Vjačeslava Dombrovska, Danas Reiznieces-Ozolas,

427Arvila Ašeradena darbības laikā nozīmīgi uzlabojumi OIK

428regulējumā netiek virzīti. Formālais iemesls - tiek gaidīts

429Eiropas Komisijas saskaņojums valsts atbalsta lietā.

4302014. gadā Ekonomikas ministrija nosūta vēstuli, kas padara

431par iespējamu darbības uzsākšanu ar nepilnu jaudu

432("konteineru shēma"). EM amatpersonas faktiski rīkojās

433pretēji sabiedrības interesēm un valdības lēmumiem, ļāva

434uzņēmējiem ar stacijās uzstādītām vairākkārt mazākām jaudām, nekā

435deklarēts, saglabāt OIK atļauju un tādējādi nesākt ražošanu

436noteiktajā termiņā. Ekonomikas ministrijas amatpersonas uzsāka un

437turpināja praksi, kas saglabāja iespēju uzņēmējiem saņemt OIK

438subsīdijas gadījumos, kad koģenerācijas stacijas tehnoloģiskās

439iekārtas nepārtraukti neatrodas noteiktajā stacijas atrašanās

440vietā.

441Galvenās atbildīgās amatpersonas: Ekonomikas ministri

442Vjačeslavs Dombrovskis, Dana Reizniece-Ozola, vēstules paraksta

443Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jurijs

444Spiridonovs"

445Stājas spēkā Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likums.

446Dana Reizniece-Ozola turpina Latvenergo saistību

447pārstrukturēšanu, Arvils Ašeradens panāk lēmumu kompensēt daļu

448izmaksu patērētājiem uz Latvenergo kapitāla un peļņas rēķina

449(tiek pārceltas izmaksas).

450Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 108.

451panta 3. punktu Latvijas iestādes 2015. gada 22. septembrī

452elektroniski paziņoja par atbalsta atjaunojamo energoresursu

453enerģijai un koģenerācijai pasākumiem (OIK shēmu).

454Komisija pieprasīja papildu informāciju 2015. gada 14.

455decembra vēstulē, kas papildināta ar vēstulēm 2016. gada 14.

456jūnijā un 2016. gada 14. oktobrī un ar e-pastiem 2016. gada 19.

457decembrī un 2017. gada 17. februārī.

458Latvijas iestādes iesniedza papildu informāciju vēstulēs 2016.

459gada 7. martā, 2016. gada 15. jūlijā, 2016. gada 23. novembrī,

4602017. gada 27. janvārī un 2017. gada 23. februārī.

4612016. gadā Ekonomikas ministrija veic cenu aptauju un no trim

462izvēlētajiem pretendentiem noslēdz līgumu ar SIA "Prudentia

463Energy Markets" priekšlikumu izstrādei metodiskajām

464vadlīnijām iekšējās peļņas normas aprēķināšanai pārkompensācijas

465novēršanai komersantiem, kas ir saņēmuši tiesības pārdot

466elektroenerģiju obligātā iepirkuma vai garantētās maksas

467ietveros. Pārkompensācijas novēršanas mehānisma ieviešana bija

468priekšnosacījums, lai Eiropas Komisija lemtu par valsts atbalsta

469pasākuma atbilstību ES iekšējam tirgum valsts atbalsta lietā SA

4704314020.

471Tāpat SIA "Prudentia Energy Markets" 2016. gadā

472izstrādāja metodiskās vadlīnijas "Metodiskās vadlīnijas par

473iekšējās peļņas normas (IRR) aprēķināšanu pārkompensācijas

474novēršanai komersantiem, kas ir saņēmuši tiesības pārdot

475elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, vai saņemt garantētu

476maksu par uzstādīto elektrisko jaudu", kas tika izmantotas,

477lai izstrādātu nosacījumus pārkompensācijas izvērtēšanai un

478novēršanai, ko ieviesa ar MK noteikumu Nr. 262 un MK noteikumu

479Nr. 221 2016. gada grozījumiem.

480Latvijas koģenerācijas elektrostaciju asociācija iesniedza

481sūdzību 2014. gada 25. martā. Šī sūdzība 2014. gada 13. maijā

482tika pārsūtīta Latvijas iestādēm, kas atbildēja 2014. gada 10.

483jūnijā.

484Mazās hidroenerģētikas asociācija iesniedza sūdzību 2016. gada

4856. septembrī.

486Biogāzes stacijām atbalsts pieaug, jo EM, fiksējot iepirkuma

487cenas formulā ietverto dabasgāzes cenu, izvēlas 2013. gada cenu

488līmeni (par 40% augstāku cenu nekā 2016. gadā).

4892016. gada 8. jūnijā Saeima pieņem grozījumus Elektroenerģijas

490tirgus likumā, izslēdzot 29. panta daļas, uz kura pamata ir

491izdoti OIK sistēmu regulējošie Ministru kabineta noteikumi. Tas

492nozīmē 2005. gadā izveidotās OIK sistēmas likvidēšanu, pēc tam,

493kad būs beigušās uzņemtās saistības.

494Galvenās atbildīgās amatpersonas: Ministru prezidents

495Māris Kučinskis, Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens."

4962017.-2018. gads

4972017. gada otrajā pusē mediju darba rezultātā tiek pievērsta

498uzmanība iespējamām sistemātiskām krāpšanām OIK ietvaros, pieaug

499sabiedrības spiediens OIK izbeigšanai.

5002017. gada 24. aprīlī EK pieņem lēmumu lietā par OIK shēmu. EK

501šauri pārbaudīja, vai dalībvalstu īstenotie pasākumi ir valsts

502atbalsts un, ja tā, vai tie ir saderīgi ar vienoto tirgu. EK

503kompetencē bija vienīgi pārbaudīt, ka valsts pasākumi nerada

504nepamatotus tirgus izkropļojumus un ka atbalsts nav piešķirts,

505pārsniedzot minimumu, kas vajadzīgs, lai sasniegtu izvirzītos

506mērķus. Citi politikas mērķi (piemēram, enerģētikas politikas

507mērķi) neietilpa valsts atbalsta analīzes darbības jomā.

508Izskatīšanas laikā Latvija atzina iespējamo ES kopējā tirgus

509ražotāju diskrimināciju un apsolīja ieguldīt 80 miljonus eiro

510projektos, kas ir labvēlīgi ārvalstu ražotājiem kā palielināts

511potenciāls ārvalstu elektroenerģijas importam.

512Secinājumos EK pauda nožēlu par to, ka Latvija attiecīgo

513atbalsta pasākumu ir īstenojusi, pārkāpjot Līguma par Eiropas

514Savienības darbību 108. panta 3. punktu, kas paredz valsts

515pienākumu sasakņot atbalsta pasākumus komercdarbībai ar EK un

516neuzsākt to realizāciju līdz EK akcepta saņemšanai.

517Tomēr tā nolēma, pamatojoties uz iepriekš izklāstīto

518novērtējumu, necelt iebildumus pret atbalstu, pamatojoties uz to,

519ka tas ir saderīgs ar iekšējo tirgu saskaņā ar Līguma par Eiropas

520Savienības darbību 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, kas

521paredz, ka par pieļaujamu uzskatāms atbalsts, kas veicina

522konkrētu saimniecisko darbību vai konkrētu tautsaimniecības jomu

523attīstību, ja šādam atbalstam nav tāds nelabvēlīgs iespaids uz

524tirdzniecības apstākļiem, kas ir pretrunā kopīgām interesēm.

525Attiecīgi EK ir vērtējusi tikai OIK shēmas ietekmi uz ES

526kopējo tirgu un nav pievērsusi uzmanību OIK shēmas ietekmei uz

527Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem. Komisijas ieskatā

528Latvijas apņemšanās ar investīcijām kompensēt tirgus kropļojumus,

529iespējams, ir atstājusi iespaidu uz lēmuma saturu.

530Komisija konstatējusi, ka 2017. gadā pēc EM pasūtījuma Rīgas

531Tehniskā universitāte izstrādāja pētījumu "Elektroenerģijas

532cena un to ietekmējošie faktori", lai sagatavotu analīzi par

533elektroenerģijas cenas veidojošo mehānismu Latvijā, veicot

534matemātisko modelēšanu, kurā ievērota virkne mainīgo faktoru,

535piemēram: elektroenerģijas ikstundas cenas Nord Pool

536biržā, elektroenerģijas un siltumenerģijas patēriņš un tā

537prognozes, elektroenerģijas un siltumenerģijas pieprasījuma un

538ražošanas nosacījumu atkarība no gaisa temperatūras, Daugavas HES

539ūdens pieteces izmaiņas un to varbūtiskais raksturs, Daugavas HES

540rezervuāru ekoloģiskie ierobežojumi, vēja elektrostaciju ietekme,

541Latvijas augstsprieguma tīkla ierobežojumi un starpvalstu

542elektropārvades līniju ierobežojumi, termoelektrostaciju

543elektroenerģijas ģenerācijas atkarība no siltumenerģijas

544ražošanas apjoma koģenerācijas režīmā. Lai modelētu

545elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas dinamiku līdz 2030.

546gadam, pētījumā īpaša uzmanība tika pievērsta Rīgas

547termoelektrocentrālēm TEC-1 un TEC-2, kas saņem arī atbalstu OI

548mehānisma ietvaros garantētās maksas par elektrostacijā uzstādīto

549jaudu veidā.21 Tomēr pētījumā nav tieši vērtēta

550ietekme uz atsevišķām tautsaimniecības jomām un Latvijas

551tautsaimniecību kopumā.

552Galvenās atbildīgās amatpersonas: Ekonomikas ministrs

553Arvils Ašeradens, Valsts sekretārs Juris Stinka.

5542017. gada 30. oktobrī tiek pieņemts lēmums nodot

555elektrostaciju kontroles funkcijas BVKB.

5562018. gada 23. februārī Ekonomikas ministrija iniciē

557speciālistu meklēšanu pētījumam "Sistēmas, kuras ietvaros

558komersantiem, kuri ražo un realizē elektroenerģiju obligātā

559iepirkuma ietvaros vai saņem garantēto maksu par uzstādīto jaudu,

560ilgtspējas, efektivitātes un atbilstības sabiedrības interesēm,

561izvērtējums un ieteikumi sistēmas tālākai attīstībai līdz 2030.

562gadam." 6.aprīlī projekts tiek apturēts, jo EM tika atteikts

563tam nepieciešamais papildus finansējums. Pētījumu nebija

564iespējams veikt.

565Galvenās atbildīgās amatpersonas: Ministru prezidents

566Māris Kučinskis, Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, finanšu

567ministre Dana Reizniece - Ozola, valsts sekretārs Juris

568Stinka.

569Ministru kabinets 2018. gada 10. aprīlī pieņēma grozījumus

570regulējumā, kas nosaka elektroenerģijas ražošanu un cenu

571noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā, kā arī

572elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos

573energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību, būtiski pastiprinot

574šī procesa uzraudzību.

575Līdz ar grozījumu spēkā stāšanos AS "Enerģijas publiskais

576tirgotājs" veic vienreizēju visu - aptuveni 400

577elektrostaciju, kuras pārdod saražoto elektroenerģiju obligātā

578iepirkuma ietvaros, pārbaudi.

579Galvenās atbildīgās amatpersonas: Ministru prezidents

580Māris Kučinskis, Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, valsts

581sekretārs Ēriks Eglītis.

5822018. gada 17. aprīlī Ministru kabinets apstiprināja darba

583grupu elektroenerģijas obligātā iepirkuma maksājumu sistēmas

584atcelšanai. Darba grupā tika iekļauti 24 pārstāvji gan no

585enerģētikas nozares organizācijām, gan lielākajām uzņēmēju

586organizācijām, gan augstskolām un valsts institūcijām. Darba

587grupas uzdevums izvērtēt OIK un subsidētās elektroenerģijas

588sistēmas ietekmi uz tautsaimniecību; sagatavot priekšlikumus OIK

589maksājumu sistēmas atcelšanai; sagatavot priekšlikumus esošo

590atbalsta saņēmēju darbības nosacījumiem pēc OIK maksājumu

591sistēmas atcelšanas. 13.08.2018. Ministru kabineta komitejas sēdē

592izskatīja informatīvo ziņojumu par darba grupas rezultātu.

593Ziņojums tālāk iesniegts Valsts kancelejā, bet nav virzīts

594izskatīšanai Ministru kabineta sēdē. Daļa no ziņojumā izvērtētiem

595priekšlikumiem ir iestrādāti Elektroenerģijas tirgus likumā, kurš

596stājas spēkā 15.02.2020.

597Galvenās atbildīgās amatpersonas: Ministru prezidents

598Māris Kučinskis, Arturs Krišjānis Kariņš no 23.01.2019.

599Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, Ralfs Nemiro no

60023.01.2019., valsts sekretārs Ēriks Eglītis.

6012018. gada 24. aprīlī Ministru Kabinets pieņem rīkojumu

602"Par elektroenerģijas kopējās obligātā iepirkuma un jaudas

603komponentes samazināšanu". Pirmo reizi OIK komponente

604elektroenerģijas patērētājiem sarūk. Tam tiek novirzīta

605Latvenergo virsplāna peļņa. OIK sarūk no 25,79 eiro par

606megavatstundu (MWh) līdz 22,68 eiro par MWh.

607Galvenās atbildīgās amatpersonas: Ministru prezidents

608Māris Kučinskis, Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, valsts

609sekretārs Ēriks Eglītis.

610Auditorkompānija PricewaterhouseCoopers pārbaudīja EM

611darbinieku faktisko rīcību laika posmā no 2012. gada 28. augusta

612līdz 2017. gada 14. novembrim, pieņemot lēmumus, ar kuriem

613piešķirtas tiesības pārdot no atjaunojamiem un fosiliem

614energoresursiem saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma

615ietvaros.

616Audita būtiskākie secinājumi atklāja sistēmiska rakstura

617nepilnības, piemēram, labas pārvaldības prakses trūkumu funkciju

618nodalīšanā, nepietiekamu cilvēkresursu piešķiršanu OI

619administrēšanas un uzraudzības procesam, iekšējās kontroles

620sistēmas trūkumu, grūti izsekojamu dokumentu uzskaites un

621uzglabāšanas sistēmu, sadarbības trūkumu starp iesaistītajām

622institūcijām; un nepilnības piešķirto lēmumu uzraudzības procesā,

623tai skaitā izsniegto lēmumu uzraudzības procesa nepietiekamību,

624dažādas nepilnības gada pārskata regulējumā un faktiskajā

625izskatīšanā, kontroles grupas sniegto iespēju nepilnīgu

626izmantošanu.

627Iepazīstoties ar audita secinājumiem, ekonomikas ministrs

628Arvils Ašeradens 23.08.2018. vēršas prokuratūrā, lūdzot izvērtēt

629ministrijas augstāko ierēdņu rīcību saistībā ar OIK uzraudzību un

630kontroli, ļaujot uzņēmējiem saņemt subsīdijas, lai gan nav

631ievērotas visas prasības.

632Galvenās atbildīgās amatpersonas: Ekonomikas ministrs

633Arvils Ašeradens, valsts sekretārs Ēriks Eglītis.

6342019. gads

6352019. gada 26. martā Ministru kabinetā skatīts likumprojekts

636OIK atcelšanai, valdībā netika atbalstīta tā tālāka virzība,

637saskatot būtiskus finansiālos riskus OIK atceļot.

6382019. gada 1. jūlijs 134 elektrostacijām uz laiku, līdz

639pārkāpuma novēršanai apturēts valsts atbalsts, par elektrostaciju

640principiālo elektrisko pieslēguma shēmu

641neatbilstību/neiesniegšanu.

6422019. gada 16. jūlijs valdībā atbalstīts Informatīvais

643ziņojums "Par risinājumiem elektroenerģijas obligātā

644iepirkuma komponentes atcelšanai un enerģētikas politikas

645īstenošanas funkcijām"

6462019. gada 28. novembris - izsludināti grozījumi ETL

647paredzot:

648• Ar 2020. gada 1. janvāri - piemērot "Nodevu

649elektroenerģijas ražošanai piešķirtā valsts atbalsta izlietošanas

650uzraudzībai";

651• Ar 2020. gada 1. janvāri - Uzraudzības funkcija tiek nodota

652BVKB.

6532019. gadā valsts atbalsts atcelts 21 OIK elektrostacijai,

654ļaujot valstij ietaupīt aptuveni 31,5 miljonus EUR

6552019. gadā samazināts maksimālais obligātajā iepirkumā

656iepērkamais elektroenerģijas apjoms par 79 328 MWh gadā.

6572019. gadā ministra Ralfa Nemiro uzdevums EPT, veikt visu

658atlikušo spēkstaciju pirmreizējās pārbaudes, līdz 2019. gada 30.

659decembrim.

6602020. gada 15. februāris - Valsts prezidents izsludina, un

661spēkā stājas plaši grozījumi ETL paredzot stingrākus kontroles

662nosacījumus un vienotā tehnoloģiskā cikla ieviešanu.

663Atbildība

664Ekonomikas ministrija savā 2019. gada 16. augusta vēstulē Nr.

6653.3-1/2019/4983 norāda, ka Ekonomikas ministrijas amatpersonu

666atbildība ir noteikta Ministru kabineta 2010. gada 23. marta

667noteikumu Nr.271 "Ekonomikas ministrijas nolikums"

668(turpmāk - Noteikumi Nr.271) 11.1. 11.2., 11.3., 11.4., 11.7. un

669Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa "Ekonomikas

670ministrijas nolikums" noteikumu Nr.23822 (turpmāk

671- Noteikumi Nr.238) 3. nodaļā atbilstoši to kompetencei.

672Atbildīgā amatpersona par nozares politikas īstenošanu un

673Ekonomikas ministrijas darbības tiesiskuma, funkciju izpildes,

674pārvaldes lēmumu pārbaudes sistēmas nodrošināšanu, kā arī

675racionālu struktūras izveidi Ekonomikas ministrijas funkciju

676izpildei ir valsts sekretārs. Savukārt ekonomikas ministrs ir

677atbildīgs par Ekonomikas ministrijas sagatavoto tiesību aktu

678projektu virzību. Ministru kabinets ir atbildīgs par valdības

679īstenoto politiku, tai skaitā par OI mehānisma izveidi.

680Normatīvos aktus, kas paredzēja OI mehānisma izveidi un tā

681uzraudzības kārtību virzīja ekonomikas ministrs, un pieņēma

682Ministru kabinets. Turklāt minētie tiesību akti saskaņā ar

683Ministru kabineta 2002. gada 12. marta noteikumiem Nr. 111

684"Ministru kabineta kārtības rullis"23 un

685Ministru kabineta 2009. gada 7. aprīļa noteikumiem Nr. 300

686"Ministru kabineta kārtības rullis" tika skaņoti ar

687citām institūcijām, tai skaitā ar ministrijām, starp kurām

688nozīmīgākās ir bijušas Zemkopības ministrija, Vides aizsardzības

689un reģionālās attīstības ministrija, Finanšu ministrija,

690Tieslietu ministrija, kā arī Valsts kanceleja. Savukārt

691Elektroenerģijas tirgus likumu, uz kā pamata izdoti MK noteikumi,

692ar ko izveidots OI mehānisms, ir pieņēmusi Saeima un izsludinājis

1Tika veikts pirmais solis, lai pārtrauktu absolūti

2nesaprotamo AER atbalsta intensitātes piesaisti dabasgāzes

3tirdzniecības cenām. Taču daļējā atsaite no dabasgāzes

4nenodrošināja obligātā iepirkuma cenu samazināšanos; taisni

5otrādi, jaunās formulas nodrošināja plānotu iepirkuma cenu

6lēcienveidīgu pieaugumu visa veida elektrostacijām (zīm.

712.).

8Zīm. 12. MK Noteikumu Nr. 198 un

9Nr.486 radītās obligātā iepirkuma cenu izmaiņas 2009.g.

10MK Noteikumu Nr. 198 Paskaidrojuma rakstā tiek uzsvērts, ka

11"neviena veida elektrostacijām atbalsta mehānismi netiek

12pasliktināti, bet lielākajai daļai gluži pretēji - ievērojami

13uzlaboti", kas atbilst patiesībai. Vidējās obligātā

14iepirkuma cenas tika paceltas par 11% - 57%, īpaši atbalsts tika

15palielināts biogāzes elektrostacijām ar uzstādīto jaudu zem 2 MW

16(vairāk nekā divkārtīgi). Acīmredzot EM uzskatīja, ka atbalsts

17elektroenerģijas ģenerēšanai no AER vēl nav pietiekams. Atzīts,

18ka visiem komersantiem īstenojot projektus un izmantojot

19piešķirtās obligātā iepirkuma tiesības, saistītajiem

20elektroenerģijas lietotājiem (resp. mājsaimniecībām) būs līdz 29%

21liels gala tarifu izmaksu pieaugum. Pēdējais paliek kā

22konstatējums, nekādi risinājumi pieauguma bremzēšanai nav

23paredzēti. Var secināt, ka, neraugoties uz spēcīgo ekonomikas

24kritumu krīzes rezultātā, mājsaimniecību pirktspēja tiek

25uzskatīta par pietiekami augstu elektroenerģijas cenu

26lēcienveidīgam paaugstinājumam.

27EM skaidrojums par tarifu celšanu un paši Noteikumos

28apstiprinātie tarifi izskatās īpaši nesaprotami ES analītiskās

29informācijas gaismā. Atruna, ka tarifi atspoguļojot analogas

30cenas Rietumeiropas valstīs, neiztur kritiku, piem., vēja

31stacijas jau tāpat bija salīdzinoši pārsubsidētas29.

32Eiropas Vēja enerģijas asociācijas sniegtā

33informācija30 rāda, ka kopējās ekonomiski pamatotās

34vēja enerģijas ģenerācijas izmaksas ir robežās 6 -7 c€/kWh (zīm.

3513.); sekojoši lielākā daļā ES valstu iekšzemes teritorijās

36iepirkuma tarifs ir robežās 0,06 - 0,10 EUR/kWh.

37Zīm. 13. Kopējās vēja

38elektroenerģijas ražošanas izmaksas. Avots EWEA.

39Biomasas un biogāzes stacijām tiek saglabāta piesaiste pie

40dabasgāzes cenām, turklāt biogāzes stacijām cenas paceltas par

41vidēji 38%. Analogi no biogāzes ražotās elektroenerģijas

42iepirkuma tarifi 2009. - 2012. gadā svārstās robežās 0,085 - 0,22

43EUR/kWh31, kas viennozīmīgi parāda, ka atbalsta

44intensitātes palielinājums nav pamatots. Arī Latvijas pētnieku

45aprēķini rāda pašas biogāzes ražošanas un bagātināšanas kopējās

46izmaksas zem 0,05 EUR/kWh32.

47Kopumā var secināt, ka jau Noteikumos Nr. 503 iepirkuma cenas

48bija noteiktas daudz augstākas salīdzinājumā ar ES valstīm, tāpēc

49vēl jo vairāk nav saprotams patiesais tālākā cenu paaugstinājuma

50iemesls.

51Formulas paredz pieaugošu atbalstu pirmajos 10 ekspluatācijas

52gados inflācijas kompensēšanai un krītošu nākamajos 10 gados, no

53kā var secināt par 20 gadu ilgu terminētu atbalsta periodu.

54Joprojām nav terminējuma mazajām HES, kurām paredzēts atbalsta

55pieaugums neierobežotu laiku un līdz ar to neierobežotā

56apjomā.

57Jau ļoti drīz tiek pieņemti MK Noteikumi Nr. 486

58Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 24. februāra noteikumos

59Nr.198 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot

60atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas

61kārtību" (pieņemti 26.05.2009.). Tika konstatēts, ka

62jau iepriekšējos gados notikušais dabasgāzes tirdzniecības cenu

63pieaugums bija pacēlis obligātā iepirkuma cenas līdz ļoti

64atraktīvam līmenim. Kopumā ar Noteikumos Nr. 198 noteikto

65iepirkuma cenu pieaugumu tas bija izsaucis milzīgu komersantu

66aktivitāti pieteikumu iesniegšanā (skat. sadaļu 2.5.). Kļuva

67iespējams palielināt no AER saražotās elektroenerģijas obligātā

68iepirkuma apjomus vienlaikus, samazinot ļoti augsto kopējo

69atbalsta intensitāti (zīm. 12.), tādējādi pašreizējā brīdī

70nepalielinot kopējo izmaksu slogu elektroenerģijas

71galalietotājiem. Redzams, ka šajā ietvarā vēja izmantošanai

72atbalsts ir samazinājies, kamēr biogāzes stacijas paliek

73vinnētājos.

74Obligātā iepirkuma formulas tika vienkāršotas, ikgadējo

75iepirkuma cenu izmaiņu vietā tika atkal noteikts 10 gadu periods.

76Iepirkuma cena no biomasas un biogāzes stacijām joprojām paliek

77lineāri piesaistīta dabasgāzes cenai. Kopumā notikušās divas

78obligātā iepirkuma cenu formulu un apjomu izmaiņas trīs mēnešu

79laikā skaidri parāda neziņu, kā tālāk virzīt atbalsta politiku

80AER izmantošanā.

812.5.AER elektroenerģijas ražošanas

82apjomu normatīvie stimuli

83MK Noteikumi Nr. 503 Noteikumi

84par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos

85energoresursus (pieņemti 24.07.2007.) atbilstoši likuma

86uzstādījumam nosaka formālus juridiskos, ekonomiskos un

87finansiālos kvalifikācijas kritērijus un nosacījumus obligātā

88iepirkuma atļauju saņemšanai. Vienlaikus arī MK Noteikumi Nr. 921

89Noteikumi par elektroenerģijas

90ražošanu koģenerācijā (pieņemti 06.11.2006.) attiecas uz

91koģenerāciju, kurā izmanto AER. Komersantiem tagad ir iespēja

92izmantot atbalstu atbilstoši vieniem vai otriem Noteikumiem pēc

93savas izvēles, jo nosacījumi atbalsta saņemšanai abos Noteikumos

94ir atšķirīgi.

95Noteikumi nosaka kritērijus, atbilstoši kuriem ražotājs, kas

96elektroenerģiju ražo koģenerācijas procesā vai izmantojot AER,

97var iegūt tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā

98iepirkuma ietvaros. Abi Noteikumi nosaka prasības pēc

99mērinstrumentu sistēmas patērētā kurināmā, siltumenerģijas un

100elektroenerģijas uzskaitei. To pēc tam izmanto obligātā iepirkuma

101apjoma aprēķinam. Taču attiecībā uz koģenerācijas procesa

102efektivitāti pieeja gan ir principiāli atšķirīga:

103• Noteikumos Nr. 921 kritēriji vērsti uz koģenerācijas procesa

104efektivitātes nodrošināšanu: tiek ieviests lietderīgās

105siltumenerģijas kritērijs salīdzinājumā ar katlumāju un definēts

106minimālais primāro energoresursu ietaupījums, kāds nepieciešams,

107lai kvalificētos obligātajam iepirkumam;

108• Noteikumos Nr. 503 uzsvērti tikai formālie juridiskie,

109ekonomiskie un finansiālie kvalifikācijas kritēriji un

110nosacījumi; ja komersants pamatojas uz šiem Noteikumiem un

111izmanto biomasu vai biogāzi, ražojot elektroenerģiju

112koģenerācijas procesā, efektivitātes kritēriji Noteikumos

113921viņam nav saistoši.

114Noteikumi Nr. 921 izvirza arī prasību pēc lietderīgās

115siltumenerģijas pārdošanas līguma vai nodomu protokola. Pēdējā

116opcija kļuva populāra koģenerācijas staciju pieteikumos, jo

117nodomu protokols kā neobligāts dokuments viegli var tikt

118neīstenots33. Šo iespēju ekspluatācijas laikā gan

119stipri mazina prasība vēlāk iesniegt lietderīgās siltumenerģijas

120pārdošanas līguma kopiju.

121Taču Noteikumi Nr. 503 analogas prasības pat neizvirza un

122pilnā mērā atver iespēju negodīgam komersantam pie pietiekami

123liela atbalsta pat nerūpēties par siltuma realizāciju. Ja

124komersants pamatojas uz šiem Noteikumiem un izmanto biomasu vai

125biogāzi, ražojot elektroenerģiju koģenerācijas procesā, viņam nav

126saistoši Noteikumos Nr. 921 minētie koģenerācijas efektivitātes

127kritēriji un prasība pēc lietderīgās siltumenerģijas pārdošanas

128līguma vai nodomu protokola par pārdošanu.

129Nosakot apjomus elektroenerģijas ražošanai no AER sadalījumā

130pa gadiem un dažādām tehnoloģijām, lai sasniegtu Saeimas noteikto

131līmeni 49,3% no kopējā elektroenerģijas patēriņa, 2010. gadā ir

132noticis apzināts vai kļūdains pavērsiens, kura iemeslus šodien

133nav iespējams noskaidrot: likumā noteiktā procentuālā daļa no

134kopējā elektroenerģijas patēriņa (bruto patēriņa) ir nomainīta ar

135tādu pašu procentuālo daļu no galalietotāju kopējā patēriņa (neto

136patēriņa). Ar to normatīvais uzdevums ir samazināts vairāk nekā

137par 10%, kas krasi atvieglina obligātā iepirkuma apjoma

138uzdevumus.

139Kopējā elektroenerģijas galapatēriņa prognozēšana ir ticamāka,

140jo tā vērtības ir statistiski ticamas (zīm. 14.). Nav zināms MK

141Noteikumu autoru pieņēmums par kopējo elektroenerģijas patēriņu

1422010. gadā šeit izmantots CSP sniegtais patiesais patēriņš.

143Izmantojot aprēķinos galapatēriņu, lielo HES izstrāde veido

144lielāku daļu no kopējā patēriņa salīdzinot ar Likumā noteikto un

145mērķis 49,3 % ir sasniedzams ar mazāku subsidētās

146elektroenerģijas ražošanu.

147Zīm. 14. Kopējais elektroenerģijas

148galapatēriņš un tā prognoze

149Kopš 1990-to gadu vidus galapatēriņš ir audzis vidēji par 3,9%

150gadā (izņēmums ir 1999. gadā Krievijas defolta izsauktā recesija

151Latvijā, bet ekonomiskās krīzes pazīmes vēl nav vērojamas). Šīs

152tendences tieša ekstrapolācija rāda galapatēriņa pieaugumu vismaz

153līdz 7600 GWh 2010. gadā. Tajā laikā energoefektivitātes pasākumi

154tika uzsākti, taču pārsvarā vispārēju ideju līmenī. Var paredzēt

155tikai pirmos mazos ieguvumus šajā jomā. Precīzu prognozi noteikt

156nevar, taču ar lielāku nekā 100 GWh ekonomiju 2010. gadā nevarētu

157rēķināties, tas samazina 2010. gada galapatēriņa prognozi līdz

1587500 GWh.

159Taču jebkurā gadījumā jāsasniedz vairāk nekā pieckārtīgs

160ražošanas pieaugums, izmantojot tās AER izmantojošās

161tehnoloģijas, kurām ir paredzēts atbalsts obligātā iepirkuma

162veidā (tab. 4.). Turklāt mazo HES ģenerēšanas jaudu pieauguma

163iespējas ir ļoti nelielas, tātad pārējo primāro enerģijas avotu

164(vējš, biomasa, biogāze) kopējā ražība ir jāpalielina no 87 GWh

1652004. gadā līdz 767 GWh 2010. gadā.

166Tabula 4.

167Elektroenerģijas

168izstrāde no atjaunojamiem energoresursiem

1692004.g. (CSP)

1702010.g. (Prognoze)

171Kopējais elektroenerģijas patēriņš, GWh

1726956

1737500

174No atjaunojamiem resursiem iegūtā daļa,

175%

17645,96

17749,3

178No atjaunojamiem resursiem iegūtā

179elektroenerģija, GWh

1803197

1813697

182Lielo HES saražotā elektroenerģija, GWh

1833040

1842860

185Atbalstāmo mazo staciju saražotā

186elektroenerģija, GWh

187157

188837

189Noteikumi rāda, ka tieši izmantojot vēja un biomasas

190ģenerāciju ir paredzēts sasniegt milzīgo jaudu un izstrādes

191pieaugumu (zīm. 15.).

192Nepieciešamība strauji audzēt no AER ģenerējošās jaudas arī ir

193uzskatāma par reālo pamatu tam, ka Elektroenerģijas tirgus likuma

194uzstādījums par ekonomiskā pakāpeniskuma principu iepērkot

195elektroenerģiju no ražotājiem, kas to ražo, izmantojot

196atjaunojamos energoresursus, šajos Noteikumos ir izvērsts tikai

197attiecībā uz vēja elektrostacijām ar jaudu virs 0,25 MW. Tas ir

198pamatots ar to, ka joprojām "... vēja enerģijas izmantošana

199elektroenerģijas ražošanā sistēmas operatoriem rada būtiskas

200balansēšanas prasības un atstāj ietekmi uz elektroenerģijas gala

201cenu vēja izmantošanu nevar attīstīt

202neierobežoti"34. Komersantiem, kuri izmanto citas

203AER tehnoloģijas, ir izvirzīti tikai administratīvie noteikumi.

204Izsniegtās atļaujas ir beztermiņa.

205Zīm. 15. MK Noteikumos Nr. 503

206plānotā un reālā elektroenerģijas ražošana no AER.

207Kopumā Noteikumos uzstādītais grafiks neizskatās reāls pat pie

208lielā un augošā atbalsta un atklāti vājās atbalstāmo

209elektrostaciju darbības kontroles nākamajos gados. Neierobežota

210licenču izsniegšana un praktiski nekontrolēta elektrostaciju

211darbība, ekonomiski nepamatoti liels un strauji augošs atbalsts

212elektroenerģijas ražošanai uz elektroenerģijas patērētāju rēķina

213bija inicializēti Elektroenerģijas tirgus likumā ar ģenerācijas

214apjoma uzstādījumu.

215Grozījumi Elektroenerģijas

216tirgus likumā (stājās spēkā 15.05.2008.) atceļ uzdevumu rīkot

217arī vienīgo uz minimālo cenu orientēto konkursu, kurš paredzēts

218Noteikumos Nr. 503. Iemesls, visticamāk (šis grozījums tika

219inicializēts Saeimā likumprojekta apspriešanas laikā), ir tas, ka

220no AER ražotās subsidētās elektroenerģijas ražošanas apjomi

221nepalielinās plānotajos apjomos (jo vajadzīgs laiks, lai

222komersanti realizētu elektrostaciju būves projektus). Grozījumi

223paredz, ka no ražotāja, kurš elektroenerģiju ražo izmantojot AER,

224kurš vēlas izmantot tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju

225obligāti iepērkamā elektroenerģijas apjoma veidā un kura

226elektrostacija atbilst MK noteiktajiem kritērijiem, visu

227saražotās elektroenerģijas atlikumu, kas palicis pēc tās

228izlietošanas elektrostacijas vajadzībām, iepērk publiskais

229tirgotājs par MK noteikto cenu.

230MK Noteikumi Nr. 198 Par elektroenerģijas ražošanu,

231izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas

232kārtību (pieņemti 24.02.2009.) nemainot kopējo no AER

233iegūto elektroenerģijas daļu kopējā patēriņā, paredz mazāku daļu

234ģenerēt lielajos HES, optimistiski par 80% palielinot mērķa

235rādītāju ģenerācijai mazajos HES un par 8% ģenerācijai izmantojot

236biogāzi.

237Noteikumi, atbilstoši Likuma grozījumiem, aizstāj konkursa

238procedūru iepirkumam no vēja elektrostacijām ar jaudu virs 0,25

239MW ar cenas noteikšanas formulām saražotās elektroenerģijas

240obligātam garantētam iepirkumam. jo "konkursa pamatā esošais

241zemākās cenas princips varētu radīt dempinga risku un tādējādi

242aizkavēt vēja elektrostaciju izplatību"35.

243Faktiski šāda pieeja ir klajā pretrunā ar atvērtā

244elektroenerģijas tirgus pamatprincipiem. Noteikumi neparedz

245termiņa ierobežojumus obligātā iepirkuma atļaujām.

246Komersanti nekavējās izmantot politisko uzstādījumu par

247straujo subsidētās AER izmantošanas pieaugumu mazas jaudas

248elektrostacijās, kā arī ļoti atraktīvās noteiktās obligātā

249iepirkuma cenas. Uz 2009. gada 22. maiju EM bija saņēmusi 187

250komersantu iesniegumus par tiesību piešķiršanu pārdot obligātā

251iepirkumā no AER saražoto elektroenerģiju36, uz 35 no

252tiem jau izdotas atbilstošas atļaujas; to sadalījums pa

253tehnoloģijām redzams zīm. 16. Acīmredzot iepriekšējos gados

254notikušais dabasgāzes tirdzniecības cenu pieaugums bija pacēlis

255obligātā iepirkuma cenas līdz ļoti atraktīvam līmenim.

256Zīm. 16. Komersantu iesniegumi un

257piešķirtās atļaujas obligātajam iepirkumam uz 22.05.2009.g.

258Vadoties no iesūtīto pieteikumu daudzuma un struktūras un

259acīmredzami neiedziļinoties komersantu faktiskajās

260intelektuālajās un finansiālajās spējās, piešķirtās atļaujas

261izmantot (ko skaidri parāda ļoti lielais neizmantoto atļauju

262daudzums nākamajos gados), EM iesniedza un

263MK pieņēma MK Noteikumus Nr. 486

264Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 24. februāra noteikumos

265Nr.198 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot

266atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas

267kārtību" (pieņemti 26.05.2009.). Noteikumi bez īpašiem

268paskaidrojumiem novērsa Noteikumos Nr. 503 pielaisto neatbilstību

269likumam attiecībā uz ģenerēšanas apjomu izmantojot AER. Tika

270palielināts apjoms elektroenerģijas ražošanai no AER, tai

271sasniedzot jau "2010. gadā un turpmākajos 10 gados"

27254,57% no kopējā galalietotāju elektroenerģijas patēriņa, kas

273apmēram atbilst likumā noteiktajai AER proporcijai. Ieraksts

274Noteikumos ir nesaprotams, jo ar to ir paredzēta stagnācija 10

275gadu garumā. Iespējams, ka dēļ jau redzamās reālās neiespējamības

276sasniegt 2010. gadam likumā uzstādīto līmeni, parādījies šāds

277divdomīgs gala termiņa traktējums.

278Saglabājot Noteikumos Nr. 503 paredzēto vēja un biomasas

279ģenerācijas pieaugumu, šoreiz papildus uzsvars ir likts uz

280strauju biogāzes staciju jaudu pieaugumu (zīm. 17a.). Zīmīgi, ka

281nākošajos divos mēnešos pēc šo Noteikumu pieņemšanas uz to pamata

282tika apmierināti iepriekš minētie komersantu pieprasījumi un

283izsniegts liels daudzums obligātā iepirkuma atļauju (zīm. 17b.).

284Salīdzinājumam redzams, ka komersantu vēlme izmantot efektīvās

285koģenerācijas aspektā stingrāko Noteikumu Nr. 221 iespējas (skat.

286sadaļu 2.6.) ir nesalīdzināmi mazāka. Ir grūti precīzi vērtēt MK

287Noteikumos paredzēto ieejas kontroles noteikumu reālo izpildi, jo

288nav zināms atteikumu skaits, taču viennozīmīgi atļauju

289izsniedzēji ir bijuši ļoti labvēlīgi noskaņoti.

290Zīm. 17. MK Noteikumos Nr 503 un

291486 paredzētais elektroenerģijas ražošanas pieaugums no

292atjaunojamiem resursiem (zīm. 17a.) un izsniegto obligātā

293iepirkuma atļauju skaits 2009.g maijā - augustā (zīm. 17b.).

294Reāli līdz 2010. gadam tika nodotas ekspluatācijā 10 MW jaudas

295atbalstāmajās ražotnēs, kopā atbalstāmajās AER stacijās 2010.

296gadā tika ģenerēts 171 GWh elektroenerģijas. Statistiku vēl lielā

297mērā glāba Daugavas caurtece, kas bija lielāka par vidējo; kopā

298no AER saražotā elektroenerģijas daļa bija 48,47% no kopējā

299elektroenerģijas patēriņa, nodrošinot kaut ne plānoto un ne

300pastāvīgu, bet tomēr progresu.

301MK Noteikumi Nr. 262

302"Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot

303atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas

304kārtību" (pieņemti 16.03.2010.) nomainīja tikai gadu

305atpakaļ pieņemtos Noteikumus Nr. 198. Atkal tiek atjaunota

306konkursu rīkošana, lai komersants kvalificētos tiesību iegūšanai

307pārdot biomasas, biogāzes, saules vai vēja elektrostacijās

308saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros. Tiesības

309pārdot hidroelektrostacijās saražoto elektroenerģiju obligātā

310iepirkuma ietvaros tiek piešķirtas bez konkursa pēc iesniegumu

311izvērtēšanas; tas vēlreiz apliecina, ka plānotais ģenerācijas

312apjomu pieaugums mazajās HES ir visai apšaubāms, jo pieejamie

313hidroenerģijas resursi jau ir praktiski apgūti; labs būs ikviens

314pieteikums.

315Konkursa atjaunošanu EM pamato ar to, ka komersantu

316iesniegumos pēc atļaujām obligātajam iepirkumam norādītais

317saražotās elektroenerģijas daudzums summāri ievērojami pat

318pārsniedz MK Noteikumos Nr. 198 paredzēto no AER saražojamo

319kopējā elektroenerģijas patēriņa daļu (54,57%); šī daļa netiek

320mainīta. Iesniegumi formāli apmierina noteiktās prasības un

321izvirzītos kritērijus, vienlaikus iesniegumu kvalitāte un

322uzticamība tiem ir visai atšķirīgi. Iesniegumu daudzums dod

323iespēju izvēlēties labākos, tam nolūkam tiks organizēti ikgadēji

324konkursi uz ģenerācijas apjomu, kurš nepieciešams, lai sasniegtu

325šajos Noteikumos atkārtoto kopējās AER daļas sadalījumu pa

326tehnoloģijām. Konkurss netiek organizēts, lai sasniegtu mazāko

327atbalsta līmeni (jo ir noteiktas konkrētas obligātā iepirkuma

328cenas (zīm. 18.37)), bet, lai izvērtētu iesniegumus

329pēc dažādiem kritērijiem noteikto punktu summas. Taču ir ļoti

330iespējams, ka augošo obligātā iepirkuma cenu dēļ iesniegumu

331skaits bija kļuvis tik liels, ka bija vajadzīgs normatīvs

332instruments, kas atļautu likumīgi apmierināt tikai daļu no

333pareizi noformētiem pieteikumiem. Tālākie notikumi tieši norāda

334uz šādu iespējamību.

335Zīm. 18. Obligātā iepirkuma cenas

336atbilstoši Noteikumiem Nr. 262 salīdzinājumā ar elektroenerģijas

337tirgus cenu 2011.g.

338Par dažādiem kritērijiem iegūstamo punktu skaits rāda, ka

339konkursantu vērtējumā noteicošā loma ir stacijas uzbūvēšanai. Tā

340saņemta būvatļauja biogāzes projektam dod 14 punktus, izziņa par

341esošām finansēm/kredītu pat 18 punktus. Tai pašā laikā par

342pārtikas un lopkopības atkritumu lietošanu biogāzes stacijā, kas

343ir noteicošais faktors biogāzes ieguvei vispār, var saņemt tikai

3442-10 punktus atkarībā no daudzuma kopējā izejvielā. Faktiski

345tieši šeit tiek ielikts pamats vēlākajai plaši piekoptajai

346kukurūzas audzēšanas un pūdēšanas praksei biogāzes ieguvē. Šāda

347EM interese tiek nostiprināta ar Noteikumos paredzēto konkursa

348komisijas sastāvu: četri pārstāvji no EM, viens pārstāvis no

349Zemkopības ministrijas, viens pārstāvis no Vides ministrijas un

350viens pārstāvis no SPRK; tātad balsojuma rezultāts praktiski ir

351iepriekš noteikts.

3522.6.Efektīvas koģenerācijas

353normējums

354Saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma nosacījumiem, MK

355Noteikumi Nr 921 Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu

356koģenerācijā (pieņemti 06.11.2006.) nosaka kritērijus,

357atbilstoši kuriem ražotājs, kas elektroenerģiju ražo

358koģenerācijas procesā var iegūt tiesības pārdot saražoto

359elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros. Kritēriji vērsti uz

360koģenerācijas procesa efektivitātes nodrošināšanu. Tiek ieviests

361jēdziens lietderīgā siltumenerģija - koģenerācijas iekārtā

362saražotā siltum enerģija, ko komersants pārdod siltumenerģijas

363lietotājam. Aprēķinos par koģenerācijas procesa efektivitāti ņem

364vērā tikai lietderīgo siltumenerģiju; komersants gada pārskatam

365pievieno lietderīgās siltumenerģijas pārdošanas līguma kopiju.

366Lietderīgās siltumenerģijas kritērijs definēts salīdzinājumā ar

367katlumāju kurai neto lietderības koeficients ir ne mazāks kā 92%

368izmantojot gāzi un ne mazāks par 80% izmantojot biomasu. Ir

369definēts minimālais primāro energoresursu ietaupījums, kāds

370nepieciešams lai kvalificētos obligātajam iepirkumam. Ieviests

371pašpatēriņa jēdziens.

372Noteikumi Nr. 921 nosaka arī prasības pēc mērinstrumentu

373sistēmas patērētā kurināmā, siltumenerģijas un elektroenerģijas

374uzskaitei; to rādījumus pēc tam izmanto obligātā iepirkuma apjoma

375aprēķinam.

376Arī MK Noteikumi Nr. 221 Noteikumi par elektroenerģijas

377ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju

378koģenerācijā (pieņemti 10.03.2009.), nomainot Noteikumus

379Nr. 921, saglabāja kā efektivitātes, tā uzskaites prasības.

380Jāatzīmē, ka ir neizskaidrojama joprojām saglabātā atšķirība

381pieejā koģenerācijas efektivitātei, izmantojot AER atkarībā no

382tā, vai komersants izvēlas saņemt atbalstu, definējot savu

383ražotni kā efektīvas koģenerācijas vai atbalstāmas AER

384elektrostaciju. Komersantam, pamatojoties uz MK Noteikumiem Nr.

385503 un tos nomainījušajiem Noteikumiem Nr. 198, izmantojot

386biomasu vai biogāzi elektroenerģijas ražošanai koģenerācijas

387procesā, iepriekš minētie efektivitātes kritēriji nav saistoši.

388Rezultātu skaidri parāda zīm. 17b.

3892.7.Maksa par uzstādīto jaudu: jauns

390atbalsta instruments

391Nekavējoties pēc MK Noteikumu Nr. 503 pieņemšanas tiek

392iesniegti Saeimā Grozījumi

393Elektroenerģijas tirgus likumā (iesniegti Saeimā 2007. gada

39430. augustā, stājās spēkā 2008. gada 15. maijā). To pieņemšanas

395gaita zīmīgi parāda gan Saeimas līdzdalību jaunu atbalsta veidu

396ieviešanā, gan arī EM aktīvus centienus iekļaut likumā arvien

397plašākas atbalsta normas, pat apejot MK (zīm. 19.).

398Zīm. 19. Elektroenerģijas tirgus

399likuma grozījumu pieņemšanas secība.

400Likumprojekta iesniegtajā (MK atbalstītajā) versijā ir

401juridiski precizējumi strīdu risināšanai elektroenerģijas tirgus

402dalībnieku starpā, kā arī sīki nenozīmīgi papildinājumi

403regulējumam.

404Taču 2. lasījumam 2007. gada 8. novembrī tiek iesniegts

405deputāta priekšlikums, kas iedibinātu jaunu atbalsta veidu

406lielajām koģenerācijas stacijām TEC1 un TEC2: "Ražotājs, kas

407elektroenerģiju ražo koģenerācijas stacijā ar jaudu virs 100

408megavatiem, var iegūt tiesības pārdot koģenerācijas stacijā

409uzstādīto elektrisko jaudu pārvades sistēmas operatoram. Pārvades

410sistēmas operators atsevišķi uzskaita šā panta trešajā daļā

411noteiktajā kārtībā iepirktās jaudas apjomus un izmaksas, kuras

412tiek iekļautas pārvades tarifos". Nav zināms pamatojums,

413kāpēc tas ierosināts un kāds no tā ieguvums tiek prognozēts.

414Priekšlikums tiek noraidīts.

4153. lasījumam 2008. gada 10. aprīlī EM iesniedz jaunu līdzīgu

416priekšlikumu, taču ar būtiski samazinātu atbalsta slieksni un

417skaidru norādi par arī šo izmaksu uzlikšanu visiem

418elektroenerģijas patērētājiem: "Ražotājs, kas

419elektroenerģiju ražo koģenerācijas stacijā, kuras uzstādītā

420elektriskā jauda ir, sākot ar 20 megavatiem, var iegūt tiesības

421saņemt garantētu maksu par koģenerācijas stacijā uzstādīto

422elektrisko jaudu (šajā gadījumā atbalstam kvalificējas arī

423"Rīgas Siltuma" koģenerācijas stacija

424Imanta). Garantētā maksa par uzstādīto elektrisko jaudu

425tiek iekļauta pārvades tarifos. Pārvades sistēmas operators

426atsevišķi uzskaita saskaņā ar šā panta trešo daļu veikto

427maksājumu apjomus. Izmaksas, ko veido maksājumi par uzstādīto

428elektrisko jaudu, sedz visi Latvijas elektroenerģijas

429galalietotāji". Noteikti nosacījumi garantētās maksas

430saņemšanai, deleģējot kritēriju noteikšanu MK.

431Papildus tam EM iesniedz vēl vienu priekšlikumu par vēl vienu

432atbalsta veidu, atkal jaunās izmaksas novirzot uz visiem

433elektroenerģijas galalietotājiem: "Ražotājs, kas

434elektroenerģiju ražo elektrostacijās ar uzstādīto elektrisko

435jaudu virs viena megavata, izmantojot biomasu vai biogāzi, var

436iegūt tiesības saņemt garantētu maksu par elektrostacijā

437uzstādīto elektrisko jaudu. Garantētā maksa par uzstādīto

438elektrisko jaudu tiek iekļauta pārvades tarifos. Pārvades

439sistēmas operators atsevišķi uzskaita saskaņā ar šā panta trešo

440daļu veikto maksājumu apjomus. Izmaksas, ko veido maksājumi par

441uzstādīto elektrisko jaudu, sedz visi Latvijas elektroenerģijas

442galalietotāji". Kopumā šis jaunais atbalsta veids rāda, ka

443EM joprojām uzskata par nepieciešamu vēl vairāk subsidēt

444elektroenerģijas ražošanu, sadārdzinot tās cenu galapatērētājiem.

445Parādās jauns aspekts - tendence noslēpt subsīdijas citos

446galalietotājiem vairāk pieņemamos maksājumos, šajā gadījumā

447pārvades tarifos.

448MK Noteikumos Nr. 198 Noteikumi par

449elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos

450energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību (pieņemti

45124.02.2009.) un Nr. 221 Noteikumi par elektroenerģijas

452ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju

453koģenerācijā (pieņemti 10.03.2009.) ir iekļauts

454regulējums, kas izpilda Elektroenerģijas tirgus likuma normējumu

455par tiesībām saņemt garantētu maksu par dabasgāzes, biomasas un

456biogāzes koģenerācijas elektrostacijās uzstādīto elektrisko

457jaudu.

458Noteikts garantētās maksas saņemšanas periods līdz 15 gadiem,

459kā arī kritēriji saskaņā ar kuriem ražotāji var iegūt tiesības

460saņemt garantēto maksu. Noteikta formula maksas aprēķinam par

461uzstādīto jaudu ražošanai koģenerācijā, ņemot par pamatu

462garantēto maksu par 1 MW uzstādīto elektrisko jaudu 18 705

463EUR/gadā izmantojot cietos atjaunojamos resursus (lasīt biomasu)

464vai 11 350 EUR/gadā izmantojot dabasgāzi. Nav atrasti nekādi

465pamatojumi un aprēķini tieši šādam atbalsta apmēram.

466MK Noteikumi Nr. 841 Grozījumi Ministru kabineta

4672009.gada 10.marta noteikumos Nr.221 "Noteikumi par

468elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot

469elektroenerģiju koģenerācijā" (pieņemti 07.09.2010.)

470padara jaudas maksājuma saņemšanu vēl draudzīgāku ražotājiem.

471Proti, "Komersants, kas .. ir ieguvis tiesības pārdot

472koģenerācijas elektrostacijā saražoto elektroenerģiju obligātā

473iepirkuma ietvaros, var pretendēt uz kvalificēšanos garantētas

474maksas saņemšanai par uzstādīto elektrisko jaudu atbilstoši 2010.

475gada 31. oktobrī spēkā esošajiem nosacījumiem par kvalificēšanās

476kritērijiem garantētas maksas saņemšanai par uzstādīto elektrisko

477jaudu". Tiek radīta dubultā subsidēšanas sistēma ar t.s.

478enerģijas komponenti (par saražoto elektroenerģiju) un

479jaudas komponenti (par uzstādīto elektrisko jaudu).

480Grozījumi Elektroenerģijas

481tirgus likumā (stājās spēkā 01.01.2014.) pazemina minimālo

482uzstādītās elektriskās jaudas robežu, no kuras dabasgāzes

483koģenerācijas stacijas var saņemt garantēto maksu par uzstādīto

484elektrisko jaudu: "Ražotājs, kas elektroenerģiju ražo

485koģenerācijas stacijā, kuras uzstādītā elektriskā jauda ir

486lielāka par četriem megavatiem, var iegūt tiesības saņemt

487garantētu maksu par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko

488jaudu". Šī izmaiņa dod iespēju arī Juglas jaudai

489(uzstādītā elektriskā jauda - 14,9 MW) saņemt šo maksu.

490Atbilstoši noteikumu izmaiņām, elektrostacijām garantētās maksas

491tiesības piešķirtas uz dažādu laiku (tabula 5.)

492Tabula 5.

493Elektroenerģijas

494ražotāju tiesību saņemt garantēto maksu par uzstādīto jaudu laika

495grafiks

496Elektrostacija

497Atbalsta sākums

498Atbalsta beigas

499TEC1

50001.08.2008.g.

5012020.g.

502TEC2

50324.09.2013.g.

5042028.g.

505SC Imanta

50601.10.2008.g.

5072020.g.

508Juglas jauda

50928.05.2007.g.

5102027.g.

511Fortum Jelgava

51224.09.2013.g.

5132028.g.

514Tiek izmainīti arī garantētās maksas norēķini. Atvērtā

515elektroenerģijas tirgus apstākļos un atdalot pārvades tīklu

516operatoru AS Augstsprieguma tīkls no Latvenergo

517(publiskā tirgotāja) vairāk nevarēja paslēpt pārvades tarifos

518garantēto jaudas maksājumu. Tas tiek iekļauts kopējā OIK:

519"... Izmaksas, ko veido maksājumi par uzstādīto elektrisko

520jaudu, sedz visi Latvijas elektroenerģijas galalietotāji

521proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam...". Jaudas

522maksa laikā no 2014. gada līdz 2017. gadam bija ievērojama samērā

523stabila naudas izteiksmē, bet tās īpatsvars kopējā OIK apjomā

524samazinājās no 36,6% līdz 34,9%, pateicoties AER atbalsta

525straujam pieaugumam.

526Jāatzīmē, ka pie lielām uzstādītajām jaudām optimālam

527koģenerācijas režīmam būtu jābūt rentablam bez subsīdijām, citādi

528to nevar vērtēt kā augsti efektīvu koģenerāciju, kura ir

529atbalstāma atbilstoši likumam. Tika izvirzīts vispārējs

530uzstādījums, ka lielās koģenerācijas stacijas "kalpo ne

531tikai lokālās siltumenerģijas un elektroenerģijas pieprasījumu

532segšanai, bet iekļaujas arī pārvades sistēmas operatora

533dispečervadības grafikā (saskaņā ar Tīkla kodeksu

534ģenerētājvienības ar jaudu 15 MW pilda dispečervadības operatīvos

535rīkojumus) un piedalās drošas un sabalansētas elektroapgādes

536nodrošināšanā. Līdz ar to, nosakot koģenerācijas staciju ar jaudu

53715 MW un vairāk ekonomisko pamatojumu, ir jāvērtē arī to ietekme

538uz visu Latvijas elektroapgādes sistēmu"38.

539Tikai pēdējā laikā ir parādījušies skaidrāki norādījumi par

540jaudas maksājumu saņemošo staciju iespaidu uz apgādes drošību,

541avārijas jaudas rezervēm un elektroenerģijas cenu stabilitāti

542Nord Pool Spot Latvijas cenu zonā, tā novēršot

543elektroenerģijas cenu strauju pieauguma risku.

544Realitātē no minētajām elektrostacijām šīs prasības spēj

545nodrošināt tikai TEC2, kura spēj ilgstoši darboties kondensācijas

546režīmā, kā arī izpilda tādus kritērijus kā ātra jaudas uzņemšana

547līdz 100 MW, darbības nodrošināšana vismaz 24 h, nosacījumi

548atbilstoši BRELL (Baltkrievijas, Krievijas, Igaunijas, Lietuvas

549un Latvijas pārvades sistēmu operatoru)

550nolīgumam39.

551Kvantitatīvs Latvijas galapatērētāju ieguvumu izvērtējums no

552TEC2 jaudas maksājuma tikai elektroenerģijas cenu stabilizācijas

553aspektā Latvijā (zīm. 20.) rāda, ka kopējais ieguvums pateicoties

554sasniegtajam cenu pazeminājumam 2018. gadā. ir bijis 47,8 milj.

555EUR. Jāatzīmē, ka formāli samazinātais jaudas maksājums TEC2

5562018. gadā bija 21,3 milj. EUR, iepriekšējos gados pēc SEN

557nomaksas tas bija apm. 72,2 milj. EUR gadā. Šie dati rāda, ka

558TEC2 saņemtā jaudas maksājuma pozitīvais iespaids detalizēti

559jāizvērtē, ir pilnīgi iespējams, ka tas nav uzskatāms par

560zaudējumus nesošu arī pie pilna maksājuma.

561Līdz šim nav skaidri parādīts iemesls un mērķis garantētajai

562maksai par uzstādīto elektrisko jaudu, nav zināmi ieguvumi no šīm

563subsīdijām.

564Jau no jaudas maksājuma izveides, tas bija lielākā OIK kopējā

565maksājuma sastāvdaļa (zīm. 21.).

566Zīm. 20. TEC2 darbība kondensācijas

567režīmā 2018.g., iespaids uz elektroenerģijas cenām. Avots:

568Latvenergo.

569Koģenerācijas stacijās saražoto siltumu galvenokārt izmanto

570centrālās siltumapgādes sistēmās, kuras raksturo lielas

571atšķirības siltuma patēriņā ziemas un vasaras sezonās. Tāpēc

572orientieris koģenerācijas procesam tiek pieņemts 3000

573stundas/gadā, šis lielums ir arī likts pamatā Noteikumos Nr. 221

574kā minimums kvalifikācijas tiesībām saņemt maksu par uzstādīto

575jaudu. Tikmēr Noteikumi Nr. 198 šo tiesību saņemšanai piemēro

576minimālo slieksni 8000 stundas/gadā. Protams šī iespēja netiek

577izmantota, visi jaudas maksājuma saņēmēji ir saistīti ar

578Noteikumiem Nr. 221.

579Zīm. 21. OIK kopējā maksājuma

580sastāvdaļas 2011. - 2013.g.

581Taču Noteikumu Nr. 221 redakcija ir neskaidra: maksu par

582koģenerācijas elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu var

583saņemt, ja "koģenerācijas elektrostacijas vai atsevišķas šīs

584elektrostacijas koģenerācijas iekārtas uzstādītās elektriskās

585jaudas izmantošanas stundu skaits gadā pārsniedz 3000

586stundu". Nav skaidrs, vai tikai koģenerācijas režīma laiks

587tiek ierēķināts minētajās 3000 stundās (ja ir tehnoloģiska

588iespēja arī citam režīmam) un vai 3000 stundas ir jāstrādā ar

589pilnu noslodzi.

590Dažādām tehnoloģijām attiecība starp uzstādīto elektrisko un

591siltuma jaudu (skat. Noteikumu Nr. 221. 4. pielikumu) ir dažāda

592robežās 0,45 - 0,95, tātad visām tehnoloģijām tā ir mazāka par 1.

593Tas nozīmē, ka optimāla koģenerācijas procesa laikā tiek saražots

594vairāk siltumenerģijas kā elektroenerģijas. Taču 2010. gada

595statistika rāda, ka valstī augstas efektivitātes gāzes

596koģenerācijas stacijās elektroenerģija ir saražota vairāk kā

597siltumenerģija (zīm. 22.)40; tas savukārt rāda, ka

598apm. 20% no kopējā laika darbība varētu būt kondensācijas režīmā,

599pie tam koģenerācijas režīma darba laiks varētu būt arī mazāks

600par 3000 stundām gadā.

601Zīm. 22. Uzstādītās jaudas un

602saražotās enerģijas augsti efektīvās koģenerācijas stacijās

6032010.g.

604Uz pārdomām vai lielo jaudas maksājumu saņemšanā viss ir

605atbilstoši normatīvajiem aktiem vedina arī vēlāk pieņemtie MK

606Noteikumi Nr. 604 Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 10.

607marta noteikumos Nr.221 "Noteikumi par elektroenerģijas

608ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju

609koģenerācijā" (pieņemti 28.08.2012.). 3000 stundu

610kritērijs tika mākslīgi atvieglināts ar atļauju summēt kopā

611vienam komersantam piederošo staciju darba stundas, ja tās strādā

612vienā centralizētās siltumapgādes zonā; pamatojumam, ka tādā

613gadījumā tās piedalās kopēja siltumapgādes pieprasījuma segšanā,

614ir visai vāja saistība ar ģenerācijas efektivitāti. Viss tas kopā

615vedina uz domām par nepieciešamību rūpīgi izvērtēt 3000 stundu

616kritērija izpildi.

6172.8.Secinājumi: džins ir izlauzies

618no pudeles un strauji pieņemas spēkā

619Ar Elektroenerģijas tirgus likuma pieņemšanu 2005. gadā tika

620ieviests jauns, atšķirīgs regulējums attiecībā uz AER

621izmantošanas un efektīvas koģenerācijas atbalstu, kurš izrādījās

622par pamatu atbalsta maksājumu apmēra (t.i., OIK) straujai

623izaugsmei. Galvenie pieauguma virzītāji bija:

624• likumā noteiktais no AER saražotās elektroenerģijas

625sasniedzamais īpatsvars attiecībā pret kopējo elektroenerģijas

626patēriņu - ne mazāk kā 49,3%; tā izpildei ir vajadzīgas

627atraktīvas iepirkuma cenas un mīksta, atbalstoša (iesaistoša)

628regulējošā vide;

629• obligātā iepirkuma cenu (arī no AER ražotajai

630elektroenerģijai) lineāra piesaiste SPRK apstiprinātajam

631dabasgāzes tirdzniecības gala tarifam tā strauja pieauguma

632periodā (tarifs laikā no 2006. gada līdz 2013. gadam pieauga 2,3

633reizes); papildus tam tika ieviesta garantētā maksa par uzstādīto

634elektrisko jaudu koģenerācijas elektrostacijām.

635Kopumā laika posmā līdz 2012. gada 28. novembrim tika izdoti

636un bija spēkā 824 lēmumi par tiesību piešķiršanu pārdot

637elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros par kopējo plānoto

638vai uzstādīto elektroenerģijas jaudu 2073 MW un elektroenerģijas

639ražošana apjomu 9756,8 GWh41. Laimīgā kārtā lielākā

640daļa projektu nav tikuši īstenoti. Tomēr 10 gadu periods (2003. -

6412013.) iezīmējās ar izkliedētās elektroenerģijas ģenerēšanas

642atbalsta maksājuma desmitkārtīgu pieaugumu galalietotāju rēķinos

643obligātā iepirkuma apjoma un cenu paaugstināšanas dēļ pie

644praktiski konstantas vidējās elektroenerģijas cenas. Ja 2003.

645gadā SPRK apstiprinātā vietējo neatkarīgo elektroenerģijas

646ražotāju komponente bija 0,2817 c€/kWh42, tad 2008.

647gadā OIK komponente bija sasniegusi 0,93 c€/kWh43, bet

6482013. gadā jau 2,69 c€/kWh (zīm. 23.).

649Zīm. 22. Elektroenerģijas cenas

650sastāvdaļas galalietotāju rēķinos.

651Likuma uzstādījums par "droši un kvalitatīvi piegādātu

652elektroenerģiju visefektīvākajā iespējamajā veidā par pamatotām

653cenām" tika aizmirsts.

654Latvijas energopolitika šajā periodā ir vērtējama, kā ne

655vienmēr pamatota ar ekonomiskiem aprēķiniem, haotiska ar

656neskaitāmām turp-atpakaļ stila izmaiņām obligātā iepirkuma

657atļauju konkursu (ne)rīkošanā, cenu formulu maiņās un atļauju

658terminējumā.

659Tikai 2013. gadā EM atzina, ka "kopumā Latvijā obligātā

660iepirkuma tarifi ir vieni no augstākajiem, salīdzinot ar Eiropas

661valstīm, kurās atbalsts veidots pēc obligātā iepirkuma

662(feed-in) principa"44 (tab. 6.).

663Integrējot visus tarifus (izņemot sauli) var atrast, ka faktiski

664Latvijā tie ir otri augstākie Eiropā (tikai Šveicē ir uzskatīts,

665ka nepieciešams lielāks atbalsts), īpaši esam apsteiguši mūsu

666tuvākos ekonomiskos konkurentus Lietuvu, Slovākiju, Čehiju,

667Ungāriju, Slovēniju, Horvātiju.

668Tabula 6.

669Elektroenerģijas

670obligātā iepirkuma feed-in tarifi Eiropā (c€/kWh)

671Valsts

672Biogāze

673Biomasa

674Hidro

675Saule

676Vējš

677(sauszemes)

678Austrija

6795 - 20

6806 - 20

6813 - 11

68217 - 20

6839

684Bulgārija

6856 - 24

6869 - 15

6875 - 10

6889 - 20

6895 - 8

690Horvātija

69115 - 19

69212 - 17

6938 - 16

69415 - 35

6959 - 10

696Čehija

69711 - 17

6986 - 19

6995 - 15

70022 - 65

7019 - 14

702Francija

7038 - 14

70412

7056 - 10

70611 - 46

7073 - 11

708Vācija

7096 - 25

7106 - 17

7113 - 13

71214 - 20

7135 - 9

714Grieķija

71510 - 22

71615 - 23

7179 - 11

71830 - 33

7199 - 25

720Ungārija

7214 - 12

7224 - 12

7235 - 12

7245 - 11

7254 - 12

726Īrija

7278 - 15

7289 - 14

7298

730-

7317

732Latvija

73319 - 21

73415 -

73521

73617 -

73720

73843

73910 -

74017

741Lietuva

74212 - 19

74311 - 14

7446 - 8

74512 - 46

7468 - 11

747Luksemburga

74812 - 15

74911 - 15

7509 - 11

75137 - 42

7528

753Malta

754-

755-

756-

75720 - 28

758-

759Portugāle

76010 - 13

76110 - 13

7629 - 13

76326 - 38

7647 - 26

765Slovākija

7669 - 15

76711 - 17

7686 - 11

76912

7708

771Slovēnija

7726 - 16

77319 - 25

7748 - 11

77514 - 29

77610

777Spānija

7787 - 15

7796 - 18

7808 - 9

78112 - 27

7827 - 8

783Šveice

784līdz 20

78515 - 38

78610 - 30

78718 - 36

78811 - 18

789Turcija

79010 - 13

79110 - 12

7926 - 7

79310 - 17

7946 - 9

795Apvienotā Karaliste

79612 - 8

797-

7986 - 27

7999 - 19

8006 - 45

8013.OIK

802samazināšanas mēģinājumi: risinājumi un/vai imitācija

803Pretrunīgu uzskatu un pieeju dažādība par vides, tiesiskajiem,

804finansiālajiem aspektiem izkliedētajā elektroenerģijas ražošanā

805bija vērojama jau no atbalstīšanas sākuma. Taču sajūta, ka

806atbalsta sistēma ir tālu no optimālas, pakāpeniski pārņem visas

807iesaistītās puses, kaut gan, protams, paužot diametrāli pretējus

808viedokļus.

8093.1.Mazie HES: enerģētika vai vides

810degradācija

811Pirmie netiešās darbības pret pārspīlēto atbalstu AER

812izmantošanai uzsāk tajā laikā ļoti aktīvie vides aizstāvji. MK

813Noteikumi Nr. 27 Noteikumi par upēm (upju posmiem), uz kurām

814zivju resursu aizsardzības nolūkā aizliegts būvēt un atjaunot

815hidroelektrostaciju aizsprostus un veidot jebkādus mehāniskus

816šķēršļus (pieņemti 15.01.2002.) ir pirmais vides

817aktīvistu mēģinājums regulēt subsidētās elektroenerģijas

818ražošanas ekspansiju Latvijas upēs. Noteikumi 214 Latvijas upes

819(upju posmus) pasargā no aizdambēšanas un jauno mazo HES uzbūves.

820Šī ir Zemkopības ministrijas iniciatīva, kas ir saistīta ar

821lauksaimnieku un vides organizāciju rūpēm novērst (vai vismaz

822mazināt) mazo upju samērā barbarisku pārveidošanu, uzpludinot

823ūdenskrātuves, un lielos apmēros mainot appludinātās teritoriju

824lielumu atkarībā no ūdens pieplūduma45.

825Papildus tādām pozitīvām iezīmēm kā bijušo dzirnavezeru un

826ūdenskrātuvju sakārtošana un kaut nedaudzām jaunām darbavietām,

827tiek minēta virkne vidi degradējošu aspektu: dabīgā hidroloģiskā

828režīma izmaiņas, kam seko gruntsūdeņu izmaiņas apkārtējās

829teritorijās pēc uzpludināšanas un ūdens līmeņu regulārām

830svārstībām, ekoloģiskās ekspertīzes neesamības rezultātā tiek

831traucēta īpaši aizsargājamo sugu un biotopu aizsardzība,

832ūdenskrātuvju līmeņu maiņas rezultātā palielinās potenciāli

833appludināmā zona un pārpurvojas piekrastes, caurplūdes svārstības

834izsauc ledus sastrēgumus un krastu izskalošanu, utml. Vides

835organizācijas ir konstatējušas, ka dēļ traucējumiem Latvijas upēs

836savvaļas lašu populācija pēdējo gadu laikā ir samazinājusies par

837divām trešdaļām.

838Šim solim vēl nav ar OIK saistītu ekonomisku cēloņu un mērķu,

839taču nenoliedzami tas ir pasargājis no vairāku desmitu mazu HES

840uzbūvēšanas un ievērojamām subsīdijām to atbalstam. Bet vides

841problēmas faktiski arī šodien nav atrisinātas, arī esošās 243

842subsidētās mazās HES turpina atstāt savu iespaidu. To īpašnieki,

843neskatoties uz lielajām subsīdijām, nevēlas investēt vides

844aizsardzības pasākumos.

8453.2.Dabasgāzes cenas ietekmes

846vājināšana

847Izpratne, ka nepieciešamas ekonomiska rakstura aktivitātes OIK

848tālāka nekontrolēta pieauguma apturēšanai, radās daudz vēlāk. Arī

849Valsts kontrole, veicot revīziju EM par obligātu elektroenerģijas

850iepirkumu, norādīja, ka aprēķināmais atbalsts ievērojami

851pārsniedz izdevumus, kas nepieciešami veikto kapitālieguldījumu

852atmaksai46.

853Šādā rakursā dabasgāzes tirdzniecības cenas noteikti ir

854jāvērtē kā būtisks OIK apjoma pieauguma virzītājs. To iespaids ir

855izpaudies divos veidos:

856• dabasgāzes koģenerācijas stacijas ražotās elektroenerģijas

857obligātais iepirkums par paaugstinātu cenu un garantētā maksa par

858uzstādīto jaudu;

859• AER izmantojošo elektrostaciju atbalsta lieluma tieši

860proporcionāla sasaiste ar dabasgāzes tirdzniecības cenām.

861Tāpēc ir tikuši veikti abu faktoru mazināšanas mēģinājumi.

862MK Noteikumi Nr 841 Grozījumi Ministru kabineta 2009.

863gada 10. marta noteikumos Nr.221 "Noteikumi par

864elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot

865elektroenerģiju koģenerācijā" (pieņemti 07.09.2010.)

866fiksēja subsidētu dabasgāzes koģenerācijas staciju būvēšanas

867izbeigumu, ja "elektrostacijas nav jau ieviestas vai tās nav

868plānots ieviest Elektroenerģijas tirgus likuma 23.pantā

869noteiktajā kārtībā", t.i., ja no pārvades sistēmas operatora

870sagatavotā gadskārtējā novērtējuma ziņojuma izriet, ka valsts

871elektroapgādes drošumu apdraud elektroenerģijas ražošanas jaudu

872nepietiekamība.

873Tika noteikts, ka pretendēt uz tiesību iegūšanu pārdot

874koģenerācijā saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros

875vai garantētās maksas saņemšanai par uzstādīto jaudu var tikai

876tie komersanti, kuri elektroenerģijas ražošanai izmanto vai plāno

877izmantot AER. Komersanti, kas līdz 2010. 31. oktobrim bija

878ieguvuši tiesības pārdot dabasgāzes koģenerācijas elektrostacijā

879saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros vai saņemt

880maksu par koģenerācijas elektrostacijā uzstādīto jaudu, saglabā

881minētās tiesības. Protams, komersanti nekavējoties aktivizējās;

8822010. gada septembrī un oktobrī EM izsniedza 68 obligātā

883iepirkuma atļaujas dabasgāzes koģenerācijas stacijām ar 15 gadu

884termiņu uz Noteikumu Nr. 221 pamata.

885Šī lēmuma iespaids parādās tikai pēdējos gados (zīm. 23.). Pēc

886minēto staciju nodošanas ekspluatācijā 2011.- 2013. gadā. un

887stabilitātes dažu gadu garumā, 2017. - 2019. gadā atbalsta

888periods ir beidzies 38 dabasgāzes koģenerācijas stacijām.

889Subsidētā dabasgāzes koģenerācijas staciju elektroenerģijas

890tarifa iespaidu uz centralizētās siltumapgādes cenām beidzot ir

891pamanījusi arī EM: "... atsevišķās pašvaldībās, tajā skaitā

892Rīgā un citās lielākajās pilsētās, obligātā iepirkuma mehānisma

893ietekmē ir zemāki siltumenerģijas tarifi, kas daļai

894mājsaimniecību mazina izdevumus par

895siltumenerģiju."47 Nav konstatēts, ka ne tikai

896mājsaimniecībām, bet arī valsts un pašvaldību iestādēm un

897birojiem ir nepamatoti lētāka siltumenerģija; nav arī pateikts,

898ka tas ir uz visas Latvijas OIK maksātāju rēķina. Simboliskā

899tante Bauskā, kura silda savu mājokli ar malku, vienlaikus

900apmaksā Rīgas iestādēm lētāku siltumu.

901Daļai centralizētās siltumapgādes operatoru subsidētās

902dabasgāzes siltumenerģijas atcelšanas radīto izmaksu pieaugumu

903mīkstināja lielā siltuma katlos ražotā siltumenerģijas daļa, daža

904ir uzstādījusi biomasas katlus. Šī pirmā šāda veida pieredze

905rāda, ka reāli centralizētās siltumapgādes cenas, likvidējot

906obligāto maksājumu, izmainās niecīgi. Vienīgā plaši izskanējušā

907Valmieras siltumenerģijas cenu pieauguma 2017. gadā galvenais

908patiesais iemesls ir kopš 2013. gadā uzkrātais visu izmaksu

909pieaugums. Līdz ar to nav nepieciešams paredzēt speciālus

910atbalsta mērus sagaidot atlikušo dabasgāzes koģenerācijas staciju

911atbalsta atļauju beigu termiņus 2020.. - 2024.gados.

912Zīm. 23. Dabasgāzes koģenerācijas

913staciju (< 4 MW) skaits un saražotā subsidētā

914elektroenerģija.

915AER izmantošanas atbalsta piesaiste dabasgāzes tirdzniecības

916cenai iepriekšējos gados jāvērtē kā viens no galvenajiem OIK

917apjoma pieauguma virzītājiem.

918Maksimumu sasniegušās dabasgāzes tirdzniecības cenas 2009.

919gadā pateica priekšā pirmo soli, lai pārtrauktu absolūti

920nesaprotamo AER atbalsta intensitātes piesaisti dabasgāzes

921tirdzniecības cenām. Tas tika veikts ar MK Noteikumiem Nr. 198

922par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos

923energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību (pieņemti

92424.02.2009.). Beidzot tika atzīts, ka "saules, vēja un

925hidroenerģijas cenas nav atkarīgas no procesiem fosilo

926energoresursu tirgū", tāpēc obligātā iepirkuma cenas ir

927jāatsaista no dabasgāzes cenas48. Acīmredzot, turpinot

928lineāro sasaisti ar dabasgāzes cenu, biomasa un biogāze pēc

929noklusējuma joprojām tiek uzskatīti par resursiem, kas saistīti

930ar fosilo energoresursu tirgu.

931Atbalsta aprēķina formulās saules, vēja un hidroenerģijai

932lineārā atkarība no dabasgāzes cenām tika nomainīta ar

933skaitliskām formulām. To galvenais virzītājs ir "konstants

934lielums, kas atspoguļo elektroenerģijas iepirkuma cenu citās ES

935dalībvalstīs"49. Nav norādes, kuras ir minētās

936valstis un atsauces uz avotiem; nav arī sasaistes ar ekonomiski

937pamatotiem izdevumiem ražošanai.

938Pēc ekonomiskās krīzes izsauktais dabasgāzes cenu kritums

9392010. - 2011. gadā radīja mānīgu mieru un bija nepieciešams

940kārtējais cenu pieaugums līdz nākošajam maksimumam, lai sāktos

941aktivitātes atbalsta intensitātes mazināšanai. Tikai 2014. gada

942sākumā EM konstatēja, ka "... OIK un līdz ar to

943elektroenerģijas kopējās cenas turpmāks pieaugums atstās ietekmi

944uz Latvijas tautsaimniecības konkurētspēju; nepieciešams ieviest

945tādas politikas izmaiņas, kas nodrošinātu, ka Latvijā efektīvi

946apgūst AER potenciālu un ražo elektroenerģiju koģenerācijā, kā

947arī vienlaikus nodrošina ekonomikas attīstību un novērš

948iedzīvotāju dzīves līmeņa pasliktināšanos"50.

9492014. gada 22. aprīlī sinhroni tika pieņemti MK Noteikumi Nr. 208 Grozījums Ministru kabineta 2009. gada 10.

950marta noteikumos Nr.221 "Noteikumi par elektroenerģijas

951ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju

952koģenerācijā" un MK Noteikumi Nr.209

953Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumos

954Nr.262 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot

955atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas

956kārtību". EM atsaucās uz Pētījuma51

957secinājumu, ka esošā atbalsta piesaiste dabasgāzes cenai

958atjaunojamos energoresursus izmantojošām elektrostacijām un

959biomasas un biogāzes koģenerācijas stacijām nav pamatota.

960Lai nodrošinātu obligātā iepirkuma cenu tālāku

961nepalielināšanos dabasgāzes tirdzniecības cenas pieauguma

962rezultātā, tiek ierobežota obligātā iepirkuma cenas noteikšanas

963formulās iekļautās dabasgāzes tirdzniecības gala tarifa mainība,

964nosakot tā maksimālo robežvērtību 2014. gada marta dabasgāzes

965tirdzniecības cenas (277,46 EUR/tūkst. kubm) līmenī. Ierobežojums

966ir noteikts tuvu atbalsta vēsturiskajam maksimumam; netika

967izmantotas iespējas ieviest kādu ekonomiskā pamatojuma faktoru

968obligātā iepirkuma cenu formulās. Ja dabasgāzes tarifs samazinās

969zem noteiktās robežvērtības, formulās aprēķiniem tiek izmantots

970reālais SPRK apstiprinātais dabasgāzes tirdzniecības tarifs.

971Faktiski koģenerācijas atsaiste no dabasgāzes cenas netika

972veikta, taču tika uzlikti augšējie griesti tālākam atbalsta

973pieaugumam šī faktora dēļ.

974Tikai vēl pēc diviem gadiem MK sēdē 05.07.2016.g. tika

975pieņemti MK Noteikumi Nr. 443

976Grozījumi Ministru kabineta 2009.

977gada 10. marta noteikumos Nr. 221 "Noteikumi par

978elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot

979elektroenerģiju koģenerācijā" un MK Noteikumi Nr.

980444 Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumos

981Nr. 262 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot

982atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas

983kārtību".

984Abi Noteikumi pilnīgi atsaistīja no dabasgāzes cenām atbalsta

985intensitāti atjaunojamos energoresursus izmantojošām

986elektrostacijām, atstājot šo atkarību tikai dabasgāzes

987koģenerācijas stacijām ar uzstādīto jaudu < 4 MW. Paradoksāli,

988bet faktiski joprojām fiksējot dabasgāzes tirdzniecības cenai

989atbilstošu koeficientu formulās, EM definēja mērķi

990"nodrošināt obligātā iepirkuma cenu nesamazināšanos zem

991līmeņa, kas nepieciešams atbalstīto elektrostaciju darbības

992nodrošināšanai dabasgāzes tirdzniecības tarifa krituma

993rezultātā"52. Nepieciešamā līmeņa aprēķini nav

994Anotācijā parādīti un nav pieejami. Anotācijā ir atzīts, ka šīs

995rūpes bija izsaucis dabasgāzes cenu ievērojamais kritums, kā

996rezultātā II pusgada dabasgāzes tirdzniecības cena bija 156,52

997EUR/tūkst. kubm.

998Taču, atbalstu fiksējot, obligātā iepirkuma cenas tika

999aprēķinātas pie pusotras reizes augstākas dabasgāzes

1000tirdzniecības cenas 234,77 EUR/tūkst. kubm. (kas atbilst

1001"vidējai dabasgāzes tirdzniecības cenai laika periodā no

10022007. gada augusta, kad stājās spēkā Ministru kabineta 2007. gada

100324. jūlija noteikumi Nr. 503 "Noteikumi par elektroenerģijas

1004ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus", līdz

10052012. gada septembrim, kad komersanti vairs nebija tiesīgi

1006kvalificēties tiesību iegūšanai pārdot saražoto elektroenerģiju

1007obligātā iepirkuma ietvaros"53), un Noteikumos

1008formulās ierakstīti attiecīgi koeficienti. Tas ir laika periods,

1009kad dabasgāze Latvijai tika pārdota par visdārgākajām

1010cenām54 (zīm. 24.).

1011Zīm. 24. Gazprom piegādātās

1012dabasgāzes gada vidējo iepirkuma cenu dinamika.

1013Noteikumi bija jāsaskaņo EK, kam bija vajadzīgs gandrīz gads,

1014tāpēc tie stājās spēkā tikai 01.05.2017.g.

1015Zīm. 25. parādītas vidējās obligātā iepirkuma cenas dažādām

1016tehnoloģijām salīdzinājumā ar 2017. gada vidējo elektroenerģijas

1017tirgus cenu; kā redzams, dažām tehnoloģijām ražotājiem maksātā

1018subsidētā cena pat sešas reizes pārsniedz vidējo elektroenerģijas

1019tirgus cenu. Šajā brīdī, fiksējot cenas atbilstoši aktuālajām

1020dabasgāzes cenām, obligātā iepirkuma cenas būtu pusotras reizes

1021zemākas.

1022Zīm. 25. Vidējās obligātā iepirkuma

1023cenas dažādām tehnoloģijām no 01.05.2017.g.

10243.3.Obligātā iepirkuma tiesību

1025iegūšanas moratorijs

1026Atraktīvās obligātā iepirkuma cenas un visai formālais ieejas

1027mehānisms turpināja stimulēt aktīvo iesniegumu pieplūdumu,

1028piesakoties uz obligātā iepirkuma tiesībām; konkursa sistēmas

1029daļēja ieviešana to nespēja apturēt. Jau 2011. gada sākumā EM

1030konstatēja, ka "ieviestie atbalsta mehānismi ir komersantiem

1031bijuši pietiekami motivējoši, lai tie uzsāktu projektu plānošanu

1032un domātu par investēšanu elektroenerģijas ražošanā, izmantojot

1033AER"55. Pamatojoties uz MK Noteikumos Nr. 262

1034noteikto procedūru, ir izsniegtas obligātā iepirkuma atļaujas

1035atbalstāmajām AER stacijām ar kopējo paredzēto summāro

1036elektroenerģijas ražošanu, kas ievērojami pārsniedz direktīvās

1037prasības attiecībā uz 2020. gada mērķiem AER izmantošanā.

1038Lai stabilizētu un verificētu atļauju pieprasīšanas un

1039izsniegšanas procesu MK Noteikumi Nr. 365 Grozījums Ministru kabineta 2010. gada 16.

1040marta noteikumos Nr.262 "Noteikumi par elektroenerģijas

1041ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu

1042noteikšanas kārtību" (pieņemti 17.05.2011.) nosaka, ka

1043"no 2011. gada 26. maija līdz 2013. gada 1. janvārim EM

1044neorganizē konkursus par tiesību iegūšanu pārdot biomasas,

1045biogāzes, saules vai vēja elektrostacijās saražoto

1046elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, un ražotājs nevar

1047kvalificēties elektroenerģijas pārdošanai obligātā iepirkuma

1048ietvaros un tiesību iegūšanai saņemt garantētu maksu par

1049uzstādīto elektrisko jaudu". Tiek ieviests t.s.

1050moratorijs, kurš ir pieteikts kā pārejas regulējums līdz

1051jaunas atbalsta sistēmas izveidei un ieviešanai, nosakot

1052ekonomiski pamatotu atbalsta periodu un intensitāti AER

1053izmantošanai.

1054Taču turpinājās aktīva obligātā iepirkuma atļauju izsniegšana

1055saskaņā ar MK Noteikumiem Nr. 221 (vidēji vairāk nekā 10 atļaujas

1056mēnesī līdz 2012. gada maijam (zīm. 26.)). Projektus, kuriem

1057atļaujas obligātajam elektroenerģijas iepirkumam ir izsniegtas

1058pirms moratorija izsludināšanas, arī turpina īstenot.

1059Zīm. 26. EM izsniegtās atļaujas

1060obligātajam iepirkumam saskaņā ar MK Noteikumiem Nr. 221.

1061Kopumā laika posmā no 2007. gada līdz 2012. gada 23. maijam ir

1062izdoti 445 lēmumi par tiesībām pārdot elektroenerģiju obligātā

1063iepirkuma ietvaros ar komersantu plānotajām vai uzstādītajām

1064jaudām 522 MW apmērā56. Pēc EM aprēķiniem, ja visi

1065izdotie un spēkā esošie lēmumi par tiesību piešķiršanu pārdot

1066elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros tiek īstenoti pilnā

1067apmērā, tad ietekme uz elektroenerģijas tarifu palielināsies līdz

10684,25 c€/kWh. Uz 2012. gada 23. maiju gan mazāk nekā trešā daļa

1069pieteikto jaudu (167 MW) ir īstenota, turklāt vairumā gadījumu

1070vairākkārt pagarinot ekspluatācijā nodošanas termiņus (zīm.

107127.).

1072Zīm. 27. EM izsniegtās īstenotās un

1073neīstenotās atļaujas obligātajam iepirkumam 2007. -

107423.05.2012.g.

1075Informatīvais ziņojums tika uzsaukts Valsts sekretāru sanāksmē

10762012. gada 29. martā, bet izskatīts MK sēdē tikai 2012. gada 28.

1077augustā. Protams, ka komersanti sajuta regulējošās vides izmaiņas

1078un aktivizēja pieteikumu iesniegšanu atbilstoši MK Noteikumiem

1079Nr. 221. Savukārt EM šajos mēnešos uzstādīja rekordus atļauju

1080izsniegšanā (zīm. 26.). Piecu mēnešu laikā no 2012. gada 1.

1081jūnija līdz 2012. gada 31. oktobrim tika izsniegtas 263 atļaujas

1082(vairāk nekā 2 atļaujas katru darba dienu).

1083Tā kā bija zudušas cerības, ka līdz paredzētajam datumam 2013.

1084gada 1. janvārim būs izveidots jaunais atbalsta mehānisms AER

1085izmantošanai, vienlaikus ar informatīvā ziņojuma izskatīšanu

1086prognozētās normatīvas izmaiņas arī tika veiktas.

1087Ar MK Noteikumiem Nr. 606 Grozījumi MK 2010. gada 16. marta noteikumos

1088Nr.262 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot

1089atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas

1090kārtību" (pieņemti 28.08.2012.) obligātā iepirkuma

1091tiesību iegūšanas moratorijs tika pagarināts līdz 2016. gada 1.

1092janvārim.

1093Vienlaikus tika pieņemti MK Noteikumi Nr.604 Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 10.

1094marta noteikumos Nr.221 "Noteikumi par elektroenerģijas

1095ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju

1096koģenerācijā". Tie paredzēja analogu pieeju

1097koģenerācijas atbalstam: "No 2012. gada 10. septembrim līdz

10982016. gada 1. janvārim komersants nav tiesīgs kvalificēties

1099tiesību iegūšanai pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā

1100iepirkuma ietvaros un tiesību iegūšanai saņemt garantētu maksu

1101par koģenerācijas elektrostacijā uzstādīto elektrisko

1102jaudu".

1103Acīmredzot dēļ minētās komersantu aktivizēšanās pieteikumu

1104iesniegšanai, un, ņemot vērā tālu ne vienmēr veiksmīgo projektu

1105īstenošanu, arī šie Noteikumi paredzēja maksimālos termiņus

1106koģenerācijas elektrostaciju projektu īstenošanai, ja EM lēmumā

1107tāds nav norādīts:

1108• 10.09.2014., ja koģenerācijas elektrostacijas plānotā

1109uzstādāmā elektriskā jauda nepārsniedz 1 MW;

1110• 10.09.2015., ja koģenerācijas elektrostacijas plānotā

1111uzstādāmā elektriskā jauda nepārsniedz 4 MW;

1112• 10.09.2016., ja koģenerācijas elektrostacijas plānotā

1113uzstādāmā elektriskā jauda nepārsniedz 20 MW;

1114• 10.09.2017., ja koģenerācijas elektrostacijas plānotā

1115uzstādāmā elektriskā jauda pārsniedz 20 MW.

1116Noteikumi Nr. 221 jau pamata redakcijā noteica termiņus

1117subsidētās elektroenerģijas ražošanas uzsākšanai AER

1118elektrostacijās.

1119Subsidētās elektroenerģijas ražotāji, protams, nebija

1120apmierināti ar šādām izmaiņām. Moratorija

1121noteikšana jau 2012. gadā tika pārsūdzēta Administratīvajā tiesā,

1122jo pēc iesniedzēju domām MK neesot bijis likumā noteikta

1123pilnvarojuma papildināt Noteikumus Nr. 262 ar apstrīdēto normu un

1124tādējādi apturēt atbalsta mehānisma - obligātā elektroenerģijas

1125iepirkuma - piemērošanu līdz jauna atbalsta mehānisma ieviešanai.

1126Pēc rajona tiesas un apgabaltiesas iesniedzējam nelabvēlīgiem

1127lēmumiem57 lieta nonāca Augstākajā tiesā, kura

1128savukārt griezās Satversmes tiesā ar lūgumu atzīt MK pieņemto

1129normu par neatbilstošu Satversmei.

1130Satversmes tiesas 205. gada 14. oktobra spriedums58

1131bija "atzīt Ministru kabineta 2010. gada 16. marta Noteikumu

1132Nr. 262 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot

1133atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību"

1134100. punktu par atbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 64.

1135pantam". Vienlaikus Satversmes tiesa ir secinājusi, ka lai

1136gan Ministru kabinets ir tiesīgs uz terminētu periodu apturēt

1137obligātā iepirkuma tiesību piešķiršanu, tas nav pilnvarots to

1138apturēt uz neierobežotu laiku.

1139Kas attiecas uz virkni uzsāktajiem tiesas procesiem par

1140individuālajiem tiesību piešķiršanas lēmumiem, tad komersantiem

1141pozitīvu tiesas lēmumu gadījumā attiecīgās atļaujas tika

1142izsniegtas arī moratorija laikā.

1143Kaut arī obligātā iepirkuma cenas nepieaug un jaunas atļaujas

1144obligātajam iepirkumam vairāk neizsniedz, turpinās elektrostaciju

1145nodošana ekspluatācijā. Līdz ar to turpina pieaugt ģenerētās

1146subsidētās elektroenerģijas apjoms un ražotājiem izmaksātās

1147subsīdiju summas (zīm. 28.).

1148EK ir paredzējusi no 2016. gada 1. janvāra būtiski atšķirīgus

1149nosacījumus jaunam atbalstam enerģijas ražošanai no

1150AER59, cita starpā izstrādājot atbalsta mehānismus

1151atjaunojamās enerģijas veicināšanai. Piem., visam jaunajām

1152atbalsta shēmām attiecībā uz elektroenerģijas ražošanas iekārtām

1153sākot no 0,5 MW piemēro sekojošus kumulatīvos nosacījumus:

1154• atbalstu piešķir kā piemaksu papildu elektroenerģijas tirgus

1155cenai un ražotāji pārdod elektroenerģiju tieši tirgū (resp.,

1156feed-in-premium atbalsta principa ieviešana);

1157• uz atbalsta saņēmējiem attiecas balansēšanas pienākumi;

1158• tiek nodrošināts, ka ražotāji elektroenerģiju neražo par

1159negatīvām cenām (skat., Windau piemēru sadaļā 2.3.).

1160Zīm. 28. Ražotās subsidētās

1161elektroenerģijas daudzums (zīm. 28a.)

1162un subsīdiju apjoms virs elektroenerģijas tirgus cenas (zīm.

116328b).

1164Tas nozīmētu, ka esošā valsts atbalsta mehānisma darbību,

1165kuras ietvars izveidots ar Elektroenerģijas tirgus likumu, MK

1166noteikumiem Nr.262 un Nr.221 pēc 2016. gada 1. janvāra nebūtu

1167iespējams turpināt, un nebūs iespējams iegūt jaunas tiesības

1168pārdot obligātā iepirkuma ietvaros elektroenerģiju, kas ražota no

1169AER vai augstas efektivitātes koģenerācijā.

1170Ņemot vērā arī arvien pieaugošo nepieciešamību ierobežot OIK

1171pieaugumu un stabilizēt elektroenerģijas kopējo cenu

1172galapatērētājiem, kā arī iepriekš minēto Satversmes tiesas

1173spriedumu ir sagatavoti attiecīgi grozījumi Elektroenerģijas

1174tirgus likumā (atbalstīti MK 24.11.2015.., iesniegti Saeimā

117503.12.2015.). Grozījumi paredz attiecīgo Likuma pantu spēka

1176izbeigšanos no 2016. gada 1. janvāra un līdz ar to obligātā

1177iepirkuma esošajā formā izbeigšanu60. Tomēr pastāvēja

1178risks, ka sagatavotie grozījumi Likumā līdz 2016. gada 1.

1179janvārim nestājas spēkā.

1180Tādā gadījumā tiktu turpināts spēkā esošais atbalsta mehānisms

1181jauniem ražotājiem, kas papildus radītu jaunas EK tiesvedības

1182iespējas pret valsti, kā arī atstātu būtisku ietekmi uz

1183tautsaimniecības konkurētspēju un mājsaimniecību maksātspēju

1184turpinoties elektroenerģijas kopējās cenas nesamērīgam

1185pieaugumam. Tāpēc EM izstrādāja MK Noteikumu Mr. 221 un 262

1186grozījumu projektus61, kas paredz, ka arī pēc 2016.

1187gada 1. janvāra jauni ražotāji nevarēs kvalificēties

1188elektroenerģijas pārdošanai obligātā iepirkuma ietvaros un

1189tiesību iegūšanai saņemt garantētu maksu par uzstādīto elektrisko

1190jaudu.

1191MK 15.12.2015.g pieņēma MK Noteikumus Nr. 741 Grozījums Ministru kabineta 2009. gada 10.

1192marta noteikumos Nr. 221 "Noteikumi par elektroenerģijas

1193ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju

1194koģenerācijā" un MK Noteikumus Nr. 742 Grozījums

1195MK 2010. gada 16. marta noteikumos Nr.262 "Noteikumi par

1196elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos

1197energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību" ar

1198kuriem obligātā iepirkuma tiesību iegūšanas moratorijs tika

1199vēlreiz pagarināts līdz 2020. gada 1. janvārim.

1200Laiks parādīja likumdošanas procedūras ieilguma radītā riska

1201izvērtējuma pamatotību. Saeima pieņēma iepriekš pieminētos

1202atbilstošos Grozījumus

1203Elektroenerģijas tirgus likumā (pieņemti 19.05.2016.), taču

1204tie stājās spēkā tikai 2016. gada 22. jūnijā. Pilnīga obligātā

1205iepirkuma un garantētās maksas tiesību piešķiršanas komersantiem

1206izbeigšana, protams, ir loģisks moratorija noslēgums.

1207Grozījumi neparedzēja izmaiņas attiecībā uz tiem ražotājiem,

1208kas jau saņēmuši tiesības pārdot elektroenerģiju obligātā

1209iepirkuma ietvaros vai tiesības saņemt garantētu maksu par

1210elektrostacijā uzstādīto jaudu; tas izsauktu daudzas valstij ļoti

1211riskantas tiesvedības, atsaucoties uz tiesiskās paļāvības

1212principu. Tāpēc jaunu subsidējamo jaudu nodošana ekspluatācijā

1213turpinājās atbilstoši jau izsniegtajām obligātā iepirkuma

1214atļaujām (zīm. 29.) arī pēc 2016. gada.

1215Zīm. 29. Summārā uzstādītā

1216elektriskā jauda

1217Ņemot vērā to, ka jaunas tiesības pārdot no atjaunojamiem

1218energoresursiem saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma

1219ietvaros turpmāk netiks piešķirtas, bet jau piešķirto