503. pants

Tika veikts pirmais solis, lai pārtrauktu absolūti

nesaprotamo AER atbalsta intensitātes piesaisti dabasgāzes

tirdzniecības cenām. Taču daļējā atsaite no dabasgāzes

nenodrošināja obligātā iepirkuma cenu samazināšanos; taisni

otrādi, jaunās formulas nodrošināja plānotu iepirkuma cenu

lēcienveidīgu pieaugumu visa veida elektrostacijām (zīm.

12.).

Zīm. 12. MK Noteikumu Nr. 198 un

Nr.486 radītās obligātā iepirkuma cenu izmaiņas 2009.g.

MK Noteikumu Nr. 198 Paskaidrojuma rakstā tiek uzsvērts, ka

"neviena veida elektrostacijām atbalsta mehānismi netiek

pasliktināti, bet lielākajai daļai gluži pretēji - ievērojami

uzlaboti", kas atbilst patiesībai. Vidējās obligātā

iepirkuma cenas tika paceltas par 11% - 57%, īpaši atbalsts tika

palielināts biogāzes elektrostacijām ar uzstādīto jaudu zem 2 MW

(vairāk nekā divkārtīgi). Acīmredzot EM uzskatīja, ka atbalsts

elektroenerģijas ģenerēšanai no AER vēl nav pietiekams. Atzīts,

ka visiem komersantiem īstenojot projektus un izmantojot

piešķirtās obligātā iepirkuma tiesības, saistītajiem

elektroenerģijas lietotājiem (resp. mājsaimniecībām) būs līdz 29%

liels gala tarifu izmaksu pieaugum. Pēdējais paliek kā

konstatējums, nekādi risinājumi pieauguma bremzēšanai nav

paredzēti. Var secināt, ka, neraugoties uz spēcīgo ekonomikas

kritumu krīzes rezultātā, mājsaimniecību pirktspēja tiek

uzskatīta par pietiekami augstu elektroenerģijas cenu

lēcienveidīgam paaugstinājumam.

EM skaidrojums par tarifu celšanu un paši Noteikumos

apstiprinātie tarifi izskatās īpaši nesaprotami ES analītiskās

informācijas gaismā. Atruna, ka tarifi atspoguļojot analogas

cenas Rietumeiropas valstīs, neiztur kritiku, piem., vēja

stacijas jau tāpat bija salīdzinoši pārsubsidētas29.

Eiropas Vēja enerģijas asociācijas sniegtā

informācija30 rāda, ka kopējās ekonomiski pamatotās

vēja enerģijas ģenerācijas izmaksas ir robežās 6 -7 c€/kWh (zīm.

13.); sekojoši lielākā daļā ES valstu iekšzemes teritorijās

iepirkuma tarifs ir robežās 0,06 - 0,10 EUR/kWh.

Zīm. 13. Kopējās vēja

elektroenerģijas ražošanas izmaksas. Avots EWEA.

Biomasas un biogāzes stacijām tiek saglabāta piesaiste pie

dabasgāzes cenām, turklāt biogāzes stacijām cenas paceltas par

vidēji 38%. Analogi no biogāzes ražotās elektroenerģijas

iepirkuma tarifi 2009. - 2012. gadā svārstās robežās 0,085 - 0,22

EUR/kWh31, kas viennozīmīgi parāda, ka atbalsta

intensitātes palielinājums nav pamatots. Arī Latvijas pētnieku

aprēķini rāda pašas biogāzes ražošanas un bagātināšanas kopējās

izmaksas zem 0,05 EUR/kWh32.

Kopumā var secināt, ka jau Noteikumos Nr. 503 iepirkuma cenas

bija noteiktas daudz augstākas salīdzinājumā ar ES valstīm, tāpēc

vēl jo vairāk nav saprotams patiesais tālākā cenu paaugstinājuma

iemesls.

Formulas paredz pieaugošu atbalstu pirmajos 10 ekspluatācijas

gados inflācijas kompensēšanai un krītošu nākamajos 10 gados, no

kā var secināt par 20 gadu ilgu terminētu atbalsta periodu.

Joprojām nav terminējuma mazajām HES, kurām paredzēts atbalsta

pieaugums neierobežotu laiku un līdz ar to neierobežotā

apjomā.

Jau ļoti drīz tiek pieņemti MK Noteikumi Nr. 486

Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 24. februāra noteikumos

Nr.198 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot

atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas

kārtību" (pieņemti 26.05.2009.). Tika konstatēts, ka

jau iepriekšējos gados notikušais dabasgāzes tirdzniecības cenu

pieaugums bija pacēlis obligātā iepirkuma cenas līdz ļoti

atraktīvam līmenim. Kopumā ar Noteikumos Nr. 198 noteikto

iepirkuma cenu pieaugumu tas bija izsaucis milzīgu komersantu

aktivitāti pieteikumu iesniegšanā (skat. sadaļu 2.5.). Kļuva

iespējams palielināt no AER saražotās elektroenerģijas obligātā

iepirkuma apjomus vienlaikus, samazinot ļoti augsto kopējo

atbalsta intensitāti (zīm. 12.), tādējādi pašreizējā brīdī

nepalielinot kopējo izmaksu slogu elektroenerģijas

galalietotājiem. Redzams, ka šajā ietvarā vēja izmantošanai

atbalsts ir samazinājies, kamēr biogāzes stacijas paliek

vinnētājos.

Obligātā iepirkuma formulas tika vienkāršotas, ikgadējo

iepirkuma cenu izmaiņu vietā tika atkal noteikts 10 gadu periods.

Iepirkuma cena no biomasas un biogāzes stacijām joprojām paliek

lineāri piesaistīta dabasgāzes cenai. Kopumā notikušās divas

obligātā iepirkuma cenu formulu un apjomu izmaiņas trīs mēnešu

laikā skaidri parāda neziņu, kā tālāk virzīt atbalsta politiku

AER izmantošanā.

2.5.AER elektroenerģijas ražošanas

apjomu normatīvie stimuli

MK Noteikumi Nr. 503 Noteikumi

par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos

energoresursus (pieņemti 24.07.2007.) atbilstoši likuma

uzstādījumam nosaka formālus juridiskos, ekonomiskos un

finansiālos kvalifikācijas kritērijus un nosacījumus obligātā

iepirkuma atļauju saņemšanai. Vienlaikus arī MK Noteikumi Nr. 921

Noteikumi par elektroenerģijas

ražošanu koģenerācijā (pieņemti 06.11.2006.) attiecas uz

koģenerāciju, kurā izmanto AER. Komersantiem tagad ir iespēja

izmantot atbalstu atbilstoši vieniem vai otriem Noteikumiem pēc

savas izvēles, jo nosacījumi atbalsta saņemšanai abos Noteikumos

ir atšķirīgi.

Noteikumi nosaka kritērijus, atbilstoši kuriem ražotājs, kas

elektroenerģiju ražo koģenerācijas procesā vai izmantojot AER,

var iegūt tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā

iepirkuma ietvaros. Abi Noteikumi nosaka prasības pēc

mērinstrumentu sistēmas patērētā kurināmā, siltumenerģijas un

elektroenerģijas uzskaitei. To pēc tam izmanto obligātā iepirkuma

apjoma aprēķinam. Taču attiecībā uz koģenerācijas procesa

efektivitāti pieeja gan ir principiāli atšķirīga:

• Noteikumos Nr. 921 kritēriji vērsti uz koģenerācijas procesa

efektivitātes nodrošināšanu: tiek ieviests lietderīgās

siltumenerģijas kritērijs salīdzinājumā ar katlumāju un definēts

minimālais primāro energoresursu ietaupījums, kāds nepieciešams,

lai kvalificētos obligātajam iepirkumam;

• Noteikumos Nr. 503 uzsvērti tikai formālie juridiskie,

ekonomiskie un finansiālie kvalifikācijas kritēriji un

nosacījumi; ja komersants pamatojas uz šiem Noteikumiem un

izmanto biomasu vai biogāzi, ražojot elektroenerģiju

koģenerācijas procesā, efektivitātes kritēriji Noteikumos

921viņam nav saistoši.

Noteikumi Nr. 921 izvirza arī prasību pēc lietderīgās

siltumenerģijas pārdošanas līguma vai nodomu protokola. Pēdējā

opcija kļuva populāra koģenerācijas staciju pieteikumos, jo

nodomu protokols kā neobligāts dokuments viegli var tikt

neīstenots33. Šo iespēju ekspluatācijas laikā gan

stipri mazina prasība vēlāk iesniegt lietderīgās siltumenerģijas

pārdošanas līguma kopiju.

Taču Noteikumi Nr. 503 analogas prasības pat neizvirza un

pilnā mērā atver iespēju negodīgam komersantam pie pietiekami

liela atbalsta pat nerūpēties par siltuma realizāciju. Ja

komersants pamatojas uz šiem Noteikumiem un izmanto biomasu vai

biogāzi, ražojot elektroenerģiju koģenerācijas procesā, viņam nav

saistoši Noteikumos Nr. 921 minētie koģenerācijas efektivitātes

kritēriji un prasība pēc lietderīgās siltumenerģijas pārdošanas

līguma vai nodomu protokola par pārdošanu.

Nosakot apjomus elektroenerģijas ražošanai no AER sadalījumā

pa gadiem un dažādām tehnoloģijām, lai sasniegtu Saeimas noteikto

līmeni 49,3% no kopējā elektroenerģijas patēriņa, 2010. gadā ir

noticis apzināts vai kļūdains pavērsiens, kura iemeslus šodien

nav iespējams noskaidrot: likumā noteiktā procentuālā daļa no

kopējā elektroenerģijas patēriņa (bruto patēriņa) ir nomainīta ar

tādu pašu procentuālo daļu no galalietotāju kopējā patēriņa (neto

patēriņa). Ar to normatīvais uzdevums ir samazināts vairāk nekā

par 10%, kas krasi atvieglina obligātā iepirkuma apjoma

uzdevumus.

Kopējā elektroenerģijas galapatēriņa prognozēšana ir ticamāka,

jo tā vērtības ir statistiski ticamas (zīm. 14.). Nav zināms MK

Noteikumu autoru pieņēmums par kopējo elektroenerģijas patēriņu

2010. gadā šeit izmantots CSP sniegtais patiesais patēriņš.

Izmantojot aprēķinos galapatēriņu, lielo HES izstrāde veido

lielāku daļu no kopējā patēriņa salīdzinot ar Likumā noteikto un

mērķis 49,3 % ir sasniedzams ar mazāku subsidētās

elektroenerģijas ražošanu.

Zīm. 14. Kopējais elektroenerģijas

galapatēriņš un tā prognoze

Kopš 1990-to gadu vidus galapatēriņš ir audzis vidēji par 3,9%

gadā (izņēmums ir 1999. gadā Krievijas defolta izsauktā recesija

Latvijā, bet ekonomiskās krīzes pazīmes vēl nav vērojamas). Šīs

tendences tieša ekstrapolācija rāda galapatēriņa pieaugumu vismaz

līdz 7600 GWh 2010. gadā. Tajā laikā energoefektivitātes pasākumi

tika uzsākti, taču pārsvarā vispārēju ideju līmenī. Var paredzēt

tikai pirmos mazos ieguvumus šajā jomā. Precīzu prognozi noteikt

nevar, taču ar lielāku nekā 100 GWh ekonomiju 2010. gadā nevarētu

rēķināties, tas samazina 2010. gada galapatēriņa prognozi līdz

7500 GWh.

Taču jebkurā gadījumā jāsasniedz vairāk nekā pieckārtīgs

ražošanas pieaugums, izmantojot tās AER izmantojošās

tehnoloģijas, kurām ir paredzēts atbalsts obligātā iepirkuma

veidā (tab. 4.). Turklāt mazo HES ģenerēšanas jaudu pieauguma

iespējas ir ļoti nelielas, tātad pārējo primāro enerģijas avotu

(vējš, biomasa, biogāze) kopējā ražība ir jāpalielina no 87 GWh

2004. gadā līdz 767 GWh 2010. gadā.

Tabula 4.

Elektroenerģijas

izstrāde no atjaunojamiem energoresursiem

2004.g. (CSP)

2010.g. (Prognoze)

Kopējais elektroenerģijas patēriņš, GWh

6956

7500

No atjaunojamiem resursiem iegūtā daļa,

%

45,96

49,3

No atjaunojamiem resursiem iegūtā

elektroenerģija, GWh

3197

3697

Lielo HES saražotā elektroenerģija, GWh

3040

2860

Atbalstāmo mazo staciju saražotā

elektroenerģija, GWh

157

837

Noteikumi rāda, ka tieši izmantojot vēja un biomasas

ģenerāciju ir paredzēts sasniegt milzīgo jaudu un izstrādes

pieaugumu (zīm. 15.).

Nepieciešamība strauji audzēt no AER ģenerējošās jaudas arī ir

uzskatāma par reālo pamatu tam, ka Elektroenerģijas tirgus likuma

uzstādījums par ekonomiskā pakāpeniskuma principu iepērkot

elektroenerģiju no ražotājiem, kas to ražo, izmantojot

atjaunojamos energoresursus, šajos Noteikumos ir izvērsts tikai

attiecībā uz vēja elektrostacijām ar jaudu virs 0,25 MW. Tas ir

pamatots ar to, ka joprojām "... vēja enerģijas izmantošana

elektroenerģijas ražošanā sistēmas operatoriem rada būtiskas

balansēšanas prasības un atstāj ietekmi uz elektroenerģijas gala

cenu vēja izmantošanu nevar attīstīt

neierobežoti"34. Komersantiem, kuri izmanto citas

AER tehnoloģijas, ir izvirzīti tikai administratīvie noteikumi.

Izsniegtās atļaujas ir beztermiņa.

Zīm. 15. MK Noteikumos Nr. 503

plānotā un reālā elektroenerģijas ražošana no AER.

Kopumā Noteikumos uzstādītais grafiks neizskatās reāls pat pie

lielā un augošā atbalsta un atklāti vājās atbalstāmo

elektrostaciju darbības kontroles nākamajos gados. Neierobežota

licenču izsniegšana un praktiski nekontrolēta elektrostaciju

darbība, ekonomiski nepamatoti liels un strauji augošs atbalsts

elektroenerģijas ražošanai uz elektroenerģijas patērētāju rēķina

bija inicializēti Elektroenerģijas tirgus likumā ar ģenerācijas

apjoma uzstādījumu.

Grozījumi Elektroenerģijas

tirgus likumā (stājās spēkā 15.05.2008.) atceļ uzdevumu rīkot

arī vienīgo uz minimālo cenu orientēto konkursu, kurš paredzēts

Noteikumos Nr. 503. Iemesls, visticamāk (šis grozījums tika

inicializēts Saeimā likumprojekta apspriešanas laikā), ir tas, ka

no AER ražotās subsidētās elektroenerģijas ražošanas apjomi

nepalielinās plānotajos apjomos (jo vajadzīgs laiks, lai

komersanti realizētu elektrostaciju būves projektus). Grozījumi

paredz, ka no ražotāja, kurš elektroenerģiju ražo izmantojot AER,

kurš vēlas izmantot tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju

obligāti iepērkamā elektroenerģijas apjoma veidā un kura

elektrostacija atbilst MK noteiktajiem kritērijiem, visu

saražotās elektroenerģijas atlikumu, kas palicis pēc tās

izlietošanas elektrostacijas vajadzībām, iepērk publiskais

tirgotājs par MK noteikto cenu.

MK Noteikumi Nr. 198 Par elektroenerģijas ražošanu,

izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas

kārtību (pieņemti 24.02.2009.) nemainot kopējo no AER

iegūto elektroenerģijas daļu kopējā patēriņā, paredz mazāku daļu

ģenerēt lielajos HES, optimistiski par 80% palielinot mērķa

rādītāju ģenerācijai mazajos HES un par 8% ģenerācijai izmantojot

biogāzi.

Noteikumi, atbilstoši Likuma grozījumiem, aizstāj konkursa

procedūru iepirkumam no vēja elektrostacijām ar jaudu virs 0,25

MW ar cenas noteikšanas formulām saražotās elektroenerģijas

obligātam garantētam iepirkumam. jo "konkursa pamatā esošais

zemākās cenas princips varētu radīt dempinga risku un tādējādi

aizkavēt vēja elektrostaciju izplatību"35.

Faktiski šāda pieeja ir klajā pretrunā ar atvērtā

elektroenerģijas tirgus pamatprincipiem. Noteikumi neparedz

termiņa ierobežojumus obligātā iepirkuma atļaujām.

Komersanti nekavējās izmantot politisko uzstādījumu par

straujo subsidētās AER izmantošanas pieaugumu mazas jaudas

elektrostacijās, kā arī ļoti atraktīvās noteiktās obligātā

iepirkuma cenas. Uz 2009. gada 22. maiju EM bija saņēmusi 187

komersantu iesniegumus par tiesību piešķiršanu pārdot obligātā

iepirkumā no AER saražoto elektroenerģiju36, uz 35 no

tiem jau izdotas atbilstošas atļaujas; to sadalījums pa

tehnoloģijām redzams zīm. 16. Acīmredzot iepriekšējos gados

notikušais dabasgāzes tirdzniecības cenu pieaugums bija pacēlis

obligātā iepirkuma cenas līdz ļoti atraktīvam līmenim.

Zīm. 16. Komersantu iesniegumi un

piešķirtās atļaujas obligātajam iepirkumam uz 22.05.2009.g.

Vadoties no iesūtīto pieteikumu daudzuma un struktūras un

acīmredzami neiedziļinoties komersantu faktiskajās

intelektuālajās un finansiālajās spējās, piešķirtās atļaujas

izmantot (ko skaidri parāda ļoti lielais neizmantoto atļauju

daudzums nākamajos gados), EM iesniedza un

MK pieņēma MK Noteikumus Nr. 486

Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 24. februāra noteikumos

Nr.198 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot

atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas

kārtību" (pieņemti 26.05.2009.). Noteikumi bez īpašiem

paskaidrojumiem novērsa Noteikumos Nr. 503 pielaisto neatbilstību

likumam attiecībā uz ģenerēšanas apjomu izmantojot AER. Tika

palielināts apjoms elektroenerģijas ražošanai no AER, tai

sasniedzot jau "2010. gadā un turpmākajos 10 gados"

54,57% no kopējā galalietotāju elektroenerģijas patēriņa, kas

apmēram atbilst likumā noteiktajai AER proporcijai. Ieraksts

Noteikumos ir nesaprotams, jo ar to ir paredzēta stagnācija 10

gadu garumā. Iespējams, ka dēļ jau redzamās reālās neiespējamības

sasniegt 2010. gadam likumā uzstādīto līmeni, parādījies šāds

divdomīgs gala termiņa traktējums.

Saglabājot Noteikumos Nr. 503 paredzēto vēja un biomasas

ģenerācijas pieaugumu, šoreiz papildus uzsvars ir likts uz

strauju biogāzes staciju jaudu pieaugumu (zīm. 17a.). Zīmīgi, ka

nākošajos divos mēnešos pēc šo Noteikumu pieņemšanas uz to pamata

tika apmierināti iepriekš minētie komersantu pieprasījumi un

izsniegts liels daudzums obligātā iepirkuma atļauju (zīm. 17b.).

Salīdzinājumam redzams, ka komersantu vēlme izmantot efektīvās

koģenerācijas aspektā stingrāko Noteikumu Nr. 221 iespējas (skat.

sadaļu 2.6.) ir nesalīdzināmi mazāka. Ir grūti precīzi vērtēt MK

Noteikumos paredzēto ieejas kontroles noteikumu reālo izpildi, jo

nav zināms atteikumu skaits, taču viennozīmīgi atļauju

izsniedzēji ir bijuši ļoti labvēlīgi noskaņoti.

Zīm. 17. MK Noteikumos Nr 503 un

486 paredzētais elektroenerģijas ražošanas pieaugums no

atjaunojamiem resursiem (zīm. 17a.) un izsniegto obligātā

iepirkuma atļauju skaits 2009.g maijā - augustā (zīm. 17b.).

Reāli līdz 2010. gadam tika nodotas ekspluatācijā 10 MW jaudas

atbalstāmajās ražotnēs, kopā atbalstāmajās AER stacijās 2010.

gadā tika ģenerēts 171 GWh elektroenerģijas. Statistiku vēl lielā

mērā glāba Daugavas caurtece, kas bija lielāka par vidējo; kopā

no AER saražotā elektroenerģijas daļa bija 48,47% no kopējā

elektroenerģijas patēriņa, nodrošinot kaut ne plānoto un ne

pastāvīgu, bet tomēr progresu.

MK Noteikumi Nr. 262

"Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot

atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas

kārtību" (pieņemti 16.03.2010.) nomainīja tikai gadu

atpakaļ pieņemtos Noteikumus Nr. 198. Atkal tiek atjaunota

konkursu rīkošana, lai komersants kvalificētos tiesību iegūšanai

pārdot biomasas, biogāzes, saules vai vēja elektrostacijās

saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros. Tiesības

pārdot hidroelektrostacijās saražoto elektroenerģiju obligātā

iepirkuma ietvaros tiek piešķirtas bez konkursa pēc iesniegumu

izvērtēšanas; tas vēlreiz apliecina, ka plānotais ģenerācijas

apjomu pieaugums mazajās HES ir visai apšaubāms, jo pieejamie

hidroenerģijas resursi jau ir praktiski apgūti; labs būs ikviens

pieteikums.

Konkursa atjaunošanu EM pamato ar to, ka komersantu

iesniegumos pēc atļaujām obligātajam iepirkumam norādītais

saražotās elektroenerģijas daudzums summāri ievērojami pat

pārsniedz MK Noteikumos Nr. 198 paredzēto no AER saražojamo

kopējā elektroenerģijas patēriņa daļu (54,57%); šī daļa netiek

mainīta. Iesniegumi formāli apmierina noteiktās prasības un

izvirzītos kritērijus, vienlaikus iesniegumu kvalitāte un

uzticamība tiem ir visai atšķirīgi. Iesniegumu daudzums dod

iespēju izvēlēties labākos, tam nolūkam tiks organizēti ikgadēji

konkursi uz ģenerācijas apjomu, kurš nepieciešams, lai sasniegtu

šajos Noteikumos atkārtoto kopējās AER daļas sadalījumu pa

tehnoloģijām. Konkurss netiek organizēts, lai sasniegtu mazāko

atbalsta līmeni (jo ir noteiktas konkrētas obligātā iepirkuma

cenas (zīm. 18.37)), bet, lai izvērtētu iesniegumus

pēc dažādiem kritērijiem noteikto punktu summas. Taču ir ļoti

iespējams, ka augošo obligātā iepirkuma cenu dēļ iesniegumu

skaits bija kļuvis tik liels, ka bija vajadzīgs normatīvs

instruments, kas atļautu likumīgi apmierināt tikai daļu no

pareizi noformētiem pieteikumiem. Tālākie notikumi tieši norāda

uz šādu iespējamību.

Zīm. 18. Obligātā iepirkuma cenas

atbilstoši Noteikumiem Nr. 262 salīdzinājumā ar elektroenerģijas

tirgus cenu 2011.g.

Par dažādiem kritērijiem iegūstamo punktu skaits rāda, ka

konkursantu vērtējumā noteicošā loma ir stacijas uzbūvēšanai. Tā

saņemta būvatļauja biogāzes projektam dod 14 punktus, izziņa par

esošām finansēm/kredītu pat 18 punktus. Tai pašā laikā par

pārtikas un lopkopības atkritumu lietošanu biogāzes stacijā, kas

ir noteicošais faktors biogāzes ieguvei vispār, var saņemt tikai

2-10 punktus atkarībā no daudzuma kopējā izejvielā. Faktiski

tieši šeit tiek ielikts pamats vēlākajai plaši piekoptajai

kukurūzas audzēšanas un pūdēšanas praksei biogāzes ieguvē. Šāda

EM interese tiek nostiprināta ar Noteikumos paredzēto konkursa

komisijas sastāvu: četri pārstāvji no EM, viens pārstāvis no

Zemkopības ministrijas, viens pārstāvis no Vides ministrijas un

viens pārstāvis no SPRK; tātad balsojuma rezultāts praktiski ir

iepriekš noteikts.

2.6.Efektīvas koģenerācijas

normējums

Saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma nosacījumiem, MK

Noteikumi Nr 921 Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu

koģenerācijā (pieņemti 06.11.2006.) nosaka kritērijus,

atbilstoši kuriem ražotājs, kas elektroenerģiju ražo

koģenerācijas procesā var iegūt tiesības pārdot saražoto

elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros. Kritēriji vērsti uz

koģenerācijas procesa efektivitātes nodrošināšanu. Tiek ieviests

jēdziens lietderīgā siltumenerģija - koģenerācijas iekārtā

saražotā siltum enerģija, ko komersants pārdod siltumenerģijas

lietotājam. Aprēķinos par koģenerācijas procesa efektivitāti ņem

vērā tikai lietderīgo siltumenerģiju; komersants gada pārskatam

pievieno lietderīgās siltumenerģijas pārdošanas līguma kopiju.

Lietderīgās siltumenerģijas kritērijs definēts salīdzinājumā ar

katlumāju kurai neto lietderības koeficients ir ne mazāks kā 92%

izmantojot gāzi un ne mazāks par 80% izmantojot biomasu. Ir

definēts minimālais primāro energoresursu ietaupījums, kāds

nepieciešams lai kvalificētos obligātajam iepirkumam. Ieviests

pašpatēriņa jēdziens.

Noteikumi Nr. 921 nosaka arī prasības pēc mērinstrumentu

sistēmas patērētā kurināmā, siltumenerģijas un elektroenerģijas

uzskaitei; to rādījumus pēc tam izmanto obligātā iepirkuma apjoma

aprēķinam.

Arī MK Noteikumi Nr. 221 Noteikumi par elektroenerģijas

ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju

koģenerācijā (pieņemti 10.03.2009.), nomainot Noteikumus

Nr. 921, saglabāja kā efektivitātes, tā uzskaites prasības.

Jāatzīmē, ka ir neizskaidrojama joprojām saglabātā atšķirība

pieejā koģenerācijas efektivitātei, izmantojot AER atkarībā no

tā, vai komersants izvēlas saņemt atbalstu, definējot savu

ražotni kā efektīvas koģenerācijas vai atbalstāmas AER

elektrostaciju. Komersantam, pamatojoties uz MK Noteikumiem Nr.

503 un tos nomainījušajiem Noteikumiem Nr. 198, izmantojot

biomasu vai biogāzi elektroenerģijas ražošanai koģenerācijas

procesā, iepriekš minētie efektivitātes kritēriji nav saistoši.

Rezultātu skaidri parāda zīm. 17b.

2.7.Maksa par uzstādīto jaudu: jauns

atbalsta instruments

Nekavējoties pēc MK Noteikumu Nr. 503 pieņemšanas tiek

iesniegti Saeimā Grozījumi

Elektroenerģijas tirgus likumā (iesniegti Saeimā 2007. gada

30. augustā, stājās spēkā 2008. gada 15. maijā). To pieņemšanas

gaita zīmīgi parāda gan Saeimas līdzdalību jaunu atbalsta veidu

ieviešanā, gan arī EM aktīvus centienus iekļaut likumā arvien

plašākas atbalsta normas, pat apejot MK (zīm. 19.).

Zīm. 19. Elektroenerģijas tirgus

likuma grozījumu pieņemšanas secība.

Likumprojekta iesniegtajā (MK atbalstītajā) versijā ir

juridiski precizējumi strīdu risināšanai elektroenerģijas tirgus

dalībnieku starpā, kā arī sīki nenozīmīgi papildinājumi

regulējumam.

Taču 2. lasījumam 2007. gada 8. novembrī tiek iesniegts

deputāta priekšlikums, kas iedibinātu jaunu atbalsta veidu

lielajām koģenerācijas stacijām TEC1 un TEC2: "Ražotājs, kas

elektroenerģiju ražo koģenerācijas stacijā ar jaudu virs 100

megavatiem, var iegūt tiesības pārdot koģenerācijas stacijā

uzstādīto elektrisko jaudu pārvades sistēmas operatoram. Pārvades

sistēmas operators atsevišķi uzskaita šā panta trešajā daļā

noteiktajā kārtībā iepirktās jaudas apjomus un izmaksas, kuras

tiek iekļautas pārvades tarifos". Nav zināms pamatojums,

kāpēc tas ierosināts un kāds no tā ieguvums tiek prognozēts.

Priekšlikums tiek noraidīts.

3. lasījumam 2008. gada 10. aprīlī EM iesniedz jaunu līdzīgu

priekšlikumu, taču ar būtiski samazinātu atbalsta slieksni un

skaidru norādi par arī šo izmaksu uzlikšanu visiem

elektroenerģijas patērētājiem: "Ražotājs, kas

elektroenerģiju ražo koģenerācijas stacijā, kuras uzstādītā

elektriskā jauda ir, sākot ar 20 megavatiem, var iegūt tiesības

saņemt garantētu maksu par koģenerācijas stacijā uzstādīto

elektrisko jaudu (šajā gadījumā atbalstam kvalificējas arī

"Rīgas Siltuma" koģenerācijas stacija

Imanta). Garantētā maksa par uzstādīto elektrisko jaudu

tiek iekļauta pārvades tarifos. Pārvades sistēmas operators

atsevišķi uzskaita saskaņā ar šā panta trešo daļu veikto

maksājumu apjomus. Izmaksas, ko veido maksājumi par uzstādīto

elektrisko jaudu, sedz visi Latvijas elektroenerģijas

galalietotāji". Noteikti nosacījumi garantētās maksas

saņemšanai, deleģējot kritēriju noteikšanu MK.

Papildus tam EM iesniedz vēl vienu priekšlikumu par vēl vienu

atbalsta veidu, atkal jaunās izmaksas novirzot uz visiem

elektroenerģijas galalietotājiem: "Ražotājs, kas

elektroenerģiju ražo elektrostacijās ar uzstādīto elektrisko

jaudu virs viena megavata, izmantojot biomasu vai biogāzi, var

iegūt tiesības saņemt garantētu maksu par elektrostacijā

uzstādīto elektrisko jaudu. Garantētā maksa par uzstādīto

elektrisko jaudu tiek iekļauta pārvades tarifos. Pārvades

sistēmas operators atsevišķi uzskaita saskaņā ar šā panta trešo

daļu veikto maksājumu apjomus. Izmaksas, ko veido maksājumi par

uzstādīto elektrisko jaudu, sedz visi Latvijas elektroenerģijas

galalietotāji". Kopumā šis jaunais atbalsta veids rāda, ka

EM joprojām uzskata par nepieciešamu vēl vairāk subsidēt

elektroenerģijas ražošanu, sadārdzinot tās cenu galapatērētājiem.

Parādās jauns aspekts - tendence noslēpt subsīdijas citos

galalietotājiem vairāk pieņemamos maksājumos, šajā gadījumā

pārvades tarifos.

MK Noteikumos Nr. 198 Noteikumi par

elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos

energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību (pieņemti

24.02.2009.) un Nr. 221 Noteikumi par elektroenerģijas

ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju

koģenerācijā (pieņemti 10.03.2009.) ir iekļauts

regulējums, kas izpilda Elektroenerģijas tirgus likuma normējumu

par tiesībām saņemt garantētu maksu par dabasgāzes, biomasas un

biogāzes koģenerācijas elektrostacijās uzstādīto elektrisko

jaudu.

Noteikts garantētās maksas saņemšanas periods līdz 15 gadiem,

kā arī kritēriji saskaņā ar kuriem ražotāji var iegūt tiesības

saņemt garantēto maksu. Noteikta formula maksas aprēķinam par

uzstādīto jaudu ražošanai koģenerācijā, ņemot par pamatu

garantēto maksu par 1 MW uzstādīto elektrisko jaudu 18 705

EUR/gadā izmantojot cietos atjaunojamos resursus (lasīt biomasu)

vai 11 350 EUR/gadā izmantojot dabasgāzi. Nav atrasti nekādi

pamatojumi un aprēķini tieši šādam atbalsta apmēram.

MK Noteikumi Nr. 841 Grozījumi Ministru kabineta

2009.gada 10.marta noteikumos Nr.221 "Noteikumi par

elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot

elektroenerģiju koģenerācijā" (pieņemti 07.09.2010.)

padara jaudas maksājuma saņemšanu vēl draudzīgāku ražotājiem.

Proti, "Komersants, kas .. ir ieguvis tiesības pārdot

koģenerācijas elektrostacijā saražoto elektroenerģiju obligātā

iepirkuma ietvaros, var pretendēt uz kvalificēšanos garantētas

maksas saņemšanai par uzstādīto elektrisko jaudu atbilstoši 2010.

gada 31. oktobrī spēkā esošajiem nosacījumiem par kvalificēšanās

kritērijiem garantētas maksas saņemšanai par uzstādīto elektrisko

jaudu". Tiek radīta dubultā subsidēšanas sistēma ar t.s.

enerģijas komponenti (par saražoto elektroenerģiju) un

jaudas komponenti (par uzstādīto elektrisko jaudu).

Grozījumi Elektroenerģijas

tirgus likumā (stājās spēkā 01.01.2014.) pazemina minimālo

uzstādītās elektriskās jaudas robežu, no kuras dabasgāzes

koģenerācijas stacijas var saņemt garantēto maksu par uzstādīto

elektrisko jaudu: "Ražotājs, kas elektroenerģiju ražo

koģenerācijas stacijā, kuras uzstādītā elektriskā jauda ir

lielāka par četriem megavatiem, var iegūt tiesības saņemt

garantētu maksu par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko

jaudu". Šī izmaiņa dod iespēju arī Juglas jaudai

(uzstādītā elektriskā jauda - 14,9 MW) saņemt šo maksu.

Atbilstoši noteikumu izmaiņām, elektrostacijām garantētās maksas

tiesības piešķirtas uz dažādu laiku (tabula 5.)

Tabula 5.

Elektroenerģijas

ražotāju tiesību saņemt garantēto maksu par uzstādīto jaudu laika

grafiks

Elektrostacija

Atbalsta sākums

Atbalsta beigas

TEC1

01.08.2008.g.

2020.g.

TEC2

24.09.2013.g.

2028.g.

SC Imanta

01.10.2008.g.

2020.g.

Juglas jauda

28.05.2007.g.

2027.g.

Fortum Jelgava

24.09.2013.g.

2028.g.

Tiek izmainīti arī garantētās maksas norēķini. Atvērtā

elektroenerģijas tirgus apstākļos un atdalot pārvades tīklu

operatoru AS Augstsprieguma tīkls no Latvenergo

(publiskā tirgotāja) vairāk nevarēja paslēpt pārvades tarifos

garantēto jaudas maksājumu. Tas tiek iekļauts kopējā OIK:

"... Izmaksas, ko veido maksājumi par uzstādīto elektrisko

jaudu, sedz visi Latvijas elektroenerģijas galalietotāji

proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam...". Jaudas

maksa laikā no 2014. gada līdz 2017. gadam bija ievērojama samērā

stabila naudas izteiksmē, bet tās īpatsvars kopējā OIK apjomā

samazinājās no 36,6% līdz 34,9%, pateicoties AER atbalsta

straujam pieaugumam.

Jāatzīmē, ka pie lielām uzstādītajām jaudām optimālam

koģenerācijas režīmam būtu jābūt rentablam bez subsīdijām, citādi

to nevar vērtēt kā augsti efektīvu koģenerāciju, kura ir

atbalstāma atbilstoši likumam. Tika izvirzīts vispārējs

uzstādījums, ka lielās koģenerācijas stacijas "kalpo ne

tikai lokālās siltumenerģijas un elektroenerģijas pieprasījumu

segšanai, bet iekļaujas arī pārvades sistēmas operatora

dispečervadības grafikā (saskaņā ar Tīkla kodeksu

ģenerētājvienības ar jaudu 15 MW pilda dispečervadības operatīvos

rīkojumus) un piedalās drošas un sabalansētas elektroapgādes

nodrošināšanā. Līdz ar to, nosakot koģenerācijas staciju ar jaudu

15 MW un vairāk ekonomisko pamatojumu, ir jāvērtē arī to ietekme

uz visu Latvijas elektroapgādes sistēmu"38.

Tikai pēdējā laikā ir parādījušies skaidrāki norādījumi par

jaudas maksājumu saņemošo staciju iespaidu uz apgādes drošību,

avārijas jaudas rezervēm un elektroenerģijas cenu stabilitāti

Nord Pool Spot Latvijas cenu zonā, tā novēršot

elektroenerģijas cenu strauju pieauguma risku.

Realitātē no minētajām elektrostacijām šīs prasības spēj

nodrošināt tikai TEC2, kura spēj ilgstoši darboties kondensācijas

režīmā, kā arī izpilda tādus kritērijus kā ātra jaudas uzņemšana

līdz 100 MW, darbības nodrošināšana vismaz 24 h, nosacījumi

atbilstoši BRELL (Baltkrievijas, Krievijas, Igaunijas, Lietuvas

un Latvijas pārvades sistēmu operatoru)

nolīgumam39.

Kvantitatīvs Latvijas galapatērētāju ieguvumu izvērtējums no

TEC2 jaudas maksājuma tikai elektroenerģijas cenu stabilizācijas

aspektā Latvijā (zīm. 20.) rāda, ka kopējais ieguvums pateicoties

sasniegtajam cenu pazeminājumam 2018. gadā. ir bijis 47,8 milj.

EUR. Jāatzīmē, ka formāli samazinātais jaudas maksājums TEC2

2018. gadā bija 21,3 milj. EUR, iepriekšējos gados pēc SEN

nomaksas tas bija apm. 72,2 milj. EUR gadā. Šie dati rāda, ka

TEC2 saņemtā jaudas maksājuma pozitīvais iespaids detalizēti

jāizvērtē, ir pilnīgi iespējams, ka tas nav uzskatāms par

zaudējumus nesošu arī pie pilna maksājuma.

Līdz šim nav skaidri parādīts iemesls un mērķis garantētajai

maksai par uzstādīto elektrisko jaudu, nav zināmi ieguvumi no šīm

subsīdijām.

Jau no jaudas maksājuma izveides, tas bija lielākā OIK kopējā

maksājuma sastāvdaļa (zīm. 21.).

Zīm. 20. TEC2 darbība kondensācijas

režīmā 2018.g., iespaids uz elektroenerģijas cenām. Avots:

Latvenergo.

Koģenerācijas stacijās saražoto siltumu galvenokārt izmanto

centrālās siltumapgādes sistēmās, kuras raksturo lielas

atšķirības siltuma patēriņā ziemas un vasaras sezonās. Tāpēc

orientieris koģenerācijas procesam tiek pieņemts 3000

stundas/gadā, šis lielums ir arī likts pamatā Noteikumos Nr. 221

kā minimums kvalifikācijas tiesībām saņemt maksu par uzstādīto

jaudu. Tikmēr Noteikumi Nr. 198 šo tiesību saņemšanai piemēro

minimālo slieksni 8000 stundas/gadā. Protams šī iespēja netiek

izmantota, visi jaudas maksājuma saņēmēji ir saistīti ar

Noteikumiem Nr. 221.

Zīm. 21. OIK kopējā maksājuma

sastāvdaļas 2011. - 2013.g.

Taču Noteikumu Nr. 221 redakcija ir neskaidra: maksu par

koģenerācijas elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu var

saņemt, ja "koģenerācijas elektrostacijas vai atsevišķas šīs

elektrostacijas koģenerācijas iekārtas uzstādītās elektriskās

jaudas izmantošanas stundu skaits gadā pārsniedz 3000

stundu". Nav skaidrs, vai tikai koģenerācijas režīma laiks

tiek ierēķināts minētajās 3000 stundās (ja ir tehnoloģiska

iespēja arī citam režīmam) un vai 3000 stundas ir jāstrādā ar

pilnu noslodzi.

Dažādām tehnoloģijām attiecība starp uzstādīto elektrisko un

siltuma jaudu (skat. Noteikumu Nr. 221. 4. pielikumu) ir dažāda

robežās 0,45 - 0,95, tātad visām tehnoloģijām tā ir mazāka par 1.

Tas nozīmē, ka optimāla koģenerācijas procesa laikā tiek saražots

vairāk siltumenerģijas kā elektroenerģijas. Taču 2010. gada

statistika rāda, ka valstī augstas efektivitātes gāzes

koģenerācijas stacijās elektroenerģija ir saražota vairāk kā

siltumenerģija (zīm. 22.)40; tas savukārt rāda, ka

apm. 20% no kopējā laika darbība varētu būt kondensācijas režīmā,

pie tam koģenerācijas režīma darba laiks varētu būt arī mazāks

par 3000 stundām gadā.

Zīm. 22. Uzstādītās jaudas un

saražotās enerģijas augsti efektīvās koģenerācijas stacijās

2010.g.

Uz pārdomām vai lielo jaudas maksājumu saņemšanā viss ir

atbilstoši normatīvajiem aktiem vedina arī vēlāk pieņemtie MK

Noteikumi Nr. 604 Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 10.

marta noteikumos Nr.221 "Noteikumi par elektroenerģijas

ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju

koģenerācijā" (pieņemti 28.08.2012.). 3000 stundu

kritērijs tika mākslīgi atvieglināts ar atļauju summēt kopā

vienam komersantam piederošo staciju darba stundas, ja tās strādā

vienā centralizētās siltumapgādes zonā; pamatojumam, ka tādā

gadījumā tās piedalās kopēja siltumapgādes pieprasījuma segšanā,

ir visai vāja saistība ar ģenerācijas efektivitāti. Viss tas kopā

vedina uz domām par nepieciešamību rūpīgi izvērtēt 3000 stundu

kritērija izpildi.

2.8.Secinājumi: džins ir izlauzies

no pudeles un strauji pieņemas spēkā

Ar Elektroenerģijas tirgus likuma pieņemšanu 2005. gadā tika

ieviests jauns, atšķirīgs regulējums attiecībā uz AER

izmantošanas un efektīvas koģenerācijas atbalstu, kurš izrādījās

par pamatu atbalsta maksājumu apmēra (t.i., OIK) straujai

izaugsmei. Galvenie pieauguma virzītāji bija:

• likumā noteiktais no AER saražotās elektroenerģijas

sasniedzamais īpatsvars attiecībā pret kopējo elektroenerģijas

patēriņu - ne mazāk kā 49,3%; tā izpildei ir vajadzīgas

atraktīvas iepirkuma cenas un mīksta, atbalstoša (iesaistoša)

regulējošā vide;

• obligātā iepirkuma cenu (arī no AER ražotajai

elektroenerģijai) lineāra piesaiste SPRK apstiprinātajam

dabasgāzes tirdzniecības gala tarifam tā strauja pieauguma

periodā (tarifs laikā no 2006. gada līdz 2013. gadam pieauga 2,3

reizes); papildus tam tika ieviesta garantētā maksa par uzstādīto

elektrisko jaudu koģenerācijas elektrostacijām.

Kopumā laika posmā līdz 2012. gada 28. novembrim tika izdoti

un bija spēkā 824 lēmumi par tiesību piešķiršanu pārdot

elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros par kopējo plānoto

vai uzstādīto elektroenerģijas jaudu 2073 MW un elektroenerģijas

ražošana apjomu 9756,8 GWh41. Laimīgā kārtā lielākā

daļa projektu nav tikuši īstenoti. Tomēr 10 gadu periods (2003. -

2013.) iezīmējās ar izkliedētās elektroenerģijas ģenerēšanas

atbalsta maksājuma desmitkārtīgu pieaugumu galalietotāju rēķinos

obligātā iepirkuma apjoma un cenu paaugstināšanas dēļ pie

praktiski konstantas vidējās elektroenerģijas cenas. Ja 2003.

gadā SPRK apstiprinātā vietējo neatkarīgo elektroenerģijas

ražotāju komponente bija 0,2817 c€/kWh42, tad 2008.

gadā OIK komponente bija sasniegusi 0,93 c€/kWh43, bet

2013. gadā jau 2,69 c€/kWh (zīm. 23.).

Zīm. 22. Elektroenerģijas cenas

sastāvdaļas galalietotāju rēķinos.

Likuma uzstādījums par "droši un kvalitatīvi piegādātu

elektroenerģiju visefektīvākajā iespējamajā veidā par pamatotām

cenām" tika aizmirsts.

Latvijas energopolitika šajā periodā ir vērtējama, kā ne

vienmēr pamatota ar ekonomiskiem aprēķiniem, haotiska ar

neskaitāmām turp-atpakaļ stila izmaiņām obligātā iepirkuma

atļauju konkursu (ne)rīkošanā, cenu formulu maiņās un atļauju

terminējumā.

Tikai 2013. gadā EM atzina, ka "kopumā Latvijā obligātā

iepirkuma tarifi ir vieni no augstākajiem, salīdzinot ar Eiropas

valstīm, kurās atbalsts veidots pēc obligātā iepirkuma

(feed-in) principa"44 (tab. 6.).

Integrējot visus tarifus (izņemot sauli) var atrast, ka faktiski

Latvijā tie ir otri augstākie Eiropā (tikai Šveicē ir uzskatīts,

ka nepieciešams lielāks atbalsts), īpaši esam apsteiguši mūsu

tuvākos ekonomiskos konkurentus Lietuvu, Slovākiju, Čehiju,

Ungāriju, Slovēniju, Horvātiju.

Tabula 6.

Elektroenerģijas

obligātā iepirkuma feed-in tarifi Eiropā (c€/kWh)

Valsts

Biogāze

Biomasa

Hidro

Saule

Vējš

(sauszemes)

Austrija

5 - 20

6 - 20

3 - 11

17 - 20

9

Bulgārija

6 - 24

9 - 15

5 - 10

9 - 20

5 - 8

Horvātija

15 - 19

12 - 17

8 - 16

15 - 35

9 - 10

Čehija

11 - 17

6 - 19

5 - 15

22 - 65

9 - 14

Francija

8 - 14

12

6 - 10

11 - 46

3 - 11

Vācija

6 - 25

6 - 17

3 - 13

14 - 20

5 - 9

Grieķija

10 - 22

15 - 23

9 - 11

30 - 33

9 - 25

Ungārija

4 - 12

4 - 12

5 - 12

5 - 11

4 - 12

Īrija

8 - 15

9 - 14

8

-

7

Latvija

19 - 21

15 -

21

17 -

20

43

10 -

17

Lietuva

12 - 19

11 - 14

6 - 8

12 - 46

8 - 11

Luksemburga

12 - 15

11 - 15

9 - 11

37 - 42

8

Malta

-

-

-

20 - 28

-

Portugāle

10 - 13

10 - 13

9 - 13

26 - 38

7 - 26

Slovākija

9 - 15

11 - 17

6 - 11

12

8

Slovēnija

6 - 16

19 - 25

8 - 11

14 - 29

10

Spānija

7 - 15

6 - 18

8 - 9

12 - 27

7 - 8

Šveice

līdz 20

15 - 38

10 - 30

18 - 36

11 - 18

Turcija

10 - 13

10 - 12

6 - 7

10 - 17

6 - 9

Apvienotā Karaliste

12 - 8

-

6 - 27

9 - 19

6 - 45

3.OIK

samazināšanas mēģinājumi: risinājumi un/vai imitācija

Pretrunīgu uzskatu un pieeju dažādība par vides, tiesiskajiem,

finansiālajiem aspektiem izkliedētajā elektroenerģijas ražošanā

bija vērojama jau no atbalstīšanas sākuma. Taču sajūta, ka

atbalsta sistēma ir tālu no optimālas, pakāpeniski pārņem visas

iesaistītās puses, kaut gan, protams, paužot diametrāli pretējus

viedokļus.

3.1.Mazie HES: enerģētika vai vides

degradācija

Pirmie netiešās darbības pret pārspīlēto atbalstu AER

izmantošanai uzsāk tajā laikā ļoti aktīvie vides aizstāvji. MK

Noteikumi Nr. 27 Noteikumi par upēm (upju posmiem), uz kurām

zivju resursu aizsardzības nolūkā aizliegts būvēt un atjaunot

hidroelektrostaciju aizsprostus un veidot jebkādus mehāniskus

šķēršļus (pieņemti 15.01.2002.) ir pirmais vides

aktīvistu mēģinājums regulēt subsidētās elektroenerģijas

ražošanas ekspansiju Latvijas upēs. Noteikumi 214 Latvijas upes

(upju posmus) pasargā no aizdambēšanas un jauno mazo HES uzbūves.

Šī ir Zemkopības ministrijas iniciatīva, kas ir saistīta ar

lauksaimnieku un vides organizāciju rūpēm novērst (vai vismaz

mazināt) mazo upju samērā barbarisku pārveidošanu, uzpludinot

ūdenskrātuves, un lielos apmēros mainot appludinātās teritoriju

lielumu atkarībā no ūdens pieplūduma45.

Papildus tādām pozitīvām iezīmēm kā bijušo dzirnavezeru un

ūdenskrātuvju sakārtošana un kaut nedaudzām jaunām darbavietām,

tiek minēta virkne vidi degradējošu aspektu: dabīgā hidroloģiskā

režīma izmaiņas, kam seko gruntsūdeņu izmaiņas apkārtējās

teritorijās pēc uzpludināšanas un ūdens līmeņu regulārām

svārstībām, ekoloģiskās ekspertīzes neesamības rezultātā tiek

traucēta īpaši aizsargājamo sugu un biotopu aizsardzība,

ūdenskrātuvju līmeņu maiņas rezultātā palielinās potenciāli

appludināmā zona un pārpurvojas piekrastes, caurplūdes svārstības

izsauc ledus sastrēgumus un krastu izskalošanu, utml. Vides

organizācijas ir konstatējušas, ka dēļ traucējumiem Latvijas upēs

savvaļas lašu populācija pēdējo gadu laikā ir samazinājusies par

divām trešdaļām.

Šim solim vēl nav ar OIK saistītu ekonomisku cēloņu un mērķu,

taču nenoliedzami tas ir pasargājis no vairāku desmitu mazu HES

uzbūvēšanas un ievērojamām subsīdijām to atbalstam. Bet vides

problēmas faktiski arī šodien nav atrisinātas, arī esošās 243

subsidētās mazās HES turpina atstāt savu iespaidu. To īpašnieki,

neskatoties uz lielajām subsīdijām, nevēlas investēt vides

aizsardzības pasākumos.

3.2.Dabasgāzes cenas ietekmes

vājināšana

Izpratne, ka nepieciešamas ekonomiska rakstura aktivitātes OIK

tālāka nekontrolēta pieauguma apturēšanai, radās daudz vēlāk. Arī

Valsts kontrole, veicot revīziju EM par obligātu elektroenerģijas

iepirkumu, norādīja, ka aprēķināmais atbalsts ievērojami

pārsniedz izdevumus, kas nepieciešami veikto kapitālieguldījumu

atmaksai46.

Šādā rakursā dabasgāzes tirdzniecības cenas noteikti ir

jāvērtē kā būtisks OIK apjoma pieauguma virzītājs. To iespaids ir

izpaudies divos veidos:

• dabasgāzes koģenerācijas stacijas ražotās elektroenerģijas

obligātais iepirkums par paaugstinātu cenu un garantētā maksa par

uzstādīto jaudu;

• AER izmantojošo elektrostaciju atbalsta lieluma tieši

proporcionāla sasaiste ar dabasgāzes tirdzniecības cenām.

Tāpēc ir tikuši veikti abu faktoru mazināšanas mēģinājumi.

MK Noteikumi Nr 841 Grozījumi Ministru kabineta 2009.

gada 10. marta noteikumos Nr.221 "Noteikumi par

elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot

elektroenerģiju koģenerācijā" (pieņemti 07.09.2010.)

fiksēja subsidētu dabasgāzes koģenerācijas staciju būvēšanas

izbeigumu, ja "elektrostacijas nav jau ieviestas vai tās nav

plānots ieviest Elektroenerģijas tirgus likuma 23.pantā

noteiktajā kārtībā", t.i., ja no pārvades sistēmas operatora

sagatavotā gadskārtējā novērtējuma ziņojuma izriet, ka valsts

elektroapgādes drošumu apdraud elektroenerģijas ražošanas jaudu

nepietiekamība.

Tika noteikts, ka pretendēt uz tiesību iegūšanu pārdot

koģenerācijā saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros

vai garantētās maksas saņemšanai par uzstādīto jaudu var tikai

tie komersanti, kuri elektroenerģijas ražošanai izmanto vai plāno

izmantot AER. Komersanti, kas līdz 2010. 31. oktobrim bija

ieguvuši tiesības pārdot dabasgāzes koģenerācijas elektrostacijā

saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros vai saņemt

maksu par koģenerācijas elektrostacijā uzstādīto jaudu, saglabā

minētās tiesības. Protams, komersanti nekavējoties aktivizējās;

2010. gada septembrī un oktobrī EM izsniedza 68 obligātā

iepirkuma atļaujas dabasgāzes koģenerācijas stacijām ar 15 gadu

termiņu uz Noteikumu Nr. 221 pamata.

Šī lēmuma iespaids parādās tikai pēdējos gados (zīm. 23.). Pēc

minēto staciju nodošanas ekspluatācijā 2011.- 2013. gadā. un

stabilitātes dažu gadu garumā, 2017. - 2019. gadā atbalsta

periods ir beidzies 38 dabasgāzes koģenerācijas stacijām.

Subsidētā dabasgāzes koģenerācijas staciju elektroenerģijas

tarifa iespaidu uz centralizētās siltumapgādes cenām beidzot ir

pamanījusi arī EM: "... atsevišķās pašvaldībās, tajā skaitā

Rīgā un citās lielākajās pilsētās, obligātā iepirkuma mehānisma

ietekmē ir zemāki siltumenerģijas tarifi, kas daļai

mājsaimniecību mazina izdevumus par

siltumenerģiju."47 Nav konstatēts, ka ne tikai

mājsaimniecībām, bet arī valsts un pašvaldību iestādēm un

birojiem ir nepamatoti lētāka siltumenerģija; nav arī pateikts,

ka tas ir uz visas Latvijas OIK maksātāju rēķina. Simboliskā

tante Bauskā, kura silda savu mājokli ar malku, vienlaikus

apmaksā Rīgas iestādēm lētāku siltumu.

Daļai centralizētās siltumapgādes operatoru subsidētās

dabasgāzes siltumenerģijas atcelšanas radīto izmaksu pieaugumu

mīkstināja lielā siltuma katlos ražotā siltumenerģijas daļa, daža

ir uzstādījusi biomasas katlus. Šī pirmā šāda veida pieredze

rāda, ka reāli centralizētās siltumapgādes cenas, likvidējot

obligāto maksājumu, izmainās niecīgi. Vienīgā plaši izskanējušā

Valmieras siltumenerģijas cenu pieauguma 2017. gadā galvenais

patiesais iemesls ir kopš 2013. gadā uzkrātais visu izmaksu

pieaugums. Līdz ar to nav nepieciešams paredzēt speciālus

atbalsta mērus sagaidot atlikušo dabasgāzes koģenerācijas staciju

atbalsta atļauju beigu termiņus 2020.. - 2024.gados.

Zīm. 23. Dabasgāzes koģenerācijas

staciju (< 4 MW) skaits un saražotā subsidētā

elektroenerģija.

AER izmantošanas atbalsta piesaiste dabasgāzes tirdzniecības

cenai iepriekšējos gados jāvērtē kā viens no galvenajiem OIK

apjoma pieauguma virzītājiem.

Maksimumu sasniegušās dabasgāzes tirdzniecības cenas 2009.

gadā pateica priekšā pirmo soli, lai pārtrauktu absolūti

nesaprotamo AER atbalsta intensitātes piesaisti dabasgāzes

tirdzniecības cenām. Tas tika veikts ar MK Noteikumiem Nr. 198

par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos

energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību (pieņemti

24.02.2009.). Beidzot tika atzīts, ka "saules, vēja un

hidroenerģijas cenas nav atkarīgas no procesiem fosilo

energoresursu tirgū", tāpēc obligātā iepirkuma cenas ir

jāatsaista no dabasgāzes cenas48. Acīmredzot, turpinot

lineāro sasaisti ar dabasgāzes cenu, biomasa un biogāze pēc

noklusējuma joprojām tiek uzskatīti par resursiem, kas saistīti

ar fosilo energoresursu tirgu.

Atbalsta aprēķina formulās saules, vēja un hidroenerģijai

lineārā atkarība no dabasgāzes cenām tika nomainīta ar

skaitliskām formulām. To galvenais virzītājs ir "konstants

lielums, kas atspoguļo elektroenerģijas iepirkuma cenu citās ES

dalībvalstīs"49. Nav norādes, kuras ir minētās

valstis un atsauces uz avotiem; nav arī sasaistes ar ekonomiski

pamatotiem izdevumiem ražošanai.

Pēc ekonomiskās krīzes izsauktais dabasgāzes cenu kritums

2010. - 2011. gadā radīja mānīgu mieru un bija nepieciešams

kārtējais cenu pieaugums līdz nākošajam maksimumam, lai sāktos

aktivitātes atbalsta intensitātes mazināšanai. Tikai 2014. gada

sākumā EM konstatēja, ka "... OIK un līdz ar to

elektroenerģijas kopējās cenas turpmāks pieaugums atstās ietekmi

uz Latvijas tautsaimniecības konkurētspēju; nepieciešams ieviest

tādas politikas izmaiņas, kas nodrošinātu, ka Latvijā efektīvi

apgūst AER potenciālu un ražo elektroenerģiju koģenerācijā, kā

arī vienlaikus nodrošina ekonomikas attīstību un novērš

iedzīvotāju dzīves līmeņa pasliktināšanos"50.

2014. gada 22. aprīlī sinhroni tika pieņemti MK Noteikumi Nr. 208 Grozījums Ministru kabineta 2009. gada 10.

marta noteikumos Nr.221 "Noteikumi par elektroenerģijas

ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju

koģenerācijā" un MK Noteikumi Nr.209

Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumos

Nr.262 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot

atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas

kārtību". EM atsaucās uz Pētījuma51

secinājumu, ka esošā atbalsta piesaiste dabasgāzes cenai

atjaunojamos energoresursus izmantojošām elektrostacijām un

biomasas un biogāzes koģenerācijas stacijām nav pamatota.

Lai nodrošinātu obligātā iepirkuma cenu tālāku

nepalielināšanos dabasgāzes tirdzniecības cenas pieauguma

rezultātā, tiek ierobežota obligātā iepirkuma cenas noteikšanas

formulās iekļautās dabasgāzes tirdzniecības gala tarifa mainība,

nosakot tā maksimālo robežvērtību 2014. gada marta dabasgāzes

tirdzniecības cenas (277,46 EUR/tūkst. kubm) līmenī. Ierobežojums

ir noteikts tuvu atbalsta vēsturiskajam maksimumam; netika

izmantotas iespējas ieviest kādu ekonomiskā pamatojuma faktoru

obligātā iepirkuma cenu formulās. Ja dabasgāzes tarifs samazinās

zem noteiktās robežvērtības, formulās aprēķiniem tiek izmantots

reālais SPRK apstiprinātais dabasgāzes tirdzniecības tarifs.

Faktiski koģenerācijas atsaiste no dabasgāzes cenas netika

veikta, taču tika uzlikti augšējie griesti tālākam atbalsta

pieaugumam šī faktora dēļ.

Tikai vēl pēc diviem gadiem MK sēdē 05.07.2016.g. tika

pieņemti MK Noteikumi Nr. 443

Grozījumi Ministru kabineta 2009.

gada 10. marta noteikumos Nr. 221 "Noteikumi par

elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot

elektroenerģiju koģenerācijā" un MK Noteikumi Nr.

444 Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumos

Nr. 262 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot

atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas

kārtību".

Abi Noteikumi pilnīgi atsaistīja no dabasgāzes cenām atbalsta

intensitāti atjaunojamos energoresursus izmantojošām

elektrostacijām, atstājot šo atkarību tikai dabasgāzes

koģenerācijas stacijām ar uzstādīto jaudu < 4 MW. Paradoksāli,

bet faktiski joprojām fiksējot dabasgāzes tirdzniecības cenai

atbilstošu koeficientu formulās, EM definēja mērķi

"nodrošināt obligātā iepirkuma cenu nesamazināšanos zem

līmeņa, kas nepieciešams atbalstīto elektrostaciju darbības

nodrošināšanai dabasgāzes tirdzniecības tarifa krituma

rezultātā"52. Nepieciešamā līmeņa aprēķini nav

Anotācijā parādīti un nav pieejami. Anotācijā ir atzīts, ka šīs

rūpes bija izsaucis dabasgāzes cenu ievērojamais kritums, kā

rezultātā II pusgada dabasgāzes tirdzniecības cena bija 156,52

EUR/tūkst. kubm.

Taču, atbalstu fiksējot, obligātā iepirkuma cenas tika

aprēķinātas pie pusotras reizes augstākas dabasgāzes

tirdzniecības cenas 234,77 EUR/tūkst. kubm. (kas atbilst

"vidējai dabasgāzes tirdzniecības cenai laika periodā no

2007. gada augusta, kad stājās spēkā Ministru kabineta 2007. gada

24. jūlija noteikumi Nr. 503 "Noteikumi par elektroenerģijas

ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus", līdz

2012. gada septembrim, kad komersanti vairs nebija tiesīgi

kvalificēties tiesību iegūšanai pārdot saražoto elektroenerģiju

obligātā iepirkuma ietvaros"53), un Noteikumos

formulās ierakstīti attiecīgi koeficienti. Tas ir laika periods,

kad dabasgāze Latvijai tika pārdota par visdārgākajām

cenām54 (zīm. 24.).

Zīm. 24. Gazprom piegādātās

dabasgāzes gada vidējo iepirkuma cenu dinamika.

Noteikumi bija jāsaskaņo EK, kam bija vajadzīgs gandrīz gads,

tāpēc tie stājās spēkā tikai 01.05.2017.g.

Zīm. 25. parādītas vidējās obligātā iepirkuma cenas dažādām

tehnoloģijām salīdzinājumā ar 2017. gada vidējo elektroenerģijas

tirgus cenu; kā redzams, dažām tehnoloģijām ražotājiem maksātā

subsidētā cena pat sešas reizes pārsniedz vidējo elektroenerģijas

tirgus cenu. Šajā brīdī, fiksējot cenas atbilstoši aktuālajām

dabasgāzes cenām, obligātā iepirkuma cenas būtu pusotras reizes

zemākas.

Zīm. 25. Vidējās obligātā iepirkuma

cenas dažādām tehnoloģijām no 01.05.2017.g.

3.3.Obligātā iepirkuma tiesību

iegūšanas moratorijs

Atraktīvās obligātā iepirkuma cenas un visai formālais ieejas

mehānisms turpināja stimulēt aktīvo iesniegumu pieplūdumu,

piesakoties uz obligātā iepirkuma tiesībām; konkursa sistēmas

daļēja ieviešana to nespēja apturēt. Jau 2011. gada sākumā EM

konstatēja, ka "ieviestie atbalsta mehānismi ir komersantiem

bijuši pietiekami motivējoši, lai tie uzsāktu projektu plānošanu

un domātu par investēšanu elektroenerģijas ražošanā, izmantojot

AER"55. Pamatojoties uz MK Noteikumos Nr. 262

noteikto procedūru, ir izsniegtas obligātā iepirkuma atļaujas

atbalstāmajām AER stacijām ar kopējo paredzēto summāro

elektroenerģijas ražošanu, kas ievērojami pārsniedz direktīvās

prasības attiecībā uz 2020. gada mērķiem AER izmantošanā.

Lai stabilizētu un verificētu atļauju pieprasīšanas un

izsniegšanas procesu MK Noteikumi Nr. 365 Grozījums Ministru kabineta 2010. gada 16.

marta noteikumos Nr.262 "Noteikumi par elektroenerģijas

ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu

noteikšanas kārtību" (pieņemti 17.05.2011.) nosaka, ka

"no 2011. gada 26. maija līdz 2013. gada 1. janvārim EM

neorganizē konkursus par tiesību iegūšanu pārdot biomasas,

biogāzes, saules vai vēja elektrostacijās saražoto

elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, un ražotājs nevar

kvalificēties elektroenerģijas pārdošanai obligātā iepirkuma

ietvaros un tiesību iegūšanai saņemt garantētu maksu par

uzstādīto elektrisko jaudu". Tiek ieviests t.s.

moratorijs, kurš ir pieteikts kā pārejas regulējums līdz

jaunas atbalsta sistēmas izveidei un ieviešanai, nosakot

ekonomiski pamatotu atbalsta periodu un intensitāti AER

izmantošanai.

Taču turpinājās aktīva obligātā iepirkuma atļauju izsniegšana

saskaņā ar MK Noteikumiem Nr. 221 (vidēji vairāk nekā 10 atļaujas

mēnesī līdz 2012. gada maijam (zīm. 26.)). Projektus, kuriem

atļaujas obligātajam elektroenerģijas iepirkumam ir izsniegtas

pirms moratorija izsludināšanas, arī turpina īstenot.

Zīm. 26. EM izsniegtās atļaujas

obligātajam iepirkumam saskaņā ar MK Noteikumiem Nr. 221.

Kopumā laika posmā no 2007. gada līdz 2012. gada 23. maijam ir

izdoti 445 lēmumi par tiesībām pārdot elektroenerģiju obligātā

iepirkuma ietvaros ar komersantu plānotajām vai uzstādītajām

jaudām 522 MW apmērā56. Pēc EM aprēķiniem, ja visi

izdotie un spēkā esošie lēmumi par tiesību piešķiršanu pārdot

elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros tiek īstenoti pilnā

apmērā, tad ietekme uz elektroenerģijas tarifu palielināsies līdz

4,25 c€/kWh. Uz 2012. gada 23. maiju gan mazāk nekā trešā daļa

pieteikto jaudu (167 MW) ir īstenota, turklāt vairumā gadījumu

vairākkārt pagarinot ekspluatācijā nodošanas termiņus (zīm.

27.).

Zīm. 27. EM izsniegtās īstenotās un

neīstenotās atļaujas obligātajam iepirkumam 2007. -

23.05.2012.g.

Informatīvais ziņojums tika uzsaukts Valsts sekretāru sanāksmē

2012. gada 29. martā, bet izskatīts MK sēdē tikai 2012. gada 28.

augustā. Protams, ka komersanti sajuta regulējošās vides izmaiņas

un aktivizēja pieteikumu iesniegšanu atbilstoši MK Noteikumiem

Nr. 221. Savukārt EM šajos mēnešos uzstādīja rekordus atļauju

izsniegšanā (zīm. 26.). Piecu mēnešu laikā no 2012. gada 1.

jūnija līdz 2012. gada 31. oktobrim tika izsniegtas 263 atļaujas

(vairāk nekā 2 atļaujas katru darba dienu).

Tā kā bija zudušas cerības, ka līdz paredzētajam datumam 2013.

gada 1. janvārim būs izveidots jaunais atbalsta mehānisms AER

izmantošanai, vienlaikus ar informatīvā ziņojuma izskatīšanu

prognozētās normatīvas izmaiņas arī tika veiktas.

Ar MK Noteikumiem Nr. 606 Grozījumi MK 2010. gada 16. marta noteikumos

Nr.262 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot

atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas

kārtību" (pieņemti 28.08.2012.) obligātā iepirkuma

tiesību iegūšanas moratorijs tika pagarināts līdz 2016. gada 1.

janvārim.

Vienlaikus tika pieņemti MK Noteikumi Nr.604 Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 10.

marta noteikumos Nr.221 "Noteikumi par elektroenerģijas

ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju

koģenerācijā". Tie paredzēja analogu pieeju

koģenerācijas atbalstam: "No 2012. gada 10. septembrim līdz

2016. gada 1. janvārim komersants nav tiesīgs kvalificēties

tiesību iegūšanai pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā

iepirkuma ietvaros un tiesību iegūšanai saņemt garantētu maksu

par koģenerācijas elektrostacijā uzstādīto elektrisko

jaudu".

Acīmredzot dēļ minētās komersantu aktivizēšanās pieteikumu

iesniegšanai, un, ņemot vērā tālu ne vienmēr veiksmīgo projektu

īstenošanu, arī šie Noteikumi paredzēja maksimālos termiņus

koģenerācijas elektrostaciju projektu īstenošanai, ja EM lēmumā

tāds nav norādīts:

• 10.09.2014., ja koģenerācijas elektrostacijas plānotā

uzstādāmā elektriskā jauda nepārsniedz 1 MW;

• 10.09.2015., ja koģenerācijas elektrostacijas plānotā

uzstādāmā elektriskā jauda nepārsniedz 4 MW;

• 10.09.2016., ja koģenerācijas elektrostacijas plānotā

uzstādāmā elektriskā jauda nepārsniedz 20 MW;

• 10.09.2017., ja koģenerācijas elektrostacijas plānotā

uzstādāmā elektriskā jauda pārsniedz 20 MW.

Noteikumi Nr. 221 jau pamata redakcijā noteica termiņus

subsidētās elektroenerģijas ražošanas uzsākšanai AER

elektrostacijās.

Subsidētās elektroenerģijas ražotāji, protams, nebija

apmierināti ar šādām izmaiņām. Moratorija

noteikšana jau 2012. gadā tika pārsūdzēta Administratīvajā tiesā,

jo pēc iesniedzēju domām MK neesot bijis likumā noteikta

pilnvarojuma papildināt Noteikumus Nr. 262 ar apstrīdēto normu un

tādējādi apturēt atbalsta mehānisma - obligātā elektroenerģijas

iepirkuma - piemērošanu līdz jauna atbalsta mehānisma ieviešanai.

Pēc rajona tiesas un apgabaltiesas iesniedzējam nelabvēlīgiem

lēmumiem57 lieta nonāca Augstākajā tiesā, kura

savukārt griezās Satversmes tiesā ar lūgumu atzīt MK pieņemto

normu par neatbilstošu Satversmei.

Satversmes tiesas 205. gada 14. oktobra spriedums58

bija "atzīt Ministru kabineta 2010. gada 16. marta Noteikumu

Nr. 262 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot

atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību"

100. punktu par atbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 64.

pantam". Vienlaikus Satversmes tiesa ir secinājusi, ka lai

gan Ministru kabinets ir tiesīgs uz terminētu periodu apturēt

obligātā iepirkuma tiesību piešķiršanu, tas nav pilnvarots to

apturēt uz neierobežotu laiku.

Kas attiecas uz virkni uzsāktajiem tiesas procesiem par

individuālajiem tiesību piešķiršanas lēmumiem, tad komersantiem

pozitīvu tiesas lēmumu gadījumā attiecīgās atļaujas tika

izsniegtas arī moratorija laikā.

Kaut arī obligātā iepirkuma cenas nepieaug un jaunas atļaujas

obligātajam iepirkumam vairāk neizsniedz, turpinās elektrostaciju

nodošana ekspluatācijā. Līdz ar to turpina pieaugt ģenerētās

subsidētās elektroenerģijas apjoms un ražotājiem izmaksātās

subsīdiju summas (zīm. 28.).

EK ir paredzējusi no 2016. gada 1. janvāra būtiski atšķirīgus

nosacījumus jaunam atbalstam enerģijas ražošanai no

AER59, cita starpā izstrādājot atbalsta mehānismus

atjaunojamās enerģijas veicināšanai. Piem., visam jaunajām

atbalsta shēmām attiecībā uz elektroenerģijas ražošanas iekārtām

sākot no 0,5 MW piemēro sekojošus kumulatīvos nosacījumus:

• atbalstu piešķir kā piemaksu papildu elektroenerģijas tirgus

cenai un ražotāji pārdod elektroenerģiju tieši tirgū (resp.,

feed-in-premium atbalsta principa ieviešana);

• uz atbalsta saņēmējiem attiecas balansēšanas pienākumi;

• tiek nodrošināts, ka ražotāji elektroenerģiju neražo par

negatīvām cenām (skat., Windau piemēru sadaļā 2.3.).

Zīm. 28. Ražotās subsidētās

elektroenerģijas daudzums (zīm. 28a.)

un subsīdiju apjoms virs elektroenerģijas tirgus cenas (zīm.

28b).

Tas nozīmētu, ka esošā valsts atbalsta mehānisma darbību,

kuras ietvars izveidots ar Elektroenerģijas tirgus likumu, MK

noteikumiem Nr.262 un Nr.221 pēc 2016. gada 1. janvāra nebūtu

iespējams turpināt, un nebūs iespējams iegūt jaunas tiesības

pārdot obligātā iepirkuma ietvaros elektroenerģiju, kas ražota no

AER vai augstas efektivitātes koģenerācijā.

Ņemot vērā arī arvien pieaugošo nepieciešamību ierobežot OIK

pieaugumu un stabilizēt elektroenerģijas kopējo cenu

galapatērētājiem, kā arī iepriekš minēto Satversmes tiesas

spriedumu ir sagatavoti attiecīgi grozījumi Elektroenerģijas

tirgus likumā (atbalstīti MK 24.11.2015.., iesniegti Saeimā

03.12.2015.). Grozījumi paredz attiecīgo Likuma pantu spēka

izbeigšanos no 2016. gada 1. janvāra un līdz ar to obligātā

iepirkuma esošajā formā izbeigšanu60. Tomēr pastāvēja

risks, ka sagatavotie grozījumi Likumā līdz 2016. gada 1.

janvārim nestājas spēkā.

Tādā gadījumā tiktu turpināts spēkā esošais atbalsta mehānisms

jauniem ražotājiem, kas papildus radītu jaunas EK tiesvedības

iespējas pret valsti, kā arī atstātu būtisku ietekmi uz

tautsaimniecības konkurētspēju un mājsaimniecību maksātspēju

turpinoties elektroenerģijas kopējās cenas nesamērīgam

pieaugumam. Tāpēc EM izstrādāja MK Noteikumu Mr. 221 un 262

grozījumu projektus61, kas paredz, ka arī pēc 2016.

gada 1. janvāra jauni ražotāji nevarēs kvalificēties

elektroenerģijas pārdošanai obligātā iepirkuma ietvaros un

tiesību iegūšanai saņemt garantētu maksu par uzstādīto elektrisko

jaudu.

MK 15.12.2015.g pieņēma MK Noteikumus Nr. 741 Grozījums Ministru kabineta 2009. gada 10.

marta noteikumos Nr. 221 "Noteikumi par elektroenerģijas

ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju

koģenerācijā" un MK Noteikumus Nr. 742 Grozījums

MK 2010. gada 16. marta noteikumos Nr.262 "Noteikumi par

elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos

energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību" ar

kuriem obligātā iepirkuma tiesību iegūšanas moratorijs tika

vēlreiz pagarināts līdz 2020. gada 1. janvārim.

Laiks parādīja likumdošanas procedūras ieilguma radītā riska

izvērtējuma pamatotību. Saeima pieņēma iepriekš pieminētos

atbilstošos Grozījumus

Elektroenerģijas tirgus likumā (pieņemti 19.05.2016.), taču

tie stājās spēkā tikai 2016. gada 22. jūnijā. Pilnīga obligātā

iepirkuma un garantētās maksas tiesību piešķiršanas komersantiem

izbeigšana, protams, ir loģisks moratorija noslēgums.

Grozījumi neparedzēja izmaiņas attiecībā uz tiem ražotājiem,

kas jau saņēmuši tiesības pārdot elektroenerģiju obligātā

iepirkuma ietvaros vai tiesības saņemt garantētu maksu par

elektrostacijā uzstādīto jaudu; tas izsauktu daudzas valstij ļoti

riskantas tiesvedības, atsaucoties uz tiesiskās paļāvības

principu. Tāpēc jaunu subsidējamo jaudu nodošana ekspluatācijā

turpinājās atbilstoši jau izsniegtajām obligātā iepirkuma

atļaujām (zīm. 29.) arī pēc 2016. gada.

Zīm. 29. Summārā uzstādītā

elektriskā jauda

Ņemot vērā to, ka jaunas tiesības pārdot no atjaunojamiem

energoresursiem saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma

ietvaros turpmāk netiks piešķirtas, bet jau piešķirto

elektroenerģijas obligātā iepirkumu tiesību apjoms ir noteikts EM

izdotajos administratīvajos aktos, vairs nepastāv nepieciešamība

noteikt kopējo elektroenerģijas iepirkuma apjomu, kas būtu

jāiepērk obligātā iepirkuma ietvaros un kas būtu nepieciešams,

lai noteiktu brīvo apjomu, par kuru attiecīgajā gadā būtu

piešķiramas jaunas elektroenerģijas obligātā iepirkuma tiesības

(hidroelektrostacijām līdz 5MW) vai rīkojams konkurss saules,

vēja, biogāzes vai biomasas stacijās saražotās elektroenerģijas

obligātā iepirkuma tiesību iegūšanai. Tāpēc Likumā tika svītrota

norma par noteiktu daļu no kopējā elektroenerģijas patēriņa, kas

ir obligāti nosedzama ar elektroenerģiju, kas ražota izmantojot

AER.

Jāatgādina, ka nekāda atvērtam tirgum atbilstoša atbalsta

sistēma tā arī līdz šim nav izveidota. Subsidētie

elektroenerģijas ražotāji turpina baudīt ekskluzivitātes

labumus.

3.4.Subsidētās elektroenerģijas

nodoklis

2013. gada 13. augusta MK sēdē tika pieņemts zināšanai EM

Informatīvais ziņojums "Komplekss risinājums

elektroenerģijas tirgus problemātikai"62. Tajā

tika atzīmēts, ka, pateicoties moratorijam, jauni lēmumi

par obligātā iepirkuma tiesībām vairāk netiek piešķirti; taču

tiek nodotas ekspluatācijā un uzsāk elektroenerģijas pārdošanu

obligātā iepirkuma ietvaros arvien jaunas stacijas, kuras ir

saņēmušas attiecīgās tiesības pirms moratorija izsludināšanas.

Tā, piem., tikai 2013. gada 1. pusgada laikā atbalsta sistēmā

ienāca 25 jauni komersanti (tab. 7.).

Minētajā informatīvajā ziņojumā tika prognozēts OIK maksājumu

tālākais palielinājums no 0,0175 EUR/kWh 2012. gadā līdz 0,0313

EUR/kWh 2014. gadā un 0,0371 EUR/kWh 2017. gadā, pēc tam nedaudz

samazinoties, jo izbeigsies jauno ražotņu nodošana ekspluatācijā,

un sāks izbeigties atbalsta saņēmēju obligātā iepirkuma atļauju

darbības laiki.

EM minētajā informatīvajā ziņojumā norāda: "Pēc

rūpniecības uzņēmumu vērtējuma 2013. gadā OIK līmenim (t.i., EM

prognozētajam 0,02679 EUR/kWh) nevajadzētu pieaugt, lai saglabātu

tautsaimniecības konkurētspēju". Realitāte gan izrādījās

nedaudz skarbāka, tekošajā 2013. gadā OIK sasniedza 0,0269

EUR/kWh. Turpmāks OIK pieaugums turpinās samazināt uzņēmumu

konkurētspēju un palielināt mājsaimniecību izdevumus par mājokļa

uzturēšanu. Tai pašā laikā EM norāda, ka, "saglabājot OIK

2013. gada līmenī, netiktu nodrošināts nepieciešamais atbalsta

apjoms elektroenerģijas ražotājiem, kas saņēmuši tiesības pārdot

elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros vai tiesības saņemt

garantēto maksu par uzstādīto jaudu". Nekādi aprēķini par

nepieciešamā atbalsta apjoma lielumu nav atrasti.

Tabula 7.

Elektrostacijas,

kas laika posmā no 01.01.2013.g. līdz 01.07.2013.g. ir uzsākušas

pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros

Skaits

Kopējā uzstādītā jauda, MW

Dabasgāzes stacijas

8

10,599

Biogāzes stacijas

11

6,026

Biomasas stacijas

6

8,536

Tika izvēlēts risinājums, kas noslēpj tālāko lielo OIK

maksājumu pieaugumu valsts budžetā, tādējādi paņemot tos

vienkārši no citas mājsaimniecību un uzņēmumu maciņa iedaļas un

samazinot publiskos izdevumus citām budžeta pozīcijām.

"EM ieskatā optimāls risinājums OIK turpmāka pieauguma

radīto seku novēršanai, kas pilnībā iekļautos valsts rīcības

brīvības robežās, ir atsevišķa mehānisma, kurā attiecīgi saplūstu

gan lietotāju maksājumi, gan maksājumi no valsts budžeta,

izveidošana". MK 2013. gada 13. augusta sēdē atbalstīja šādu

EM piedāvāto OIK finansēšanas modeli ar mērķi saglabāt OIK

galalietotājiem 0,02679 EUR/kWh līmenī63, 2014. gada

budžetā un vidēja termiņa budžeta ietvarā 2014.- 2016. gadam,

izdalot attiecīgus budžeta līdzekļus. Arī nākamajos gados,

pieņemot valsts budžetu, 2013. gads maksājumu līmenis

galalietotājiem tika saglabāts, izdalot budžeta

līdzekļus64.

Ar definēto mērķi "ierobežot elektroenerģijas kopējās

cenas pieaugumu, lai tādejādi nodrošinātu tautsaimniecības

konkurētspēju un nepalielinātu mājsaimniecību enerģētisko

nabadzību, kā arī nodrošinātu valsts budžetu ar papildu

ieņēmumiem, kas ļautu finansiāli nodrošināt elektroenerģijas

lietotāju atbalsta pasākumu īstenošanu"65,

atsaucoties uz dažu citu valstu pieredzi (Čehija, Spānija),

Subsidētās elektroenerģijas nodokļa

likums (atbalstīts MK 17.09 2013.., stājās spēkā 01.01.2014.)

ieviesa terminētu subsidētās elektroenerģijas nodokli (SEN) laika

periodam, kurā tika prognozēts OIK tālāks pieaugums - no 2014.

gada līdz 2017. gada beigām.

SEN tiek piemērots komersantiem, kas saņēmuši tiesības pārdot

no AER vai koģenerācijas procesā saražoto elektroenerģiju

obligātā iepirkuma ietvaros vai tiesības saņemt maksu par

uzstādīto elektrisko jaudu, tādējādi reāli samazinot

galapatērētāju obligātos maksājumus.

SEN likme tika noteikta, ņemot vērā stacijā izmantotā

energoresursa veidu. Enerģijas ražotāju, kas elektroenerģijas

ražošanai izmanto fosilos energoresursus, saņemtais atbalsts tiek

aplikts ar SEN 15% apmērā, savukārt to enerģijas ražotāju, kas

elektroenerģijas ražošanai izmanto AER, tiek aplikts ar SEN 10%

apmērā. Stacijām, kas nodrošina ar siltumenerģiju centralizētās

sistēmas un kuru SEN likmei ir tieša ietekme uz siltumenerģijas

gala tarifu lietotājam, tiek piemērota samazināta SEN likme 5%

apmērā. Likumprojekta apspriešanas gaitā Saeimā 5% likme tika

piemērota vēl virknei komersantu, kas izmanto biogāzi un biomasu,

kā arī apkurina siltumnīcas.

Faktiski šis risinājums attiecīgi samazina atbalsta

intensitāti ražotājiem uzliktā nodokļa apmērā (par 8,5% līdz 11%

dažādām tehnoloģijām dažādos gados), juridiski nemainot atbalsta

lielumu (zīm. 30.).

Protams, ka šāds risinājums nesajūsmināja komersantus, kuri

saņem atbalsta maksājumu. Satversmes tiesā tika iesniegti 90

subsidētās elektroenerģijas ražotāju 26 pieteikumi, kuros

iesniedzēji uzskatīja SEN par pārmērīgu slogu tā maksātājiem, kā

arī, ka tas ieviests, pārkāpjot tiesiskās paļāvības principu,

resp., Satversmi. Pieteikumos "ietvertie prasījumi un

juridiskais pamatojums pēc būtības ir līdzīgi un galvenokārt

balstās uz vieniem un tiem pašiem apsvērumiem"66.

Pieteikumus tiesa apvienoja vienā lietā "Par Subsidētās

elektroenerģijas nodokļa likuma 3. panta 1. un 2. punkta, 4.

panta 1.punkta un 5. panta atbilstību Latvijas Republikas

Satversmes 1. un 105. pantam".

Zīm. 30. SEN izsauktais reālais

atbalsta intensitātes samazinājums

Vērtējot atbilstību, Satversmes tiesa secināja, ka Satversmes

105. pantā noteikto pieteikumu iesniedzēju pamattiesību

ierobežojums ir noteikts ar likumu; ierobežojuma leģitīmais

mērķis ir sabiedrības labklājības aizsardzība. Izraudzītie

līdzekļi ir piemēroti un nepieciešami leģitīmā mērķa sasniegšana,

apstrīdētais ierobežojums atbilst samērīguma principam. Līdz ar

to apstrīdētās normas, resp., attiecīgie SEN likuma panti atbilst

Satversmes 1. un 105.pantam, un nodoklis nav atzīsts par

nesamērīgu slogu tā maksātājiem.

Zīm. 31. Prognozētie un faktiskie

SEN ieņēmumi

Tika prognozēti kopējie ieņēmumi četros gados no nodokļa 150

milj. EUR apmērā, taču prognozes izrādījās pārāk optimistiskas.

Jau 2014. gadā SEN ieņēmumi izrādījās mazāki par plānotajiem;

kopumā 4 gadu laikā SEN ieviešana samazināja atbalsta maksājumus

par 121,374 milj. EUR. Dabasgāzes cenu samazinājums un zemāko 5%

likmi maksājošo komersantu proporcijas palielinājums,

likumprojektu pieņemot, var daļēji izskaidrot atšķirību starp

prognozētajiem un faktiskajiem ieņēmumiem no SEN (zīm. 31.).

Iegūtā SEN pieredze rāda, ka atbalsta samazinājums apm. 10%

apmērā nevienam ražotājam nav licis bankrotēt.

3.5.AS Latvenergo iesaiste OIK

maksājumu segšanā

SEN ieņēmumi nebija pietiekami OIK stabilizācijai 2013. gada

līmenī, tas kļuva skaidrs jau 2014. gadā. Tāpēc EM izvirza nākamo

priekšlikumu, ka Latvenergo veic iemaksas valsts budžetā

no kapitālsabiedrības tīrās peļņas tādā apmērā (līdz 90%), kas

ļautu noturēt OIK līmeni 0,02679 EUR/kWh67. Ideja tika

īstenota diezgan ātri.

MK Rīkojums Nr. 567 Par konceptuālo ziņojumu

"Kompleksi pasākumi elektroenerģijas tirgus

attīstībai" (17.09.2015.) uzdeva "Finanšu

ministrijai, sagatavojot likumprojektus "Par valsts budžetu

2016. gadam" un "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru

2016., 2017. un 2018. gadam", paredzēt valsts budžetā

ikgadēju finansējumu obligātās iepirkuma komponentes saglabāšanai

26,79 EUR/MWh apmērā". Vienlaikus ir skaidri norādīts

līdzekļu avots: "... valsts budžeta programmas

"Elektroenerģijas lietotāju atbalsts" finansējumam

solidāri tiek izmantoti subsidētās elektroenerģijas nodokļa

ieņēmumi un akciju sabiedrības Latvenergo

dividendes". Izcili precīzs prognožu aprēķins (8 zīmīgi

cipari!) rāda, cik lielas dividendes no Latvenergo peļņas

šim mērķim jānodrošina (tab. 8.).

Tabula 8.

Nepieciešamās

Latvenergo dividendes OIK stabilizācijai

Dividendes (EUR)

Rīkojums (2015.g.)

Rīkojums (2016.g.)

Rīkojums (2017.g.)

2016.g.

23 665 609

2017.g.

48 009 955

35 391 835

2018.g.

60 352 620

70 648 431

35 987 866

2019.g.

51 120 916

47 406 416

2020.g.

51 684 672

Analogi MK Rīkojums Nr. 572 Par konceptuālo ziņojumu

"Kompleksi pasākumi elektroenerģijas tirgus

attīstībai" (04.10.2016.) un MK Rīkojums Nr. 530

Par konceptuālo ziņojumu "Kompleksi pasākumi

elektroenerģijas tirgus attīstībai" (22.09.2017.)

satur līdzīgus uzstādījumus, gan ar krietni izmainītiem (jo bija

jau prognozēts neliels OIK kopējo izmaksu kritums 2016. gadā ar

sekojošu tālāku pieaugumu 2017.g.68, savukārt 2018.

gadā vairāk nebūs SEN ieņēmumu), bet joprojām ļoti precīziem

skaitļiem. Protams, kopējais valsts budžeta līdzfinansējums, lai

saglabātu OIK 26,79 EUR/kWh līmenī, nepārtraukti palielinās,

joprojām pieaugošo uzstādīto jaudu dēļ. (zīm. 32.). SEN situāciju

neglābj, ja nesamazina subsīdiju apmēru.

Zīm. 32. Nepieciešamais valsts

budžeta līdzfinansējums, lai saglabātu OIK 26,79 EUR/kWh

līmenī

Ar MK Rīkojumu Nr. 530 Par konceptuālo ziņojumu

"Kompleksi pasākumi elektroenerģijas tirgus

attīstībai" (22.09.2017.) tika pieņemts konceptuāls

lēmums par valsts garantētās maksas saistību samazināšanu par

koģenerācijas elektrostacijās uzstādīto elektrisko jaudu lielajām

koģenerācijas stacijām (ar uzstādīto elektrisko jaudu virs 100

MW, resp., TEC1 un TEC2) ar mērķi tālāk īstenot pasākumus kā

elektroenerģijas maksājumu pieauguma risku mazināšanai, kas ir

būtiski tautsaimniecības konkurētspējas saglabāšanai un

iedzīvotāju maksātspējas saglabāšanai, tā arī valsts budžeta

atslogošanai. Tam nolūkam tika izstrādāts unikāli sarežģīts

finansiāls mehānisms.

Atbalstītais risinājums paredz nosacījumu precizēšanu

attiecībā uz kārtību kādā veicama garantētā maksa par

koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu kopsakarā ar

kārtību kādā komersanti var atteikties no tiesībām saņemt

garantētu maksu par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko

jaudu nolūkā samazināt atbalstu lielajām koģenerācijas stacijām

un vienlaikus līdz atbalsta perioda beigām (līdz 2020. gada 30.

oktobrim TEC1 un līdz 2028. gada 23. septembrim TEC2) šīm

stacijām saglabājot līdzšinējos darbības nosacījumus. Tas dotu

iespēju būtiski samazināt valsts budžeta līdzekļus OIK

finansēšanas vajadzībām, lielāku līdzekļu daļu novirzot

vispārējām budžeta vajadzībām, pie tam samazinot vidējo OIK līdz

25,79 EUR 2018.-2019. gados un 24,92 EUR 2020. gadā. (tātad

attiecīgi par 3,73% un 3,38%).

MK Noteikumi Nr. 608 Grozījumi Ministru kabineta 2009.

gada 10. marta noteikumos Nr. 221 "Noteikumi par

elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot

elektroenerģiju koģenerācijā" (pieņemti 03.10 2017.)

Rīkojuma Nr. 530 izpildei nosaka kārtību, kādā komersanti var

pieteikties valsts garantētās maksas saistību samazināšanai par

koģenerācijas elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu (stacijās

ar uzstādīto jaudu virs 100 MW), saņemot vienreizēju diskontētu

maksājumu, Vienlaikus ražotājs apliecina, ka pēc vienreizējā

maksājuma saņemšanas visā atlikušajā atbalsta periodā

koģenerācijas elektrostacija turpinās darbību atbilstoši tiem

nosacījumiem, kas uz to ir attiekušies līdz pieteikuma

iesniegšanas dienai.

AS Latvenergo iesniedza attiecīgu pieteikumu. Sekojoši

ar MK Rīkojumu Nr.685 "Par garantētās maksas par

koģenerācijas elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu saistību

samazināšanu AS Latvenergo" (21.11.2017.) nolēma par

75% samazināt atbalstu AS Latvenergo Rīgas TEC1 un Rīgas

TEC2 stacijām (jau no pirmās darba stundas), tādējādi formāli

nodrošinot OIK izmaksu samazināšanu līdz Rīkojumā Nr. 530

uzstādītajiem 25,79 EUR/MWh gan uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām

ar 2018. gada 1. janvāri.

Maksājums tiek segts samazinot AS Latvenergo

pamatkapitālu par 454 milj. EUR69. Pēc 2015. gadā

akcionāra uzdevumā organizētā neatkarīgā starptautiskā

izvērtējuma rezultātiem, Latvenergo koncerns varētu

uzņemties papildus saistības 350-550 milj. EUR apmērā, kas varētu

tikt piesaistītas un izmantotas papildu kapitālieguldījumu

finansēšanai un/vai pamatkapitāla samazināšanai. Līdz ar to

nebūtu pamata uzskatīt, ka valsts saistību samazināšana pret AS

Latvenergo, samazinot tā pamatkapitālu, varētu radīt kādus

būtiskus riskus uzņēmuma tālākai darbībai. Šādu finanšu

transakciju rezultātā TEC1 un TEC2 ikgadējie jaudas maksājumi

tiek formāli samazināti par 75% visā atlikušajā atbalsta periodā.

Atliek cerēt, ka tuvākajā laikā nekas slikts nenotiks Daugavas

HES dambjos, kas varētu prasīt milzu ieguldījumus.

Tā kā šādas regulējuma izmaiņas skar valsts atbalsta

jautājumus, attiecīgais MK lēmums tiek pieņemts pēc pozitīva EK

atzinuma saņemšanas. Sarunās ar EK netiek saņemti pirmšķietami

iebildumi par izstrādāto mehānismu, jo tas pamatā atbilst

saskaņotās, atbalsta lietas SA.43149 (2015/NN) - Atbalsts

elektroenerģijas ražotājiem - pamatprincipiem. Vienlaikus nav

skaidrs, vai EK visu šo darījumu neiekļaus valsts budžeta

deficīta aprēķinos.

2017. gada lielais nokrišņu daudzums bija cēlonis gandrīz

dubultam ģenerētās elektroenerģijas daudzumam Daugavas HES un

līdz ar to lielai Latvenergo peļņai. Uz šī pamata

pieņemtais MK Rīkojums Nr. 202 Par elektroenerģijas kopējās

obligātā iepirkuma un jaudas komponentes samazināšanu

(pieņemts 07.05.2018.) paredzēja to izmantot budžeta finansējuma

palielināšanai un galalietotāju tiešo OIK maksājumu straujākai

samazināšanai no 2018. gada 1. jūlija (zīm. 33.).

Zīm. 33. Tiešo OIK maksājumu

vidējais plānotais un faktiskais apmērs

Kaut arī tiešie OIK maksājumi galalietotājiem šādā veidā

samazinās pat nedaudz vairāk nekā sākumā bija plānots, kopumā

atkārtotu Latvenergo iesaisti OIK maksājumu shēmās nevar

vērtēt kā reālu maksājumu samazināšanos. Latvenergo

dividenžu izmantošana, protams, tikai noslēpj daļu no OIK

maksājumiem, nekādi nesamazinot ražotājiem izmaksājamo atbalstu.

Maksā faktiski tāpat galalietotājs, šajā gadījumā nesaņemot

budžeta finansētos izglītības, veselības aizsardzības, kultūras

un citus pakalpojumus maksājuma vērtībā. Latvenergo

pamatkapitāla samazinājums faktiski ir valsts aktīvu

samazinājums, tātad sabiedrība ir daļēji samaksājusi par OIK ar

savā īpašumā esošajiem aktīviem. Kopumā OIK maksājumus subsidētās

elektroenerģijas ražotājiem šādā veidā nesamazina, bet to

segšanai izmanto citus finanšu instrumentus, kurus tāpat sedz

sabiedrība un uzņēmumi. Ne jau velti Saeima savā 2019.g. lēmumā

pasvītro, ka "izstrādājot obligātā iepirkuma komponentes

atcelšanas risinājumus, nepieļaut šo maksājumu veikšanu no citiem

finanšu avotiem, to pārveidi par cita veida maksājumiem, kā arī

mainīt attiecīgo maksājumu nosaukumu" (sīkāk skat sadaļu.

4.2.).

3.6.Pārkompensācijas novēršana

Lai saņemtu EK lēmumu par elektroenerģijas ražošanas atbalsta

pasākumu atbilstību ES iekšējam tirgum, EK vairākkārt pieprasīja

Latvijai iesniegt "detalizētu aprakstu kādā veidā Latvija

novērsīs pārkompensāciju tām elektrostacijām (kuras ražo

elektroenerģiju no atjaunojamiem energoresursiem vai augstas

efektivitātes koģenerācijā), kurām tas ir konstatēts, visā dzīves

cikla ietvaros"70.

Faktiski tikai EK spiediena rezultātā tika ieviests

pārkompensācijas novēršanas mehānisms, jo pretējā gadījumā

saskaņā ar EK procedūrām attiecībā uz nelikumīgi izsniegtu valsts

atbalstu tiktu ierosināta lieta pret Latviju. Nebūtu jau

problēma, ka tās rezultātā komersantam būtu jāatmaksā piešķirtais

finansējums, kas pārsniedz starpību starp elektroenerģijas

ražošanas izmaksām un elektroenerģijas tirgus cenu no pirmās

izmaksātā atbalsta dienas. Taču, tā kā šādās elektrostacijās bija

investējuši arī ārvalstu investori, pastāvēja pamatots risks, ka

šie investori vērsīsies pret Latviju starptautiskajās tiesās

saistībā ar ieguldīto investīciju atgūšanu, kas rezultēsies

ekonomikas problēmās.

MK sēdē 2016. gada 5. jūlija sinhroni tika pieņemti MK

Noteikumi Nr. 443 Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 10.

marta noteikumos Nr. 221 "Noteikumi par elektroenerģijas

ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju

koģenerācijā" un MK Noteikumi Nr. 444

Grozījumi Ministru kabineta 2010.

gada 16. marta noteikumos Nr. 262 "Noteikumi par

elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos

energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību", kuri

ieviesa pārkompensācijas novēršanas normas. Kā ieviesto normu

leģitīmais mērķis tika definēta sabiedrības labklājības

veicināšana, kas izpaužas kā izmaksu par OIK ierobežošana un

valsts atbalsta līdzekļu efektīva izmantošana, t.sk., valsts

budžeta izdevumu samazināšana. Grozījumi paredz novērst

pārsubsidācijas risku, izmantojot iekšējās peļņas normas (turpmāk

- IRR) aprēķinu un nosakot, ka projektu IRR atbalsta perioda

beigās nepārsniedz 9%. Pretējā gadījumā obligātā iepirkuma cenas

formulā tiek ieviests koeficients, kurš samazina atbalsta

intensitāti.

Attiecībā uz kopējās kapitālieguldījumu iekšējās peļņas normas

(turpmāk - IRR) un cenas diferencēšanas koeficienta

pārkompensācijas novēršanai aprēķina metodiku un līmeņatzīmju

vērtībām EM atsaucas uz SIA Prudentia Energy Markets

pētījumu; diemžēl, neskatoties uz solījumu to ievietot EM tīmekļa

vietnē, pētījums nav atrodams, līdz ar to nav pieejami pamatojumi

9% robežvērtības izvēlei. Arī anotācijā norādītais Fraunhofer

ISI pētījums71 tikai pakārtoti var tikt

attiecināms uz kritiskās IRR vērtības noteikšanu.

Pārkompensācijas mehānismā tika ielikta pretruna par aprēķinos

izmantojamo atbalsta periodu: no vienas puses "... veic

aprēķinu par elektrostacijas kopējo kapitālieguldījumu iekšējo

peļņas normu visam atbalsta periodam". No otras puses

"par atbalsta perioda sākumu ir uzskatāms brīdis, kad

ražotājs sācis izmantot tiesības, kas piešķirtas saskaņā ar

Elektroenerģijas tirgus likuma 29. pantu".

Šī pretruna deva iemeslu pārkompensācijas mehānismu pārsūdzēt

Satversmes tiesā. Taču šoreiz atšķirībā no iepriekšējām reizēm

sūdzētāji nebija ražotāji (jo pārkompensācijas metodika un

robežlikme taču bija viņiem izcili labvēlīgas), bet Saeimas

deputāti, kas uzskatīja, ka jāņem vērā viss atbalsts, ko ražotāji

tiešām saņēmuši visā atbalsta periodā.

Satversmes tiesa lēma72, ka arī Elektroenerģijas

tirgus likumā noteiktais tirgus atvēršanas brīdis varēja tikt

izvēlēts par pārkompemnsācijas aprēķina sākuma brīdi. Lēmums

nebija vienbalsīgs, divi satversmes tiesas locekļi73

uzskatīja, ka pārkompensācijas formula paredz izdevumos iekļaut

visus komersanta vēsturiskā perioda izdevumus, bet ieņēmumos -

tikai to atbalstu, kas saistīts ar sākotnējām investīcijām. Tāda

aprēķina kārtība, iespējams, neatbilst pamatotas cenas jēdzienam,

tomēr spriedumā šis jautājums nav analizēts. Arī SPRK uzskatīja,

ka jāņem vērā viss attiecīgajai elektrostacijai sniegtais

atbalsts, kas piešķirts, pamatojoties gan uz Elektroenerģijas

tirgus likumu, gan Enerģētikas likumu; tātad jāvērtē

elektrostacija visā tās darbības laikā, kā to prasīja EK.

Lai nodrošinātu objektīvu kopējo kapitālieguldījumu IRR

novērtējumu stacijām, kas darbojas obligātā iepirkuma mehānisma

ietvaros, EM paredz nākotnē "paplašināt kopējo

kapitālieguldījumu IRR novērtējumu, iekļaujot arī to atbalstu,

kas sniegts pirms uzsākts izmantot saskaņā ar ETL piešķirtās

tiesības, nereti no 1995. gada atsevišķām biokoģenerācijas un

dabasgāzes koģenerācijas stacijām, vēja elektroenerģijas

ražošanas iekārtām, un hidroelektrostacijām, ja atbalsts sniegts

tai pašai elektrostacijai"74. Pagaidām tas netiek

īstenots, pārnesot šādu vīziju no viena ziņojuma nākošajā.

Arī ekonomikas ministra priekšlikums Saeimā 2. lasījumā

pieņemtajiem Grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā

bija: "... ražotāja elektrostacijas kopējo

kapitālieguldījumu iekšējās peļņas norma visam atbalsta periodam

nepārsniedz kopējo kapitālieguldījumu iekšējās peļņas normas

līmeni 9% apmērā, ja vien Ministru kabinets nav noteicis zemāku

pieļaujamās kopējo kapitālieguldījumu iekšējās peļņas normas

līmeni. Ja ražotājam pirms iepriekš minēto tiesību piešķiršanas

ir piešķirts cita veida atbalsts elektroenerģijas ražošanai, to

ieskaita elektrostacijas kopējo kapitālieguldījumu iekšējās

peļņas normas aprēķinā."75

Izvēlētajai IRR robežvērtībai faktiski būtu jābūt vienādai ar

t.s. šķēršļu likmi (hurdle rate), pie kuras investīciju

projekts kļūst peļņu nesošs. Šīs likmes vērtējums ir atkarīgs no

virknes riska faktoru projekta īstenošanai76. Mūsu

gadījumā galvenie riska faktori ir ļoti zemi: garantēts visas

ģenerētās elektroenerģijas iepirkums, definēts no tirgus

situācijas neatkarīgs tarifs, valsts noteikta normatīvā vide,

pietiekami gari subsidēšanas termiņi, mīksts kontroles režīms;

tātad arī kopumā var orientēties uz zemu riska līmeni (tab. 9.).

Projekcija uz 2030 gadu iezīmē apm. 0,6% lineāru likmes pieaugumu

15 gadu periodā; no tā atvasināta 2020.g. likme. Arī minētajā

Fraunhofer ISI pētījumā vairākkārt norādīts uz zemu riska

līmeni pielietojot feed-in atbalsta sistēmu.

Tabula 9.

Zema riska

šķēršļu likme AER izmantošanā elektroenerģijas ražošanai

AER

Zema riska šķēršļu likme (2015.g.)

Zema riska šķēršļu likme (2020.g.)

Vējš iekšzemē

6,1%

6,3%

Hidroenerģija

6,4%

6,6%

Atkritumi (poligoni)

7,1%

7,3%

Biomasas koģenerācija

11,7%

11,9%

Minētā avota metodika rada vismaz divus jautājumus, kuri prasa

pēc daudz detalizētākas ekonomiskās analīzes:

• redzams, ka avots rekomendē likmi, kas par apm. 2

procentpunktiem zemāka salīdzinot ar pašlaik Latvijā

noteikto;

• avota metodika rāda dažādas šķēršļu likmes dažādām

tehnoloģijām, kamēr Latvijā noteiktā likme visām tehnoloģijām

vienāda pretstatā.

EM vēlākos informatīvos ziņojumos un diskusijās mēdz uzsvērt,

ka 9% likme ir saskaņota ar EK un tāpēc nav izmaināma. Faktiski

EK vēstule77 tikai fiksē faktu, ka likme ir noteikta

kā AER izmantošanas, tā efektīvas koģenerācijas atbalstam, nav

atrodama ne 9% likmes akceptēšana, ne iebildumi pret to.

Šiem jautājumiem būtu nepieciešama kompetenta juridiskā

ekspertīze, lai korekti varētu palielināt pārkompensācijas

novēršanas pašlaik zemo efektivitāti. Tā 2019. gada sākumā cenas

diferencēšanas koeficients pārkompensācijas novēršanai tika

piemērots 64 elektrostacijām, taču 2019. gadā provizoriskais šīm

elektrostacijām izmaksājamā atbalsta samazinājums varētu būt

tikai 3,7 milj. EUR (t.i., 2,3 % no kopējās obligātā iepirkuma

summas 2018. gadā), salīdzinot ar atbalstu, ja tas tiktu

izmaksāts pilnā apmērā. Kā 9% likmes pazemināšana, tā pilna

stacijas darba cikla iekļaušana aprēķinos aptvers daudz lielāku

elektrostaciju skaitu, ievērojami paaugstinot pasākuma

efektivitāti.

Jāatgādina, ka tieši šie paši Grozījumi MK Noteikumos fiksēja

obligātā iepirkuma cenas pie pusotras reizes augstākām dabasgāzes

tirdzniecības cenām, kā tās bija Grozījumu pieņemšanas brīdī (sk.

sadaļu. 3.2.), tādējādi nodrošinot ražotājiem pusotras reizes

augstākas obligātā iepirkuma cenas.

3.7.Pārkāpējiem saudzīgs kontroles

un uzraudzības režīms

Normatīvajā regulējumā ietvertais komersantu kontroles režīms

jau no pirmsākumiem bija izteikti saudzējošs pret komersantiem,

kuri saņem subsīdijas.

Pirmo reizi panti par subsidētās elektroenerģijas ražotāju

kontroli parādījās MK Noteikumos Nr. 29 Elektroenerģijas

ražošanas jaudu uzstādīšanas un izvietojuma kārtība, ja

elektroenerģijas ražošanai izmanto reģeneratīvos

energoresursus (pieņemti 15.01.2002.). Noteikumi

paredzēja tikai brīdinājumu komersantam, ja pārkāpums oficiāli

konstatēts pirmo reizi. Ja elektrostacijas neatbilstība oficiāli

konstatēta atkārtoti, jānosaka triju mēnešu pārtraukumu

elektroenerģijas iepirkumam par paaugstināto cenu. Ja ražotājs

arī tagad nenovērš trūkumus, elektrostacija tiek svītrota no

atbalstāmo elektrostaciju saraksta. Tātad faktiski nenoteiktu

laiku ražotājs varēja pārkāpt Noteikumus un pārdot saražoto

elektrību par paaugstināto cenu, nelikumīgi saņemtās subsīdijas

viņam nebija jāatmaksā. Šāda ražotājiem izteikti labvēlīga pieeja

dažādās variācijās ir saglabāta visos sekojošos MK Noteikumos

līdz šodienai.

MK Noteikumi Nr. 921 Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu

koģenerācijā (pieņemti 06.11.2006.) un MK Noteikumi Nr.

503 Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu izmantojot

atjaunojamos energoresursus (pieņemti 24.07.2007.)

atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likumam ievada daļā

definē, ka tiek noteikta obligātā iepirkuma uzraudzības kārtība;

pieeja ir atšķirīga, taču nesaprotami mīksta un labvēlīga

komersantam-pārkāpējam, īpaši atjaunojamo resursu izmantošanā

(zīm. 34.):

· Noteikumi Nr. 921 nosaka EM pienākumu pārbaudīt

koģenerācijas staciju ikgadējās atskaites; kādu nosacījumu un/vai

parametru pārkāpumu gadījumā komersants saņem tikai brīdinājumu

par iespēju zaudēt tiesības pārdot koģenerācijā ražoto

elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, sešu mēnešu laikā

komersantam pārkāpums jānovērš. Vienlaikus viņam ne tikai nav

pienākums atmaksāt nelikumīgi saņemto atbalstu, minēto sešu

mēnešu laikā komersants turpina saņemt paaugstināto obligātā

iepirkuma cenu; tikai pēc sešiem mēnešiem tiek otrreiz lemts par

atbalsta pārtraukšanu, ja pārkāpumi nav novērsti.

· Vēl labvēlīgāka ir uzraudzības kārtība ir komersantiem, kuri

izmanto Noteikumos Nr. 503 paredzētās iespējas. Uzraudzība šo

Noteikumu izpratnē paredz tikai un vienīgi ikgadējo atskaišu

iesniegšanu, nekādas kontroles procedūras un soda sankcijas

vispār nav paredzētas. Un komersants turpina saņemt paaugstināto

obligātā iepirkuma cenu, neraugoties uz pārkāpumiem; kā rāda

pieredze, tas notiek gadiem ilgi.

Zīm. 34. MK Noteikumos Nr. 503 un

Nr. 921 paredzētā komersantu kontroles kārtība

Joprojām spēkā esošie MK Noteikumi Nr. 221 Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un

cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā (pamata

redakcijā pieņemti 10.03.2009.) un MK Noteikumi Nr. 262

Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot

atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību

(pamata redakcijā pieņemti 16.03.2010.) to darbības laikā ir

piedzīvojuši daudzus grozījumus arī kontroles un uzraudzības

jautājumos. Ir daudzkārt mainīts dažādo brīdinājumu izteikšanas

formāts, palielināti un samazināti pārkāpumu novēršanas laiki,

taču tikai 2018. gada Noteikumu grozījumos78 parādījās

nosacījums, ka par dažiem pārkāpumiem pēc daudzkārtējiem

brīdinājumiem par pārkāpumiem "komersantam tiek noteikts

pienākums mēneša laikā atmaksāt tirgotājam visu atbalstu, kas

pārsniedz tirgus cenu, par elektroenerģijas pārdošanu obligātā

iepirkuma ietvaros vai maksu par uzstādīto elektrisko jaudu, ko

tirgotājs izmaksājis visā periodā kopš brīdinājuma

saņemšanas". Nav atrodama informācija par negodīgo ražotāju

atmaksātajām summām.

Turpretim par citiem pārkāpumiem komersantam joprojām ir

iespēja saņemt vairākus brīdinājumus par vienu un to pašu

pārkāpumu, riskējot tikai saņemt ministrijas lēmumu, "ar

kuru tiek atceltas komersantam piešķirtās tiesības pārdot

koģenerācijā saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros

vai saņemt maksu par koģenerācijas elektrostacijā uzstādīto

elektrisko jaudu".

7 stacijām 2018. gadā tika izteikts brīdinājums par

pašpatēriņa normatīvu pārkāpumiem, lielāks sods pat nelikumīgi

subsīdiju saņemšanu nav piemērots.

EM sadarbībā ar publisko tirgotāju un sistēmas operatoru 2019.

gada jūnijā vairāk nekā 300 OIK elektrostacijām izvērtēja

principiālo elektriskā pieslēguma shēmu atbilstību normatīvo aktu

un vadlīniju prasībām. Atklājās, ka pārkāpumi ir masveidīgi.

Izvērtējot visas pieslēguma shēmas, 147 elektrostacijās

principiālās elektrisko pieslēgumu shēmas tika atzītas par

neatbilstošām noteiktajām prasībām. Tas nozīmē, ka nav zināms,

vai ilgstoši obligātā iepirkuma ietvaros ir pārdota tikai tā

elektroenerģija, kas ir saražota virs nepieciešamā pašpatēriņa,

vai nav notikusi krāpniecība pašpatēriņam pastarpināti, iepērkot

elektroenerģiju. Līdz brīdim, kamēr netiks novērstas

neatbilstības, šīm stacijām ir apturēts valsts atbalsts.

Konstatēto pārkāpumu rezultāts būtu OIK neizmaksāšana 23 milj.

EUR apmērā79, taču, iespējams, nelikumīgi saņemtais

atbalsts nav jāatmaksā.

2019. gada beigās tika paziņots, ka ir identificēta viena

koģenerācijas elektrostacija, kura obligātā iepirkuma ietvaros

pārdevusi elektroenerģijas apjomu, kas ir vienāds ar saražotās

elektroenerģijas apjomu (salīdzinot ar augstākminētajiem 147

pārkāpējiem šajā paša aspektā) . EM atcēla tiesības saražoto

elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, kā arī noteica

pienākumu atmaksāt visu atbalstu, kas pārsniedz tirgus cenu, par

elektroenerģijas pārdošanu obligātā iepirkuma ietvaros, kopumā

sastāda 1,6 miljoni eiro. Taču ir viegli identificējams, ka ir

virkne koģenerācijas staciju, kurām pašpatēriņš 2018. gadā bija

mazāks par 2% un pat mazāks par1% no saražotās elektroenerģijas

daudzuma, kas tehnoloģiski nav iespējams.

Kopš Noteikumu Nr. 221 pieņemšanas ir saglabāts pants:

"Tirgotājs pārtrauc maksāt par koģenerācijas elektrostacijā

uzstādīto elektrisko jaudu, ja koģenerācijas elektrostacija vai

šīs elektrostacijas koģenerācijas iekārta nepārtraukti ilgāk nekā

sešus mēnešus nav darboties spējīga. Tirgotājs atjauno maksu par

koģenerācijas elektrostacijas uzstādīto elektrisko jaudu no

brīža, kad komersants pierāda, ka koģenerācijas elektro stacija

vai šīs elektrostacijas koģenerācijas iekārta ir darboties

spējīga".

Nav atrodami skaidrojumi, kāpēc attiecībā pret negodīgiem

subsidētās elektroenerģijas ražotājiem ir pilnīgi atšķirīga

pieeja pārkāpumu gadījumos salīdzinājumā ar negodīgiem

elektroenerģijas patērētājiem, kuriem nekādus brīdinājumus par

pārkāpumiem neizsaka, bet uzreiz pārrēķina maksu par

elektroenerģiju par periodu arī pirms pārkāpuma

atklāšanas80.

Jāatzīmē, ka Saeimā 2. lasījumā pieņemtajos Grozījumos

Elektroenerģētikas tirgus likumam ir paredzēts nesalīdzināmi

plašākas aptvērums negodīgo ražotāju sodīšanai: "Ministru

kabineta noteiktā atbildīgā iestāde organizē to elektroenerģijas

ražotāju, kuri izmanto šā likuma 28., 28.1, 29. vai 30. pantā vai

pārejas noteikumu 52. punktā minētās tiesības, darbības

uzraudzību un kontroli, nodrošinot pārkompensācijas novēršanu,

atbalsta apturēšanu pārkāpumu gadījumā, nepamatoti izmaksātā

atbalsta atgūšanu un šā likuma 2. panta 2. punktā noteikto mērķu

sasniegšanu. Elektroenerģijas ražotāju darbības kontrolei tiek

pieaicināti neatkarīgi un atbilstoši sertificēti tehniskie

eksperti"81. Taču pašlaik likuma virzība Saeimā

ir apturēta.

Tika secināts, ka EM kapacitāte attiecībā uz obligātā

iepirkuma mehānisma uzraudzību ir nepietiekama. Tāpēc sinhroni

pieņemtie MK Noteikumi Nr. 631 Grozījumi Ministru kabineta

2009. gada 10. marta noteikumos Nr. 221 "Noteikumi par

elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot

elektroenerģiju koģenerācijā" un MK Noteikumi Nr. 621 Grozījumi Ministru

kabineta 2010. gada 16. marta noteikumos Nr. 262 "Noteikumi

par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos

energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību"

(pieņemti10.12.2019.) visas EM īstenotās obligātā iepirkuma

mehānisma uzraudzības un kontroles funkcijas nodeva Būvniecības

valsts kontroles birojam (BVKB).

Tā kā arī BVKB nav pietiekamu materiālo un cilvēkresursu jauno

uzdevumu veikšanai82, Saeimā tika iesniegts

likumprojekts "Grozījumi Elektroenerģijas tirgus

likumā", kurā precizēts: "... BVKB ir nepieciešams

papildu finansējums, tostarp 410 tūkst. EUR paredzami tikai

elektroenerģijas obligātā iepirkuma uzraudzības īstenošanai 2020.

gadā un 351 tūkst. EUR turpmākajos gados (atlīdzībai, precēm un

pakalpojumiem un kapitālizdevumiem)"83. Arī BVKB

cilvēkresurss ir būtiski jāpalielina.

Nodoto funkciju finansēšanai Grozījumi Elektroenerģijas

tirgus likumā (pieņemti 13.11.2019.) ieviesa

"elektroenerģijas ražošanai piešķirtā valsts atbalsta

izlietošanas uzraudzības nodevu". Nodevu maksās

elektroenerģijas ražotājs, kurš pārdod elektroenerģiju obligātā

iepirkuma ietvaros vai saņem maksu par koģenerācijas stacijā

uzstādīto elektrisko jaudu; nodevas gada likme ir 0,40 EUR par

katru uzstādīto kilovatu.

Kopumā esošais kontroles un uzraudzības režīms ir jāvērtē kā

ļoti mīksts un subsīdiju saņēmējiem labvēlīgs. Papildus tam 2018.

gadā PricewaterhouseCoopers konstatēja problēmas un

trūkumus EM darbībā84 kā obligātā iepirkuma atļaujas

izsniedzot, tā arī uzraugot atbalsta saņēmējus. Laiks rādīs, vai

iecerētā politikas uzraudzības nodalīšana no tās veidošanas

rezultēsies būtiskā kontroles efektivitātes pieaugumā.

3.8.Valsts sociāla līdzdalība OIK

maksājumos, aizsargātais lietotājs

Latvijas mājsaimniecību izdevumu par mājokli aug visos

aspektos, taču maksa par elektroenerģiju pieaug īpaši strauji; šo

maksājumu īpatsvars kopējos izdevumos palielinās, sasniedzot

2015.gadā vidēji uz mājsaimniecību 462 EUR/gadā pēc

PPS85 un pārsniedzot 3% no mājsaimniecības kopējiem

izdevumiem (zīm. 35.). Papildus jāņem vērā zemais

elektroenerģijas patēriņš mājsaimniecībās (58% no ES28 vidējā

patēriņa 2015. gadā), un vairāk nekā divas reizes mazākie

ienākumi 1. kvintiles mājsaimniecībām. Ar to arī ir izskaidrojama

mājsaimniecību enerģētiskā nabadzība un nespēja norēķināties par

siltumenerģiju, elektroenerģiju un citiem ar mājokli saistītiem

izdevumiem.

Līdz 2013. gadam pastāvēja vairāki sociālā atbalsta

instrumenti attiecībā uz izmaksām par elektroenerģiju, kas tika

pilnībā uzturēti no AS Latvenergo līdzekļiem:

• kompensācija izmaksām starp Starta tarifu un

Pamata tarifu; starta tarifs tiek piemērots par

pirmajām patērētajām 1200 kWh gada laikā, bet pamata

tarifs tiek piemērots mājsaimniecības elektroenerģijas

patēriņam, sākot ar 1201 kWh; pēc Latvenergo aplēsēm

kompensācijas apjoms ir aptuveni 25,6 milj. EUR gadā.

• elektroenerģijas norēķinu karšu izsniegšana lietotājiem ar

zemu ienākumu līmeni aptuveni par 1,07 milj. EUR gadā;

• papildus atbalsts daudzbērnu ģimenēm, apmaksājot 2400 kWh

pēc starta tarifa - 0,7 milj. EUR gadā.

Zīm. 35. Maksa par elektroenerģiju

kā procentuālā daļa no mājsaimniecības kopējiem izdevumiem.

Atverot elektroenerģijas tirgu mājsaimniecībām no 2015. gada,

šādu instrumentu uzturēšana komersantam, kurš strādā brīvā tirgus

apstākļos, vairāk nav pieņemama. Piedevām paredzams, ka

elektroenerģijas cena brīvajā tirgū būs lielāka nekā

administratīvi regulētā cena mājsaimniecībām (starta

tarifs).

Tai pašā laikā OIK elektroenerģijas rēķinos 2013. gadā ir

sasniedzis 0,0269 EUR/kWh, pastāvot esošajai sistēmai tiek

prognozēts tās tālākais iespējamais pieaugums līdz 0,0371 EUR/kWh

2017. gadā. Ir vajadzīgs sociālais instruments no valsts budžeta

līdzekļiem, kas aizvietos Latvenergo sociālās palīdzības

instrumentus. Tam nolūkam tiek izveidots aizsargātā lietotāja

statuss ( trūcīgās vai maznodrošinātās ģimenes (personas), kā arī

ģimene (persona), kuras aprūpē ir bērns ar invaliditāti, vai

persona ar I invaliditātes grupu), pieņemot Grozījumus

elektroenerģijas tirgus likumā (pieņemti 18.09.2014.g.) un

saistītos MK Noteikumus Nr. 681 Kārtība, kādā sniedz

aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojumu un atbildīgās

institūcijas sniedz informāciju par aizsargātā lietotāja

statusu (pieņemti 01.12.2015.).

Aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojumu pārejas posmā

no 2015. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim vēl nodrošina AS

Latvenergo sava budžeta ietvaros, savukārt no 2016. gada

1. janvāra šo pakalpojumu nodrošinās elektroenerģijas tirgotājs,

kuru izvēlas EM konkursa kārtībā un kurš piedāvājis nodrošināt

minēto pakalpojuma sniegšanu ar viszemāko valsts budžeta

līdzfinansējumu86.

Tika paredzēts no 2015. gada 1. janvāra tirgot elektroenerģiju

par pazeminātu fiksētu cenu 0,0131 EUR/kWh trūcīgām vai

maznodrošinātām ģimenēm (līdz 100 kWh) un daudzbērnu ģimenēm

(līdz 300 kWh). Apjoms ir jāvērtē kā pietiekams, saskaņā ar AS

Latvenergo informāciju 2015. gada pirmajā pusē

maznodrošinātās un trūcīgās personas vidēji patērēja 60 kWh

mēnesī un daudzbērnu ģimenes - 250 kWh mēnesī.

Pēc sadales tarifu paaugstināšanas MK Noteikumi Nr. 459

Aizsargātā lietotāja tirdzniecības

pakalpojuma sniegšanas, obligātā iepirkuma komponentes un sadales

sistēmas pakalpojuma kompensēšanas kārtība (pieņemti

12.07.2016.) papildus detalizē OIK un tīkla pakalpojuma izmaksu

samazinājumus aizsargātajiem lietotājiem. Vēlāk izmaiņas

atspoguļoja fiksētās OIK daļas aprēķinu aizsargātajiem

lietotājiem. Kopumā, piem., 2017. gadā pakalpojumu saņēma vairāk

nekā 80 tūkst. ģimenes (personas), valsts budžeta kompensācijas

apmērs vairāk nekā 4,37 milj. EUR.

Diemžēl pakalpojuma sniedzējs var būt tikai viens, jo to

izraugās EM konkursa rezultātā atbilstoši Publisko iepirkumu

likumam; tas nozīmē, ka aizsargātajam lietotājam obligāti

jāizvēlas šis elektroenerģijas tirgotājs. Tāpēc EM apsver iespēju

vienkāršot smagnējo administratīvo procedūru, kā arī padarīt

pakalpojumu neatkarīgu no konkrētā elektroenerģijas

tirgotāja87.

3.9.OIK maksājumu pārdalīšana:

galalietotāju nevienlīdzība

Elektroenerģijas tirgus likuma pamatversijā bija

definēts elektroenerģijas galalietotāju vienlīdzības princips

attiecībā pret subsidētās elektroenerģijas obligāto iepirkumu un

maksājumiem par uzstādīti jaudu: "... izmaksas sedz visi

Latvijas elektroenerģijas galalietotāji proporcionāli savam

elektroenerģijas patēriņam".

Kārtējie Grozījumi

Elektroenerģijas tirgus likumā (konkrētais punkts stājās

spēkā 01.07.2015.) iedibināja pretrunu likumā. Saglabājot

augstākminētās proporcionālās maksāšanas tēzi, Saeimas deputāti

likumprojekta apspriešanas gaitā principiāli papildināja MK

akceptēto likumprojektu. Tika ierosināts un pieņemts pants:

energoietilpīgi apstrādes rūpniecības uzņēmumi atbilstoši MK

noteiktajai kārtībai (t.sk., kvalifikācijas kritērijiem) var

iegūt tiesības uz samazinātu līdzdalību to izdevumu kompensēšanai

publiskajam tirgotājam. Deputātu motivācija šāda panta

iekļaušanai likumā nav zināma. Nav arī skaidrojuma, kādā veidā

var saglabāt likumā deklarēto visu galalietotāju maksājumus

proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam, ja daļai

galalietotāju ir iespējams maksāt mazāku daļu; tas automātiski

nozīmē, ka citiem savukārt jāmaksā vairāk.

EM vēlāk definēja instrumenta ieviešanas mērķi: mazināt OIK

pieauguma negatīvo efektu uz komersantiem, kas savu pamatdarbību

ir izvērsuši energoietilpīgajās nozarēs, tādās kā,

metālrūpniecība, šķiedras ražošana, būvmateriālu

ražošana88. Vēl pēc gada EM detalizēja pamatojumu. jo

"pēdējā gada laikā pašmāju ķīmijas, kokapstrādes un

būvmateriālus ražojošie energoietilpīgie uzņēmumi ir

aktualizējuši jautājumu par savu turpmāko darbību valstī gan

attiecībā uz esošo jaudu izmantošanu, gan jauniem investīciju

lēmumiem. Situācijai neuzlabojoties attiecībā uz elektroenerģijas

izmaksām energoietilpīgiem uzņēmumiem, ir lielas bažas par to, ka

pārskatāmā nākotnē tie varētu samazināt savu saimniecisko darbību

Latvijā, tādējādi ietekmējot gan konkrēto nozaru, gan

tautsaimniecības attīstību kopumā" 89.

Taču šī instrumenta izmantošana nekādi netika un līdz šim nav

savietota ar energoietilpīgā apstrādes rūpniecības uzņēmuma

energoefektivitāti un mērķtiecīgu darbību tās uzlabošanai, ar

iepriekšēju un regulāru uzņēmuma energoauditu.

MK Noteikumi Nr. 395 Kārtība, kādā energoietilpīgi

apstrādes rūpniecības uzņēmumi iegūst tiesības uz samazinātu

līdzdalību obligātā iepirkuma komponentes maksājumam

(pieņemti 14.07.2015.) precizē maksājuma samazinājuma saņemšanas

nosacījumus:

• noteiktas nozares, uz kurām attiecas samazinājums;

• samazinātā līdzdalība iespējama no obligātā iepirkuma

komponentes, kas aprēķināta obligātajam iepirkumam no ražotājiem,

kuri ražo elektroenerģiju, izmantojot AER;

• uzņēmuma elektroenerģijas izmaksu intensitāte ir vairāk nekā

20%;

• noteikts samazinājuma apjoms - 85% no minētās

komponentes;

• samazinājums darbojas laikposmā no 2015. gada 1. jūlija līdz

2020. gada 31. decembrim.

Noteikumu projekta publiskās apspriešanas laikā kā

energoietilpības kritērijs figurēja kopējais elektroenerģijas

patēriņš komersanta vajadzībām vienā pieslēguma vietā iepriekšējā

kalendārā gada laikā, kurš ir lielāks par 30 GWh, līdz art to šī

atlaide varētu attiekties uz tādiem uzņēmumiem kā AS KVV

Liepājas metalurgs, AS Valmieras stikla šķiedra, SIA

CEMEX un AS Latvijas Finieris. EM iesniegtajā

Noteikumu projektā slieksnis jau bija samazinājies līdz 10

GWh90, bet atlaides saņēmēju skaits varētu sasniegt 60

uzņēmumus.

Pēc EK norādījuma izvērtēt konkurences kropļošanas riskus

starp vienas nozares uzņēmumiem, kuru gada patēriņš ir 10 GWh un

mazāk, MK 2017. gada 30. maija pieņēma MK Noteikumus Nr.

289 Grozījumi Ministru kabineta

2015. gada 14. jūlija noteikumos Nr. 395 "Kārtība, kādā

energoietilpīgi apstrādes rūpniecības uzņēmumi iegūst tiesības uz

samazinātu līdzdalību obligātā iepirkuma komponentes

maksājumam". Grozījumi tālāk pazemināja

elektroenerģijas patēriņa slieksni līdz 0,5 GWh91. Ar

to potenciālais atbalstāmo uzņēmumu skaits pieauga vēl par 100

uzņēmumiem.

Noteikumi Nr. 395 nosaka, ka samazinājumu praktiski realizē ar

kompensējošu maksājumu nākošajā gadā, iekļaujot to OIK aprēķinā,

tātad sadalot to starp pārējiem OIK maksātājiem un palielinot

viņu maksājumu (vai budžeta finansējumu; sk. sadaļu 3.5.)).

Ikgadējie kompensācijas apjomi komersantiem parādīti zīm. 36;

kopsummā līdz 2020. gada 1. janvārim izmaksāto kompensāciju

kopsumma ir 14,05 M EUR92. Komersantiem nav bijusi

liela vajadzība izmantot šo piedāvājumu, saņēmēju sarakstos

pamatā figurē kokapstrādes nozares uzņēmumi, kā arī SIA

CEMEX. Zīmīgi, ka AS Latvijas Finieris nekad nav

saņēmis kompensāciju. Arī AS Valmieras stikla šķiedra

tikai pirmajos gados bija saņēmēju vidū; nez vai saņemtā 2016.

gada kompensācija 14,4% apmērā no auditētās tīrās peļņas bija

kritiska uzņēmuma darbībai.

Zīm. 36. Obligātā iepirkuma

samazinājuma apjoms energoietilpīgiem uzņēmumiem.

Grozījumi Elektroenerģijas

tirgus likumā (stājās spēkā 22.06.2016.) papildus precizē, ka

energoietilpīgajiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem izmantojot

tiesības uz samazinātu līdzdalību, radušās papildu izmaksas

tiešām sedz visi Latvijas elektroenerģijas galalietotāji

proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam. Joprojām nav

zināmi ekonomiskie aprēķinu par ieguvumiem no šīm atlaidēm. Tā kā

Noteikumi paredz šīs kompensācijas funkcionēšanu līdz 2020. gada

beigām, ir laiks šādu analīzi veikt.

2016. gada otrajā pusē EM izvērtēja spēkā esošās obligātā

iepirkuma tiesības vēl ekspluatācijā nenodotām

elektrostacijām93. Tika prognozēts, ka noteiktajos

termiņos līdz 2018. gada elektroenerģijas ražošanu potenciāli

varētu uzsākt biomasas un vēja elektrostacijas ar kopējo

uzstādīto jaudu 72,9 MW, kas pārsniedz to staciju uzstādīto

jaudu, kurām beidzas atbalsta periods. Tāpēc OIK tomēr arī vēl

pēc 2017. gadā turpinās pieaugt (zīm. 37.). OIK saglabāšanai

26,79 EUR/MWh apmērā, turpmākajos gados strauji nepieaugot

elektroenerģijas patēriņam, palielināsies nepieciešamā dotācija

no budžeta.

EM, meklējot iespējas palielināt OIK maksātāju bāzi, rosināja

iekļaut tajā arī elektroenerģijas lietotājus, kuriem ir

pieslēgumi ar nulles patēriņu, tam nolūkam daļēji atsakoties no

fiksētas visiem galalietotājiem vienādas OIK elektroenerģijas

rēķinā94. Sākot ar 2018. gada 1. janvāra visu Latvijas

elektroenerģijas galalietotāju OIK izmaksas veido fiksētā daļa,

kas atkarīga no garantētas maksas par koģenerācijas stacijās

uzstādīto elektrisko jaudu un mainīgā daļa atkarībā no izmaksām

par obligātā iepirkuma ietvaros iepirkto elektroenerģiju.

Galalietotāji tikai mainīgās izmaksas sedz proporcionāli

elektroenerģijas patēriņam, kamēr fiksētās izmaksas viņi sedz

atkarībā no pieslēguma parametriem, izmaksas sadalot pa sprieguma

un patēriņa līmeņa grupām proporcionāli ieņēmumu fiksētajai daļai

no sistēmas pakalpojumiem.

Zīm. 37. Faktiskā OIK un tā

prognoze (2016.g.)

Tika prognozēts, ka taupīgām mājsaimniecībām ar vienfāzes

pieslēgumu līdz mēneša patēriņam 75 kWh elektroenerģijas rēķins

pieaugs, kamēr virs 75kWh samazināsies. Mājsaimniecībām ar

trīsfāzu 20A pieslēgumu šī robeža būtu 280 kWh. Uzņēmumiem

provizoriskā ietekme ir stipri dažādāka atkarībā no pieslēguma

veida.

Ar Grozījumiem Elektroenerģijas

tirgus likumā (pieņemti 23.11. 2016.) no 2018. gada 1.

janvāra ieviestais dalītais OIK maksāšanas režīms

elektroenerģijas rēķinus trīsfāzu pieslēgumiem pie 0,4 kV līnijām

OIK kā mājsaimniecībām, tā uzņēmumiem reāli palielināja par 15%

vidēji, bet mājsaimniecībām ar atļautās strāvas lielumu virs 64 A

pat par 24%. Uzņēmumiem ar darba sezonalitāti un/vai neregulāru

slodzi (apstrādes rūpniecības uzņēmumiem, zemnieku saimniecībām,

ceļu un tiltu būves uzņēmumiem) rēķini ir palielinājušies pat par

40-60 %. Pēc LOSP apkopotās informācijas 70% lauksaimnieku

elektroenerģijas rēķini pieauga par 40-80%, kas attiecīgi

palielināja produkcijas pašizmaksu,

Kopumā var secināt, ka OIK fiksētais maksājums pretstatā

cerētajam nestimulē ekonomiku. Ja jaudas maksājums par pieslēgumu

bija saprotams un loģiskas (kaut arī sāpīgs mazajiem un

taupīgajiem patērētājiem), tad analogai OIK maksājumu

diferencēšanai loģisks pamatojums nav redzams.

3.10.Secinājumi: Džins joprojām ir

spēcīgāks par centieniem viņu iesprostot

Turpinoties nekonsekventai energopolitikai, praktiski visu

laiku dažādi pasākumi tikuši veikti ar mērķi vienlaikus ierobežot

OIK maksājumus un nekādā ziņā nesamazināt ražotāju atbalstu.

Protams, ka nopietnus ieguvumus tā sasniegt nav bijis iespējams.

Kāds iemesls ir šādai divkosībai, nav zināms.

Pārtraucot tiesību izsniegšanu pārdot koģenerācijā saražoto

elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros vai saņemt garantēto

maksu par uzstādīto jaudu dabasgāzes stacijām tika noteikts 2

mēnešu pārejas periods. Rezultātā šajā laikā EM izsniedza 68

obligātā iepirkuma atļaujas dabasgāzes koģenerācijas stacijām ar

15 gadu termiņu.

Daļēji atsaistot AER izmantojošo koģenerācijas tehnoloģiju

atbalsta intensitāti no dabasgāzes tirdzniecības cenām, tika

noteikta atbalsta maksimālā robežvērtība atbilstoši dabasgāzes

tirdzniecības cenai, kura ir tuvu vēsturiskajam maksimumam. Pie

pilnīgās atsaistes tika pasvītrots, ka galvenās rūpes ir

"nodrošināt obligātā iepirkuma cenu nesamazināšanos zem

līmeņa, kas nepieciešams atbalstīto elektrostaciju darbības

nodrošināšanai dabasgāzes tirdzniecības tarifa krituma

rezultātā". Tam nolūkam pārejai tika izvēlēts atbalsta

apmērs laika periodā, kad dabasgāze Latvijai tika pārdota par

visdārgākajām cenām.

Izsludinot moratoriju jaunām stacijām, kas izmanto AER, vairāk

nekā gadu tika saglabāt iespēja saņemt atļaujas atbilstoši

koģenerācijas atbalstam. Protams, ka obligātā iepirkuma atļauju

izsniegšana krasi aktivizējās, 5 mēnešu laikā izsniedzot 263

atļaujas.

Pēc EK spiediena, ieviešot pārkompensācijas novēršanas

mehānismu, tika izvēlētas ražotājiem ļoti labvēlīgas

pārkompensācijas metodika un robežlikme. Rezultātā finansiālais

iespaids ir nenozīmīgs.

Normatīvajā regulējumā ietvertais un daudzkārt mainītais

komersantu kontroles režīms jau no pirmsākumiem bija izteikti

saudzējošs pret komersantiem, kuri saņem subsīdijas. Ir paredzēti

daudzi brīdinājumi un gari termiņi pārkāpumu novēršanai, taču

tikai ļoti retos gadījumos komersantam nelikumīgi saņemtais

publiskais atbalsta finansējums ir jāatmaksā. Bet pārbaudes rāda

masveidīgus pārkāpumus.

Faktiski vienīgi Subsidētās elektroenerģijas nodoklis

nodrošināja reālu subsīdiju samazinājumu par 8,5-11% dažādām

tehnoloģijām četrus gadus. Šis samazinājums nekļuva kritisks

nevienam ražotājam.

Latvenergo aktīva iesaiste un valsts budžeta

izmantošana subsīdiju maksājumos ir jāvērtē kā centieni noslēpt

maksājumu patieso apjomu, izmantojot dažādus finanšu

instrumentus. Tāpat visu summu samaksā mājsaimniecības un

uzņēmumi. Turklāt daži no instrumentiem papildus veido

nevienlīdzīgus maksājumu principus dažādām galalietotāju

grupām.

Kopumā Elektroenerģijas tirgus likumā paredzētais uzstādījums

"nodrošināt, lai visiem elektroenerģijas lietotājiem,

ievērojot normatīvo aktu prasības, visefektīvākajā iespējamajā

veidā par pamatotām cenām tiktu droši un kvalitatīvi piegādāta

elektroenerģija" faktiski joprojām netiek pildīts.

Kopš 2011. gada vidējā reālā atbalsta intensitāte dažādām

tehnoloģijām ir mainījusies tikai dēļ visa, vai intensīvā

atbalsta perioda beigām vai dabasgāzes tirdzniecības cenas

izmaiņām. Bet OIK kopējais maksājums ar niecīgām svārstībām turas

maksimuma līmenī kopš 2016. gada. Subsidētie ražotāji ir

veiksmīgāki par elektroenerģijas galalietotājiem - uzņēmējiem un

visu sabiedrību.

4.OIK

atcelšana

4.1.OIK briedums

Pēc iesildīšanās perioda atbilstoši Elektroenerģijas tirgus

likuma un pakārtoto MK Noteikumu regulējumam kopš 2006. gada

ir izsniegtas 1035 atļaujas pārdot saražoto elektroenerģiju

obligātā iepirkuma ietvaros vai saņemt garantētu maksu par

koģenerācijas elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu;

izsniegšanas dinamika ir redzama zīm. 38. Pēc jaunu atļauju

izsniegšanas aizlieguma 2013. gadā ir izsniegtas 23 atļaujas

atbilstoši tiesu lēmumiem par komersantu pārsūdzētajiem

atteikumiem.

Zīm. 38. Izsniegtās atļaujas pārdot

saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros vai

saņemt garantētu maksu par koģenerācijas elektrostacijā uzstādīto

elektrisko jaudu

Galvenā izkliedētās ģenerācijas atbalsta mērķa (vietējo AER

izmantošanas pieaugums elektroapgādē) izpildes sekmīgums

intensīvajā atbalsta periodā parādīts zīm. 39. Var secināt, ka

šādā rakursā ieguvumi ir nenoliedzami; atklāts paliek jautājums,

vai tas ir ilgtspējīgs ieguvums, resp., vai elektrostacijas

turpinās strādāt pēc atbalsta perioda beigām. Diemžēl ir grūti

precīzi noteikt, cik elektroenerģijas šādas elektrostacijas ir

saražojušas bez subsīdijām, jo CSB statistikā acīmredzot ir

atšķirīga uzskaites metodika. Tā, piem., datu salīdzināšana rāda,

ka, 2016. gadā subsidēts bija par 27% vairāk elektroenerģijas no

biogāzes, kā vispār saražots atbilstoši CSB datiem. Taču kopumā

var droši vērtēt, ka bez subsīdijām izkliedētajā ģenerācijā

izmantojot AER nav saražots vairāk kā 10-12% no

elektroenerģijas.

Zīm. 39. Izkliedētajā ģenerācijā

saražotā elektroenerģija procentos no neto galapatēriņa

Kopējais subsīdiju (virs tirgus cenas) apmērs virs

elektroenerģijas tirgus cenas mazajām AER elektrostacijām pēdējos

gados ir pieaudzis līdz apm. 100 milj. EUR, bet dabasgāzes

koģenerācijai (<4 MW) samazinājies līdz 25 milj. EUR 2018.

gadā (zīm. 40.).

Zīm. 40. Izmaksātās subsīdijas virs

tirgus cenas

Vidējās obligātā iepirkuma cenas dažādām tehnoloģijām (zīm.

41.) parāda, ka vēja elektrostaciju un mazās dabasgāzes

koģenerācijas subsīdijas kopš atbalsta uzsākšanas 2011. gadā ir

pieaugušas mazāk nekā elektroenerģijas vidējās cenas, tās arī

pašlaik saņem mazākās subsīdijas. Savukārt biogāzes staciju

subsīdijas ir visstraujāk augušas, tās ir visdāsnāk subsidētās.

Jāatgādina, ka nekad nav parādīti nekādi aprēķini un/vai

pamatojumi noteiktajām obligātā iepirkuma cenām. Salīdzinot zīm.

40. un zīm. 41. redzams, ka zemākā elektroenerģijas vidējā tirgus

cena 2016. - 2017. gadā pie feed-in modeļa rezultējās

subsīdiju pieaugumā par apm. 20 milj. EUR.

Zīm. 41. Vidējās obligātā iepirkuma

cenas dažādām tehnoloģijām.

Jaudas maksājums no pašas tā izveides summāri bija pati

lielākā OIK sastāvdaļa, lielāka par AER un mazo dabasgāzes

koģenerāciju subsīdijām (zīm. 42.). Taču, attiecinot subsīdijas,

apmēru uz konstantu saražotās elektroenerģijas daudzumu, tad šī

subsīdija ir apm. 1000 reizes mazāka.

Zīm. 42. OIK maksājuma

sastāvdaļas.

Dāsnās obligātā iepirkuma cenas un garantētie jaudas maksājumi

veidoja pieaugošo piemaksu galapatērētāju rēķinos. Pirms

Elektroenerģijas tirgus likuma pieņemšanas to sauca par

vietējo neatkarīgo elektroenerģijas ražotāju komponenti,

pēc tam tā ieguva nosaukumu obligātā iepirkuma komponente.

Kopš 2014. gada subsīdijas daļēji tiek maksātas no valsts

budžeta, stabilizējot galalietotāju rēķinos esošo vidējo OIK

maksājumu (zīm. 43.). Redzams, ka galalietotājiem kopš 2013. gada

OIK vidēji sastāda 55-75% no elektroenerģijas tirgus cenas.

Zīm. 43. Subsīdiju apmaksas apmērs:

OIK galalietotāju rēķinos un piemaksa no valsts budžeta.

Lai izvērtētu elektroenerģijas obligātā iepirkuma sistēmas

ietekmi uz sabiedrību un tautsaimniecību, sniegtu priekšlikumus

OIK kā patērētāju maksājuma atcelšanai un izstrādātu mehānismu,

kā turpmāk attīstīt atjaunojamo energoresursu efektīvu ražošanu

Latvijā, pēc EM ierosinājuma ar MK Rīkojumu Nr. 172

Par darba grupu elektroenerģijas

obligātā iepirkuma maksājumu sistēmas atcelšanai (pieņemts

24.04.2018.) tika izveidota darba grupu 26 cilvēku sastāvā, kuri

pārstāvēja kā valsts iestādes, tā obligātā iepirkuma maksājumu

saņēmējus. Ņemot vērā ieinteresēto pušu diametrāli pretējās

pozīcijas, bija grūti izstrādāt saskaņotus priekšlikumus; ceturto

daļu no Ziņojuma95 apjoma aizņem darba grupas locekļu

īpašie viedokļi. Ekonomikas ministra Arvila Ašeradena

vadībā ziņojumā iekļautie priekšlikumi nenodrošināja OIK

atcelšanu atbilstoši MK Rīkojumam, tie bija pārāk bezzobaini.

Pilnīgi skaidru attieksmi pauž LDDK vērtējums: "OIK

atcelšanas vietā tiek plānota dekorāciju maiņa ar daļēju

maksājumu sloga samazinājumu iedzīvotājiem un

uzņēmumiem"96.

Izpildot MK protokollēmumu97, tika iesniegts

nākošais EM ziņojums98, kurā arī nebija būtisku

pozitīvu izmaiņu. Rekomendācijas par IRR novērtējuma līmeņatzīmju

pārskatīšanu rezultāts pat nav prognozējams, atkritumproduktu

izmantošanas ceļa karte biogāzes stacijās ir ļoti izstiepta

laikā, bet idejām par tālāku OIK maksājumu paslēpšanu budžetā

grūti atrast racionālu pamatojumu. Uzņēmēju un zinātnieku

saskaņotais viedoklis par OIK maksājumu līmeņa pazemināšanu līdz

0,3% no IKP (kas varētu būt 100 milj. EUR) tādā veidā nav

īstenojams.

4.2.OIK šodiena: smags slogs

Salīdzinot izmaksājamā atbalsta lielumu ar citām ES valstīm ir

redzams, ka Latvijā šis atbalsts ir lielākais gan mazo un vidējo

uzņēmumu rēķinos, gan arī lielajiem elektroenerģijas patērētājiem

(zīm. 44.). Jāpiezīmē, ka Eurostat grafā Renewable tax

ieskaita visas subsīdijas virs elektroenerģijas tirgus cenas (ne

tikai AER izmantošanai, bet arī citām tehnoloģijām).

Zīm. 44. Atbalsts (renewable

tax) elektroenerģijas tarifos

industriāliem patērētājiem ES valstīs 2018.g.

Arī mājsaimniecību rēķinos OIK ir pirmajā lielāko piemaksu

trijniekā (zīm. 45.). Jāpiezīmē, ka Portugālei lielās piemaksas

cēlonis ir milzu subsīdijas saules enerģijas izmantošanai; tās

drīz radikāli samazināsies, jo ir notikušas ļoti sekmīgas izsoles

uz mazām piemaksām.

Zīm. 45. Atbalsts (renewable

tax) elektroenerģijas tarifos mājsaimniecībām ES valstīs

2018.g.

2019. gada 10. janvāra sēdē Saeima vienbalsīgi pieņēma lēmumu,

kurā "aicina Ekonomikas ministriju steidzami izstrādāt

tiesību aktus obligātā iepirkuma komponentes atcelšanai no 2019.

gada 31. marta ar mērķi samazināt elektroenerģijas izmaksas

visiem Latvijas patērētājiem. Saeima aicina Ekonomikas ministriju

ievērot tiesiskuma principus un, izstrādājot obligātā iepirkuma

komponentes atcelšanas risinājumus, nepieļaut šo maksājumu

veikšanu no citiem finanšu avotiem, to pārveidi par cita veida

maksājumiem, kā arī mainīt attiecīgo maksājumu nosaukumu. Saeima

aicina Ekonomikas ministriju izbeigt Latvijas iedzīvotājiem

netaisnīgu, uz atsevišķu personu interešu atbalstu vērstu

režīmu"99.

Izpildot Saeimas lēmumu, Ministru

kabinets A.K.Kariņa vadībā izskatīja Ekonomikas ministra

R.Nemiro iesniegto MK Informatīvo ziņojumu100 un

likumprojektu "Grozījumi Elektroenerģijas tirgus

likumā". Likumprojekts paredzēja no 2019. gada 1. aprīļa

pilnībā likvidēt obligātā iepirkuma sistēmu.

Šajā informatīvajā ziņojumā nav

jūtama valdības vadītāja un EM ieinteresētība un kapacitāte

konstruktīvi risināt jau 25 gadus veidojušos milzīgo

sociāli-ekonomisko problēmu. Trūkst aptveroša juridiskā

izvērtējuma par iespējām radikāli reorganizēt AER izmantošanas

atbalsta sistēmu un reorganizācijas scenārija. Sabiedrības un

uzņēmēju problēmas, kuras rada OIK esošais modelis, ir

aprakstītas fragmentāri. Toties detalizēti ir aprakstīts skats

(pat neslēpti draudi) uz OIK atcelšanu, kādu to ir akcentējusi

(iespējams, hipertrofēti) OIK uzturēšanā ieinteresētā puse -

subsīdijas saņemošo komersantu organizācijas: Latvijas

Atjaunojamās enerģijas federācija, Latvijas Biogāzes asociācija,

Lauksaimnieku organizācijas sadarbības padome, Latvijas

Siltumuzņēmumu asociācija.

Kopējais secinājums Informatīvajā ziņojumā un pievienotajā

Anotācijā: likumprojektā ietvertais risinājums vērtējams ar

augstu risku zaudēt sekojošās tiesvedībās, tādējādi radot papildu

zaudējumus valsts budžetā turpmākajos gados, kas var būt

vērtējams atlikušo valsts saistību (plānotais atbalsta apjoms

līdz brīdim, kamēr komersantiem ir spēkā obligātā iepirkuma

tiesības) apmērā pret obligātā iepirkuma saņēmējiem un sasniegt 1

miljardu EUR; minētos tiesvedības riskus var ievērojami samazināt

paredzot kompensācijas mehānismus, ilgāku pārejas periodu vai

konstatējot tādus būtiskus apstākļus, kas ir par pamatu šādu

risinājumu ieviešanai. Taču nekas no tā nav ierosināts.

Protams, MK sēdē likumprojekts netika

atbalstīts101. Protokollēmumā ir uzdevums

"Ekonomikas ministrijai līdz 31.05.2019.g. sagatavot un

iesniegt izskatīšanai MK informatīvo ziņojumu par priekšlikumiem

piemērotākajam risinājumam OIK atcelšanai".

Formālai šī uzdevuma izpildei tika iesniegts kārtējais EM

informatīvais ziņojums102, kurā pat iepriekš minētais

uzstādījums "0,3% no IKP" nav pieminēts, toties skaidri

pateikts: "... mērķtiecīgi novirzot AS

"Latvenergo" dividendes būtu iespējams rast finansējumu

valsts budžetā, ko varētu novirzīt atjaunojamās enerģijas un

efektīvas koģenerācijas atbalstam. Tādējādi ar 2021.gadu obligātā

iepirkuma mehānisma izmaksas tiktu segtas no papildu gūtajiem

valsts budžeta ieņēmumiem". Katram redzams, ka tas ir

principiāli pretrunīga pieeja Saeimas 2019. gada 10. janvāra

lēmumam. Pārējais saturs faktiski ir 2018. gada EM ziņojumu

pārfrāzējums. Kopumā var secināt, ka 2019. gadā nekādi risinājumi

nav atrasti.

Nav atrasta informācija par izpildi Saeimas 2019. gada 10.

janvāra lēmumam un MK sēdes 2019. gada 26. marta protokollēmumam

par OIK atcelšanas risinājumu izstrādi. EM piedāvājums ir

izteikts Ziņojumā: "Paredzams, ka šādas izmaksas ar katru

gadu samazinātos, ņemot vērā, ka elektroenerģijas ražotājiem

obligātā iepirkuma mehānisma ietvaros beigtos atbalsta

termiņš"103. Tātad EM neredz vajadzību procesu

paātrināt, pēdējās atļaujas obligātam iepirkumam atbalsta termiņš

beidzas 2036. gadā (sk. sadaļu 4.3.).

4.3.OIK rītdiena; rekomendējamās

darbības

Izsniegto atbalsta atļauju terminējums nosaka laiku, pēc kura

beigām elektroenerģijas ražošana var notikt uz vispārējiem

noteikumiem brīvajā tirgū; šis laiks dažādām tehnoloģijām ir

dažāds (zīm. 46.). interesanti, ka AER atbalsta laiks ir dažāds

atkarībā no tā, vai tas ir saņemts atbilstoši MK Noteikumiem Nr.

221 vai Nr. 262.

Uz 2020. gada 1. janvāri spēkā ir 351 atļauja obligātam

iepirkumam. Pēdējā atļauja obligātajam iepirkumam no vēja

elektrostacijas būs spēkā līdz 2036. gada beigām (zīm. 47.). Tas

arī reāli nosaka OIK maksājumu izbeigšanās tempu un laiku.

Kontroles un joprojām notiekošo individuālo tiesas procesu

rezultātā ir iespējamas izmaiņas, jo kāds noteikumus pārkāpjošs

komersants var zaudēt iepirkums tiesības.

Zīm. 46. Obligātā iepirkuma

atbalsts termiņi atbilstoši dažādiem normatīviem.

Šodien ir skaidri redzams, ka pašreizējās milzīgās obligātā

iepirkuma cenas neapmierina ne sabiedrību, ne biznesu. Piedevām

esošā AER atbalsta sistēma nav ilgtspējīga, tikai niecīgs

elektroenerģijas apjoms ir ģenerēts, izmantojot AER ārpus

obligātā iepirkuma shēmas. Tas nozīmē, ka pastāv nopietns risks,

ka atbalsta, periodam beidzoties, lielākais vairākums komersantu

pārtrauks elektroenerģijas ražošanu, kas neatbilst valsts klimata

politikas mērķos definētajiem apjomiem. Tāpēc esošais

feed-in AER atbalsta modelis neapmierina arī

valdību. Kopumā tas nozīmē, ka beidzot neatliekami ir

jāizstrādā jauns ekonomiski pamatots atbalsta modelis, uz kuru

var pāriet ražotāji, atbalsta periodam beidzoties.

Zīm. 47. Spēkā esošo obligātā

iepirkuma atļauju skaita samazināšanās dinamika

14.11.2019.g. Valsts sekretāru sanāksmē tika pieteikts

Plāna projekts "Latvijas Nacionālais enerģētikas un

klimata plāns 2021.-2030. gadam", kas ir paredzēts

ilgtermiņa enerģētikas un klimata politikas plānošanai, un kas

nosaka Latvijas valsts enerģētikas un klimata politikas

pamatprincipus, mērķus un rīcības virzienus turpmākajiem desmit

gadiem. Plāns paredz 2030. gadā "palielināt AER īpatsvaru

elektroenerģijas ražošanā vismaz līdz 60%".

Tehnoloģiskajā griezumā ir konstatēts, ka "izmaksas

elektroenerģijas ražošanai sauszemes vēja parkos ir ievērojami

samazinājušās, un jaunākie pētījumi liecina, ka tās ir lētākās

starp visiem jaunuzstādīto tehnoloģiju, tostarp fosilā kurināmā

tehnoloģiju, veidiem elektroenerģijas ražošanai.

Tāpēc uzstādītais mērķis ir jāsasniedz "palielinot

uzstādītās vēja ģeneratoru un saules fotoelementu jaudas, ņemot

vērā Latvijas elektroenerģijas pārvades tīklu kapacitāti, kas

šobrīd ļauj palielināt tīklos nodoto elektroenerģijas apjomu par

800 MW. Latvija neplāno palielināt biomasas un biogāzes jaudas

elektroenerģijas ražošanai". Tam nolūkam ir

"nepieciešams rast tādus ne-emisiju tehnoloģiju veicināšanas

risinājumus, lai nodrošinātu, ka elektroenerģijas izmaksu slogs

sabiedrībai mazinās", turklāt "palielinot AER īpatsvaru

izmaksu efektīvā, uz tirgus principiem balstītā veidā".

Vienlaikus ir paredzēts novērst pastāvošos ierobežojošos faktorus

straujākai šādu projektu attīstībai, kas galvenokārt saistīti ar

teritorijas plānošanas nosacījumiem un administratīvajiem

šķēršļiem.

Uzstādījumus, protams, var vērtēt atzinīgi, taču līdz šim

uzstādījumi, diemžēl ne visai īstenojas. Arī šajā gadījumā nav

skaidrs, kāpēc tikai tagad ir ievērotas relatīvi zemās vēja

enerģijas izmaksas104.

Latvijas pētnieki jau 2005. gadā secināja105, ka

mazo HES un vēja ģeneratoru ražošanas izmaksas ir salīdzināmas ar

dabasgāzes izmantošanas izmaksām, kamēr biogāzes stacijas un

biomasas koģenerācijas stacijas no ekonomiskā viedokļa nevar

konkurēt ar tradicionālajām fosilo kurināmo izmantojošām

tehnoloģijām, jo tās prasa lielu finansiālo atbalstu. Tas izriet

no pētnieku izmantotā MARKAL optimizācijas modeļa, kurš parādīja,

ka tieši vēja enerģijas plaša izmantošana (jo elektroenerģijas

ģenerēšanas apjomi izmantojot mazos HES jau ir tuvu maksimāli

iespējamajiem) nodrošinās vismazākās papildus izmaksas uzstādīto

AER izmantošanas mērķu sasniegšanai, kamēr biomasas un biogāzes

gadījumos tās ir lielākas. Vēlāko gadu pieredze pilnīgi

apstiprināja šos rezultātus.

Visa veida bioloģiski aktīvo organisko atkritumu pārstrāde,

samazinot augsnes, ūdeņu un gaisa piesārņojumu, bija racionālais

pamats šo atkritumu fermentācijas procesa atbalstam, subsidējot

procesa rezultātā radušās biogāzes izmantošanu.

Taču ekonomiski izdevīgāka biogāzes ražošanas tehnoloģija

kļūst pie pietiekami lielas iekārtas jaudas un nepārtrauktas tās

darbības visu gadu, kam nepieciešams liels izejvielu apjoms. Lai

to sasniegtu, komersanti sāka lielos apjomos izmantot citu

biogāzes ieguves izejvielu - zaļo masu (galvenokārt kukurūzu),

kuru audzē speciāli šim mērķim, izmantojot labāko aramzemi, īpaši

Zemgalē106. Turklāt tieši kukurūzas fermentācijas

rezultātā rodas vislielākais biogāzes daudzums no vienāda svara

izejvielas.

Rezultātā papildus atkritumu poligonu un notekūdeņu

attīrīšanas stacijām tikai dažas biogāzes stacijas balstās uz

atkritumu (kūtsmēslu, dzīvnieku izcelsmes un pārtikas rūpniecības

atkritumu) izmantošanu (zīm. 48.). Ir skaidri redzams, ka

biogāzes staciju jaudas ir Latvijai daudzkārt par lielām. Un

pašlaik komersanti neuzrāda vēlmi situāciju mainīt.

Turklāt kā enerģijas avots biogāze raksturojas ar visai

viduvēju kvalitāti; tās sastāvā ir liels piemaisījumu procents:

25-45% oglekļa dioksīds, neliels daudzums sēra

piemaisījumi107, kas sadedzināšanas laikā tiek

izdalīti atmosfērā (nav dzirdēts par biogāzes stacijās uzstādītām

CCS (carbon capture and storage) iekārtām).

Zīm. 48. Biogāzes stacijās

izmantotās izejvielas 2017.g. Avots LOSP

Arī 2013. gada pēc EM pasūtījuma veiktajā

pētījumā108 ekonomiskie aprēķini rādīja pārāk lielās

esošās atbalsta likmes biomasas un biogāzes stacijām pat pie

liela IRR. Diemžēl tas netika ņemts vērā un dāsnā subsidēšana

tika turpināta.

Mazākais atbalsts kopš 2007. gada ir bijis vajadzīgs tieši

vēja elektrostacijām (zīm. 41.). Nav brīnums ka šie uzņēmumi,

kuri izmanto absolūti tīru enerģijas avotu, ir visgatavākie

darbam kopējā atvērtajā elektroenerģijas tirgū: "Vēja

enerģija ir sasniegusi attīstības punktu, kurā tā ir ekonomiski

konkurētspējīga ar visiem enerģijas avotiem, īpaši fosilajiem, un

šobrīd redzam, ka vēja nozares attīstību kavē ieilgušie

atjaunojamo enerģijas resursu nozaru un valsts strīdi par OIK.

Latvijas Vēja enerģijas asociācija ir pirmā no atjaunojamās

enerģijas nozares, kas aicina Latvijas enerģētikā pāriet uz

«tirgus principos balstītu politiku»"109.

Mums noteikti nav arī turpmāk jākavējas un jāgaida 2021. gads,

lai atbilstoši Plānam sāktu iešūpoties. Lielie vēja parki jau

šodien ir tuvu strādāšanai bez atbalsta, par biržas cenu un kā

atrašanās vietu vēja elektrostaciju parka uzstādīšanai paredzēt

kūdras purva teritorijas. Piemērs, iniciatīvas Kaigu purvā. EM ir

jāieņem daudz aktīvāka pozīcija šādu projektu realizācijai.

EM ir jāieņem daudz aktīvāka pozīcija šī projekta atbalstam.

Zīm.49. Elektroenerģijas ģenerācija

Latvijā 2020.g. 2.-3. janvārī.

Šodien vēja ģenerācijas īpatsvars ir niecīgs (zīm. 49.): 2018.

gadā uzstādītā elektriskā jauda bija 78 MW (4,3% no kopējās AER

staciju jaudas), tika saražotas 122 GWh elektroenerģijas (3,5% no

kopējās AER saražotās). Turklāt jāņem vērā, ka vēja parki, kas

darbojas uz sauszemes, sasniedz vidēji 40-70% lietderības faktoru

no uzstādītās jaudas110, jo daļu laika vēja nav, vai

tas ir par mazu/lielu. Zīm. 49. parādītajā laika periodā

maksimālā kopējā jauda bija 50MW (64% no uzstādītās).

Offshore parki jūrā ir ražīgāki. Tāpēc ļoti pozitīva ir

ziņa, ka BVKB ir pieņēmis ekspluatācijā atjaunotās Latvijas

vēsturē vērienīgāko elektroenerģijas pārvades tīkla stiprināšanas

projekta "Kurzemes loks" trešo posmu. Visa 330 kV

līnija ir gatava ekspluatācijai, tai skaitā offshore vēja

ģeneratoru pieslēgšanai. 2019. gada beigās Igaunijas un Latvijas

ekonomikas ministri vienojās par kopēju projektu virzību vēja

ģeneratoru parka darbībai Rīgas jūras līcī. Tomēr Latvija

nedrīkst atstāt bez turpmākās attīstības Kurzemes loka reģionu,

lai iegūtu mūsu tautsaimniecība no Kurzemes loka projektā

ieguldītiem milzīgajiem valsts līdzekļiem.

Aprēķinos par minēto 60% sasniegšanu jāņem vērā, ka Daugavas

caurplūdei un līdz ar to ražošanai Daugavas HES noteikti nav

tendence palielināties (zīm. 50.). Papildus tam ir maz ticams, ka

esošās biomasas stacijas būs konkurētspējīgas vēja

elektrostacijām izmaksu aspektā; visticamāk tās beigs darbu pēc

investīciju atpelnīšanas un esošo iekārtu fiziskas nolietošanās.

Arī tām biogāzes stacijām, kuras nebūs orientētas uz

atkritumprojektu izmantošanu, būs līdzīga perspektīva. Vēja

enerģijai būs jākompensē minētās apjoma izmaiņas, tāpēc, lai

sasniegtu uzstādītos AER izmantošanas apjomus, pilnībā bez

atbalsta vēl nebūs iespējams iztikt. Jauna ekonomiski pamatota

atbalsta modeļa izstrāde, lai palielinātu AER īpatsvaru izmaksu

efektīvā, uz tirgus principiem balstītā veidā, joprojām ir ļoti

aktuāla.

Zīm. 50. Daugavas kaskādes HES

saražotā elektroenerģija.

Jāatgādina, ka jau moratorijs bija paredzēts kā pārejas

instruments jauna atbalsta modeļa ieviešanai ar 2017. gadā. Kopš

tā laika modeļa izstrādes solījumi ir daudzkārt atkārtoti,

termiņi daudzkārt noteikti, taču jaunais modelis joprojām nav

redzēts.

ES valstu pieredze rāda, ka arvien vairāk ES valstis pāriet no

vecā feed-in modeļa, kurš atbilst regulētam

elektroenerģijas tirgum ar definētām stabilām elektroenerģijas

cenām, uz progresīvāku feed-in-premium modeli, kurš

piemērots brīvajam elektroenerģijas tirgum ar dinamiski mainīgām

elektroenerģijas cenām.

Feed-in-premium modelis iesaista ražotājus kopējā

elektroenerģijas tirgū, radot viņos interesi, optimizēt ražošanu

un atsaukties uz elektroenerģijas pieprasījumu pīķa laikos (zīm.

51.). Dažādas modeļa modifikācijas paredz mainīgu (slīdošu)

prēmijas lielumu atkarībā no tirgus cenas, arī minimālā maksājuma

garantiju un maksimālo maksājumu (griestus). Modelis samazina

pārkompensācijas risku un palielina subsīdiju apjoma

prognozējamību.

Zīm. 51. Feed-in-premium

atbalsta modeļa princips.

Pašlaik 13 ES valstīs (t.sk. Igaunijā un Lietuvā) atbalsta

sistēma pilnā mērā vai daļēji balstās uz kādu no

feed-in-premium sistēmas variantiem111. Piem.,

Vācijā jau 2016. gadā 72% no kopējās AER elektroenerģijas ražoja

pēc market Premium modeļa uz izsoļu pamata (visas jaunās

offshore un onshore vēja elektrostacijas, kam

uzstādītā jauda lielāka par 0,1 MW)112.

Dažādo AER tehnoloģiju efektivitāte elektroenerģijas ražošanā

ir visai atšķirīga. Iepriekš aprakstītās vēja un biogāzes

pielietošanas īpatnības rāda, ka konkursam uz mazākā atbalsta

saņemšanu ir jābūt tehnoloģiski neitrālam, sabiedrībai un

uzņēmējiem nav jāsubsidē neefektīvas tehnoloģijas. Kā izņēmums ar

definētu ekonomiski pamatotu koeficientu varētu būt tikai vides

mērķu sasniegšanai pamatota fermentācijas iekārtu jauda un

ekonomiski izvērtēts biogāzes izmantojums (tai skaitā saspiestā

gāze balonos, ievads dabasgāzes sistēmā, u.c.). Šīs izmaksas

pārlikt uz komersantiem pēc principa piesārņotājs maksā

nebūtu pareizi, jo tas atsauktos pirmām kārtām uz lauksaimniekiem

un pārtikas nozari, paceļot pārtikas cenas un samazinot Latvijā

ražotās pārtikas konkurētspēju.

Pārejai uz jauno atbalsta modeli jānotiek pakāpeniski,

atbilstoši OIK atbalsta termiņa beigām konkrētajai spēkstacijai.

Bet tas savukārt nozīmē nezudušu vajadzību pēc esošā atbalsta

režīma sakārtošanas.

Ir kļuvis skaidrs, ka ar vienu revolucionāru sitienu (kā tas

tika solīts 2018. gada priekšvēlēšanu gaisotnē) esošo OIK sistēmu

nevarēs likvidēt. Daudzas komersantiem izsniegtās obligātā

iepirkuma atļaujas būs spēkā vēl ilgus gadus. Pakāpeniskai drošu

soļu veikšanai ir nepieciešama autoritatīva juridiskā bāze. EM

visu laiku ir izvairījusies no neatkarīga trešās puses kompetenta

(iespējams starptautiska) juridiska vērtējuma kā OIK būtu

iespējams tiesiski atcelt, kādi soļi būtu juridiski pamatoti OIK

maksājumu minimizēšanai. Pat pildot MK Rīkojumu Nr.172 "Par

darba grupu elektroenerģijas obligātā iepirkuma maksājumu

sistēmas atcelšanai" juridiskais izvērtējums, netika veikts,

līdz ar to darba grupas locekļu traktējumi bija visai atšķirīgi

un, lielāko tiesu, subjektīvi.

Pēdējo reizi EM ziņoja, ka tā "veic darbu pie neatkarīga

trešās puses izvērtējuma par obligātā maksājuma mehānisma

atcelšanu, un izmaksātā atbalsta atgūšanu tiesiskā ceļā.

Paredzēts, ka šis vērtējums tiks pabeigts līdz

01.01.2019.g."113. MK Ziņojumu pieņēma zināšanai.

Nav atrasta informācija pat par konkursa izsludināšanu šāda

izvērtējuma izstrādei, nemaz nerunājot par rezultātu. Šāds

vērtējus ir kritiski nepieciešams tiesiskai pārejai uz jaunu

ekonomiski pamatotu atbalsta modeli.

Uzstādījums par obligātā iepirkuma maksājumu pārcelšanu uz

valsts budžetu no 2021. gada nav pārdomāts; tas nebūt nenozīmēs,

ka sabiedrība vairāk nemaksā. Tas nozīmēs samazinātu valsts

pakalpojumu saņemšanu iedzīvotājiem un uzņēmumiem, faktiski viņi

caur valsts budžetu joprojām maksās obligāto iepirkumu. Turklāt

valsts budžets tāpat ir saspringts. 2021. gadā no jauna

aktualizēsies likuma neizpilde attiecībā uz algām mediķiem, var

atgādināt, ka jau ilgus gadus netiek pildītas likumu prasības

paredzēt valsts budžetā "ikgadēju finansējuma pieaugumu

zinātniskajai darbībai ne mazāku par 0,15 procentiem no iekšzemes

kopprodukta, līdz valsts piešķirtais finansējums zinātniskajai

darbībai sasniedz vismaz vienu procentu no iekšzemes

kopprodukta"114, kā arī "ikgadēju

finansējuma pieaugumu studijām valsts dibinātās augstskolās ne

mazāku par 0,25 procentiem no iekšzemes kopprodukta, līdz valsts

piešķirtais finansējums studijām valsts dibinātās augstskolās

sasniedz vismaz divus procentus no iekšzemes

kopprodukta"115.

Toties joprojām vājās valsts atbalsta saņēmēju kontroles

intensificēšana un pārkāpēju sodīšanas radikāla pastiprināšana ir

vairāk nekā nepieciešama un juridiskas problēmas nevarētu radīt,

jo nemaina spēles noteikumus. Daudzo brīdinājumu sistēma,

ilgie termiņi pārkāpumu novēršanai, stingru administratīvu un

ekonomisku sankciju (iespējams pat kriminālu, jo nelikumīga

valsts atbalsta saņemšana faktiski ir valsts apzagšana) trūkums

ir radījis komersantos pašpārliecinātības un nesodāmības sajūtu,

rezultātā pārkāpumi ir masveida. EM 2019. gadā veiktās elektriskā

pieslēguma shēmu pārbaudes 316 elektrostacijās atklāja pārkāpumus

147 no tām. Uzņēmumu ģenerētās un obligātā iepirkuma ietvaros

pārdotās elektroenerģijas statistika skaidri parāda, ka pārkāpumi

šajā aspektā ir ilgstoši un pastāvīgi, ka šī aspekta kontrole ir

nepietiekami efektīva.

Siltumenerģijas lietderīga izmantošana ir otrs sen definēts

nosacījums, kurš faktiski ir primārs efektīvai koģenerācijai, bet

kuru komersanti joprojām pārkāpj kā nevajadzīgu dēļ dāsnajām

subsīdijām elektroenerģijai. Līdz ar to vēlamais kurināmā

ietaupījums netiek sasniegts un subsīdijām nav pamata. Nav

dzirdēts par sodiem un nelikumīgi saņemtā atbalsta atmaksu.

Atbilstoši MK Noteikumiem Nr 262 ikviena biogāzes stacija, lai

iegūtu tiesības pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma

ietvaros, ir deklarējusi atlikumproduktu minimālo daļu ražošanas

pamatizejvielā. Redzot aktīvo kukurūzas izmatošanu, jābūt

pastāvīgai kontrolei arī par šo aspektu.

Pārkompensācijas aprēķina perioda paplašināšana uz visu

elektrostacijas darbības periodu ir beznosacījuma pasākums. Pēc

juridiskā slēdziena saņemšanas jāizskata jautājums par IRR normas

pazemināšanu un/vai obligātā iepirkuma cenu pazemināšanu. Cenas

ir mainītas daudzas reizes, pie tam bez ekonomiskiem

pamatojumiem, bet SEN pieredze parādīja, ka ienākumu samazinājums

par 10% nevienu ražotāju neizputināja.

Ieteicams izvērtēt vides un klimata politikas finansējuma

avotus OIK maksājumu daļējai segšanai pārejas procesa laikā.

Ekonomikas, īpaši enerģētikas, dekarbonizācija, tai skaitā AER

plašāka izmantošana, ir viens no pamatuzstādījumiem ES uz nākotni

vērstajā vides un klimata politikā; tas ir pat iekļauts ES

pamatdokumentā: "Saistībā ar iekšējā tirgus izveidi un

darbību un attiecībā uz vajadzību saglabāt un uzlabot vidi,

Savienības enerģētikas politika, dalībvalstīm savstarpēji

solidarizējoties, tiecas: ... c) veicināt energoefektivitāti un

taupību, kā arī jaunu un neizsīkstošu enerģijas veidu

attīstību" (oriģinālajā tekstā development of new and

renewable forms of energy)116. Latvija jau 1992.

gadā parakstīja Apvienoto Nāciju Vispārējo konvenciju par klimata

pārmaiņām (UNFCCC) un 1997. gada Kioto protokolu, arī daudzajos

vides un klimata politikas dokumentos (sākot jau ar Klimata

pārmaiņu samazināšanas politikas plānu 1998. gadā) AER kā

viens no instrumentiem mērķu sasniegšanai ir pastāvīgi uzsvērti.

Nezināmu iemeslu dēļ AER izmantošanas stimulēšana līdz šim nav

tikusi pat analizēta no vides un klimata politikas finansējuma

avotiem.

Šāda integrēta pasākumu kopa reāli samazinātu OIK un tuvinātu

tā izbeigšanos.

4.4. Ir pēdējais brīdis džinu

beidzot iedzīt atpakaļ

Elektroenerģijas ģenerācijas atbalsta aspekta veidošana un

īstenošana Latvijas enerģētikas politikā kopumā ir bijusi

pretrunīga, necaurskatāma, ražotājiem izcili labvēlīga un

sabiedrības interesēm neatbilstoša. Milzīgais izsniegtais

obligātā iepirkuma atļauju daudzums un iepirkuma cenu straujais

pieaugums kopā ir rezultējies lielākajā atbalsta komponentē

elektroenerģijas cenās uzņēmumiem un trešā lielākajā OIK

komponentē mājsaimniecībām ES valstu vidū. OIK maksājumu apjoms

2017. gadā pārsniedza, piem., kopējos valsts budžeta izdevumus

ambulatorai aprūpei.

2019. gadā turpinājās nespēja izvirzīt un īstenot pasākumus

reālai OIK samazināšanai, aprobežojoties ar daudzkārtēju

vispārēju aprakstu atkārtošanu un maznozīmīgiem uzraudzības

pasākumiem, kuriem nav vērā ņemama paliekoša iespaida. Ne esošā

obligātā iepirkuma modeļa juridiskais izvērtējums, ne jauna

ekonomiski pamatota modeļa izstrāde nav veikts. Atkārtotais

deklarējums par OIK izmaksu pilnīgu pārlikšanu valsts budžetā ir

tikai to paņemšana no sabiedrības un uzņēmēju citas kabatas,

joprojām saudzējot subsidētos elektroenerģijas ražotājus Vēl

vairāk ražotāji masveidā pārkāpj pat ļoti mīkstos spēles

noteikumus, faktiski zogot valsts maksājumu, taču nekādi

motivējošo sodi viņiem netiek piemēroti.

Izsniegto obligātā iepirkuma atļauju termiņi dabiskā plūdumā

izbeigsies tikai 2036. gadā, kas dažādu iemeslu dēļ neapmierina

ne sabiedrību, ne biznesu, ne arī valdību. Latvijas Nacionālā

enerģētikas un klimata plāna

2021.-2030. gadam projektā ir pareizi uzstādījumi turpmākai

politikai AER jomā, atliek cerēt, ka plāns šoreiz tiks pildīts,

turklāt apsteidzošos termiņos. Situācija ir kļuvusi pārāk

nopietna.

Jau pirms 15 gadiem tika secināts, ka "pārspīlējumi

iepirkuma cenu noteikšanā kompromitē atjaunojamo resursu

izmantošanas principus ilgtspējīgas attīstības

nodrošināšanai"117. Ja plānojām tālāk palielināt

AER izmantošanu, politika šajā jomā ir jāizmaina.

1 SPRK lēmums Nr. 280, 15.10.2003.g.

https://www.sprk.gov.lv/cmaa/type_2

2 A Sprūds (red.). Pētījums "Latvijas

enerģētikas politika: ceļā uz ilgtspējīgu un caurspīdīgu

enerģētikas sektoru". 2010.

http://www.lai.lv/publikacijas/latvijas-energetikas-politika-cela-uz-ilgtspejigu-un-caurspidigu-energetikas-sektoru-69

3 EM Informatīvais ziņojums (2013). "Par

elektroenerģijas cenu pieauguma riskiem un to

ierobežošanu".

http://tap.mk.gov.lv/mk/tap/?pid=40272838

4 EM Konceptuāls ziņojums "Kompleksi

pasākumi obligātā iepirkuma komponentes atcelšanai un

elektroenerģijas tirgus attīstībai" (2018).

http://tap.mk.gov.lv/mk/tap/?pid=40467558

5 Valsts prezidenta Egila Levita uzruna Vecgada

vakarā. https://www.president.lv/lv

6 Enerģētikas attīstības pamatnostādnes 2007. -

2016. gadam.

http://www.rea.riga.lv/files/LR_%20Energetikas_pamatnostadnes_2007-2016.pdf

7 Par 2002.g. saņemtajiem pieteikumiem jaunu

jaudu uzstādīšanai elektroenerģijas ražošanai. Latvijas

Vēstnesis Nr. 36(2801) 03.01.2003.

8 Ilgtermiņa plānošanas instrumentu ieviešana

klimata pārmaiņu, emisiju samazināšanas un atjaunojamo resursu

attīstības scenāriju novērtēšanā. FEI projekta Nr. 1-08/35/2005

noslēguma atskaite.

https://www.lvafa.gov.lv/materiali/images/faili/projektu_materiali/petijumi/2005/35/emisiju_samazinasana.pdf

9 Atjaunojamo energoresursu izmantošanas

pamatnostādnes 2006.-2013.gadam.

http://www.varam.gov.lv/files/text/VIDMPamn_201006__AERPamn.pdf

10 Šeit un tālāk bez speciālas norādes izmantoti

Centrālās statistikas pārvaldes statistiskie dati.

11 Sk., piem., Feed-In Tariff (FIT).

https://www.investopedia.com/terms/f/feed-in-tariff.asp

12 Augstas efektivitātes koģenerācijas un

efektīvas centralizētās siltumapgādes un dzesēšanas

izmantošanas potenciāla visaptverošs izvērtējums un izmaksu un

ieguvumu analīze atbilstoši Direktīvas 2012/27/ES prasībām.

https://ec.europa.eu/energy/sites/ener/files/documents/Art%2014%281%29%20assessmentLatvia.pdf

13 Centralizētās siltumapgādes nozares

perspektīvas Latvijā. Enerģija un pasaule, Nr6, 2018. 31-35.

lpp.

14 SPRK lēmums Nr. 280, 15.10.2003.g.

https://www.sprk.gov.lv/cmaa/type_2

15 A. Kalniņš. Par dažām mūsu enerģētikas

karstpunktu sadurēm. Latvijas Vēstnesis, Nr. 27,

19.02.2002.

16 Par elektroenerģijas ražošanas jaunu jaudu

ieviešanu Latvijā. Latvijas Vēstnesis Nr. 44, 19.03.2008.g.

17 Skat., piem.:

https://www.meteo.lv/lapas/laika-apstakli/klimatiska-informacija/latvijas-klimats/latvijas-klimats?id=1199&nid=562

18 Atjaunojamo energoresursu izmantošanas

pamatnostādnes 2006.-2013.gadam.; vides pārskats.

http://www.varam.gov.lv/files/text/VIDMPamn_201006__AERPamn.pdf

19 Likumprojekta "Elektroenerģijas tirgus

likums" anotācija.

https://www.saeima.lv/Likumdosana/8S_DK/lasa-dd=LP1132_0.htm

20 Akciju sabiedrības Latvijas Gāze

2007.g.pārskats. https://csri.investinfo.lv

21 SPRK padomes 2007.g. lēmums Nr. 555 Par

dabasgāzes diferencēto tirdzniecības tarifu un mazuta faktisko

kotāciju.

http://old.sprk.gov.lv/uploads/doc/LemumsN555D23112007.pdf

22 SIA Ekodoma (2013). Elektroenerģijas, kas

ražota no AER un koģenerācijā, atbalsta izvērtējums un

priekšlikumi atbalsta uzlabošanai; otrais nodevums.

https://www.em.gov.lv/files/energetika/SIA_Ekodoma_atskaite.pdf

23 E. Karnītis (2010). Elektroenerģijas apgāde

Latvijā: objektīvie un subjektīvie aspekti. RTU zinātniskie

raksti. 3. sērija Ekonomika un uzņēmējdarbība, 20. sējums

Tautsaimniecība: teorija un prakse. 20. sēj., N1, 81-89

lpp.

24 SPRK padomes lēmums Nr 176. 07.05.2010. Par

SIA Windau koģenerācijas stacijā saražotās siltumenerģijas

tarifiem.

http://old.sprk.gov.lv/uploads/doc/LemumsN176D07052010.pdf

25 International Energy Agency ETSAP; Combined

Heat and PowerTechnology Brief May 2010.

https://iea-etsap.org/E-TechDS/PDF/E04-CHP-GS-gct_ADfinal.pdf

26 Sk., piem. Sarma, U., Karnitis, G., Karnitis.

E., Bazbauers, G. Toward solutions for energy efficiency:

Modeling of district heating costs. In (Tvaronaciene, M.,

Slusarczyk, B., red.) Energy Transformation towards

Sustainability 1st edition. Elsevier, 2019, pp. 219-237.

27 Ir ļoti daudz t.s., viltus korelācijas

(spurious correlation) piemēru; skat., piem., Spurious

correlations.

https://www.tylervigen.com/spurious-correlations

28 Skat., piem., Heniņš O. Mazās hidroenerģētikas

izmantošanas perspektīvas.

https://www.laef.lv/files/files/atklasanas%20konference%20-%20maza%20hiroenergetika.pdf

29 Sk. piem. Butler L., Neuhoff K. Comparison of

feed-in tariff, quota and auction mechanisms to support wind

power development. Renewable Energy, 33(2008) 1854-1867.

30 EWEA (2009). The Economics of Wind Energy.

http://www.ewea.org/fileadmin/files/library/publications/reports/Economics_of_Wind_Energy.pdf

31 Biogas & Biomethane in Europe (2009-2012).

Agri-for-Energy 2.

https://ec.europa.eu/energy/intelligent/projects/sites/iee-projects/files/projects/documents/agriforenergy_2_international_biogas_and_methane_report_en.pdf

32 Paturska A., Repele M., Bazbauers G. Economic

assessment of biomethane supply system based on natural gas

infrastructure. Energy Procedia 72(2015), pp. 71-78.

33 Nodomu protokols: memorandum of understanding

(MOU) is an agreement between two or more parties outlined in a

formal document; it is not legally binding but signals the

willingness of the parties to move forward with a contract; the

MOU can be seen as the starting point for negotiations as it

defines the scope and purpose of the talks.

https://www.investopedia.com/terms/m/mou.asp

34 Paskaidrojuma raksts MK 2007.g. Noteikumu Nr.

503 projektam.

35 Paskaidrojuma raksts MK 2009.g. Noteikumu Nr.

198 projektam.

36 MK 2009.g. Noteikumu Nr. 486 projekta

anotācija.

37 SVID analīze par situāciju valstī saistībā ar

atjaunojamajiem energoresursiem. Latvijas Valsts agrārās

ekonomikas institūts, 2012.

38 Rīcības plāns elektroenerģijas kopējās cenas

pieauguma risku ierobežošanai (2013).

http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40280663&mode=mk&date=2013-04-09

39 EM Informatīvais ziņojums Par risinājumiem

obligātā iepirkuma mehānisma atcelšanai un ilgtspējīgai

atjaunojamās enerģijas ražošanai (2018).

http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40461316&mode=mk&date=2018-08-14

40 National cogeneration reports; second round of

national reports.

https://ec.europa.eu/energy/en/topics/energy-efficiency/cogeneration-heat-and-power

41 EM "Informatīvais ziņojums par

elektroenerģijas cenu pieauguma riskiem un to

ierobežošanu." (2013.g.)

http://tap.mk.gov.lv/mk/tap/?pid=40272838

42 SPRK lēmums Nr. 280, 15.10.2003.g.

43 J. Zvanītājs, A. Deniņa. Atbalsts izkliedētās

elektroenerģijas ražotājiem Latvijā un tā nozīme

elektroenerģijas cenas veidošanā. Latvijas Universitātes raksti

2009, 743. Sēj. Ekonomika, vadības zinātne. 43-55 lpp.

44 EM Informatīvais ziņojums "Par

elektroenerģijas cenu pieauguma riskiem un to

ierobežošanu" (2013).

http://tap.mk.gov.lv/mk/tap/?pid=40272838

45 Mazo hidroelektrostaciju darbības izvērtējums.

Valsts SIA Vides projekti, 2004-2005.

46 Rīcības plāns elektroenerģijas kopējās cenas

pieauguma risku ierobežošanai (2013).

http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40280663&mode=mk&date=2013-04-09

47 EM Konceptuāls ziņojums "Kompleksi

pasākumi obligātā iepirkuma komponentes atcelšanai un

elektroenerģijas tirgus attīstībai" (2018).

http://tap.mk.gov.lv/mk/tap/?pid=40467558

48 Paskaidrojuma raksts MK Noteikumu Nr. 198

projektam "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu

noteikšanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus".

http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40101254&mode=mk&date=2009-02-24

49 Ibid.

50 Grozījumi MK Noteikumos Nr. 221 un Nr. 262;

sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija).

http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40320524&mode=mk&date=2014-04-22

51 SIA Ekodoma (2013). Elektroenerģijas, kas

ražota no AER un koģenerācijā, atbalsta izvērtējums un

priekšlikumi atbalsta uzlabošanai; otrais nodevums.

https://www.em.gov.lv/files/energetika/SIA_Ekodoma_atskaite.pdf

52 "Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada

16.marta noteikumos Nr.262 "Noteikumi par elektroenerģijas

ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu

noteikšanas kārtību"" sākotnējās ietekmes novērtējuma

ziņojums (anotācija).

http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40390490&mode=mk&date=2016-07-05

53 Ibid.

54 V. Didenko. Dabasgāzes nozīme Latvijas

tautsaimniecības attīstībā un alternatīvas tās piegādes

iespējas Latvijā. Ekonomika un uzņēmējdarbība. Nr.9,

2011, 45.-52.lpp.

55 "Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada

16.marta noteikumos Nr.262 "Noteikumi par elektroenerģijas

ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu

noteikšanas kārtību"" sākotnējās ietekmes novērtējuma

ziņojums (anotācija).

http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40214514&mode=mk&date=2011-05-17

56 EM Informatīvais ziņojums par atbalsta

mehānismiem elektroenerģijas ražošanai, izmantojot atjaunojamos

energoresursus (2012).

http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40246892&mode=mk&date=2012-08-28

57 Skat.,

https://manas.tiesas.lv/eTiesasMvc/lv/nolemumi

58 Satversmes tiesas 14.10.2015.g. spriedums

lietā Nr. 2015-05-03 Par Ministru kabineta 2010.gada 16.marta

noteikumu Nr.262 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu,

izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas

kārtību" 100.punkta atbilstību Latvijas Republikas

Satversmes 64.pantam

59 Eiropas Komisijas Pamatnostādnes par valsts

atbalstu vides aizsardzībai un enerģētikai 2014.-2020. gadam

2014C 200/01.

https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX%3A52014XC0628%2801%29

60 Likumprojekta "Grozījumi Elektroenerģijas

tirgus likumā" sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums

(anotācija).

http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40365558&mode=mk&date=2015-11-24

61 MK Noteikumu projekta "Grozījums Ministru

kabineta 2009. gada 10. marta noteikumos Nr.221 "Noteikumi

par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot

elektroenerģiju koģenerācijā"" anotācija.

http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40376492&mode=mk&date=2015-12-15

62 Informatīvais ziņojums "Komplekss

risinājums elektroenerģijas tirgus problemātikai" (2013).

http://tap.mk.gov.lv/mk/tap/?pid=40294599

63 MK sēdes Protokols Nr. 44, 156.§,

2013.g.13.augustā.

64 2014.gada 19.novembra MK sēdes protokola

Nr.63., 23.§; 2015.gada 31.augusta MK sēdes protokola Nr.43.,

2.§; 2016.gada 4.oktobra MK sēdes protokola Nr.45., 27. §

65 Likumprojekta "Subsidētās

elektroenerģijas nodokļa likums" sākotnējās ietekmes

novērtējuma ziņojums (anotācija).

http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40299199&mode=mk&date=2013-09-17

66 Satversmes tiesas spriedums lietā Nr.

2014-12-01.

http://www.satv.tiesa.gov.lv/web/viewer.html?file=/wp-content/uploads/2016/02/2014-12-01_Spriedums.pdf#search=

67 Informatīvais ziņojums "Par subsidētās

elektroenerģijas nodokļa izpildes progresu" (2014).

http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40340061&mode=mk&date=2014-11-19

68 Konceptuāls ziņojums Kompleksi pasākumi

elektroenerģijas tirgus attīstībai (2016).

http://tap.mk.gov.lv/mk/tap/?pid=40397647

69 Ministru kabineta rīkojuma Nr. 685 "Par

garantētās maksas par koģenerācijas elektrostacijā uzstādīto

elektrisko jaudu saistību samazināšanu akciju sabiedrībai

"Latvenergo"" sākotnējās ietekmes novērtējuma

ziņojums (anotācija).

http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40441651&mode=mk&date=2017-11-21

70 Šeit un tālāk informācija ņemta no MK

noteikumu Nr. 444 "Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada

16.marta noteikumos Nr.262 "Noteikumi par elektroenerģijas

ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu

noteikšanas kārtību"" sākotnējās ietekmes novērtējuma

ziņojuma (anotācijas).

http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40390490&mode=mk&date=2016-07-05

71 The impact of risks in renewable energy

investments and the role of smart policies (2016).

http://diacore.eu/images/files2/WP3-Final%20Report/diacore-2016-impact-of-risk-in-res-investments.pdf

72 Satversmes tiesas spriedums lietā Nr.

2018-16-03.

http://www.satv.tiesa.gov.lv/web/viewer.html?file=/wp-content/uploads/2018/08/2018-16-03_Spriedums.pdf#search=

73 Satversmes tiesas tiesnešu Daigas Rezevskas un

Artūra Kuča atsevišķās domas lietā Nr. 2018-16-03.

https://likumi.lv/ta/id/307584

74 EM Informatīvais ziņojums "Par

risinājumiem elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes

atcelšanai un enerģētikas politikas īstenošanas funkcijām"

(2019).

http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40473775&mode=mk&date=2019-07-16

75 Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā (nr.

77/Lp13).

https://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs13.nsf/0/308D906D892D9E85C225842C001E9C23?OpenDocument

76 Sk., piem., Electricity generation Costs and

Hurdle Rates; Lot 1: Hurdle Rates Update for Generation

Technologies. Prepared for the Department of Energy and Climate

Change. (2015).

https://www.nera.com/content/dam/nera/publications/2016/NERA_Hurdle_Rates_for_Electricity_Generation_Technologies.pdf

77 State Aid SA.43140 (2015/NN) - Support to

renewable energy and CHP in Latvia.

https://ec.europa.eu/competition/elojade/isef/case_details.cfm?proc_code=3_SA_43140

78 MK Noteikumi Nr. 214 un Nr. 215 (pieņemti

10.04.2018.g.).

79 Kad pazudīs OIK maksājumi no rēķiniem? Saruna

ar Ralfu Ņemiro 27.09.2019.g.

https://www.la.lv/solijumu-pildisana-ir-maratons-ne-sprints

80 MK Noteikumi Nr. 50. Elektroenerģijas

tirdzniecības un lietošanas noteikumi (pieņemti

21.01.2014.g.)..

81 Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā (nr.

77/Lp13).

http://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs13.nsf/0/308D906D892D9E85C225842C001E9C23?OpenDocument

82 Informatīvais ziņojums "Par enerģētikas

politikas administrēšanas funkciju nodošanu Būvniecības valsts

kontroles birojam" (2019.).

http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40478242&mode=mk&date=2019-10-01

83 Likumprojekta "Grozījumi Elektroenerģijas

tirgus likumā" sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums

(anotācija).

https://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs13.nsf/0/CCD3DC3526DC891BC225849000660828?OpenDocument

84 Lēmumu, ar kuriem piešķirtas tiesības pārdot

no atjaunojamajiem energoresursiem saražoto elektroenerģiju

obligātā iepirkuma ietvaros, pieņemšanas procesa atbilstības

izvērtējums. (2018).

85 Avots: Eurostat.

86 Likumprojekta Grozījumi Elektroenerģijas

tirgus likumā anotācija.

https://titania.saeima.lv/LIVS11/SaeimaLIVS11.nsf/0/0B5C39816DF7C695C2257D4F0040AAD3?OpenDocument

87 EM Konceptuāls ziņojums "Kompleksi

pasākumi obligātā iepirkuma komponentes atcelšanai un

elektroenerģijas tirgus attīstībai" (2018).

http://tap.mk.gov.lv/mk/tap/?pid=40467558

88 EM Konceptuālais ziņojums Kompleksi pasākumi

elektroenerģijas tirgus attīstībai (2015).

https://likumi.lv/ta/id/276625-par-konceptualo-zinojumu-kompleksi-pasakumi-elektroenergijas-tirgus-attistibai

89 EM Konceptuālais ziņojums Kompleksi pasākumi

elektroenerģijas tirgus attīstībai (2016).

http://tap.mk.gov.lv/mk/tap/?pid=40397647

90 Noteikumu projekts "Kārtība, kādā

energoietilpīgi apstrādes rūpniecības uzņēmumi iegūst tiesības

uz samazinātu līdzdalību obligātā iepirkuma komponentes

maksājumam".

http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40355495

91 Anotācija MK Noteikumiem Nr. 289.

http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40426901&mode=mk&date=2017-05-30

92 Lēmumi par tiesību piešķiršanu

energoietilpīgiem rūpniecības apstrādes uzņēmumiem uz obligātā

iepirkuma komponentes samazināšanu.

https://www.em.gov.lv/lv/nozares_politika/atjaunojama_energija_un_kogeneracija/atbalsts_energoietilpigiem_apstrades_rupniecibas_uznemumiem/

93 EM Konceptuālais ziņojums Kompleksi pasākumi

elektroenerģijas tirgus attīstībai (2016).

http://tap.mk.gov.lv/mk/tap/?pid=40397647

94 Likumprojekta "Grozījumi elektroenerģijas

tirgus likumā" sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums

(anotācija).

https://titania.saeima.lv/LIVS12/SaeimaLIVS12.nsf/0/E4A95BD7E02DA41EC225804C0022FA4E?OpenDocument

95 Informatīvais ziņojums Par risinājumiem

obligātā iepirkuma mehānisma atcelšanai un ilgtspējīgai

atjaunojamās enerģijas ražošanai (2018).

http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40461316&mode=mk&date=2018-08-14

96 Skat.,

http://www.lddk.lv/notikums/oik-reformas-rezultata-jasamazina-elektribas-izmaksas/

97 MK sēdes 14.08.2018.g. Protokols Nr. 38,

50.§.

98 Konceptuāls ziņojums Kompleksi pasākumi

obligātā iepirkuma komponentes atcelšanai un elektroenerģijas

tirgus attīstībai (2018).

99 Saeimas paziņojums par obligātā iepirkuma

komponentes atcelšanu (2019).

https://likumi.lv/ta/id/304192-par-obligata-iepirkuma-komponentes-atcelsanu

100 EM Informatīvais ziņojums Par Saeimas

2019.gada 10.janvāra lēmuma "Par obligātā iepirkuma

komponentes atcelšanu" izpildi.

http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40471219&mode=mk&date=2019-03-26

101 MK sēdes 26.03.2019.g. Protokols Nr. 16, 46

§

102 Informatīvais ziņojums "Par

elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes problemātikas

iespējamajiem risinājumiem un enerģētikas politikas īstenošanas

funkcijām"

http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40473775&mode=mk&date=2019-07-16

103 Ibid.

104 Sk., piem. Wind Europe.

https://windeurope.org/policy/topics/economics/

105 Ilgtermiņa plānošanas instrumentu ieviešana

klimata pārmaiņu, emisiju samazināšanas un atjaunojamo resursu

attīstības scenāriju novērtēšanā. FEI projekta Nr. 1-08/35/2005

noslēguma atskaite.

https://www.lvafa.gov.lv/materiali/images/faili/projektu_materiali/petijumi/2005/35/emisiju_samazinasana.pdf

106 V. Dubrovskis, M. Niklass, I. Emsis, A.

Kārkliņš. Biogāzes ražošana un efektīva izmantošana.

http://www.latvijasbiogaze.lv/files/Buklet_LQ.pdf

107 Sīkāk skat: A. Kārkliņš Biogāzes ražošana

Latvijā; biometāna iegūšanas un izmantošanas iespējas.

108 SIA Ekodoma (2013). Elektroenerģijas, kas

ražota no AER un koģenerācijā, atbalsta izvērtējums un

priekšlikumi atbalsta uzlabošanai; otrais nodevums.

https://www.em.gov.lv/files/energetika/SIA_Ekodoma_atskaite.pdf

109 Vēja enerģijas nozare aicina atteikties no

OIK privilēģijām.

https://nra.lv/viedokli/juris-paiders-3/295457-veja-energetikas-nozare-aicina-atteikties-no-oik-privilegijam.htm

110 Basics of Wind Energy.

https://www.awea.org/wind-101/basics-of-wind-energy

111

http://www.res-legal.eu/search-by-country/estonia/single/s/res-e/t/promotion/aid/premium-tariff-1/lastp/123/

112 Buchmann M. (2017). The German Electricity

market in 2016: more gas, renewables stabule, higher emissions,

higher tariffs.

https://energypost.eu/the-german-electricity-market-in-2016-more-gas-renewables-stable-higher-emissions-higher-tariffs/

113 Informatīvais ziņojums "Par

elektroenerģijas obligātā iepirkuma un garantētās maksas par

uzstādīto jaudu regulējumu, uzraudzību un rīcību pēc Saeimas

2019.gada 10.janvāra lēmuma" (2019).

http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40468933&mode=mk&date=2019-01-29

114 Zinātniskās darbības likums, 33. pants..

115 Augstskolu likums, 78. pants.

116 Līguma par Eiropas Savienības darbību

konsolidētā versija, XXI:sadaļa Enerģētika, 194. Pants.

https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:12012E/TXT&from=EN

117 J. Ozoliņš. Eiropas Savienības ilgtspējīgas

attīstības politika un Latvijas iespējas. Krāj. A Sprūds

(red.). Pētījums "Latvijas enerģētikas politika: ceļā uz

ilgtspējīgu un caurspīdīgu enerģētikas sektoru". 2010.

70-92.lpp.

http://www.lai.lv/publikacijas/latvijas-energetikas-politika-cela-uz-ilgtspejigu-un-caurspidigu-energetikas-sektoru-69