4. pants

Par atbalsta

intensitāti

4.1. Vai pirms pašlaik spēkā esošo un arī visu

iepriekšējo pēc 1990. gada 4. maija ieviesto valsts atbalsta

sistēmu un atbalsta pasākumu elektroenerģijas ražotājiem (arī

valsts atbalsta sistēmas elektroenerģijas ražošanai no

atjaunojamiem energoresursiem un koģenerācijā (arī jebkura

veida un nosaukuma ar normatīvajiem aktiem noteiktu un

pieļautu līdz šim pastāvējušu atbalsta pasākumu

elektroenerģijas ražotājiem vai elektroenerģijas obligātā

iepirkuma pasākumu vai sistēmas)) ieviešanas (tostarp gan

pirms to sākotnējās ieviešanas, gan arī jebkurām vēlākām to

izmaiņām), kā arī regulāri to īstenošanas laikā Latvija ir

savlaicīgi un atbilstoši pēc savas iniciatīvas veikusi visas

nepieciešamās darbības, tostarp veikusi nepieciešamos

pētījumus, aprēķinus un novērtējumus, lai noteiktu:

4.1.1. objektīvi nepieciešamo minimālo

atbalsta intensitāti (apmēru) elektroenerģijas ražotājiem,

lai tie būtu motivēti uzsākt elektrostaciju, kur

elektroenerģija tiek ražota no atjaunojamiem energoresursiem,

un koģenerācijas elektrostaciju izveidi un pārdot šādās

elektrostacijās saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma

ietvaros;

Nē. Komisija konstatēja, ka minimālais atbalsta slieksnis

nav bijis noteikts. Tāpat, uzsākot atļauju izsniegšanu,

nepieciešamās enerģijas apjoms (piemēram, kvotu veidā) nav

bijis noteikts. Ja elektroenerģiju būtu uzsākuši ražot visi

komersanti, kas saņēma atļauju to darīt, no AER ražotā

enerģija pārsniegtu pieprasījumu.

4.1.2. maksimāli pieļaujamo atbalsta intensitāti (apmēru)

tiem elektroenerģijas ražotājiem, kuri elektroenerģiju ražo

no atjaunojamiem energoresursiem un koģenerācijas

elektrostacijās;

Komisija konstatējusi, ka elektroenerģijas OI cenas

veidošanas mehānisms nav caurskatāms un ar ekonomiskiem

aprēķiniem pamatots, cenu ietekmējošie rādītāji nav pamatoti,

tiem nav sasaistes ar elektroenerģijas ražošanu, izmantojot

AER.

4.1.3. maksimāli pieļaujamo kopējo dažādu veidu atbalstu

intensitāti (piemēram, atbalstu elektrostacijas būvniecībai,

elektroenerģijas ražošanai, platību maksājumus u. tml.) tiem

elektroenerģijas ražotājiem, kuri elektroenerģiju ražo no

atjaunojamiem energoresursiem un koģenerācijas

elektrostacijās?

Ekonomikas ministrija savā 16.08.2019. vēstulē Nr.

3.3-1/2019/4983 ir norādījusi, ka SIA "EKODOMA"

2013. gadā pēc EM pasūtījuma izstrādāja pētījumu

"Elektroenerģijas, kas ražota no atjaunojamiem

energoresursiem un koģenerācijā, atbalsta izvērtējums un

priekšlikumi atbalsta uzlabošanai" (turpmāk - SIA

"EKODOMA" 2013. gada pētījums). Tā mērķis bija

arī detalizēta esošā elektroenerģijas, kas ražota no

atjaunojamiem energoresursiem un augsti efektīvā

koģenerācijā, atbalsta intensitātes izvērtējuma veikšana,

vienlaikus nosakot optimālo atbalsta intensitāti,

nodrošinot informatīvo bāzi kvalitatīva rīcības plāna

izstrādei. Novērtējot elektroenerģijas ražošanas izmaksas,

par pamatu tika ņemts SIA "EKODOMA" 2013. gada

pētījums. Sekojoši Latvija izstrādāja pārkompensācijas

novēršanas mehānismu, nosakot kopējo kapitālieguldījumu

iekšējās peļņas normas (IRR) maksimālo robežu atbalsta

saņēmējiem OI mehānisma ietvaros 9 % apmērā".

Tāpat, kā norādīts EK lēmuma SA.43140 30. un

31.apsvērumā, saskaņā ar Latvijas iestāžu 2013. gadā

pasūtīto ziņojumu pastāvēja ievērojams pārmērīgas

kompensācijas risks hidroenerģijas, biomasas, biogāzes un

dažu veidu koģenerācijas stacijām. Lai novērstu iespējamo

pārmērīgo kompensāciju un ierobežotu atbalsta izmaksas

atjaunojamiem energoresursiem un koģenerācijas stacijām, no

2014. gada 1. janvāra Latvija ieviesa subsidētās

elektroenerģijas nodokli, kas tika novirzīts OIK izmaksu

daļējai segšanai.

Valsts kontroles 13.02.2013. ziņojuma 11.6. punktā ir

norādīts, ka normatīvajos aktos noteiktā elektroenerģijas

vienas megavatstundas vidējā cena obligātā iepirkumā no

2007. gada līdz 2011. gadam būtiski ir pārsniegusi

"Nord Pool Spot" biržā noteikto vidējo cenu no

736 % jeb Ls 129,82 2007. gadā līdz 226 % jeb Ls 74,69

2011. gadā. Papildus, Valsts kontrole ir norādījusi, ka

normatīvajos aktos nav noteikti apjoma ierobežojumi

obligātajam iepirkumam no AER saražotai elektroenerģijai

koģenerācijas stacijās. Savukārt, 52. punktā Valsts

kontrole ir secinājusi, ka EM nevarēja iesniegt

dokumentārus pierādījumus normatīvajos aktos (MK

24.07.2007. noteikumi Nr. 503, MK 24.02.2009. noteikumi Nr.

198 un MK 16.03.2010. noteikumi Nr. 262) noteikto no AER

saražotās elektroenerģijas iepirkuma cenu formulu izveides

un izvēles pamatojumu. Savukārt, Valsts kontroles ziņojuma

56. punktā tiek norādīts, ka revīzijā, veicot biomasa

elektrostacijā saražotās elektroenerģijas ražošanas veidu

investīciju atmaksāšanās modelēšanu, konstatēts, ka tās

atmaksātos aptuveni četru gadu laikā.

Izdarot grozījumus normatīvajos aktos (MK 07.09.2010.

noteikumi Nr. 841 "Grozījumi MK 2009. gada 10. marta

noteikumos Nr. 221 "Noteikumi par elektroenerģijas

ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju

koģenerācijā" 1.1. punkts) pusgadu pirms tam tika

apturēts obligātā iepirkuma process no AER saražotai

elektroenerģijai atbilstoši ETL 29. panta prasībām, tika

nodrošināts neierobežots obligātais iepirkums koģenerācijas

elektrostacijās no AER saražotai elektroenerģijai

atbilstoši ETL 28. panta prasībām (Valsts kontroles

13.02.2013. ziņojuma 58.4. punkts).

Par citiem pētījumiem un korektīvām darbībām Komisijai

nav informācijas.

4.2. Kādas tieši darbības, pētījumi, aprēķini un

novērtējumi par valsts atbalsta sistēmām un atbalsta

pasākumiem ir veikti pirms to ieviešanas (tostarp gan pirms

sākotnējās ieviešanas, gan arī pirms jebkurām vēlākām

izmaiņām), kā arī visā atbalsta sniegšanas laikā?

Skatīt atbildi pie 4.1.1. apakšpunkta.

4.3. Vai šādas darbības, pētījumi, aprēķini un

novērtējumi ir bijuši savlaicīgi, pietiekami, kvalitatīvi,

detalizēti, samērīgi un atbilstoši atbalsta sistēmas, jebkura

veida atbalsta pasākumu vai jebkuru to izmaiņu ietekmei uz

Latvijas tautsaimniecību kopumā, kā arī atsevišķām Latvijas

tautsaimniecības jomām?

Komisija konstatējusi, ka Ekonomikas ministrija savās

atbildēs ir norādījusi, ka atsevišķs pētījums par OIK

sistēmas atbilstību sabiedrības interesēm nav veikts,

vienlaikus norādot, ka valsts atbalsta sistēma ir veidota

uz likumu un MK noteikumu pamata.4

Kopš 2012. gada Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi

vairākus informatīvos un konceptuālos ziņojumus, ar ko

vērtēta obligātā iepirkuma mehānisma un tā izmaksu ietekme

uz Latvijas tautsaimniecību un iespējamās tālākās rīcības.

Kopš 2013. gada atbalsta shēmu izmaksu prognozēšana vidējā

termiņa perspektīvā ir notikusi ikgadējā valsts budžeta un

vidējā termiņa valsts budžeta sagatavošanas ietvaros.

Normatīvo aktu anotācijas, ar ko izveidots OI mehānisms

un OIK, ir primārais dokuments, kam jāatspoguļo attiecīgo

pasākumu un mehānismu atbilstība sabiedrības

interesēm.5 Komisija nekonstatēja šādu

atspoguļojumu normatīvo aktu anotācijās.

4.4. Ja šādas darbības, pētījumi, aprēķini un novērtējumi

nav veikti, kādu iemeslu dēļ tie nav veikti? Kādas

institūcijas un amatpersonas ir pieņēmušas šādus

lēmumus?

Komisijai neizdevās iegūt informāciju par to, ka kāds

apzināti, mērķtiecīgi būtu vēlējies neveikt attiecīgos

pētījumus.

[…] normatīvos aktus, kas paredzēja OI mehānisma izveidi

un tā uzraudzības kārtību virzīja ekonomikas ministrs, un

pieņēma Ministru kabinets. Turklāt minētie tiesību akti

saskaņā ar Ministru kabineta 2002. gada 12. marta

noteikumiem Nr. 111 "Ministru kabineta kārtības

rullis" (spēkā no 2002. gada 1. jūnija līdz 2009. gada

1. martam) un Ministru kabineta 2009. gada 7. aprīļa

noteikumiem Nr. 300 "Ministru kabineta kārtības

rullis" tika skaņoti ar citām institūcijām, tai skaitā

ar ministrijām, starp kurām nozīmīgākās ir bijušas

Zemkopības ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās

attīstības ministrija, Finanšu ministrija, Tieslietu

ministrija, kā arī Valsts kanceleja. Savukārt

Elektroenerģijas tirgus likumu, uz kā pamata izdoti MK

noteikumi, ar ko izveidots OI mehānisms, ir pieņēmusi

Saeima un izsludinājis Valsts prezidents.6

4.5. Ja šādas darbības, pētījumi, aprēķini un novērtējumi

nav bijuši pietiekami kvalitatīvi, precīzi, savlaicīgi un

atbilstoši, kādu iemeslu dēļ tie nav bijuši pietiekami

kvalitatīvi, precīzi, savlaicīgi un atbilstoši?

Saeimas lēmums par OIK bijis pārāk plašs un vispārīgs.

Iespējams, neatbilstošs tieši parlamentārās komisijas

darbībai, jo lielais apjoms un ierobežotie resursi neļāva

veikt pētniecību, analīzi un izmeklēšanu tieši šādā

rakursā.

4.6. Kuras institūcijas un amatpersonas bijušas

atbildīgas par nepieciešamo darbību veikšanu, pētījumu,

aprēķinu un novērtējumu izstrādi?

Par amatpersonu atbildību skatīt ziņojuma 6. punktu.

4.7. Vai atbildīgās institūcijas un amatpersonas ir

sniegušas savlaicīgus, skaidrus un pietiekamus darba

uzdevumus šādu darbību, pētījumu, aprēķinu un novērtējumu

veikšanai?

Nē. Komisija konstatējusi, ka atbildīgās institūcijas un

amatpersonas nav sniegušas savlaicīgus, skaidrus un

pietiekamus darba uzdevumus šādu darbību, pētījumu, aprēķinu

un novērtējumu veikšanai.

4.8. Vai nepieciešamās darbības, pētījumus, aprēķinus un

novērtējumus veica atbilstošajās jomās kompetentas,

neatkarīgas un rezultātos neieinteresētas personas?

Par 4.8. punktu - atbildi skatīt pie

4.1.3.apakšpunkta.

4.9. Vai kādas institūcijas vai amatpersonas ir likušas

šķēršļus, kavējušas vai ietekmējušas šādu darbību veikšanu,

pētījumu, aprēķinu un novērtējumu izstrādi, kā arī to

piemērošanu praksē? Kāds pamatojums bijis šādai rīcībai?

Komisija nav konstatējusi tīšas darbības, ka kādas

institūcijas vai amatpersonas būtu likušas šķēršļus,

kavējušas vai ietekmējušas pētījumu, aprēķinu un novērtējumu

izstrādi. Iespējams, ka šādas darbības konstatēs

tiesībsargājošās institūcijas izmeklēšanas procesā

krimināllietās (skat. 6. jautājumu).

4.10. Ja šādas darbības, pētījumi, aprēķini un

novērtējumi ir veikti, vai tie ir ņemti vērā? Ja tie nav

ņemti vērā, kādu iemeslu dēļ tas nav darīts? Kādas

institūcijas un amatpersonas ir par to atbildīgas?

Daļēji. Komisijai nav izdevies noskaidrot iemeslus, kādēļ

kādi aprēķini nav ņemti vērā un kādu iemeslu dēļ tas ir

darīts. Saeimas lēmums par OIK bijis pārāk plašs un

vispārīgs. Iespējams, neatbilstošs tieši parlamentārās

komisijas darbībai, jo lielais apjoms un ierobežotie resursi

neļāva veikt pētniecību, analīzi un izmeklēšanu tieši šādā

rakursā.

4.11. Vai Latvija ir savlaicīgi un atbilstoši noteikusi

ierobežojumus atbalstu saņemošo elektrostaciju kopējam

atbalsta apmēram visā atbalsta sniegšanas laikā?

Komisijas viedoklis, iepazīstoties ar visiem lietas

materiāliem un uzklausot visas pieaicinātās personas, ir

tāds, ka savlaicīgu un atbilstošu ierobežojumu atbalstu

saņemošo elektrostaciju kopējam atbalstam visā atbalsta

sniegšanas laikā nav bijis.

4.12. Ja šādi ierobežojumi ir bijuši noteikti vismaz

kādā daļā no atbalsta sniegšanas laika:

4.12.1. vai tie ir noteikti pēc Latvijas institūciju un

amatpersonu iniciatīvas vai arī tikai pēc Eiropas Komisijas

2017. gada 24. aprīļa lēmuma saņemšanas;

Ierobežojošie pasākumi uzsākti vēl 2011. gadā (moratorijs

atļauju izsniegšanai). Ierobežojumi ir bijuši noteikti arī

pirms Eiropas Komisijas 2017. gada 24. aprīļa lēmuma

saņemšanas, bet tie ir bijuši kampaņveidīgi un, bieži vien,

bet atbilstošiem aprēķiniem un pētījumiem. Ilgu gadu

bezdarbības laikā problēmas bija samilzušas tik lielā apmērā

un visos jautājumos, ka uzreiz tās atrisināt nebija

iespējams. Būtiskākas un kardinālākas izmaiņas uzsāktas 2015.

gadā, bet tās nav bijušas visaptverošas gan problēmu daudzuma

un lieluma, gan cilvēkresursu trūkuma dēļ.

4.12.2. vai to ievērošana ir pilnībā un

efektīvi uzraudzīta un kontrolēta;

Komisija tās darbības laikā secināja, ka Ekonomikas

ministrija savā darbībā nav nodrošinājusi pienācīgu

uzraudzību un kontroli, uz ko savā ziņojumā ir norādījusi

arī Valsts kontrole.7 Atbilde 4.12.2.

apakšpunkts.

4.12.3. kuras institūcijas un amatpersonas ir atbildīgas

par šādu ierobežojumu ievērošanas efektīvas uzraudzības un

kontroles sistēmas izveidi, kā arī šādas uzraudzības un

kontroles efektīvu īstenošanu?

Par amatpersonu atbildību skatīt ziņojuma 6. punktu.

4.13. Ja šādi ierobežojumi nav bijuši

noteikti visā vai kādā daļā no atbalsta sniegšanas laika vai

arī to ievērošana nav efektīvi uzraudzīta un kontrolēta:

Skatīt 4.12.2. apakšpunktu.

4.13.1. kāpēc tas nav ticis darīts;

Iespējams, ka uz jautājumu, kāpēc nav tikusi

nodrošināta pienācīga kontrole, varēs atbildēt pēc

izmeklēšanas pabeigšanas krimināllietā (skat. 6. jautājumu).

Komisija ir konstatējusi, ka Ekonomikas ministrijā kopumā ir

bijušas organizatoriskas dabas problēmas un kapacitātes

trūkums, kā arī ārkārtīgi plašs uzraugāmo jautājumu

spektrs.

4.13.2. vai šāda situācija atbilst Latvijas

tautsaimniecības interesēm un Eiropas Savienības tiesību

aktiem (arī ieteikumiem, vadlīnijām, pamatnostādnēm);

Nē. Komisija secinājusi, ka šāda situācija

neatbilst Latvijas tautsaimniecības interesēm. Turpretī ES

tiesību aktu prasības nereti pārspīlētas.

4.13.3. kuras institūcijas un amatpersonas ir pieņēmušas

lēmumus par to, ka šādi ierobežojumi nav nepieciešami vai arī

ka noteikto ierobežojumu ievērošanu nav nepieciešams efektīvi

uzraudzīt un kontrolēt;

Komisija nav konstatējusi, ka būtu pieņemti

lēmumi par to, ka ierobežojumi nav nepieciešami vai arī ka

noteikto ierobežojumu ievērošanu nav nepieciešams efektīvi

uzraudzīt un kontrolēt. Iespējams, ka šādas darbības varētu

tikt konstatētas kriminālprocesa ietvaros, skatīt 5., 6.

jautājumu.

4.13.4. kuras institūcijas un amatpersonas ir veikušas

jebkuras citas darbības, kas rada šķēršļus, kavē, ietekmē,

vai padara neiespējamu efektīvu uzraudzību un kontroli?

Komisija nav konstatējusi, ka kādas

institūcijas un amatpersonas ir veikušas kādas apzinātas un

mērķtiecīgas darbības, kas rada šķēršļus, kavē, ietekmē vai

padara neiespējamu efektīvu uzraudzību un kontroli. Šīs

funkcijas veikšanai likumdevēja līmenī netika pievērsta

pietiekoša uzmanība līdz pat 2017. gadam. Ekonomikas

ministrijai ilgstoši nav bijis pietiekamas kapacitātes -

ilgstoši bijuši vakanti pat vadošo amatpersonu amati, kā arī

trūcis speciālistu8.