4. pants

1Par atbalsta

2intensitāti

34.1. Vai pirms pašlaik spēkā esošo un arī visu

4iepriekšējo pēc 1990. gada 4. maija ieviesto valsts atbalsta

5sistēmu un atbalsta pasākumu elektroenerģijas ražotājiem (arī

6valsts atbalsta sistēmas elektroenerģijas ražošanai no

7atjaunojamiem energoresursiem un koģenerācijā (arī jebkura

8veida un nosaukuma ar normatīvajiem aktiem noteiktu un

9pieļautu līdz šim pastāvējušu atbalsta pasākumu

10elektroenerģijas ražotājiem vai elektroenerģijas obligātā

11iepirkuma pasākumu vai sistēmas)) ieviešanas (tostarp gan

12pirms to sākotnējās ieviešanas, gan arī jebkurām vēlākām to

13izmaiņām), kā arī regulāri to īstenošanas laikā Latvija ir

14savlaicīgi un atbilstoši pēc savas iniciatīvas veikusi visas

15nepieciešamās darbības, tostarp veikusi nepieciešamos

16pētījumus, aprēķinus un novērtējumus, lai noteiktu:

174.1.1. objektīvi nepieciešamo minimālo

18atbalsta intensitāti (apmēru) elektroenerģijas ražotājiem,

19lai tie būtu motivēti uzsākt elektrostaciju, kur

20elektroenerģija tiek ražota no atjaunojamiem energoresursiem,

21un koģenerācijas elektrostaciju izveidi un pārdot šādās

22elektrostacijās saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma

23ietvaros;

24Nē. Komisija konstatēja, ka minimālais atbalsta slieksnis

25nav bijis noteikts. Tāpat, uzsākot atļauju izsniegšanu,

26nepieciešamās enerģijas apjoms (piemēram, kvotu veidā) nav

27bijis noteikts. Ja elektroenerģiju būtu uzsākuši ražot visi

28komersanti, kas saņēma atļauju to darīt, no AER ražotā

29enerģija pārsniegtu pieprasījumu.

304.1.2. maksimāli pieļaujamo atbalsta intensitāti (apmēru)

31tiem elektroenerģijas ražotājiem, kuri elektroenerģiju ražo

32no atjaunojamiem energoresursiem un koģenerācijas

33elektrostacijās;

34Komisija konstatējusi, ka elektroenerģijas OI cenas

35veidošanas mehānisms nav caurskatāms un ar ekonomiskiem

36aprēķiniem pamatots, cenu ietekmējošie rādītāji nav pamatoti,

37tiem nav sasaistes ar elektroenerģijas ražošanu, izmantojot

38AER.

394.1.3. maksimāli pieļaujamo kopējo dažādu veidu atbalstu

40intensitāti (piemēram, atbalstu elektrostacijas būvniecībai,

41elektroenerģijas ražošanai, platību maksājumus u. tml.) tiem

42elektroenerģijas ražotājiem, kuri elektroenerģiju ražo no

43atjaunojamiem energoresursiem un koģenerācijas

44elektrostacijās?

45Ekonomikas ministrija savā 16.08.2019. vēstulē Nr.

463.3-1/2019/4983 ir norādījusi, ka SIA "EKODOMA"

472013. gadā pēc EM pasūtījuma izstrādāja pētījumu

48"Elektroenerģijas, kas ražota no atjaunojamiem

49energoresursiem un koģenerācijā, atbalsta izvērtējums un

50priekšlikumi atbalsta uzlabošanai" (turpmāk - SIA

51"EKODOMA" 2013. gada pētījums). Tā mērķis bija

52arī detalizēta esošā elektroenerģijas, kas ražota no

53atjaunojamiem energoresursiem un augsti efektīvā

54koģenerācijā, atbalsta intensitātes izvērtējuma veikšana,

55vienlaikus nosakot optimālo atbalsta intensitāti,

56nodrošinot informatīvo bāzi kvalitatīva rīcības plāna

57izstrādei. Novērtējot elektroenerģijas ražošanas izmaksas,

58par pamatu tika ņemts SIA "EKODOMA" 2013. gada

59pētījums. Sekojoši Latvija izstrādāja pārkompensācijas

60novēršanas mehānismu, nosakot kopējo kapitālieguldījumu

61iekšējās peļņas normas (IRR) maksimālo robežu atbalsta

62saņēmējiem OI mehānisma ietvaros 9 % apmērā".

63Tāpat, kā norādīts EK lēmuma SA.43140 30. un

6431.apsvērumā, saskaņā ar Latvijas iestāžu 2013. gadā

65pasūtīto ziņojumu pastāvēja ievērojams pārmērīgas

66kompensācijas risks hidroenerģijas, biomasas, biogāzes un

67dažu veidu koģenerācijas stacijām. Lai novērstu iespējamo

68pārmērīgo kompensāciju un ierobežotu atbalsta izmaksas

69atjaunojamiem energoresursiem un koģenerācijas stacijām, no

702014. gada 1. janvāra Latvija ieviesa subsidētās

71elektroenerģijas nodokli, kas tika novirzīts OIK izmaksu

72daļējai segšanai.

73Valsts kontroles 13.02.2013. ziņojuma 11.6. punktā ir

74norādīts, ka normatīvajos aktos noteiktā elektroenerģijas

75vienas megavatstundas vidējā cena obligātā iepirkumā no

762007. gada līdz 2011. gadam būtiski ir pārsniegusi

77"Nord Pool Spot" biržā noteikto vidējo cenu no

78736 % jeb Ls 129,82 2007. gadā līdz 226 % jeb Ls 74,69

792011. gadā. Papildus, Valsts kontrole ir norādījusi, ka

80normatīvajos aktos nav noteikti apjoma ierobežojumi

81obligātajam iepirkumam no AER saražotai elektroenerģijai

82koģenerācijas stacijās. Savukārt, 52. punktā Valsts

83kontrole ir secinājusi, ka EM nevarēja iesniegt

84dokumentārus pierādījumus normatīvajos aktos (MK

8524.07.2007. noteikumi Nr. 503, MK 24.02.2009. noteikumi Nr.

86198 un MK 16.03.2010. noteikumi Nr. 262) noteikto no AER

87saražotās elektroenerģijas iepirkuma cenu formulu izveides

88un izvēles pamatojumu. Savukārt, Valsts kontroles ziņojuma

8956. punktā tiek norādīts, ka revīzijā, veicot biomasa

90elektrostacijā saražotās elektroenerģijas ražošanas veidu

91investīciju atmaksāšanās modelēšanu, konstatēts, ka tās

92atmaksātos aptuveni četru gadu laikā.

93Izdarot grozījumus normatīvajos aktos (MK 07.09.2010.

94noteikumi Nr. 841 "Grozījumi MK 2009. gada 10. marta

95noteikumos Nr. 221 "Noteikumi par elektroenerģijas

96ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju

97koģenerācijā" 1.1. punkts) pusgadu pirms tam tika

98apturēts obligātā iepirkuma process no AER saražotai

99elektroenerģijai atbilstoši ETL 29. panta prasībām, tika

100nodrošināts neierobežots obligātais iepirkums koģenerācijas

101elektrostacijās no AER saražotai elektroenerģijai

102atbilstoši ETL 28. panta prasībām (Valsts kontroles

10313.02.2013. ziņojuma 58.4. punkts).

104Par citiem pētījumiem un korektīvām darbībām Komisijai

105nav informācijas.

1064.2. Kādas tieši darbības, pētījumi, aprēķini un

107novērtējumi par valsts atbalsta sistēmām un atbalsta

108pasākumiem ir veikti pirms to ieviešanas (tostarp gan pirms

109sākotnējās ieviešanas, gan arī pirms jebkurām vēlākām

110izmaiņām), kā arī visā atbalsta sniegšanas laikā?

111Skatīt atbildi pie 4.1.1. apakšpunkta.

1124.3. Vai šādas darbības, pētījumi, aprēķini un

113novērtējumi ir bijuši savlaicīgi, pietiekami, kvalitatīvi,

114detalizēti, samērīgi un atbilstoši atbalsta sistēmas, jebkura

115veida atbalsta pasākumu vai jebkuru to izmaiņu ietekmei uz

116Latvijas tautsaimniecību kopumā, kā arī atsevišķām Latvijas

117tautsaimniecības jomām?

118Komisija konstatējusi, ka Ekonomikas ministrija savās

119atbildēs ir norādījusi, ka atsevišķs pētījums par OIK

120sistēmas atbilstību sabiedrības interesēm nav veikts,

121vienlaikus norādot, ka valsts atbalsta sistēma ir veidota

122uz likumu un MK noteikumu pamata.4

123Kopš 2012. gada Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi

124vairākus informatīvos un konceptuālos ziņojumus, ar ko

125vērtēta obligātā iepirkuma mehānisma un tā izmaksu ietekme

126uz Latvijas tautsaimniecību un iespējamās tālākās rīcības.

127Kopš 2013. gada atbalsta shēmu izmaksu prognozēšana vidējā

128termiņa perspektīvā ir notikusi ikgadējā valsts budžeta un

129vidējā termiņa valsts budžeta sagatavošanas ietvaros.

130Normatīvo aktu anotācijas, ar ko izveidots OI mehānisms

131un OIK, ir primārais dokuments, kam jāatspoguļo attiecīgo

132pasākumu un mehānismu atbilstība sabiedrības

133interesēm.5 Komisija nekonstatēja šādu

134atspoguļojumu normatīvo aktu anotācijās.

1354.4. Ja šādas darbības, pētījumi, aprēķini un novērtējumi

136nav veikti, kādu iemeslu dēļ tie nav veikti? Kādas

137institūcijas un amatpersonas ir pieņēmušas šādus

138lēmumus?

139Komisijai neizdevās iegūt informāciju par to, ka kāds

140apzināti, mērķtiecīgi būtu vēlējies neveikt attiecīgos

141pētījumus.

142[…] normatīvos aktus, kas paredzēja OI mehānisma izveidi

143un tā uzraudzības kārtību virzīja ekonomikas ministrs, un

144pieņēma Ministru kabinets. Turklāt minētie tiesību akti

145saskaņā ar Ministru kabineta 2002. gada 12. marta

146noteikumiem Nr. 111 "Ministru kabineta kārtības

147rullis" (spēkā no 2002. gada 1. jūnija līdz 2009. gada

1481. martam) un Ministru kabineta 2009. gada 7. aprīļa

149noteikumiem Nr. 300 "Ministru kabineta kārtības

150rullis" tika skaņoti ar citām institūcijām, tai skaitā

151ar ministrijām, starp kurām nozīmīgākās ir bijušas

152Zemkopības ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās

153attīstības ministrija, Finanšu ministrija, Tieslietu

154ministrija, kā arī Valsts kanceleja. Savukārt

155Elektroenerģijas tirgus likumu, uz kā pamata izdoti MK

156noteikumi, ar ko izveidots OI mehānisms, ir pieņēmusi

157Saeima un izsludinājis Valsts prezidents.6

1584.5. Ja šādas darbības, pētījumi, aprēķini un novērtējumi

159nav bijuši pietiekami kvalitatīvi, precīzi, savlaicīgi un

160atbilstoši, kādu iemeslu dēļ tie nav bijuši pietiekami

161kvalitatīvi, precīzi, savlaicīgi un atbilstoši?

162Saeimas lēmums par OIK bijis pārāk plašs un vispārīgs.

163Iespējams, neatbilstošs tieši parlamentārās komisijas

164darbībai, jo lielais apjoms un ierobežotie resursi neļāva

165veikt pētniecību, analīzi un izmeklēšanu tieši šādā

166rakursā.

1674.6. Kuras institūcijas un amatpersonas bijušas

168atbildīgas par nepieciešamo darbību veikšanu, pētījumu,

169aprēķinu un novērtējumu izstrādi?

170Par amatpersonu atbildību skatīt ziņojuma 6. punktu.

1714.7. Vai atbildīgās institūcijas un amatpersonas ir

172sniegušas savlaicīgus, skaidrus un pietiekamus darba

173uzdevumus šādu darbību, pētījumu, aprēķinu un novērtējumu

174veikšanai?

175Nē. Komisija konstatējusi, ka atbildīgās institūcijas un

176amatpersonas nav sniegušas savlaicīgus, skaidrus un

177pietiekamus darba uzdevumus šādu darbību, pētījumu, aprēķinu

178un novērtējumu veikšanai.

1794.8. Vai nepieciešamās darbības, pētījumus, aprēķinus un

180novērtējumus veica atbilstošajās jomās kompetentas,

181neatkarīgas un rezultātos neieinteresētas personas?

182Par 4.8. punktu - atbildi skatīt pie

1834.1.3.apakšpunkta.

1844.9. Vai kādas institūcijas vai amatpersonas ir likušas

185šķēršļus, kavējušas vai ietekmējušas šādu darbību veikšanu,

186pētījumu, aprēķinu un novērtējumu izstrādi, kā arī to

187piemērošanu praksē? Kāds pamatojums bijis šādai rīcībai?

188Komisija nav konstatējusi tīšas darbības, ka kādas

189institūcijas vai amatpersonas būtu likušas šķēršļus,

190kavējušas vai ietekmējušas pētījumu, aprēķinu un novērtējumu

191izstrādi. Iespējams, ka šādas darbības konstatēs

192tiesībsargājošās institūcijas izmeklēšanas procesā

193krimināllietās (skat. 6. jautājumu).

1944.10. Ja šādas darbības, pētījumi, aprēķini un

195novērtējumi ir veikti, vai tie ir ņemti vērā? Ja tie nav

196ņemti vērā, kādu iemeslu dēļ tas nav darīts? Kādas

197institūcijas un amatpersonas ir par to atbildīgas?

198Daļēji. Komisijai nav izdevies noskaidrot iemeslus, kādēļ

199kādi aprēķini nav ņemti vērā un kādu iemeslu dēļ tas ir

200darīts. Saeimas lēmums par OIK bijis pārāk plašs un

201vispārīgs. Iespējams, neatbilstošs tieši parlamentārās

202komisijas darbībai, jo lielais apjoms un ierobežotie resursi

203neļāva veikt pētniecību, analīzi un izmeklēšanu tieši šādā

204rakursā.

2054.11. Vai Latvija ir savlaicīgi un atbilstoši noteikusi

206ierobežojumus atbalstu saņemošo elektrostaciju kopējam

207atbalsta apmēram visā atbalsta sniegšanas laikā?

208Komisijas viedoklis, iepazīstoties ar visiem lietas

209materiāliem un uzklausot visas pieaicinātās personas, ir

210tāds, ka savlaicīgu un atbilstošu ierobežojumu atbalstu

211saņemošo elektrostaciju kopējam atbalstam visā atbalsta

212sniegšanas laikā nav bijis.

2134.12. Ja šādi ierobežojumi ir bijuši noteikti vismaz

214kādā daļā no atbalsta sniegšanas laika:

2154.12.1. vai tie ir noteikti pēc Latvijas institūciju un

216amatpersonu iniciatīvas vai arī tikai pēc Eiropas Komisijas

2172017. gada 24. aprīļa lēmuma saņemšanas;

218Ierobežojošie pasākumi uzsākti vēl 2011. gadā (moratorijs

219atļauju izsniegšanai). Ierobežojumi ir bijuši noteikti arī

220pirms Eiropas Komisijas 2017. gada 24. aprīļa lēmuma

221saņemšanas, bet tie ir bijuši kampaņveidīgi un, bieži vien,

222bet atbilstošiem aprēķiniem un pētījumiem. Ilgu gadu

223bezdarbības laikā problēmas bija samilzušas tik lielā apmērā

224un visos jautājumos, ka uzreiz tās atrisināt nebija

225iespējams. Būtiskākas un kardinālākas izmaiņas uzsāktas 2015.

226gadā, bet tās nav bijušas visaptverošas gan problēmu daudzuma

227un lieluma, gan cilvēkresursu trūkuma dēļ.

2284.12.2. vai to ievērošana ir pilnībā un

229efektīvi uzraudzīta un kontrolēta;

230Komisija tās darbības laikā secināja, ka Ekonomikas

231ministrija savā darbībā nav nodrošinājusi pienācīgu

232uzraudzību un kontroli, uz ko savā ziņojumā ir norādījusi

233arī Valsts kontrole.7 Atbilde 4.12.2.

234apakšpunkts.

2354.12.3. kuras institūcijas un amatpersonas ir atbildīgas

236par šādu ierobežojumu ievērošanas efektīvas uzraudzības un

237kontroles sistēmas izveidi, kā arī šādas uzraudzības un

238kontroles efektīvu īstenošanu?

239Par amatpersonu atbildību skatīt ziņojuma 6. punktu.

2404.13. Ja šādi ierobežojumi nav bijuši

241noteikti visā vai kādā daļā no atbalsta sniegšanas laika vai

242arī to ievērošana nav efektīvi uzraudzīta un kontrolēta:

243Skatīt 4.12.2. apakšpunktu.

2444.13.1. kāpēc tas nav ticis darīts;

245Iespējams, ka uz jautājumu, kāpēc nav tikusi

246nodrošināta pienācīga kontrole, varēs atbildēt pēc

247izmeklēšanas pabeigšanas krimināllietā (skat. 6. jautājumu).

248Komisija ir konstatējusi, ka Ekonomikas ministrijā kopumā ir

249bijušas organizatoriskas dabas problēmas un kapacitātes

250trūkums, kā arī ārkārtīgi plašs uzraugāmo jautājumu

251spektrs.

2524.13.2. vai šāda situācija atbilst Latvijas

253tautsaimniecības interesēm un Eiropas Savienības tiesību

254aktiem (arī ieteikumiem, vadlīnijām, pamatnostādnēm);

255Nē. Komisija secinājusi, ka šāda situācija

256neatbilst Latvijas tautsaimniecības interesēm. Turpretī ES

257tiesību aktu prasības nereti pārspīlētas.

2584.13.3. kuras institūcijas un amatpersonas ir pieņēmušas

259lēmumus par to, ka šādi ierobežojumi nav nepieciešami vai arī

260ka noteikto ierobežojumu ievērošanu nav nepieciešams efektīvi

261uzraudzīt un kontrolēt;

262Komisija nav konstatējusi, ka būtu pieņemti

263lēmumi par to, ka ierobežojumi nav nepieciešami vai arī ka

264noteikto ierobežojumu ievērošanu nav nepieciešams efektīvi

265uzraudzīt un kontrolēt. Iespējams, ka šādas darbības varētu

266tikt konstatētas kriminālprocesa ietvaros, skatīt 5., 6.

267jautājumu.

2684.13.4. kuras institūcijas un amatpersonas ir veikušas

269jebkuras citas darbības, kas rada šķēršļus, kavē, ietekmē,

270vai padara neiespējamu efektīvu uzraudzību un kontroli?

271Komisija nav konstatējusi, ka kādas

272institūcijas un amatpersonas ir veikušas kādas apzinātas un

273mērķtiecīgas darbības, kas rada šķēršļus, kavē, ietekmē vai

274padara neiespējamu efektīvu uzraudzību un kontroli. Šīs

275funkcijas veikšanai likumdevēja līmenī netika pievērsta

276pietiekoša uzmanība līdz pat 2017. gadam. Ekonomikas

277ministrijai ilgstoši nav bijis pietiekamas kapacitātes -

278ilgstoši bijuši vakanti pat vadošo amatpersonu amati, kā arī

279trūcis speciālistu8.