5. pants

1Par Eiropas

2Komisijas 2017. gada 24. aprīļa lēmumu lietā SA.43140

3(2015/NN)

45.1. Kāpēc Latvija ir pieļāvusi Eiropas Komisijas 2017.

5gada 24. aprīļa lēmumā lietā SA.43140 (2015/NN) (turpmāk - EK

6lēmums) norādītos pārkāpumus, tostarp:

75.1.1. kāpēc Latvija ir ilgstoši pārkāpusi Līguma par

8Eiropas Savienības darbību 108.(3) pantu;

95.1.2. kāpēc Latvija ir ilgstoši rīkojusies pretēji

10Eiropas Savienības tiesību aktiem, tostarp 2001. gada

11Kopienas pamatnostādnēm par valsts atbalstu vides

12aizsardzībai un 2008. gada Kopienas pamatnostādnēm par

13valsts atbalstu vides aizsardzībai;

14Kā liecina Valdis Dombrovskis9, 2009. gadā, kad

15viņš uzņēmās Ministru prezidenta pienākumus, šāda veida

16atbalsts ne Eiropas Savienībā, ne Latvijā netika uzskatīts

17par valsts atbalstu. Ņemot vērā, ka attiecīgais atbalsts

18netika maksāts no valsts budžeta, tika uzskatīts, ka šādi

19netiek ietekmēta tirdzniecība un konkurence Eiropas

20Savienības iekšējā tirgū un līdz ar to nebija nepieciešams

21šādus lēmumus skaņot. Šo viedokli apstiprināja arī Augstākā

22tiesa, 2010. gada 10. jūnija spriedumā lietā Nr. A42906709

23konstatējot, ka atbalstā netika izmantoti valsts līdzekļi

24un, iztrūkstot valsts atbalsta vienam no kritērijiem,

25atzina, ka obligātais iepirkums nav uzskatāms par valsts

26atbalstu. Vēlāk, attīstoties Eiropas Savienības tiesas un

27Eiropas Komisijas praksei, kā arī pēc Latvijas

28elektroenerģijas tirgus liberalizācijas, tas tika

29pielīdzināts valsts atbalstam un 2013. gadā tika uzsākta

30atbalsta shēmas saskaņošanas procedūra. Ar 2017. gada 24.

31aprīļa lēmumu Nr. SA.43140 (2015/NN) Latvija - atbalsts

32atjaunojamo energoresursu enerģijai un koģenerācijai,

33Eiropas Komisija minēto atbalstu saskaņoja, t.sk. atzīstot

34paziņoto atbalsta shēmu par atbilstošu prasībām, kas

35noteiktas attiecīgi 2001. gada Kopienas pamatnostādnēs un

362008. gada Kopienas pamatnostādnēs.

37Minēto apliecina arī Jurijs Spiridonovs, kurš norāda,

38ka: "Kā es minēju, viena no lietām, ko mēs... ko...

39kas izveidojās no šī informatīvā ziņojuma, ko gatavoja tajā

40brīdī, kad gan Juris Pūce, gan Daniels Pavļuts bija

41ministrijā savās pozīcijās, bija tas, ka tika dots uzdevums

42saskaņot valsts atbalstu ar Eiropas Komisiju. Bet šeit ir

43jāprecizē - nebija dots uzdevums saskaņot visu valsts

44atbalstu. Tajā brīdī Ekonomikas ministrijas speciālisti,

452013. gada augustā, ir pieņēmuši, ka vienīgais, kas ir

46jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju, ir fakts, ka valsts ar

47subsidēto elektroenerģijas nodokļa palīdzību daļēji

48finansēs obligātā iepirkuma komponentes maksājumus. Tikai

49šo daļu, nevis to, ka mēs vispār darbinām obligātā

50iepirkuma komponentes sistēmu, bet tikai to, ka valsts arī

51tajā piedalās."10.

52Saskaņā ar likuma "Par tiesu varu" 16. pantu

53spriedumam, kas stājies likumīgā spēkā, ir likuma spēks,

54visiem tas ir obligāts, un pret to jāizturas ar tādu pašu

55cieņu kā pret likumu.

56Komisija nevērtē tiesas kompetences robežas, lemjot par

57šāda rakstura jautājumiem.

585.1.3. kāpēc Latvija ir ilgstoši pieļāvusi,

59ka tiek diskriminēta no Igaunijas un Lietuvas importētā

60elektroenerģija?

61Komisijas darbības laikā uz šo jautājumu

62atbilde nav gūta.

635.2. Kādu informāciju (arī aprēķinus)

64Latvija ir sniegusi Eiropas Komisijai EK lēmuma sagatavošanas

65procesā? Vai Latvijas sniegtā informācija ir patiesa, pilnīga

66un objektīvi ataino atbalsta sniegšanu elektroenerģijas

67ražotājiem Latvijā (jo īpaši attiecībā uz to, ka Latvijas

68iesniegtajos aprēķinos ir ņemts vērā viss elektroenerģijas

69ražotājiem sniegtais atbalsts visā to darbības periodā

70(elektrostaciju dzīves ciklā), kā arī to, ka Latvijā pirms

712007. gada pašmāju elektroenerģijas tirgus ir bijis slēgts

72konkurencei)?

73Saeimas lēmums par OIK bijis pārāk plašs un

74vispārīgs. Iespējams, neatbilstošs tieši parlamentārās

75komisijas darbībai, jo lielais apjoms un ierobežotie resursi

76neļāva veikt pētniecību, analīzi un izmeklēšanu tieši šādā

77rakursā.

785.3. Kuras institūcijas un amatpersonas ir

79atbildīgas par komunikāciju ar Eiropas Komisiju attiecībā uz

80Latvijas ieviestajām atbalsta sistēmām un atbalsta

81pasākumiem, kā arī EK lēmuma sagatavošanas un pieņemšanas

82procesā?

83Par amatpersonu atbildību skat. ziņojuma 6.

84punktu. Par komunikāciju ar Eiropas Komisiju attiecībā uz

85Latvijas ieviestajām atbalsta sistēmām un atbalsta

86pasākumiem, kā arī EK lēmuma sagatavošanas un pieņemšanas

87procesā atbildīgas bija Ekonomikas ministrijas amatpersonas.

88Konkrētas amatpersonas un to darbības periodi atspoguļoti

89ministru prezidenta ziņojumā. 11

905.4. Kuras institūcijas un amatpersonas ir atbildīgas par

91savlaicīgu patiesas, pilnīgas un objektīvas informācijas

92sagatavošanu un iesniegšanu Eiropas Komisijai?

93Nav konstatēta kādas institūcijas un amatpersonas vaina par

94nesavlaicīgu informācijas sagatavošanu un iesniegšanu

95Eiropas Komisijai - skat. atbildi uz 5.1.1. un 5.1.2.

96apakšpunktu.

97Komisijas rīcībā nav informācijas, ka Eiropas Komisijai

98nebūtu sniegta patiesa, pilnīga vai objektīva

99informācija.

1005.5. Vai kādas institūcijas vai amatpersonas ir likušas

101šķēršļus, kavējušas vai ietekmējušas savlaicīgu patiesas,

102pilnīgas un objektīvas informācijas par Latvijā īstenoto un

103plānoto atbalsta pasākumu ieviešanu sagatavošanu un

104iesniegšanu Eiropas Komisijai?

105Komisija nav konstatējusi tīšas darbības, kad kādas

106institūcijas vai amatpersonas būtu likušas šķēršļus,

107kavējušas vai ietekmējušas pētījumu, aprēķinu un novērtējumu

108izstrādi. Iespējams, ka šādas darbības konstatēs

109tiesībsargājošās institūcijas izmeklēšanas procesā

110krimināllietā (skat. 6. jautājumu).

1115.6. Kuras institūcijas un amatpersonas ir atbildīgas par

112lēmumu pieņemšanu par Latvijas pieļautās diskriminācijas 80

113miljonu euro apmērā kompensēšanu Igaunijai un

114Lietuvai? Kādas institūcijas un amatpersonas ir pieņēmušas

115lēmumus par šādas diskriminācijas kompensācijas risinājumiem

116(par šīs naudas summas ieguldīšanu projektos, kas nāktu par

117labu ārvalstu ražotājiem)? Vai šādi lēmumi atbilst Latvijas

118tautsaimniecības interesēm?

119Saeimas lēmums par OIK bijis pārāk plašs un vispārīgs.

120Iespējams, neatbilstošs tieši parlamentārās komisijas

121darbībai, jo lielais apjoms un ierobežotie resursi neļāva

122veikt pētniecību, analīzi un izmeklēšanu tieši šādā

123rakursā.

1245.7. Vai Latvija ir pilnībā un atbilstoši izpildījusi

125visus EK lēmumā minētos nosacījumus? Vai šajā sakarā Latvija

126ir sniegusi Eiropas Komisijai informāciju, kas ir patiesa,

127pilnīga un objektīvi ataino atbalsta sniegšanu

128elektroenerģijas ražotājiem Latvijā?

129Saeimas lēmums par OIK bijis pārāk plašs un vispārīgs.

130Iespējams, neatbilstošs tieši parlamentārās komisijas

131darbībai, jo lielais apjoms un ierobežotie resursi neļāva

132veikt pētniecību, analīzi un izmeklēšanu tieši šādā

133rakursā.

1345.8. Vai EK lēmumā konstatēto neatbilstību un pārkāpumu

135rezultātā Latvijas lietotājiem radītā kaitējuma nekavējoša

136novēršana ir Latvijas tautsaimniecības interesēm atbilstoša

137un samērīga?

138Komisija secinājusi, ka šāds mehānisms nepastāv. Ņemot

139vērā Komisijas darba laikā noskaidroto, ir pamats uzskatīt,

140ka Latvijas lietotājiem radītā kaitējuma novēršana ir uzsākta

141vēl pirms EK lēmuma pieņemšanas, bet tā nav bijusi

142pietiekama, mainoties valdībām, ir mainījusies izskatāmo

143jautājumu intensitāte.

1445.9. Vai EK lēmumā konstatētās neatbilstības un pārkāpumi

145rada pienākumu atbildīgajām institūcijām un amatpersonām

146nekavējoties veikt visas nepieciešamās darbības, lai novērstu

147EK lēmumā norādīto pārkāpumu rezultātā radīto kaitējumu

148Latvijas lietotājiem?

149Komisija secinājusi, ka šāds mehānisms nepastāv. EK

150lēmumā konstatētās neatbilstības un pārkāpumi rada pienākumu

151atbildīgajām institūcijām un amatpersonām nekavējoties veikt

152visas nepieciešamās darbības, lai novērstu EK lēmumā norādīto

153pārkāpumu rezultātā radīto kaitējumu Latvijas

154lietotājiem.

1555.10. Vai EK lēmumā konstatētās elektroenerģijas ražotāju

156pārkompensācijas seku novēršana (kompensēšana Latvijas

157lietotājiem) ilgstošā laika periodā, nevis nekavējoties ir

158Latvijas tautsaimniecības interesēm atbilstoša un

159samērīga?

160EK lēmumā konstatētā elektroenerģijas ražotāju

161pārkompensācijas seku novēršana (kompensēšana Latvijas

162lietotājiem) ilgstošā laika periodā, nevis nekavējoties nav

163Latvijas tautsaimniecības interesēm atbilstoša un samērīga.

164Tomēr, šajā kontekstā jāskata arī iespēja šobrīd precīzi

165aprēķināt nodarītā kaitējuma apmērus - vēl nav pabeigti

166kriminālprocesi, nav veikts vispusīgs, komplekss un

167aptverošs, aprēķinos balstīts pētījums, lai precīzi

168aprēķinātu visu nodarīto kaitējumu. Tāpat, Komisija nav

169konstatējusi skaidru politisko gribu šādus kompleksus

170pētījumus veikt un, Komisija nav guvusi pārliecību par

171politisko nostāju kaut ko kompensēt Latvijas iedzīvotājiem.

172Šobrīd notiek diskusijas par OIK sistēmas sakārtošanu,

173maksājumu minimizēšanu vai likvidēšanu. Domas dalās, un

174viedokļi atšķiras. Latvijas valdībai nepieciešams uzņemties

175atbildību un konceptuāli vienoties par tālāko ceļu šajā

176jautājumā.

1775.11. Kuras institūcijas un amatpersonas ir atbildīgas

178par:

1795.11.1. pilnvērtīgu Latvijas sabiedrības informēšanu par

180EK lēmumu un tā sekām;

181Par pilnvērtīgu Latvijas sabiedrības informēšanu par EK

182lēmumu un tā sekām atbildīga bija Ekonomikas ministrija. Par

183amatpersonu atbildību skat. ziņojuma 6.punktu.

1845.11.2. lēmumu atteikties no EK lēmuma saņemšanas

185latviešu valodā;

186Skatīt 5.12 apakšpunktu.

1875.11.3. savlaicīgu EK lēmuma tulkojuma latviešu valodā

188sagatavošanu un publiskošanu?

189Skatīt 5.12 apakšpunktu.

1905.12. Vai EK lēmuma nepubliskošana un atteikšanās no tā

191saņemšanas latviešu valodā, kā arī EK lēmuma tulkojuma

192latviešu valodā savlaicīga nesagatavošana atbilst Latvijas

193sabiedrības interesēm?

194Kā izskanēja no uzaicināto personu skaidrojumiem, primāri

195netika pieprasīts EK lēmums latviešu valodā tā iemesla dēļ,

196lai lēmumu varētu saņemt ātrāk.

197Protams, ka sabiedrības interesēs bija saņemt lēmumu

198latviešu valodā, lai varētu ar to iepazīties, tādējādi

199izvairoties no nevajadzīgas ažiotāžas un sabiedrības

200neizpratnes. Bet, valsts institūcijām, kuru uzdevums bija

201pēc iespējas ātrāk saņemt lēmumu, iespējams, prioritāte

202bija saņemt šo lēmumu pēc iespējas ātrāk, lai varētu sākt

203atbilstoši rīkoties.

2045.13. Vai atbildīgās institūcijas un amatpersonas ir

205savlaicīgi sniegušas patiesu, pilnīgu un objektīvu

206informāciju par EK lēmumu?

207Saeimas lēmums par OIK bijis pārāk plašs un vispārīgs.

208Iespējams, neatbilstošs tieši parlamentārās komisijas

209darbībai, jo lielais apjoms un ierobežotie resursi neļāva

210veikt pētniecību, analīzi un izmeklēšanu tieši šādā rakursā.

211EK nav izteikusi pretenzijas par informācijas sniegšanas

212kavējumiem.

2135.14. Vai EK lēmuma iztulkošanā un piemērošanā, kā arī

214tajā norādīto neatbilstību un pārkāpumu novēršanā tiek

215samērīgi ņemtas vērā gan Latvijas lietotāju, gan atbalsta

216saņēmēju intereses?

217Nav iespējams konstatēt, jo EK lēmums šo jomu nevērtē,

218savukārt situācijas izvērtēšanai nepieciešams veikt apjomīgu

219pētījumu, ko nepieļauj komisijas resursi un atvēlētais laika

220ietvars.