5. pants

Par Eiropas

Komisijas 2017. gada 24. aprīļa lēmumu lietā SA.43140

(2015/NN)

5.1. Kāpēc Latvija ir pieļāvusi Eiropas Komisijas 2017.

gada 24. aprīļa lēmumā lietā SA.43140 (2015/NN) (turpmāk - EK

lēmums) norādītos pārkāpumus, tostarp:

5.1.1. kāpēc Latvija ir ilgstoši pārkāpusi Līguma par

Eiropas Savienības darbību 108.(3) pantu;

5.1.2. kāpēc Latvija ir ilgstoši rīkojusies pretēji

Eiropas Savienības tiesību aktiem, tostarp 2001. gada

Kopienas pamatnostādnēm par valsts atbalstu vides

aizsardzībai un 2008. gada Kopienas pamatnostādnēm par

valsts atbalstu vides aizsardzībai;

Kā liecina Valdis Dombrovskis9, 2009. gadā, kad

viņš uzņēmās Ministru prezidenta pienākumus, šāda veida

atbalsts ne Eiropas Savienībā, ne Latvijā netika uzskatīts

par valsts atbalstu. Ņemot vērā, ka attiecīgais atbalsts

netika maksāts no valsts budžeta, tika uzskatīts, ka šādi

netiek ietekmēta tirdzniecība un konkurence Eiropas

Savienības iekšējā tirgū un līdz ar to nebija nepieciešams

šādus lēmumus skaņot. Šo viedokli apstiprināja arī Augstākā

tiesa, 2010. gada 10. jūnija spriedumā lietā Nr. A42906709

konstatējot, ka atbalstā netika izmantoti valsts līdzekļi

un, iztrūkstot valsts atbalsta vienam no kritērijiem,

atzina, ka obligātais iepirkums nav uzskatāms par valsts

atbalstu. Vēlāk, attīstoties Eiropas Savienības tiesas un

Eiropas Komisijas praksei, kā arī pēc Latvijas

elektroenerģijas tirgus liberalizācijas, tas tika

pielīdzināts valsts atbalstam un 2013. gadā tika uzsākta

atbalsta shēmas saskaņošanas procedūra. Ar 2017. gada 24.

aprīļa lēmumu Nr. SA.43140 (2015/NN) Latvija - atbalsts

atjaunojamo energoresursu enerģijai un koģenerācijai,

Eiropas Komisija minēto atbalstu saskaņoja, t.sk. atzīstot

paziņoto atbalsta shēmu par atbilstošu prasībām, kas

noteiktas attiecīgi 2001. gada Kopienas pamatnostādnēs un

2008. gada Kopienas pamatnostādnēs.

Minēto apliecina arī Jurijs Spiridonovs, kurš norāda,

ka: "Kā es minēju, viena no lietām, ko mēs... ko...

kas izveidojās no šī informatīvā ziņojuma, ko gatavoja tajā

brīdī, kad gan Juris Pūce, gan Daniels Pavļuts bija

ministrijā savās pozīcijās, bija tas, ka tika dots uzdevums

saskaņot valsts atbalstu ar Eiropas Komisiju. Bet šeit ir

jāprecizē - nebija dots uzdevums saskaņot visu valsts

atbalstu. Tajā brīdī Ekonomikas ministrijas speciālisti,

2013. gada augustā, ir pieņēmuši, ka vienīgais, kas ir

jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju, ir fakts, ka valsts ar

subsidēto elektroenerģijas nodokļa palīdzību daļēji

finansēs obligātā iepirkuma komponentes maksājumus. Tikai

šo daļu, nevis to, ka mēs vispār darbinām obligātā

iepirkuma komponentes sistēmu, bet tikai to, ka valsts arī

tajā piedalās."10.

Saskaņā ar likuma "Par tiesu varu" 16. pantu

spriedumam, kas stājies likumīgā spēkā, ir likuma spēks,

visiem tas ir obligāts, un pret to jāizturas ar tādu pašu

cieņu kā pret likumu.

Komisija nevērtē tiesas kompetences robežas, lemjot par

šāda rakstura jautājumiem.

5.1.3. kāpēc Latvija ir ilgstoši pieļāvusi,

ka tiek diskriminēta no Igaunijas un Lietuvas importētā

elektroenerģija?

Komisijas darbības laikā uz šo jautājumu

atbilde nav gūta.

5.2. Kādu informāciju (arī aprēķinus)

Latvija ir sniegusi Eiropas Komisijai EK lēmuma sagatavošanas

procesā? Vai Latvijas sniegtā informācija ir patiesa, pilnīga

un objektīvi ataino atbalsta sniegšanu elektroenerģijas

ražotājiem Latvijā (jo īpaši attiecībā uz to, ka Latvijas

iesniegtajos aprēķinos ir ņemts vērā viss elektroenerģijas

ražotājiem sniegtais atbalsts visā to darbības periodā

(elektrostaciju dzīves ciklā), kā arī to, ka Latvijā pirms

2007. gada pašmāju elektroenerģijas tirgus ir bijis slēgts

konkurencei)?

Saeimas lēmums par OIK bijis pārāk plašs un

vispārīgs. Iespējams, neatbilstošs tieši parlamentārās

komisijas darbībai, jo lielais apjoms un ierobežotie resursi

neļāva veikt pētniecību, analīzi un izmeklēšanu tieši šādā

rakursā.

5.3. Kuras institūcijas un amatpersonas ir

atbildīgas par komunikāciju ar Eiropas Komisiju attiecībā uz

Latvijas ieviestajām atbalsta sistēmām un atbalsta

pasākumiem, kā arī EK lēmuma sagatavošanas un pieņemšanas

procesā?

Par amatpersonu atbildību skat. ziņojuma 6.

punktu. Par komunikāciju ar Eiropas Komisiju attiecībā uz

Latvijas ieviestajām atbalsta sistēmām un atbalsta

pasākumiem, kā arī EK lēmuma sagatavošanas un pieņemšanas

procesā atbildīgas bija Ekonomikas ministrijas amatpersonas.

Konkrētas amatpersonas un to darbības periodi atspoguļoti

ministru prezidenta ziņojumā. 11

5.4. Kuras institūcijas un amatpersonas ir atbildīgas par

savlaicīgu patiesas, pilnīgas un objektīvas informācijas

sagatavošanu un iesniegšanu Eiropas Komisijai?

Nav konstatēta kādas institūcijas un amatpersonas vaina par

nesavlaicīgu informācijas sagatavošanu un iesniegšanu

Eiropas Komisijai - skat. atbildi uz 5.1.1. un 5.1.2.

apakšpunktu.

Komisijas rīcībā nav informācijas, ka Eiropas Komisijai

nebūtu sniegta patiesa, pilnīga vai objektīva

informācija.

5.5. Vai kādas institūcijas vai amatpersonas ir likušas

šķēršļus, kavējušas vai ietekmējušas savlaicīgu patiesas,

pilnīgas un objektīvas informācijas par Latvijā īstenoto un

plānoto atbalsta pasākumu ieviešanu sagatavošanu un

iesniegšanu Eiropas Komisijai?

Komisija nav konstatējusi tīšas darbības, kad kādas

institūcijas vai amatpersonas būtu likušas šķēršļus,

kavējušas vai ietekmējušas pētījumu, aprēķinu un novērtējumu

izstrādi. Iespējams, ka šādas darbības konstatēs

tiesībsargājošās institūcijas izmeklēšanas procesā

krimināllietā (skat. 6. jautājumu).

5.6. Kuras institūcijas un amatpersonas ir atbildīgas par

lēmumu pieņemšanu par Latvijas pieļautās diskriminācijas 80

miljonu euro apmērā kompensēšanu Igaunijai un

Lietuvai? Kādas institūcijas un amatpersonas ir pieņēmušas

lēmumus par šādas diskriminācijas kompensācijas risinājumiem

(par šīs naudas summas ieguldīšanu projektos, kas nāktu par

labu ārvalstu ražotājiem)? Vai šādi lēmumi atbilst Latvijas

tautsaimniecības interesēm?

Saeimas lēmums par OIK bijis pārāk plašs un vispārīgs.

Iespējams, neatbilstošs tieši parlamentārās komisijas

darbībai, jo lielais apjoms un ierobežotie resursi neļāva

veikt pētniecību, analīzi un izmeklēšanu tieši šādā

rakursā.

5.7. Vai Latvija ir pilnībā un atbilstoši izpildījusi

visus EK lēmumā minētos nosacījumus? Vai šajā sakarā Latvija

ir sniegusi Eiropas Komisijai informāciju, kas ir patiesa,

pilnīga un objektīvi ataino atbalsta sniegšanu

elektroenerģijas ražotājiem Latvijā?

Saeimas lēmums par OIK bijis pārāk plašs un vispārīgs.

Iespējams, neatbilstošs tieši parlamentārās komisijas

darbībai, jo lielais apjoms un ierobežotie resursi neļāva

veikt pētniecību, analīzi un izmeklēšanu tieši šādā

rakursā.

5.8. Vai EK lēmumā konstatēto neatbilstību un pārkāpumu

rezultātā Latvijas lietotājiem radītā kaitējuma nekavējoša

novēršana ir Latvijas tautsaimniecības interesēm atbilstoša

un samērīga?

Komisija secinājusi, ka šāds mehānisms nepastāv. Ņemot

vērā Komisijas darba laikā noskaidroto, ir pamats uzskatīt,

ka Latvijas lietotājiem radītā kaitējuma novēršana ir uzsākta

vēl pirms EK lēmuma pieņemšanas, bet tā nav bijusi

pietiekama, mainoties valdībām, ir mainījusies izskatāmo

jautājumu intensitāte.

5.9. Vai EK lēmumā konstatētās neatbilstības un pārkāpumi

rada pienākumu atbildīgajām institūcijām un amatpersonām

nekavējoties veikt visas nepieciešamās darbības, lai novērstu

EK lēmumā norādīto pārkāpumu rezultātā radīto kaitējumu

Latvijas lietotājiem?

Komisija secinājusi, ka šāds mehānisms nepastāv. EK

lēmumā konstatētās neatbilstības un pārkāpumi rada pienākumu

atbildīgajām institūcijām un amatpersonām nekavējoties veikt

visas nepieciešamās darbības, lai novērstu EK lēmumā norādīto

pārkāpumu rezultātā radīto kaitējumu Latvijas

lietotājiem.

5.10. Vai EK lēmumā konstatētās elektroenerģijas ražotāju

pārkompensācijas seku novēršana (kompensēšana Latvijas

lietotājiem) ilgstošā laika periodā, nevis nekavējoties ir

Latvijas tautsaimniecības interesēm atbilstoša un

samērīga?

EK lēmumā konstatētā elektroenerģijas ražotāju

pārkompensācijas seku novēršana (kompensēšana Latvijas

lietotājiem) ilgstošā laika periodā, nevis nekavējoties nav

Latvijas tautsaimniecības interesēm atbilstoša un samērīga.

Tomēr, šajā kontekstā jāskata arī iespēja šobrīd precīzi

aprēķināt nodarītā kaitējuma apmērus - vēl nav pabeigti

kriminālprocesi, nav veikts vispusīgs, komplekss un

aptverošs, aprēķinos balstīts pētījums, lai precīzi

aprēķinātu visu nodarīto kaitējumu. Tāpat, Komisija nav

konstatējusi skaidru politisko gribu šādus kompleksus

pētījumus veikt un, Komisija nav guvusi pārliecību par

politisko nostāju kaut ko kompensēt Latvijas iedzīvotājiem.

Šobrīd notiek diskusijas par OIK sistēmas sakārtošanu,

maksājumu minimizēšanu vai likvidēšanu. Domas dalās, un

viedokļi atšķiras. Latvijas valdībai nepieciešams uzņemties

atbildību un konceptuāli vienoties par tālāko ceļu šajā

jautājumā.

5.11. Kuras institūcijas un amatpersonas ir atbildīgas

par:

5.11.1. pilnvērtīgu Latvijas sabiedrības informēšanu par

EK lēmumu un tā sekām;

Par pilnvērtīgu Latvijas sabiedrības informēšanu par EK

lēmumu un tā sekām atbildīga bija Ekonomikas ministrija. Par

amatpersonu atbildību skat. ziņojuma 6.punktu.

5.11.2. lēmumu atteikties no EK lēmuma saņemšanas

latviešu valodā;

Skatīt 5.12 apakšpunktu.

5.11.3. savlaicīgu EK lēmuma tulkojuma latviešu valodā

sagatavošanu un publiskošanu?

Skatīt 5.12 apakšpunktu.

5.12. Vai EK lēmuma nepubliskošana un atteikšanās no tā

saņemšanas latviešu valodā, kā arī EK lēmuma tulkojuma

latviešu valodā savlaicīga nesagatavošana atbilst Latvijas

sabiedrības interesēm?

Kā izskanēja no uzaicināto personu skaidrojumiem, primāri

netika pieprasīts EK lēmums latviešu valodā tā iemesla dēļ,

lai lēmumu varētu saņemt ātrāk.

Protams, ka sabiedrības interesēs bija saņemt lēmumu

latviešu valodā, lai varētu ar to iepazīties, tādējādi

izvairoties no nevajadzīgas ažiotāžas un sabiedrības

neizpratnes. Bet, valsts institūcijām, kuru uzdevums bija

pēc iespējas ātrāk saņemt lēmumu, iespējams, prioritāte

bija saņemt šo lēmumu pēc iespējas ātrāk, lai varētu sākt

atbilstoši rīkoties.

5.13. Vai atbildīgās institūcijas un amatpersonas ir

savlaicīgi sniegušas patiesu, pilnīgu un objektīvu

informāciju par EK lēmumu?

Saeimas lēmums par OIK bijis pārāk plašs un vispārīgs.

Iespējams, neatbilstošs tieši parlamentārās komisijas

darbībai, jo lielais apjoms un ierobežotie resursi neļāva

veikt pētniecību, analīzi un izmeklēšanu tieši šādā rakursā.

EK nav izteikusi pretenzijas par informācijas sniegšanas

kavējumiem.

5.14. Vai EK lēmuma iztulkošanā un piemērošanā, kā arī

tajā norādīto neatbilstību un pārkāpumu novēršanā tiek

samērīgi ņemtas vērā gan Latvijas lietotāju, gan atbalsta

saņēmēju intereses?

Nav iespējams konstatēt, jo EK lēmums šo jomu nevērtē,

savukārt situācijas izvērtēšanai nepieciešams veikt apjomīgu

pētījumu, ko nepieļauj komisijas resursi un atvēlētais laika

ietvars.