6. pants

Par nodarīto

kaitējumu un tiesībaizsardzības institūciju rīcību

6.1. Kāds ir kopējais Latvijas tautsaimniecības

interesēm, Latvijas un Eiropas Savienības tiesību normām

neatbilstošas valsts atbalsta sistēmas elektroenerģijas

ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem un koģenerācijā

(arī jebkura veida un nosaukuma ar normatīvajiem aktiem

noteiktu un pieļautu līdz šim pastāvējušu atbalsta pasākumu

elektroenerģijas ražotājiem vai elektroenerģijas obligātā

iepirkuma pasākumu vai sistēmas) izveidošanas un darbības,

tās nepietiekamās uzraudzības un kontroles, kā arī

savlaicīgas nesaskaņošanas ar Eiropas Komisiju nodarītais

kaitējums Latvijas tautsaimniecībai?

Precīzu nodarīto kaitējumu Latvijas tautsaimniecībai nav

iespējams aprēķināt, jo obligātās iepirkumu komponente

turpina pastāvēt joprojām. Turpinās dažādas tiesvedības, ir

indikācijas par jaunām tiesvedībām, turpinās izmeklēšana

kriminālprocesos, kā rezultātā kopējais noradītā kaitējuma

aprēķins uz šo brīdi nav precīzi veicams.

6.2. Vai Latvijas tiesībaizsardzības institūcijas ir

savlaicīgi un efektīvi veikušas visas nepieciešamās darbības,

lai noskaidrotu Latvijas tautsaimniecībai nodarītā kaitējuma

apmēru, noskaidrotu tās amatpersonas, kuras nav godprātīgi

veikušas savus pienākumus un visas nepieciešamās darbības

atbilstoši to kompetencei, kuras ir likušas šķēršļus,

kavējušas vai ietekmējušas atbalsta piešķiršanas un

sniegšanas efektīvas uzraudzības un kontroles sistēmas

izveidošanu, kā arī efektīvu uzraudzību un kontroli pār

atbalsta piešķiršanu un sniegšanu un ir atbildīgas par

kaitējuma nodarīšanu Latvijas tautsaimniecībai, kā arī lai

atbildīgās personas sauktu pie likumā noteiktās

atbildības?

Tiesībsargājošās institūcijas ir rīkojušās,

tiklīdz saņemts signāls. Komisijai neradās šaubas par to, ka

Latvijas tiesībaizsardzības institūcijas ir savlaicīgi un

efektīvi veikušas visas nepieciešamās darbības, lai

noskaidrotu Latvijas tautsaimniecībai nodarītā kaitējuma

apmēru, noskaidrotu tās amatpersonas, kuras nav godprātīgi

veikušas savus pienākumus un visas nepieciešamās darbības

atbilstoši to kompetencei, kuras ir likušas šķēršļus,

kavējušas vai ietekmējušas atbalsta piešķiršanas un

sniegšanas efektīvas uzraudzības un kontroles sistēmas

izveidošanu, kā arī efektīvu uzraudzību un kontroli pār

atbalsta piešķiršanu un sniegšanu un ir atbildīgas par

kaitējuma nodarīšanu Latvijas tautsaimniecībai, kā arī lai

atbildīgās personas sauktu pie likumā noteiktās atbildības.

Komisija norāda, ka izmeklēšana uzsāktajās lietās turpinās,

Ekonomikas ministrija un AS "Sadales tīkls" cieši

sadarbojas ar izmeklēšanas iestādēm. Tāpat, gan Ekonomikas

ministrija gan AS "Sadales tīkls" pašas ir

iesniegušas pieteikumus tiesībsargājošajām institūcijām

sakarā ar aizdomām par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem.

Pēc AS "Sadales tīkls" iesnieguma ierosinātā

krimināllieta jau ir nodota tiesā iztiesāšanai.

6.3. Vai Latvijas tiesībaizsardzības institūcijas ir

savlaicīgi un efektīvi veikušas visas nepieciešamās darbības,

lai noskaidrotu, vai amatpersonas, kuras nav godprātīgi

veikušas savus pienākumus un visas nepieciešamās darbības

atbilstoši to kompetencei un Latvijas tautsaimniecības

interesēm, kuras ir likušas šķēršļus, kavējušas vai

ietekmējušas atbalsta piešķiršanas un sniegšanas efektīvas

uzraudzības un kontroles sistēmas izveidošanu, kā arī

efektīvu uzraudzību un kontroli pār atbalsta piešķiršanu un

sniegšanu:

6.3.1. nav tieši vai netieši guvušas personīgu labumu no

šādas rīcības (bezdarbības);

Tādas personas vēl nav identificētas. Šāda informācija nav

Komisijas rīcībā, tāpēc, ka, saskaņā ar kriminālprocesa

likuma 375. panta pirmo daļu, kriminālprocesa laikā

krimināllietā esošie materiāli ir izmeklēšanas noslēpums,

un ar tiem drīkst iepazīties amatpersonas, kuras veic

kriminālprocesu, kā arī personas, kurām minētās

amatpersonas attiecīgos materiālus uzrāda šajā likumā

paredzētajā kārtībā.

Pat ja Komisija būtu iepazinusies ar kriminālprocesā

esošajiem materiāliem, Komisijas funkcijās neietilps šo

materiālu vērtēšana - tā ir prokuratūras un tiesas

kompetence.

6.3.2. atbalsta saņēmēji nav prettiesiski tieši vai

netieši ietekmējuši vai motivējuši?

Pašlaik tādu ziņu nav. Šāda informācija nav Komisijas

rīcībā, tāpēc, ka, saskaņā ar kriminālprocesa likuma 375.

panta pirmo daļu, kriminālprocesa laikā krimināllietā

esošie materiāli ir izmeklēšanas noslēpums, un ar tiem

drīkst iepazīties amatpersonas, kuras veic kriminālprocesu,

kā arī personas, kurām minētās amatpersonas attiecīgos

materiālus uzrāda šajā likumā paredzētajā kārtībā.

Pat ja Komisija būtu iepazinusies ar kriminālprocesā

esošajiem materiāliem, Komisijas funkcijās neietilps šo

materiālu vērtēšana - tā ir prokuratūras un tiesas

kompetence.

6.4. Vai Latvijas tiesībaizsardzības

institūcijas ir savlaicīgi un efektīvi veikušas visas

nepieciešamās darbības, lai noskaidrotu (apstiprinātu vai

noliegtu), vai Latvijas tautsaimniecības interesēm, Latvijas

un Eiropas Savienības tiesību normām neatbilstošas valsts

atbalsta sistēmas elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem

energoresursiem un koģenerācijā (arī jebkura veida un

nosaukuma ar normatīvajiem aktiem noteiktu un pieļautu līdz

šim pastāvējušu atbalsta pasākumu elektroenerģijas ražotājiem

vai elektroenerģijas obligātā iepirkuma pasākumu vai

sistēmas) izveidošanas un darbības, tās nepietiekamās

uzraudzības un kontroles, kā arī savlaicīgas nesaskaņošanas

ar Eiropas Komisiju iemesls nav saistīts ar koruptīvām

darbībām?

Ar šo jautājumu Latvijas Republikas Saeima jau ir pēc

būtības noteikusi, ka pastāvošā valsts atbalsta sistēmas

elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem

un koģenerācijā ir neatbilstoša Latvijas tautsaimniecības

interesēm, Latvijas un Eiropas Savienības tiesību normām.

a) 2018. gada pavasarī prokuratūrā, atbilstoši

Prokuratūras likuma 16. panta otrās daļas pirmajam punktam,

tika izvērtēta Elektroenerģijas tirgus likuma normu

atbilstība Latvijas Republikas Satversmei.

Pārbaudes rezultātā, izmantojot Satversmes tiesas likuma

17. panta pirmās daļas 5.punktā noteiktās tiesības, 2018.

gada 19. aprīlī ģenerālprokurors Satversmes tiesā iesniedza

pieteikumu Elektroenerģijas tirgus likumā noteikto

pienākumu - publiskā tirgotāja izmaksas segt visiem

Latvijas elektroenerģijas galalietotājiem - atzīt par

neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 91. pantam un

105. panta otrajam teikumam.

Konkrēti, par neatbilstošām Latvijas Republikas

Satversmei, kurā noteikts, ka visi cilvēki Latvijā ir

vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā, un cilvēka tiesības

tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas, bet īpašumu

nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm, tika lūgts

atzīt Elektroenerģijas tirgus likuma 28. panta piektajā

daļā, 28.1 panta ceturtajā daļā, 30. panta trešajā daļā,

30.2 panta trešajā daļā, pārejas noteikumu 53.punktā

noteikto, ka publiskā tirgotāja izmaksas sedz visi

elektroenerģijas galalietotāji.

Pieteikumā analizēts arī 2017. gada 24. aprīlī

publicētais Eiropas Komisijas atzinums SA-43140 par

Latvijas valsts atbalstu atjaunojamajai enerģijai un

siltuma un elektroenerģijas ražošanai kopsakarā ar Eiropas

Savienības Tiesas 2015. gada 19. marta spriedumu lietā Nr.

C-672/13, secinot, ka Komisijas vēlāks saskaņojums nepadara

valsts atbalsta pasākumus par likumīgiem un nepiešķir

ieinteresētajām personām tiesisko paļāvību, citastarp, ka

atbalsts tiks turpināts.

Ar Satversmes tiesas 4. kolēģijas 2018. gada 21. maija

lēmumu pagarināts ģenerālprokurora pieteikuma izskatīšanas

termiņš, atzīstot, ka nepieciešama pieteikuma juridiskā

pamatojuma padziļināta analīze, dēļ kā pieteikums atzīstams

par sarežģītu.

Ar Satversmes tiesas 2018. gada 5. jūnija rīcības sēdes

lēmumu, pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 18. panta

pirmās daļas 4. punktu un vadoties no šā likuma 20. panta

piektās daļas 3.punkta un 71.daļas, atteikts

ierosināt lietu.

Satversmes tiesas likuma 18. panta pirmās daļas 4.

punkts paredz, ka pieteikumā par lietas ierosināšanu

jānorāda pieteikuma juridiskais pamatojums. Saskaņā ar šā

likuma 20. panta piektās daļas 3. punktu, izskatot

pieteikumus, kolēģija ir tiesīga atteikties ierosināt

lietu, ja pieteikums neatbilst likuma 18. panta prasībām,

bet atbilstoši šā likuma 20. panta 71. daļai, ja

kolēģija lemj par atteikšanos ierosināt lietu un tiesnesis

- kolēģijas loceklis - balso pret šādu kolēģijas nolēmumu,

turklāt viņam ir motivēti iebildumi, pieteikuma izskatīšanu

un lēmuma pieņemšanu nodod rīcības sēdei pilnā tiesas

sastāvā.

Saskaņā ar Satversmes tiesas reglamenta 60. punktu, ja

tiesnesim ir motivēti iebildumi pret kolēģijā sagatavoto

lēmumu par atteikšanos ierosināt lietu, kolēģijas

priekšsēdētājs par to informē tiesas priekšsēdētāju, kas

sasauc rīcības sēdi pieteikuma izskatīšanai. Minētais dod

pamatu secinājumam, ka tiesas kolēģijas viedoklis par

atteikšanos ierosināt lietu, nav bijis vienbalsīgs.

Atzīmējams arī, ka atbilstoši Satversmes tiesas reglamenta

58.punktam, gatavojot pieteikumu izskatīšanai, kolēģija vai

tiesnesis, ja nepieciešams, var uzaicināt pieteikuma

iesniedzēju sniegt papildu paskaidrojumus vai iesniegt

dokumentus, kā arī pieprasīt no institūcijas vai

amatpersonas, kas izdevusi apstrīdēto aktu, kā arī no

jebkuras valsts vai pašvaldību institūcijas, dokumentus un

ziņas, kas nepieciešamas, lai izlemtu jautājumu par lietas

ierosināšanu vai atteikšanos ierosināt lietu. Lietas

ierosināšanas stadijā prokuratūrai papildus informācija

netika pieprasīta.

b) Komisija pieturas pie viedokļa, ka Latvijas tiesību

aizsardzības institūcijas var rīkoties un uzsākt kādas

darbības korupcijas gadījumu izmeklēšanai tikai

Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā, proti, kad

kļuvis zināms kriminālprocesa uzsākšanas iemesls un pamats.

Ņemot vērā minēto, lielākā aktivitāte notikusi tikai pēc

2017. gada skandāla, kurš nāca klajā pēc TV3 raidījuma

"Nekā personīga" sižeta - proti pēc tam, kas

tiesībsargājošās institūcijas ir uzzinājušas par šādiem

iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem.

Tikšanās laikā ar Valsts policiju un, iepazīstoties ar

komisijas rīcībā esošajiem dokumentiem, komisija secināja,

ka Valsts policijas institūcijas nav novilcinājušas

izmeklēšanas procesu, kā arī visi procesi uzsākti

savlaicīgi. Tāpat Komisija pēc savas iniciatīvas ir

nosūtījusi Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrai

izvērtēšanai informāciju par iespējamiem noziedzīgiem

nodarījumiem.

Izmeklēšana par koruptīvām darbībām amatpersonu rīcībā

notiek uzsākto kriminālprocesu ietvaros, kas saistīti ar

pretlikumīgu labuma gūšanu no OIK shēmām.

Tiešajās sarunās noskaidrojās, ka kriminālprocesus par

vismaz 100 epizodēm izmeklē četri izmeklētāji, vairākos

gadījumos nepieciešamas sarežģītas un dārgas ekspertīzes,

kā arī tika skarta sen jau zināma un diskutēta tēma par

kvalificētu policijas darbinieku izglītības sistēmu un

komisija nonāca pie secinājuma, ka ir nepieciešams atjaunot

Policijas akadēmiju, kas gatavotu speciālistus tikai darbam

policijā ar noteiktu termiņu, kurā absolventam jāstrādā pēc

specialitātes12;

Valsts policijas priekšnieks I. Ķuzis informēja, ka

visas lietas13 ir apvienotas vienā pārvaldē -

atrodas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldē.

Lietas ir sadalītas trīs lielos blokos: