6. pants

1Par nodarīto

2kaitējumu un tiesībaizsardzības institūciju rīcību

36.1. Kāds ir kopējais Latvijas tautsaimniecības

4interesēm, Latvijas un Eiropas Savienības tiesību normām

5neatbilstošas valsts atbalsta sistēmas elektroenerģijas

6ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem un koģenerācijā

7(arī jebkura veida un nosaukuma ar normatīvajiem aktiem

8noteiktu un pieļautu līdz šim pastāvējušu atbalsta pasākumu

9elektroenerģijas ražotājiem vai elektroenerģijas obligātā

10iepirkuma pasākumu vai sistēmas) izveidošanas un darbības,

11tās nepietiekamās uzraudzības un kontroles, kā arī

12savlaicīgas nesaskaņošanas ar Eiropas Komisiju nodarītais

13kaitējums Latvijas tautsaimniecībai?

14Precīzu nodarīto kaitējumu Latvijas tautsaimniecībai nav

15iespējams aprēķināt, jo obligātās iepirkumu komponente

16turpina pastāvēt joprojām. Turpinās dažādas tiesvedības, ir

17indikācijas par jaunām tiesvedībām, turpinās izmeklēšana

18kriminālprocesos, kā rezultātā kopējais noradītā kaitējuma

19aprēķins uz šo brīdi nav precīzi veicams.

206.2. Vai Latvijas tiesībaizsardzības institūcijas ir

21savlaicīgi un efektīvi veikušas visas nepieciešamās darbības,

22lai noskaidrotu Latvijas tautsaimniecībai nodarītā kaitējuma

23apmēru, noskaidrotu tās amatpersonas, kuras nav godprātīgi

24veikušas savus pienākumus un visas nepieciešamās darbības

25atbilstoši to kompetencei, kuras ir likušas šķēršļus,

26kavējušas vai ietekmējušas atbalsta piešķiršanas un

27sniegšanas efektīvas uzraudzības un kontroles sistēmas

28izveidošanu, kā arī efektīvu uzraudzību un kontroli pār

29atbalsta piešķiršanu un sniegšanu un ir atbildīgas par

30kaitējuma nodarīšanu Latvijas tautsaimniecībai, kā arī lai

31atbildīgās personas sauktu pie likumā noteiktās

32atbildības?

33Tiesībsargājošās institūcijas ir rīkojušās,

34tiklīdz saņemts signāls. Komisijai neradās šaubas par to, ka

35Latvijas tiesībaizsardzības institūcijas ir savlaicīgi un

36efektīvi veikušas visas nepieciešamās darbības, lai

37noskaidrotu Latvijas tautsaimniecībai nodarītā kaitējuma

38apmēru, noskaidrotu tās amatpersonas, kuras nav godprātīgi

39veikušas savus pienākumus un visas nepieciešamās darbības

40atbilstoši to kompetencei, kuras ir likušas šķēršļus,

41kavējušas vai ietekmējušas atbalsta piešķiršanas un

42sniegšanas efektīvas uzraudzības un kontroles sistēmas

43izveidošanu, kā arī efektīvu uzraudzību un kontroli pār

44atbalsta piešķiršanu un sniegšanu un ir atbildīgas par

45kaitējuma nodarīšanu Latvijas tautsaimniecībai, kā arī lai

46atbildīgās personas sauktu pie likumā noteiktās atbildības.

47Komisija norāda, ka izmeklēšana uzsāktajās lietās turpinās,

48Ekonomikas ministrija un AS "Sadales tīkls" cieši

49sadarbojas ar izmeklēšanas iestādēm. Tāpat, gan Ekonomikas

50ministrija gan AS "Sadales tīkls" pašas ir

51iesniegušas pieteikumus tiesībsargājošajām institūcijām

52sakarā ar aizdomām par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem.

53Pēc AS "Sadales tīkls" iesnieguma ierosinātā

54krimināllieta jau ir nodota tiesā iztiesāšanai.

556.3. Vai Latvijas tiesībaizsardzības institūcijas ir

56savlaicīgi un efektīvi veikušas visas nepieciešamās darbības,

57lai noskaidrotu, vai amatpersonas, kuras nav godprātīgi

58veikušas savus pienākumus un visas nepieciešamās darbības

59atbilstoši to kompetencei un Latvijas tautsaimniecības

60interesēm, kuras ir likušas šķēršļus, kavējušas vai

61ietekmējušas atbalsta piešķiršanas un sniegšanas efektīvas

62uzraudzības un kontroles sistēmas izveidošanu, kā arī

63efektīvu uzraudzību un kontroli pār atbalsta piešķiršanu un

64sniegšanu:

656.3.1. nav tieši vai netieši guvušas personīgu labumu no

66šādas rīcības (bezdarbības);

67Tādas personas vēl nav identificētas. Šāda informācija nav

68Komisijas rīcībā, tāpēc, ka, saskaņā ar kriminālprocesa

69likuma 375. panta pirmo daļu, kriminālprocesa laikā

70krimināllietā esošie materiāli ir izmeklēšanas noslēpums,

71un ar tiem drīkst iepazīties amatpersonas, kuras veic

72kriminālprocesu, kā arī personas, kurām minētās

73amatpersonas attiecīgos materiālus uzrāda šajā likumā

74paredzētajā kārtībā.

75Pat ja Komisija būtu iepazinusies ar kriminālprocesā

76esošajiem materiāliem, Komisijas funkcijās neietilps šo

77materiālu vērtēšana - tā ir prokuratūras un tiesas

78kompetence.

796.3.2. atbalsta saņēmēji nav prettiesiski tieši vai

80netieši ietekmējuši vai motivējuši?

81Pašlaik tādu ziņu nav. Šāda informācija nav Komisijas

82rīcībā, tāpēc, ka, saskaņā ar kriminālprocesa likuma 375.

83panta pirmo daļu, kriminālprocesa laikā krimināllietā

84esošie materiāli ir izmeklēšanas noslēpums, un ar tiem

85drīkst iepazīties amatpersonas, kuras veic kriminālprocesu,

86kā arī personas, kurām minētās amatpersonas attiecīgos

87materiālus uzrāda šajā likumā paredzētajā kārtībā.

88Pat ja Komisija būtu iepazinusies ar kriminālprocesā

89esošajiem materiāliem, Komisijas funkcijās neietilps šo

90materiālu vērtēšana - tā ir prokuratūras un tiesas

91kompetence.

926.4. Vai Latvijas tiesībaizsardzības

93institūcijas ir savlaicīgi un efektīvi veikušas visas

94nepieciešamās darbības, lai noskaidrotu (apstiprinātu vai

95noliegtu), vai Latvijas tautsaimniecības interesēm, Latvijas

96un Eiropas Savienības tiesību normām neatbilstošas valsts

97atbalsta sistēmas elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem

98energoresursiem un koģenerācijā (arī jebkura veida un

99nosaukuma ar normatīvajiem aktiem noteiktu un pieļautu līdz

100šim pastāvējušu atbalsta pasākumu elektroenerģijas ražotājiem

101vai elektroenerģijas obligātā iepirkuma pasākumu vai

102sistēmas) izveidošanas un darbības, tās nepietiekamās

103uzraudzības un kontroles, kā arī savlaicīgas nesaskaņošanas

104ar Eiropas Komisiju iemesls nav saistīts ar koruptīvām

105darbībām?

106Ar šo jautājumu Latvijas Republikas Saeima jau ir pēc

107būtības noteikusi, ka pastāvošā valsts atbalsta sistēmas

108elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem

109un koģenerācijā ir neatbilstoša Latvijas tautsaimniecības

110interesēm, Latvijas un Eiropas Savienības tiesību normām.

111a) 2018. gada pavasarī prokuratūrā, atbilstoši

112Prokuratūras likuma 16. panta otrās daļas pirmajam punktam,

113tika izvērtēta Elektroenerģijas tirgus likuma normu

114atbilstība Latvijas Republikas Satversmei.

115Pārbaudes rezultātā, izmantojot Satversmes tiesas likuma

11617. panta pirmās daļas 5.punktā noteiktās tiesības, 2018.

117gada 19. aprīlī ģenerālprokurors Satversmes tiesā iesniedza

118pieteikumu Elektroenerģijas tirgus likumā noteikto

119pienākumu - publiskā tirgotāja izmaksas segt visiem

120Latvijas elektroenerģijas galalietotājiem - atzīt par

121neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 91. pantam un

122105. panta otrajam teikumam.

123Konkrēti, par neatbilstošām Latvijas Republikas

124Satversmei, kurā noteikts, ka visi cilvēki Latvijā ir

125vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā, un cilvēka tiesības

126tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas, bet īpašumu

127nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm, tika lūgts

128atzīt Elektroenerģijas tirgus likuma 28. panta piektajā

129daļā, 28.1 panta ceturtajā daļā, 30. panta trešajā daļā,

13030.2 panta trešajā daļā, pārejas noteikumu 53.punktā

131noteikto, ka publiskā tirgotāja izmaksas sedz visi

132elektroenerģijas galalietotāji.

133Pieteikumā analizēts arī 2017. gada 24. aprīlī

134publicētais Eiropas Komisijas atzinums SA-43140 par

135Latvijas valsts atbalstu atjaunojamajai enerģijai un

136siltuma un elektroenerģijas ražošanai kopsakarā ar Eiropas

137Savienības Tiesas 2015. gada 19. marta spriedumu lietā Nr.

138C-672/13, secinot, ka Komisijas vēlāks saskaņojums nepadara

139valsts atbalsta pasākumus par likumīgiem un nepiešķir

140ieinteresētajām personām tiesisko paļāvību, citastarp, ka

141atbalsts tiks turpināts.

142Ar Satversmes tiesas 4. kolēģijas 2018. gada 21. maija

143lēmumu pagarināts ģenerālprokurora pieteikuma izskatīšanas

144termiņš, atzīstot, ka nepieciešama pieteikuma juridiskā

145pamatojuma padziļināta analīze, dēļ kā pieteikums atzīstams

146par sarežģītu.

147Ar Satversmes tiesas 2018. gada 5. jūnija rīcības sēdes

148lēmumu, pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 18. panta

149pirmās daļas 4. punktu un vadoties no šā likuma 20. panta

150piektās daļas 3.punkta un 71.daļas, atteikts

151ierosināt lietu.

152Satversmes tiesas likuma 18. panta pirmās daļas 4.

153punkts paredz, ka pieteikumā par lietas ierosināšanu

154jānorāda pieteikuma juridiskais pamatojums. Saskaņā ar šā

155likuma 20. panta piektās daļas 3. punktu, izskatot

156pieteikumus, kolēģija ir tiesīga atteikties ierosināt

157lietu, ja pieteikums neatbilst likuma 18. panta prasībām,

158bet atbilstoši šā likuma 20. panta 71. daļai, ja

159kolēģija lemj par atteikšanos ierosināt lietu un tiesnesis

160- kolēģijas loceklis - balso pret šādu kolēģijas nolēmumu,

161turklāt viņam ir motivēti iebildumi, pieteikuma izskatīšanu

162un lēmuma pieņemšanu nodod rīcības sēdei pilnā tiesas

163sastāvā.

164Saskaņā ar Satversmes tiesas reglamenta 60. punktu, ja

165tiesnesim ir motivēti iebildumi pret kolēģijā sagatavoto

166lēmumu par atteikšanos ierosināt lietu, kolēģijas

167priekšsēdētājs par to informē tiesas priekšsēdētāju, kas

168sasauc rīcības sēdi pieteikuma izskatīšanai. Minētais dod

169pamatu secinājumam, ka tiesas kolēģijas viedoklis par

170atteikšanos ierosināt lietu, nav bijis vienbalsīgs.

171Atzīmējams arī, ka atbilstoši Satversmes tiesas reglamenta

17258.punktam, gatavojot pieteikumu izskatīšanai, kolēģija vai

173tiesnesis, ja nepieciešams, var uzaicināt pieteikuma

174iesniedzēju sniegt papildu paskaidrojumus vai iesniegt

175dokumentus, kā arī pieprasīt no institūcijas vai

176amatpersonas, kas izdevusi apstrīdēto aktu, kā arī no

177jebkuras valsts vai pašvaldību institūcijas, dokumentus un

178ziņas, kas nepieciešamas, lai izlemtu jautājumu par lietas

179ierosināšanu vai atteikšanos ierosināt lietu. Lietas

180ierosināšanas stadijā prokuratūrai papildus informācija

181netika pieprasīta.

182b) Komisija pieturas pie viedokļa, ka Latvijas tiesību

183aizsardzības institūcijas var rīkoties un uzsākt kādas

184darbības korupcijas gadījumu izmeklēšanai tikai

185Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā, proti, kad

186kļuvis zināms kriminālprocesa uzsākšanas iemesls un pamats.

187Ņemot vērā minēto, lielākā aktivitāte notikusi tikai pēc

1882017. gada skandāla, kurš nāca klajā pēc TV3 raidījuma

189"Nekā personīga" sižeta - proti pēc tam, kas

190tiesībsargājošās institūcijas ir uzzinājušas par šādiem

191iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem.

192Tikšanās laikā ar Valsts policiju un, iepazīstoties ar

193komisijas rīcībā esošajiem dokumentiem, komisija secināja,

194ka Valsts policijas institūcijas nav novilcinājušas

195izmeklēšanas procesu, kā arī visi procesi uzsākti

196savlaicīgi. Tāpat Komisija pēc savas iniciatīvas ir

197nosūtījusi Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrai

198izvērtēšanai informāciju par iespējamiem noziedzīgiem

199nodarījumiem.

200Izmeklēšana par koruptīvām darbībām amatpersonu rīcībā

201notiek uzsākto kriminālprocesu ietvaros, kas saistīti ar

202pretlikumīgu labuma gūšanu no OIK shēmām.

203Tiešajās sarunās noskaidrojās, ka kriminālprocesus par

204vismaz 100 epizodēm izmeklē četri izmeklētāji, vairākos

205gadījumos nepieciešamas sarežģītas un dārgas ekspertīzes,

206kā arī tika skarta sen jau zināma un diskutēta tēma par

207kvalificētu policijas darbinieku izglītības sistēmu un

208komisija nonāca pie secinājuma, ka ir nepieciešams atjaunot

209Policijas akadēmiju, kas gatavotu speciālistus tikai darbam

210policijā ar noteiktu termiņu, kurā absolventam jāstrādā pēc

211specialitātes12;

212Valsts policijas priekšnieks I. Ķuzis informēja, ka

213visas lietas13 ir apvienotas vienā pārvaldē -

214atrodas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldē.

215Lietas ir sadalītas trīs lielos blokos: