Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par valstij piederošo 75 % bankas "Citadele" akciju pārdošanas procesa virzību, pārdošanas cenas un tālākpārdošanas aizlieguma termiņa noteikšanas kritērijiem, akciju pārdošanas līgumā ietvertajiem noteikumiem, izdevumiem pārdošanas konsultantiem un sabiedrisko attiecību pakalpojumiem pārdošanas procesā galaziņojums

120. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Ministru kabineta rīcība bankas "Citadele"

pārdošanā noveda, iespējams, pie zemākās cenas, respektīvi,

pircēja piedāvātās cenas akceptēšanas, neraugoties uz bankas

sasniegtajiem rezultātiem un prognozēto attīstību.

120.1. Ministru kabineta rīcība neliecināja, ka tam ir skaidrs

priekšstats par bankas "Citadele" iespējamo pārdošanas

cenu, jo Ministru kabinets pilnībā uzticējās Investora

piedāvājumam.

120.2. Privatizācijas aģentūra nebija aprēķinājusi bankas

"Citadele" iespējamo pārdošanas cenu (vai noteikusi

cenu diapazonu), kas tiktu izmantots salīdzināšanai ar 75 %

bankas "Citadele" akciju pirkšanas piedāvājumiem.

120.3. Valstij būs iespējams tikai daļēji atgūt Parex

bankas restrukturizācijas procesā ieguldītos naudas līdzekļus.

Aplēses liecina, ka paredzamā neatgūstamā summa var būt 500 milj.

līdz 700 milj. EUR.

120.4. Bankas "Citadele" pārdošanas darījuma

sagatavošana un īstenošana ir noritējusi ļoti ilgā laikā, kas,

iespējams, radīja nelietderīgas izmaksas. Nav pamatojuma tam, ka

Privatizācijas aģentūra necentās analizēt iespēju turpināt

pārdošanas darījumu pēc tam, kad konsultants Nomura 2011.

gada decembrī ieteica atlikt pārdošanas procesu un gaidīt

labvēlīgāku situāciju finanšu tirgū. Tāpat nav pamatojuma

Ministru kabineta 2013. gada 16. jūlija lēmumam, kura rezultātā

bankas "Citadele' pārdošanas process tika pārtraukts uz 16

mēnešiem Komisija uzskata, ka atsevišķi starptautiskajiem

konsultantiem dotie uzdevumi bija ar apšaubāmu lietderību,

piemēram, uzdevums izvērtēt IPO iespējamību tad, kad līdz EK

noteiktajam pārdošanas galatermiņam ir atlicis gads, kā arī

kritēriju neizstrādāšana, saskaņā ar kuriem ERAB varētu kādu no

potenciālajiem bankas pircējiem atzīt par nepieņemamu. Komisija

nav ieguvusi informāciju, ka iespēja veikt IPO būtu analizēta,

uzsākot bankas pārdošanu 2010. gadā.

120.5. Privatizācijas aģentūras valdes locekļu A. Spridzāna un

G. Lauska atkāpšanās no amata 2014. gada 3. novembrī nav

vērtējama viennozīmīgi. Var atzīt, ka atkāpšanās no amatiem bija

vienīgā iespējamā amatpersonu rīcība, kā protestēt pret spiedienu

veikt nepieņemamas darbības, tādējādi pievēršot sabiedrības

uzmanību aizdomīgiem bankas "Citadele" pirkuma līguma

nosacījumiem. Tomēr atkāpties no amatiem, brīdī, kad jau bija

izraudzīts Investors un sagatavots līguma projekts, Latvijas

puses vienpusējs mēģinājums mainīt termiņu varēja novest pie

darījuma pārtraukšanas vai arī dotu iespēju Ripplewood

Advisors LLC (T. Kolinsam) ierosināt fiksēto akciju

pārdošanas cenas samazināšanu. No amatpersonu paskaidrojumiem

Komisija nav guvusi pārliecību, ka Privatizācijas aģentūras

valdes locekļiem bija rīcības plāns, kas, panākot Līguma

noslēgšanas termiņa pagarinājumu, dotu iespēju iegūt labvēlīgākus

akciju pārdošanas nosacījumus.

120.6. Bankas "Citadele" pārdošanas termiņš bija

noteikts un zināms visām potenciālajām darījuma pusēm. Komisijai

ir radies ieskats, ka Privatizācijas aģentūra nav spējusi

nodrošināt savlaicīgu lēmumu pieņemšanu un kopš 2009. gada,

kad tā kļuva par akciju valdītāju, nav pienācīgi veikusi akciju

pārdošanas darījuma vadību. Komisija uzskata, ka bankas

"Citadele" pārdošanas process radīja izmaksas, kuras

varēja samazināt, ja banka tiktu pārdota bez novilcināšanas.

120.7. Sabiedrība netika informēta par darījumiem ar valsts

īpašumu, un tādējādi netika īstenoti labas pārvaldības principi.

Bankas "Citadele" darījumā iesaistītās valsts

amatpersonas nav vadījušās pēc profesionāli sagatavota

komunikāciju plāna, bet informāciju medijiem un sabiedrībai ir

sniegušas haotiski, nepārdomāti, radot labvēlīgu vidi baumām un

pretrunīgai informācijas interpretācijai.