6. punkts

1Apstrīdētajā normā noteiktais tiesību ierobežojums

2ir nepieciešams, ja nepastāv citi līdzekļi, kuri būtu tikpat

3iedarbīgi un kurus izvēloties pamattiesības tiktu ierobežotas

4mazāk (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2005. gada 13. maija

5sprieduma lietā Nr. 2004-18-0106 secinājumu daļas 19.

6punktu). Satversmes tiesai jāpārbauda, vai likumdevējs,

7ierobežojot personas pamattiesības, ir pienācīgi izvērtējis, vai

8nepastāv alternatīvi līdzekļi, kas personai Satversmē noteiktās

9pamattiesības aizskartu mazāk (sk., piemēram, Satversmes

10tiesas 2011. gada 27. janvāra sprieduma lietā Nr. 2010-22-01

1112.4.2. punktu). Citstarp pamatojoties uz objektīvās

12izmeklēšanas principu, Satversmes tiesai ir jāmeklē un jāvērtē

13alternatīvie līdzekļi (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2013.

14gada 5. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2012-20-03 11.2. punktu, kā

15arī: Statkus S. Samērīguma otrais elements - pamattiesību

16ierobežojuma nepieciešamība. Jurista Vārds, 2017. gada 19.

17augusts, Nr. 36).

18Pēc Pieteikumu iesniedzēju ieskata, likumdevējs nebija

19izvērtējis alternatīvus līdzekļus, ar kuriem būtu iespējams

20sasniegt pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķi. Savukārt

21Saeima uzsvēra, ka iespējas izmantot alternatīvus līdzekļus

22konkrētajā situācijā ir ļoti ierobežotas un vienīgi apstrīdēto

23normu regulējums var efektīvi nodrošināt leģitīmā mērķa

24sasniegšanu.

25Lai noteiktu tādu piespiedu nomas maksas regulējumu, kurš

26nebūtu pretrunā ar Satversmi, izvērtējums par to, kā šo nomas

27maksu salīdzināt ar citām līdzīgām situācijām, jāveic

28likumdevējam. Uzskatu, ka piespiedu nomas attiecības, kas

29veidojas starp vairākām privātpersonām, ir salīdzināmas ar

30situāciju, kad privātpersonām piederoša daudzdzīvokļu māja

31atrodas uz publiskai personai piekrītoša vai piederoša

32zemesgabala. Minētās tiesiskās attiecības citstarp tiek regulētas

33ar Ministru kabineta 2007. gada 30. oktobra noteikumiem Nr. 735

34"Noteikumi par publiskas personas zemes nomu" (turpmāk

35- arī Noteikumi Nr. 735). Saskaņā ar šo noteikumu 7.2.

36apakšpunktu no 2010. gada 1. janvāra apbūvēta zemesgabala nomas

37maksu gadā nosaka 1,5 procentu apmērā no zemes kadastrālās

38vērtības. Savukārt atbilstoši Noteikumu Nr. 735 7.1

39punktam nomnieks papildus nomas maksai maksā iznomātājam likumos

40noteiktos nodokļus. Tiesas sēdē Saeimas pārstāvis S. Bērtaitis

41norādīja, ka Noteikumi Nr. 735 ir vērsti uz to, lai izvairītos no

42publisko līdzekļu izšķērdēšanas. Proti, šādas piespiedu nomas

43maksas likmei ir jābūt tādai, lai nenotiktu valsts līdzekļu

44izšķērdēšana (sk. 2018. gada 6. marta tiesas sēdes stenogrammu

45lietas materiālu 6. sēj. 145. lp.).

46Nosakot apstrīdētajās normās piespiedu nomas maksas apmēru,

47Saeima ir ņēmusi vērā, ka zemes īpašnieks maksās arī nekustamā

48īpašuma nodokli par zemi. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka viens

49no apstākļiem, kas jāņem vērā, lai noteiktu, vai apstrīdētajās

50normās noteiktais piespiedu nomas maksas maksimālais apmērs pilda

51atlīdzības funkciju, ir zemes īpašnieka pienākums maksāt

52nekustamā īpašuma nodokli (sk. Satversmes tiesas 2009. gada

5315. aprīļa sprieduma lietā sprieduma lietā Nr. 2008-36-01 15.3.

54punktu). Regulējums, kas noteica nomnieka pienākumu papildus

55nomas maksai kompensēt iznomātājam nekustamā īpašuma nodokļa par

56zemi maksājumu, Likumā par dzīvojamo māju privatizāciju nav spēkā

57kopš 2014. gada 1. oktobra, bet Likumā par zemes reformu pilsētās

58- kopš 2015. gada 1. janvāra.

59Zemes īpašniekam ir pienākums normatīvajos aktos noteiktajā

60termiņā maksāt nekustamā īpašuma nodokli par zemi neatkarīgi no

61tā, vai viņš ir vienojies ar daudzdzīvokļu mājas īpašniekiem par

62piespiedu nomas maksas apmēru. Proti, regulējums, kas nenosaka

63konkrētu piespiedu nomas maksas apmēru, bet gan tikai maksimāli

64pieļaujamo maksu ar formulējumu "līdz", var radīt

65situāciju, ka gadījumā, ja starp pusēm nav panākta vienošanās,

66ienākums no īpašuma netiek gūts, bet zemes īpašniekam ir jāsedz

67īpašuma uzturēšanas izdevumi un jāmaksā nekustamā īpašuma

68nodoklis. Arī apstrīdētās normas var radīt situāciju, ka nomas

69maksas apmērs nav noteikts, jo zemes īpašnieks un dzīvokļa

70īpašnieks par to nevar vienoties, bet zemes īpašniekam arī šajā

71laikā jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis. Turklāt apstrīdētās

72normas nedod iespēju piedzīt nomas maksu vienkāršotā veidā -

73parāda ārpustiesas atgūšanas procedūrā, brīdinājuma kārtībā vai

74ceļot maza apmēra prasību (sk. arī pieteikumu lietas materiālu

751. sēj. 6. lp.).

76Turpretī Noteikumos Nr. 735 piespiedu nomas maksas apmērs un

77pienākums kompensēt nekustamā īpašuma nodokli ir precīzi

78regulēts. Proti, starp pusēm nevar pastāvēt strīds par nomas

79maksas apmēru. Noteikumu Nr. 735 regulējums ļauj iznomātājam

80piespiedu nomas maksas un minētās kompensācijas piedziņai

81izmantot Civilprocesa likumā paredzētās t.s. "vienkāršotās

82procedūras". Tādējādi, salīdzinot piespiedu nomas maksas

83regulējumu, kas ietverts Noteikumos Nr. 735, ar apstrīdēto normu

84regulējumu, secināms, ka piespiedu nomas attiecībās zemes

85īpašnieks - privātpersona - atrodas nelabvēlīgākā situācijā nekā

86publiska persona. Šādu situāciju nevar uzskatīt par atbilstošu

87taisnīguma principam, un to nevar attaisnot ar publisko līdzekļu

88izšķērdēšanas novēršanu. Konkrētajā gadījumā par taisnīgu

89piespiedu nomas maksas regulējumu būtu uzskatāms tāds, kas ļauj

90saņemt pienācīgu atlīdzību par zemes iznomāšanu, vienlaicīgi

91dodot iespēju zemes īpašniekam samaksāt nekustamā īpašuma nodokli

92un piedzīt vismaz daļu no piespiedu nomas maksas arī tad, ja

93starp pusēm nav panākta vienošanās.

94Tādējādi uzskatu, ka pastāv

95alternatīvi līdzekļi, ar kuriem pamattiesību ierobežojuma

96leģitīmais mērķis varētu tikt sasniegts tādā pašā kvalitātē,

97vienlaikus mazāk ierobežojot zemes īpašnieku tiesības.

98Līdz ar to apstrīdētās normas

99neatbilst samērīguma principam un Satversmes 105. pantam.

100Satversmes tiesas tiesnesis G.

101Kusiņš

102Rīgā 2018. gada 26. aprīlī