5. pants

Lai izskatāmajā lietā izvērtētu, vai apstrīdētās

normas atbilst Satversmei, Spriedumā bija jānoskaidro, vai

apstrīdētajās normās ietvertajam ierobežojumam ir leģitīms

mērķis, vai apstrīdētās normas piemērotas leģitīmā mērķa

sasniegšanai un šāds ierobežojums ir nepieciešams.

Satversmes tiesa jau ir atzinusi, ka piespiedu nomas maksas

apmēra ierobežojums ir vērsts uz to, lai pasargātu dzīvokļu

īpašniekus no nesamērīgi augstiem mājas uzturēšanas izdevumiem.

Tādējādi šāda ierobežojuma leģitīmais mērķis ir citu cilvēku

tiesību aizsardzība (sk. Satversmes tiesas 2009. gada 15.

aprīļa sprieduma lietā Nr. 2008-36-01 12.1. punktu un 2011. gada

27. janvāra sprieduma lietā Nr. 2010-22-01 12.3. punktu).

Turklāt apstrīdētās normas ir piemērots līdzeklis ierobežojuma

leģitīmā mērķa sasniegšanai (sk. Satversmes tiesas 2009. gada

15. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2008-36-01 14.1. punktu).

Arī izskatāmajā lietā no Atbildīgās komisijas un

Apakškomisijas sēdēs norādītā secināms, ka apstrīdētās normas

pieņemtas ar mērķi aizsargāt dzīvokļu īpašnieku tiesības (sk.

Apakškomisijas 2017. gada 5. aprīļa sēdes un Atbildīgās komisijas

2017. gada 17. maija sēdes audioierakstus lietas materiālu 2.

sēj.). Tādējādi ir saskatāma cēloņsakarība starp

apstrīdētajām normām un tajās ietvertā zemes īpašnieku

pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķi. Proti, apstrīdētās

normas procentuāli ierobežo nomas maksas maksimālo apmēru

situācijās, kad zemes īpašnieks un dzīvokļa īpašnieks nespēj

vienoties.

Līdz ar to uzskatu, ka apstrīdētajām

normām ir leģitīms mērķis un tās ir piemērotas leģitīmā mērķa

sasniegšanai.