5. punkts

1Lai izskatāmajā lietā izvērtētu, vai apstrīdētās

2normas atbilst Satversmei, Spriedumā bija jānoskaidro, vai

3apstrīdētajās normās ietvertajam ierobežojumam ir leģitīms

4mērķis, vai apstrīdētās normas piemērotas leģitīmā mērķa

5sasniegšanai un šāds ierobežojums ir nepieciešams.

6Satversmes tiesa jau ir atzinusi, ka piespiedu nomas maksas

7apmēra ierobežojums ir vērsts uz to, lai pasargātu dzīvokļu

8īpašniekus no nesamērīgi augstiem mājas uzturēšanas izdevumiem.

9Tādējādi šāda ierobežojuma leģitīmais mērķis ir citu cilvēku

10tiesību aizsardzība (sk. Satversmes tiesas 2009. gada 15.

11aprīļa sprieduma lietā Nr. 2008-36-01 12.1. punktu un 2011. gada

1227. janvāra sprieduma lietā Nr. 2010-22-01 12.3. punktu).

13Turklāt apstrīdētās normas ir piemērots līdzeklis ierobežojuma

14leģitīmā mērķa sasniegšanai (sk. Satversmes tiesas 2009. gada

1515. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2008-36-01 14.1. punktu).

16Arī izskatāmajā lietā no Atbildīgās komisijas un

17Apakškomisijas sēdēs norādītā secināms, ka apstrīdētās normas

18pieņemtas ar mērķi aizsargāt dzīvokļu īpašnieku tiesības (sk.

19Apakškomisijas 2017. gada 5. aprīļa sēdes un Atbildīgās komisijas

202017. gada 17. maija sēdes audioierakstus lietas materiālu 2.

21sēj.). Tādējādi ir saskatāma cēloņsakarība starp

22apstrīdētajām normām un tajās ietvertā zemes īpašnieku

23pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķi. Proti, apstrīdētās

24normas procentuāli ierobežo nomas maksas maksimālo apmēru

25situācijās, kad zemes īpašnieks un dzīvokļa īpašnieks nespēj

26vienoties.

27Līdz ar to uzskatu, ka apstrīdētajām

28normām ir leģitīms mērķis un tās ir piemērotas leģitīmā mērķa

29sasniegšanai.