9. pants

1Papildus minētajiem argumentiem un secinājumiem

2nepieciešams vērst uzmanību uz vairākām tiesiska rakstura

3problēmām, kuras Spriedumā nav pamatoti izvērtētas.

49.1. Spriedumā tiesa citastarp analizējusi to, ka

5apstrīdētās normas tika pieņemtas valsts budžeta likumprojektu

6paketes ietvaros. Piekrītot Satversmes tiesas secinājumiem par

7parlamentārās procedūras īpatnībām valsts budžeta pieņemšanā,

8jāatzīmē, ka tiesa nesniedz pietiekami pamatotus argumentus tam,

9kāpēc grozījumi likumā "Par valsts sociālo

10apdrošināšanu" varēja tikt izdarīti valsts budžeta

11likumprojektu paketes pieņemšanas ietvaros.

12Sprieduma 24. punktā norādīts, ka likuma "Par valsts

13sociālo apdrošināšanu" 5. panta ceturtās daļas otrajā

14teikumā "paredzēto sociālās apdrošināšanas iemaksu uzskaites

15kārtību var uzskatīt par sociālās apdrošināšanas sistēmas

16reformu". Nevar piekrist apgalvojumam, ka izdarītie likuma

17grozījumi ir uzskatāmi par reformu. Likumdevējs ir likumā

18deklarējis faktisko sociālās apdrošināšanas iemaksu kārtību

19attiecībā uz pensiju apdrošināšanu, taču nav grozījis likumu tā,

20lai ieviestu šo kārtību un nodrošinātu tās efektivitāti un

21pienācīgu administrēšanu.

22Tādējādi ar apstrīdētajām normām

23izdarītie grozījumi sociālās apdrošināšanas iemaksu uzskaites

24kārtībā nav uzskatāmi par reformu, un tāpēc var piekrist

25Sprieduma 15. punktā izteiktajam secinājumam, ka apstrīdētās

26normas varēja iekļaut un pieņemt budžeta likumprojektu

27paketē.

289.2. Piekrītot Spriedumā konstatētajam, ka apstrīdētās

29normas ir vērstas uz speciālā budžeta ieņēmumu un izdevumu

30līdzsvarošanu, nevar piekrist Sprieduma 19. punktā secinātajam,

31ka tās vērstas arī uz ēnu ekonomikas apkarošanu un veicina

32personas ieinteresētību maksāt nodokļus.

33Neatkarīgi no tā, vai sociālās apdrošināšanas iemaksu uzskaite

34balstās uz deklarētajām vai faktiski veiktajām iemaksām, abos

35gadījumos darba ņēmējs ir stājies legālās darba tiesiskajās

36attiecībās. Proti, viņa darba atlīdzība ir zināma un darba alga

37netiek izmaksāta "aploksnē". Apstrīdētās normas nav

38saistītas ar darba ņēmēja nodokļu maksāšanas pienākuma izpildi.

39Tas, vai darba devējs pilda savu pienākumu veikt sociālās

40apdrošināšanas iemaksas, nav atkarīgs no darba ņēmēja vēlmes un

41ieinteresētības maksāt nodokļus.

42Speciālā budžeta ieņēmumu un izdevumu sabalansētība apstrīdēto

43normu kontekstā nozīmē deklarēto un faktiski samaksāto nodokļu

44savstarpējo atbilstību. Atalgojums, kas tiek maksāts

45"aploksnēs" vai nelegāli nodarbinātām personām, netiek

46deklarēts. Tātad par šo nedeklarēto ienākumu darba ņēmējs arī

47nevar pretendēt uz sociālo nodrošinājumu. Taču tas neizjauc

48līdzsvaru speciālajā budžetā, proti, nerada neatbilstību starp

49deklarētajām un reāli veiktajām iemaksām. Līdzsvaru speciālajā

50budžetā izjauc neatbilstība starp deklarētajiem un faktiski

51samaksātajiem nodokļiem.

52Nav iespējams izslēgt, ka apstrīdētajām normām var būt arī

53negatīvs efekts. Ievērojot pēdējos gados paustās šaubas par

54pensiju sistēmas stabilitāti un Spriedumā atzīto likumdevēja

55plašo rīcības brīvību sociālo tiesību jomā, darba ņēmējam var

56veidoties pārliecība, ka valsts garantē tikai noteiktu minimālo

57nodrošinājumu. Līdz ar to indivīdam it kā vajadzētu paļauties

58tikai uz paša veidoto sociālo nodrošinājumu vecumdienām,

59piemēram, ieguldot līdzekļus uzticamos apdrošināšanas fondos

60ārvalstīs. Šādam mērķim visai vilinoši būtu izmantot

61"aploksnē" saņemto atlīdzību par darbu, jo darba

62ņēmējam tā varētu būt lielāka (netiek ieturēts ne iedzīvotāju

63ienākuma nodoklis, ne sociālās apdrošināšanas iemaksas), bet

64darba devējam - mazāka izmaksa (netiek segta sociālās

65apdrošināšanas iemaksu daļa, kas jāveic darba devējam).

66Piekrītot Sprieduma 19. punktā

67norādītajam, ka nelegālā nodarbinātība rada būtisku kaitējumu

68speciālā budžeta finansiālajai ilgtspējai, tomēr jāsecina, ka

69apstrīdētās normas nav vērstas uz ēnu ekonomikas apkarošanu, jo

70nemazinās nelegālo nodarbinātību un darba algas izmaksu

71"aploksnēs".

72Rīgā 2012.gada 2.janvārī

73Satversmes tiesas tiesneši:

74G.Kūtris

75U.Ķinis

76S.Osipova