101. pantsparedz virkni gadījumu, kad darba devējam ir

paredz virkni gadījumu, kad darba devējam ir

1tiesības uzteikt darba līgumu darbiniekam. Atkarībā no konkrēta

2uzteikuma pamata personām rodas atšķirīgas tiesiskās sekas,

3citstarp attiecībā uz uzteikuma termiņu un atlaišanas pabalstu.

4Tādējādi, piemērojot apstrīdētās normas konkrētam pedagogam vai

5izglītības iestādes vadītājam, Darba likuma izpratnē viņam var

6rasties atšķirīgas tiesiskās sekas atkarībā no tā, kādu

7"faktisko pamatojumu" izvēlas darba devējs, lai gan pēc

8būtības darba attiecības tiek izbeigtas Izglītības likumā

9definēto lojalitātes prasību pārkāpuma dēļ. Darba devēja un

10darbinieka strīds šādā gadījumā attiecīgi risināms vispārējās

11jurisdikcijas tiesā Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Ja

12persona nepiekrīt IKVD lēmumam par lojalitātes prasību pārkāpumu

13un līdz ar to arī darba tiesisko attiecību uzteikumam, puses

14tiesisku noregulējumu var panākt divos pēc būtības atšķirīgos

15tiesvedības procesos - administratīvajā procesā un civilprocesā.

16Proti, administratīvajā procesā ir piemērojams objektīvās

17izmeklēšanas princips, bet civilprocesā šis princips nav

18piemērojams. 2016. gada 23. novembra grozījumu

19pieņemšanas materiālos nav rodams pamatojums tam, ka likumdevējs

20būtu vērtējis apstrīdētās normas šajā aspektā, proti, pārbaudījis

21personas tiesības aizsargājošā mehānisma efektivitāti un

22attiecīgās pieejas racionalitāti. Saeimas Izglītības, kultūras un

23zinātnes komisija ir nosūtījusi vēstuli Saeimas Budžeta un

24finanšu (nodokļu) komisijai, uzsverot, ka deputātiem nav radusies

25pārliecība par to, vai likumprojekta normas ir vispusīgi

26izdiskutētas un vai ir rasts juridiski izsvērts, korekts

27risinājums (sk. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes

28komisijas 2016. gada 18. oktobra vēstuli par

29likumprojektu Nr. 725/Lp12 "Grozījumi Izglītības

30likumā"). Tātad par personas tiesības aizsargājošā

31mehānisma efektivitāti diskusijas pēc būtības nav notikušas un

32citi iespējami alternatīvi risinājumi nav apsvērti.

33Spriedumā konstatēts, ka personai būs pieejama tiesa, un

34secināts, ka tas ir Satversmei atbilstošs risinājums (sk.

35Sprieduma 17.5. punktu). Nav šaubu par to, ka ikviens

36pamattiesību ierobežojums demokrātiskā tiesiskā valstī ir tiesā

37skatāms jautājums, tomēr tieši likumdevējs ir atbildīgs par

38lietderīgākā un racionālākā mehānisma identificēšanu valsts un

39indivīda attiecību noregulēšanai. Šāds mehānisms var tikt

40definēts kvalitatīvu diskusiju rezultātā. Tāds arī ir

41likumdošanas procesa mērķis. Tādēļ jautājums par to, vai ir

42izdiskutētas lojalitātes prasību neievērošanas tiesiskās sekas,

43pieder pie likuma kvalitātes kritērijiem, kurus tiesa skata pirms

44ierobežojuma samērīguma izvērtēšanas. Tomēr arī Sprieduma

4519. punktā tiesa nav analizējusi to, vai likumdevējs ir

46atradis efektīvāko mehānismu konkrētajā pamattiesību ierobežojuma

47gadījumā, bet izsvērusi lojalitātes prasību kā pamattiesību

48ierobežojuma leģitimitāti un samērīgumu. Tiktāl, ciktāl tiesas

49analīze sniedzas šajā punktā, mēs tai pilnībā piekrītam.

50Likumdevējam katrs noteiktais pamattiesību ierobežojums

51jāizvērtē visaptveroši un pēc būtības, citstarp pārbaudot, vai

52personai ir pieejams skaidrs un efektīvs tiesību aizsardzības

53mehānisms. Tā kā pamattiesību aizsardzība ir viena no valsts

54pamatfunkcijām, demokrātiskā tiesiskā valstī likumdevējam ir

55pienākums pārliecināties par pamattiesību ierobežojuma tiesiskumu

56un samērīgumu. Ja tas nav izdarīts, tad attiecīgi netiek

57nodrošināta likumdošanas procesa atbilstība vispārējiem tiesību

58principiem un citām Satversmes normām. Tas ir uzskatāms par

59būtisku likumdošanas procesa pārkāpumu.

60Līdz ar to apstrīdētās normas, kas ietvertas 2016. gada

6123. novembra grozījumos, nav pieņemtas, ievērojot

62normatīvajos aktos paredzēto kārtību.

63Tādējādi ierobežojums, kas noteikts ar apstrīdētajām

64normām, kuras ietvertas 2016. gada 23. novembra

65grozījumos, nav noteikts ar pienācīgā kārtībā pieņemtu

66likumu.

67Ineta Ziemele

68Sanita Osipova

69Daiga Rezevska

70Rīgā 2018. gada 4. janvārī