Satversmes tiesas tiesnešu Inetas Ziemeles, Sanitas Osipovas un Daigas Rezevskas atsevišķās domas lietā Nr. 2017-03-01 "Par Izglītības likuma 30. panta ceturtās un sestās daļas, 48. panta piektās un sestās daļas, 50. panta 5. punkta un 51. panta pirmās daļas 2.1 punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 100. panta pirmajam teikumam un 106. panta pirmajam teikumam"

tika papildināts ar sesto daļu, bet 50. pants

1- ar 5. punktu. Saeima grozīja arī 30. panta ceturtās

2daļas pirmo teikumu un 48. panta piekto daļu, šīs normas

3papildinot ar vārdiem "tostarp nepārkāpj diskriminācijas un

4atšķirīgas attieksmes pret personu aizliegumu". Turklāt

5Izglītības likuma 51. panta pirmā daļa tika papildināta ar

62.1 punktu, nosakot, ka pedagoga vispārīgajos

7pienākumos izglītošanas procesā ietilpst arī šāds pienākums:

8"audzināt krietnus, godprātīgus, atbildīgus cilvēkus -

9Latvijas patriotus, stiprināt piederību Latvijas

10Republikai". Proti, tika nedaudz vairāk atklāts lojalitātes

11prasību saturs, kā arī noteiktas tiesiskās sekas gadījumam, ja

12persona, kura strādā par pedagogu vai izglītības iestādes

13vadītāju, tiek atzīta par neatbilstošu lojalitātes prasībām

14(turpmāk - 2016. gada 23. novembra grozījumi). Attiecīgais

15likumprojekts tika iekļauts likumprojektu "Par valsts

16budžetu 2017. gadam" pavadošo likumprojektu paketē,

17atzīts par steidzamu un pieņemts divos lasījumos.

18Piekrītam Spriedumā ietvertajām

19atziņām jautājumā par 2015. gada 18. jūnija grozījumu

20atbilstību Satversmes 100. panta pirmajam teikumam un

21106. panta pirmajam teikumam un piekrītam arī Sprieduma

22nolēmumu daļai tiktāl, ciktāl tā attiecas uz minētajiem

23grozījumiem. Tomēr nepiekrītam Sprieduma 17. punktā

24paustajām atziņām, proti, nepiekrītam tam, ka pamattiesību

25ierobežojums, kas ieviests ar 2016. gada 23. novembra

26grozījumos ietvertajām apstrīdētajām normām, būtu noteikts ar

27pienācīgā kārtībā pieņemtu likumu.

282. Tātad mēs piekrītam Spriedumā paustajām atziņām par

29pedagoga nozīmīgo lomu demokrātiskā tiesiskā valstī, audzinot

30nākamo pilsoniskās sabiedrības paaudzi (sk. Sprieduma 13. un

3118. punktu). Ievērojot šo īpašo pedagoga lomu, jāatzīst:

32tas, ka pedagogiem tiek noteikta prasība ievērot lojalitāti

33valstij un Satversmē ietvertajiem principiem, atbilst Satversmei.

34Lojalitātes prasībām ir leģitīms mērķis, un nepastāv lojalitātes

35prasību noteikšanai alternatīvi risinājumi (sk. Sprieduma

3619. punktu). Tomēr tieši demokrātiskā tiesiskā valstī ir

37konsekventi jāievēro vispārējie tiesību principi. Tieši

38konsekventa vispārējo tiesību principu ievērošana visās

39sabiedrības dzīves jomās nodrošina demokrātiskas tiesiskas valsts

40spēku ilgtermiņā.

41Ikvienam lēmumam, kas attiecas uz valsts un sabiedrības dzīvē

42nozīmīgu jautājumu, Satversme izvirza noteiktas prasības, kas

43nodrošina attiecīgā lēmuma pieņemšanu atbilstoši demokrātiskas

44tiesiskas valsts pamatnormai. Satversmē likumdošanas varas

45īstenošana ir uzticēta galvenokārt Saeimai. Demokrātiskā tiesiskā

46valstī likumdošanas varai ir nenovērtējama loma, jo tā ir

47tiesiskas valsts eksistences pamats (sk.: Pleps J., Pastars

48E., Plakane I. Konstitucionālās tiesības, Rīga, 2014,

49233. lpp.). Tādēļ tieši likumdevēja darba kvalitāte

50nosaka demokrātiskas tiesiskas valsts kvalitāti un spēku.

51Likumdošanas vara atrodas līdzsvara un atsvara attiecībās ar

52izpildvaru un tiesu varu. Arī likumdošanas varai jāņem vērā tas,

53ka varas dalīšanas principa mērķis un jēga ir samazināt

54"valsts varas bīstamību indivīda brīvībai, panākt varas

55darbības mērenību, paaugstināt tās lēmumu racionalitātes

56līmeni" (sk. Konstitucionālo tiesību komisijas

572011. gada 10. maija viedokļa par Valsts prezidenta

58funkcijām Latvijas parlamentārās demokrātijas sistēmas ietvaros

5918. punktu). Līdz ar to Saeima, īstenojot likumdošanas

60tiesības, bauda rīcības brīvību tiktāl, ciktāl netiek pārkāpti

61vispārējie tiesību principi un citas Satversmes normas (sk.

62Satversmes tiesas 2017. gada 19. oktobra sprieduma lietā Nr.

632016-14-01 25.2. punktu). Satversmes tiesa ir atzinusi,

64ka demokrātiskā tiesiskā valstī procesam, kurā tiek pieņemts tāds

65normatīvais akts, kas ierobežo konstitūcijā garantētās

66pamattiesības, vajadzētu sabiedrībā viest pārliecību, ka

67pieņemtais akts ir tiesisks. Apstrīdēto normu sagatavošanas un

68pieņemšanas kontekstā nav pozitīvi vērtējama steiga un tas, ka

69sabiedrība par attiecīgajiem grozījumiem iepriekš netika

70informēta. Minētie apstākļi kavē tādas pārliecības izveidošanos

71sabiedrībā, ka apstrīdēto normu pieņemšanas gaitā nepieciešamība

72ierobežot Satversmē garantētās pamattiesības būtu rūpīgi izsvērta

73(sk. Satversmes tiesas 2009. gada 26. novembra sprieduma

74lietā Nr. 2009-08-01 17.2. punktu).

753. Spriedumā ir atzīts, ka apstrīdētās normas ierobežo

76gan Satversmes 100. panta pirmajā teikumā, gan 106. panta

77pirmajā teikumā noteiktās cilvēka tiesības (sk. Sprieduma

7813.4. punktu). Spriedumā ir arī konstatēts, ka

79apstrīdētās normas ir atšķirīgas pēc to regulējuma priekšmeta. Ir

80normas, kas nosaka lojalitātes prasības, un ir normas, kas nosaka

81tiesiskās sekas, kuras iestājas lojalitātes prasību pārkāpšanas

82gadījumā (sk., piemēram, Sprieduma 12. punktu).

832015. gada 18. jūnija grozījumi pirmo reizi

84expressis verbis precizē lojalitātes prasības Izglītības

85likumā. Savukārt 2016. gada 23. novembra grozījumu

86primārā jēga ir noteikt tiesisko seku piemērošanas procedūru. Arī

87šajos grozījumos turpinās lojalitātes prasību precizēšana, bet nu

88jau tā ir vairāk redakcionāla nekā idejiska. Abos gadījumos

89likumdevējam bija rūpīgi jāizsver minētie pamattiesību

90ierobežojumi. 2015. gada 18. jūnija grozījumi tika

91pieņemti parastajā likumdošanas procesā - trijos lasījumos, un

92lietas materiāli neliek apšaubīt to, ka par šiem grozījumiem ir

93notikusi diskusija pēc būtības (sk., piemēram, Saeimas

942014. gada 27. novembra, 2015. gada

9516. aprīļa un 2015. gada 18. jūnija sēžu

96stenogrammas). Savukārt 2016. gada 23. novembra

97grozījumi tika iekļauti likumprojektu "Par valsts budžetu

982017. gadam" pavadošo likumprojektu paketē un pieņemti

99divos lasījumos. Satversmes tiesai šajā lietā bija jāpārliecinās,

100vai šādā kontekstā pamattiesību ierobežojums tika izsvērts pēc

101būtības.

102Satversmes tiesa ir norādījusi, ka ikvienam pamattiesību

103ierobežojumam visupirms jābūt noteiktam ar pienācīgā kārtībā

104pieņemtu likumu. Latvijas tiesību sistēmā pastāv īpaša kārtība,

105kādā tiek gatavots un pieņemts gadskārtējais valsts budžets.

106Satversmes 66. panta pirmā daļa noteic, ka Saeima ik gadus

107pirms saimnieciskā gada sākšanās lemj par valsts ienākumu un

108izdevumu budžetu, kura projektu tai iesniedz Ministru kabinets.

109Vērtējot, vai pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar pienācīgā

110kārtībā pieņemtu likumu, Satversmes tiesai jānoskaidro, vai:

1111) tas [likums] ir pieņemts, ievērojot normatīvajos aktos

112paredzēto kārtību;

1132) tas ir izsludināts un publiski pieejams atbilstoši

114normatīvo aktu prasībām;

1153) tas ir pietiekami skaidri formulēts, lai persona varētu

116izprast no tā izrietošo tiesību un pienākumu saturu un paredzēt

117tā piemērošanas sekas, un tas nodrošina pietiekamu aizsardzību

118pret tā patvaļīgu piemērošanu (sk. Satversmes tiesas

1192015. gada 8. aprīļa sprieduma lietā

120Nr. 2014-34-01 14. punktu).

121Likuma par budžetu un finanšu vadību 20., 21. un

paredz īpašu kārtību gadskārtējā valsts budžeta

1likuma projekta (budžeta likumprojektu paketes) izskatīšanai

2Ministru kabinetā un iesniegšanai Saeimā. Savukārt Saeimas

3kārtības ruļļa 114. panta otrās daļas 2. punkts noteic,

4ka valsts budžeta likuma projektu un ar to saistīto likumprojektu

5paketi Saeima izskata divos lasījumos - tātad īpašā kārtībā, kas

6atšķiras no citu likumprojektu izskatīšanas kārtības (sk.

7Saeimas kārtības ruļļa 87.1, 90., 90.1,

895., 95.2, 96., 98., 99., 101. un

9114. pantu).

10Saeimas kārtības ruļļa 87.1 pants paredz, ka

11budžeta likumprojektu paketi veido gadskārtējā valsts budžeta

12likuma projekts un likumprojekti, kuri nosaka vai groza valsts

13budžetu, jeb ar budžetu saistīti likumprojekti. Satversmes tiesa

14ir atzinusi, ka, ņemot vērā īpašo budžeta likumprojektu paketes

15izskatīšanai noteikto kārtību, Saeimai ir pienākums izvērtēt, vai

16visi Ministru kabineta iesniegtie un valsts budžeta likumprojektu

17paketē iekļautie likumprojekti atbilst Saeimas kārtības ruļļa

1887.1 pantā norādītajiem kritērijiem. Ja kāds

19likumprojekts šiem kritērijiem neatbilst, Saeimai tas jāizslēdz

20no budžeta likumprojektu paketes (sk. Satversmes tiesas

212015. gada 25. marta sprieduma lietā

22Nr. 2014-11-0103 18.1. punktu). Tā kā valsts

23finanšu līdzekļu plānošanas pamats ir valsts ienākumu un izdevumu

24aprēķins, likumdevējam ir tiesības un tai pašā laikā arī

25pienākums gadskārtējā valsts budžeta likumā un to pavadošo likumu

26paketē reglamentēt vienīgi tādus jautājumus, kas attiecas uz

27konkrēto saimniecisko gadu un ir cieši saistīti ar valsts finanšu

28līdzekļu izlietojumu (sk. Satversmes tiesas 2011. gada

2919. decembra sprieduma lietā Nr. 2011-03-01

3018. punktu un 2017. gada 19. oktobra sprieduma

31lietā Nr. 2016-14-01 25.1. punktu).

32Arī citās demokrātiskās tiesiskās valstīs budžeta pieņemšanas

33gaitā visa uzmanība tiek pievērsta valsts nākamā gada finanšu

34plāna analīzei un legalizācijai, to neapgrūtinot ar citu ar to

35tieši nesaistītu normu grozīšanu vai papildināšanu. Piemēram,

36Francijas Konstitucionālā padome ļoti uzmanīgi ir sekojusi tam,

37lai ikgadējais valsts budžeta likums ievēro savas robežas un tajā

38netiek iekļautas citas normas, kurām nav īstas saistības

39ar valsts ikgadējiem ieņēmumiem un izdevumiem (sk.

40Francijas Konstitucionālās padomes 2016. gada

4129. decembra sprieduma lietā Nr. 2016-744 DC

4298.-106.punktu).

43Tādējādi šajā lietā varētu atzīt, ka 2016. gada 23. novembra

44grozījumos ietvertie pamattiesību ierobežojumi ir noteikti ar

45pienācīgā kārtībā pieņemtu likumu, ja likumdevējs būtu

46pārliecinājies, ka attiecīgais likumprojekts: 1) attiecas uz

47konkrēto saimniecisko gadu; 2) ir cieši saistīts ar valsts

48finanšu līdzekļu izlietojumu, un 3) būtu šos ierobežojumus

49izvērtējis pēc būtības atbilstoši Satversmes tiesas noteiktajai

50pamattiesību ierobežojuma izvērtēšanas metodoloģijai.

51Proti, Satversmes tiesas tests par to, vai ierobežojums ir

52noteikts ar pienācīgā kārtībā pieņemtu likumu, ietver gan

53procesuālos, gan materiālos aspektus.

544. Satversmes tiesas tiesnešu vairākums pēc detalizētas

55budžeta apspriešanas procesa analīzes konstatēja, ka

562016. gada 23. novembra grozījumu sākotnējās ietekmes

57novērtējuma ziņojumā (turpmāk - anotācija) ir norādīts, ka

58likumprojekts administratīvo izmaksu monetāro novērtējumu neskar

59(sk. lietas materiālu 112. lpp.). Tāpat anotācijā

60norādīts, ka likumprojekta izpilde notiks esošo cilvēkresursu

61ietvaros un ka jaunu institūciju izveide vai esošo reorganizācija

62nav nepieciešama (sk. lietas materiālu 115. lpp.).

63Taču, ņemot vērā otrajam lasījumam iesniegtās likumprojekta pantu

64redakcijas un skaidrojumus, Satversmes tiesa secināja, ka

65likumdevējs ir pārliecinājies par likumprojekta ciešo sasaisti ar

66valsts finanšu līdzekļu izlietojumu. Tiesnešu vairākumu

67apmierināja fakts, ka gan Saeimas budžeta un finanšu (nodokļu)

68komisijas sēdē, gan Saeimas sēdē, gan arī vēlākajā sanāksmē pie

69Valsts prezidenta izkristalizējušās konkrētas summas un štata

70vietas, kas bija nepieciešamas Izglītības kvalitātes valsts

71dienestam (turpmāk - IKVD), lai nodrošinātu 2016. gada

7223. novembra grozījumu īstenošanu. Izglītības un zinātnes

73ministrs K. Šadurskis pamatojis likumprojekta saikni ar valsts

74budžetu, norādot, ka "ir saistība 244 tūkstošu eiro apmērā,

75kas būtu nepieciešami Izglītības kvalitātes valsts dienesta

76kapacitātes stiprināšanai [..] Ja mēs neveicam šos grozījumus,

77tas kaut kā neizskan [..] Tāpēc lieku reizi uzskatīju par savu

78pienākumu atgādināt, ka ir saistība ar budžetu" (sk.

79Saeimas 2016. gada 23. novembra sēdes

80stenogrammu).

81Savukārt mēs konstatējām, ka IKVD visus atbalsta,

82konsultēšanas, pārkāpumu un to iespējamības novēršanas pasākumus

83izglītības iestādē plāno un veic atbilstoši IKVD 2013. gada

844. jūnija iekšējo noteikumu Nr. 8 "Atbalsta,

85konsultēšanas, pārkāpumu un to iespējamības novēršanas

86organizēšanas un norises noteikumi" regulējumam. Šie

87noteikumi neparedz īpašu kārtību lojalitātes prasību ievērošanas

88kontrolei. Normas, kuras jau paredzēja lojalitātes prasības, tika

89pieņemtas ar 2015. gada 18. jūnija grozījumiem un

90netika saistītas ar papildu finanšu vajadzībām gadskārtējā valsts

91budžetā. Tās stājās spēkā 2015. gada 16. jūlijā. Līdz

92ar to demokrātiskas tiesiskas valsts tiesiskajai sistēmai

93atbilstošs secinājums būtu tāds, ka IKVD savas kompetences

94ietvaros veica lojalitātes prasību ievērošanas kontroli, sākot no

95šā likuma stāšanās spēkā. Nedz pēc 2015. gada 18. jūnija,

96nedz 2016. gada 23. novembra grozījumu pieņemšanas procesuālajos

97likumos, piemēram, Administratīvā procesa likumā, netika izdarīti

98attiecīgi grozījumi, lai nodrošinātu šo jauno funkciju

99veikšanu.

1005. Akceptējot, ka pēc tam, kad bija uzklausītas Saeimas

101deputātu un it īpaši Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes

102komisijas šaubas par 2016. gada 23. novembra grozījumu

103ciešo saikni ar ikgadējo valsts budžetu, tika definēta konkrēta

104summa, kas nepieciešama IKVD kapacitātes stiprināšanai, lai

105varētu ieviest lojalitātes prasību neievērošanas tiesisko seku

106noteikšanas administratīvo kārtību, un tika pieņemts, ka šī summa

107ir valsts finanšu jautājums, tomēr uzskatām par nepieciešamu

108norādīt uz to, ka gandrīz ikviens valstisks lēmums ir saistīts ar

109valsts finansēm. Saskaņā ar Satversmes tiesas atziņām par to, kā

110noteikt, kuri likumprojekti patiesi ir saistīti ar ikgadējā

111valsts budžeta projektu, Saeimai bija jāpārliecinās, vai tiešām

112pieprasītā IKVD kapacitātes stiprināšana attiecas uz konkrēto

113saimniecisko gadu. Atbildi uz šo jautājumu nesniedz nedz lietas

114materiāli, nedz Spriedums.

115Kā jau norādījām, ikvienas valsts funkcijas izpilde var prasīt

116zināmus finanšu līdzekļus. Saeimas rīcības brīvība valsts budžeta

117jautājumos ir liela, un to savā judikatūrā ir akcentējusi arī

118Satversmes tiesa. Taču starp rīcības brīvību un patvaļu pastāv

119smalka robeža. Tādēļ ikviens pamatojums, kas rasts izpildvaras un

120likumdevēja diskusijas ietvaros, nevar tikt automātiski uzskatīts

121par atbilstošu Satversmei. Vai tas, ka tika definēti IKVD

122kapacitātes stiprināšanai nepieciešamie papildu finanšu līdzekļi,

123nozīmē arī to, ka pēc būtības tika izdiskutēts pamattiesību

124ierobežojums, kuru nosaka 2016. gada 23. novembra grozījumi?

125Proti, ja likumdevējs ir izšķīries ietvert konkrētu likumprojektu

126budžeta likumprojektu paketē, tas vēl nenozīmē, ka nav

127nepieciešama šajā likumprojektā paredzētā pamattiesību

128ierobežojuma samērīguma pārbaude. Normas ietveršana

129gadskārtējā budžeta likuma projektu pavadošo likumprojektu paketē

130pati par sevi nedrīkst ietekmēt pamattiesību ierobežojuma

131satversmības pārbaudes apjomu likumdošanas procesā. Šī ir

132būtiska Saeimas rīcības brīvības robeža, kuras ievērošana veicina

133uzticību Latvijas valstij un tiesībām.

1346. Tādējādi, mūsuprāt, Satversmes tiesai bija

135jāpārliecinās, vai likumdevējs, izskatot apstrīdētās normas

136valsts budžeta pieņemšanai paredzētajā īpašajā kārtībā, ir

137vispusīgi izvērtējis tajās ietverto pamattiesību ierobežojumu.

138Ierobežojuma satversmība bija pamatojama ar juridiskiem

139argumentiem pēc būtības. Proti, likumdevēja rīcībai, paredzot

140pamattiesību ierobežojumu, ir ne tikai jāatbilst noteiktajai

141likumdošanas procedūrai, bet arī jāietver pamattiesību

142ierobežojuma kvalitatīva novērtēšana pēc būtības.

143Ar 2016. gada 23. novembra grozījumiem pēc būtības

144ir regulētas lojalitātes prasību neizpildes tiesiskās sekas.

145Anotācijā ir skaidroti lojalitātes prasību mērķi, raksturotas

146pašreizējā situācijā pastāvošās problēmas, kā arī sniegti

147atsevišķi apsvērumi par apstrīdēto normu konstitucionalitāti,

148proti, piemērotību leģitīmo mērķu sasniegšanai, un labumu, ko no

149apstrīdēto normu piemērošanas gūs sabiedrība (sk. lietas

150materiālu 101.-116. lpp.). Tomēr anotācijā nav norādes

151uz iespējamiem alternatīviem risinājumiem, kā arī nav vispusīgi

152vērtētas nelabvēlīgās sekas, kas personai radīsies tās

153pamattiesību ierobežošanas rezultātā, salīdzinājumā ar labumu, ko

154no šā ierobežojuma gūs sabiedrība kopumā. Šos aspektus

155likumdevējs nav juridiski izvērtējis.

156Satversmes tiesa ir atzinusi, ka, izvērtējot pamattiesību

157ierobežojuma atbilstību Satversmei, citstarp jāņem vērā tas, vai

158apstrīdētajās normās ir iestrādāts mehānisms, lai personas

159tiesības tiktu ierobežotas pēc iespējas mazāk (sk., piemēram,

160Satversmes tiesas 2016. gada 15. novembra sprieduma

161lietā Nr. 2015-25-01 11.3.3. punktu). Izskatāmās

162lietas apstākļos jāņem vērā, ka pedagogi un izglītības iestāžu

163vadītāji tiek nodarbināti darba tiesisko attiecību ietvaros un

164šīs attiecības ir nodibinātas uz Darba likuma pamata (izglītības

165iestādes vadītāja darba devējs ir tās dibinātājs, pedagoga darba

166devējs - attiecīgās izglītības iestādes vadītājs). Savukārt IKVD

167lēmums par to, ka pedagogs vai izglītības iestādes vadītājs

168neatbilst lojalitātes prasībām, ir administratīvs akts, kas

169pieņemts attiecībā uz konkrētu fizisko personu, kurai ir tiesības

170šo lēmumu apstrīdēt iestādē un pārsūdzēt administratīvajā tiesā

171Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Turklāt jāņem

172vērā, ka IKVD nav tiesīgs izbeigt darba tiesiskās attiecības ar

173pedagogu vai izglītības iestādes vadītāju. Darba tiesisko

174attiecību izbeigšana, piemērojot apstrīdētās normas, paredzēta

175Darba likumā noteiktajā kārtībā.

176Apstrīdētās normas uzliek darba devējam pienākumu Darba likumā

177noteiktajā kārtībā nekavējoties izbeigt darba tiesiskās

178attiecības ar izglītības iestādes vadītāju vai pedagogu, kurš

179neatbilst lojalitātes prasībām. Anotācijā ir norādīts: "[..]

180konstatējot pedagoga vai izglītības iestādes vadītāja rīcības

181nesavienojamību ar ieņemamo amatu, pieņemt lēmumu par darba

182tiesisko attiecību izbeigšanu ar konkrēto darbinieku, izvēloties

183gadījumam piemērotu darba tiesisko attiecību izbeigšanas faktisko

184pamatojumu un attiecīgu Darba likuma normu". Darba likuma

paredz virkni gadījumu, kad darba devējam ir

1tiesības uzteikt darba līgumu darbiniekam. Atkarībā no konkrēta

2uzteikuma pamata personām rodas atšķirīgas tiesiskās sekas,

3citstarp attiecībā uz uzteikuma termiņu un atlaišanas pabalstu.

4Tādējādi, piemērojot apstrīdētās normas konkrētam pedagogam vai

5izglītības iestādes vadītājam, Darba likuma izpratnē viņam var

6rasties atšķirīgas tiesiskās sekas atkarībā no tā, kādu

7"faktisko pamatojumu" izvēlas darba devējs, lai gan pēc

8būtības darba attiecības tiek izbeigtas Izglītības likumā

9definēto lojalitātes prasību pārkāpuma dēļ. Darba devēja un

10darbinieka strīds šādā gadījumā attiecīgi risināms vispārējās

11jurisdikcijas tiesā Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Ja

12persona nepiekrīt IKVD lēmumam par lojalitātes prasību pārkāpumu

13un līdz ar to arī darba tiesisko attiecību uzteikumam, puses

14tiesisku noregulējumu var panākt divos pēc būtības atšķirīgos

15tiesvedības procesos - administratīvajā procesā un civilprocesā.

16Proti, administratīvajā procesā ir piemērojams objektīvās

17izmeklēšanas princips, bet civilprocesā šis princips nav

18piemērojams. 2016. gada 23. novembra grozījumu

19pieņemšanas materiālos nav rodams pamatojums tam, ka likumdevējs

20būtu vērtējis apstrīdētās normas šajā aspektā, proti, pārbaudījis

21personas tiesības aizsargājošā mehānisma efektivitāti un

22attiecīgās pieejas racionalitāti. Saeimas Izglītības, kultūras un

23zinātnes komisija ir nosūtījusi vēstuli Saeimas Budžeta un

24finanšu (nodokļu) komisijai, uzsverot, ka deputātiem nav radusies

25pārliecība par to, vai likumprojekta normas ir vispusīgi

26izdiskutētas un vai ir rasts juridiski izsvērts, korekts

27risinājums (sk. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes

28komisijas 2016. gada 18. oktobra vēstuli par

29likumprojektu Nr. 725/Lp12 "Grozījumi Izglītības

30likumā"). Tātad par personas tiesības aizsargājošā

31mehānisma efektivitāti diskusijas pēc būtības nav notikušas un

32citi iespējami alternatīvi risinājumi nav apsvērti.

33Spriedumā konstatēts, ka personai būs pieejama tiesa, un

34secināts, ka tas ir Satversmei atbilstošs risinājums (sk.

35Sprieduma 17.5. punktu). Nav šaubu par to, ka ikviens

36pamattiesību ierobežojums demokrātiskā tiesiskā valstī ir tiesā

37skatāms jautājums, tomēr tieši likumdevējs ir atbildīgs par

38lietderīgākā un racionālākā mehānisma identificēšanu valsts un

39indivīda attiecību noregulēšanai. Šāds mehānisms var tikt

40definēts kvalitatīvu diskusiju rezultātā. Tāds arī ir

41likumdošanas procesa mērķis. Tādēļ jautājums par to, vai ir

42izdiskutētas lojalitātes prasību neievērošanas tiesiskās sekas,

43pieder pie likuma kvalitātes kritērijiem, kurus tiesa skata pirms

44ierobežojuma samērīguma izvērtēšanas. Tomēr arī Sprieduma

4519. punktā tiesa nav analizējusi to, vai likumdevējs ir

46atradis efektīvāko mehānismu konkrētajā pamattiesību ierobežojuma

47gadījumā, bet izsvērusi lojalitātes prasību kā pamattiesību

48ierobežojuma leģitimitāti un samērīgumu. Tiktāl, ciktāl tiesas

49analīze sniedzas šajā punktā, mēs tai pilnībā piekrītam.

50Likumdevējam katrs noteiktais pamattiesību ierobežojums

51jāizvērtē visaptveroši un pēc būtības, citstarp pārbaudot, vai

52personai ir pieejams skaidrs un efektīvs tiesību aizsardzības

53mehānisms. Tā kā pamattiesību aizsardzība ir viena no valsts

54pamatfunkcijām, demokrātiskā tiesiskā valstī likumdevējam ir

55pienākums pārliecināties par pamattiesību ierobežojuma tiesiskumu

56un samērīgumu. Ja tas nav izdarīts, tad attiecīgi netiek

57nodrošināta likumdošanas procesa atbilstība vispārējiem tiesību

58principiem un citām Satversmes normām. Tas ir uzskatāms par

59būtisku likumdošanas procesa pārkāpumu.

60Līdz ar to apstrīdētās normas, kas ietvertas 2016. gada

6123. novembra grozījumos, nav pieņemtas, ievērojot

62normatīvajos aktos paredzēto kārtību.

63Tādējādi ierobežojums, kas noteikts ar apstrīdētajām

64normām, kuras ietvertas 2016. gada 23. novembra

65grozījumos, nav noteikts ar pienācīgā kārtībā pieņemtu

66likumu.

67Ineta Ziemele

68Sanita Osipova

69Daiga Rezevska

70Rīgā 2018. gada 4. janvārī