48. pantstika papildināts ar sesto daļu, bet 50. pants

tika papildināts ar sesto daļu, bet 50. pants

1- ar 5. punktu. Saeima grozīja arī 30. panta ceturtās

2daļas pirmo teikumu un 48. panta piekto daļu, šīs normas

3papildinot ar vārdiem "tostarp nepārkāpj diskriminācijas un

4atšķirīgas attieksmes pret personu aizliegumu". Turklāt

5Izglītības likuma 51. panta pirmā daļa tika papildināta ar

62.1 punktu, nosakot, ka pedagoga vispārīgajos

7pienākumos izglītošanas procesā ietilpst arī šāds pienākums:

8"audzināt krietnus, godprātīgus, atbildīgus cilvēkus -

9Latvijas patriotus, stiprināt piederību Latvijas

10Republikai". Proti, tika nedaudz vairāk atklāts lojalitātes

11prasību saturs, kā arī noteiktas tiesiskās sekas gadījumam, ja

12persona, kura strādā par pedagogu vai izglītības iestādes

13vadītāju, tiek atzīta par neatbilstošu lojalitātes prasībām

14(turpmāk - 2016. gada 23. novembra grozījumi). Attiecīgais

15likumprojekts tika iekļauts likumprojektu "Par valsts

16budžetu 2017. gadam" pavadošo likumprojektu paketē,

17atzīts par steidzamu un pieņemts divos lasījumos.

18Piekrītam Spriedumā ietvertajām

19atziņām jautājumā par 2015. gada 18. jūnija grozījumu

20atbilstību Satversmes 100. panta pirmajam teikumam un

21106. panta pirmajam teikumam un piekrītam arī Sprieduma

22nolēmumu daļai tiktāl, ciktāl tā attiecas uz minētajiem

23grozījumiem. Tomēr nepiekrītam Sprieduma 17. punktā

24paustajām atziņām, proti, nepiekrītam tam, ka pamattiesību

25ierobežojums, kas ieviests ar 2016. gada 23. novembra

26grozījumos ietvertajām apstrīdētajām normām, būtu noteikts ar

27pienācīgā kārtībā pieņemtu likumu.

282. Tātad mēs piekrītam Spriedumā paustajām atziņām par

29pedagoga nozīmīgo lomu demokrātiskā tiesiskā valstī, audzinot

30nākamo pilsoniskās sabiedrības paaudzi (sk. Sprieduma 13. un

3118. punktu). Ievērojot šo īpašo pedagoga lomu, jāatzīst:

32tas, ka pedagogiem tiek noteikta prasība ievērot lojalitāti

33valstij un Satversmē ietvertajiem principiem, atbilst Satversmei.

34Lojalitātes prasībām ir leģitīms mērķis, un nepastāv lojalitātes

35prasību noteikšanai alternatīvi risinājumi (sk. Sprieduma

3619. punktu). Tomēr tieši demokrātiskā tiesiskā valstī ir

37konsekventi jāievēro vispārējie tiesību principi. Tieši

38konsekventa vispārējo tiesību principu ievērošana visās

39sabiedrības dzīves jomās nodrošina demokrātiskas tiesiskas valsts

40spēku ilgtermiņā.

41Ikvienam lēmumam, kas attiecas uz valsts un sabiedrības dzīvē

42nozīmīgu jautājumu, Satversme izvirza noteiktas prasības, kas

43nodrošina attiecīgā lēmuma pieņemšanu atbilstoši demokrātiskas

44tiesiskas valsts pamatnormai. Satversmē likumdošanas varas

45īstenošana ir uzticēta galvenokārt Saeimai. Demokrātiskā tiesiskā

46valstī likumdošanas varai ir nenovērtējama loma, jo tā ir

47tiesiskas valsts eksistences pamats (sk.: Pleps J., Pastars

48E., Plakane I. Konstitucionālās tiesības, Rīga, 2014,

49233. lpp.). Tādēļ tieši likumdevēja darba kvalitāte

50nosaka demokrātiskas tiesiskas valsts kvalitāti un spēku.

51Likumdošanas vara atrodas līdzsvara un atsvara attiecībās ar

52izpildvaru un tiesu varu. Arī likumdošanas varai jāņem vērā tas,

53ka varas dalīšanas principa mērķis un jēga ir samazināt

54"valsts varas bīstamību indivīda brīvībai, panākt varas

55darbības mērenību, paaugstināt tās lēmumu racionalitātes

56līmeni" (sk. Konstitucionālo tiesību komisijas

572011. gada 10. maija viedokļa par Valsts prezidenta

58funkcijām Latvijas parlamentārās demokrātijas sistēmas ietvaros

5918. punktu). Līdz ar to Saeima, īstenojot likumdošanas

60tiesības, bauda rīcības brīvību tiktāl, ciktāl netiek pārkāpti

61vispārējie tiesību principi un citas Satversmes normas (sk.

62Satversmes tiesas 2017. gada 19. oktobra sprieduma lietā Nr.

632016-14-01 25.2. punktu). Satversmes tiesa ir atzinusi,

64ka demokrātiskā tiesiskā valstī procesam, kurā tiek pieņemts tāds

65normatīvais akts, kas ierobežo konstitūcijā garantētās

66pamattiesības, vajadzētu sabiedrībā viest pārliecību, ka

67pieņemtais akts ir tiesisks. Apstrīdēto normu sagatavošanas un

68pieņemšanas kontekstā nav pozitīvi vērtējama steiga un tas, ka

69sabiedrība par attiecīgajiem grozījumiem iepriekš netika

70informēta. Minētie apstākļi kavē tādas pārliecības izveidošanos

71sabiedrībā, ka apstrīdēto normu pieņemšanas gaitā nepieciešamība

72ierobežot Satversmē garantētās pamattiesības būtu rūpīgi izsvērta

73(sk. Satversmes tiesas 2009. gada 26. novembra sprieduma

74lietā Nr. 2009-08-01 17.2. punktu).

753. Spriedumā ir atzīts, ka apstrīdētās normas ierobežo

76gan Satversmes 100. panta pirmajā teikumā, gan 106. panta

77pirmajā teikumā noteiktās cilvēka tiesības (sk. Sprieduma

7813.4. punktu). Spriedumā ir arī konstatēts, ka

79apstrīdētās normas ir atšķirīgas pēc to regulējuma priekšmeta. Ir

80normas, kas nosaka lojalitātes prasības, un ir normas, kas nosaka

81tiesiskās sekas, kuras iestājas lojalitātes prasību pārkāpšanas

82gadījumā (sk., piemēram, Sprieduma 12. punktu).

832015. gada 18. jūnija grozījumi pirmo reizi

84expressis verbis precizē lojalitātes prasības Izglītības

85likumā. Savukārt 2016. gada 23. novembra grozījumu

86primārā jēga ir noteikt tiesisko seku piemērošanas procedūru. Arī

87šajos grozījumos turpinās lojalitātes prasību precizēšana, bet nu

88jau tā ir vairāk redakcionāla nekā idejiska. Abos gadījumos

89likumdevējam bija rūpīgi jāizsver minētie pamattiesību

90ierobežojumi. 2015. gada 18. jūnija grozījumi tika

91pieņemti parastajā likumdošanas procesā - trijos lasījumos, un

92lietas materiāli neliek apšaubīt to, ka par šiem grozījumiem ir

93notikusi diskusija pēc būtības (sk., piemēram, Saeimas

942014. gada 27. novembra, 2015. gada

9516. aprīļa un 2015. gada 18. jūnija sēžu

96stenogrammas). Savukārt 2016. gada 23. novembra

97grozījumi tika iekļauti likumprojektu "Par valsts budžetu

982017. gadam" pavadošo likumprojektu paketē un pieņemti

99divos lasījumos. Satversmes tiesai šajā lietā bija jāpārliecinās,

100vai šādā kontekstā pamattiesību ierobežojums tika izsvērts pēc

101būtības.

102Satversmes tiesa ir norādījusi, ka ikvienam pamattiesību

103ierobežojumam visupirms jābūt noteiktam ar pienācīgā kārtībā

104pieņemtu likumu. Latvijas tiesību sistēmā pastāv īpaša kārtība,

105kādā tiek gatavots un pieņemts gadskārtējais valsts budžets.

106Satversmes 66. panta pirmā daļa noteic, ka Saeima ik gadus

107pirms saimnieciskā gada sākšanās lemj par valsts ienākumu un

108izdevumu budžetu, kura projektu tai iesniedz Ministru kabinets.

109Vērtējot, vai pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar pienācīgā

110kārtībā pieņemtu likumu, Satversmes tiesai jānoskaidro, vai:

1111) tas [likums] ir pieņemts, ievērojot normatīvajos aktos

112paredzēto kārtību;

1132) tas ir izsludināts un publiski pieejams atbilstoši

114normatīvo aktu prasībām;

1153) tas ir pietiekami skaidri formulēts, lai persona varētu

116izprast no tā izrietošo tiesību un pienākumu saturu un paredzēt

117tā piemērošanas sekas, un tas nodrošina pietiekamu aizsardzību

118pret tā patvaļīgu piemērošanu (sk. Satversmes tiesas

1192015. gada 8. aprīļa sprieduma lietā

120Nr. 2014-34-01 14. punktu).

121Likuma par budžetu un finanšu vadību 20., 21. un