7. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-17
MĒRĶA RĀDĪTĀJU HIERARHIJA
RIS3 monitoringa sistēmas mērķis ir nodrošināt publisko
ieguldījumu RIS3 mērķu sasniegšanā efektivitāti, ilgtspēju un
sabiedrisko vērtību. Tās uzdevums dot iespēju lēmumu pieņēmējiem
novērtēt ieguldījumu ietekmi un nepieciešamības gadījumā veikt
izmaiņas stratēģijā vai tās īstenošanas instrumentos. Monitoringa
sistēma ir veidota, lai sekotu RIS3 mērķu sasniegšanai trīs
līmeņos: RIS3 virsmērķi, RIS3 makro līmeņa rādītāji, RIS3 mikro
līmeņa rādītāji.
RIS3 sekmīgākam monitoringam veikti būtiski datu vākšanas
uzlabojumi:
1) CSP pētniecības un inovācijas apsekojuma datu
paplašinājums, sākot ar 2017.gadu. Paplašinātais pētniecības
apsekojums aptvers datus (a) par izdevumiem pētnieciskajām
darbībām sadalījumā pa finanšu avotiem un pa ekonomiskās darbības
veidiem NACE 2.red. 2 zīmju līmenī, (b) par zinātniskajiem
darbiniekiem sadalījumā pa sektoriem un pētniecības jomām.
Paplašinātā inovācijas apsekojuma ietvaros tiks iegūti dati par
inovatīvi aktīvajiem uzņēmumiem pa ekonomiskās darbības veidiem
NACE 2.red. 2 zīmju līmenī, kā arī sadalījumā pa plānošanas
reģioniem.
2) Zinātņu doktoru tālākās karjeras apsekojums 2016.gadā;
3) Nacionālās zinātniskās darbības informācijas sistēmas un
studentu un absolventu reģistra izveide.
Papildus īstenoti vairāki tematiskie izvērtējumi, kas sniegs
informāciju turpmākajam RIS3 monitoringam un tālāko lēmumu
pieņemšanai, t.sk. Starptautiskās Rekonstrukcijas un attīstības
bankas (Pasaules Bankas) eksperti veic pētījumu Latvijas
augstākās izglītības institūciju pārvaldības pilnveidei un
augstākās izglītības modernizācijai, 2017. gada III un IV
ceturksnī noslēdzies ES fondu plānošanas perioda 2007.-2013.gadam
ieguldījumu P&I ex-post izvērtējums, augstākās
izglītības institūciju ES valodu un kopīgo doktorantūras
programmu izvērtējums, kā arī Latvijas zinātnes un inovāciju
finansēšanas sistēmas efektivitātes izvērtējums, ko veica Eiropas
Komisijas Horizon 2020 Policy Support Facility ekspertu
grupa.
Virzību uz RIS3 virsmērķu sasniegšanu raksturo kopējie
ieguldījumi P&A (% no IKP), pozīcija Eiropas inovāciju
rādītāju grupā un produktivitāte apstrādes rūpniecībā. Lai gan
Latvijai ir izdevies no pieticīga snieguma inovāciju rādītāju
grupā pakāpties uz vidēju, galvenais ekonomikas zināšanu un
tehnoloģiju ietilpības rādītājs - ieguldījumi P&A - ir
negatīvs un apstrādes rūpniecības produktivitāte nav mainījusies.
Ieguldījumi P&A parāda gan valsts un privātā sektora
investīcijas pētniecībā, gan arī atspoguļo ekonomikas zināšanu
ietilpības līmeni.
Tā kā RIS3 virsmērķu un makro līmeņa mērķu rādītāji ir arī
vidējā termiņa politikas plānošanas dokumentu mērķa rādītāji,
virzība uz RIS3 mērķu sasniegšanu ir vērtēta šo politikas
plānošanas dokumentu kontekstā.