Viedās specializācijas stratēģijas monitorings 8. pants

POLITIKAS REZULTĀTU MĒRĶU

SASNIEGŠANAS RĀDĪTĀJI

Virzību uz RIS3 virsmērķu sasniegšanu raksturo kopējie

ieguldījumu P&A (% no IKP) pieaugums un struktūras maiņa,

izmaiņas Latvijas pozīcijā Eiropas inovāciju rādītāju grupā un

produktivitātes pieaugums apstrādes rūpniecībā. Lai gan Latvijai

ir izdevies no pieticīga snieguma inovāciju rādītāju grupā

pakāpties uz vidēju, tas ir noticis galvenokārt pateicoties

2007-2013.gadā veiktajiem ES fondu ieguldījumiem cilvēkresursos

un iekārtās Latvijas uzņēmumos.

5.attēls. RIS3

mērķa sasniegšanas rādītāji

Mērķa sasniegšanas rādītāji

2010

2013

Fakts

Progress

2020

Politikas plānošanas

dokuments

Eiropas inovāciju rādītāju

grupa (EIS pozīcija)

"modest"

"moderate" (2016)

►

"moderate"

ZTAIP9

RIS3 virsmērķi

Ieguldījumi pētniecībā un

attīstībā 2020.gadā sasniedz 1,5% no IKP (%)

0,6

0,44

(2016)

▼

1,5

ZTAIP, NIP,

NRP

Produktivitāte apstrādes

rūpniecībā (EUR uz 1 strādājošo)

18,5

20,3

23,6

(2016)

►

29 000

IV1

Zinātnisko darbinieku skaits

pētniecībā un attīstībā

5563

5593

5120

(2016)

▼

7000

ZTAIP

Valdības politikas tiešā un netiešā ietekme

IV2

Grādu vai kvalifikāciju

ieguvušo studentu skaits augstskolās un koledžās (tūkst.

cilv.)

26,5

23,9

(2014)

15,8

(2016)

▼

24,6

ZTAIP

IV3

Iedzīvotāju īpatsvars % 30-34

gadu vecumā ar augstāko izglītību

(2014)

(2016)

▲

ZTAIP

IV4

Mazāks skaits spēcīgāku

valsts finansētu zinātnisko institūciju

(2014)

(2017)

▲

ZTAIP

IV5

Zinātniskie raksti, kas

publicēti starptautiskās datu bāzēs

1032

1100

(2014)

1820*

(2016)

▲

1500

ZTAIP

IV6

Sekmības rādītājs dalībai ES

Ietvara programmā (%)

22,8

(2014)

12,7

(2016)

▼

ZTAIP

Privātā sektora ieguldījumu

proporcionāls pieaugums pētniecībā un attīstībā (privātā

sektora ieguldījumi pētniecībā un attīstībā, % no kopējiem

ieguldījumiem)

20,0%

(2015)

▼

ZTAIP

Zinātnisko darbinieku skaits,

kas nodarbināti privātajā sektorā (% no visiem, atbilstoši

pilna laika ekvivalentam)

22,7

(2011)

(2014)

20,6

(2015)

►

ZTAIP

Piešķirtie Eiropas patenti,

kas pieteikti no zinātniekiem, kas rezidē Latvijā

(2011)

(2014)

(2016)

▼

ZTAIP

Inovatīvo uzņēmumu īpatsvars

(% no visiem uzņēmumiem)

29,9

30,4

(2012)

25,5

(2014)

▼

ZTAIP

Tautsaimniecības transformācija

Apstrādes rūpniecības

īpatsvars iekšzemes kopproduktā 2020.gadā sasniedz 20%

(%)

13,4

12,7

12,5

(2016)

▼

NIP

Apstrādes rūpniecības

produktivitātes pieaugums 2020.gadā pret 2011.gadu ir

40%

92,8

101,8

118,3

(2016)

►

140

NIP

Apstrādes rūpniecības

pieaugums 2020.gadā, pret 2011.gadu ir 60%

95,1

102,3

113,1

(2016)

►

160

NIP

Eksporta pieaugums (vidēji gadā

salīdzināmās cenās, %)

26,8

1,0

2,6

(2016)

►

(2018.-2020.g., vidēji gadā)

LPPEVĀVP

Augsto tehnoloģiju produktu

īpatsvars Latvijas kopējā eksportā (%)10

4,8

8,0

9,8

(2015)

►

11%

LPPEVĀVP

Augsto un vidēji augsto

tehnoloģiju nozaru īpatsvars Latvijas preču eksportā

4,8

8,0

9,8

►

31%

ZTAI

ĀTI snieguma indekss (Baltijas

reģionā)

1,6

3,0

1,4

(2016)

▼

1,2

(2018.-2020.g., vidēji gadā)

LPPEVĀVP

* Rādītājs parāda SCOPUS datubāzes publikāciju skaitu.

2016.gadā Web of Science datubāzē bija 2 172 publikācijas

Politikas plānošanas dokumentos noteikto rādītāji tika

sagrupēti sadalot tos saskaņā ar EIS metodoloģiju, izdalot trīs

rādītāju grupas: (ENABLERS) inovācijas virzītāji ārpus

uzņēmēju sektora (IV); (FIRM ACTIVITIES) uzņēmēju

aktivitāte inovāciju jomā (U); (OUTPUTS) uzņēmēju

inovatīvās aktivitātes rezultāti, kas atspoguļo tautsaimniecības

transformāciju uz augstākās pievienotās vērtības un inovatīvu

ekonomiku (R).

Apzīmējumi: ▲ - rādītājs ir

uzlabojies; ▼ - rādītājs ir

pasliktinājies; ► - rādītājs

būtiski nav manījies; "-" - nav datu;

- Eiropas Inovācijas rezultātu

tablo 2016 (European Innovation Scoreboard 2016)

rādītāji11

Galvenais ekonomikas zināšanu un tehnoloģiju ietilpību

raksturojošais rādītājs - ieguldījumi P&A - nav pieaudzis un

apstrādes rūpniecības produktivitāte nav būtiski mainījusies.

Ieguldījumi P&A parāda valsts investīcijas pētniecībā un

atspoguļo nozaru uzņēmumu zināšanu ietilpību. Ņemot vērā to, ka

šis rādītājs mēra P&A apjomu tautsaimniecībā un to, ka

investīcijas P&A tiešā veidā ir saistītas gan ar zināšanu

bāzes un cilvēkkapitāla pieejamību, gan produktu un pakalpojumu

zināšanu un tehnoloģiju ietilpību un, tādējādi, produktivitāti,

valdība 2013.gadā apņēmās palielināt valsts budžeta investīcijas

P&A, vienlaikus iestrādājot P&A finansēšanas programmu

noteikumos stimulus privātā sektora P&A apjoma

palielināšanai. Ar šo valdība ne tikai apņēmās investēt

pētniecībā, bet arī signalizēja Latvijas sabiedrībai un Eiropas

Komisijai politisku apņemšanos virzīties uz augstākas

produktivitātes ekonomiku, kā arī uzņēmās starptautiskas

saistības uz kuru pamata ZTAI nozarē pašreiz tiek investēti ES

fondu līdzekļi nozares veiktspējas palielināšanai. Bez turpmākas

valsts ieguldījumu apmēra būtiskas palielināšanas nav iespējams

nodrošināt ekonomiskās produktivitātes palielinājumam

nepieciešamo zināšanu bāzi - zināšanas un tehnoloģijas, un

cilvēkkapitālu - cilvēkresursus un sadarbības tīklus, kas jau

vidējā termiņā nodrošinātu arī uzņēmumu biznesa modeļa maiņu un,

secīgi privātā sektora produktu un pakalpojumu zināšanu

ietilpību, ko atspoguļo privātā sektora P&A ieguldījumi.

Vienlaikus šāda situācija rada riskus nesasniegt tos darbības

programmā "Izaugsme un nodarbinātība" plānotos

struktūrfondu investīciju rezultatīvos rādītājus, kuru

sasniegšana zināmā mērā ir ārpus struktūrfondu ietekmes, jo prasa

noteiktu uzvedības maiņu un ilgtermiņa saistību uzņemšanos,

tādējādi pozitīvi signalizējot par tautsaimniecības struktūras

transformāciju, ko raksturo jaunu P&A darba vietu

skaits12 un zinātnisko institūciju piesaistītais

ārējais finansējums13 (rādītāju datus un pašreizējās

vērtības skat. 39. attēlā un 9.1. apakšnodaļas "RIS3 mikro

līmeņa rādītāji" 44.-45. un 46.lpp.). Minēto rādītāju

būtiska nesasniegšana var rezultēties ar finanšu korekciju

2023.gadā un tādējādi radīt zaudējumus valsts budžetam.

RIS3 virsmērķu un makro līmeņa mērķu rādītāji un virzība uz to

sasniegšanu ir apkopoti 5.attēlā. Visaptverošu rādītāju dinamiku

pa gadiem laika posmā no 2008.gada līdz 2016.gadam var skatīt

pielikumā Nr. 6 "RIS3 mērķa sasniegšanas rādītāju vērtības

2008. - 2016.gads". No visiem makro līmeņa mērķu

sasniegšanas rādītājiem pozitīva virzība ir vērojama tikai

rādītājā, kas atspoguļo 1) augsto un vidēji augsto tehnoloģiju

nozaru īpatsvaru Latvijas preču eksportā (%), 2) strukturālo

reformu rezultātā notikušo pētniecības konsolidāciju, veidojot

mazāku skaitu spēcīgāku valsts finansētu zinātnisko institūciju,

3) zinātnisko rakstu skaitā, kas publicēti žurnālos, kas iekļauti

starptautiskās datu bāzēs , un 4) iedzīvotāju īpatsvarā 30-34

gadu vecumā, kuriem ir augstākā izglītība. Savukārt tiem

rādītājiem, kuru izpilde ir tieši saistīta ar ieguldījumiem

P&A, rādītāju izpildes progress ir negatīvs, ko izaugsmes

stimulēšanai nepietiekamais investīciju apmēru P&A.

Visi saistītie politikas plānošanas dokumenti (NIP, ZTAI

pamatnostādnes) principā ir vērsti uz RIS3 mērķu sasniegšanu.

Taču šajos dokumentos ir dažādi bāzes gadi. Tāpēc ir svarīgi, ka

turpmāk RIS3 monitoringā tiek izmantots viens atskaites

periods.

6.attēls Kopējie izdevumi

P&A

% no IKP

Latvijas kopējie izdevumi P&A 2016.gadā bija 110,4

milj. eiro, jeb 0,44% no IKP. Tas ir ne tikai ievērojami mazāk kā

2016.gadā bija plānots (1,1%), bet arī mazāk nekā vidēji

iepriekšējos gados. Šo samazinājumu izskaidro privātā un

starptautiskā (ES fondu) sektora investīciju samazinājums

kombinācijā ar valsts investīciju stagnāciju (7., 8., 9.attēls).

RIS3 plānotā politika paredzēja pasākumu kopumu, kur valsts

investīciju būtisks pieaugums kombinācijā ar ES fondu

ieguldījumiem un nozares infrastruktūrā un cilvēkresursos

nodrošinātu privātā sektora investīciju pakāpenisku

pieaugumu.

Ņemot vērā to, ka valsts un ES fondu investīciju mērķis ir

nodrošināt priekšnoteikumus un stimulus privātā sektora

investīciju pieaugumam, novērotā negatīvā attīstības tendence

skaidri signalizē, ka tautsaimniecības struktūra ne tikai

nemainās, bet pasliktinās. Vēl vairāk, faktiski nav iedarbināts

viens no svarīgākajiem izaugsmes stimuliem.

Lai veicinātu valsts ieguldījumu palielinājumu P&A un

attīstītu nozares cilvēkkapitālu, 2018. gadā valsts budžeta

finansējums zinātnei un pētniecībai ir palielināts par 3,4

miljoniem eiro. Pie reizes ir noteikts, ka Valsts pētījumu

programmas turpmāk tiek finansētas no attiecīgās nozares budžeta.

No Ekonomikas ministrijas budžeta sākot no 2018.gada ir panākti

papildu 2 miljoni eiro šim mērķim - Valsts pētījumu programmas

īstenošanai enerģētikas jomā.

Makro līmeņa rādītāju izmaiņas parāda, ka plānotā

virzība uz mērķi 2020.gadā sasniegt tādu tautsaimniecības

struktūru, ko raksturo 1,5% ieguldījumi P&A (% no IKP)

nenotiek (6.attēls). Kopējie izdevumi P&A nav pieauguši.

Lai paaugstinātu privātā sektora zināšanu ietilpību, ko ataino

privātā sektora ieguldījumi P&A, RIS3 paredzēja valsts

investīciju ikgadēju palielinājumu 2014.gadā sasniedzot gandrīz

49.8 milj. eiro, 2015.gadā -75.4 milj. eiro un 120,9 milj. eiro

2016.gadā - (7.attēls).

Kā redzams 7.attēlā, plānotais valsts investīciju pieaugums

P&A 2016.gadā atpalika no plānotā par 68 milj. Tādējādi,

valsts nav pildījusi RIS3 plānā paredzēto un nav investējusi

tautsaimniecības attīstības stimulēšanai nepieciešamajās

zināšanās un tehnoloģijās. Valsts budžeta investīcijas

2013.-2016.gadā pieauga tikai par 19,3 milj. eiro. Šo pieaugumu

pamatā veidoja zinātnisko institūciju bāzes jeb institucionālais

finansējums (ievērojami mazākā apjomā nekā nepieciešams un

plānots), kas paredzēts galvenokārt zinātniskās infrastruktūras

uzturēšanai un līdzfinansējumam dalībai ES fondu finansētajos

projektos. Valsts budžeta investīcijas pētniecības darbā netika

palielinātas vispār, tādējādi radot situāciju, ka par ES fondiem

modernizētā pētniecības infrastruktūra un cilvēkresursi netiek

noslogoti un ekonomikas attīstībai,

7.attēls. Valsts finansējums

P&A

milj. EUR

8. attēls. Uzņēmumu finansējums

P&A

milj. EUR

9.attēls. Ārvalstu finansējums

P&A

milj. EUR

nepieciešamās zināšanas netiek nodrošinātas pietiekamā apmērā.

Tādā veidā tika radīta situācija, kurā pētniecībā nodarbinātajiem

nebija darba iespēju nedz valsts, nedz privātajā sektorā. Ņemot

vērā pētniecības darba tirgus globālo raksturu, valdības budžeta

izstrādes gaitā pieņemtie lēmumi nefinansēt pētniecību ir

veicinājuši "smadzeņu aizplūšanu" - Latvija turpina

zaudēt talantus globālajā augstas pievienotās vērtības nozaru

darba tirgū. Tas rada vēl lielākus riskus tam, ka

tautsaimniecības transformācija uz augstāku pievienoto vērtību

varētu nenotikt.

Investīcijas pētniecībā paredz arī Zinātniskās darbības likuma

33. panta otrā daļa, kas nosaka ikgadēju finansējuma pieaugumu

zinātniskajai darbībai ne mazāku par 0.15% no IKP līdz valsts

piešķirtais finansējums zinātniskajai darbībai sasniedz vismaz

vienu procentu no iekšzemes kopprodukta. Situācijas nopietnība ir

konstatēta arī Eiropas Komisijas pētījumā14 par

2014.-2020.gada plānošanas perioda Kohēzijas politikas ietvaros

sagaidāmajiem rezultātiem, kas secina, ka 2014.-2020.gada

plānošanas periodā Latvijai starp Baltijas valstīm ne tikai

zemākais nacionālā finansējuma piešķīrums P&A no kopējā

publiskā finansējuma15, bet arī zemākais Kohēzijas

politikas ietvaros plānotā finansējuma apjoms

P&A16. Faktiski, pašreiz plānotās investīcijas,

pat ja tās tiktu investētas pilnā apjomā, nav pietiekošas, lai

nodrošinātu vēlamo attīstību un objektīvi varētu rezultēties vien

tādā tautsaimniecības struktūrā, kuras zināšanu ietilpība ir

apmēram 0,8% no Latvijas IKP.

RIS3 ietvaros plānotais ES fondu (ārvalstu) finansējums līdz

2016.gadam pārsniedza plānoto par 7 milj. eiro gadā (9.attēls).

Šādu attīstību skaidro tas, ka valdības lēmums neinvestēt plānoto

finansējumu pētniecībā tika kompensēts ar papildus ES fondu

investīcijām zinātnisko institūciju konsolidācijā un attīstībā

2014. un 2015.gadā, kas vienlaikus finansēja institucionālas

izmaiņas un ļāva zinātniskajām institūcijām iesaistīt personālu

pārmaiņu administrēšanā, tādējādi īstermiņā noturot ar ES fondu

ieguldījumiem piesaistītos talantus. Lai gan šī pasākuma

rezultātā tika nedaudz mazināti personāla zaudēšanas riski, tomēr

Latvijas zinātniskajos institūtu personāla skaits ir būtiski

samazinājies. Šis pasākums tomēr nespēja kompensēt situāciju, kas

izveidojās 2016.gadā, kad ES fondu (ārvalstu) finansējums

pētniecībai samazinājās par 37.8 milj. eiro, jeb par 55 % gada

laikā, un ZTAIP plānotais investīciju pieaugums netika

īstenots.

Tādējādi, salīdzinājumā ar citām ES dalībvalstīm, Latvija

joprojām atrodas to valstu starpā, kuras de-facto nav

pieņēmušas stratēģisku lēmumu investēt zināšanās un tehnoloģiju

attīstībā balstītā tautsaimniecībā (10.attēls). Latvija ar

kopējiem P&A izdevumiem 152,3 milj. eiro jeb 0,63 % no IKP

2015.gadā ir līdzīgā situācijā ar tādām tradicionāli zemas

pievienotās vērtības ekonomikas valstīm, kā Kipra un Rumānija.

Tai pat laikā, piemēram, Igaunijas, Čehijas un Slovākijas

tautsaimniecības struktūra jau ir daudz tuvāka ES vidējam

līmenim.

Atsevišķi apskatot Latvijas valsts P&A izdevumu apmēru uz

1 iedzīvotāju, Latvijas valsts P&A izdevumi 2015.gadā veido

vien 25 eiro gadā, kas ir 13,6% no ES vidējā līmeņa un

aptuveni 5% apmērā no Luksemburgas, Dānijas, Austrijas un

Zviedrijas līmeņa. Latvijas IKP uz vienu iedzīvotāju 2015.gadā

bija 64% apmērā no ES vidējā līmeņa. Salīdzinot Latvijas

rādītājus ar Lietuvu un Igauniju, kurās IKP uz vienu iedzīvotāju

ir tikai nedaudz lielāks kā Latvijā (Lietuva - 73,3% no ES vidējā

līmeņa, Igaunija - 73,6%), redzams, ka kopējo P&A izdevumu

apmērs uz 1 iedzīvotāju Lietuvai ir 133 eiro apmērā (par 72%

vairāk nekā Latvijai) un Igaunijai tas ir 231 eiro apmērā (par

200% vairāk nekā Latvijai). Šī atšķirība skaidri demonstrē, ka

atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas, Latvija nav politiskajā

līmenī par prioritāti izvirzījusi augstas pievienotās vērtības

ekonomikas attīstību. Jau vidējā termiņā tas rada risku Latvijai

nespēt izkļūt no nabadzības.

Inovatīvi aktīvo uzņēmumu īpatsvars pārskata periodā

par 2012. - 2014.gadu samazinājās par 4,9%, bet par 10,1%

palielinājās to uzņēmumu skaits, kuros bija tikai netehnoloģiskās

inovācijas - tirgdarbības un organizatoriskās. Tādējādi pārskata

periodā par 2012. - 2014.gadu inovatīvo uzņēmumu īpatsvars (% no

visiem uzņēmumiem) bija 25,5% (2010. - 2012.gadu periodā -

30,4%). 60,2% rūpniecības un 47,9% pakalpojumu nozares uzņēmumu

ieviesa tehnoloģiskās inovācijas, bet ne-tehnoloģiskās inovācijas

ieviesa 39,8% rūpniecības un 52,1% pakalpojumu nozares

uzņēmumu.

Jāsecina, ka Latvijas uzņēmumu inovācijas un pētniecības

kapacitāte ir nepietiekama, lai nodrošinātu jaunu konkurences

priekšrocību radīšanu un uzņēmumu izaugsmi ilgtermiņā. Tas lielā

mērā ir saistīts ar esošo tautsaimniecības struktūru, zemo

apstrādes rūpniecības daļu, kur dominē zemo un vidēji zemo

tehnoloģiju nozares. Turklāt Latvijas uzņēmumu struktūrā lielākā

daļa ir mikro un MVU (2013.gadā - 99,6% no visiem ekonomiski

aktīvajiem individuālajiem komersantiem un komercsabiedrībām. No

tiem mikro uzņēmumi - 86,2%, mazie uzņēmumi - 11,1%, vidējie

uzņēmumi - 2,3%).

Savukārt mikro un MVU inovācijas potenciālu un sniegumu

ietekmē gan ierobežotie cilvēkresursi, gan pašu finanšu resursi,

kas pieejami šiem uzņēmumiem P&A un inovācijas aktivitāšu

īstenošanai, tostarp ierobežotas iespējas piesaistīt finansējumu

augsto tehnoloģisko un biznesa risku dēļ. Tāpat Latvijas

uzņēmumiem lielākoties ir nepietiekami attīstītas sasvstarpējās

sadarbības prasmes nozares vai starpnozaru aspektā, bet jo īpaši

- nepietiekami attīstīta sadarbība ar pētniecības institūcijām

Latvijā un ārvalstīs.

Privātā sektora P&A izdevumu samazinājums saistāms ar

vairāku faktoru kopumu, jo īpaši Krievijas noteikto embargo

atsevišķiem produktiem un Krievijas rubļa devalvāciju, kā arī

viena no lielākajiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem - AS

"Liepājas metalurgs" darbības pārtraukšanu. Krievijas

krīzes rezultātā samazinājās Latvijas uzņēmumu apgrozījums no šī

tirgus, tāpēc uzņēmumi bija spiesti veikt radikālu izmaksu

samazināšanu - darbinieku atlaišanas, investīciju projektu

iesaldēšanu, kā arī inovāciju, P&A darbu atlikšanu uz vēlāku

laiku.

Laika periodā no 2012. līdz 2015.gadam augsto un vidēji

augsto tehnoloģiju nozaru produktu eksports (faktiskajās

cenās) pieauga par 7,3%. Par pozitīvām izmaiņām eksporta

struktūrā liecina augsto tehnoloģiju (high-tech) produktu

īpatsvara pieaugums. Lai gan augsto tehnoloģiju produktu

īpatsvars kopējā eksporta apjomā joprojām ir zemāks nekā vidēji

ES, tomēr kopš 2012.gada tas ir palielinājies gandrīz par pusotru

reizi (13.attēls).

13.attēls. Augsto tehnoloģiju

produktu daļa Latvijas kopējā eksportā, %

Jaunu P&A investīciju neesamība un finansējuma deficīts ir

arī ir iemesls zinātnisko darbinieku skaita P&A

samazinājumam, kur izpilde 2020.gadā paredzētajiem 7000

zinātniskajiem darbiniekiem nenotiek un esošais P&A

finansējums pat nav ļāvis noturēt zinātniskā personāla skaitu

2012.gada līmenī (14.attēls). Turklāt, ņemot vērā kompensējošā ES

fondu finansējuma neesamību 2016.gadā, ir vērojams būtisks

zinātnisko darbinieku skaita samazinājums 2016.gadā. Pēdējo gadu

samazinājums zinātnisko darbinieku skaitā raksturo kopējo

zinātnes nozares finansējuma un īstenoto pētniecības darbu apmēru

un nepalielinoties nozares finansējumam, nav gaidāms zinātnisko

darbinieku skaita pieaugums. Šo tendenci pastiprina arī tas, ka

Latvijas P&A izdevumi uz 1 zinātnisko darbinieku ir

ievērojami mazākā skaitā nekā citās ES valstīs un arī pārējās

Baltijas valstīs (15.attēls). Lai veicinātu šī rādītāja izpildi

pasākumu plāna 2018. - 2020.gadam uzdevumos 1.13, 1.13a, 1.14,

1.24, 6,13, 6.14. punktos ir noteikti rezultāta vai iznākuma

rādītāji, kuri sniedz ieguldījumu zinātnisko darbinieku skaita

palielināšanā. Uz šo rādītāja sasniegšanu ir vērsts arī RIS3

makro rādītājs "P&I projektos iesaistīto maģistrantu un

doktorantu skaits" kura rezultātu sasniegšanā ir iestrādāti

stimuli Praktiskajos pētījumos, Inovācijas grantos studentiem,

Kompetences centru programmā, Tehnoloģijas pārneses programmā,

Zinātnes bāzes finansējumā, Valsts Pētījumu programmās,

Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektos un Augstskolu

snieguma finansējumā. Tomēr, zinātnes finansējuma apjoms, kas ir

pieejams šajās programmās, kurās ir stimuli uz šī mērķa

sasniegšanu, ir nepietiekams, lai nodrošinātu šī rādītāja plānoto

vērtību sasniegšanu 2020.gadā.

Būtiska loma zinātnē nodarbināto cilvēkresursu piesaistē bija

iepriekšējā 2007. - 2013.gada fondu perioda aktivitātēm,

piemēram, īstenojot apakšaktivitāti "Atbalsts doktora

studiju programmu īstenošanai", kuras īstenošanas rezultātā

bija izdevies ievērojami palielināt doktora grāda ieguvušo

skaitu pēdējo gadu laikā. Laika posmā starp 2011. un

2013.gadu doktora grāda ieguvēju skaits palielinājās par 138%

(16.attēls).

Lielā mērā pateicoties šiem ieguldījumiem bija izdevies

būtiski uzlabot zinātnes cilvēkresursu vecuma struktūru -

palielināt 35 - 44 gadu veco zinātnisko darbinieku skaitu laika

posmā starp 2012. un 2015.gadu no 21,1% uz 23,4%, kā arī noturēt

stabilu skaitu vecumgrupā 25 - 34 (17.attēls). Ņemot vērā, ka

beidzoties apakšaktivitātes "Atbalsts doktora studiju

programmu īstenošanai" īstenošanas periodam sāk ievērojami

samazināties ikgadējais doktora grāda ieguvēju skaits, ir

nepieciešamas jaunas pētniecības programmas un stimuli, kas

sekmētu talantu piesaisti pētnieciskajam darbam.

Zinātnisko darbinieku (zinātnieki, zinātnes tehniskais

un apkalpojošais personāls) skaits Latvijā (PLE izteiksmē)

2015.gadā bija 5570, kas kopā veidoja 0,58% no nodarbināto skaita

Latvijā. Zinātnisko darbinieku īpatsvars kopējā darbaspēka

struktūrā Latvijā ir vien 48% apmērā salīdzinājumā ar ES vidējo

līmeni (1,20%). Tikai 3 ES valstīs ir vēl mazāka zinātnisko

darbinieku loma kopējā darbaspēka struktūrā (Horvātija, Rumānija,

Kipra) (18.attēls).

Plānotās vērtības ir sasniegtas tajos rādītājos, kuriem ir

saistība ar P&A nozarē veiktajām strukturālajām reformām. Šo

reformu īstenošana bija priekšnoteikums, lai nodrošinātu 2014. -

2020.gada ES fondu ieguldījumus zinātnē un inovācijās. Piemēram,

valsts finansēto zinātnisko institūciju skaita

samazinājums no 42 institūcijām 2013.gadā līdz 20

institūcijām 2020.gadā jau ir gandrīz panākts 2017.gadā, kad

bāzes finansējumu saņem 22 valsts dibinātas zinātniskās

institūcijas. Šo progresu nodrošināja vairāki pasākumi. Pirmkārt,

zinātnisko institūciju konsolidāciju stimulēja normatīvā

regulējuma izmaiņas zinātnes bāzes finansējuma piešķiršanas

kārtībā - 2013.gadā tika noteikts, ka no 2016.gada šis

finansējums vairs netiks piešķirts tām institūcijām, kuras

zinātnisko institūciju darbības starptautiskajā izvērtējumā bija

saņēmušas zemu novērtējumu. Vienlaikus, zinātnisko institūciju

pašu inicētajai konsolidācijai un RIS3 prioritātēm atbilstošu

pētniecības programmu izstrādāšanai tika sniegts atbalsts ES

fondu 2.1.1.3.3. apakšaktivitātes "Zinātnisko institūciju

institucionālās kapacitātes attīstība" programmas ietvaros.

Lai gan zinātniskās institūcijas veica visus valdības noteiktos

uzdevumus, īstenotajām konsolidācijas aktivitātēm un zināšanu un

cilvēkkapitāla koncentrēšanai spēcīgākajās valsts zinātniskajās

institūcijās līdz šim nav sekojušas atbilstošas nacionāla līmeņa

darbības attiecībā uz pilnvērtīga zinātniskās darbības bāzes

finansējuma un valsts pasūtījuma nodrošināšanu. Latvijas

pētniecības resursi ir koncentrēti 22 spēcīgākajās zinātniskās

institūcijās, kas saņem zinātnes bāzes finansējumu. Tomēr

joprojām zinātnes bāzes finansējums tiek piešķirts tikai 65%

apmērā no aprēķinātā, tādējādi nedodot zinātniskajām institūcijām

pilnībā īstenot to potenciālu. Lai zinātniskās institūcijas

varētu palielināt savu darba apjomus, ir nepieciešams nodrošināt

zinātnes bāzes pilnā apmērā, tādējādi investējot RIS3 virsmērķa

sasniegšanu, palielinot ieguldījumu apmēru P&A (% no

IKP).

Nav izdevies nodrošināt STEM studiju programmu absolventu

skaita pieaugumu RIS3 paredzētajā apjomā. STEM programmu

studējošo īpatsvars ir pakāpeniski pieaudzis, ko izskaidro

studiju vietu pārdale, kuras ietvaros STEM studiju vietām ir

piešķirta augstāka prioritāte. Tomēr pēdējo gadu tendences parāda

to, ka absolventu skaita pieaugums STEM programmās notiek

ievērojami lēnāk un pēdējo 3 gadu laikā tas nav palielinājies

(19.attēls).

Lielā mērā šie dati parāda to, ka STEM studiju programmās

pēdējo gadu laikā ir būtiski palielinājies studentu atbirums.

Absolventu skaita kritumu izraisa faktoru kopums, tai skaitā

salīdzinoši zemais augstākās izglītības finansējuma apjoms uz

vienu studējošo, vidējās izglītības kvalitāte utml. - pēdējo gadu

tendences parāda to, ka absolventu kopējā skaita samazinājums

notiek lielākā tempā, salīdzinājumā ar kopēju studentu skaita

kritumu, jo starp 2011. un 2016.gadu kopējais studējošo skaits ir

samazinājies par 14,5%. Šīs kopējās tendences ir attiecināmas arī

uz STEM studiju programmām un lai nodrošinātu kvalitatīvu

speciālistu sagatavošanu STEM nozarē, kurā ir prognozējams

būtisks darbaspēka deficīts, ir nepieciešams īstenot pasākumus,

kas novērstu problēmas saistībā ar absolventu skaitu.

Ievērojams ir grādu vai kvalifikāciju ieguvušo studentu

skaita kritums augstskolās un koledžās, kur ZTAI

pamatnostādnes paredz to skaitu noturēt stabilā 2011.gada

rādītāja līmenī (20.attēls). Reālie dati parāda absolventu skaita

kritumu starp 2011. un 2016.gadu 36% apmērā, ko lielā mērā

izraisa kopējais studējošo skaita kritums, galvenokārt

demogrāfisko faktoru dēļ (piemēram, 30 - 34 gadus vecu

iedzīvotāju īpatsvars ar augstāko izglītību turpina pieaugt, kas

parāda to, ka augstākās izglītības vērtība starp Latvijas

iedzīvotājiem ir ļoti augsta), taču būtiska loma ir arī citiem

faktoriem (nepilnīgais finansējums, vidējās izglītības kvalitātes

līmenis, studentu atbirums u.c.). Šis ir arī ir viens no tiem

rādītājiem, kuros ir skaidri prognozējams, ka ZTAI pamatnostādnēs

noteiktās vērtības sasniegt 2020.gadā nav iespējams dēļ

ievērojamā krituma imatrikulēto studējošo skaitā, taču, pasākumi,

kuru rezultātā tiks samazināts esošo studējošo atbirums ir

veicami, lai vismaz noturētu šo rādītāju 2016.gada līmenī.

Attiecībā uz patentu skaita pieaugumu - piešķirto

patentu skaits ir ļoti svārstīgs starp gadiem, un tā pieauguma

nelielās tendences ir ievērojami mazākā apmērā salīdzinājumā ar

pamatnostādnēs plānoto (21.attēls).

Būtiski nav mainījies arī Latvijas rezidentiem piešķirto

Eiropas patentu biroja (turpmāk EPO) patentu īpatsvars no visu

piešķirto patentu kopskaita, 2011. un 2016.gadā Latvijas

rezidentiem piešķirot 0,02% no šo patentu kopskaita. Latvijas

rezidentiem piešķirto patentu kopējais skaits ir ļoti zems uz

Rietumeiropas valstu fona, piemēram, salīdzinājumā ar Vāciju,

kuras rezidentiem 2016.gadā ir piešķirti 18 728 patenti. Apskatot

piešķirto patentu skaitu uz 1 milj. iedzīvotāju Latvija 2016.gadā

ir piešķīrusi 8 patentus, kas ir 3% no Vācijas līmeņa (230

patenti uz 1 milj. iedzīvotāju). Latvijas piešķirto EPO patentu

skaita tendences ir līdzīgas ar pārējām Baltijas valstīm

(2016.gadā Igaunija ir piešķīrusi 10 EPO patentus, Lietuva -

16).

Daļēji arī piešķirto EPO patentu skaita pieaugumu 2016.gadā

izskaidro straujais Latvijas patentu valdes izsniegto patentu

samazinājums (22.attēls).

Vērtējot zinātnisko rakstu skaitu žurnālos, kuri ir

iekļauti starptautiskajās datubāzēs, šim rādītājam ir

nodrošināts ievērojams pieaugums, jau 2016.gadā ievērojami

pārsniedzot 2020.gadā plānotās rādītāju vērtības gan SCOPUS, gan

Web of Science datubāzēs, kas lielā mērā ir saistīts ar to, ka

dažādos normatīvajos aktos (zinātnes bāzes finansēšanas

noteikumos, ES fondu pasākumos u.c.) tika iestrādāti stimuli un

liela nozīme piešķirta publikācijām šajās datubāzēs.

Apskatot publikāciju skaita dinamiku žurnālos, kas iekļauti

SCOPUS un Web of Science datubāzēs (23.attēls), var

ievērot pozitīvu tendenci gan pēdējo 10 gadu griezumā, gan kopš

2013.gada (kad tika pieņemti zinātnes bāzes finansēšanas

noteikumi). Starp 2013. un 2016.gadu kopējais publikāciju skaits

ir pieaudzis par 10 % SCOPUS un par 31 % Web of

Science datubāzē iekļautajos žurnālos. Pozitīvi ir

novērtējams, ka publikāciju skaits šajās datubāzēs iekļautos

žurnālos ir pieaudzis, pateicoties palielinājumam tieši

zinātnisko žurnālu rakstu skaitam kā publikāciju veidam.

Vienlaikus augstu vērtējams ir tas, ka šis publikāciju skaita

pieaugums nav noticis uz kvalitātes krituma rēķina, ko parāda

publikāciju īpatsvars top 10% zinātnisko žurnālu skaitā

(24.attēls), kas pēdējo gadu laikā ir palielinājies.17

Tas ļoti labi parāda Latvijas zinātnes nozares augsto kapacitāti,

ja nozare spēj reaģēt uz ārējiem likumdošanas stimuliem,

palielinot kvantitatīvi zinātnes rezultātu skaitu, nesamazinot

(pat palielinot) kvalitāti.

Pēdējo gadu tendences parāda arī to, ka Latvijas publikāciju

skaita pieaugums ir straujākā tempā, salīdzinājumā ar ES vidējo

rādītāju, ko apliecina tas, ka kopš 2007.gada Latvijas SCOPUS

publikāciju daļa no ES kopskaita ir palielinājusies no 0,10 %

līdz 0,21 % 2016.gadā. Būtiska loma šim pieaugumam ir tajā, ka

Latvija, līdzīgi kā citas ES jaunās dalībvalstis cenšas piedzīt

Rietumeiropas līmeni, kas atspoguļojas arī zinātniskās darbības

rezultātos (25.attēls).

Atsevišķi ir arī skatāms publikāciju skaita salīdzinājums OECD

6 zinātnes nozaru grupu ietvaros, kur rezultāti parāda to, ka

lielākajā daļā zinātņu nozaru ir pieaudzis publikāciju skaits

straujākā tempā par ES vidējo līmeni, vislabākos rezultātus

iegūstot lauksaimniecības zinātnēs, inženierzinātnēs un

dabaszinātnēs (26.attēls).

Kopumā ar Latvijas pārstāvju līdzdalību līdz 2017.gada

28.februārim ES ietvarprogrammā "Apvārsnis 2020"

ir iesniegti 1114 projektu pieteikumi ar 1392 Latvijas pārstāvju

dalībām, no kuriem virssliekšņa kvalitātes novērtējumu saņēmuši

vairāk nekā 400 projekti (36% no kopumā iesniegtajiem), bet

līgums par īstenošanu noslēgts 131 iesniegtajam projektam par

kopējo summu 35,22 MEUR (42.attēls.). Tādējādi sākotnēji

secināms, ka ievērojot, ka Latvijas sekmības rādītājs dalībai

programmā "Apvārsnis 2020" ir 12,57%

(43.attēls), ZTAI pamatnostādnēs plānotā dinamika uz augstāku

sekmību (un tādējādi lielāku programmas finansējuma piesaisti)

netiek nodrošināta tai paredzētajā apmērā. Tomēr būtiski

pieminēt, ka rādītāja sasniegšanu ietekmē vairāki ārējie faktori,

proti, kopējā augstā konkurence un ierobežotais pieejamais

finansējums18, kas paredzēts programmas

"Apvārsnis 2020" īstenošanai. Kopumā vidējā projektu

pieteikumu sekmība programmā "Apvārsnis 2020" saskaņā

ar eCORDA datiem ir 12.17%, kas norāda, ka Latvijas sniegums ir

līdzvērtīgs un pat nedaudz augstāks kā vidēji ES. Savukārt,

izstrādājot ZTAI pamatnostādnēs ietvertos politikas rezultātu

mērķu sasniegšanas rādītājus, tika ņemts vērā, ka 7.IP Latvijas

pārstāvju sekmība projektu konkursos sasniedza 21.3% un vidējā

sekmība 7.IP programmas ietvaros bija 21,8%. Vienlaikus,

analizējot Latvijas sekmes programmā "Apvārsnis 2020",

būtiski pievērst uzmanību ne tikai Latvijas sniegumam reģionālā

mērogā, bet arī kopumā visu ES dalībvalstu konkurences ietvaros.

Saskaņā eCorda datiem, ES-13 dalībvalstis gan 7.IP, gan

programmas "Apvārsnis 2020" līdzšinējās īstenošanas

laikā, kopumā ir saņēmušas mazāk kā 5% no kopējā ietvarprogrammām

paredzētā finansējuma (Latvija - 0,1% gan 7.IP, gan programmā

"Apvārsnis 2020")19. Zemā ES-13 dalībvalstu

performance cita starpā tiek skaidrota arī ievērojot publiskā

finansējuma P&A salīdzinoši zemo piešķīrumu ES-13 valstīs

(salīdzinot ar ES-15), kas būtiski kavē kritiskās masas izveidi

pētniecības izcilībā. Savukārt zinātniskā izcilība programmas

"Apvārsnis 2020" projektā pieteiktajā pētniecībā ir

galvenais ES ietvarprogrammu projektu pieteikumu vērtēšanas

kritērijs.

27.attēls.

Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēs 2014. -

2020.gadam noteiktie politikas rezultātu sasniegšanas

rādītāji.

NIP

politikas rezultatīvie rādītāji

Bāzes

vērtība (gads)

2016

Mērķis

Fakts

Progress

2020

Apstrādes rūpniecības īpatsvars

iekšzemes kopproduktā 2020.gadā sasniedz 20%

14,1

(2011)

17,4

12,5

(2016)

▼

Apstrādes rūpniecības

produktivitātes pieaugums 2020.gadā pret 2011.gadu ir

40%

100

(2011)

122

116,4

(2016)

►

140

Apstrādes rūpniecības pieaugums

2020.gadā, pret 2011.gadu ir 60%

100

(2011)

129

113,1

(2016)

►

160

Ieguldījumi pētniecībā un

attīstībā 2020.gadā sasniedz 1,5% no IKP (%)

0,7

(2011)

1,1

0,62

(2015)

▼

1,5

Apstrādes rūpniecībā produktivitātes gada vidējie pieauguma

tempi nedaudz atpaliek no mērķa rādītājiem. Tomēr to galvenokārt

noteica nodarbināto skaita samazinājums (vidēji gadā par 0,6%).

Kamēr apstrādes pievienotā vērtība pieauga ik gadu vidēji par

2,5%, t.i. gandrīz divreiz lēnāk nekā plānots. Apstrādes

rūpniecības izaugsmi galvenokārt balsta produktivitātes

pieaugums, nevis papildus darbaspēka piesaiste. Saglabājoties

šādam tendencēm 2020.gadā produktivitātes līmenis var atpalikt no

mērķa radītāja tikai par 8 procentpunktiem.

28.attēls. Apstrādes rūpniecības

īpatsvars IKP, (%)

29.attēls. Apstrādes rūpniecības apjomu

izmaiņas, 2011=100

30.attēls. Apstrādes rūpniecības

produktivitātes izmaiņas, 2011=100

Mērķis panākt apstrādes rūpniecības īpatsvaru 20% no IKP

2020.gadā netiks sasniegts. Pēdējos 5 gados apstrādes rūpniecība

veido caurmērā 12-13% no IKP un straujš nozares īpatsvara

pieaugums nav gaidāms. Vērā ņemamas strukturālas ekonomikas

izmaiņas notiek krīzes laikā. Piemēram no 2008. - 2010.gadam

apstrādes rūpniecība pieauga no 9 - 13%, bet tajā pašā laikā

būvniecība saruka no 10 uz 5%. Normālos ekonomikas izaugsmes

apstākļos būtiskas strukturālas izmaiņas nenotiek strauji, jo

pilnīgi visas nozares ir savstarpēji cieši saistītas. Būtiski

palielinoties ražošanas apjomiem apstrādes rūpniecībā, uzreiz

palielināsies pieprasījums pēc citu nozaru produkcijas vai

pakalpojumiem un attiecīgi palielināsies arī pārējo nozaru

izaugsme (28. - 30.attēls).

31.attēls.

Latvijas preču un pakalpojumu eksporta veicināšanas un ārvalstu

investīciju piesaistes pamatnostādņu 2013.-2019.gadam īstenošanas

2013. - 2015.gadā starpposma novērtējumā noteiktie politikas

rezultātu sasniegšanas rādītāji.

Rezultatīvie rādītāji

Bāzes vērtība

Fakts

Progress

Mērķis

2015

2018

2020

Eksporta pieaugums (vidēji gadā salīdzināmās cenās,

1,4

2,6

(2016)

►

(2018.-2020.g., vidēji gadā)

Augsto tehnoloģiju produktu īpatsvars Latvijas kopējā

eksportā (%)

9,8

(2015)

10,5%

11%

ĀTI snieguma indekss (Baltijas reģionā)

1,5

1,4

(2016)

▼

1,2 (2018.- 2020.g., vidēji gadā)

32.attēls. Eksporta izmaiņas, vidēji

3-gadu periodā, salīdz. cenās, 2007.=100

33.attēls. Augsto tehnoloģiju produktu

īpatsvars Latvijas kopējā eksportā, %

34.attēls. ĀTI snieguma

indekss,

3-gadu vidējais rādītājs, %

Laika posmā no 2014. līdz 2016. gadam Latvijas eksporta apjomi

vidēji gadā pieauga par 3,1%, kas atpalika no Pamatnostādnēs

nospraustā mērķa (vidēji gadā eksporta pieaugums -5%). Eksporta

pieauguma tempu samazināšanos galvenokārt ietekmēja vājš ārējais

pieprasījums saistībā ar lēno ekonomisko izaugsmi Latvijas

lielākajās ES tirdzniecības partnervalstīs, Krievijas ekonomikas

lejupslīde, kā arī Krievijas embargo pārtikas produktu importam.

Eksporta lēna izaugsme daļēji var būt skaidrojama arī ar

konkurētspējas vājināšanos, ko noteica darbaspēka izmaksu

straujāks kāpums nekā produktivitātes pieaugums (32.attēls).

Saglabājoties patreizējām pasaules ekonomikas attīstības

tendencēm, ārējās vides nenoteiktībai, kā arī ņemot vērā

ekonomiskās izaugsmes jaunākās prognozes, tuvākajos gados

Latvijas eksporta pieaugums visdrīzāk saglabāsies mērens.

Kaut arī eksporta dinamika pēdējos gados ir mērena, jāatzīmē,

ka ir uzlabojusies eksporta struktūra. Par ko liecina augsto

tehnoloģiju (high-tech) produktu īpatsvara pieaugums. Lai

gan augsto tehnoloģiju produktu daļa kopējā eksporta apjomā

joprojām ir zemāka nekā vidēji ES (17%), tomēr tā ik gadu pieaug

(33.attēls). 2015.gadā augsto tehnoloģiju produktu daļa Latvijas

kopējā eksportā veidoja 9,8% (2012.gadā - 6,4%), kas ir augstāks

līmenis nekā Lietuvā, tomēr joprojām gandrīz divreiz zemāks nekā

Igaunijā.

ĀTI snieguma indekss raksturo Latvijas pievilcību ārvalstu

investoriem Baltijas reģionā (34.attēls). Piesaistīto ĀTI

intensitāte pēdējos gados bija visai mērena un Latvijā ienākošo

ĀTI apjoms laika periodā no 2014. līdz 2016.gadam bija gandrīz uz

pusi mazāks nekā laika periodā no 2011. līdz 2013. gadam un

gandrīz 3,5 reizes zemākā līmenī nekā ekonomikas straujās

izaugsmes gados. Tomēr jāatzīmē, ka arī mūsu kaimiņvalstīs ĀTI

plūsmas arī bija visai zemā līmenī. Kopumā ĀTI plūsmu

intensitātes mazināšanās galvenokārt skaidrojama ar investīciju

pārrobežu plūsmu samazinājumu pasaulē, galvenokārt sakarā ar

pieaugušiem ģeopolitiskiem riskiem un politikas neprognozējamību.

Tā kā visām Baltijas valstīm vidējā termiņā bija kopumā vienādas

tendences ĀTI plūsmu dinamikā, ĀTI snieguma indekss21

Latvijai ir salīdzinoši augsts (1,4), t.i. nedaudz augstāks nekā

ir noteikts pamatnostādnēs (1,2 vidēji 2018. - 2020. gadiem).