8. pants

1POLITIKAS REZULTĀTU MĒRĶU

2SASNIEGŠANAS RĀDĪTĀJI

3Virzību uz RIS3 virsmērķu sasniegšanu raksturo kopējie

4ieguldījumu P&A (% no IKP) pieaugums un struktūras maiņa,

5izmaiņas Latvijas pozīcijā Eiropas inovāciju rādītāju grupā un

6produktivitātes pieaugums apstrādes rūpniecībā. Lai gan Latvijai

7ir izdevies no pieticīga snieguma inovāciju rādītāju grupā

8pakāpties uz vidēju, tas ir noticis galvenokārt pateicoties

92007-2013.gadā veiktajiem ES fondu ieguldījumiem cilvēkresursos

10un iekārtās Latvijas uzņēmumos.

115.attēls. RIS3

12mērķa sasniegšanas rādītāji

13Mērķa sasniegšanas rādītāji

142010

152013

16Fakts

17Progress

182020

19Politikas plānošanas

20dokuments

21Eiropas inovāciju rādītāju

22grupa (EIS pozīcija)

23"modest"

24"modest"

25"moderate" (2016)

26►

27"moderate"

28ZTAIP9

29RIS3 virsmērķi

30Ieguldījumi pētniecībā un

31attīstībā 2020.gadā sasniedz 1,5% no IKP (%)

320,6

330,6

340,44

35(2016)

36▼

371,5

38ZTAIP, NIP,

39NRP

40Produktivitāte apstrādes

41rūpniecībā (EUR uz 1 strādājošo)

4218,5

4320,3

4423,6

45(2016)

46►

4729 000

48IV1

49Zinātnisko darbinieku skaits

50pētniecībā un attīstībā

515563

525593

535120

54(2016)

55▼

567000

57ZTAIP

58Valdības politikas tiešā un netiešā ietekme

59IV2

60Grādu vai kvalifikāciju

61ieguvušo studentu skaits augstskolās un koledžās (tūkst.

62cilv.)

6326,5

6423,9

65(2014)

6615,8

67(2016)

68▼

6924,6

70ZTAIP

71IV3

72Iedzīvotāju īpatsvars % 30-34

73gadu vecumā ar augstāko izglītību

7433

7537

76(2014)

7743

78(2016)

79▲

8040

81ZTAIP

82IV4

83Mazāks skaits spēcīgāku

84valsts finansētu zinātnisko institūciju

8540

8640

87(2014)

8822

89(2017)

90▲

9120

92ZTAIP

93IV5

94Zinātniskie raksti, kas

95publicēti starptautiskās datu bāzēs

961032

971100

98(2014)

991820*

100(2016)

101▲

1021500

103ZTAIP

104IV6

105Sekmības rādītājs dalībai ES

106Ietvara programmā (%)

10722,8

10822

109(2014)

11012,7

111(2016)

112▼

11330

114ZTAIP

115U1

116Privātā sektora ieguldījumu

117proporcionāls pieaugums pētniecībā un attīstībā (privātā

118sektora ieguldījumi pētniecībā un attīstībā, % no kopējiem

119ieguldījumiem)

12038

12121

12220,0%

123(2015)

124▼

12548

126ZTAIP

127U2

128Zinātnisko darbinieku skaits,

129kas nodarbināti privātajā sektorā (% no visiem, atbilstoši

130pilna laika ekvivalentam)

13122,7

132(2011)

13318

134(2014)

13520,6

136(2015)

137►

13823

139ZTAIP

140U3

141Piešķirtie Eiropas patenti,

142kas pieteikti no zinātniekiem, kas rezidē Latvijā

14311

144(2011)

14513

146(2014)

14716

148(2016)

149▼

15050

151ZTAIP

152R1

153Inovatīvo uzņēmumu īpatsvars

154(% no visiem uzņēmumiem)

15529,9

15630,4

157(2012)

15825,5

159(2014)

160▼

16140

162ZTAIP

163Tautsaimniecības transformācija

164R2

165Apstrādes rūpniecības

166īpatsvars iekšzemes kopproduktā 2020.gadā sasniedz 20%

167(%)

16813,4

16912,7

17012,5

171(2016)

172▼

17320

174NIP

175R3

176Apstrādes rūpniecības

177produktivitātes pieaugums 2020.gadā pret 2011.gadu ir

17840%

17992,8

180101,8

181118,3

182(2016)

183►

184140

185NIP

186R4

187Apstrādes rūpniecības

188pieaugums 2020.gadā, pret 2011.gadu ir 60%

18995,1

190102,3

191113,1

192(2016)

193►

194160

195NIP

196R5

197Eksporta pieaugums (vidēji gadā

198salīdzināmās cenās, %)

19926,8

2001,0

2012,6

202(2016)

203►

2045

205(2018.-2020.g., vidēji gadā)

206LPPEVĀVP

207R6

208Augsto tehnoloģiju produktu

209īpatsvars Latvijas kopējā eksportā (%)10

2104,8

2118,0

2129,8

213(2015)

214►

21511%

216LPPEVĀVP

217R7

218Augsto un vidēji augsto

219tehnoloģiju nozaru īpatsvars Latvijas preču eksportā

2204,8

2218,0

2229,8

223►

22431%

225ZTAI

226R8

227ĀTI snieguma indekss (Baltijas

228reģionā)

2291,6

2303,0

2311,4

232(2016)

233▼

2341,2

235(2018.-2020.g., vidēji gadā)

236LPPEVĀVP

237* Rādītājs parāda SCOPUS datubāzes publikāciju skaitu.

2382016.gadā Web of Science datubāzē bija 2 172 publikācijas

239Politikas plānošanas dokumentos noteikto rādītāji tika

240sagrupēti sadalot tos saskaņā ar EIS metodoloģiju, izdalot trīs

241rādītāju grupas: (ENABLERS) inovācijas virzītāji ārpus

242uzņēmēju sektora (IV); (FIRM ACTIVITIES) uzņēmēju

243aktivitāte inovāciju jomā (U); (OUTPUTS) uzņēmēju

244inovatīvās aktivitātes rezultāti, kas atspoguļo tautsaimniecības

245transformāciju uz augstākās pievienotās vērtības un inovatīvu

246ekonomiku (R).

247Apzīmējumi:  ▲ - rādītājs ir

248uzlabojies; ▼ - rādītājs ir

249pasliktinājies; ► - rādītājs

250būtiski nav manījies; "-" - nav datu;

251- Eiropas Inovācijas rezultātu

252tablo 2016 (European Innovation Scoreboard 2016)

253rādītāji11

254Galvenais ekonomikas zināšanu un tehnoloģiju ietilpību

255raksturojošais rādītājs - ieguldījumi P&A - nav pieaudzis un

256apstrādes rūpniecības produktivitāte nav būtiski mainījusies.

257Ieguldījumi P&A parāda valsts investīcijas pētniecībā un

258atspoguļo nozaru uzņēmumu zināšanu ietilpību. Ņemot vērā to, ka

259šis rādītājs mēra P&A apjomu tautsaimniecībā un to, ka

260investīcijas P&A tiešā veidā ir saistītas gan ar zināšanu

261bāzes un cilvēkkapitāla pieejamību, gan produktu un pakalpojumu

262zināšanu un tehnoloģiju ietilpību un, tādējādi, produktivitāti,

263valdība 2013.gadā apņēmās palielināt valsts budžeta investīcijas

264P&A, vienlaikus iestrādājot P&A finansēšanas programmu

265noteikumos stimulus privātā sektora P&A apjoma

266palielināšanai. Ar šo valdība ne tikai apņēmās investēt

267pētniecībā, bet arī signalizēja Latvijas sabiedrībai un Eiropas

268Komisijai politisku apņemšanos virzīties uz augstākas

269produktivitātes ekonomiku, kā arī uzņēmās starptautiskas

270saistības uz kuru pamata ZTAI nozarē pašreiz tiek investēti ES

271fondu līdzekļi nozares veiktspējas palielināšanai. Bez turpmākas

272valsts ieguldījumu apmēra būtiskas palielināšanas nav iespējams

273nodrošināt ekonomiskās produktivitātes palielinājumam

274nepieciešamo zināšanu bāzi - zināšanas un tehnoloģijas, un

275cilvēkkapitālu - cilvēkresursus un sadarbības tīklus, kas jau

276vidējā termiņā nodrošinātu arī uzņēmumu biznesa modeļa maiņu un,

277secīgi privātā sektora produktu un pakalpojumu zināšanu

278ietilpību, ko atspoguļo privātā sektora P&A ieguldījumi.

279Vienlaikus šāda situācija rada riskus nesasniegt tos darbības

280programmā "Izaugsme un nodarbinātība" plānotos

281struktūrfondu investīciju rezultatīvos rādītājus, kuru

282sasniegšana zināmā mērā ir ārpus struktūrfondu ietekmes, jo prasa

283noteiktu uzvedības maiņu un ilgtermiņa saistību uzņemšanos,

284tādējādi pozitīvi signalizējot par tautsaimniecības struktūras

285transformāciju, ko raksturo jaunu P&A darba vietu

286skaits12 un zinātnisko institūciju piesaistītais

287ārējais finansējums13 (rādītāju datus un pašreizējās

288vērtības skat. 39. attēlā un 9.1. apakšnodaļas "RIS3 mikro

289līmeņa rādītāji" 44.-45. un 46.lpp.). Minēto rādītāju

290būtiska nesasniegšana var rezultēties ar finanšu korekciju

2912023.gadā un tādējādi radīt zaudējumus valsts budžetam.

292RIS3 virsmērķu un makro līmeņa mērķu rādītāji un virzība uz to

293sasniegšanu ir apkopoti 5.attēlā. Visaptverošu rādītāju dinamiku

294pa gadiem laika posmā no 2008.gada līdz 2016.gadam var skatīt

295pielikumā Nr. 6 "RIS3 mērķa sasniegšanas rādītāju vērtības

2962008. - 2016.gads". No visiem makro līmeņa mērķu

297sasniegšanas rādītājiem pozitīva virzība ir vērojama tikai

298rādītājā, kas atspoguļo 1) augsto un vidēji augsto tehnoloģiju

299nozaru īpatsvaru Latvijas preču eksportā (%), 2) strukturālo

300reformu rezultātā notikušo pētniecības konsolidāciju, veidojot

301mazāku skaitu spēcīgāku valsts finansētu zinātnisko institūciju,

3023) zinātnisko rakstu skaitā, kas publicēti žurnālos, kas iekļauti

303starptautiskās datu bāzēs , un 4) iedzīvotāju īpatsvarā 30-34

304gadu vecumā, kuriem ir augstākā izglītība. Savukārt tiem

305rādītājiem, kuru izpilde ir tieši saistīta ar ieguldījumiem

306P&A, rādītāju izpildes progress ir negatīvs, ko izaugsmes

307stimulēšanai nepietiekamais investīciju apmēru P&A.

308Visi saistītie politikas plānošanas dokumenti (NIP, ZTAI

309pamatnostādnes) principā ir vērsti uz RIS3 mērķu sasniegšanu.

310Taču šajos dokumentos ir dažādi bāzes gadi. Tāpēc ir svarīgi, ka

311turpmāk RIS3 monitoringā tiek izmantots viens atskaites

312periods.

3136.attēls Kopējie izdevumi

314P&A

315% no IKP

316Latvijas kopējie izdevumi P&A 2016.gadā bija 110,4

317milj. eiro, jeb 0,44% no IKP. Tas ir ne tikai ievērojami mazāk kā

3182016.gadā bija plānots (1,1%), bet arī mazāk nekā vidēji

319iepriekšējos gados. Šo samazinājumu izskaidro privātā un

320starptautiskā (ES fondu) sektora investīciju samazinājums

321kombinācijā ar valsts investīciju stagnāciju (7., 8., 9.attēls).

322RIS3 plānotā politika paredzēja pasākumu kopumu, kur valsts

323investīciju būtisks pieaugums kombinācijā ar ES fondu

324ieguldījumiem un nozares infrastruktūrā un cilvēkresursos

325nodrošinātu privātā sektora investīciju pakāpenisku

326pieaugumu.

327Ņemot vērā to, ka valsts un ES fondu investīciju mērķis ir

328nodrošināt priekšnoteikumus un stimulus privātā sektora

329investīciju pieaugumam, novērotā negatīvā attīstības tendence

330skaidri signalizē, ka tautsaimniecības struktūra ne tikai

331nemainās, bet pasliktinās. Vēl vairāk, faktiski nav iedarbināts

332viens no svarīgākajiem izaugsmes stimuliem.

333Lai veicinātu valsts ieguldījumu palielinājumu P&A un

334attīstītu nozares cilvēkkapitālu, 2018. gadā valsts budžeta

335finansējums zinātnei un pētniecībai ir palielināts par 3,4

336miljoniem eiro. Pie reizes ir noteikts, ka Valsts pētījumu

337programmas turpmāk tiek finansētas no attiecīgās nozares budžeta.

338No Ekonomikas ministrijas budžeta sākot no 2018.gada ir panākti

339papildu 2 miljoni eiro šim mērķim - Valsts pētījumu programmas

340īstenošanai enerģētikas jomā.

341Makro līmeņa rādītāju izmaiņas parāda, ka plānotā

342virzība uz mērķi 2020.gadā sasniegt tādu tautsaimniecības

343struktūru, ko raksturo 1,5% ieguldījumi P&A (% no IKP)

344nenotiek (6.attēls). Kopējie izdevumi P&A nav pieauguši.

345Lai paaugstinātu privātā sektora zināšanu ietilpību, ko ataino

346privātā sektora ieguldījumi P&A, RIS3 paredzēja valsts

347investīciju ikgadēju palielinājumu 2014.gadā sasniedzot gandrīz

34849.8 milj. eiro, 2015.gadā -75.4 milj. eiro un 120,9 milj. eiro

3492016.gadā - (7.attēls).

350Kā redzams 7.attēlā, plānotais valsts investīciju pieaugums

351P&A 2016.gadā atpalika no plānotā par 68 milj. Tādējādi,

352valsts nav pildījusi RIS3 plānā paredzēto un nav investējusi

353tautsaimniecības attīstības stimulēšanai nepieciešamajās

354zināšanās un tehnoloģijās. Valsts budžeta investīcijas

3552013.-2016.gadā pieauga tikai par 19,3 milj. eiro. Šo pieaugumu

356pamatā veidoja zinātnisko institūciju bāzes jeb institucionālais

357finansējums (ievērojami mazākā apjomā nekā nepieciešams un

358plānots), kas paredzēts galvenokārt zinātniskās infrastruktūras

359uzturēšanai un līdzfinansējumam dalībai ES fondu finansētajos

360projektos. Valsts budžeta investīcijas pētniecības darbā netika

361palielinātas vispār, tādējādi radot situāciju, ka par ES fondiem

362modernizētā pētniecības infrastruktūra un cilvēkresursi netiek

363noslogoti un ekonomikas attīstībai,

3647.attēls. Valsts finansējums

365P&A

366milj. EUR

3678. attēls. Uzņēmumu finansējums

368P&A

369milj. EUR

3709.attēls. Ārvalstu finansējums

371P&A

372milj. EUR

373nepieciešamās zināšanas netiek nodrošinātas pietiekamā apmērā.

374Tādā veidā tika radīta situācija, kurā pētniecībā nodarbinātajiem

375nebija darba iespēju nedz valsts, nedz privātajā sektorā. Ņemot

376vērā pētniecības darba tirgus globālo raksturu, valdības budžeta

377izstrādes gaitā pieņemtie lēmumi nefinansēt pētniecību ir

378veicinājuši "smadzeņu aizplūšanu" - Latvija turpina

379zaudēt talantus globālajā augstas pievienotās vērtības nozaru

380darba tirgū. Tas rada vēl lielākus riskus tam, ka

381tautsaimniecības transformācija uz augstāku pievienoto vērtību

382varētu nenotikt.

383Investīcijas pētniecībā paredz arī Zinātniskās darbības likuma

38433. panta otrā daļa, kas nosaka ikgadēju finansējuma pieaugumu

385zinātniskajai darbībai ne mazāku par 0.15% no IKP līdz valsts

386piešķirtais finansējums zinātniskajai darbībai sasniedz vismaz

387vienu procentu no iekšzemes kopprodukta. Situācijas nopietnība ir

388konstatēta arī Eiropas Komisijas pētījumā14 par

3892014.-2020.gada plānošanas perioda Kohēzijas politikas ietvaros

390sagaidāmajiem rezultātiem, kas secina, ka 2014.-2020.gada

391plānošanas periodā Latvijai starp Baltijas valstīm ne tikai

392zemākais nacionālā finansējuma piešķīrums P&A no kopējā

393publiskā finansējuma15, bet arī zemākais Kohēzijas

394politikas ietvaros plānotā finansējuma apjoms

395P&A16. Faktiski, pašreiz plānotās investīcijas,

396pat ja tās tiktu investētas pilnā apjomā, nav pietiekošas, lai

397nodrošinātu vēlamo attīstību un objektīvi varētu rezultēties vien

398tādā tautsaimniecības struktūrā, kuras zināšanu ietilpība ir

399apmēram 0,8% no Latvijas IKP.

400RIS3 ietvaros plānotais ES fondu (ārvalstu) finansējums līdz

4012016.gadam pārsniedza plānoto par 7 milj. eiro gadā (9.attēls).

402Šādu attīstību skaidro tas, ka valdības lēmums neinvestēt plānoto

403finansējumu pētniecībā tika kompensēts ar papildus ES fondu

404investīcijām zinātnisko institūciju konsolidācijā un attīstībā

4052014. un 2015.gadā, kas vienlaikus finansēja institucionālas

406izmaiņas un ļāva zinātniskajām institūcijām iesaistīt personālu

407pārmaiņu administrēšanā, tādējādi īstermiņā noturot ar ES fondu

408ieguldījumiem piesaistītos talantus. Lai gan šī pasākuma

409rezultātā tika nedaudz mazināti personāla zaudēšanas riski, tomēr

410Latvijas zinātniskajos institūtu personāla skaits ir būtiski

411samazinājies. Šis pasākums tomēr nespēja kompensēt situāciju, kas

412izveidojās 2016.gadā, kad ES fondu (ārvalstu) finansējums

413pētniecībai samazinājās par 37.8 milj. eiro, jeb par 55 % gada

414laikā, un ZTAIP plānotais investīciju pieaugums netika

415īstenots.

416Tādējādi, salīdzinājumā ar citām ES dalībvalstīm, Latvija

417joprojām atrodas to valstu starpā, kuras de-facto nav

418pieņēmušas stratēģisku lēmumu investēt zināšanās un tehnoloģiju

419attīstībā balstītā tautsaimniecībā (10.attēls). Latvija ar

420kopējiem P&A izdevumiem 152,3 milj. eiro jeb 0,63 % no IKP

4212015.gadā ir līdzīgā situācijā ar tādām tradicionāli zemas

422pievienotās vērtības ekonomikas valstīm, kā Kipra un Rumānija.

423Tai pat laikā, piemēram, Igaunijas, Čehijas un Slovākijas

424tautsaimniecības struktūra jau ir daudz tuvāka ES vidējam

425līmenim.

426Atsevišķi apskatot Latvijas valsts P&A izdevumu apmēru uz

4271 iedzīvotāju, Latvijas valsts P&A izdevumi 2015.gadā veido

428vien 25 eiro gadā, kas ir 13,6% no ES vidējā līmeņa un

429aptuveni 5% apmērā no Luksemburgas, Dānijas, Austrijas un

430Zviedrijas līmeņa. Latvijas IKP uz vienu iedzīvotāju 2015.gadā

431bija 64% apmērā no ES vidējā līmeņa. Salīdzinot Latvijas

432rādītājus ar Lietuvu un Igauniju, kurās IKP uz vienu iedzīvotāju

433ir tikai nedaudz lielāks kā Latvijā (Lietuva - 73,3% no ES vidējā

434līmeņa, Igaunija - 73,6%), redzams, ka kopējo P&A izdevumu

435apmērs uz 1 iedzīvotāju Lietuvai ir 133 eiro apmērā (par 72%

436vairāk nekā Latvijai) un Igaunijai tas ir 231 eiro apmērā (par

437200% vairāk nekā Latvijai). Šī atšķirība skaidri demonstrē, ka

438atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas, Latvija nav politiskajā

439līmenī par prioritāti izvirzījusi augstas pievienotās vērtības

440ekonomikas attīstību. Jau vidējā termiņā tas rada risku Latvijai

441nespēt izkļūt no nabadzības.

442Inovatīvi aktīvo uzņēmumu īpatsvars pārskata periodā

443par 2012. - 2014.gadu samazinājās par 4,9%, bet par 10,1%

444palielinājās to uzņēmumu skaits, kuros bija tikai netehnoloģiskās

445inovācijas - tirgdarbības un organizatoriskās. Tādējādi pārskata

446periodā par 2012. - 2014.gadu inovatīvo uzņēmumu īpatsvars (% no

447visiem uzņēmumiem) bija 25,5% (2010. - 2012.gadu periodā -

44830,4%). 60,2% rūpniecības un 47,9% pakalpojumu nozares uzņēmumu

449ieviesa tehnoloģiskās inovācijas, bet ne-tehnoloģiskās inovācijas

450ieviesa 39,8% rūpniecības un 52,1% pakalpojumu nozares

451uzņēmumu.

452Jāsecina, ka Latvijas uzņēmumu inovācijas un pētniecības

453kapacitāte ir nepietiekama, lai nodrošinātu jaunu konkurences

454priekšrocību radīšanu un uzņēmumu izaugsmi ilgtermiņā. Tas lielā

455mērā ir saistīts ar esošo tautsaimniecības struktūru, zemo

456apstrādes rūpniecības daļu, kur dominē zemo un vidēji zemo

457tehnoloģiju nozares. Turklāt Latvijas uzņēmumu struktūrā lielākā

458daļa ir mikro un MVU (2013.gadā - 99,6% no visiem ekonomiski

459aktīvajiem individuālajiem komersantiem un komercsabiedrībām. No

460tiem mikro uzņēmumi - 86,2%, mazie uzņēmumi - 11,1%, vidējie

461uzņēmumi - 2,3%).

462Savukārt mikro un MVU inovācijas potenciālu un sniegumu

463ietekmē gan ierobežotie cilvēkresursi, gan pašu finanšu resursi,

464kas pieejami šiem uzņēmumiem P&A un inovācijas aktivitāšu

465īstenošanai, tostarp ierobežotas iespējas piesaistīt finansējumu

466augsto tehnoloģisko un biznesa risku dēļ. Tāpat Latvijas

467uzņēmumiem lielākoties ir nepietiekami attīstītas sasvstarpējās

468sadarbības prasmes nozares vai starpnozaru aspektā, bet jo īpaši

469- nepietiekami attīstīta sadarbība ar pētniecības institūcijām

470Latvijā un ārvalstīs.

471Privātā sektora P&A izdevumu samazinājums saistāms ar

472vairāku faktoru kopumu, jo īpaši Krievijas noteikto embargo

473atsevišķiem produktiem un Krievijas rubļa devalvāciju, kā arī

474viena no lielākajiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem - AS

475"Liepājas metalurgs" darbības pārtraukšanu. Krievijas

476krīzes rezultātā samazinājās Latvijas uzņēmumu apgrozījums no šī

477tirgus, tāpēc uzņēmumi bija spiesti veikt radikālu izmaksu

478samazināšanu - darbinieku atlaišanas, investīciju projektu

479iesaldēšanu, kā arī inovāciju, P&A darbu atlikšanu uz vēlāku

480laiku.

481Laika periodā no 2012. līdz 2015.gadam augsto un vidēji

482augsto tehnoloģiju nozaru produktu eksports (faktiskajās

483cenās) pieauga par 7,3%. Par pozitīvām izmaiņām eksporta

484struktūrā liecina augsto tehnoloģiju (high-tech) produktu

485īpatsvara pieaugums. Lai gan augsto tehnoloģiju produktu

486īpatsvars kopējā eksporta apjomā joprojām ir zemāks nekā vidēji

487ES, tomēr kopš 2012.gada tas ir palielinājies gandrīz par pusotru

488reizi (13.attēls).

48913.attēls. Augsto tehnoloģiju

490produktu daļa Latvijas kopējā eksportā, %

491Jaunu P&A investīciju neesamība un finansējuma deficīts ir

492arī ir iemesls zinātnisko darbinieku skaita P&A

493samazinājumam, kur izpilde 2020.gadā paredzētajiem 7000

494zinātniskajiem darbiniekiem nenotiek un esošais P&A

495finansējums pat nav ļāvis noturēt zinātniskā personāla skaitu

4962012.gada līmenī (14.attēls). Turklāt, ņemot vērā kompensējošā ES

497fondu finansējuma neesamību 2016.gadā, ir vērojams būtisks

498zinātnisko darbinieku skaita samazinājums 2016.gadā. Pēdējo gadu

499samazinājums zinātnisko darbinieku skaitā raksturo kopējo

500zinātnes nozares finansējuma un īstenoto pētniecības darbu apmēru

501un nepalielinoties nozares finansējumam, nav gaidāms zinātnisko

502darbinieku skaita pieaugums. Šo tendenci pastiprina arī tas, ka

503Latvijas P&A izdevumi uz 1 zinātnisko darbinieku ir

504ievērojami mazākā skaitā nekā citās ES valstīs un arī pārējās

505Baltijas valstīs (15.attēls). Lai veicinātu šī rādītāja izpildi

506pasākumu plāna 2018. - 2020.gadam uzdevumos 1.13, 1.13a, 1.14,

5071.24, 6,13, 6.14. punktos ir noteikti rezultāta vai iznākuma

508rādītāji, kuri sniedz ieguldījumu zinātnisko darbinieku skaita

509palielināšanā. Uz šo rādītāja sasniegšanu ir vērsts arī RIS3

510makro rādītājs "P&I projektos iesaistīto maģistrantu un

511doktorantu skaits" kura rezultātu sasniegšanā ir iestrādāti

512stimuli Praktiskajos pētījumos, Inovācijas grantos studentiem,

513Kompetences centru programmā, Tehnoloģijas pārneses programmā,

514Zinātnes bāzes finansējumā, Valsts Pētījumu programmās,

515Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektos un Augstskolu

516snieguma finansējumā. Tomēr, zinātnes finansējuma apjoms, kas ir

517pieejams šajās programmās, kurās ir stimuli uz šī mērķa

518sasniegšanu, ir nepietiekams, lai nodrošinātu šī rādītāja plānoto

519vērtību sasniegšanu 2020.gadā.

520Būtiska loma zinātnē nodarbināto cilvēkresursu piesaistē bija

521iepriekšējā 2007. - 2013.gada fondu perioda aktivitātēm,

522piemēram, īstenojot apakšaktivitāti "Atbalsts doktora

523studiju programmu īstenošanai", kuras īstenošanas rezultātā

524bija izdevies ievērojami palielināt doktora grāda ieguvušo

525skaitu pēdējo gadu laikā. Laika posmā starp 2011. un

5262013.gadu doktora grāda ieguvēju skaits palielinājās par 138%

527(16.attēls).

528Lielā mērā pateicoties šiem ieguldījumiem bija izdevies

529būtiski uzlabot zinātnes cilvēkresursu vecuma struktūru -

530palielināt 35 - 44 gadu veco zinātnisko darbinieku skaitu laika

531posmā starp 2012. un 2015.gadu no 21,1% uz 23,4%, kā arī noturēt

532stabilu skaitu vecumgrupā 25 - 34 (17.attēls). Ņemot vērā, ka

533beidzoties apakšaktivitātes "Atbalsts doktora studiju

534programmu īstenošanai" īstenošanas periodam sāk ievērojami

535samazināties ikgadējais doktora grāda ieguvēju skaits, ir

536nepieciešamas jaunas pētniecības programmas un stimuli, kas

537sekmētu talantu piesaisti pētnieciskajam darbam.

538Zinātnisko darbinieku (zinātnieki, zinātnes tehniskais

539un apkalpojošais personāls) skaits Latvijā (PLE izteiksmē)

5402015.gadā bija 5570, kas kopā veidoja 0,58% no nodarbināto skaita

541Latvijā. Zinātnisko darbinieku īpatsvars kopējā darbaspēka

542struktūrā Latvijā ir vien 48% apmērā salīdzinājumā ar ES vidējo

543līmeni (1,20%). Tikai 3 ES valstīs ir vēl mazāka zinātnisko

544darbinieku loma kopējā darbaspēka struktūrā (Horvātija, Rumānija,

545Kipra) (18.attēls).

546Plānotās vērtības ir sasniegtas tajos rādītājos, kuriem ir

547saistība ar P&A nozarē veiktajām strukturālajām reformām. Šo

548reformu īstenošana bija priekšnoteikums, lai nodrošinātu 2014. -

5492020.gada ES fondu ieguldījumus zinātnē un inovācijās. Piemēram,

550valsts finansēto zinātnisko institūciju skaita

551samazinājums no 42 institūcijām 2013.gadā līdz 20

552institūcijām 2020.gadā jau ir gandrīz panākts 2017.gadā, kad

553bāzes finansējumu saņem 22 valsts dibinātas zinātniskās

554institūcijas. Šo progresu nodrošināja vairāki pasākumi. Pirmkārt,

555zinātnisko institūciju konsolidāciju stimulēja normatīvā

556regulējuma izmaiņas zinātnes bāzes finansējuma piešķiršanas

557kārtībā - 2013.gadā tika noteikts, ka no 2016.gada šis

558finansējums vairs netiks piešķirts tām institūcijām, kuras

559zinātnisko institūciju darbības starptautiskajā izvērtējumā bija

560saņēmušas zemu novērtējumu. Vienlaikus, zinātnisko institūciju

561pašu inicētajai konsolidācijai un RIS3 prioritātēm atbilstošu

562pētniecības programmu izstrādāšanai tika sniegts atbalsts ES

563fondu 2.1.1.3.3. apakšaktivitātes "Zinātnisko institūciju

564institucionālās kapacitātes attīstība" programmas ietvaros.

565Lai gan zinātniskās institūcijas veica visus valdības noteiktos

566uzdevumus, īstenotajām konsolidācijas aktivitātēm un zināšanu un

567cilvēkkapitāla koncentrēšanai spēcīgākajās valsts zinātniskajās

568institūcijās līdz šim nav sekojušas atbilstošas nacionāla līmeņa

569darbības attiecībā uz pilnvērtīga zinātniskās darbības bāzes

570finansējuma un valsts pasūtījuma nodrošināšanu. Latvijas

571pētniecības resursi ir koncentrēti 22 spēcīgākajās zinātniskās

572institūcijās, kas saņem zinātnes bāzes finansējumu. Tomēr

573joprojām zinātnes bāzes finansējums tiek piešķirts tikai 65%

574apmērā no aprēķinātā, tādējādi nedodot zinātniskajām institūcijām

575pilnībā īstenot to potenciālu. Lai zinātniskās institūcijas

576varētu palielināt savu darba apjomus, ir nepieciešams nodrošināt

577zinātnes bāzes pilnā apmērā, tādējādi investējot RIS3 virsmērķa

578sasniegšanu, palielinot ieguldījumu apmēru P&A (% no

579IKP).

580Nav izdevies nodrošināt STEM studiju programmu absolventu

581skaita pieaugumu RIS3 paredzētajā apjomā. STEM programmu

582studējošo īpatsvars ir pakāpeniski pieaudzis, ko izskaidro

583studiju vietu pārdale, kuras ietvaros STEM studiju vietām ir

584piešķirta augstāka prioritāte. Tomēr pēdējo gadu tendences parāda

585to, ka absolventu skaita pieaugums STEM programmās notiek

586ievērojami lēnāk un pēdējo 3 gadu laikā tas nav palielinājies

587(19.attēls).

588Lielā mērā šie dati parāda to, ka STEM studiju programmās

589pēdējo gadu laikā ir būtiski palielinājies studentu atbirums.

590Absolventu skaita kritumu izraisa faktoru kopums, tai skaitā

591salīdzinoši zemais augstākās izglītības finansējuma apjoms uz

592vienu studējošo, vidējās izglītības kvalitāte utml. - pēdējo gadu

593tendences parāda to, ka absolventu kopējā skaita samazinājums

594notiek lielākā tempā, salīdzinājumā ar kopēju studentu skaita

595kritumu, jo starp 2011. un 2016.gadu kopējais studējošo skaits ir

596samazinājies par 14,5%. Šīs kopējās tendences ir attiecināmas arī

597uz STEM studiju programmām un lai nodrošinātu kvalitatīvu

598speciālistu sagatavošanu STEM nozarē, kurā ir prognozējams

599būtisks darbaspēka deficīts, ir nepieciešams īstenot pasākumus,

600kas novērstu problēmas saistībā ar absolventu skaitu.

601Ievērojams ir grādu vai kvalifikāciju ieguvušo studentu

602skaita kritums augstskolās un koledžās, kur ZTAI

603pamatnostādnes paredz to skaitu noturēt stabilā 2011.gada

604rādītāja līmenī (20.attēls). Reālie dati parāda absolventu skaita

605kritumu starp 2011. un 2016.gadu 36% apmērā, ko lielā mērā

606izraisa kopējais studējošo skaita kritums, galvenokārt

607demogrāfisko faktoru dēļ (piemēram, 30 - 34 gadus vecu

608iedzīvotāju īpatsvars ar augstāko izglītību turpina pieaugt, kas

609parāda to, ka augstākās izglītības vērtība starp Latvijas

610iedzīvotājiem ir ļoti augsta), taču būtiska loma ir arī citiem

611faktoriem (nepilnīgais finansējums, vidējās izglītības kvalitātes

612līmenis, studentu atbirums u.c.). Šis ir arī ir viens no tiem

613rādītājiem, kuros ir skaidri prognozējams, ka ZTAI pamatnostādnēs

614noteiktās vērtības sasniegt 2020.gadā nav iespējams dēļ

615ievērojamā krituma imatrikulēto studējošo skaitā, taču, pasākumi,

616kuru rezultātā tiks samazināts esošo studējošo atbirums ir

617veicami, lai vismaz noturētu šo rādītāju 2016.gada līmenī.

618Attiecībā uz patentu skaita pieaugumu - piešķirto

619patentu skaits ir ļoti svārstīgs starp gadiem, un tā pieauguma

620nelielās tendences ir ievērojami mazākā apmērā salīdzinājumā ar

621pamatnostādnēs plānoto (21.attēls).

622Būtiski nav mainījies arī Latvijas rezidentiem piešķirto

623Eiropas patentu biroja (turpmāk EPO) patentu īpatsvars no visu

624piešķirto patentu kopskaita, 2011. un 2016.gadā Latvijas

625rezidentiem piešķirot 0,02% no šo patentu kopskaita. Latvijas

626rezidentiem piešķirto patentu kopējais skaits ir ļoti zems uz

627Rietumeiropas valstu fona, piemēram, salīdzinājumā ar Vāciju,

628kuras rezidentiem 2016.gadā ir piešķirti 18 728 patenti. Apskatot

629piešķirto patentu skaitu uz 1 milj. iedzīvotāju Latvija 2016.gadā

630ir piešķīrusi 8 patentus, kas ir 3% no Vācijas līmeņa (230

631patenti uz 1 milj. iedzīvotāju). Latvijas piešķirto EPO patentu

632skaita tendences ir līdzīgas ar pārējām Baltijas valstīm

633(2016.gadā Igaunija ir piešķīrusi 10 EPO patentus, Lietuva -

63416).

635Daļēji arī piešķirto EPO patentu skaita pieaugumu 2016.gadā

636izskaidro straujais Latvijas patentu valdes izsniegto patentu

637samazinājums (22.attēls).

638Vērtējot zinātnisko rakstu skaitu žurnālos, kuri ir

639iekļauti starptautiskajās datubāzēs, šim rādītājam ir

640nodrošināts ievērojams pieaugums, jau 2016.gadā ievērojami

641pārsniedzot 2020.gadā plānotās rādītāju vērtības gan SCOPUS, gan

642Web of Science datubāzēs, kas lielā mērā ir saistīts ar to, ka

643dažādos normatīvajos aktos (zinātnes bāzes finansēšanas

644noteikumos, ES fondu pasākumos u.c.) tika iestrādāti stimuli un

645liela nozīme piešķirta publikācijām šajās datubāzēs.

646Apskatot publikāciju skaita dinamiku žurnālos, kas iekļauti

647SCOPUS un Web of Science datubāzēs (23.attēls), var

648ievērot pozitīvu tendenci gan pēdējo 10 gadu griezumā, gan kopš

6492013.gada (kad tika pieņemti zinātnes bāzes finansēšanas

650noteikumi). Starp 2013. un 2016.gadu kopējais publikāciju skaits

651ir pieaudzis par 10 % SCOPUS un par 31 % Web of

652Science datubāzē iekļautajos žurnālos. Pozitīvi ir

653novērtējams, ka publikāciju skaits šajās datubāzēs iekļautos

654žurnālos ir pieaudzis, pateicoties palielinājumam tieši

655zinātnisko žurnālu rakstu skaitam kā publikāciju veidam.

656Vienlaikus augstu vērtējams ir tas, ka šis publikāciju skaita

657pieaugums nav noticis uz kvalitātes krituma rēķina, ko parāda

658publikāciju īpatsvars top 10% zinātnisko žurnālu skaitā

659(24.attēls), kas pēdējo gadu laikā ir palielinājies.17

660Tas ļoti labi parāda Latvijas zinātnes nozares augsto kapacitāti,

661ja nozare spēj reaģēt uz ārējiem likumdošanas stimuliem,

662palielinot kvantitatīvi zinātnes rezultātu skaitu, nesamazinot

663(pat palielinot) kvalitāti.

664Pēdējo gadu tendences parāda arī to, ka Latvijas publikāciju

665skaita pieaugums ir straujākā tempā, salīdzinājumā ar ES vidējo

666rādītāju, ko apliecina tas, ka kopš 2007.gada Latvijas SCOPUS

667publikāciju daļa no ES kopskaita ir palielinājusies no 0,10 %

668līdz 0,21 % 2016.gadā. Būtiska loma šim pieaugumam ir tajā, ka

669Latvija, līdzīgi kā citas ES jaunās dalībvalstis cenšas piedzīt

670Rietumeiropas līmeni, kas atspoguļojas arī zinātniskās darbības

671rezultātos (25.attēls).

672Atsevišķi ir arī skatāms publikāciju skaita salīdzinājums OECD

6736 zinātnes nozaru grupu ietvaros, kur rezultāti parāda to, ka

674lielākajā daļā zinātņu nozaru ir pieaudzis publikāciju skaits

675straujākā tempā par ES vidējo līmeni, vislabākos rezultātus

676iegūstot lauksaimniecības zinātnēs, inženierzinātnēs un

677dabaszinātnēs (26.attēls).

678Kopumā ar Latvijas pārstāvju līdzdalību līdz 2017.gada

67928.februārim ES ietvarprogrammā "Apvārsnis 2020"

680ir iesniegti 1114 projektu pieteikumi ar 1392 Latvijas pārstāvju

681dalībām, no kuriem virssliekšņa kvalitātes novērtējumu saņēmuši

682vairāk nekā 400 projekti (36% no kopumā iesniegtajiem), bet

683līgums par īstenošanu noslēgts 131 iesniegtajam projektam par

684kopējo summu 35,22 MEUR (42.attēls.). Tādējādi sākotnēji

685secināms, ka ievērojot, ka Latvijas sekmības rādītājs dalībai

686programmā "Apvārsnis 2020" ir 12,57%

687(43.attēls), ZTAI pamatnostādnēs plānotā dinamika uz augstāku

688sekmību (un tādējādi lielāku programmas finansējuma piesaisti)

689netiek nodrošināta tai paredzētajā apmērā. Tomēr būtiski

690pieminēt, ka rādītāja sasniegšanu ietekmē vairāki ārējie faktori,

691proti, kopējā augstā konkurence un ierobežotais pieejamais

692finansējums18, kas paredzēts programmas

693"Apvārsnis 2020" īstenošanai. Kopumā vidējā projektu

694pieteikumu sekmība programmā "Apvārsnis 2020" saskaņā

695ar eCORDA datiem ir 12.17%, kas norāda, ka Latvijas sniegums ir

696līdzvērtīgs un pat nedaudz augstāks kā vidēji ES. Savukārt,

697izstrādājot ZTAI pamatnostādnēs ietvertos politikas rezultātu

698mērķu sasniegšanas rādītājus, tika ņemts vērā, ka 7.IP Latvijas

699pārstāvju sekmība projektu konkursos sasniedza 21.3% un vidējā

700sekmība 7.IP programmas ietvaros bija 21,8%. Vienlaikus,

701analizējot Latvijas sekmes programmā "Apvārsnis 2020",

702būtiski pievērst uzmanību ne tikai Latvijas sniegumam reģionālā

703mērogā, bet arī kopumā visu ES dalībvalstu konkurences ietvaros.

704Saskaņā eCorda datiem, ES-13 dalībvalstis gan 7.IP, gan

705programmas "Apvārsnis 2020" līdzšinējās īstenošanas

706laikā, kopumā ir saņēmušas mazāk kā 5% no kopējā ietvarprogrammām

707paredzētā finansējuma (Latvija - 0,1% gan 7.IP, gan programmā

708"Apvārsnis 2020")19. Zemā ES-13 dalībvalstu

709performance cita starpā tiek skaidrota arī ievērojot publiskā

710finansējuma P&A salīdzinoši zemo piešķīrumu ES-13 valstīs

711(salīdzinot ar ES-15), kas būtiski kavē kritiskās masas izveidi

712pētniecības izcilībā. Savukārt zinātniskā izcilība programmas

713"Apvārsnis 2020" projektā pieteiktajā pētniecībā ir

714galvenais ES ietvarprogrammu projektu pieteikumu vērtēšanas

715kritērijs.

71627.attēls.

717Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēs 2014. -

7182020.gadam noteiktie politikas rezultātu sasniegšanas

719rādītāji.

720NIP

721politikas rezultatīvie rādītāji

722Bāzes

723vērtība (gads)

7242016

725Mērķis

726Fakts

727Progress

7282020

729Apstrādes rūpniecības īpatsvars

730iekšzemes kopproduktā 2020.gadā sasniedz 20%

73114,1

732(2011)

73317,4

73412,5

735(2016)

736▼

73720

738Apstrādes rūpniecības

739produktivitātes pieaugums 2020.gadā pret 2011.gadu ir

74040%

741100

742(2011)

743122

744116,4

745(2016)

746►

747140

748Apstrādes rūpniecības pieaugums

7492020.gadā, pret 2011.gadu ir 60%

750100

751(2011)

752129

753113,1

754(2016)

755►

756160

757Ieguldījumi pētniecībā un

758attīstībā 2020.gadā sasniedz 1,5% no IKP (%)

7590,7

760(2011)

7611,1

7620,62

763(2015)

764▼

7651,5

766Apstrādes rūpniecībā produktivitātes gada vidējie pieauguma

767tempi nedaudz atpaliek no mērķa rādītājiem. Tomēr to galvenokārt

768noteica nodarbināto skaita samazinājums (vidēji gadā par 0,6%).

769Kamēr apstrādes pievienotā vērtība pieauga ik gadu vidēji par

7702,5%, t.i. gandrīz divreiz lēnāk nekā plānots. Apstrādes

771rūpniecības izaugsmi galvenokārt balsta produktivitātes

772pieaugums, nevis papildus darbaspēka piesaiste. Saglabājoties

773šādam tendencēm 2020.gadā produktivitātes līmenis var atpalikt no

774mērķa radītāja tikai par 8 procentpunktiem.

77528.attēls. Apstrādes rūpniecības

776īpatsvars IKP, (%)

77729.attēls. Apstrādes rūpniecības apjomu

778izmaiņas, 2011=100

77930.attēls. Apstrādes rūpniecības

780produktivitātes izmaiņas, 2011=100

781Mērķis panākt apstrādes rūpniecības īpatsvaru 20% no IKP

7822020.gadā netiks sasniegts. Pēdējos 5 gados apstrādes rūpniecība

783veido caurmērā 12-13% no IKP un straujš nozares īpatsvara

784pieaugums nav gaidāms. Vērā ņemamas strukturālas ekonomikas

785izmaiņas notiek krīzes laikā. Piemēram no 2008. - 2010.gadam

786apstrādes rūpniecība pieauga no 9 - 13%, bet tajā pašā laikā

787būvniecība saruka no 10 uz 5%. Normālos ekonomikas izaugsmes

788apstākļos būtiskas strukturālas izmaiņas nenotiek strauji, jo

789pilnīgi visas nozares ir savstarpēji cieši saistītas. Būtiski

790palielinoties ražošanas apjomiem apstrādes rūpniecībā, uzreiz

791palielināsies pieprasījums pēc citu nozaru produkcijas vai

792pakalpojumiem un attiecīgi palielināsies arī pārējo nozaru

793izaugsme (28. - 30.attēls).

79431.attēls.

795Latvijas preču un pakalpojumu eksporta veicināšanas un ārvalstu

796investīciju piesaistes pamatnostādņu 2013.-2019.gadam īstenošanas

7972013. - 2015.gadā starpposma novērtējumā noteiktie politikas

798rezultātu sasniegšanas rādītāji.

799Rezultatīvie rādītāji

800Bāzes vērtība

801Fakts

802Progress

803Mērķis

8042015

8052018

8062020

807Eksporta pieaugums (vidēji gadā salīdzināmās cenās,

808%)

8091,4

8102,6

811(2016)

812►

8135

814(2018.-2020.g., vidēji gadā)

815Augsto tehnoloģiju produktu īpatsvars Latvijas kopējā

816eksportā (%)

8179,8

8189,8

819(2015)

820-

82110,5%

82211%

823ĀTI snieguma indekss (Baltijas reģionā)

8241,5

8251,4

826(2016)

827▼

8281,2 (2018.- 2020.g., vidēji gadā)

82932.attēls. Eksporta izmaiņas, vidēji

8303-gadu periodā, salīdz. cenās, 2007.=100

83133.attēls. Augsto tehnoloģiju produktu

832īpatsvars Latvijas kopējā eksportā, %

83334.attēls. ĀTI snieguma

834indekss,

8353-gadu vidējais rādītājs, %

836Laika posmā no 2014. līdz 2016. gadam Latvijas eksporta apjomi

837vidēji gadā pieauga par 3,1%, kas atpalika no Pamatnostādnēs

838nospraustā mērķa (vidēji gadā eksporta pieaugums -5%). Eksporta

839pieauguma tempu samazināšanos galvenokārt ietekmēja vājš ārējais

840pieprasījums saistībā ar lēno ekonomisko izaugsmi Latvijas

841lielākajās ES tirdzniecības partnervalstīs, Krievijas ekonomikas

842lejupslīde, kā arī Krievijas embargo pārtikas produktu importam.

843Eksporta lēna izaugsme daļēji var būt skaidrojama arī ar

844konkurētspējas vājināšanos, ko noteica darbaspēka izmaksu

845straujāks kāpums nekā produktivitātes pieaugums (32.attēls).

846Saglabājoties patreizējām pasaules ekonomikas attīstības

847tendencēm, ārējās vides nenoteiktībai, kā arī ņemot vērā

848ekonomiskās izaugsmes jaunākās prognozes, tuvākajos gados

849Latvijas eksporta pieaugums visdrīzāk saglabāsies mērens.

850Kaut arī eksporta dinamika pēdējos gados ir mērena, jāatzīmē,

851ka ir uzlabojusies eksporta struktūra. Par ko liecina augsto

852tehnoloģiju (high-tech) produktu īpatsvara pieaugums. Lai

853gan augsto tehnoloģiju produktu daļa kopējā eksporta apjomā

854joprojām ir zemāka nekā vidēji ES (17%), tomēr tā ik gadu pieaug

855(33.attēls). 2015.gadā augsto tehnoloģiju produktu daļa Latvijas

856kopējā eksportā veidoja 9,8% (2012.gadā - 6,4%), kas ir augstāks

857līmenis nekā Lietuvā, tomēr joprojām gandrīz divreiz zemāks nekā

858Igaunijā.

859ĀTI snieguma indekss raksturo Latvijas pievilcību ārvalstu

860investoriem Baltijas reģionā (34.attēls). Piesaistīto ĀTI

861intensitāte pēdējos gados bija visai mērena un Latvijā ienākošo

862ĀTI apjoms laika periodā no 2014. līdz 2016.gadam bija gandrīz uz

863pusi mazāks nekā laika periodā no 2011. līdz 2013. gadam un

864gandrīz 3,5 reizes zemākā līmenī nekā ekonomikas straujās

865izaugsmes gados. Tomēr jāatzīmē, ka arī mūsu kaimiņvalstīs ĀTI

866plūsmas arī bija visai zemā līmenī. Kopumā ĀTI plūsmu

867intensitātes mazināšanās galvenokārt skaidrojama ar investīciju

868pārrobežu plūsmu samazinājumu pasaulē, galvenokārt sakarā ar

869pieaugušiem ģeopolitiskiem riskiem un politikas neprognozējamību.

870Tā kā visām Baltijas valstīm vidējā termiņā bija kopumā vienādas

871tendences ĀTI plūsmu dinamikā, ĀTI snieguma indekss21

872Latvijai ir salīdzinoši augsts (1,4), t.i. nedaudz augstāks nekā

873ir noteikts pamatnostādnēs (1,2 vidēji 2018. - 2020. gadiem).