Viedās specializācijas stratēģijas monitorings 9. pants

RIS3 MIKRO LĪMEŅA RĀDĪTĀJU

ANALĪZE

RIS3 mikro līmeņa rādītāji mēra virzību uz RIS3

virsmērķa un makro līmeņa rādītāju sasniegšanu un raksturo

plānoto atbalsta instrumentu sasniedzamos rādītājus. Ieguldījumu

RIS3 mikro līmeņa rādītāju sasniegšanā sniedz ieguldījumu

programmas, kas paredz gan valsts budžeta, gan ES struktūrfondu

investīcijas augstākajā izglītībā, P&A un inovācijās un

uzņēmējdarbības attīstībā. Ieguldījumu programmu ieviešanas

progresu, t.sk. īstenošanas nosacījumu (Ministru kabineta

noteikumu) izstrādes statusu uz 2017.gada decembri skat. attēlā

Nr.38.

Izstrādājot ieguldījumu programmas ES fondu, Valsts pētījumu

programmu, Fundamentālo un lietišķo pētījumu programmās u.c.,

katra atbildīgā institūcija plānotajos iznākuma, rezultātu un

ietekmes rādītājos iekļauj vienu vai vairākus RIS3 mikro līmeņa

rādītājus, kurus plānots sasniegt. 39.attēlā iekļauta informācija

par RIS3 ieguldījumu programmās iestrādātajiem nosacījumiem, kas

stimulē virzību uz rādītāja sasniegšanu, kā arī informācija par

katras ieguldījumu programmas sniegumu RIS3 mikro līmeņa rādītāju

izpildē. Ievērojot, ka virkne no RIS3 programmām šobrīd ir tikai

īstenošanas uzsākšanas sākumposmā, daļā gadījumu norādītas uz šo

brīdi programmu projektu ietvaros uzņemtās saistības (dati par

projektos plānoto).

Dati par RIS3 mikro līmeņa rādītāju izpildes progresu, kas

attiecas uz ES fondu programmām, tiek iegūti no ES fondu 2014. -

2020.gada plānošanas perioda vadības informācijas sistēmas,

projektu pieteikumiem un to atskaitēm. Tos uzkrāj un apkopo

institūcijas, kuras slēdz līgumus par attiecīgo programmu

projektu īstenošanu - CFLA, VIAA, LIAA, AFI, LAD. Datus

vienlaikus uzkrāj tautsaimniecības nozaru un OECD zinātņu nozaru

grupu griezumā, kas ļauj analizēt katras investīciju programmas

ietekmi uz specializācijas jomu un tautsaimniecības nozaru

attīstību.

39.attēls. RIS3

mikro līmeņa rādītāji

RIS3 MIKRO LĪMEŅA RĀDĪTĀJI

Programmas, kas sniedz ieguldījumu rādītāja

sasniegšanā

Finansēšanas

avots

RIS3 programma

Programmas ieviešanas

nosacījumos iestrādātie stimuli virzības uz rādītāja

sasniegšanu sekmēšanai

Sasniegtie rezultāti/

uzņemtās saistības

Zinātnisko institūciju licenču/

patentu ieņēmumi (EUR)

Praktiskie pētījumi (1111), Post-dok (1112);

Starpt. sadarbība zinātnē (1115)

- vērtēšanas nosacījumi paredz vērtēt

pētījuma projekta ekonomisko un sociālo ietekmi, tai skaitā

vērtējot pētījuma rezultātu zināšanu un tehnoloģiju

pārnesi;

- programmu ieviešanas nosacījumi paredz atbalstu tehnoloģiju

tiesību aizsardzībai.

Praktiskie pētījumi (1111) - 160

2017.g. II ceturksnī noslēgti līgumi par 74 pētniecības

projektu īstenošanu (kopējais publiskais fin. 39,77 MEUR),

kuru ietvaros plānots izstrādāt 35 patentus, kā arī

26 citus licencējamus nemateriālos aktīvus un 99

komercializējamus jaunus produktus vai tehnoloģijas);

Post-dok (1112) - 90

2017.g. IV ceturksnī noslēgti līgumi par

12422 pētniecības pieteikumu īstenošanu

(kopējais publiskais fin. 15,7 MEUR), kuru ietvaros plānots

izstrādāt 4 patentus, kā arī 90 komercializējamus

jaunu produktu un tehnoloģiju prototipus.

P&A infrastruktūra (1114)

- ieviešanas nosacījumi paredz izstrādāt:

(-) projekta iesniedzēja vidēja termiņa attīstības

stratēģiju, cita starpā tajā ietverot zināšanu pārneses

pilnveides plānu, sekmējot pētniecības rezultātu pārnesi

tautsaimniecībā un komercializāciju; (-) projekta izmaksu un

ieguvumu analīzi, tai skaitā pamatojot projekta

sociālekonomisko atdevi

Sasniegtos rezultātus un uzņemtās saistības

vēl nav iespējams identificēt - projektu iesniegšana līdz

2017.g. jūnijam, šobrīd norisinās projektu iesniegumu

vērtēšana

KC programma (1211); TPP

(Tehnoloģiju pārnese, Inovāciju vaučeri, augstas kvalif.

darbinieki) (1212), Finanšu instrumenti (312)

KC programma:

Seal of excellence kritērijs, izstrādāt jaunus produktus

un attīstīt ražošanas tehnoloģijas ar mērķi tās

komercializēt, komersantam ir tiesības uz jaunradīto

intelektuālo īpašumu, kuru tas tālāk izmanto savā

saimnieciskajā darbībā.

Sasniegtos rezultātus un uzņemtās saistības

vēl nav iespējams identificēt

TP programma:

Komercializācijas un patentēšanas fonda ietvaros

iespējams saņemt atbalstu rūpniecisko īpašumtiesību

nostiprināšanai - izgudrojuma patentu pieteikumu

sagatavošanai, reģistrācijai un uzturēšanai spēkā

TPP ietvaros līdz 2017.gada beigām

apstiprināti 10 zinātnisko ideju komercializācijas

projekti.

(IZM)

Bāzes finansējums;

patentu ieņēmumi ir noteikti kā daļa no

rādītāja zinātnes bāzes finansējuma aprēķināšanā

2015.gadā valsts ZI, kuri saņem bāzes

finansējumu guva ieņēmumus no patentiem 0,36 MEUR

apmērā

Valsts pētījumu programmas 2014-2017

ir normatīvajos aktos kā rezultāti noteikti

programmas ietvaros uzturētie patenti vai augu šķirnes, bet

ne ieņēmumi

Izstrādāti 5 patenti VPP projektu ietvaros

starp 2014. - 2017.gadu.

FLPP

projektu vērtēšanā ņem vērā jauno

tehnoloģisko atziņu radīšanas un licenču/patentu ieņēmumu

paredzēšana

Izstrādāti 39 patenti FLPP projektu ietvaros

starp 2014. - 2017.gadu.

Starptautiskās sadarbības programmas zinātnē

un tehnoloģiju attīstībā23

saskaņā ar katras programmas ieviešanas

nosacījumiem24

Laika posmā no 2014. līdz 2017. gadam

noslēgti 104 līgumi par projektu īstenošanu ar kopējo valsts

budžeta finansējuma apmēru - 11,18 MEUR un to ietvaros

izstrādāti 5 patenti.

Uzņēmumu līdzfinansējums

P&A projektiem (EUR)

Praktiskie pētījumi (1111), Post-dok

(1112)

- pētījuma projekta iesniegumam pievienojams nozares

asociācijas atzinums par pētījuma nozīmību attiecīgās

nozares vai komersanta attīstībai;

- vērtēšanas nosacījumi paredz vienāda punktu skaita

gadījumā priekšroku īstenošanai tam pētniecības projektam,

kurš piesaista lielāku privātā līdzfinansējuma apmēru;

- kā viens no programmu iznākuma rādītājiem noteikts

komersantu piesaistītais privātais līdzfinansējums

pētniecības projektu īstenošanai

Praktiskie pētījumi (1111) - 2,69 MEUR

2017.g. II ceturksnī noslēgti līgumi par 74 pētniecības

projektu īstenošanu (kopējais publiskais fin. 39,77 MEUR),

kuru īstenošanai kopsummā plānots piesaistīt 2,69

MEUR privātā līdzfinansējuma (no kura komersantu

līdzfinansējums: indikatīvi 1,6 MEUR);

Post-dok (1112) - 0,28

MEUR

2017.g. IV ceturksnī noslēgti līgumi par 124 pētniecības

pieteikumu īstenošanu (kopējais publiskais fin. 15,7 MEUR),

kuru ietvaros plānots piesaistīti 0,28 MEUR privātā

līdzfinansējuma

Inovācijas granti studentiem (1113)

- augstākās izglītības iestādes inovāciju grantu projektu

īsteno sadarbībā ar vismaz vienu komersantu kā sadarbības

partneri

- inovāciju granta projekta īstenošanā jāparedz

privātais finansējums vismaz 25% apmērā no kopējām

attiecināmajām izmaksām, t.sk. tas nevar būt mazāks kā 100

tk. euro

ievērojot, ka ieviešanas nosacījumi ir

izstrādāti, bet šobrīd norisinās atlases dokumentācijas

izstrāde, vēl nav sasniegti rezultāti vai uzņemtas

saistības

Sadarbība (atbalsts EIP darba grupām;

atbalsts jaunu produktu, metožu un tehnoloģiju izstrādei)

(EFLA)

- pasākuma ieviešanas nosacījumos noteikts,

ka viena projekta maksimālā atbalsta intensitāte - 90%

(atsevišķos gadījumos paaugstinot par 10%), paredzot

finansējuma saņēmēja līdzfinansējumu 10% apmērā

ievērojot, ka projektu īstenošana vēl nav

uzsākta, vēl nav sasniegti rezultāti vai uzņemtas

saistības

KC programma (1211); TPP

(Tehnoloģiju pārnese, Inovāciju vaučeri, augstas kvalif.

darbinieki) (1212), Jaunu produktu ieviešana ražošanā (1214),

Finanšu instrumenti (312), Sadarbība (EFLA)

KC programma:

piešķirtās intensitātes apjoms no projekta kopējām

attiecināmajām izmaksām:

- rūpnieciskiem pētījumiem (50%-70%)

- eksperimentālām izstrādnēm (25%-45%)

- tehniski ekonomiskajai priekšizpētei (50-70%)

Minēto finansējuma intensitāti var palielināt līdz 80%

par efektīvu sadarbību un publicitāti.

KC programma (1211):

Pasākuma ietvaros līdz 2017.g. beigām uzņēmumu

līdzfinansējums P&A projektiem sastāda 9,86

MEUR

Inovāciju vaučeris nodrošina, ka

piešķirtās intensitātes apjoms no projekta kopējām

attiecināmajām izmaksām ir 60% un finansējums tiek piešķirts

P&A projektu darbībām, kas veicina uzņēmuma

līdzfinansējumu un darbību P&A.

Inovāciju vaučeri (1212):

Pasākuma ietvaros apstiprināti 7 projekti

JPIR programma:

Specifiskie atbilstības kritēriji paredz, ka vismaz 20%

no projekta iesniegumā paredzētajām attiecināmajām izmaksām

ir pētniecības un attīstības darbi

JPIR programma (1214):

2017. gadā apstiprināti 17 projekti, kas piesaistīs

47,12 MEUR privātās investīcijas

(IZM)

Bāzes finansējums

Uzņēmumu līdzfinansējums zinātnes bāzes

finansējuma aprēķināšanā tiek ņemts vērā kā daļa no

rādītājiem, kuri attiecas uz P&A finansējumu

Nav iegūstams šāds rādītājs no institūciju

sniegtās informācijas

Valsts pētījumu programmas 2014-2017;

VPP noteikumos ir kā rādītājs noteikts

privātā sektora līdzfinansējums programmā iekļauto projektu

īstenošanai

Nav iegūti rezultāti šajā rādītājā

Starptautiskās sadarbības programmas zinātnē

un tehnoloģiju attīstībā

saskaņā ar katras programmas ieviešanas

nosacījumiem

Laika posmā par projektu īstenošanu no 2014.

līdz 2017. gadam noslēgti 104 līgumi ar kopējo valsts budžeta

finansējuma apmēru - 11,18 MEUR un to īstenošanai kopumā tiks

piesaistīts privātais līdzfinansējums projektu īstenošanai

0,61 MEUR apmērā

FLPP

Nav noteikti stimuli šim rādītājam

Nav iegūti rezultāti šajā rādītājā

Uzņēmumu skaits, kas saņēmuši

atbalstu, lai ieviestu jaunus produktus vai tehnoloģijas

Praktiskie pētījumi (1111), Post-dok

(1112)

- vērtēšanas nosacījumi paredz vienāda punktu skaita

gadījumā priekšroku īstenošanai tam pētniecības projektam,

kuru sadarbībā īsteno zinātniskā institūcija un komersants

(vērtējot piesaistītā privātā līdzfinansējuma apmēru);

- pētījuma projekta iesniegumam pievienojams nozares

asociācijas atzinums par pētījuma nozīmību attiecīgās

nozares vai komersanta attīstībai (sekmē komersantu

piesaisti);

- kā viens no programmu iznākuma rādītājiem noteikts

atbalstu saņēmušo komersantu skaits

Praktiskie pētījumi (1111) - 18

2017.g. II ceturksnī noslēgti līgumi par 74 pētniecības

projektu īstenošanu (kopējais publiskais fin. 39,77 MEUR),

kuru īstenošanā jaunu produktu un tehnoloģiju atbalstu

izstrādei saņems 18 uzņēmumi;

Post-dok (1112) - 18

2017.g. IV ceturksnī noslēgti līgumi par 124 pētniecības

pieteikumu īstenošanu (kopējais publiskais fin. 15,7 MEUR),

kuru īstenošanā jaunu produktu un tehnoloģiju atbalstu

izstrādei saņems 18 uzņēmumi.

KC programma (1211); TPP

(Tehnoloģiju pārnese, Inovāciju vaučeri, augstas kvalif.

darbinieki) (1212), Biznesa inkubatori (3116), Jaunu produktu

ieviešana ražošanā (1214), Finanšu instrumenti (312),

Sadarbība (EFLA)

Inovāciju vaučeris:

1) Atbalsta intensitāte programmas ietvaros noteikta

60%

2) Programmas kvalitātes kritērijos papildus punktus

iespējams saņemt, ja projekts iepriekš H2020 programmas

ietavros ticis novērtēts virs kvalitātes sliekšņa un

saņēmis Seal of excellence apliecinājumu

3) Maksimālais projekta apjoms palielināts līdz 25 000

EUR

Inovācijas vaučeri (1212):

Pasākuma ietvaros atbalstīti 7 projekti

BI programma:

1) programma ir izstrādāta, lai atbalstītu jaunu

dzīvotspējīgu un konkurētspējīgu komersantu izveidi un

attīstību Latvijas reģionos,

2) pasākuma ietvaros atbalstu sniedz pirmsinkubācijas un

inkubācijas atbalsta veidā

3) inkubācijā iespējams saņemt atbalstu aprīkojuma

(t.sk. iekārtu, materiālu, izejvielu) iegādes izmaksām-

50%.

BI programma (3116):

Dati uz 10.12.2017.:

1) pirmsinkubācija - 373 (t.sk. 18 radošajā

inkubatorā)

2) inkubācija - 189 (t.sk. 15 radošajā

inkubatorā)

KC programma:

1) Pasākuma mērķis ir komersantu konkurētspējas

paaugstināšana, veicinot pētniecības un rūpniecības sektora

sadarbību, īstenojot projektus, kas attīsta jaunus

produktus un tehnoloģijas un ievieš tās ražošanā.

2) Projekts saskaņā ar MK noteikumiem Nr.2 tiek īstenots

atbalstāmajā nozarē kādā no Latvijas Viedās specializācijas

jomām.

3) Jaunā produkta vai tehnoloģijas komerciālais

potenciāls - tiek veidots jauns produkts vai tehnoloģija

vai būtiski uzlabots esošais produkts vai tehnoloģija un ir

iesniegts pamatots jaunā produkta vai tehnoloģijas

komercializācijas plāns

4) Uzņēmuma projektu komercializācijas apjoma

palielināšana

KC programma (1211):

Programmas ietvaros līdz 2017.g. beigām atbalstu

saņēmuši 144 komersanti

JPIR programma:

Specifiskie atbilstības kritēriji paredz, ka projekta

iesniegumā ir apliecināts, ka projekta īstenošanas laikā

vai projekta uzraudzības periodā projekta iesniedzējs radīs

vismaz vienu jaunu produktu un to ieviesīs ražošanā

JPIR programma:

2017. gada beigās noslēgti līgumi par atbalsta saņemšanu

programmas 1.kārtas ietvaros un atbalstu saņēmuši 17

uzņēmumi.

(IZM; EM - UIN atlaides)

Valsts pētījumu programmas 2014-2017

VPP noteikumos ir kā rādītājs programmas

ietvaros izstrādātās jaunās tehnoloģijas, metodes, prototipi

vai pakalpojumi (skaits), kas aprobēti uzņēmumos

Izstrādāti 46 prototipi VPP projektu

ietvaros.

FLPP

Nav noteikti stimuli šim rādītājam

Rādītājs nav attiecināms konkrētajai

programmai

Starptautiskās sadarbības programmas zinātnē

un tehnoloģiju attīstībā

saskaņā ar katras programmas ieviešanas

nosacījumiem

Laika posmā no 2014. līdz 2017. gadam

noslēgti 104 līgumi ar kopējo valsts budžeta finansējuma

apmēru - 11,18 MEUR, no kuriem atbalstu jaunu produktu un

tehnoloģiju izstrādei saņem 10 komersanti

UIN atlaides

UIN P&A nodokļa stimuls, kuru var

piemērot šādām attiecināmajām P&A izmaksām: 1) uzņēmuma

zinātniskā un zinātnes tehniskā personāla izmaksas, kas

saistītas ar uzņēmuma veikto pētniecības un attīstības darbu,

2) pētniecības pakalpojumu, kas saņemti no zinātniskajām

institūcijām izmaksas, kā arī 3) sertifikācijas, testēšanas

un kalibrēšanas pakalpojumu izmaksas, saņemot pakalpojumus no

akreditētām sertifikācijas, testēšanas un kalibrēšanas

institūcijām. UIN gada deklarācijas 63.rindā iespējams

norādīt izdevumus pētniecībai un attīstībai, kas var tikt

norakstīti piemērojot vērtību palielinošu koeficientu

"3".

Uzņēmumu skaits, kas deklarējuši atlaidi:

2014.gadā - 86

2015.gadā - 30

2016.gadā - 27

Komersanta apgrozījums no

pētniecības rezultātu ieviešanas saimnieciskajā darbībā vai

komercializēšanas

KC programma (SAM 1211), Jaunu produktu

ieviešana ražošanā (1214)

KC programma:

Konkurētspējas paaugstināšana

JPIR programma:

Kvalitātes kritērijs nosaka, ka projekta iesniegumā ir

apliecināts, ka pēc projekta īstenošanas gada pētniecības

un attīstības (P&A) darbi pieaugs vismaz par 0,36 -

0,72 procentpunktiem no komersanta gada apgrozījuma, kurš

tieši saistīts ar projekta īstenošanu (radies no projekta

rezultātā izveidotajām iekārtām) vidēji visu projekta

uzraudzības periodu

Projektu īstenošana sākuma stadijā, rādītājs

vēl nav nosakāms

(EM)

UIN atlaides

Uzņēmumu ienākuma nodokļa gada deklarācijas

63.rindā iespējams norādīt izdevumus pētniecībai un

attīstībai, kas var tikt norakstīti piemērojot vērtību

palielinošu koeficientu "3".

Uzņēmumi, kas deklarējuši atlaidi, P&A ieguldījuši:

2014.gadā - 0,44 MEUR

2015.gadā - 1,41 MEUR

2016.gadā - 2,17 MEUR

Zinātnisko institūciju

izveidotie jaundibinātie uzņēmumi (spin-off)

Inovācijas granti studentiem (1113)

- programmas ietvaros tiek attīstītas

studējošo inovāciju un uzņēmējspējas prasmes un

kompetences

ievērojot, ka ieviešanas nosacījumi ir

izstrādāti, bet šobrīd norisinās atlases dokumentācijas

izstrāde, vēl nav sasniegti rezultāti vai uzņemtas

saistības

TPP (Tehnoloģiju pārnese, Inovāciju vaučeri,

augstas kvalif. darbinieki) (1212)

TPP ietvaros tiek atbalstītās šādas zinātnisko institūciju

darbības, kas eventuāli veicina jaundibināto uzņēmumu

veidošanos:

• komercializācijas stratēģijas izstrādei, iesaistot

attiecīgo nozari

• tehniski ekonomiskai priekšizpētei

Rādītājs vēl nav nosakāms

(IZM)

Bāzes finansējums,

Nav noteikti stimuli šim rādītājam

2016.gadā zinātniskās institūcijas bija kopā

dibinājušas 13 spin-off uzņēmumus, savukārt 2020.gadā tiek

prognozēts izveidot 62 spin-off uzņēmumus.

AI bāzes finansējums

Nav noteikti stimuli šim rādītājam

Rādītājs nav attiecināms konkrētajai

programmai

Valsts pētījumu programmas 2014-2017

Nav noteikti stimuli šim rādītājam

Rādītājs nav attiecināms konkrētajai

programmai

FLPP

Nav noteikti stimuli šim rādītājam

Rādītājs nav attiecināms konkrētajai

programmai

Atbalstīto jaunizveidoto komersantu

skaits

Biznesa inkubatori (3116), Finanšu

instrumenti (312), Inovāciju motivācijas programma

(1222)

BI programma:

Pirmsinkubācijas atbalstu var saņemt fiziskas personas

(biznesa ideju autori), kuriem sniedz atbalstu biznesa

modeļa izstrādē, tirgus izpētē un uzņēmējdarbības

pamatzināšanu pilnveidošanā. Atbalsta intensitāte

pirmsinkubācijā ir 100%.

Motivācijas programmas ietvaros tiek atbalstāmas šādas

uz jaunu uzņēmumu veidošanu orientētas darbības:

1) atbalsta pasākumu nodrošināšana inovatīvas

uzņēmējdarbības uzsācēju un esošo inovatīvo uzņēmumu

motivācijai;

2) inovāciju mārketinga un reklāmas aktivitātes, audio

un vizuālās publicitātes nodrošināšana (piemēram, inovāciju

un uzņēmējdarbības portāla attīstība un izmantošana

informācijas izplatīšanai, pārraides, sižeti, reportāžas

Latvijas radio un televīzijas kanālos, preses relīzes un

publikācijas Latvijas populārākajos plašsaziņas līdzekļos,

sociālo tīklu kontu izveide un uzturēšana, informācijas

aktualizēšana, informācijas apkopošana un brošūru izdošana

par veiksmes stāstiem un labās prakses piemēriem

uzņēmējdarbības izglītībā un komercdarbībā sabiedrības

intereses rosināšanai par inovāciju un tehnoloģiju

lietojumu konkurētspējas palielināšanai);

3) tādu programmu īstenošana, kuras vērstas uz

uzņēmējdarbības un inovāciju attīstību (piemēram,

izglītojošas programmas skolu jaunatnei, apmācību

programmas un kursi jauniem (start-up) un esošiem

uzņēmējiem par aktuāliem uzņēmējdarbības jautājumiem);

4) tehnoloģiskās intereses un jaunrades veicināšanas

pasākumi (piemēram, praktiski apmācību semināri par

zināšanu komercializāciju, intelektuālā īpašuma

aizsardzību, kontaktbiržas ar riska kapitāla un citiem

investoru pārstāvjiem);

BI programma:

Dati uz 10.12.2017.:

pirmsinkubācijas ietvaros atbalstu saņēmuši 373 fiziskas

personas (t.sk. 18 radošajā inkubatorā), kas potenciāli var

izveidoties par uzņēmumiem

Atbalstīto jauno zinātnieku skaits

pēcdoktorantūras pētījumu īstenošanai

Post-dok (1112)

- pasākuma mērķis - atbalsts jauno

zinātnieku karjeras uzsākšanai īstenojot individuālu

pēcdoktorantūras pētījumu

Post-dok (1112) - 124

2017.g. IV ceturksnī noslēgti līgumi par 124 pētniecības

pieteikumu īstenošanu (kopējais publiskais fin. 15,7 MEUR)

, kuru ietvaros atbalstu saņems 124 pēcdoktoranti

Jaunradītās darba vietas, t.sk.

tās, kurās nodarbināti zinātniskie darbinieki publiskā

sektorā/ uzņēmējdarbības sektorā

Praktiskie pētījumi (1111), Post-dok (1112),

Starpt. sadarbība zinātnē (1115)

- vērtēšanas nosacījumi paredz vienāda

punktu skaita gadījumā priekšroku īstenošanai tam pētniecības

projektam, kurā paredzēts lielāks (PLE izteiksmē) jauno

zinātnieku iesaistes līmenis;

- vērtēšanas nosacījumi paredz vērtēt pētījuma projekta

ekonomisko un sociālo ietekmi, tai skaitā vērtējot pētījuma

projekta institucionālo ilgtspēju

Praktiskie pētījumi (1111) - 43 (PLE)

2017.g. II ceturksnī noslēgti līgumi par 74 pētniecības

projektu īstenošanu (kopējais publiskais fin. 39,77 MEUR),

kuru īstenošanas ietvaros izveidot 43 jaunizveidotas

zinātnisko darbinieku darba vietas;

Post-dok (1112) - 124

(PLE)

2017.g. IV ceturksnī noslēgti līgumi par 124 pētniecības

pieteikumu īstenošanu (kopējais publiskais fin. 15,7 MEUR),

kuru īstenošanas ietvaros paredzēts jaunizveidot 124 jauno

zinātnieku (pēcdoktorantu) darba vietas)

KC programma (1211); TPP

(Tehnoloģiju pārnese, Inovāciju vaučeri, augstas kvalif.

darbinieki) (1212), Biznesa inkubatori (3116), Finanšu

instrumenti (312)

KC programma:

1) Pētījuma kvalitātes nodrošināšana;

2) Komersantu noslēgtie licences līgumi intelektuālā

īpašuma komercializēšanai

KC programma:

Komersantu skaits, kuri sadarbojas ar pētniecības

institūcijām - 66 (2017.gada beigas)

BI programma:

Programmas ietvaros var tikt radītas darba vietas

zinātniskajiem darbiniekiem

BI programma:

Jaunizveidoto komersantu skaits - 62 (2017.gada

beigas)

JPIR programma:

Kvalitātes kritērijā "Komersantā radītās P&A

darba vietas" iespējams saņemt papildus punktus, ja

projekta iesniegumā ir apliecināts, ka komersantā tiks

radītas jaunas pilna laika P&A darba vietas ar nozarē

vidējo algu projektu iesniegšanas brīdī un tās tiks

uzturētas visu projekta uzraudzības periodu

JPIR programma:

Šobrīd apstiprinātajos 17 uzņēmumu projektos izveidotas

39 darba vietas, kurās nodarbināti pārējie

zinātniskie darbinieki (PLE)

(IZM)

Valsts pētījumu programmas 2014-2017

Noteikumos nav noteikti stimuli šim

rādītājam

5 privātajā sektorā jaunizveidotās

darba vietas, kurās nodarbināts zinātniskais personāls.

Starptautiskās sadarbības programmas zinātnē

un tehnoloģiju attīstībā

Saskaņā ar katras programmas ieviešanas

nosacījumiem

Laika posmā no 2014. līdz 2017. gadam

noslēgti 104 līgumi ar kopējo valsts budžeta finansējuma

apmēru - 11,18 MEUR un to ietvaros jaunizveidotas 32,42

zinātnisko darbinieku darba vietas.

FLPP

Projektu pieteikumi, kas nodoti vērtēšanai,

jau ietver projekta vadītāju, galvenos izpildītājus un

izpildītājus. To zinātniskā kvalifikācija ir viens no

projektu pieteikumu vērtēšanas kritērijiem. Netiek

uzskaitīts, vai šie darbinieki ir jau darba attiecībās ar ZI,

vai arī darba attiecības ar ZI izveidos no jauna vai

atjaunos. Tikai atsevišķos gadījumos projekts paredz

piesaistīt doktorantūras studentus kā izpildītājus, iepriekš

viņus nenosaucot

Nav iegūti rezultāti šajā rādītājā

H2020 apstiprināto projektu

iesniegumu piesaistītais finansējums (LV daļa; EUR)

Starptautiskā sadarbība zinātnē (1115)

- atbalsts virs kvalitātes sliekšņa novērtētu projektu

pieteikumu izstrādei programmā "Apvārsnis 2020",

t.sk. lielāku atbalsta paredzot projektu pieteikumu

izstrādei, kuros Latvijas dalībnieks ir projekta

koordinators;

- atbalsts programmā "Apvārsnis 2020" ECSEL

kopuzņēmuma ietvaros apstiprināta projekta atsevišķas darba

paketes īstenošanai

Ievērojot, ka projektu uzsākšanas

indikatīvais termiņš 2018.g. II ceturksnis, vēl nav sasniegti

rezultāti vai uzņemtas saistības

TPP (Tehnoloģiju pārnese, Inovāciju vaučeri,

augstas kvalif. darbinieki) (1212)

Inovāciju vaučeris:

Programmas kvalitātes kritērijos papildus punktus

iespējams saņemt, ja projekts iepriekš H2020 programmas

ietvaros ticis novērtēts virs kvalitātes sliekšņa un

saņēmis Seal of excellence apliecinājumu

Programmas ietvaros sākot ar 2018.gada

aprīli būs iespējams saņemt atbalstu H2020 SME instrumenta

1.fāzes Seal of Excellence projektiem

(IZM)

"Baltic Bonus" iniciatīva

- 2014.-2016. gadā īstenotajā Baltic Bonus

programmā atbalsta apmērs par virs kvalitātes sliekšņa

novērtētu projekta pieteikumu programmā "Apvārsnis

2020" diferencēts, atkarībā no (a) apakšprogrammas, kurā

iesniegts projekts; (b) Latvijas dalībnieka kā projekta

iesniedzēja statusa (koordinators/partneris) - apjomīgāku

projekta izstrādes atbalstu paredzot finansiāli ietilpīgajiem

projektiem un koordinatoru projektiem

Sniegts projekta pieteikuma izstrādes

atbalsts 19 programmā "Apvārsnis 2020" īstenošanai

apstiprinātiem projektiem, kas kopsummā īstenošanai ieguvuši

1,71 MEUR starptautiskā finansējuma (8 projekti 2015.

gadā ar 0,37 MEUR EK līdzfinansējuma un 11 - 2016. gadā ar

1,34 MEUR EK līdzfinansējuma to īstenošanai)

Valsts pētījumu programmas 2014-2017

Vērtēšanas nosacījumi paredz Latvijas

integrācijas procesu vienotā Eiropas pētniecības telpā un

zinātniskās kvalitātes starpposmu vērtēšanā kā rezultatīvo

rādītāju iesniegto pieteikumu H2020 skaitu

Iesniegti 34 pieteikumi, nav informācijas

par apstiprināto pieteikumu skaitu

FLPP

Projektu pieteikumi tiek izvērtēti kā

atsevišķi zinātniskie projekti, provizoriski paredzot, ka to

sekmīga īstenošanas uzsākšana un pabeigšana sekmēto

iesaistīto zinātnieku konkurētspējas pieaugumu H2020

konkursos

Nav iegūti rezultāti šajā rādītājā

Zinātniskie raksti, kas

publicēti starptautiskās datu bāzēs indeksētos žurnālos

(Scopus, Web of Science)

Praktiskie pētījumi (1111), Post-dok (1112),

Starpt. sadarbība zinātnē (1115)

- kā viens no programmu iznākuma rādītājiem noteikts

projektu ietvaros izstrādāto publikāciju skaits, kas

publicētas Scopus un Web of Science datu bāzēs izstrādātos

žurnālos

- vērtēšanas nosacījumi paredz vērtēt pētījuma projekta

zinātnisko kvalitāti

Praktiskie pētījumi (1111) - 482 2017.g. II

ceturksnī noslēgti līgumi par 74 pētniecības projektu

īstenošanu (kopējais publiskais fin. 39,77 MEUR), kuru

īstenošanas ietvaros paredzēts izstrādāt 482 publikācijas

(oriģinālus zinātniskos rakstus)

Post-dok (1112) - 488

2017.g. IV ceturksnī noslēgti līgumi par 124 pētniecības

pieteikumu īstenošanu (kopējais publiskais fin. 15,7 MEUR),

kuru īstenošanas ietvaros paredzēts izstrādāt 488

oriģinālus zinātniskos rakstus.

Inovācijas granti studentiem (1113)

- programmas ieviešanas nosacījumi paredz

obligātu prasību studentiem, tostarp doktorantūrā

studējošajiem un zinātniskā grāda pretendentiem, publicēt

savu inovāciju projektu rezultātus

ievērojot, ka ieviešanas nosacījumi ir

izstrādāti, bet šobrīd norisinās atlases dokumentācijas

izstrāde, vēl nav sasniegti rezultāti vai uzņemtas

saistības

KC programma (1211)

KC programma - Darbības pakalpojumu nozarēs, kā arī

programmatūras jomā tiek atzītas par atbalstāmām, ja

pētījumu rezultātus publicē zinātniskos žurnālos, organizē

zinātniskas konferences vai iesaistās zinātniskos

pētījumos.

Atbilstošo finansējuma intensitāti var palielināt par 15

procentpunktiem, ja pētījuma rezultāti pieņemti

publicēšanai vismaz divos zinātniskos rakstos.

KC programma:

Komersanta un zināšanu izplatīšanas organizācijas

pētnieku koppublikāciju skaits - 35 (2017.g)

Sadarbība (atbalsts EIP darba grupām;

atbalsts jaunu produktu, metožu un tehnoloģiju izstrādei)

(EFLA)

Programmas ieviešanas nosacījumi nosaka

projekta ietvaros veiktā pētījuma un rezultātu publicēšanu

(vismaz Zemkopības ministrijas tīmekļa vietnē vai Eiropas

Inovāciju partnerības lauksaimniecības ražīgumam un

ilgtspējai darba grupas tīklā

Ievērojot, ka projektu īstenošana vēl nav

uzsākta, vēl nav sasniegti rezultāti vai uzņemtas

saistības

(IZM)

Bāzes finansējums

Zinātnes bāzes finansējuma aprēķināšanā kā

viens no rezultatīvajiem rādītājiem ir noteikts zinātniskās

institūcijas zinātniskā personāla Web of Science vai

SCOPUS publikācijas. Noteikumi arī nosaka, ka IZM

nodrošina piekļuvi šīm datubāzēm

No 2013 - 2016.gadam Latvijas Web of Science

publikāciju skaits ir pieaudzis no 1 656 uz 2 172,

SCOPUS no 1 660 uz 1 820

Valsts pētījumu programmas 2014-2017

VPP noteikumos pie rezultatīvajiem

rādītājiem ir noteiktas SCOPUS publikācijas

2014 - 2017 gadā ir izdota 581 publikācija

Web of Science un SCOPUS datubāzēs

Starptautiskās sadarbības programmas zinātnē

un tehnoloģiju attīstībā

saskaņā ar katras programmas ieviešanas

nosacījumiem

Laika posmā no 2014. līdz 2017. gadam

noslēgti 104 līgumi ar kopējo valsts budžeta finansējuma

apmēru - 11,18 MEUR un to ietvaros izdotas 119 publikācijas

Web of Science un SCOPUS datubāzēs

FLPP

FLPP noteikumos ir noteikts, ka finansējuma

sadali veic arī pamatojoties uz zinātnisko publikāciju

kvalitātes un atpazīstamības analīzi un vai projekta vadītāja

publicēto zinātnisko darbu nozīmību starptautiskajā

zinātniskajā apritē var apstiprināt kvantitatīvi indikatori,

piemēram, raksta citēšanas indekss, Hirša indekss

2014. - 2017. gadā ir izdotas 560

publikācija Web of Science un SCOPUS datubāzēs

Apmācītie darbinieki

Nodarbināto apmācības (1221; 1223), Zināšanu

pārnese (EFLA)

Nodarbināto apmācību programmas (1221; 1223)

Projekta kvalitātes kritērijs "Projektā apmācīto

skaits" paredz, ka papildus punkti tiek piešķirti, ja

projektā tiks apmācīti pēc iespējams vairāk nodarbināto

Atbalsta intensitāte atkarīga no komersanta statusa.

Jaundibinātiem mikro komersantiem atbalsta intensitāte 70%,

savukārt ilgstoši strādājošiem lielajiem uzņēmumiem

30%.

Zināšanu pārnese (EFLA) - 3152 apmācīti

darbinieki (lauksaimniecības, pārtikas ražošanas (izņemot

zivsaimniecības produktus) un mežsaimniecības nozarēs)

Nodarbināto apmācības:

Kopā apmācīti 678 komersantu 6211 darbinieki

(1.2.2.1.pasākumā 384 komersantu 5303 darbinieki un

1.2.2.3.pasākumā 294 komersantu 908 darbinieki)

P&I projektos iesaistīto

maģistrantu un doktorantu skaits

Praktiskie pētījumi (1111)

- vērtēšanas nosacījumi paredz vērtēt

pētījuma projekta īstenošanas kvalitāti un efektivitāti, tai

skaitā vērtējot studējošo iesaisti pētījuma īstenošanā

Praktiskie pētījumi (1111) - 63

PLE 2017.g. II ceturksnī noslēgti līgumi par 74

pētniecības projektu īstenošanu (kopējais publiskais fin.

39,77 MEUR), kuru īstenošanai paredzēts piesaistīt 148

maģistra un doktora studiju programmās studējošos 63 PLE

apmērā

Inovācijas granti studentiem (1113)

- programmas ietvaros tiek sniegts atbalsts

studentu inovāciju projektu īstenošanai

ievērojot, ka ieviešanas nosacījumi ir

izstrādāti, bet šobrīd norisinās atlases dokumentācijas

izstrāde, vēl nav sasniegti rezultāti vai uzņemtas

saistības

KC programma (1211); TPP (Tehnoloģiju

pārnese, Inovāciju vaučeri, augstas kvalif. darbinieki)

(1212)

KC programma:

Atbilstošo finansējuma intensitāti var palielināt par 15

procentpunktiem, ja pētījuma ietvaros ir efektīva sadarbība

ar vismaz vienu pētniecības un zināšanu izplatīšanas

organizāciju Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 90.

punkta izpratnē, un pētniecības un zināšanu izplatīšanas

organizācija sedz vismaz 10 % no kopējām attiecināmajām

izmaksām, un tai ir tiesības publicēt sava pētījuma

rezultātus

TP programma:

Viena no augstas kvalifikācijas darbinieku piesaistes

prasībām, ka piesaistītajam augstas kvalifikācijas

darbinieks ir:

• darbiniekam ir atbilstoša augstākā izglītība - vismaz

maģistra grāds vai tam pielīdzināma (tai skaitā ārvalstīs

iegūta) izglītība dabas zinātnēs, matemātikā, informācijas

tehnoloģijās, inženierzinātnēs un tehnoloģijās, ražošanā un

pārstrādē, kā arī dizainā atbilstoši normatīvajiem aktiem

par Latvijas izglītības klasifikāciju;

KC programma:

Pētniecības projektā iesaistīto doktorantu skaits - 93

(2017.g)

(IZM)

Bāzes finansējums

Kā zinātniskās darbības rezultāti

finansējuma aprēķinā tiek vērtēti zinātnisko institūciju

zinātniskā personāla aizstāvētie promocijas darbi un

zinātnisko darbinieku aizstāvētie maģistra darbi iepriekšējā

atskaites periodā.

2015.gadā zinātniskajās institūcijās, kuras

saņem bāzes finansējumu to zinātniskais personāls ir

aizstāvējis 118 promocijas darbus un to zinātniskie

darbinieki ir aizstāvējuši 175 maģistra darbus.

Valsts pētījumu programmas 2014-2017

Vērtēšanas nosacījumi paredz vērtēt

īstenošanā iesaistītos jaunos zinātniekus, maģistrantūras un

doktorantūras studentus (pamatotus ar skaitu PLE*)

Projektos kopā nodarbināti 258 maģistranti

un doktoranti (skaits), kuru indikatīvais vidējais PLE ir

~0,15.

FLPP

Projektu pieteikumu vērtēšanā iesaistīto

maģistrantu un doktorantu skaits ir pieteikuma vērtējumu

sekmējošs faktors

Nav iegūti rezultāti šajā rādītājā

AI finansējums

2015.gadā ieviestajā snieguma finansējumā

viens no kritērijiem ir augstskolā P&A nodarbinātie

maģistranti, doktoranti un pēdējo 5 gadu laikā doktora grāda

ieguvēji

Starp 2014. un 2015.gadu augstskolās

nodarbināto jauno pētnieku skaits ir palielinājies no 307 PLE

līdz 397 PLE

9.1. RIS3 MIKRO RĀDĪTĀJI

Zinātnisko institūciju licenču/

patentu ieņēmumi (EUR)

Attiecībā uz zinātnisko institūciju licenču un patentu

ieņēmumiem, ieguldījumu šim rādītājam sniedz zinātnes bāzes

finansējuma noteikumi, kura aprēķināšana ir reglamentēta Ministru

Kabineta 2013.gada 12.novembra noteikumos Nr.1316 "Kārtība,

kādā aprēķina un piešķir bāzes finansējumu zinātniskajām

institūcijām". Šo noteikumu 10.4.apakšpunktā kā daļa no

rezultatīvajiem rādītājiem ir noteikti zinātniskās institūcijas

ieņēmumi no izgudrojumu, patentu vai reģistrēto augu šķirņu un

reģistrēto meža reproduktīvā materiāla avotu tiesību nodošanas

iepriekšējā finansēšanas periodā. Šī rādītāja ietekme zinātnes

bāzes finansējuma aprēķināšanā ir salīdzinoši neliela, jo tā ir

tikai neliela daļa no 10.4 apakšpunkta rādītāja (to galvenokārt

veido nozares pasūtīto līgumpētījumu finansējums), kurš ir viens

no 8 rezultatīvajiem rādītājiem, kuri nosaka zinātniskajai

institūcijai kopējo atnesto attīstības koeficienta finansējumu.

Tām zinātniskajām institūcijām, kuras saņem zinātnes bāzes

finansējumu, ieņēmumi no licencēm vai patentiem 2015.gadā veidoja

362 546 EUR, kas veido 3,3 % no īstenoto P&A līgumdarbu un

izgudrojumu, patentu vai reģistrēto augu šķirņu un reģistrēto

meža reproduktīvā materiāla avotu tiesību nodošanas kopējā

apjoma. Kopējie zinātnisko institūciju ieņēmumi no intelektuālā

īpašuma tiesību nodošanas ir salīdzinoši nelieli un zems ir arī

kopējais piešķirto un pieteikto patentu skaits. Zinātnes bāzes

finansējuma piešķiršanas noteikumi arī papildus atbalsta

institūcijas šajā rādītājā, nosakot, zinātnes bāzes finansējums

ir arī izmantojams izgudrojumu patentēšanai, uzturēšanai

spēkā, jaunu augu šķirņu reģistrēšanai un to izmantošanas tiesību

aizsardzībai, saimnieciskās izmantošanas (komercializācijas)

sagatavošanai.

Valsts pētījumu programmu īstenotajos projektos starp 2014. -

2017.gadu kopā ir izstrādāti 5 patenti (4 patenti IMATEH projektā

Inovatīvi un daudzfunkcionāli kompozītmateriāli ilgtspējīgām

būvēm no vietējām izejvielām. 1 patents Letonika projektā

Latviešu valodas pētījumi 21. gadsimta zinātnes

kontekstā). Savukārt Fundamentālajos un lietišķo projektu

pētījumu ietvaros starp 2014. - 2017.gadu kopā izstrādāti 39

patenti 25, no kuriem 21 inženierzinātnēs, 13 ķīmijā,

2 bioloģijā, 2 medicīnā un 1 mežzinātnēs.

Saskaņā ar ES struktūrfondu 1.1.1.SAM 1.1.1.1.pasākuma

"Praktiskas ievirzes pētījumi" (turpmāk -

1.1.1.1.pasākums) un 1.1.1.2.pasākuma "Pēcdoktorantūras

pētniecības atbalsts" (turpmāk - 1.1.1.2.pasākums) pirmās

projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros īstenošanai

apstiprinātajos projektos plānoto, šajās programmās laika posmā

līdz 2023.gadam tiks izstrādāti 39 patentu pieteikumi.

1.1.1.1.pasākuma pirmajā kārtā noslēgti līgumi par 74 pētījumu

projektu īstenošanu (kopējais publiskais finansējums 39,77 MEUR)

un to ietvaros plānots izstrādāt 35 patentus, 26 citus

nemateriālos aktīvus, kā arī 99 komercializējamus jaunu produktu

vai tehnoloģiju prototipus, savukārt 4 patentus un 90

komercializējamus jaunu produktu vai tehnoloģiju prototipus -

1.1.1.2.pasākuma pirmās atlases kārtas ietvaros, kurā noslēgti

līgumi par 124 141 pētījumu pieteikumu īstenošanu ar kopējo

publiskā finansējuma apmēru - 15,7 MEUR.

Lai veicinātu zinātnisko institūciju licenču/ patentu

ieņēmumus zinātniskajās institūcijās, EM īsteno divus pasākumus:

1) Kompetences centru programma, kuras ietvaros tiek atbalstīta

zinātnieku un komersantu kopīgu pētījumu veikšana, lai izstrādātu

jaunus produktus un attīstītu ražošanas tehnoloģijas ar mērķi tās

komercializēt (t.sk., rūpniecisko īpašumtiesību nostiprināšanai);

2) Tehnoloģiju pārneses programma, kuras ietvaros zinātniskajām

institūcijām patentēšanas fonda ietvaros ir iespējams saņemt

atbalstu rūpniecisko īpašumtiesību nostiprināšanai - izgudrojuma

patentu pieteikumu sagatavošanai, reģistrācijai un uzturēšanai

spēkā.

Uzņēmumu līdzfinansējums P&A

projektiem (EUR)

IZM pārziņā esošās ES struktūrfondu programmas, kuras sniedz

ieguldījumu šajā RIS3 mikro līmeņa rādītājā, ir 1.1.1.1. un

1.1.1.2.pasākums. Saskaņā ar abu pasākumu pirmās projektu

iesniegumu atlases kārtas indikatīvajiem rezultātiem, kopējais

privātais līdzfinansējums P&A projektu īstenošanai ir plānots

3,0 MEUR apmērā. Vienlaikus, ņemot vērā, ka privātā

līdzfinansējuma apmērā tiek ieskaitīti arī zinātnisko institūciju

privātie līdzekļi, par kuriem nav saņemts nekāds publisks

atbalsts, tālāk sniegta īsa analīze par indikatīvo plānoto

komersantu līdzfinansējuma apmēru katrā no pasākumiem, t.sk. tā

piesaistes veidu (komersanta individuāls vai komersanta un

zinātniskās institūcijas partnerības projekts). 1.1.1.1.pasākuma

ietvaros īstenotajiem projektiem ar kopējo publiskā finansējuma

apmēru īstenošanai 39,77 MEUR plānots komersantu līdzfinansējums

indikatīvi 1,58 MEUR apmērā un 1.1.1.2.pasākuma pētījumu

īstenošanā ar kopējo publiskā finansējuma apmēru 15,7 MEUR - 0,06

jeb indikatīvi 56 tūkst. EUR (40.attēls). Izvērtējot abu pasākumu

ietvaros piesaistītā komersantu līdzfinansējuma piesaistes

dimensiju, secināms, ka 1.1.1.1.pasākumā ir līdzvērtīgs privātā

finansējuma piesaistes modelis 0,79 MEUR komersantu finansējuma

pētniecībai un inovācijām tiks ieguldīts īstenojot partnerības

(zinātniskā institūcija un komersants) projektus, kamēr

komersantiem, pētījumu īstenojot individuāli, plānotais

ieguldījums P&I darbībām ir 0,80 MEUR. 1.1.1.2.pasākumā -

individuāli komersantu īstenotu pēcdoktorantūras pētījumu

ietvaros paredzētā privātā līdzfinansējuma daļa ir 38 tūkst. EUR,

savukārt zinātniskās institūcijas - komersanta partnerības

ietvaros - 17,6 tūkst. EUR. Saskaņā ar iepriekš minēto, 1.1.1.1.

un 1.1.1.2.pasākumu ietvaros plānotās piesaistītās privātās

investīcijas pētniecības un attīstības projektiem, nesniedz

būtisku ieguldījumu virzībā uz privātā sektora P&A

investīciju apmēra pieaugumu. Salīdzinoši nelielais piesaistītā

privātā līdzfinansējuma apmērs izriet no plānoto pētniecības

projektu rakstura - abu pasākumu ietvaros kopumā atbalstīti 8 ar

saimniecisku darbību saistīti projekti (7 jeb 9% no kopējā

īstenošanai apstiprinātā projektu skaita 1.1.1.1.pasākumā un 1

jeb 1% no kopējā īstenošanai apstiprinātā projektu skaita

1.1.1.2.pasākumā). Darbības programmā "Izaugsme un

nodarbinātība" noteiktais mērķis ir ar ES struktūrfondu

investīcijām piesaistīt 15,9 MEUR privātā līdzfinansējuma,

tostarp praktiskas ievirzes pētījumu un pēcdoktorantūras pētījumu

programmu ietvaros - 12,83 MEUR. Ievērojot iepriekš minēto,

secināms, ka nepieciešams pārskatīt šobrīd abu programmu ietvaros

iestrādātos stimulus privātā (komersantu) līdzfinansējuma

piesaistei P&A projektu īstenošanai. Padziļināta analīze un

priekšlikumi īstenojamajiem stimuliem sniegti IZM izstrādātajā

informatīvā ziņojuma projektā "Darbības programmas

"Izaugsme un nodarbinātība" 1.1.1. specifiskā atbalsta

mērķa "Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju

pētniecisko un inovatīvo kapacitāti, ieguldot cilvēkresursos un

infrastruktūrā" pasākumu pirmās projektu iesniegumu atlases

kārtas rezultātu analīze un priekšlikumi turpmāko atlases kārtu

saturiskiem un procedurāliem uzlabojumiem".

Papildus ir jāpiemin arī zinātnes bāzes finansējuma, kura

aprēķināšanā kā rādītājs ir ņemts vērā arī institūciju saņemtais

uzņēmumu līdzfinansējums P&A projektiem. Tas finansējuma

aprēķinā veido daļu zinātnes bāzes finansējuma noteikumos 10.2,

10.3. un 10.4.apakšpunktā noteikto rādītāju kopējās vērtības.

Tādējādi arī zinātnes bāzes finansējums sniedz finansiālu

iniciatīvu palielināt uzņēmumu iesaisti P & A ar projektu

līdzfinansējuma nodrošināšanu.

EM pārziņā esošās ES struktūrfondu programmas, kuras sniedz

ieguldījumu šajā RIS3 mikro līmeņa rādītājā, ir 1.2.1.1.,

1.2.1.2. un 1.2.1.4.pasākums. 1.2.1.1.pasākuma ietvaros līdz

2017.gada maijam uzņēmumu līdzfinansējums P&A projektiem

sastāda 2,6 MEUR. 1.2.1.2. pasākuma ietvaros līdz 2017.gada

maijam iesniegti 2 projekti un saskaņā ar 1.2.1.4. pasākuma

pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas rezultātiem,

apstiprināti 16 projekti, kas piesaistījuši 43,7 MEUR privātās

investīcijas.

Uzņēmumu skaits, kas saņēmuši

atbalstu, lai ieviestu jaunus produktus vai tehnoloģijas

1.1.1.1. un 1.1.1.2.pasākumu pirmās projektu iesniegumu

atlases kārtas ietvaros kopumā atbalstu jaunu produktu vai

tehnoloģiju izstrādei saņems 36 komersanti. 18 komersanti (jeb

24% gadījumu no kopējā projektu skaita) piedalās 1.1.1.1.pasākuma

pētījumu projektu īstenošanā, arī 1.1.1.2. pasākumā sadarbība

pētniecības projektu īstenošanā paredzēta ar 18 komersantiem.

1.2.1.1.pasākuma ietvaros atbalstu jaunu produktu vai

tehnoloģiju izstrādei līdz 2017.g.maijam atbalstu saņēmuši 106

komersanti. 1.2.1.4.pasākuma pirmās projektu iesniegumu atlases

kārtas ietvaros kopumā atbalstu jaunu tehnoloģiju izstrādei

saņēmuši 16 komersanti. 1.2.1.2.pasākuma ietvaros Inovāciju

vaučeru programmā līdz šim jaunu produktu un tehnoloģiju

izstrādei atbalstam pieteikušies 2 komersanti. 3.1.1.6.pasākuma

ietvaros līdz 2017.gada maijam atbalstu pirmsinkubācijai saņēmuši

208 personas, kā arī inkubācijai atbalsts sniegts 101

komersantam.

Komersantiem, sākot ar 2014.gada 1.jūliju ir pieejams UIN

stimuls uzņēmumu P&A izmaksām, kas var tikt norakstītas tajā

gadā, kad tās radušās, piemērojot vērtību palielinošu koeficientu

"3". Stimula ietvaros 2014. gadā atbalstu izmantojuši

86 uzņēmumi, kas deklarējuši atlaidi o,44 MEUR apmērā un

2015.gadā 30 uzņēmumi, kas deklarējuši atlaidi 1,41 MEUR

apmērā.

Zinātnisko institūciju izveidotie

jaundibinātie uzņēmumi (spin-off)

Attiecībā uz atbalstu šo uzņēmumu izveidei, 21 augstskolai un

zinātniskajām institūcijām, kuras piedalās 8.1.1.specifiskā

atbalsta mērķa "Palielināt modernizēto STEM, tajā skaitā

medicīnas un radošās industrijas, studiju programmu skaitu"

un 1.1.1.4 pasākumā "P&A infrastruktūras attīstīšana

viedās specializācijas jomās un zinātnisko institūciju

institucionālās kapacitātes stiprināšana" kā rādītājs tiek

monitorēts arī institūcijas jaundibināto uzņēmumu skaits

(spin-off uzņēmumi). 2016.gadā visas institūcijas bija

kopā dibinājušas 13 šādus uzņēmumus (visvairāk spin-off

uzņēmumus bija dibinājusi Rīgas Tehniskā universitāte un Vidzemes

Augstskola, katra pa 5), savukārt 2020.gadā šīs institūcijas

prognozē sasniegt 62 jaundibinātus uzņēmumus.

Zinātnes bāzes finansējums neparedz tiešu atbalstu

jaundibināto uzņēmumu izveidei.

Atbalstīto jaunizveidoto komersantu

skaits

Lai sniegtu atbalstu jaunizveidoto komersantu skaita

palielināšanai EM īsteno pasākumus 3.1.1.6. un 1.2.2.2.

3.1.1.6.pasākuma ietvaros līdz 2017.gada maijam pirmsinkubācijas

ietvaros atbalstu saņēmušas 208 fiziskas personas (t.sk. 18

radošajā inkubatorā), kas potenciāli var izveidot jaunus

uzņēmumus. 1.2.2.2.pasākuma ietvaros šobrīd tiek īstenotas uz

jaunu uzņēmumu veidošanu orientētas darbības.

Jaunradītās darba vietas, t.sk. tās,

kurās nodarbināti zinātniskie darbinieki publiskā sektorā/

uzņēmējdarbības sektorā

EM īstenotā 1.2.1.1.pasākuma ietvaros līdz 2016.gada beigām

atbalstu saņēmuši 23 komersanti, kas sadarbojas ar pētniecības

institūcijām. Šobrīd pasākuma ietvaros projektu īstenošanā

iesaistīti 46 maģistranti un doktoranti. Tā kā 3.1.1.6.pasākums

ir nesen uzsākts, tad jaunradīto darba vietu skaitu šobrīd grūti

prognozēt, jo tas būs atkarīgs gan no pirmsinkubācijas

rezultātiem, gan arī inkubācijas procesā atbalstu guvušiem

uzņēmumiem, kas attīstīsies par pastāvīgiem uzņēmumiem.

1.2.1.4.pasākuma ietvaros šobrīd apstiprinātajos 16 uzņēmumu

projektos ir izveidotas 39 darba vietas, kurās nodarbināti

pārējie zinātniskie darbinieki (PLE).

Valsts pētījumu programmu īstenotajos projektos starp 2014. -

2017.gadu, ir 5 privātajā sektorā jaunizveidotās darba vietas,

kurās nodarbināts zinātniskais personāls.

Savukārt IZM pārziņā esošās ES struktūrfondu programmas, kuras

sniedz ieguldījumu RIS3 mikro līmeņa rādītājā, ir 1.1.1.1. un

1.1.1.2.pasākums. Saskaņā ar abu pasākumu pirmās projektu

iesniegumu atlases kārtas indikatīvajiem rezultātiem, 1.1.1.SAM

ietvaros plānots izveidot 167 jaunu pētnieku darba vietu (pilna

laika ekvivalenta izteiksmē). Darbības programmā "Izaugsme

un nodarbinātība" noteiktais mērķis ir ar ES struktūrfondu

investīcijām sekmēt 700 jaunu P&A darba vietu izveidi.

Ievērojot minēto, secināms, ka nepieciešams pārskatīt šobrīd abu

programmu ietvaros iestrādātos stimulus jaunu pētnieku

piesaistei. Padziļināta analīze un priekšlikumi īstenojamajiem

stimuliem un nepieciešamām darbībām sniegti IZM izstrādātajā

informatīvā ziņojuma projektā "Darbības programmas

"Izaugsme un nodarbinātība" 1.1.1. specifiskā atbalsta

mērķa "Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju

pētniecisko un inovatīvo kapacitāti, ieguldot cilvēkresursos un

infrastruktūrā" pasākumu pirmās projektu iesniegumu atlases

kārtas rezultātu analīze un priekšlikumi turpmāko atlases kārtu

saturiskiem un procedurāliem uzlabojumiem".

H2020 apstiprināto projektu

iesniegumu piesaistītais finansējums (LV daļa; EUR)

Lai veicinātu sadarbību starp Baltijas valstīm pētniecībā, it

īpaši ES ietvarprogrammās pētniecības jomā, 2015.gadā tika

uzsākta "Baltic Bonus" programmas īstenošana.

"Baltic Bonus" programma tiek īstenota vienlaicīgi

visās Baltijas valstīs, sadarbojoties VIAA, Lietuvas Zinātnes,

inovāciju un tehnoloģiju aģentūrai un Igaunijas Zinātnes padomei

(saskaņā ar 2015. gada 27.jūnijā noslēgto vienošanos par

sadarbību). "Baltic Bonus" programmas ietvaros tiek

piešķirts finansējums tādu projektu pieteikumu izstrādes izdevumu

daļējai segšanai, kuri ir saņēmuši ekspertīzes vērtējumu

virssliekšņa vērtībā. Lai sekmētu starptautisko sadarbību zinātnē

un inovācijā un īpaši atbalstītu sadarbību šajā jomā starp

Baltijas valstīm, projektu pieteicējiem tiek piešķirts papildus

finansējums 1 000 eiro apmērā par tādu projektu pieteikumu

izstrādi, kuros ir iesaistīti partneri no Baltijas valstīm.

2015.gadā tika sniegts atbalsts 47 projektu izstrādes izdevumu

segšanai, 2016.gadā - 62 projektu izstrādes izdevumu

segšanai.

Vienlaikus ieguldījumu mikro līmeņa rādītāja sasniegšanā

sniegs 1.1.1.5.pasākums "Atbalsts starptautiskās sadarbības

projektiem pētniecībā un inovācijās". Ievērojot, ka šobrīd

norisinās projektu iesniegumu vērtēšana, vēl nav iespējams vērtēt

šīs investīciju programmas ieguldījumu mikro līmeņa rādītāja

īstenošanā. Lai pilnvērtīgi izvērtētu Latvijas dalības programmā

"Apvārsnis 2020", aplūkojami vēl šādi rādītāji:

− dalību skaits, salīdzinot ar 7.IP datiem, ir audzis,

sasniedzot 0.37% no visām EU-28 valstu dalībām programmas

"Apvārsnis 2020" projektu konkursos. 7.IP šis rādītājs

bija 0.27%. Latvija, apsteidzot Maltu, Lietuvu un Horvātiju,

pakāpusies uz 25.vietu dalībvalstu sarakstā, kas sastādīts

vadoties pēc piesaistītā finanšu apjoma. 7.IP līdzvērtīgā

skatījumā Latvija atradās 27.vietā 28 ES dalībvalstu sarakstā.

Iesniegtais projektu pieteikumu skaits norāda uz arvien lielāku

Latvijas institūciju aktivitāti projektu iesniegumu sagatavošanā

un, vadoties pēc šī brīža datiem, var prognozēt, ka līdz

programmas "Apvārsnis 2020" noslēgumam Latvijas

pārstāvju aktivitāte programmā noteikti pieaugs, salīdzinot ar

dalības aktivitāti 7.IP.

− Latvijas dalībnieki kā projektu koordinatori ir 15%

gadījumu (19 projektiem) no kopējā atbalstīto projektu skaita.

Aplūkojot 7.IP rādītājus, kur visā ietvarprogrammas īstenošanas

laikā Latvijas dalībnieki bija projektu koordinatori 12,5%

gadījumu, secināms, ka Latvijas dalībnieku iniciatīva uzņemties

vadošo lomu projekta īstenošanā pieaug. Ievērojot, ka tie

projekti, kuros Latvijas dalībnieks ir projekta koordinators,

kopumā ir piesaistījuši 14,09 MEUR jeb 40% no visa Latvijas

dalībnieku piesaistītā programmas "Apvārsnis 2020"

finansējuma, nepieciešams mērķtiecīgi strādāt, lai stiprinātu

Latvijas zinātnisko institūciju kapacitāti un interesi uzņemties

iniciatīvu būt vadošajam partnerim projekta īstenošanā.

42.attēls.

Latvijas dalība ES Ietvara programmās

Rādītājs

5.IP (1999-2002)

6.IP (2002-2006)

7.IP (2007-2013)

"Apvārsnis 2020"

(2014-2017*)

Projektu pieteikumu skaits

667

1027

1127

1114

Dalību skaits projektu pieteikumos

776

1206

1424

1392

Atbalstītie projekti

178

217

240

131

Dalību skaits atbalstītajos projektos

204

258

337

150

Projektu koordinatori

Sekmības līmenis (%)

26,7

21,1

21,3

12,57

EK finansējums (EUR, miljoni)

14,6

21,6

49,04

35,22

* dati uz 2017. gada 28. februāri

Aplūkojot Latvijas un divu Baltijas kaimiņvalstu, Lietuvas un

Igaunijas, dalības aktivitāti un sekmes (43.attēls), secināms, ka

Latvijai ir sliktākas sekmes attiecībā uz iesniegto projektu

pieteikumu skaitu, kā arī sekmīgo projektu un koordinatoru

skaitu. Tomēr šeit jāņem vērā kopējais zinātniskā personāla

cilvēkresursu apmērs - ja Latvijā tie ir 3613 PLE, tad Igaunijā -

4186 PLE un Lietuvā - 8124 PLE26. Vienlaikus Latvija

sekmīgāk kā Lietuva piesaista programmas "Apvārsnis

2020" investīcijas, un projektu pieteikumu sekmība ir

visaugstākā triju Baltijas valstu starpā.

43.attēls.

Dalības aktivitātes un sekmības salīdzinājums programmā Apvārsnis

2020 starp Baltijas valstīm

Rādītājs

Latvija

Igaunija

Lietuva

H2020*

Iesniegto projektu

pieteikumu skaits

1114

1662

1309

Dalību skaits

projektu pieteikumos

1392

1941

1588

Sekmīgo projektu

skaits

131

198

150

Projektu

koordinatoru skaits

Finansējums

sekmīgajiem projektiem

35,22 milj.€

66,25

milj.€

21,18

milj.€

Sekmības

līmenis

12,57%

12,03%

12,15%

* dati uz 2017. gada 28. februāri

Zinātniskie raksti, kas publicēti

starptautiskās datu bāzēs indeksētos žurnālos (Scopus, Web of

Science)

Zinātnes bāzes finansējuma aprēķināšanā kā viens no

rezultatīvajiem rādītājiem ir noteikts zinātniskās institūcijas

zinātniskā personāla iepriekšējos trijos finansēšanas periodos

Web of Science vai SCOPUS datubāzēs iekļautajos izdevumos

publicētie oriģinālie zinātniskie raksti (bez šīm publikācijām

šajā rādītājā ir ņemtas vērā publicētās recenzētās zinātniskās

monogrāfijas un ārvalstīs spēkā uzturētais vai reģistrētais

intelektuālais īpašums). Bez tam, zinātnes bāzes finansējuma

noteikumi nosaka to, ka Izglītības un zinātnes ministrija

nodrošina zinātniskajām institūcijām pieeju minētajām

datubāzēm.

Valsts pētījumu programmu īstenoto projektu starp 2014. -

2017.gadu iegūtajiem zinātniskajiem rezultātiem ir ietekme uz

Latvijas kopējo publikāciju skaitu Scopus un Web of

Science datubāzēs, kopā šajos projektos sagatavojot 581

izdotu publikāciju šajās datubāzēs. Līdzīga situācija ir

Fundamentālo un lietišķo pētījumu gadījumā, kuros kopējais

publikāciju skaits pārsniedz 560.

1.1.1.SAM pētniecības projektu ietvaros (1.1.1.1. un

1.1.1.2.pasākums) kopumā plānots izdot 970 zinātniskos rakstus.

1.1.1.1.pasākuma pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas

ietvaros kopumā plānots izstrādāt 482 starptautiskās

publikācijas, no kurām 270 plānots izdot žurnālos, kas publicēti

Web Of Science un Scopus datu bāzēs, savukārt 195 - publicēšanai

žurnālos vai konferenču rakstu krājumos, kuru citēšanas indekss

sasniedz vismaz 50 procentus no nozares vidējā citēšanas indeksa.

Savukārt 1.1.1.2.pasākumā plānoti 488 zinātniskie raksti.

1.2.1.1.pasākuma ietvaros līdz 2016. gada beigām publicētas 9

komersanta un zināšanu izplatīšanas organizācijas pētnieku

koppublikācijas.

Apmācītie darbinieki

Attiecībā uz apmācīto darbinieku skaitu, ieguldījumu šim

rādītājam sniedz Ministru Kabineta 2015.gada 27.oktobra

noteikumos Nr.617 "Darbības programmas "Izaugsme un

nodarbinātība" 1.2.2.specifiskā atbalsta mērķa

"Veicināt inovāciju ieviešanu komersantos"

1.2.2.1.pasākuma "Atbalsts nodarbināto apmācībām"

pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas

noteikumi". 1.2.2.1.pasākuma ietvaros līdz 2017.gada maijam

apmācībās iesaistīti 193 komersanti un apmācīti 2404 unikāli

darbinieki.

P&I projektos iesaistīto

maģistrantu un doktorantu skaits

2015.gadā tika ieviests jauns augstākās izglītības

finansēšanas modelis, kurš ir balstīts uz trim pīlāriem, no

kuriem otrais paredz augstskolām finansējumu par sasniegtajiem

rezultātiem. Šis finansējums tika reglamentēts ar grozījumiem

Ministru kabineta 2006.gada 12.decembra noteikumos Nr. 994

"Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no

valsts budžeta līdzekļiem" 17.3. apakšpunktā nosakot

kritērijus pēc nosakot kritērijus pēc kuriem augstskolām tiek šis

finansējums piešķirts (2015.gadā 5,5 milj. eiro apmērā, 2016. un

2017.gadā 6,5 milj. eiro apmērā).

Kā viens no kritērijiem, pēc kuriem augstskolām tiek

aprēķināts šis finansējums ir augstskolā kā vadošie pētnieki,

pētnieki un zinātniskie asistenti iepriekšējā gadā nodarbinātie

maģistranti, doktoranti, kā arī pēdējo piecu gadu laikā doktora

grādu ieguvušie jaunie zinātnieki pilna darba laika ekvivalenta

izteiksmē.

Kopumā augstskolās starp 2014. un 2015.gadu tās ietvaros

nodarbināto jauno pētnieku skaits ir palielinājies no 307 PLE

līdz 397 PLE, jeb par 29 % šo pētnieku skaitam pieaugot lielākajā

daļā augstskolu (44.atēls). Iemesls jauno pētnieku skaita

pieaugumam ir saistīts gan ar 2.pīlāra snieguma finansējuma

atbalstītajiem rādītājiem, gan, saistībā ar to, ka 2015.gadā tika

īstenota ES struktūrfondu darbības programmas

"Uzņēmējdarbība un inovācijas" 2.1.1.pasākuma

"Zinātne, pētniecība un attīstība"

2.1.1.3.3.apakšaktivitāte "Zinātnisko institūciju

institucionālās kapacitātes attīstība", kuras ietvaros

notika zinātnisko institūciju konsolidācija, kas skāra arī

vairākas no augstskolām, kurām tādējādi palielinājās to

zinātniskā kapacitāte.

Attiecībā par maģistrantu un doktorantu iesaisti P&A ir

papildus jāņem vērā šo studējošo skaita izmaiņu tendences. Gan

maģistrantiem, gan doktorantiem imatrikulēto skaits pēdējos gados

ir stabils, ar nelielu samazinājuma tendenci. Kopš 2011.gada

Latvijas augstskolās imatrikulēto maģistrantu skaits ir

samazinājies par 8,9 % (45.attēls) un imatrikulēto doktorantu

skaits par 5,7 % (46.attēls).

1.1.1.SAM ietvaros nosacījums par maģistrantu un doktorantu

iesaisti pētniecības projektu īstenošanā iestrādāts

1.1.1.1.pasākuma ieviešanas nosacījumos. Saskaņā ar plānoto,

kopumā 1.1.1.1.projektu īstenošanai tiks piesaistīti 148 maģistra

un doktora studiju programmās studējošie 63 PLE apmērā

(47.attēls).

9.2. RIS3 PROGRAMMU IEVIEŠANA

Laika posmā no 2015.gada līdz 2018.gadam (uz 31.12.2017.)

uzsākta virkne pasākumu īstenošana, kas sniedz ieguldījumu un

nodrošina RIS3 monitoringa ietvaros izvirzīto virsmēŗku, makro

līmeņa un mikro līmeņa rādītāju izpildi. Šīs aktivitātes aptver

gan īpaši pielāgotus valsts atbalsta instrumentus (programmas),

gan normatīvā ietvara izmaiņas, gan citus pasākumus, kas palīdz

sasniegt ne vien RIS3 mērķus, bet arī ietekmē RIS3 virsuzdevuma

īstenošanos - transformēt valsts ekonomiku par labu augstākas

pievienotās vērtības radīšanai un efektīvākai resursu

izmantošanai.

Kopumā ES fondu plānošanas periodā 2014.-2020.gadam EM

pieejami 491,2 milj. euro ES (ERAF) fondu finansējuma inovācijas

un MVU konkurētspējas stiprināšanai. Inovācijas atbalsta

aktivitātēm kopumā pieejami 195,5 milj. euro ES fondu

finansējuma, bet MVU konkurētspējas veicināšanai - 295,7 milj.

euro. IZM kā atbildīgā iestāde nodrošina 278,96 milj. euro (ERAF)

investīciju ieguldījumu Latvijas zinātnisko institūciju

pētnieciskās un inovatīvās kapacitātes paaugstināšanā un spējā

piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un

infrastruktūrā.

Praktiskas ievirzes pētījumi. 2016. gada 12. janvārī

apstiprināti 1.1.1.1.pasākuma "Praktiskas ievirzes

pētījumi" (turpmāk - 1.1.1.1.pasākums) regulējošie MK

noteikumi un uzsākta programmas īstenošana. 1.1.1.1.pasākuma

kopējais līdz 2023. gadam pieejamais publiskais finansējums ir

76,5 MEUR (t.sk. ERAF 65 MEUR) un tā ir mērķis ir atbalstīt

pētniecību, kas sniedz ieguldījumu Latvijas Viedās

specializācijas stratēģijas mērķu sasniegšanā, zinātnes un

tehnoloģiju cilvēkkapitāla attīstībā un jaunu zināšanu radīšanā

tautsaimniecības konkurētspējas uzlabošanai. Pasākuma ietvaros

tiek sniegts atbalsts zinātnisko institūciju vai komersantu

individuāli vai partnerībā īstenotiem praktiskas ievirzes

pētījumiem inovatīvu risinājumu izstrādei praktisku

tautsaimniecības problēmu risināšanai, nodrošinot zināšanu

pārnesi Latvijas viedās specializācijas jomās un fokusējot

atbalstu uz pētniecības projektiem ar augstu komercializācijas

potenciālu. Pasākuma ieviešanas nosacījumi paredz, ka projektu

pieteikumu konkurss tiks organizēts vairākās kārtās, lai

maksimāli izmantotu Latvijā pieejamo zinātnes infrastruktūru un

cilvēkresursus un nodrošinātu sabalansētu investīciju

ieguldījumu, tostarp nodrošinot iespēju institūcijām operatīvi

sagatavot projektus tiklīdz rodas pieprasījums pēc izpētes un

tehnoloģiskiem risinājumiem, kā arī pilnveidot noraidītos

projektu iesniegumus un iesniegt tos atkārtoti tuvākajā konkursā.

2017. gada I ceturksnī noslēdzās 1.1.1.1.pasākuma pirmā projektu

iesniegumu atlases kārta un tās ietvaros īstenošanai atbalstīti

74 pētniecības projekti ar kopējo finansējumu 44,2 MEUR (no

kuriem 39,77 MEUR publiskais programmas finansējums).

1.1.1.1.pasākuma pirmās atlases kārtas ietvaros apjomīgākās

investīcijas paredzētas pētījumu īstenošanai RIS3 specializācijas

jomās "Viedie materiāli, tehnoloģijas un

inženiersistēmas" - ieguldot 16,99 MEUR un

"Biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, biofarmācija un

biotehnoloģijas" - ieguldot 13,66 MEUR (48.attēls).

Aktivitātei ir ietekme uz šādu RIS3 rādītāju sasniegšanu:

RIS3 mērķa

sasniegšanas rādītāji:

• Eiropas inovāciju rādītāju grupa (EIS pozīcija);

• Ieguldījumi P&A 1.5% no IKP;

• Produktivitāte apstrādes

rūpniecībā;

• Zinātnisko darbinieku skaits P&A;

• Zinātniskie raksti, kas publicēti starptautiskās datu

bāzēs;

• Privātā sektora ieguldījumu proporcionāls pieaugums

P&A;

• Zinātnisko darbinieku skaits, kas nodarbināti privātajā

sektorā;

• Piešķirtie Eiropas patenti no zinātniekiem, kas rezidē

Latvijā;

• Apstrādes rūpniecības īpatsvars IKT un tās

produktivitātes pieaugums;

• Eksporta pieaugums;

• Augsto tehnoloģiju produktu īpatsvars Latvijas kopējā

eksportā un augsto un vidēji augsto tehnoloģiju nozaru īpatsvars

Latvijas preču eksportā

RIS3 mikro līmeņa rādītāji:

• Zinātnisko institūciju licenču/patentu ieņēmumi

(EUR);

• Uzņēmumu līdzfinansējums P&A projektiem

(EUR);

• Uzņēmumu skaits, kas saņēmuši atbalstu, lai ieviestu

jaunus produktus un tehnoloģijas;

• Jaunradītās darba vietas, t.sk. tās, kurās nodarbināti

zinātniskie darbinieki publiskā sektorā/ uzņēmējdarbības

sektorā;

• Zinātniskie raksti, kas publicēti starptautiskās datu

bāzēs indeksētos žurnālos (Scopus, Web of Science);

• P&I projektos iesaistīto maģistrantu un doktorantu

skaits.

VADĪBAS METOŽU IZSTRĀDE INDUSTRIĀLAJĀM UN RAŽOŠANAS

SILTUMNĪCĀM

• Rīgas Tehniskā universitāte sadarbībā ar Latvijas

Lauksaimniecības universitāti un SIA "Eltex" veic

pētījumu "Jaunu vadības metožu izstrāde siltumnīcu

augu apgaismojuma sistēmām to enerģētisko un ekoloģisko

parametru uzlabošanai (uMol)".

• Projekta ietvaros tiks izstrādātas jaunas

fotobioloģiskās vadības metodes esošiem ražošanas procesiem

siltumnīcās, auditēšanas metodes enerģijas un ekoloģisko

parametru efektivitātes novērtēšanai. Projekta gaitā tiks

izstrādātas, praktiski realizētas un testētas arī jaunas

mērīšanas un vadības sistēmu ierīces. Izmantojot jaunos

Bio-Enerģētiskās Sistēmas algoritmus, kas tiks testēti un

salīdzināti pie dažādiem apgaismojuma avotiem reālas

siltumnīcas apstākļos, plānots iegūt elektroenerģijas

ietaupījumus līdz 30%, vienlaicīgi nodrošinot to pašu

augšanas ražību. Tiks pārbaudīts kā papildus apgaismojums

ietekmē bioloģiski aktīvu vielu veidošanās intensitāti

dārzeņos (tomātos, gurķos, salātos) dažādās sezonās.

Pēcdoktorantūras pētniecība. 2016.gada 19.janvārī

apstiprināti 1.1.1.2.pasākuma "Pēcdoktorantūras pētniecības

atbalsts" (turpmāk - 1.1.1.2.pasākums) regulējošie MK

noteikumi un uzsākta programmas īstenošana. 1.1.1.2.pasākuma

kopējais līdz 2023.gadam pieejamais publiskais finansējums ir

60,8 MEUR (t.sk. 54,4 MEUR ERAF) un tā ir mērķis ir attīstīt

jauno zinātnieku prasmes un palielināt zinātnisko kapacitāti,

nodrošinot jauno zinātnieku karjeras uzsākšanas iespējas

zinātniskajās institūcijās un pie komersantiem, kā arī

pētniecības kompetenču pilnveidošanu, cilvēkresursu atjaunoti un

kvalificētu speciālistu skaita pieaugumu. 1.1.1.2.pasākuma

ietvaros kopumā paredzēts sniegt atbalstu aptuveni indikatīvi 455

pēcdoktorantiem (jaunajiem zinātniekiem 5 gadu periodā pēc

doktora grāda iegūšanas) zinātnieka karjeras uzsākšanai un

kompetenču stiprināšanai. 2017.gada decembrī noslēgti līgumi

1.1.1.2.pasākuma pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas

ietvaros ar kopējo finansējumu 16,5 M EUR (no kuriem 15,7 MEUR

publiskais programmas finansējums) atbalstīšanu

īstenošanai27. 35 projekti jeb 28% no kopējiem

pēcdoktorantūras pētījumiem, ieguldot 4,68 MEUR, tiks īstenoti

RIS3 specializācijas jomā "Viedie materiāli, tehnoloģijas un

inženiersistēmas", 27 projekti jev 22% - RIS3

specializācijas jomā "Biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas,

biofarmācija un biotehnoloģijas" ar kopējo attiecināmā

finansējuma apmēru 3,59 MEUR, kā arī apjomīgs skaits

pēcdoktorantūras pētījumu - 19% no kopējiem atbalstu saņēmušajiem

par kopējo attiecināmā finansējuma apmēru 3,05 MEUR, tiks

īstenoti kādā no zinātņu nozarēm, kas neatbilst nevienai no RIS3

specializācijas jomām28, bet kuri sniedz nozīmīgu

ieguldījumu kādā no RIS3 izvirzīto izaugsmes prioritāšu

īstenošanā (49.attēls).

Aktivitātei ir ietekme uz šādu RIS3 rādītāju sasniegšanu

RIS3 mērķa sasniegšanas

rādītāji:

• Eiropas inovāciju rādītāju grupa (EIS

pozīcija);

• Ieguldījumi P&A 1.5% no IKP;

• Produktivitāte apstrādes

rūpniecībā;

• Zinātnisko darbinieku skaits P&A;

• Zinātniskie raksti, kas publicēti starptautiskās

datu bāzēs;

• Privātā sektora ieguldījumu proporcionāls pieaugums

P&A;

• Zinātnisko darbinieku skaits, kas nodarbināti

privātajā sektorā;

• Piešķirtie Eiropas patenti no zinātniekiem, kas

rezidē Latvijā;

• Apstrādes rūpniecības īpatsvars IKT un tās

produktivitātes pieaugums;

• Eksporta pieaugums;

• Augsto tehnoloģiju produktu īpatsvars Latvijas

kopējā eksportā un augsto un vidēji augsto tehnoloģiju

nozaru īpatsvars Latvijas preču eksportā

RIS3 mikro līmeņa

rādītāji:

• Zinātnisko institūciju licenču/patentu ieņēmumi

(EUR);

• Uzņēmumu līdzfinansējums P&A projektiem

(EUR);

• Uzņēmumu skaits, kas saņēmuši atbalstu, lai

ieviestu jaunus produktus un tehnoloģijas;

• Atbalstīto jauno zinātnieku skaits pēcdoktorantūras

pētījumu īstenošanai;

• Jaunradītās darba vietas, t.sk. tās, kurās

nodarbināti zinātniskie darbinieki publiskā sektorā/

uzņēmējdarbības sektorā;

• Zinātniskie raksti, kas publicēti starptautiskās

datu bāzēs indeksētos žurnālos (Scopus, Web of

Science);

ZINĀŠANU BĀZE PAR INOVĀCIJAS PROCESIEM LATVIJĀ

Pēcdoktorantūras pētniecības programmas ietvaros lēmums

par apstiprināšanu īstenošanai (ar nosacījumu) nosūtīts 2

inovācijas procesa pētījumiem, kuru īstenošana sniegs

ieguldījumu nacionāla līmeņa analītiskās kapacitātes

stiprināšanā.

Inovācijas procesa pētījumi, saskaņā ar informatīvo

ziņojumu par RIS3 monitoringa sistēmu, sniedz ieguldījumu

RIS3 īstenošanā, tai skaitā pierādījumos balstītas P&A

politikas attīstībā.

P&A infrastruktūras attīstīšana RIS3 specializācijas

jomās un zinātnisko institūciju institucionālās kapacitātes

stiprināšana. 2016.gada 16.augustā apstiprināti

1.1.1.4.pasākuma "P&A infrastruktūras attīstīšana viedās

specializācijas jomās un zinātnisko institūciju institucionālās

kapacitātes stiprināšana" (turpmāk - 1.1.1.4.pasākums)

regulējošie MK noteikumi un uzsākta programmas īstenošana.

1.1.1.4.pasākuma kopējais līdz 2023.gadam pieejamais publiskais

finansējums 120,25 MEUR (t.sk. ERAF - 102,96 MEUR) un tā ir

mērķis ir zinātnisko institūciju institucionālās kapacitātes

stiprināšana un pētniecības resursu koncentrācija

konkurētspējīgās zinātniskajās institūcijās, pilnveidojot

zinātnisko institūciju pārvaldības un resursu vadības

efektivitāti un modernizējot pētniecības infrastruktūru Latvijas

viedās specializācijas jomu ietvaros, tādējādi veicinot

zinātnisko institūciju iesaisti Eiropas Savienības līmeņa

infrastruktūrās un zinātnisko institūciju rīcībā esošās

pētniecības infrastruktūras izmantošanu praktisku

tautsaimniecības problēmu risināšanai. Saskaņā ar

1.1.1.4.pasākuma ieviešanas nosacījumiem, investīcijas plānotas

14 Latvijas vadošo zinātnisko institūciju infrastruktūras

attīstībā un institucionālās kapacitātes stiprināšanā

(50.attēls), vienlaikus paredzot minētajām institūcijām pirms

projekta iesniegšanas veikt priekšdarbu - izstrādāt un ar

iesaistītajām pusēm saskaņot savas vidēja termiņa attīstības

stratēģijas. Attiecīgi pirms projektu iesniegumu sagatavošanas

norisinājās darbs pie finansējuma saņēmēju - zinātnisko

institūciju vidēja termiņa attīstības stratēģiju saskaņošanas,

kuru izstrāde un saskaņošana ar Izglītības un zinātnes

ministriju, nozares ministrijām (ja attiecināms) un nozaru

asociācijām tika noteikta kā finansējuma saņemšanas

priekšnoteikums. Vienlaikus, lai sekmētu kvalitatīvāku un

ilgtspējīgāku projektu iesniegumu izstrādi un novērtēšanu,

2016.gadā JASPERS eksperti sniedza atbalstu pasākuma projektu

iesniegumu atlases nosacījumu izstrādē (P&A infrastruktūras

projektu vērtēšanas kritēriju un to piemērošanas metodikas, kā

arī sociālekonomiskās analīzes veikšanā). 2017. gada nogalē ir

izvērtēti zinātnisko institūciju iesniegtie projekti, noslēgti

līgumi un uzsākta projektu īstenošana.

Aktivitātei ir ietekme uz šādu RIS3 rādītāju sasniegšanu:

RIS3 mērķa

sasniegšanas rādītāji:

• Ieguldījumi P&A 1.5% no IKP;

• Mazāks skaits spēcīgāku valsts finansētu zinātnisko

institūciju;

• Zinātnisko darbinieku skaits P&A;

RIS3 mikro

līmeņa rādītāji:

• Zinātnisko institūciju licenču/patentu ieņēmumi

(EUR);

• Uzņēmumu līdzfinansējums P&A projektiem

(EUR);

ZINĀTNISKĀS EKSELENCES CENTRA IZVEIDE PROJEKTA

CAMART2 IETVAROS

1.1.1.4.pasākuma ieguldījumi papildinās Eiropas

Komisijas ietvarprogrammas "Apvārsnis 2020"

finansējumu, kas apakšprogrammas Izcilības izplatīšana un

dalības paplašināšana Teaming ietvaros piešķirts

Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtam (LU

CFI):

- kopējais finansējums 31 MEUR (13,32 MEUR no

1.1.1.4.pasākuma)

- LU CFI izveide par Latvijas un Baltijas jūras reģiona

nozīmes materiālzinātnes centru ar augstu komercializācijas

kapacitāti un spēju efektīvi darboties starptautiskajā

pētniecības un inovācijas tirgū

- sadarbības partneri: Karalisko tehnoloģiju institūts

(Zviedrija) un zinātniskais institūts RISE Acreo

(Zviedrija)

Lai veicinātu Latvijas dalību Eiropas pētniecības telpas un

Eiropas pētniecības infrastruktūru stratēģiskā foruma

infrastruktūrā un projektu īstenošanā, tādējādi sekmējot

starptautisko sadarbību pētniecības un tehnoloģiju jomā, 2017.

gada 6. jūnijā apstiprināti 1.1.1.5. pasākuma "Atbalsts

starptautiskās sadarbības projektiem pētniecībā un

inovācijās" (plānotais kopējais finansējums 32,6 milj.

eiro, t.sk. ERAF finansējums 27,7 milj. eiro) īstenošanas

nosacījumi un uz 31.12.2017. norisinās projektu iesniegumu

vērtēšana29. Pasākuma ietvaros plānota valsts līmeņa

un institūciju līmeņa savstarpēji papildinošu pasākumu īstenošana

starptautiskās sadarbības attīstībai. Pasākums sadalīts trīs

projektu iesniegumu atlases kārtās, no kurām pirmajā kārtā

atbalsts tiks sniegts nacionāla līmeņa starptautiskās sadarbības

veicināšanas pasākumiem (projekta īstenotājs IZM un VIAA). Otrajā

kārtā - institucionāla līmeņa starptautiskās sadarbības

stiprināšanas pasākumiem, t.sk. atbalstam konkurētspējīgāku

programmas "Apvārsnis 2020" un 9. Ietvara programmas

projektu pieteikumu izstrādei. Trešajā kārtā paredzēts atbalsts

programmas "Apvārsnis 2020" ietvaros iesniegtu, virs

kvalitātes sliekšņa novērtētu, bet nefinansētu projektu

īstenošanai ar ERAF atbalstu. Saskaņā ar plānoto, projektu

īstenošana tiks uzsākta 2018. gada 1. pusgadā.

Lai sekmētu studiju procesa un industrijas sadarbību studentu

inovāciju projektu īstenošanas veicināšanai praktisku nozares un

sabiedrības problēmu risināšanai, 2017.gada nogalē izskatīšanai

MK iesniegti ES fondu pasākuma "Inovāciju granti

studentiem" ieviešanas nosacījumi (kopējais finansējums

38milj. eiro, t.sk. ERAF finansējums 28,9 milj. eiro). Līgumus ar

finansējuma saņēmējiem- augstskolām par projektu īstenošanu

plānots noslēgt 2018.gada 1.pusgadā, savukārt atbalstu studentiem

plānots sniegt, sākot ar 2018./2019.akadēmiskā gada sākumu -

t.i., 2018.gada septembrī/oktobrī.

Zinātnes bāzes finansējums.

Valsts zinātniskajiem institūtiem, valsts augstskolām un

valsts augstskolu zinātniskajiem institūtiem, tai skaitā valsts

dibināto universitāšu zinātniskajiem institūtiem - atvasinātām

publiskām personām, kas reģistrētas zinātnisko institūciju

reģistrā, zinātniskās darbības bāzes finansējumu piešķir no

valsts budžeta līdzekļiem saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada

12.novembra noteikumos Nr.1316 "Kārtība, kādā aprēķina un

piešķir bāzes finansējumu zinātniskajām institūcijām"

noteikto kārtību.

Zinātniskā institūcija piešķirto bāzes finansējumu izmanto:

zinātniskā personāla atlīdzībai, zinātniskās institūcijas

uzturēšanai un zinātniskās institūcijas darbības stratēģijā

noteikto mērķu sasniegšanai, tai skaitā izgudrojumu patentēšanai,

uzturēšanai spēkā, jaunu augu šķirņu reģistrēšanai un to

izmantošanas tiesību aizsardzībai, saimnieciskās izmantošanas

(komercializācijas) sagatavošanai, ES struktūrfondu, citu

ārvalstu un starptautisko finanšu instrumentu un starptautisko

zinātnisko pētījumu projektu līdzfinansējuma nodrošināšanai.

Zinātnes bāzes finansējumā ir ieviesti uz ekselenci vērsti

kritēriji: 10% no finansējuma tiek piešķirts tām zinātniskajām

institūcijām, kas starptautiskajā zinātnes izvērtējumā saņēmušas

augstu novērtējumu; aprēķinos tiek ņemti vērā starptautiskajos

zinātnes izdevumos publicētie zinātniskie raksti u.c..

Finansējuma noteikumos ir ieviests atalgojums pētnieciskā darba

daļējai nodrošināšanai valsts dibināto augstskolu akadēmiskajam

personālam - profesoriem, asociētajiem profesoriem un docentiem,

kas veic zinātnisko darbību. Ir ņemts vērā arī zinātnisko

institūciju saņemtais novērtējums 2013.gada zinātnisko

institūciju starptautiskajā izvērtējumā, 2014.gada oktobrī

veiktajos grozījumos MK 1316 noteikumos, šo noteikumu

11.2 nosakot, ka IZM nepiešķir bāzes finansējumu

zinātniskajām institūcijām, kuras zinātnisko institūciju darbības

starptautiskajā izvērtējumā bija saņēmušas novērtējumu

"1" un "2" (izņemot tās, kuras piedalījās

zinātnisko institūciju konsolidācijas projektā).

Kopš 2014.gada, kad ir stājušies spēkā jaunie bāzes

finansēšanas noteikumi ir pakāpeniski palielinājies piešķirtais

zinātnes bāzes finansējuma apjoms no 16,0 milj. eiro 2014.gadā

līdz 23,5 milj. eiro 2016.gadā, pateicoties finansējuma

pieaugumam IZM budžeta apakšprogrammā 05.02.00 "Zinātnes

bāzes finansējums". Papildu finansējums ir ļāvis pakāpeniski

palielināt bāzes finansējuma nodrošinājumu (% no normatīvajos

aktos noteiktā) no 21 % 2010.gadā līdz 68 % 2016.gadā (51.

attēls). Ir arī jāpiemin, ka ilgstoši nepietiekami nodrošinātais

zinātnes bāzes finansējums un pētniecības programmu finansējuma

neesamība ir arī ievērojami samazinājos valsts zinātnisko

institūciju zinātnisko kapacitāti zinātniskā personāla skaita

izteiksmē, un attiecīgi aprēķināto pilno nepieciešamo finansējumu

no 51,6 milj. eiro 2010.gadā līdz 34,4 milj, eiro 2016.gadā.

Aktivitātei ir ietekme uz šādu RIS3 rādītāju sasniegšanu:

RIS3 mērķa

sasniegšanas rādītāji:

• Eiropas inovāciju rādītāju grupa (EIS pozīcija)

• Ieguldījumi pētniecībā un attīstībā 2020.gadā sasniedz

1,5% no IKP (%)

• Zinātnisko darbinieku skaits pētniecībā un

attīstībā

• Zinātniskie raksti, kas publicēti starptautiskās datu

bāzēs

RIS3 mikro

līmeņa rādītāji:

• Zinātnisko institūciju licenču/patentu ieņēmumi

(EUR);

• Uzņēmumu līdzfinansējums P&A projektiem

(EUR);

• Zinātniskie raksti, kas publicēti starptautiskās datu

bāzēs indeksētos žurnālos (Scopus, Web of Science).

Nacionālās

licences nodrošināšana Starptautiskajām zinātniskajām

datubāzēm

Zinātnes bāzes finansējuma finansēšanas noteikumu

2014.gada 28.oktobra grozījumos tika noteikts, ka

Izglītības un zinātnes ministrija nodrošina zinātnisko

datubāžu uzturēšanu akadēmiskā tīkla ietvaros, kā rezultātā

tiek nodrošināta nacionālā piekļuves licence SCOPUS un Web

of Science datubāzēm, kā arī Science Direct zinātnisko

rakstu datubāzei.

Pēdējo gadu tendences parāda to, ka šo datubāžu

lietošanas intensitāte no Latvijas zinātnieku puses ir ļoti

augsta, piemēram, Science Direct datubāzē apskatīto un

lejuplādēto rakstu skaits ir palielinājies no 300 138

rakstiem 2011.gadā līdz 407 735 rakstiem 2016.gadā, kas ir

ievērojams skaits pie esošās Latvijas zinātnes kapacitātes

apmēra.

Valsts pētījumu programmas. 2014.gada 7.oktobrī ar MK

rīkojumu Nr.558 "Par valsts pētījumu programmām"

apstiprinātas 10 Valsts pētījumu programmas 2014.-2017.gadam.

Papildus ar MK rīkojumu Nr.559 "Par papildu valsts pētījumu

programmām" ir tikušas apstiprinātas vēl 4 Valsts pētījumu

programmas. Kopējais pētījumu finansējums posmā no

2014.-2017.gadam ir 27 MEUR. Valsts pētījumu programmu virsmērķis

ir sniegt ilgtspējīgus priekšlikumus tautsaimniecības

restrukturizācijai, izmantojot Latvijas potenciālu zināšanu

ekonomikas veidošanai atbilstoši Viedās specializācijas

stratēģijā definētajiem mērķiem. 53 projekti no 69 tiek veikti

Viedās specializācijas stratēģijas jomās (52.att.). Jāatzīmē, ka

pētījumiem pieejamais finansējums ir pārāk zems, lai nodrošinātu

virsmērķa sasniegšanu, nodarbinātu vērā ņemamu zinātnieku skaitu

un nodrošinātu pietiekamu sasaisti ar tautsaimniecības nozaru

attīstību. Tāpēc turpmāk Valsts pētījumu programmas ir jāfinansē

attiecīgām nozaru ministrijām, lai nodrošinātu jaunas zināšanas,

tehnoloģijas, to pārnese tautsaimniecības attīstībai, nozares

attīstībai nepieciešamo cilvēkkapitālu, kā arī uz zinātniskiem

pētījumiem balstītas politikas īstenošanu un lēmumu

pieņemšanu.

AAktivitātei ir ietekme uz šādu RIS3 rādītāju sasniegšanu:

RIS3 mērķa

sasniegšanas rādītāji:

• Eiropas inovāciju rādītāju grupa (EIS pozīcija)

• Ieguldījumi pētniecībā un attīstībā 2020.gadā sasniedz

1,5% no IKP (%)

• Zinātnisko darbinieku skaits pētniecībā un

attīstībā

• Zinātniskie raksti, kas publicēti starptautiskās datu

bāzēs

RIS3 mikro

līmeņa rādītāji:

• Zinātnisko institūciju licenču/patentu ieņēmumi

(EUR);

• Uzņēmumu līdzfinansējums P&A projektiem

(EUR);

• Uzņēmumu skaits, kas saņēmuši atbalstu, lai ieviestu

jaunus produktus vai tehnoloģijas;

• Jaunradītās darba vietas, t.sk. tās, kurās nodarbināti

zinātniskie darbinieki publiskā sektorā/ uzņēmējdarbības

sektorā;

• H2020 apstiprināto projektu iesniegumu piesaistītais

finansējums (LV daļa; EUR) ;

• Zinātniskie raksti, kas publicēti starptautiskās datu

bāzēs indeksētos žurnālos (Scopus, Web of Science);

• P&I projektos iesaistīto maģistrantu un doktorantu

skaits.

Valsts pētījumu programma "Energoefektīvi un

oglekļa mazietilpīgi risinājumi drošai, ilgtspējīgai un

klimata mainību mazinošai energoapgādei"

(LATERNERGI)

LATENERGI programmas vadītājs ir

Dr.habil.sc.ing. L. Ribickis. Programma iekļauj

sešus projektus: