4. pants

1Ekonomiskās attīstības

2faktori

3Lai izstrādātu iespējamo Latvijas nākotnes vīziju, attīstības

4scenāriju un stratēģijas variantus, norādīto ārējo un iekšējo

5faktoru sistematizēšanai tiek lietota priekšrocību, trūkumu,

6iespēju un risku (SWOT) analīzes metodika.

74.1. Priekšrocības

8- Reāli funkcionējoša liberāla un atvērta tirgus ekonomika

9valstī.

10- Valsts atrašanās politiski un ekonomiski aktīvā reģionā, ko

11veido viens no lielākajiem globālajiem rūpniecības un

12tirdzniecības centriem - Rietumeiropa, līdz ar tai blakus

13esošajiem Skandināvijas, Austrumeiropas un Baltijas reģioniem;

14daudzi valsts iedzīvotāji uztur aktīvas saites ar cilvēkiem citās

15valstīs; Rīga ir spējīga pildīt Baltijas jūras reģiona ekonomikas

16un kultūras metropoles lomu.

17- Attīstīta, stabila banku sistēma, kas integrēta Eiropas

18banku sistēmā un ir spējīga nodrošināt Latvijas mērogiem

19praktiski neierobežotu finansu resursu piesaisti.

20- Virzība uz kopīgu triju Baltijas valstu ekonomisku un

21politisku integrāciju ES.

22- Relatīvi kvalitatīva, ekoloģiski tīra, nepārblīvēta dzīves

23telpa7 ar mērenu klimatu; galvenie dabiskie resursi -

24meži, slēgtās ģeoloģiskās struktūras, kas ir piemērotas gāzes

25krātuvju ierīkošanai, hidroresursi, neaizsalstošas ostas.

26- Sabiedrībai kopumā un īpaši jaunatnei ir noturīga interese

27iegūt augstāko izglītību.

28- Augsti kvalificēti speciālisti - zinātnieki, inženieri,

29tehniķi, strādnieki, menedžeri atsevišķās zināšanu ietilpīgās un

30augsto tehnoloģiju nozarēs - programminženierijā,

31aparātbūvniecībā, farmakoloģijā, biotehnoloģijā; labas potences

32informācijas sabiedrības attīstībai.

33- Bagāti kultūras un kultūrvēsturiskā mantojuma resursi

34(arhitektūras un mākslas mantojums, mūzikas un deju festivāli,

35gadatirgi, tradīcijas).

364.2. Trūkumi

37- Neliels ekonomiskais potenciāls - nacionālā kopprodukta masa

38(apm. 0,1% no ES); ierobežots iekšējā preču un pakalpojumu tirgus

39apjoms, kas pamatā nevar nodrošināt rentablu ekonomisko darbību

40saražotās produkcijas eksporta.

41- Ekonomika atkarīga no lētu preču noietu tirgiem (ar dabas

42resursu pārstrādi un lēta, zemas kvalifikācijas darba spēka

43izmantošanu saistīto nozaru augstais īpatsvars

44tautsaimniecībā).

45- Nepietiekami ekonomikas attīstības tempi; iedzīvotāju

46uzkrājumu un ar to saistīto investīciju trūkums visās

47tautsaimniecības nozarēs sakarā ar izveidojušos zemu ienākumu

48līdzsvaru; mazs iekšējais riska kapitāls, kas ierobežo arī

49lielāku ārvalstu investīciju ieplūdi; vāji attīstīts vērtspapīru

50tirgus; valsts fiskālā politika, tai skaitā nodokļu sistēma un

51valsts budžets, un pat liela valsts ārējā parāda daļa vairāk

52orientēti uz patēriņa apmierināšanu, nevis uz attīstības

53veicināšanu.

54- Nepietiekami konkurētspējīga uzņēmējdarbības institucionālā

55vide, vāja valsts un privātā sektora sadarbība, vāja pašvaldību

56finansiālā bāze, nepietiekošs valsts atbalsts uzņēmējdarbībai,

57nepilnības uzņēmējdarbības likumdošanā un regulēšanā, augsts

58kopējais nodokļu slogs uzņēmējiem, nepilnības nodokļu

59administrēšanā.

60- Sadrumstalota administratīvi teritoriālā struktūra, vāja

61pašvaldību kapacitāte, izteikti nevienmērīgs iekšējo valsts

62reģionu attīstības līmenis, zema ražošanas aktivitāte laukos.

63- Īslaicīga demokrātijas pieredze, nepietiekama valsts varas

64kvalitāte, nevajadzīgi birokrātiskie šķēršļi, relatīvi augsts

65korumpētības un ēnu ekonomikas līmenis; nozīmīga sabiedrības daļa

66nespēj pielāgoties postsociālisma apstākļiem, tā ir sociāli,

67ekonomiski un politiski neviendabīga.

68- Sabiedrības novecošanās, demogrāfiskās problēmas pēc 2010.g.

69saistībā ar 20.gs. 90. gadu zemo dzimstības līmeni.

70- Derīgo izrakteņu un pietiekamu enerģijas resursu trūkums

71valstī - enerģētiskie resursi ir tikai koksne, kūdra un

72hidroresursi8.

73- Tehniskie un tehnoloģiskie resursi galvenokārt ir nolietoti,

74novecojuši un nepiemēroti augsto tehnoloģiju nozaru attīstībai;

75aizkavēta infrastruktūras attīstība (zems uzkrātā kapitāla

76līmenis infrastruktūrā, Latvijas ceļu sliktais stāvoklis, augsti

77elektro-, siltumenerģijas un telekomunikāciju tarifi) rada

78papildu slogu investīcijām.

79- Izglītības sistēma kopumā nav racionāla, mērķtiecīga,

80tehnoloģiski nodrošināta un virzīta uz indivīdu; nelīdzsvarota,

81ar demogrāfiskās attīstības tendencēm un prognozēm nesaistīta

82izglītības iestāžu tīkla attīstība un izglītības finansēšanas

83politika; nepietiekama augstākās izglītības kapacitāte; ilgs

84vidējais studiju laiks un zems īsa laika studiju programmās

85studējošo skaits; augstākās izglītības kvalitāte kopumā neatbilst

86valsts vajadzībām un Eiropas kopējā darbaspēka tirgus prasībām;

87ir pārāk maz (ES un pasaules mērogos) augsti kvalificētu,

88šodienas prasībām atbilstošu speciālistu.

89- Latvijas zinātnes nepietiekama spēja radīt inovatīvus

90produktus globālam tirgum ekonomiski nozīmīgā kvalitātē un

91kvantitātē, pārrāvums augstākās kvalifikācijas akadēmiskā

92personāla (īpaši profesūras) sagatavošanā, zems pedagoga statuss

93sabiedrībā, vāja zinātnes saistība ar augstāko izglītību.

944.3. Iespējas

95- Integrācija Rietumu pasaulē un sabiedrībā, līdzdalība ES kā

96garants valsts drošībai, ekonomiskajai stabilitātei un

97attīstībai, turpinot pildīt tilta funkcijas starp ES no vienas

98puses un Krieviju un NVS no otras puses; pieaugot ekonomiskajai

99aktivitātei Baltijas jūras reģionā, Latvija var ieņemt

100stratēģiski daudz nozīmīgāku pozīciju.

101- Tautsaimniecības attīstības orientācija uz zināšanām bāzētas

102produkcijas ražošanu (informācijas un komunikāciju tehnoloģijas,

103biotehnoloģija, farmakoloģija, ekoloģiski tīra pārtika, dziļā

104koksnes pārstrāde) un pakalpojumiem ar lielu pievienoto vērtību

105(tranzīts, tūrisms, finansu pakalpojumi, biznesa vadība, preču un

106pakalpojumu distribūcija).

107- Nodrošinot visos reģionos kvalitatīvu infrastruktūru

108(telekomunikācijas un datu pārraide, enerģija, ceļi,

109ūdenssaimniecība, atkritumu apsaimniekošana) un pakalpojumus,

110radīsies iespēja vienmērīgākai visu valsts reģionu

111attīstībai.

112- Izglītības sistēmas harmonizācija ar Baltijas un Eiropas

113izglītības sistēmu; nodrošinot nepieciešamos resursus ikviena

114indivīda kvalitatīvai izglītībai visa mūža garumā, ir iespējams

115radīt valstī pietiekamu intelektuālo bāzi nākotnes inovatīvai

116ekonomikai.

117- Uzņēmējdarbības attīstība veidos sabiedrības vidusslāni, kas

118savukārt sekmēs politisko un ekonomisko stabilitāti valstī.

1194.4. Riski

120- Var neizdoties sasniegt pietiekami straujus attīstības

121tempus, tādēļ Latvija var izrādīties lielā mērā ārpus globālajiem

122ekonomiskajiem procesiem un atpalicība no attīstītajām

123Rietumvalstīm nesamazināsies; šādā gadījumā, pastāvot spēcīgai

124konkurencei no attīstīto valstu puses, Latvija var izrādīties par

125mazjaudīgu un mazskaitlīgu nozīmīgas vietas iekarošanai globālā

126ekonomiskajā sistēmā.

127- Nespēja pietiekami sekmīgi apkarot korupciju; ekonomiskās un

128politiskās varas saplūšana, oligarhisko attiecību veidošanās.

129- Sabiedrībā neveidojas pietiekami liels vidusslānis,

130saglabājas liels nabadzīgo iedzīvotāju slānis, īpaši reģionos, un

131tas rada papildu iekšpolitisko un ekonomisko nestabilitāti.

132- Pasliktinoties politiskajām attiecībām starp Rietumvalstīm

133un Krieviju, kā arī starp Latviju un Krieviju, Latvija var

134izrādīties vājas ekonomiskās aktivitātes zonā.

135- Nespējot atrisināt savas iekšējās ekonomiskās un sociālās

136problēmas, ES valstis var izrādīties nespējīgas turpināt

137paplašināšanās procesu un iekļaut Latviju ES; tas nozīmēs

138neizbēgamu Latvijas nokļūšanu tiešā Krievijas politiskajā un

139ekonomiskajā ietekmē ar visām no tā izrietošajām sekām.

140- Uz zināšanām balstīta ekonomikas veidošana prasa ilgtermiņa

141ieguldījumus cilvēkkapitālā un radikālas pārmaiņas līdzšinējā

142pētniecības darbu un jaunu tehnoloģiju ieviešanas atbalsta un

143nodrošināšanas praksē; ir nepieciešams būtisks valsts tiešais

144ieguldījums izglītībā, zinātnē un pētniecībā; šāda politika, lai

145gan sola strauju ienākumu pieaugumu nākotnē, rada būtisku budžeta

146izdevumu pieaugumu, kas var izraisīt budžeta deficīta

147palielināšanos; zemās investīcijas izglītībā un zinātnē nopietni

148apdraud Latvijas ekonomisko un politisko nākotni; savukārt,

149smadzeņu aizplūšana uz ekonomiski attīstītajām valstīm ar

150augstāku kvalificēta darba samaksu var vēl vairāk samazināt

151Latvijas ekonomiskās attīstības perspektīvas.

152- Neuzlabojoties pašreizējai izglītības sistēmai, pirmkārt,

153pasliktināsies vietējo darba resursu kvalitāte, un pat

154tradicionālās nozarēs labākie speciālisti būs jāmeklē ārpus

155valsts; otrkārt, tas neveidos priekšnoteikumus Latvijas

156tautsaimniecības nozaru struktūras maiņai par labu augstāku

157tehnoloģiju nozarēm.

158- Nepietiekama izglītības attīstība vājinās sabiedrības

159integrācijas iespējas; tā rezultātā Latvija var kļūt par sašķeltu

160kopienu valsti, kurā pastiprinās iekšpolitiskā spriedze, kas

161padara to par investīcijām nedrošu valsti.

162- Valsts ekonomisko un sociālo attīstību, kā arī sabiedrības

163radošo potenciālu apdraud bezdarba draudi, kaitīgo ieradumu un

164noziedzības izplatīšanās, iedzīvotāju daļas atstumtība no lēmumu

165pieņemšanas, arhaisks domāšanas veids un slīgšana apātijā,

166sabiedrības novecošanās - katram strādājošam atbilst arvien

167lielāks pensionāru skaits, kas rada spiedienu uz pensiju sistēmu

168un ekonomikā var samazināties uzkrājumi, strādājošo skaitā

169palielinās vecāku cilvēku īpatsvars, kas samazina sabiedrības

170kopīgās spējas apgūt jaunas profesijas, pielāgoties jaunām

171tehnoloģijām, tādējādi tiek kavēts produktivitātes pieaugums, kā

172arī samazinās darbaspēka mobilitāte.

173- Sakarā ar globālām progresīvām izmaiņām tehnoloģijās var

174pazust dabiskās un laikā gaitā izveidojušās salīdzinošās

175ekonomiskās priekšrocības, kas būtiski var ietekmēt Latvijas

176turpmāko ekonomisko attīstību; tas attiecas gan uz salīdzinoši

177lētā darbaspēka priekšrocībām, gan arī uz priekšrocībām, kuras

178nodrošina dabas resursu un izdevīgā ģeogrāfiskā stāvokļa

179izmantošana; pieaugošā konkurence tranzītpakalpojumu jomā no

180tuvāko kaimiņu puses - Lietuvas un Igaunijas, kā arī

181Skandināvijas valstu un Krievijas puses var apdraudēt vienu no

182svarīgākajiem Latvijas eksporta ienākumu posteņiem.

183- Nepilnības uzņēmējdarbības institucionālā vidē samazina

184Latvijas konkurētspēju; īpaši tas attiecas uz konkurenci starp

185Baltijas valstīm, ņemot vērā to līdzīgo tautsaimniecības

186specializāciju, tas ir konkurenci vienveidīgo preču tirgos;

187institucionālās vides nepilnības samazina konkurences iespējas kā

188preču un pakalpojumu tirgos, tā arī kapitāla un darba spēka

189tirgos.

190- Nepietiekoši attīstītā infrastruktūra ir viens no šķēršļiem

191ražošanas aktivitāšu veicināšanai vāji attīstītos reģionos, kas

192var pastiprināt reģionālās disproporcijas un kavēt izaugsmi;

193izveidojušās sociālās un reģionālās disproporcijas var negatīvi

194ietekmēt Latvijas konkurētspēju kapitāla un darba spēka tirgū, un

195tas mazina izaugsmes iespējas; tās var izraisīt sociālo

196neapmierinātību, kas var apdraudēt parlamentāro demokrātiju un

197tirgus ekonomikas principus.

198Galvenais secinājums: Latvijai ir reāla iespēja sasniegt

199augstus ekonomiskā pieauguma tempus tikai balstoties uz pieredzi

200un esošajiem augsti kvalificētiem speciālistiem tradicionālajās

201un zināšanu ietilpīgās nozarēs, uz sabiedrības noturīgu

202ieinteresētību kvalitatīvas izglītības iegūšanā. Lielākais

203šķērslis un iespējamais riska faktors - Latvija var izrādīties

204par mazjaudīgu un mazskaitlīgu nozīmīgas vietas iekarošanai

205globālā mērogā.