4. pants

Ekonomiskās attīstības

faktori

Lai izstrādātu iespējamo Latvijas nākotnes vīziju, attīstības

scenāriju un stratēģijas variantus, norādīto ārējo un iekšējo

faktoru sistematizēšanai tiek lietota priekšrocību, trūkumu,

iespēju un risku (SWOT) analīzes metodika.

4.1. Priekšrocības

- Reāli funkcionējoša liberāla un atvērta tirgus ekonomika

valstī.

- Valsts atrašanās politiski un ekonomiski aktīvā reģionā, ko

veido viens no lielākajiem globālajiem rūpniecības un

tirdzniecības centriem - Rietumeiropa, līdz ar tai blakus

esošajiem Skandināvijas, Austrumeiropas un Baltijas reģioniem;

daudzi valsts iedzīvotāji uztur aktīvas saites ar cilvēkiem citās

valstīs; Rīga ir spējīga pildīt Baltijas jūras reģiona ekonomikas

un kultūras metropoles lomu.

- Attīstīta, stabila banku sistēma, kas integrēta Eiropas

banku sistēmā un ir spējīga nodrošināt Latvijas mērogiem

praktiski neierobežotu finansu resursu piesaisti.

- Virzība uz kopīgu triju Baltijas valstu ekonomisku un

politisku integrāciju ES.

- Relatīvi kvalitatīva, ekoloģiski tīra, nepārblīvēta dzīves

telpa7 ar mērenu klimatu; galvenie dabiskie resursi -

meži, slēgtās ģeoloģiskās struktūras, kas ir piemērotas gāzes

krātuvju ierīkošanai, hidroresursi, neaizsalstošas ostas.

- Sabiedrībai kopumā un īpaši jaunatnei ir noturīga interese

iegūt augstāko izglītību.

- Augsti kvalificēti speciālisti - zinātnieki, inženieri,

tehniķi, strādnieki, menedžeri atsevišķās zināšanu ietilpīgās un

augsto tehnoloģiju nozarēs - programminženierijā,

aparātbūvniecībā, farmakoloģijā, biotehnoloģijā; labas potences

informācijas sabiedrības attīstībai.

- Bagāti kultūras un kultūrvēsturiskā mantojuma resursi

(arhitektūras un mākslas mantojums, mūzikas un deju festivāli,

gadatirgi, tradīcijas).

4.2. Trūkumi

- Neliels ekonomiskais potenciāls - nacionālā kopprodukta masa

(apm. 0,1% no ES); ierobežots iekšējā preču un pakalpojumu tirgus

apjoms, kas pamatā nevar nodrošināt rentablu ekonomisko darbību

saražotās produkcijas eksporta.

- Ekonomika atkarīga no lētu preču noietu tirgiem (ar dabas

resursu pārstrādi un lēta, zemas kvalifikācijas darba spēka

izmantošanu saistīto nozaru augstais īpatsvars

tautsaimniecībā).

- Nepietiekami ekonomikas attīstības tempi; iedzīvotāju

uzkrājumu un ar to saistīto investīciju trūkums visās

tautsaimniecības nozarēs sakarā ar izveidojušos zemu ienākumu

līdzsvaru; mazs iekšējais riska kapitāls, kas ierobežo arī

lielāku ārvalstu investīciju ieplūdi; vāji attīstīts vērtspapīru

tirgus; valsts fiskālā politika, tai skaitā nodokļu sistēma un

valsts budžets, un pat liela valsts ārējā parāda daļa vairāk

orientēti uz patēriņa apmierināšanu, nevis uz attīstības

veicināšanu.

- Nepietiekami konkurētspējīga uzņēmējdarbības institucionālā

vide, vāja valsts un privātā sektora sadarbība, vāja pašvaldību

finansiālā bāze, nepietiekošs valsts atbalsts uzņēmējdarbībai,

nepilnības uzņēmējdarbības likumdošanā un regulēšanā, augsts

kopējais nodokļu slogs uzņēmējiem, nepilnības nodokļu

administrēšanā.

- Sadrumstalota administratīvi teritoriālā struktūra, vāja

pašvaldību kapacitāte, izteikti nevienmērīgs iekšējo valsts

reģionu attīstības līmenis, zema ražošanas aktivitāte laukos.

- Īslaicīga demokrātijas pieredze, nepietiekama valsts varas

kvalitāte, nevajadzīgi birokrātiskie šķēršļi, relatīvi augsts

korumpētības un ēnu ekonomikas līmenis; nozīmīga sabiedrības daļa

nespēj pielāgoties postsociālisma apstākļiem, tā ir sociāli,

ekonomiski un politiski neviendabīga.

- Sabiedrības novecošanās, demogrāfiskās problēmas pēc 2010.g.

saistībā ar 20.gs. 90. gadu zemo dzimstības līmeni.

- Derīgo izrakteņu un pietiekamu enerģijas resursu trūkums

valstī - enerģētiskie resursi ir tikai koksne, kūdra un

hidroresursi8.

- Tehniskie un tehnoloģiskie resursi galvenokārt ir nolietoti,

novecojuši un nepiemēroti augsto tehnoloģiju nozaru attīstībai;

aizkavēta infrastruktūras attīstība (zems uzkrātā kapitāla

līmenis infrastruktūrā, Latvijas ceļu sliktais stāvoklis, augsti

elektro-, siltumenerģijas un telekomunikāciju tarifi) rada

papildu slogu investīcijām.

- Izglītības sistēma kopumā nav racionāla, mērķtiecīga,

tehnoloģiski nodrošināta un virzīta uz indivīdu; nelīdzsvarota,

ar demogrāfiskās attīstības tendencēm un prognozēm nesaistīta

izglītības iestāžu tīkla attīstība un izglītības finansēšanas

politika; nepietiekama augstākās izglītības kapacitāte; ilgs

vidējais studiju laiks un zems īsa laika studiju programmās

studējošo skaits; augstākās izglītības kvalitāte kopumā neatbilst

valsts vajadzībām un Eiropas kopējā darbaspēka tirgus prasībām;

ir pārāk maz (ES un pasaules mērogos) augsti kvalificētu,

šodienas prasībām atbilstošu speciālistu.

- Latvijas zinātnes nepietiekama spēja radīt inovatīvus

produktus globālam tirgum ekonomiski nozīmīgā kvalitātē un

kvantitātē, pārrāvums augstākās kvalifikācijas akadēmiskā

personāla (īpaši profesūras) sagatavošanā, zems pedagoga statuss

sabiedrībā, vāja zinātnes saistība ar augstāko izglītību.

4.3. Iespējas

- Integrācija Rietumu pasaulē un sabiedrībā, līdzdalība ES kā

garants valsts drošībai, ekonomiskajai stabilitātei un

attīstībai, turpinot pildīt tilta funkcijas starp ES no vienas

puses un Krieviju un NVS no otras puses; pieaugot ekonomiskajai

aktivitātei Baltijas jūras reģionā, Latvija var ieņemt

stratēģiski daudz nozīmīgāku pozīciju.

- Tautsaimniecības attīstības orientācija uz zināšanām bāzētas

produkcijas ražošanu (informācijas un komunikāciju tehnoloģijas,

biotehnoloģija, farmakoloģija, ekoloģiski tīra pārtika, dziļā

koksnes pārstrāde) un pakalpojumiem ar lielu pievienoto vērtību

(tranzīts, tūrisms, finansu pakalpojumi, biznesa vadība, preču un

pakalpojumu distribūcija).

- Nodrošinot visos reģionos kvalitatīvu infrastruktūru

(telekomunikācijas un datu pārraide, enerģija, ceļi,

ūdenssaimniecība, atkritumu apsaimniekošana) un pakalpojumus,

radīsies iespēja vienmērīgākai visu valsts reģionu

attīstībai.

- Izglītības sistēmas harmonizācija ar Baltijas un Eiropas

izglītības sistēmu; nodrošinot nepieciešamos resursus ikviena

indivīda kvalitatīvai izglītībai visa mūža garumā, ir iespējams

radīt valstī pietiekamu intelektuālo bāzi nākotnes inovatīvai

ekonomikai.

- Uzņēmējdarbības attīstība veidos sabiedrības vidusslāni, kas

savukārt sekmēs politisko un ekonomisko stabilitāti valstī.

4.4. Riski

- Var neizdoties sasniegt pietiekami straujus attīstības

tempus, tādēļ Latvija var izrādīties lielā mērā ārpus globālajiem

ekonomiskajiem procesiem un atpalicība no attīstītajām

Rietumvalstīm nesamazināsies; šādā gadījumā, pastāvot spēcīgai

konkurencei no attīstīto valstu puses, Latvija var izrādīties par

mazjaudīgu un mazskaitlīgu nozīmīgas vietas iekarošanai globālā

ekonomiskajā sistēmā.

- Nespēja pietiekami sekmīgi apkarot korupciju; ekonomiskās un

politiskās varas saplūšana, oligarhisko attiecību veidošanās.

- Sabiedrībā neveidojas pietiekami liels vidusslānis,

saglabājas liels nabadzīgo iedzīvotāju slānis, īpaši reģionos, un

tas rada papildu iekšpolitisko un ekonomisko nestabilitāti.

- Pasliktinoties politiskajām attiecībām starp Rietumvalstīm

un Krieviju, kā arī starp Latviju un Krieviju, Latvija var

izrādīties vājas ekonomiskās aktivitātes zonā.

- Nespējot atrisināt savas iekšējās ekonomiskās un sociālās

problēmas, ES valstis var izrādīties nespējīgas turpināt

paplašināšanās procesu un iekļaut Latviju ES; tas nozīmēs

neizbēgamu Latvijas nokļūšanu tiešā Krievijas politiskajā un

ekonomiskajā ietekmē ar visām no tā izrietošajām sekām.

- Uz zināšanām balstīta ekonomikas veidošana prasa ilgtermiņa

ieguldījumus cilvēkkapitālā un radikālas pārmaiņas līdzšinējā

pētniecības darbu un jaunu tehnoloģiju ieviešanas atbalsta un

nodrošināšanas praksē; ir nepieciešams būtisks valsts tiešais

ieguldījums izglītībā, zinātnē un pētniecībā; šāda politika, lai

gan sola strauju ienākumu pieaugumu nākotnē, rada būtisku budžeta

izdevumu pieaugumu, kas var izraisīt budžeta deficīta

palielināšanos; zemās investīcijas izglītībā un zinātnē nopietni

apdraud Latvijas ekonomisko un politisko nākotni; savukārt,

smadzeņu aizplūšana uz ekonomiski attīstītajām valstīm ar

augstāku kvalificēta darba samaksu var vēl vairāk samazināt

Latvijas ekonomiskās attīstības perspektīvas.

- Neuzlabojoties pašreizējai izglītības sistēmai, pirmkārt,

pasliktināsies vietējo darba resursu kvalitāte, un pat

tradicionālās nozarēs labākie speciālisti būs jāmeklē ārpus

valsts; otrkārt, tas neveidos priekšnoteikumus Latvijas

tautsaimniecības nozaru struktūras maiņai par labu augstāku

tehnoloģiju nozarēm.

- Nepietiekama izglītības attīstība vājinās sabiedrības

integrācijas iespējas; tā rezultātā Latvija var kļūt par sašķeltu

kopienu valsti, kurā pastiprinās iekšpolitiskā spriedze, kas

padara to par investīcijām nedrošu valsti.

- Valsts ekonomisko un sociālo attīstību, kā arī sabiedrības

radošo potenciālu apdraud bezdarba draudi, kaitīgo ieradumu un

noziedzības izplatīšanās, iedzīvotāju daļas atstumtība no lēmumu

pieņemšanas, arhaisks domāšanas veids un slīgšana apātijā,

sabiedrības novecošanās - katram strādājošam atbilst arvien

lielāks pensionāru skaits, kas rada spiedienu uz pensiju sistēmu

un ekonomikā var samazināties uzkrājumi, strādājošo skaitā

palielinās vecāku cilvēku īpatsvars, kas samazina sabiedrības

kopīgās spējas apgūt jaunas profesijas, pielāgoties jaunām

tehnoloģijām, tādējādi tiek kavēts produktivitātes pieaugums, kā

arī samazinās darbaspēka mobilitāte.

- Sakarā ar globālām progresīvām izmaiņām tehnoloģijās var

pazust dabiskās un laikā gaitā izveidojušās salīdzinošās

ekonomiskās priekšrocības, kas būtiski var ietekmēt Latvijas

turpmāko ekonomisko attīstību; tas attiecas gan uz salīdzinoši

lētā darbaspēka priekšrocībām, gan arī uz priekšrocībām, kuras

nodrošina dabas resursu un izdevīgā ģeogrāfiskā stāvokļa

izmantošana; pieaugošā konkurence tranzītpakalpojumu jomā no

tuvāko kaimiņu puses - Lietuvas un Igaunijas, kā arī

Skandināvijas valstu un Krievijas puses var apdraudēt vienu no

svarīgākajiem Latvijas eksporta ienākumu posteņiem.

- Nepilnības uzņēmējdarbības institucionālā vidē samazina

Latvijas konkurētspēju; īpaši tas attiecas uz konkurenci starp

Baltijas valstīm, ņemot vērā to līdzīgo tautsaimniecības

specializāciju, tas ir konkurenci vienveidīgo preču tirgos;

institucionālās vides nepilnības samazina konkurences iespējas kā

preču un pakalpojumu tirgos, tā arī kapitāla un darba spēka

tirgos.

- Nepietiekoši attīstītā infrastruktūra ir viens no šķēršļiem

ražošanas aktivitāšu veicināšanai vāji attīstītos reģionos, kas

var pastiprināt reģionālās disproporcijas un kavēt izaugsmi;

izveidojušās sociālās un reģionālās disproporcijas var negatīvi

ietekmēt Latvijas konkurētspēju kapitāla un darba spēka tirgū, un

tas mazina izaugsmes iespējas; tās var izraisīt sociālo

neapmierinātību, kas var apdraudēt parlamentāro demokrātiju un

tirgus ekonomikas principus.

Galvenais secinājums: Latvijai ir reāla iespēja sasniegt

augstus ekonomiskā pieauguma tempus tikai balstoties uz pieredzi

un esošajiem augsti kvalificētiem speciālistiem tradicionālajās

un zināšanu ietilpīgās nozarēs, uz sabiedrības noturīgu

ieinteresētību kvalitatīvas izglītības iegūšanā. Lielākais

šķērslis un iespējamais riska faktors - Latvija var izrādīties

par mazjaudīgu un mazskaitlīgu nozīmīgas vietas iekarošanai

globālā mērogā.