5. pants

1Attīstības scenāriji

2Atkarībā no ārējiem politiskajiem un ekonomiskajiem procesiem,

3no Latvijas spējas adaptēties šajos procesos un izmantot augstāk

4minētās priekšrocības un iespējas savas attīstības veicināšanai,

5kā arī no iekšējo politisko, ekonomisko un sociālo faktoru

6attīstības un mijiedarbības, ir iespējami dažādi vairāk vai mazāk

7sekmīgas Latvijas ilgtspējīgas attīstības scenāriji. Šajā

8stratēģijas dokumentā tiek apskatīti divi scenāriji (1. zīm.),

9kuri veidojas atkarībā no augstāk analizēto faktoru

10kombinācijas.

11Viens ir aktīvais, vēlamais un sekmējamais

12(Konverģences9 scenārijs), kurš nodrošina

13izvirzīto mērķu sasniegšanu, kurš īstenojas pie labvēlīgākās

14ārējo un iekšējo faktoru kombinācijas, kā arī sekmīgas

15priekšrocību un iespēju izmantošanas. Ja faktoru kombinācija

16kopumā ir mazāk labvēlīga, tie ir mazāk aktīvi un to iedarbības

17temps ir lēnāks, ja stratēģiju neizdodas pilnībā realizēt,

18attīstības temps samazinās (Lēnā konverģence). Atsevišķos

19laika posmos šis scenārijs var pat pārtapt stagnācijas

20scenārijā.

21Otrs scenārijs ir inerts, nevēlams un novēršams, taču principā

22iespējams (Stagnācijas scenārijs), tas atspoguļo

23situāciju, kad galvenie stratēģiskie uzdevumi īstenojas

24neapmierinoši sakarā ar vājo priekšrocību un iespēju faktoru

25izmantošanu, kā arī trūkumu saglabāšanos un risku realizēšanos.

26Rezultātā saglabājas esošā atpalicība no attīstītajām Eiropas

27valstīm. Ja priekšrocību un iespēju faktorus vispār neizdodas

28realizēt, toties pilnā apmērā īstenojas draudi, kuru ietekmi

29pastiprina tas, ka neizdodas novērst arī trūkumus, Latvijas

30attīstības tempi var kļūt pat mazāki par ES attīstības tempiem,

31rezultātā atpalicība var pat palielināties

32(Diverģence).

33Detalizēti tiks apskatīti tikai abi pamatscenāriji -

34konverģence un stagnācija, jo lēnajai konverģencei un diverģencei

35raksturīgi tie paši galvenie faktori, tikai ar lielāku vai mazāku

36to ietekmi. Turpmākās attīstības scenāriju sākuma nosacījumi ir

37vienādi. Proti, priekšrocības, iespējas, trūkumi un riski ir

38tādi, kādus mēs tos vērojam pašreiz. Tālākā perspektīvā, atkarībā

39no konkrētā scenārija, tās vai citas faktoru grupas ietekme uz

40ekonomisko attīstību pastiprinās vai pavājinās.

415.1. Konverģences scenārijs

42Latviju kā nelielu valsti īpaši ietekmē globālie attīstības

43procesi. Konverģences scenārija kontekstā nākotnē var prognozēt

44šādu galveno faktoru ietekmi uz Latvijas ekonomisko

45attīstību:

46- pasaulē pastiprināsies tirdzniecības liberalizācija; tas

47vairos Latvijas preču tirgus iespējas, tajā pašā laikā

48pastiprināsies konkurence Latvijas iekšējā tirgū, kuru tikai

49nosacīti varēs saukt par iekšējo;

50- turpinās konsolidēties pasaules un reģionālie ekonomiskie

51centri, to nozīme un ietekme uz visiem attīstības procesiem

52pieaugs, pastiprināsies šo centru savstarpējā ekonomiskā

53integrētība; Latvija iestāsies Eiropas Savienībā, kas nodrošinās

54Latvijas valsts drošību plašā nozīmē;

55- Eiropas ekonomiskajā centrā būs vērojama pārstrukturizācija;

56no vienas puses tā būs saistīta ar ES paplašināšanās procesu, no

57otras - jo plašāka kāda sistēma, jo lielāka nepieciešamība tās

58iekšējai strukturizācijai, tādēļ ES ietvaros iespējamas

59pastiprinātas reģionalizācijas tendences; to rezultātā izdalīsies

603-4 Eiropas ekonomiskie subreģioni: Rietumeiropa (pirmā Eiropas

61Kopienas sešinieka kontūrās), Austrumeiropa (Polija,

62Čehija, Ungārija, Slovākija), Dienvideiropa (Spānija, Portugāle,

63Itālija, Grieķija), Ziemeļeiropa (Skandināvija, Baltija); šāds

64subreģionu dalījums, protams, ir nosacīts, to pamatā būs relatīvi

65aktīvākas ekonomiskās attiecības; Latvijai nozīmīga būs tālākā

66Ziemeļeiropas subreģiona integrācija, kura risināsies straujā

67tempā;

68- strauji palielināsies ārvalstu, pirmkārt Ziemeļeiropas,

69investoru interese par Latviju, taču Latvijā investēt būs

70ieinteresēti arī citu ES un pasaules valstu uzņēmēji;

71- Latvijai ir iespējas izmantot ES Strukturālo fondu

72līdzekļus, kas būtiski paātrina atpalikušo reģionu

73infrastruktūras attīstību, uzlabo iedzīvotāju izglītošanu un

74pārkvalificēšanu u.c.;

75- ikvienam būs iespējas iegūt zināšanas un izmantot tās

76labklājības nodrošināšanai; izglītība un tās kvalitāte būs

77izšķirošie faktori globālā konkurencē, pieaugs pieprasījums pēc

78augsti kvalificēta darbaspēka;

79- pieaugs pieprasījums pēc kvalitatīvas vides (ekoloģiskas

80pārtikas, tīra gaisa un ūdens);

81- arvien vairāk vājināsies robežas cilvēku, preču, pakalpojumu

82un informācijas plūsmai; cilvēki vairāk mācīsies un strādās ārpus

83sava reģiona vai valsts robežām.

84Atsevišķi skatāms jautājums par Latvijas un Krievijas

85ekonomiskajām attiecībām. Konverģences scenārija kontekstā var

86gaidīt, ka tuvākajā nākotnē Krievijā būs formāla demokrātija ar

87relatīvu tirgus ekonomiku, kas atsevišķās nozarēs atvērta

88ārvalstu investīcijām. Krievijā saglabāsies nepieciešamība pēc

89rietumvalstu investīcijām, lai gan nemazināsies arī interese par

90politisko dominanti Baltijas jūras reģionā un Austrumeiropā.

91Rietumvalstis iespēju robežās turpinās atbalstīt Krievijas

92ekonomiku un prognozējamu politisko attīstību. Kompromisu robeža

93starp iespējamo rietumu palīdzību un Krievijas prasībām,

94iespējams, kļūs skaidrāka turpmāko 5 gadu laikā atkarībā no NATO

95un ES reformu un paplašināšanās tempiem. Faktiski Krievijas

96attīstības jautājums ir atkarīgs no tā, vai politiski Krievija

97turpinās demokratizāciju un ekonomiski veicinās atvērtas tirgus

98sabiedrības attīstību. Pēdējo gadu desmitu laikā pasaulē

99notiekošie demokratizācijas procesi pieļauj iespēju, ka arī

100Krievijā ilgtermiņā varētu tikt pārvarēta ekonomiskā stagnācija,

101valstī nostiprināsies demokrātija un tirgus ekonomika. Šādā

102gadījumā iespējama Krievijas atjaunošanās par drošu Latvijas

103tirdzniecības un investīciju partneri. Krievijai

104demokratizējoties, var izveidoties tādas ilgtermiņa attiecības ar

105Baltijas valstīm, kas balstītos uz saimnieciskā izdevīguma

106principiem un līdztiesīgām politiskām partnerattiecībām.

1072. zīm. Latvijas IKP līmeņa uz

108vienu iedzīvotāju salīdzinājums ar ES10 vidējo

109līmeni11

110(ES 2000. gadā = 100%)

111Ņemot vērā minētos priekšnosacījumus, var iezīmēt šādas

112galvenās Latvijas ekonomiskās attīstības tendences:

113- Latvija kļūst pilntiesīga ES dalībvalsts;

114- notiek intensīva sadarbība starp Austrumiem un Rietumiem,

115Latvija atrodas aktīvajā ES reģionā; Latvija cieši sadarbojas ar

116citām Eiropas (Baltijas reģiona) valstīm, īpaši Skandināvijas

117valstīm, relatīvi līdzīga ģeopolitiskā stāvokļa, interešu un

118mentalitātes dēļ; notiek arī politiski un ekonomiski aktīva

119sadarbība ar Austrumiem;

120- Latvija aktīvi iekļaujas reģionālajā un globālajā

121saimnieciskajā darbībā, attīstās konkurētspējīgu preču ražošana;

122adekvātu paliekošu ārvalstu investīciju piesaisti veicina

123labvēlīga biznesa vide, valsts garantijas, nodokļu atvieglojumi;

124paaugstinās valsts drošība mainīgajos ekonomiskajos un

125politiskajos apstākļos, ilgtermiņā līdzsvarojas ārējās

126tirdzniecības bilance;

127- Rīga kļūst par Baltijas jūras reģiona biznesa, finansu,

128zinātnes, augsto tehnoloģiju un komunikāciju centru;

129- efektīva, demokrātiska, caurspīdīga un atvērta valsts

130pārvalde, uzņēmējiem pieejami kvalitatīvi valsts iestāžu

131pakalpojumi; E-valdības modeļa attīstība;

132- zināšanu pārvaldības process12 realizēts valsts

133mērogā kā sabiedrības prioritāte un valsts ekonomikas un sociālās

134dzīves pamats; izglītota un zinoša sabiedrība kļūst par valsts

135iekšējās un ārējās drošības garantu;

136- jaunās (inovatīvās) ekonomikas un E-komercijas vides

137attīstība; stingra orientācija uz zemu energoietilpīgu un

138materiālietilpīgu ražošanu, balstītu uz zināšanām, augstām

139tehnoloģijām un inovāciju rūpniecībā, lauksaimniecībā un

140pakalpojumos;

141- zinātniskās pētniecības darba iespējas nodrošina pasaules

142līmenim atbilstošus rezultātus konkurētspējīgās nozarēs,

143inovāciju process tautsaimniecībā kļūst arvien straujāks,

144veidojas ar augstskolām saistīti, aktīvi funkcionējoši

145tehnoloģiskie centri, kas sadarbojas ar attiecīgajiem Eiropas

146tehnoloģiskajiem megacentriem;

147- izglītība kļūst par procesu visa mūža garumā, valsts garantē

148ikvienam vispārējās izglītības iespējas un nodrošina visiem

149kvalitatīvas augstākās un profesionālās izglītības iespējas;

150mācību process orientēts uz spēju patstāvīgi apgūt zināšanas un

151tās lietot;

152- attīstīta moderna infrastruktūra (informācijas un

153telekomunikāciju tīkli, ceļi, elektrības padeve,

154ūdenssaimniecība, atkritumu apsaimniekošana); visas Latvijas

155ekonomiskās telpas pilnīga datorizācija un pieeja Internet;

156izveidota nepieciešamā biznesa vide visā valstī;

157- ES infrastruktūrā integrēta konkurētspējīga transporta

158(sauszemes, ūdens un gaisa) sistēma, ērta vietējā un

159starptautiskā satiksme, efektīva un integrēta kravu un pasažieru

160loģistika; veidojas aktīvs vietējais un starptautiskais

161tūrisms;

162- tranzīta pakalpojumu īpatsvars tautsaimniecībā sabalansēts

163ar ražošanu un pakalpojumiem; Latvija kooperācijā ar citu valstu

164struktūrām efektīvi pelna, izmantojot tranzītteritorijas statusu;

165attīstītas kuģniecība, efektīvāka kļuvusi ostu darbība,

166paplašinās un veidojas arvien jauni papildu un sekundārie

167pakalpojumi (loģistika, distribūcija, banku un apdrošināšanas

168serviss, konsultēšana);

169- lauku rajonos ekonomika diversificējas (piemēram, lauku

170tūrisms un amatniecība), lauksaimniecībā sāk dominēt specializēta

171augstražīga ražošana, bez tam attīstās bioloģiskā

172lauksaimniecība, netradicionālās lauksaimniecības nozares un

173nepārtikas produktu ražošana;

174- veiksmīgi padziļinās sabiedrības ekonomiskā un sociālā

175kohēzija; pieaugot darbaspēka mobilitātei, izlīdzinās atšķirības

176starp valsts reģioniem, veidojas sabiedrības vidusšķira;

177atrisinātas ar demogrāfisko procesu saistītās darbaspēka

178problēmas.

179Kā jau tika minēts, šādu tendenču iespējamība balstās uz

180Latvijas priekšrocību un iespēju nostiprināšanos nākotnē.

181Pastāvot labvēlīgai demogrāfiskai situācijai, dzimstība

182nākošajos 10 gados var būt lielāka nekā deviņdesmitajos

183(1999.-2000. gadā pēc ilgāka pārtraukuma jau ir neliels

184dzimstības pieaugums). Pateicoties samērā augstajam dzimstības

185līmenim astoņdesmitajos gados, sākot ar apmēram 2005.-2007. gadu

186darba tirgū nonāks papildu kvalificēts darbaspēks. Turpmākajos

187gados, savukārt, demogrāfiskā situācija pasliktināsies, arvien

188jūtamāk izpaudīsies sabiedrības novecošanās tendences.

189Vairāku faktoru labvēlīga kombinācija (stabila makroekonomiskā

190vide, labvēlīga ārējo tirgu konjunktūra u.c.), ekonomikas

191(iekšzemes kopprodukta) attīstības tempi pakāpeniski pieaugs, pēc

1922005.gada vidēji sasniedzot 6-8 % gadā, bezdarba samazināšanās

193līdz dabiskajam līmenim notiks 10 gadu laikā. Ekonomikas

194attīstības līmenim pietuvojoties ES vidējam līmenim ap 2020.

195gadu, ikgadējais IKP pieauguma temps sāks atkal nedaudz

196samazināties.

197Nākamajos 5 gados vai pat ilgāk jārēķinās ar samērā ievērojamu

198budžeta izdevumu slogu, kas var radīt budžeta deficītu. Šis

199apstāklis ir viens no galvenajiem dotā scenārija riska momentiem,

200kas var ietekmēt tā konsekventu realizāciju. Pārvarot šo posmu,

201valsts finanses pakāpeniski stabilizēsies.

202Sagaidāms straujš eksporta pieaugums, bet tai pašā laikā

203nepieciešamās investīcijas un budžeta deficīts veicina importa

204pieaugumu. Tāpēc perioda sākumā tekošā konta deficīta

205samazinājums nebūs straujš. Tomēr tam nevajadzētu izraisīt

206maksājuma bilances nestabilitāti, jo realizētie uzņēmējdarbības

207vides uzlabošanas pasākumi, labvēlīgā ekonomiskā attīstība radīs

208Latvijai papildu iespējas piesaistīt ārvalstu kapitālu. Jau pēc

2097-8 gadiem tekošā konta deficīts var sākt jūtami samazināties,

210pateicoties iekšējo uzkrājumu pieaugumam.

211Iedzīvotāju vidējie ienākumi acīmredzot pieaugs lēnākā tempā -

212vidēji 4-6 % gadā. Kaut arī saglabāsies sabiedrības

213diferenciācija pēc materiālā stāvokļa, var cerēt, ka tuvākajos

214gados izveidosies stabils sabiedrības vidusslānis un mazināsies

215krasi izteikta sabiedrības noslāņošanās. Tālākā laika gaitā,

216līdzīgi kā tas dažādos laika posmos bijis ekonomiski attīstītajās

217valstīs, aizsāksies ienākumu izlīdzināšanās

218tendence13. Pieaugot ienākumiem un palielinoties

219uzkrājumu līmenim, darba ņēmējiem sāks piederēt arvien lielāki

220nacionālo aktīvu apjomi.

221Ir jāmaina Latvijas ekonomikā dominējošais modelis, ko

222raksturo zemu kvalificēta darbaspēka izmantošana un produkcijas

223ar mazu pievienoto vērtību ražošana. Šis modelis nespēj

224nodrošināt augstus ekonomikas attīstības tempus un veicināt

225nākotnē augsta labklājības līmeņa sasniegšanu. Ņemot vērā

226ierobežotos dabas resursus, mazās tautsaimniecības jaudas un mazo

227tirgus apjomu, reālākais tautsaimniecības attīstības ceļš, kas

228var nodrošināt nepieciešamo IKP pieaugumu, ir zināšanu un augsto

229tehnoloģiju intensīva izmantošana, akcentu nobīde no

230darbietilpīgas ekonomikas uz zināšanu ietilpīgu ekonomiku. Tādēļ

231turpmāko 5-10 gadu laikā turpināsies Latvijas tautsaimniecības

232pārstrukturizācija. Tā notiks vairākos posmos, vienlaikus:

233- veicot reindustrializāciju tradicionālajās tautsaimniecības

234nozarēs;

235- attīstot jaunas postindustriālas nozares un veicinot

236informācijas sabiedrības veidošanos14.

237Tradicionālo nozaru attīstības galvenais priekšnosacījums būs

238to reindustrializācija, t.i., to attīstība uz jaunas tehniskās un

239tehnoloģiskās bāzes. Pirms plašāka mēroga reindustrializācijas

240nepieciešams daudz plašākā apjomā kā līdz šim veikt darbietilpīgo

241infrastruktūras atjaunošanu un sakārtošanu.

242Tas nav iespējams bez papildu darbaspēka iesaistīšanas. Ņemot

243vērā prognozējamo demogrāfisko situāciju, tas nav īstenojams, ja

244ir tehniski atpalikusi lauksaimniecība - nozare, kur ir zināmas

245potenciālas darbaspēka rezerves. Tādēļ tā ir nozare, kurā

246vispirms jāstimulē mūsdienu tehnoloģiskā līmeņa sasniegšana. Tas

247neveicinās lauksaimniecības produktu ražošanas apjoma

248palielināšanos valstī, bet ļaus izbrīvēt darbaspēku citām

249nozarēm. Tādēļ lauksaimniecības modernizācijas veicināšana ir

250viena no aktuālākajām Latvijas prioritātēm.

251Atjaunojot un modernizējot infrastruktūru, arī turpmāk

252saglabāsies paaugstināti attīstības tempi būvniecībā. Tomēr

253jārēķinās, ka laukos samazināsies iedzīvotāju skaits, jo tie

254pārcelsies uz pilsētām.

255Reindustrializāciju būtiski ietekmēs ārvalstu investīcijas un

256ekonomiski attīstīto valstu transnacionālo korporāciju (TNK)

257prakse - agrāk apgūtu masveida ražošanas procesu pārvietošana uz

258kādu ekonomiskās attīstības valsti ar nobriedušu industriālā tipa

259ekonomiku, kurā ir arī inovatīvās ekonomikas aizmetņi, ar

260izglītotu darbaspēku pietiekamā līmenī, lai nodrošinātu

261standartizētas masveida produkcijas ražošanu15.

262Latvijas uzņēmumi arvien vairāk tiks iesaistīti lielo TNK

263iekšējā apgrozījumā, kļūstot par daļu no kooperācijas saitēm

264starp to specializētajiem meitas uzņēmumiem, kas atrodas dažādās

265valstīs un pat dažādos kontinentos. Tas būs viens no globālā,

266integrētā ražošanas-tirdzniecības tīklveida modeļa izveidošanās

267rezultātiem, ko veicinās mūsdienu informācijas un sakaru

268sistēmas, kas ļaus šādas komplicētas tīklveida sistēmas vadīt un

269kontrolēt arvien efektīvāk.

270Tomēr pastiprināsies arī faktori, kas šo procesu bremzēs.

271Attīstoties informācijas un telekomunikāciju sistēmām, it īpaši

272Internet, arvien vairāk samazināsies nepieciešamība TNK

273veidot plašu meitas uzņēmumu un filiāļu tīklu. Arvien biežāk

274pasūtījumus izejvielu, materiālu, detaļu, kā arī pakalpojumu

275piegādei uzņēmumi ievietos Internet mājas lapās. Tas

276nozīmē, ka daudzi Latvijas uzņēmumi tomēr ne vienmēr varēs cerēt

277uz dāsnām ārvalstu kompāniju investīcijām ražošanā - tie būs

278spiesti meklēt citus līdzekļus savu ražošanas jaudu

279attīstībai.

280Reindustrializācija un uzņēmumi Latvijā veidosies ne tikai

281atkarībā no ārvalstu investīcijām un TNK. To noteiks arī iekšējo

282faktoru loģika, tai skaitā uzņēmējdarbības strukturālās

283sabalansētības (lielo, vidējo un mazo uzņēmumu attiecība,

284industriālās grupas un klasteri) nepieciešamība16.

285Tādēļ nākamajos gados svarīgas būs nevis atsevišķas investīcijas

286vispār, lai cik lielas tās būtu, bet tādas investīcijas, kas

287stimulē plašu, sazarotu industriālo grupu veidošanos.

288Īstenojoties šādai politikai, reindustrializācijas rezultātā

289Latvijā veidosies mūsdienīga rūpniecība, izmantojot ekonomiski

290attīstīto valstu jau sasniegto tehnoloģisko līmeni, to

291investīcijas un industriālo pieredzi. Tādēļ šādas rūpniecības

292attīstībai un tai adekvāta darbaspēka sagatavošanai jābūt par

293vienu no galvenajām Latvijas prioritātēm vidējā (10-15 gadu)

294termiņā.

295Tradicionālo nozaru vidū labas attīstības iespējas

296paredzamas:

297- nozarēm, kas saistītas ar meža izmantošanu; pagaidām

298Latvijas mežu resursu izmantošana vēl nav specializējusies tādā

299mērā, lai tas varētu kļūt par tās efektivitātes palielināšanās

300faktoru, tādēļ paredzams, ka galvenais šīs nozares attīstības

301virziens būs saistīts ar dziļāku koksnes pārstrādi; attīstīsies

302koksnes pārstrādes cikls - kokmateriāli, mēbeles, celuloze,

303papīrs, poligrāfija, koksnes ķīmija; nozarei strukturējoties šādā

304veidā, veidosies viena no nozīmīgākajām Latvijas industriālajām

305grupām (klasteriem);

306- darbaspēka intensīvas izmantošanas nozarēm, tādām kā

307tekstilrūpniecība, vairākas aparātu un iekārtu komplektējošās

308nozares, kuģu būve un remonts; pakāpeniski zūdot lētā darba spēka

309pieejamībai, nozīmīgāki kļūs citi konkurences aspekti, piemēram,

310ES kvalitātes standartu prasību apmierināšana un darbinieku

311apmācība, jaunas produkcijas un jaunu tirgu apgūšana, mārketings,

312morāli un fiziski novecojušās infrastruktūras atjaunošana,

313u.c.;

314- ekoloģiski tīras pārtikas ražošanai, kā arī netradicionālo

315lauksaimniecības nozaru (arī nepārtikas) attīstībai; maz

316piesārņotā augsne ir vietējās lauksaimniecības priekšrocība, laba

317bāze Latvijas pārtikas rūpniecībai un atjaunojamo izejvielu bāze

318pārstrādei;

319- pakalpojumu nozaru attīstībai, kura noritēs gan pieaugot

320ekonomiskajām aktivitātēm, tai skaitā vāji attīstītos reģionos,

321uzlabojoties infrastruktūrai, pastāvot efektīvākam mazo uzņēmumu

322atbalstam, gan arī veidojoties pieprasījumam pēc jauniem

323pakalpojumu veidiem, kas saistīti ar tehnisko progresu un

324iedzīvotāju dzīves standartu pieaugumu; pakalpojumu struktūrā

325notiks izmaiņas, pieaugs informatīvo, finansu un citu

326virtuālo pakalpojumu daļa;

327- tranzītpakalpojumiem, kuru apjoms absolūtā izteiksmē

328turpinās palielināties (lai gan samazināsies tranzītpakalpojumu

329īpatsvars), līdz ar to arī nākotnē tie būs nozīmīga Latvijas

330tautsaimniecības nozare; lielā mērā tās attīstība ir saistīta ar

331Krievijas un citu NVS valstu ekonomisko izaugsmi un Latvijas

332politiskām un ekonomiskām attiecībām ar tām; īpaši jāņem vērā, ka

333nepārtraukti pieaug konkurence no tuvāko kaimiņu - Lietuvas un

334Igaunijas, kā arī Skandināvijas valstu un pašas Krievijas puses,

335tāpēc pastāvīgi uzlabojama tranzītpakalpojumu kvalitāte;

336sagaidāms, ka paplašināsies jau aizsākusies tendence gūt

337ienākumus no tranzītpakalpojumiem, attīstot jaunus, ar

338tranzītpakalpojumiem saistītus pakalpojumu veidus, piemēram,

339loģistikas un distribūcijas pakalpojumus;

340- tūrismam, kura attīstībai labus priekšnoteikumus rada

341izdevīgais ģeogrāfiskais novietojums, ekonomiskā aktivitāte,

342ainaviski bagāta, daudzveidīga un nepiesārņotā vide, kultūras

343resursi un savdabīgais kultūrvēsturiskais mantojums; veidosies

344Baltijas un Eiropas mērogā konkurētspējīgs Latvijas tūrisma

345produkts, attīstīsies tūrisma infrastruktūra.

346Sekmīgi attīstoties zinātnei, pieaugot investīcijām jaunajās

347tehnoloģijās, ekonomikas attīstību arvien vairāk noteiks jaunas

348augsto tehnoloģiju nozares17 un strukturālās

349izmaiņas tautsaimniecībā pavērsīsies pretējā -

350deindustrializācijas virzienā18. Tas nozīmēs, ka

351atsāksies rūpniecības daļas samazināšanās IKP struktūrā, dodot

352vietu lielākai pakalpojumu daļai. Tomēr tas nebūs atkārtots

353industrijas noriets pēc deviņdesmito gadu sākuma

354scenārija. Industrijā, pateicoties jauno tehnoloģiju ieviešanai,

355pieaugs darba ražīgums, palielināsies arī ražojamās produkcijas

356apjoms. Starp industrijā nodarbinātajiem pieaugs augsti

357kvalificētu darbinieku īpatsvars. Industrija kļūs par vienu no

358inovatīvās ekonomikas pamatiem19.

359Inovatīvā ekonomika ir principiāli jauns ekonomikas modelis,

360kas sāks veidoties apmēram pēc 2010.-2015. gada, pateicoties

361kvalitatīvām pārmaiņām industrijā, tehnoloģisko un informatīvo

362pakalpojumu nozarēs. Vienlaicīgi arī sabiedrība pārveidosies par

363informācijas sabiedrību20. Iekšzemes kopprodukta

364pieaugumā uz vienu Latvijas iedzīvotāju arvien svarīgāka loma būs

365tehniskajam progresam un inovācijām, nevis kopējās kapitāla masas

366uzkrāšanai vai strādājošo skaita pieaugumam21. Tādēļ

367arī no investīciju viedokļa būtiski būs ieguldījumi izglītībā,

368zinātnē un modernajās tehnoloģijās, nevis tikai fiziskā kapitāla

369apjoma vienkāršā palielināšanā (runa ir par industriālo fizisko

370kapitālu; infrastruktūrā tā palielināšana joprojām būs

371nepieciešama).

372Realizējot mērķtiecīgu sektorpolitiku (produktīvās kapacitātes

373paaugstināšana, cilvēkresursu attīstība, inovācijām atvērtas

374ekonomikas izveidošana), Latvijas tautsaimniecības nozaru

375struktūra jau reindustrializācijas periodā ir pakāpeniski jāmaina

376par labu uz augsto tehnoloģiju un zināšanām balstītām nozarēm.

377Šis process ir cieši saistīts ar zinātniskās pētniecības darbību,

378augsti kvalificētu kadru sagatavošanu, aktīvu inovāciju procesu,

379kas prasa kā valsts, tā ražotāju būtiskus ieguldījumus, ar

380zināšanu pārvaldību kā kompleksu procesu valsts mērogā, kurā

381valstij ir mērķtiecīgi jāpiedalās22.

382Ir principiāli svarīgi īpaši akcentēt un koncentrēt zināšanu

383pārvaldības procesus dažos atsevišķos ierobežota skaita

384virzienos, lai nodrošinātu koordinētu un virzītu valsts

385attīstību, jo, lai veiktu plašus zinātniskās pētniecības un

386tehnoloģiskos darbus visos virzienos, kā arī iekarotu noieta

387tirgu daudzās nozarēs, Latvijai nav pietiekama cilvēkresursu

388potenciāla un ir ierobežotas iespējas. Jāīsteno saskaņotas

389prioritātes, akcentējot tādus tautsaimniecībai, izglītībai,

390zinātniskajiem pētījumiem un citām nozarēm vienotus attīstības

391virzienus, kuri ir starptautiski nozīmīgi un kvalitatīvi

392konkurētspējīgi, kuros Latvijai ir salīdzinošās priekšrocības un

393kuru attīstība stimulēs valsts kopējo ekonomisko izaugsmi.

394Valstij prioritāro konkurētspējīgo zināšanu un darbības

395virzienu atlases kritēriji ir definējami, ņemot vērā Latvijas

396status quo faktoru mijiedarbības analīzi un pasaules

397attīstības objektīvās tendences:

398- Nozarē ir augsta speciālistu zināšanu bāze (kompetence,

399kvalifikācija, pieredze) visos līmeņos, pietiekams speciālistu

400daudzums un stabilas tradīcijas;

401- pasaules līmenim atbilstošs akadēmiskās un profesionālās

402izglītības līmenis un jauda nozares attīstībai;

403- starptautiski konkurētspējīgs nozares tehnoloģiskās

404attīstības līmenis, institucionālā un cilvēkresursu bāze

405inovācijām attiecīgajā nozarē;

406- eksistējoša, reāli apgūstama niša un pieprasījums pēc

407produktiem un pakalpojumiem iekšējā un īpaši ārējā tirgū,

408labvēlīgas prognozes iespējai darboties ārējā tirgū, stabilam

409pieprasījumam un tirgum nākotnē;

410- augsta attiecīgās nozares produktu un pakalpojumu pievienotā

411vērtība;

412- mazs enerģijas resursu un izejvielu (īpaši neatjaunojamo)

413patēriņš;

414- nozares attīstība nedegradē apkārtējo vidi.

415Minēto kritēriju kopējā analīze liecina, ka tiem pilnīgi vai

416daļēji atbilst zināšanu ietilpīgās augsto tehnoloģiju nozares.

417Pašlaik Latvijā konkurētspējīgā līmenī ir attīstījušās vairākas

418no tām:

419- informātika, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju,

420pakalpojumu un pielietojumu attīstības līmenis valstī kļūst par

421būtisku sabiedrības attīstības un ekonomisko procesu pamatu;

422visiem šīs nozares aspektiem jāpievērš īpaša, prioritāra

423uzmanība. Informātika kā ietilpīga zināšanu nozare ietver

424dažādus, bet arvien ciešāk un nesaraujamāk saistītus darbības

425veidus - preču ražošanu, pakalpojumu sniegšanu un satura

426industriju; uz tās bāzes aktīvi attīstās jauni starpnozaru

427pakalpojumu veidi; taču informātikas attīstības līmenis atstās

428daudz plašāku un dziļāku iespaidu uz valsts attīstību kopumā; tas

429ir pamats gan bāzes informāciju un telekomunikāciju

430infrastruktūras izveidei valstī, gan visu sabiedrības darbības

431veidu sekmīgai attīstībai, pamatojoties uz zināšanu pārvaldības

432principiem;

433- specifiski biotehnoloģijas, biomedicīnas, farmakoloģijas,

434koksnes ķīmiskās pārstrādes virzieni - gan modernas, zināšanu

435ietilpīgas, videi draudzīgas un resursus taupošas inovāciju un

436rūpniecības nozares, gan arī bāze pakalpojumu sniegšanai

437(veselības un dabas aizsardzība); Latvijā ir potenciāls un

438perspektīvas iestrādes, kas lielā mērā pamatojas uz vietējo

439atjaunojamo resursu (lauksaimniecības produktu) izmantošanu;

440- atsevišķas materiālu tehnoloģijas un ražošanas nozares ir

441perspektīvas, lai, pamatojoties uz Latvijā uzkrāto zinātnisko

442potenciālu, pieredzi un rūpnieciskajiem resursiem, tiktu radītas

443vismodernākās tehnoloģijas, projektēti un ražoti augstas

444kvalitātes videi un lietotājam draudzīgi pasaules tirgū

445konkurētspējīgi izstrādājumi.

446Tajā pašā laikā šis prioritāro zināšanu ietilpīgo nozaru

447uzskaitījums nav uzskatāms par nemainīgu. Tas jākoriģē, ja

448attīstības gaitā ir izveidojušās jaunas iespējas vai

449prioritātes.

450Ar pāreju no industriālās ekonomikas uz inovatīvo ekonomiku

451mainīsies arī uzkrājumu līmenis. Industrializācijas sākuma fāzē

452šis līmenis ir ap 17% no IKP (1999. gadā)23.

453Inovatīvajā ekonomikā tas palielināsies līdz 25-30% no IKP vai

454pat vairāk, saglabājoties šādā līmenī arī turpmāk. Tas veicinās

455lielāku investīciju ieplūdi ekonomikā un līdz ar to arī straujāku

456tautsaimniecības attīstību. Papildu faktors, kas veicinās

457straujāku ekonomisko izaugsmi, būs ES strukturālie fondi, ja tie

458sasniegs vismaz 4% no IKP24.

459Pakāpeniski pieaugot uzkrājumu līmenim, palielināsies un kļūs

460jūtamāka arī finansu institūciju loma gan reindustrializācijā,

461gan pārejā uz inovatīvo ekonomiku. Bankas jau šodien ir viens no

462svarīgākajiem mehānismiem plašas sabiedrības uzkrājumu

463transformēšanā investīcijās un kapitāla akumulēšanā.

464Reindustrializācijas procesā ar saviem noguldījumiem bankās

465pastarpināti arvien vairāk piedalīsies plaša sabiedrība, saņemot

466par to attiecīgus procentus. Bankas ir arī viens no galvenajiem

467inovatīvo ideju filtriem, jo, piedaloties jaunu projektu

468finansēšanā, tās rūpīgi analizē ieguvumus un risku, kas saistīts

469ar šo projektu īstenošanu. Tieši ar banku palīdzību praksē

470turpmāk arvien vairāk tiks īstenotas konkrētajā brīdī un

471konkrētajā situācijā efektīvākās inovācijas, atsijājot tās, kuras

472vēl nav pietiekami nobriedušas. Tādēļ tieši banku sistēma būs

473viens no galvenajiem inovatīvās ekonomikas dzinējspēkiem un

474veicinātājiem.

475Tomēr finansu plūsmas neierobežojas tikai ar banku sistēmu.

476Informācijas un telekomunikāciju tehnoloģiju straujā attīstība

477jau radījusi iespēju ātri pārvietot finansu kapitālus no viena

478pasaules finansu tirgus segmenta (tai skaitā vērtspapīru tirgus

479segmenta) uz citu. Šīs pašas tehnoloģijas ļauj daudz ātrāk iegūt

480informāciju par tās vai citas valsts, tautsaimniecības nozares

481vai atsevišķa uzņēmuma finansu stāvokli tiešsaistes režīmā.

482Rezultātā investoru reakcija uz to uztverē labvēlīgiem vai

483nelabvēlīgiem notikumiem, bet nereti - vienkārši baumām, kļūst

484arvien straujāka un neprognozējamāka. Tādēļ nākotnē Latvijas

485iespējas piesaistīt šīs finansu plūsmas būs lielā mērā atkarīgas

486no valsts ekonomiskās stabilitātes, kā arī finansu tirgus

487institucionālās struktūras un tās uzticamības. Turpinoties

488Latvijas vērtspapīru tirgus integrācijai vienotā Baltijas

489(Baltijas-Skandināvijas) vērtspapīru tirgū, arvien lielākā apjomā

490gan Latvijas investoriem, gan vērtspapīru emitentiem kļūs

491pieejams plašāks finansu instrumentu klāsts, piemēram,

492atvasinātie instrumenti (derivatīvi)25 un robežriska

493(hedža) fondi26. Šie instrumenti ļaus ievērojami

494samazināt un regulēt investoru risku, un tas veicinās inovatīvās

495ekonomikas attīstību, daļēji kompensējot riska kapitālu hronisko

496trūkumu Latvijā. Tai pat laikā jāatzīmē, ka atvasināto

497instrumentu plašāka pielietošana finansu tirgu kopumā padara

498fragmentārāku, daudz sarežģītāku un, līdz ar to iekšēji

499nestabilāku. Lai to kompensētu, nepieciešama kvalificētāka un

500precīzāka finansu tirgus uzraudzība un regulēšana, izmantojot

501arvien modernākas finansu un ekonomisko procesu analīzes un

502prognozēšanas metodes.

503Nacionālā līmenī svarīgs būs teritoriālais aspekts un

504reģionāli sektorālā struktūrpolitika. Sektorālā (nozaru) aspektā

505teritoriālā plānošana tiks sabalansēta ar sociālās labklājības

506pieaugumu un veselīgas vides saglabāšanu. Uzlabojoties

507ekonomiskajai situācijai, izveidosies arī nepieciešamie

508priekšnoteikumi labvēlīgu un līdzvērtīgu vides, dzīves un darba

509apstākļu nodrošināšanai visos Latvijas reģionos, samazināsies

510nevēlamās reģionālās atšķirības.

511Novadi, kuri turpinās veidoties, apvienojoties pagastiem,

512pilsētām, vai pagastiem un pilsētām, kļūs par vienotu teritoriju

513ar kompleksu ekonomisko un sociālo kapacitāti. Uzlabojoties

514ekonomiskai aktivitātei valstī, palielināsies arī novadu

515apdzīvotība. Paātrināsies arī pilsētu attīstība, nodrošinot lauku

516teritoriju infrastruktūras attīstību, reģionālās un sektorālās

517struktūrpolitikas vienotību, ekonomiskās un sociālās

518infrastruktūras ērtu pieejamību visiem iedzīvotājiem. Tas viss

519veicinās sabalansētas kultūrvides veidošanos visos reģionos.

520Pilsētas Latvijā kļūs par jaunās ekonomikas mezglu

521punktiem. Viens no būtiskiem to attīstības faktoriem būs

522tehnoloģisko un biznesa parku veidošanās. Tajā pašā laikā

523virtuālie uzņēmumi un teledarbs kļūs par ikdienu lauku

524teritorijās.

525Pilsētas atgūs savas dabiskās funkcijas - būt arī par

526apkārtējo lauku teritoriju attīstības centriem, nodrošinot

527savstarpēju papildinātību, diversificētu ražošanu un pakalpojumu

528pieejamību. Pilsētām būs svarīga loma lauku infrastruktūras

529izveidē, uzņēmējdarbības atbalstīšanā. Tās būs arī lauku

530intelektuālais centrs, nodrošinot apkārtējiem iedzīvotājiem

531pienācīgas izglītības iespējas, zināšanu ieguvi, sniedzot tiem

532informācijas pakalpojumus. Būtiski palielināsies pilsētu iespējas

533nodrošināt reģionos pamata sociālos pakalpojumus - veselības

534aprūpi un sociālo palīdzību, kultūras un atpūtas pasākumus.

535Pateicoties informācijas un telekomunikāciju tehnoloģiju

536attīstībai, ievērojami palielināsies reģionu administratīvā

537kapacitāte.

538Lauksaimniecībā dominēs koncentrēta, specializēta, augstražīga

539un tehnoloģiski moderna agrārā industrija, kas nodrošinās valsts

540iedzīvotājus ar kvalitatīvu pārtiku pietiekamā daudzumā (arī

541raugoties no valsts un sabiedrības drošības viedokļa), kā arī

542rūpniecību - ar izejvielām. ES kvalitātes prasībām atbilstošas

543pārtikas produktu pārstrādes jaudas pakāpeniski sabalansēsies ar

544pieejamajiem resursiem un tirgus iespējām. Tikai videi draudzīga

545darbība, racionāla un saudzējoša dabas resursu izmantošana,

546efektīva lauku vides apsaimniekošana nodrošinās resursu, vides un

547ainavas aizsardzību un saglabāšanu nākamajām paaudzēm. Meža un

548meža zemju ilgtspējīga apsaimniekošana īstenos meža ekoloģiskās,

549ekonomiskās un sociālās funkcijas.

550Dažādu ražošanas un pakalpojumu sektoru attīstība, tūrisms,

551virtuālie uzņēmumi un teledarbs nodrošinās iedzīvotāju skaita

552saglabāšanos un palielināšanos lauku teritorijās. Uzlabojoties

553infrastruktūrai un tās pieejamībai, migrācija uz Rīgu un citām

554lielākajām pilsētām samazināsies, neraugoties uz mobilitātes

555pieaugumu.

556Ņemot vērā šajā scenārijā izvērtētos attīstības mehānismus,

557var prognozēt, ka 21. gadsimta pirmās trešdaļas beigās

558attīstīsies ekonomiskās aktivitātes visā valstī, pakāpeniski

559izlīdzinot reģionu attīstību. Augsto tehnoloģiju nozaru īpatsvara

560pieaugums ekonomikā mazinās risku intensificēt resursus

561noplicinošās nozares. Rezultātā Latvijai iespējams ievērojami

562pietuvoties ekonomiski attīstīto valstu dzīves līmenim.

563Palēninātā konverģences scenārijā, attīstību veicinošo faktoru

564ietekme ir mazāk aktīva. Toties vairāk izpaužas attīstību

565bremzējošo (trūkumu un risku) ietekme. Galvenās makroekonomiskās

566proporcijas šajā gadījumā ir šādas:

567- par 1-2% zemāki IKP pieauguma tempi, salīdzinot ar

568konverģences scenāriju, vidējie ikgadējie perioda pirmās puses

569pieauguma tempi būs 5-5,5% robežās; perioda pēdējos gados

570pieauguma tempi var pat tālāk samazināties un tuvināties

571stagnācijas scenārijam (3-4%);

572- bezdarba samazināšanās līdz dabiskajam līmenim notiek 15

573gadu laikā;

574- perioda pirmajos 5 gados jārēķinās ar diezgan ievērojamu

575budžeta izdevumu palielinājumu, kas var radīt budžeta deficītu,

576kurš nelabvēlīgo ārējo apstākļu dēļ var vēl pieaugt; tas var

577radīt risku atteikties no vairākiem infrastruktūras attīstības

578pasākumiem, kā arī mazināt investīcijas cilvēkkapitālā un

579zinātnē;

580- nelabvēlīgu ārējo apstākļu dēļ nav iespējams panākt strauju

581eksporta pieaugumu, it sevišķi perioda sākuma posmā; savukārt

582konsekventā tehnoloģisko aktivitāšu veicināšana par spīti

583nelabvēlīgiem ārējiem apstākļiem ar laiku ļaus paplašināt noietu

584tirgus un ļaus gūt lielākus un stabilākus ienākumus no

585eksportētās produkcijas; tāpēc tekošā konta negatīvais saldo,

586kaut arī perioda sākuma posmā jūtami nesamazināsies, ar laiku

587uzlabosies.

5885.2. Stagnācijas scenārijs

589Stagnācijas scenārijs, pretēji konverģences scenārijam, paredz

590iespējamo Latvijas ekonomiskās attīstības gaitu, balstoties uz

591nelabvēlīgu iekšējo un ārējo faktoru ietekmi saskaņā ar

592analizētajiem trūkumiem un riskiem. Tas veidosies, ja netiks

593konsekventi realizēti kā uzņēmējdarbības vides uzlabošanas, tā

594reindustrializācijas un augstākas pievienotās vērtības nozaru

595stimulēšanas pasākumi, kā arī netiks pievērsta pienācīga uzmanība

596sociālo un ekonomisko disproporciju novēršanai.

597Šis scenārijs var kļūt par realitāti pat tad, ja tikai kādām

598atsevišķām no tautsaimniecības un sociālās politikas sfērām tiks

599pievērsta uzmanība, atstājot novārtā citas. Neattīstīto sektoru

600ietekme uz ekonomiku var būt tik lielā mērā kavējoša, ka cerētās

601izaugsmes var nebūt. Konkrētos apstākļos jebkurš neīstenotais

602tautsaimniecības kapacitātes palielināšanas pasākums var būt

603izšķirošs. Pat labvēlīgā ārējā vide nespēs veicināt konverģences

604procesu.

605Arvien jūtamāk saimniecisko aktivitāti ietekmē arī

606demogrāfiskā situācija. Demogrāfijas prognozes liecina, ka,

607saglabājoties šodienas tendencēm, 2025. gadā iedzīvotāju skaits

608Latvijā tikai nedaudz pārsniegs 80% no pašreizējā skaita.

609Saglabājoties iepriekšējo gadu iedzīvotāju kustības intensitātei

610(emigrācijai), tas var samazināties vēl vairāk (līdz 75% no

611šodienas iedzīvotāju skaita). Salīdzinoši straujāk iedzīvotāju

612skaits samazināsies Rīgā un Latgalē. Līdz ar to iedzīvotāju

613vecuma struktūras pasliktināšanos raksturo:

614- bērnu skaita absolūtais un relatīvais samazinājums līdz

61513-14% no iedzīvotāju kopskaita, bez tendences pieaugt;

616- pensijas vecuma iedzīvotāju daļas noturīga pieauguma

617tendence (līdz 27% 2025. gadā), līdz ar to pieaugošs pensijas

618vecuma iedzīvotāju ekonomiskais slogs uz darbspējīgā vecuma

619iedzīvotājiem;

620- darbspējas vecuma (15-59 g.) iedzīvotāju relatīvās daļas

621stabilizācija (60-63%), taču notiks šī kontingenta

622novecošanās.

623Ņemot vērā, ka arī iedzīvotāju ienākumi turpina saglabāties

624zemā līmenī, uzkrājumi neveidojas, investīciju avoti ir

625ierobežoti, Latvija nespēj izkļūt no zemu ienākumu līdzsvara

626lamatām un ekonomikas stagnācijas. Vairums tautsaimniecības

627nozaru investīciju trūkuma dēļ nespēj pārvarēt tehnisko un

628tehnoloģisko atpalicību. Valdību pūliņi, īstenojot dažādas

629programmas, izrādās nepietiekami, jo šīs programmas netiek

630pienācīgi koordinētas un vadītas, kā to liecina deviņdesmito gadu

631prakse. Tā kā ekonomikas attīstības tempi ir zemi, vidējais

632ienākumu līmenis uz vienu iedzīvotāju nepalielinās, vai

633palielinās tikai nedaudz.

634Ierobežotās investīciju plūsmas dēļ nelauksaimnieciskajā

635sektorā tās palielinās straujāk nekā lauksaimniecībā. Arī darba

636produktivitāte un līdz ar to ienākumi investīciju un jaunu

637tehnoloģiju lietošanas dēļ pieaug ātrāk nelauksaimnieciskās

638nozarēs. Arvien jūtamāka kļūs dzīves līmeņa diferenciācija starp

639nodarbinātajiem lauksaimniecībā un nelauksaimnieciskajā sektorā.

640Daļēji tas izpaudīsies arī kā diferenciācija starp pilsētām, it

641īpaši Rīgu, un laukiem.

642Vājās ekonomikas dēļ valsts pārvaldes reforma notiek atrauti

643no reģionu reformas, atsevišķas centrālās varas funkcijas

644nepāriet reģioniem, kuriem savukārt nepietiek līdzekļu

645nepieciešamo funkciju realizēšanai. Praktiski nenotiek Latvijas

646mazpilsētu attīstība. Saglabājas ļoti lielas teritoriālās

647atšķirības sociāli ekonomiskās attīstības ziņā, valstī ir

648atpalikušie reģioni un tiem ir vājas pašattīstības iespējas, tiem

649nepieciešams arvien pieaugošs valsts atbalsts, to atkarības

650pakāpe no centra pieaug, vāji attīstītos reģionos degradējas

651kultūrvide.

652Šī scenārija realizācijas gadījumā veidojas zema

653tautsaimniecības iekšējā izaugsmes kapacitāte, tās rezultātā:

654- Latvijas ekonomika joprojām balstās uz tranzīta tirdzniecību

655un pakalpojumiem, zemas pievienotās vērtības ražošanas nozarēm

656(vieglā, pārtikas, kokapstrādes rūpniecība) un izejvielu

657eksportu; ekonomikā saglabāsies un pat palielināsies reģionālās

658disproporcijas, kas var radīt pārmērīgu iedzīvotāju koncentrāciju

659galvenajos rūpniecības centros; dabas resursu izmantošanas nozaru

660lielais īpatsvars ekonomikā izraisīs resursu noplicināšanu;

661Latvija galvenokārt ir lētu ES preču un novecojošu tehnoloģiju

662noieta tirgus;

663- būs zemi IKP pieauguma tempi (3-4%), kas praktiski nemazinās

664atpalicību no ES vidējā līmeņa;

665- kaut arī budžeta deficīts perioda sākumā var būt mazāks nekā

666iepriekš aprakstītajā konverģences scenārijā, tomēr tā

667sabalansēšana jebkurā periodā būs problemātiska, kas pirmām

668kārtām var skart sociālās programmas, sašaurinot tās;

669- eksports balstīsies uz tradicionālo nozaru produkciju, līdz

670ar šo produkciju tirgus nišu apgūšanu nebūs iespējams tālāk

671paplašināt eksportu; perioda sākuma posmā tekošā konta deficīts

672var būt pat mazāks nekā konverģences scenārijā, bet pat labāka

673tekošā konta stāvokļa gadījumā maksājumu bilances sabalansētība

674var būt problemātiska, jo finansu kontā var pieaugt parādu

675veidojošo un īstermiņa saistību īpatsvars;

676- salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm uzņēmējdarbībai mazāk

677pievilcīga vide (atpalicība infrastruktūras sakārtošanā un

678modernizācijā, relatīvi augsts nodokļu slogs, smagnēja nodokļu

679administrēšana, relatīvi augsta ēnu ekonomika);

680- Latvijas integrācijas process ES ievērojami aizkavējas vai

681Latvija vispār paliek ārpus ES; ir vāja sadarbība starp

682Austrumiem un Rietumiem, Latvijas austrumu robeža praktiski ir

683slēgta politisku iemeslu dēļ, valsts ir Eiropas ekonomiski un

684sociāli neaktīva nomale.

685Minēto procesu dēļ pastiprināsies arī citas

686disproporcijas:

687- palielinoties atšķirībām starp nabagajiem un bagātajiem,

688radīsies arī principiālas atšķirības starp zinošiem un nezinošiem

689sabiedrības locekļiem; būs lēni bezdarba samazināšanās tempi;

690bezdarbs kļūs strukturāls - zemu izglītotā darbaspēka

691kvalifikācija neatbildīs darba tirgus pieprasījumam;

692- izglītība, īpaši augstākā izglītība, nenodrošinās

693kvalificēta darbaspēka veidošanos atbilstoši darba tirgus

694prasībām un tautsaimniecības attīstības vajadzībām;

695komercializācija radīs traucējumus izglītības pieejamībā sociāli

696un ekonomiski trūcīgiem reģioniem un sabiedrības slāņiem;

697nevienlīdzība izglītības pieejamībā radīs sabiedrības un reģionu

698krasu noslāņošanos un polarizācijas tendenču pastiprināšanos

699valstī;

700- tuvākajā laika posmā zinātnieku un profesoru skaits valstī

701turpinās samazināties, it īpaši inženierzinātnēs; zinātniskie

702pētījumi, vājais inovāciju process nenodrošinās Latvijas zināšanu

703ietilpīgajiem produktiem nozīmīgu vietu pasaules tirgū; šo

704procesu vēl vairāk sarežģīs smadzeņu aizplūšana uz ekonomiski

705augstāk attīstītajām valstīm vai nu tādēļ, ka tur par tādu pašu

706kvalifikācijas līmeni piedāvā labāku atalgojumu, vai arī tādēļ,

707ka Latvijā tās nespēs atrast savām spējām adekvātu pielietojumu

708sakarā ar disproporcijām tautsaimniecības nozaru attīstībā un

709vājo reindustrializācijas tempu.

710Īstenojoties šim scenārijam, Latvijas ekonomika joprojām būs

711uz lēta darbaspēka un dabiskām priekšrocībām balstīta

712ekonomika.

713Ārējos riska faktorus var pastiprināt ES valstu nespēja

714pārvarēt iekšējās pretrunas. Rezultātā Latvijas integrācijas

715process ES palēninās, ES valstu valdības arvien biežāk īsteno

716slēptus vai atklātus protekcionisma pasākumus. Līdz ar to arvien

717vairāk samazinās Latvijas eksporta iespējas uz ES valstīm.

718Latvijas uzņēmējdarbības sfēra stagnē. Valdība, mēģinot veicināt

719ekonomikas aktivitāti, arvien vairāk palielina budžeta izdevumus.

720Lai finansētu šos izdevumus valdība palielina iekšējos un ārējos

721aizņēmumus, sāk pieaugt banku kredītu procentu likmes. Rezultātā

722uzņēmumi nonāk vēl grūtākā situācijā, palielinās bankrotu skaits,

723pieaug bezdarbs.

724Savukārt Krievijā var pastiprināties autoritārisma tendences,

725Krievijas ekonomika kļūst arvien nestabilāka, arvien vairāk

726atkarīga no primāro izejvielu cenām pasaules tirgū. Rezultātā

727iespējama tālāka Krievijas un Latvijas ekonomisko attiecību

728pasliktināšanās.

729Nelabvēlīgā ārējā vide kombinācijā ar pasīvu (inerciozu)

730ekonomisko politiku vēl vairāk palēnina attīstības tempus, tie

731kļūst mazāki par ES vidējo līmeni, palielinās Latvijas

732atpalicība.

733Mazinās ekonomikas konkurētspēja tradicionālajos noietu

734tirgos, tā būs nestabila, inerta un viegli ievainojama ekonomika

735bez izaugsmes potencēm. Netiks izmantotas pat dabiskās

736ekonomiskās priekšrocības. Zemie pieauguma tempi pastiprina

737sociālo spriedzi. Sabiedrībā var zust uzticība tirgus ekonomikas

738principiem.

739Diverģences gadījumā ekonomiskā situācija tālāk

740pasliktinās:

741- nelieli IKP pieauguma tempi ar tendenci pazemināties pat

742līdz 2-3%, Latvija neieņem nozīmīgu vietu Eiropas ekonomiskajā

743telpā; ekonomiskās infrastruktūras un tehnoloģiskā potenciāla

744vājums ir šķērslis nozīmīgām ārvalstu ilgtermiņa investīcijām

745Latvijā;

746- bezdarba līmenis praktiski nesamazinās vai pat pieaug;

747- ekonomikā dominē stabilitātes saglabāšanas problēmas -

748nesabalansēts budžets, pārmērīgs tekošā konta deficīts, pastāv

749kapitāla aizplūšanas un valūtas devalvācijas risks;

750- vājinās parlamentārās demokrātijas un tirgus ekonomikas

751principi, populāras kļūst autoritārisma idejas, demokrātisku

752lēmumu pieņemšanu aizvieto korporatīvas, oligarhiskas attiecības;

753iespējamā politiskā nestabilitāte, sociālā neapmierinātība aug,

754sabiedrības šķelšanās padziļinās, Latvija kļūst par reālu

755daudzkopienu valsti.

756Visu minēto faktoru mijiedarbībā Latvija arvien vairāk nonāks

757ekonomiskā atkarībā no ārvalstīm, kam sekos arī tieša vai netieša

758politiskā atkarība.