4. pants

Shēma. Nacionālās programmas tēmas un to sektori.

Latvijas Nacionālā programma

integrācijai Eiropas Savienībā ir Latvijas integrācijas procesa

Eiropas Savienībā stratēģiskās plānošanas un vadības līdzeklis,

kā arī Eiropas Savienības finansiālās palīdzības organizācijas

galvenais instruments gan valstī kopumā, gan arī katrā sektorā

atsevišķi. Nacionālajā programmā tiek izklāstīti tie mērķi un

darbības, ko veiks Latvijas valdība, lai pilnvērtīgi sagatavotos

dalībai Eiropas Savienībā. Tie aptver gan likumdošanas

saskaņošanas darbu, gan institūciju stiprināšanas darbības un

citus pasākumus. Nacionālā programma ir veidota tā, lai tiktu

nodrošināta pēc iespējas lielāka sinerģija starp dažādām

iestāšanās procesa darbībām un to īstenošanas instrumentiem. Šajā

nodaļā tiek izklāstīta programmas struktūra, kas atspoguļo pieeju

un metodoloģiju, kāda ir Nacionālās programmas veidošanas

pamatā.

Vispārējā

struktūra:

tēmas, sektori un apakšsektori

Nacionālās programmas struktūra ir

veidota atbilstoši Eiropas Komisijas Kārtējā progresa ziņojuma

struktūrai. Tas nozīmē, ka pasākumi Nacionālajā programmā tiek

plānoti, balstoties uz sektoru pieeju, kādu lieto Eiropas

Komisija. Šādas pieejas pamatā ir atzinums, ka Nacionālajai

programmai ir jāatvieglo gan integrācijas procesa plānošana, gan

arī tā pārraudzība.

Katru gadu līdz pat uzņemšanas

brīdim Eiropas Komisija sagatavo Regulāro ziņojumu par Latvijas

progresu ceļā uz iestāšanos Eiropas Savienībā. Šajā ziņojumā tiek

atspoguļots ne vien Latvijas paveiktais, bet arī tiek

identificētas jomas un pasākumi, kam Latvijai jāpievērš

pastiprināta uzmanība. EK Kārtējā ziņojuma pamatstruktūru veido

četras nodaļas, kur katra no tām atbilst vienam no t.s.

Kopenhāgenas un Madrides kritērijiem. Šie kritēriji nosaka, ka

kandidātvalstij ir jānodrošina:

Stabilu institūciju izveide, kas

garantē demokrātijas, likuma varas un cilvēktiesību garantējošo

institūciju stabilitāti, cieņu pret minoritātēm un to

aizsardzību;

Funkcionējošas tirgus ekonomikas

pastāvēšana, kā arī spēja izturēt konkurences spiedienu un tirgus

spēku ietekmi Eiropas Savienībā;

Jāspēj uzņemties dalībvalsts

pienākumus, to skaitā, politiskās, ekonomiskās un monetārās

savienības mērķus;

Valsts pārvaldes spēja izveidot un

nostiprināt institūcijas, kas ir atbildīgas par Eiropas

Savienības dalībvalsts mērķu un pienākumu ieviešanu un īstenošanu

Latvijā.

Arī Nacionālās programmas pamatā

ir četras nodaļas jeb tēmas, kur katra no tām atbilst vienam no

Kopenhāgenas un Madrides kritērijiem. Katra nodaļa atspoguļo

vienu no četriem Latvijas stratēģiskajiem mērķiem ceļā uz Eiropas

Savienību:

• Sagatavot sabiedrību dalībai

Eiropas Savienībā;

• Sagatavot ekonomiku dalībai

Eiropas Savienībā;

• Sagatavoties Eiropas Savienības

dalībvalsts tiesību un pienākumu pārņemšanai;

• Sagatavot valsts pārvaldi

dalībai Eiropas Savienībā.

Šie mērķi ir vērsti ne vien uz

formālu Latvijas atbilstību Eiropas Savienības dalībvalsts

kritērijiem, bet paredz arī Latvijas sabiedrības, ekonomikas,

tiesību un valsts pārvaldes sistēmas tālāku attīstību, lai

pilnvērtīgi sagatavotos dalībai Eiropas Savienībā.

Arī katra Nacionālās programmas

tēma tiek veidota atbilstoši Eiropas Komisijas Regulārā ziņojuma

struktūrai. Tas nozīmē, ka katrs no četriem Nacionālās programmas

mērķiem aptver virkni sektoru.

Informācija sektoru ietvaros,

savukārt, tiek iedalīta pa apakšsektoriem, kas uzskaitīti otrās

nodaļas beigās. Katrā apakšsektorā tiek apskatīts:

kādi mērķi un uzdevumi saskaņā ar

1998.un 1999. gada Pievienošanās Partnerības dokumentiem ir

jāveic Latvijai, lai sagatavotas dalībai (Pievienošanās

Partnerības prioritātes);

kāds ir pašreizējais stāvoklis un

kādi ir bijuši pēdējie sasniegumi (īpaši tiek aplūkoti jautājumi,

kas ir identificēti EK Kārtējā ziņojumā);

kādus pasākumus veiks valsts

pārvaldes institūcijas, lai novērstu EK Kārtējā ziņojumā

identificētās problēmas, īstenotu Pievienošanās Partnerības

prioritātes un sagatavotos dalībai atbilstoši Latvijas interesēm.

Detalizēti tiek aprakstīti pasākumi, kas tiks veikti īstermiņā

(t.i. viena gada laikā), kā arī tiek norādīta attiecīgā projektu

tehniskā anketa, kas aptver visu darbību kopumu gan īsā, gan

vidējā (3-5 gadi) laika posmā.

Nacionālajā programmā katras tēmas

sākumā ir mērķu matrica, kas atspoguļo sektorus un apakšsektorus,

ko aptver šī tēma. Matricā tiek norādītas arī attiecīgās projektu

tehniskās anketas (nosaukums un kods) un par tām atbildīgās

institūcijas.

Nacionālās programmas tēma

"Sagatavot valsts pārvaldi dalībai Eiropas Savienībā" atšķiras no

pārējām tēmām ar to, ka tā ne vien paredz tikai šai tēmai

raksturīgus pasākumus (politikas koordinēšanas sektors), bet arī

apkopo informāciju par institūciju stiprināšanas mērķiem un

aktivitātēm programmas četrās tēmās, sektoros un apakšsektoros.

Šī nodaļa var tikt uzskatīta par Latvijas valsts pārvaldes

institūciju stiprināšanas plānu jeb programmu un var tikt lietota

kā atsevišķs dokuments.

Projektu

tehniskās anketas

Nacionālās programmas četru

prioritāro mērķu sasniegšana notiek, īstenojot konkrētas darbības

noteiktā laikā. Šīs darbības ir ietvertas t.s. projektu

tehniskajās anketās. Nacionālajā programmā ir gandrīz simts šādas

anketas, un tās ir sadalītas atbilstoši četrām tēmām. Piemēram,

tēmai "Sagatavot sabiedrību dalībai Eiropas Savienībā" atbilst

pielikums ar tādu pašu nosaukumu, kurā ir ietvertas visas tās

anketas, kas attiecas uz šīs tēmas sektoriem un apakšsektoriem.

Atsevišķos gadījumos ir iespējami izņēmumi, kad viena projektu

tehniskā anketa atbilst vairākām tēmām, sektoriem vai

apakšsektoriem. Šādos gadījumos uzmanība jāpievērš anketas koda

pirmajam burtam, kas norāda programmas pielikumu, kurā atrodas šī

anketa.

S - nozīmē, ka attiecīgā

projektu tehniskā anketa atrodas pielikumā "Sagatavot sabiedrību

dalībai Eiropas Savienībā";

E - nozīmē, ka attiecīgā

projektu tehniskā anketa atrodas pielikumā "Sagatavot ekonomiku

dalībai Eiropas Savienībā";

L - nozīmē, ka attiecīgā

projektu tehniskā anketa atrodas pielikumā "Sagatavoties Eiropas

Savienības dalībvalsts tiesību un pienākumu pārņemšanai";

I - nozīmē, ka attiecīgā

projektu tehniskā anketa atrodas pielikumā "Sagatavot valsts

pārvaldi dalībai Eiropas Savienībā".

Projektu tehniskā anketa ir

Nacionālās programmas centrālais elements, jo tieši anketās tiek

paredzēti konkrēti rīcības plāni. Anketas ir veidotas, balstoties

uz t.s. loģiskās plānošanas metodoloģiju un projektu vadības

pieeju, kas nodrošina to, ka katra anketa var tikt lietota gan kā

Latvijas valdības atbilde uz EK norādītajiem trūkumiem, gan kā

projekta pieteikums, gan arī kā projekta ieviešanas plāns un

atskaites forma. Katra anketa ietver sekojošus punktus:

• Prioritārās darbības nosaukums

jeb anketas virsmērķis;

• Prioritārās darbības pamatojums,

ieskaitot atsauci uz svarīgiem dokumentiem (piemēram,

Pievienošanās Partnerība);

• Informācija par paveikto 1999.

gadā, ja šī prioritāte bija iekļauta jau IV Latvijas Nacionālajā

programmā integrācijai Eiropas Savienībā;

• Riska faktoru un pieņēmumu

atspoguļojums;

• Norādi par projekta tehniskās

anketas koordinatoru un iesaistītajiem ekspertiem;

• Darbības mērķi, to izpildes

fāzes un konkrēti rīcības pasākumi;

• ES acquis , kas tiek

ieviests ar šo prioritāti.

Konkrēta ministriju un institūciju

rīcība tiek plānota darbības kvantitatīvo mērķu līmenī. Lai

sasniegtu anketas virsmērķi, ir jāīsteno vairāki tam pakārtoti

mērķi, kas ir kvantificējami - t.i. tiem ir konkrēts rezultāts

noteiktā laikā. Katras darbības kvantitatīvais mērķis, savukārt,

tiek sadalīts tā izpildes fāzēs un uzdevumos jeb apakšfāzēs, kam

arī ir konkrēts rezultāts un noteikts sākuma un beigu datums.

Projektu tehniskajās anketās darbības kvantitatīvie mērķi tiek

iedalīti atbilstoši to funkcionalitātei jeb sfērai. Pavisam ir

trīs šādas sfēras: Latvijas un ES likumdošanas saskaņošana;

institūciju stiprināšana; un citas aktivitātes.

Katram likumdošanas

kvantitatīvajam mērķim tiek parādīta tā ES acquis daļa -

konkrētas direktīvas u.c. ES tiesību akti, ko ievieš, īstenojot

šo likumdošanas saskaņošanas darbības kvantitatīvo mērķi. Arī

katrai direktīvai tiek noteikts konkrēts pārņemšanas sākuma un

beigu datums.