4. pants

1Shēma. Nacionālās programmas tēmas un to sektori.

2Latvijas Nacionālā programma

3integrācijai Eiropas Savienībā ir Latvijas integrācijas procesa

4Eiropas Savienībā stratēģiskās plānošanas un vadības līdzeklis,

5kā arī Eiropas Savienības finansiālās palīdzības organizācijas

6galvenais instruments gan valstī kopumā, gan arī katrā sektorā

7atsevišķi. Nacionālajā programmā tiek izklāstīti tie mērķi un

8darbības, ko veiks Latvijas valdība, lai pilnvērtīgi sagatavotos

9dalībai Eiropas Savienībā. Tie aptver gan likumdošanas

10saskaņošanas darbu, gan institūciju stiprināšanas darbības un

11citus pasākumus. Nacionālā programma ir veidota tā, lai tiktu

12nodrošināta pēc iespējas lielāka sinerģija starp dažādām

13iestāšanās procesa darbībām un to īstenošanas instrumentiem. Šajā

14nodaļā tiek izklāstīta programmas struktūra, kas atspoguļo pieeju

15un metodoloģiju, kāda ir Nacionālās programmas veidošanas

16pamatā.

17Vispārējā

18struktūra:

19tēmas, sektori un apakšsektori

20Nacionālās programmas struktūra ir

21veidota atbilstoši Eiropas Komisijas Kārtējā progresa ziņojuma

22struktūrai. Tas nozīmē, ka pasākumi Nacionālajā programmā tiek

23plānoti, balstoties uz sektoru pieeju, kādu lieto Eiropas

24Komisija. Šādas pieejas pamatā ir atzinums, ka Nacionālajai

25programmai ir jāatvieglo gan integrācijas procesa plānošana, gan

26arī tā pārraudzība.

27Katru gadu līdz pat uzņemšanas

28brīdim Eiropas Komisija sagatavo Regulāro ziņojumu par Latvijas

29progresu ceļā uz iestāšanos Eiropas Savienībā. Šajā ziņojumā tiek

30atspoguļots ne vien Latvijas paveiktais, bet arī tiek

31identificētas jomas un pasākumi, kam Latvijai jāpievērš

32pastiprināta uzmanība. EK Kārtējā ziņojuma pamatstruktūru veido

33četras nodaļas, kur katra no tām atbilst vienam no t.s.

34Kopenhāgenas un Madrides kritērijiem. Šie kritēriji nosaka, ka

35kandidātvalstij ir jānodrošina:

36Stabilu institūciju izveide, kas

37garantē demokrātijas, likuma varas un cilvēktiesību garantējošo

38institūciju stabilitāti, cieņu pret minoritātēm un to

39aizsardzību;

40Funkcionējošas tirgus ekonomikas

41pastāvēšana, kā arī spēja izturēt konkurences spiedienu un tirgus

42spēku ietekmi Eiropas Savienībā;

43Jāspēj uzņemties dalībvalsts

44pienākumus, to skaitā, politiskās, ekonomiskās un monetārās

45savienības mērķus;

46Valsts pārvaldes spēja izveidot un

47nostiprināt institūcijas, kas ir atbildīgas par Eiropas

48Savienības dalībvalsts mērķu un pienākumu ieviešanu un īstenošanu

49Latvijā.

50Arī Nacionālās programmas pamatā

51ir četras nodaļas jeb tēmas, kur katra no tām atbilst vienam no

52Kopenhāgenas un Madrides kritērijiem. Katra nodaļa atspoguļo

53vienu no četriem Latvijas stratēģiskajiem mērķiem ceļā uz Eiropas

54Savienību:

55• Sagatavot sabiedrību dalībai

56Eiropas Savienībā;

57• Sagatavot ekonomiku dalībai

58Eiropas Savienībā;

59• Sagatavoties Eiropas Savienības

60dalībvalsts tiesību un pienākumu pārņemšanai;

61• Sagatavot valsts pārvaldi

62dalībai Eiropas Savienībā.

63Šie mērķi ir vērsti ne vien uz

64formālu Latvijas atbilstību Eiropas Savienības dalībvalsts

65kritērijiem, bet paredz arī Latvijas sabiedrības, ekonomikas,

66tiesību un valsts pārvaldes sistēmas tālāku attīstību, lai

67pilnvērtīgi sagatavotos dalībai Eiropas Savienībā.

68Arī katra Nacionālās programmas

69tēma tiek veidota atbilstoši Eiropas Komisijas Regulārā ziņojuma

70struktūrai. Tas nozīmē, ka katrs no četriem Nacionālās programmas

71mērķiem aptver virkni sektoru.

72Informācija sektoru ietvaros,

73savukārt, tiek iedalīta pa apakšsektoriem, kas uzskaitīti otrās

74nodaļas beigās. Katrā apakšsektorā tiek apskatīts:

75kādi mērķi un uzdevumi saskaņā ar

761998.un 1999. gada Pievienošanās Partnerības dokumentiem ir

77jāveic Latvijai, lai sagatavotas dalībai (Pievienošanās

78Partnerības prioritātes);

79kāds ir pašreizējais stāvoklis un

80kādi ir bijuši pēdējie sasniegumi (īpaši tiek aplūkoti jautājumi,

81kas ir identificēti EK Kārtējā ziņojumā);

82kādus pasākumus veiks valsts

83pārvaldes institūcijas, lai novērstu EK Kārtējā ziņojumā

84identificētās problēmas, īstenotu Pievienošanās Partnerības

85prioritātes un sagatavotos dalībai atbilstoši Latvijas interesēm.

86Detalizēti tiek aprakstīti pasākumi, kas tiks veikti īstermiņā

87(t.i. viena gada laikā), kā arī tiek norādīta attiecīgā projektu

88tehniskā anketa, kas aptver visu darbību kopumu gan īsā, gan

89vidējā (3-5 gadi) laika posmā.

90Nacionālajā programmā katras tēmas

91sākumā ir mērķu matrica, kas atspoguļo sektorus un apakšsektorus,

92ko aptver šī tēma. Matricā tiek norādītas arī attiecīgās projektu

93tehniskās anketas (nosaukums un kods) un par tām atbildīgās

94institūcijas.

95Nacionālās programmas tēma

96"Sagatavot valsts pārvaldi dalībai Eiropas Savienībā" atšķiras no

97pārējām tēmām ar to, ka tā ne vien paredz tikai šai tēmai

98raksturīgus pasākumus (politikas koordinēšanas sektors), bet arī

99apkopo informāciju par institūciju stiprināšanas mērķiem un

100aktivitātēm programmas četrās tēmās, sektoros un apakšsektoros.

101Šī nodaļa var tikt uzskatīta par Latvijas valsts pārvaldes

102institūciju stiprināšanas plānu jeb programmu un var tikt lietota

103kā atsevišķs dokuments.

104Projektu

105tehniskās anketas

106Nacionālās programmas četru

107prioritāro mērķu sasniegšana notiek, īstenojot konkrētas darbības

108noteiktā laikā. Šīs darbības ir ietvertas t.s. projektu

109tehniskajās anketās. Nacionālajā programmā ir gandrīz simts šādas

110anketas, un tās ir sadalītas atbilstoši četrām tēmām. Piemēram,

111tēmai "Sagatavot sabiedrību dalībai Eiropas Savienībā" atbilst