3. pants

Stratēģijas sasaiste ar esošiem

tiesību aktiem un politikas plānošanas dokumentiem

Stratēģijas izstrādes nepieciešamība ir noteikta vairākos

starptautiskos un ES līmeņa dokumentos un tā saturiski iekļauj

nacionālos starpnozaru politikas plānošanas dokumentos ietvertās

kompetences.

• Starptautiskie dokumenti

Konvencija uzsver SEG emisiju samazināšanas nepieciešamību,

lai mazinātu cilvēka ietekmi uz klimata sistēmu un ļautu

ekosistēmām pielāgoties klimata pārmaiņām.

Parīzes nolīgums, kas tika pieņemts Konvencijas Līgumslēdzēju

pušu konferences 21. sesijā Parīzē, Francijā nosaka, ka nolīguma

dalībvalstīm ir jāizstrādā ilgtermiņa zemu SEG emisiju attīstības

stratēģijas26.

2015. gadā ANO Ģenerālajā asamblejā pieņēma rezolūciju

"Mūsu pasaules pārveidošana: ilgtspējīgas attīstības

programma 2030. gadam" jeb Dienaskārtība 2030. Tā nosaka 17

Ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM), lai pasaulē mazinātos

nabadzība un pasaules attīstība būtu ilgtspējīga. Viens no tiem

ir: "Veikt steidzamus pasākumus, lai cīnītos pret klimata

pārmaiņām un to ietekmi."

• Eiropas Savienības dokumenti

Eiropadome 2019. gada 20. jūnija secinājumos27

aicina ES Padomi un Eiropas Komisiju virzīt uz priekšu darbu pie

ieviešamajiem nosacījumiem, stimuliem un veicinoša satvara, lai

nodrošinātu tādu pāreju uz klimatneitrālu ES, kura saglabās

Eiropas konkurētspēju, būs taisnīga un sociāli līdzsvarota, ņems

vērā ES dalībvalstu apstākļus un respektēs ES dalībvalstu

tiesības pašām lemt par savu energoresursu struktūru. Ārlietu

Padomes 2019. gada 18. februāra secinājumos28 ir

uzsvērts, ka klimata pārmaiņas ir tiešs un eksistenciāls drauds,

kura sekas pasaule jau šobrīd piedzīvo, bet rīcība, lai to

apturētu, joprojām ir nepietiekama.

Stratēģijas izstrādi savos politikas dokumentos ES ir

iekļāvusi atbilstoši starptautiskajiem dokumentiem. Jau Eiropas

Parlamenta un Padomes regulas (ES) Nr. 525/201329 4.

pants noteica, ka ES dalībvalstīm ir jāizstrādā nacionālās zemu

oglekļa emisiju attīstības stratēģijas un jāziņo par izstrādes

progresu sākot ar 2015. gadu, savukārt, regulā Nr. 2018/1999

integrēti regulas (ES) Nr. 525/2013 noteikumi, kā arī noteikts,

ka līdz 2020. gada 1. janvārim katrai ES dalībvalstij jāsagatavo

un jāiesniedz Eiropas Komisijā sava ilgtermiņa OMA stratēģija

līdz 2050. gadam.

Nozīmīgs rīcībpolitiku kopums ES līmenī ir Klimata un

enerģētikas politikas satvars laikposmam līdz 2030. gadam

(Policy framework for climate and energy from 2020 to

2030), kurā ir ietverti ES kopējie un dalībvalstu SEG

emisiju samazināšanas mērķi ES Emisiju tirdzniecības sistēmas un

ne-ETS30 sektoriem, kā arī AER kopējā enerģijas gala

patēriņā un energoefektivitātes mērķi. Latvijai, ieviešot

Stratēģiju, ir jāņem vērā KEPS 2030 pakotnes ietvaros

apstiprinātos ES tiesību aktus un Latvijai noteiktos mērķus (ETS

(kopējs ES) un ne-ETS sektoriem (individuāls katrai ES

dalībvalstij)).

Papildus tam ES izstrādāti arī vairāki regulējuma kopumi

(pakotnes), kurās ņemti vērā OMA principi, piemēram, Mobilitātes

pakotne31, Aprites ekonomikas pakotne32, kā

arī Rīcības plāns ilgtspējīgam finansējumam33 un Tīra

enerģija visiem Eiropas iedzīvotājiem34.

• Nacionālie politikas plānošanas dokumenti

Nacionālā līmenī vispārīga ilgtspējīga un uz zemām SEG

emisijām balstīta attīstība ir iekļauta arī Latvijas ilgtspējīgas

attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam, kā arī citos Latvijas

politikas plānošanas dokumentos, ietverot nozaru plānošanu

(skatīt 2. attēlu).

2. attēls.

Stratēģiju atbalstošie politikas plānošanas dokumenti

Tā kā šobrīd Latvijas nacionāla līmeņa politikas plānošanas

dokumentos nav pietiekami izstrādāti OMA virzieni, kā arī trūkst

vienotas rīcībpolitikas SEG emisiju samazināšanai, Stratēģijā

apkopoti un papildināti nacionāla līmeņa politikas plānošanas

dokumentos, kā arī dažādu nozaru plānošanas dokumentos jau šobrīd

ietvertie attīstības virzieni OMA veicināšanai.