3. pants

1Stratēģijas sasaiste ar esošiem

2tiesību aktiem un politikas plānošanas dokumentiem

3Stratēģijas izstrādes nepieciešamība ir noteikta vairākos

4starptautiskos un ES līmeņa dokumentos un tā saturiski iekļauj

5nacionālos starpnozaru politikas plānošanas dokumentos ietvertās

6kompetences.

7• Starptautiskie dokumenti

8Konvencija uzsver SEG emisiju samazināšanas nepieciešamību,

9lai mazinātu cilvēka ietekmi uz klimata sistēmu un ļautu

10ekosistēmām pielāgoties klimata pārmaiņām.

11Parīzes nolīgums, kas tika pieņemts Konvencijas Līgumslēdzēju

12pušu konferences 21. sesijā Parīzē, Francijā nosaka, ka nolīguma

13dalībvalstīm ir jāizstrādā ilgtermiņa zemu SEG emisiju attīstības

14stratēģijas26.

152015. gadā ANO Ģenerālajā asamblejā pieņēma rezolūciju

16"Mūsu pasaules pārveidošana: ilgtspējīgas attīstības

17programma 2030. gadam" jeb Dienaskārtība 2030. Tā nosaka 17

18Ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM), lai pasaulē mazinātos

19nabadzība un pasaules attīstība būtu ilgtspējīga. Viens no tiem

20ir: "Veikt steidzamus pasākumus, lai cīnītos pret klimata

21pārmaiņām un to ietekmi."

22• Eiropas Savienības dokumenti

23Eiropadome 2019. gada 20. jūnija secinājumos27

24aicina ES Padomi un Eiropas Komisiju virzīt uz priekšu darbu pie

25ieviešamajiem nosacījumiem, stimuliem un veicinoša satvara, lai

26nodrošinātu tādu pāreju uz klimatneitrālu ES, kura saglabās

27Eiropas konkurētspēju, būs taisnīga un sociāli līdzsvarota, ņems

28vērā ES dalībvalstu apstākļus un respektēs ES dalībvalstu

29tiesības pašām lemt par savu energoresursu struktūru. Ārlietu

30Padomes 2019. gada 18. februāra secinājumos28 ir

31uzsvērts, ka klimata pārmaiņas ir tiešs un eksistenciāls drauds,

32kura sekas pasaule jau šobrīd piedzīvo, bet rīcība, lai to

33apturētu, joprojām ir nepietiekama.

34Stratēģijas izstrādi savos politikas dokumentos ES ir

35iekļāvusi atbilstoši starptautiskajiem dokumentiem. Jau Eiropas

36Parlamenta un Padomes regulas (ES) Nr. 525/201329 4.

37pants noteica, ka ES dalībvalstīm ir jāizstrādā nacionālās zemu

38oglekļa emisiju attīstības stratēģijas un jāziņo par izstrādes

39progresu sākot ar 2015. gadu, savukārt, regulā Nr. 2018/1999

40integrēti regulas (ES) Nr. 525/2013 noteikumi, kā arī noteikts,

41ka līdz 2020. gada 1. janvārim katrai ES dalībvalstij jāsagatavo

42un jāiesniedz Eiropas Komisijā sava ilgtermiņa OMA stratēģija

43līdz 2050. gadam.

44Nozīmīgs rīcībpolitiku kopums ES līmenī ir Klimata un

45enerģētikas politikas satvars laikposmam līdz 2030. gadam

46(Policy framework for climate and energy from 2020 to

472030), kurā ir ietverti ES kopējie un dalībvalstu SEG

48emisiju samazināšanas mērķi ES Emisiju tirdzniecības sistēmas un

49ne-ETS30 sektoriem, kā arī AER kopējā enerģijas gala

50patēriņā un energoefektivitātes mērķi. Latvijai, ieviešot

51Stratēģiju, ir jāņem vērā KEPS 2030 pakotnes ietvaros

52apstiprinātos ES tiesību aktus un Latvijai noteiktos mērķus (ETS

53(kopējs ES) un ne-ETS sektoriem (individuāls katrai ES

54dalībvalstij)).

55Papildus tam ES izstrādāti arī vairāki regulējuma kopumi

56(pakotnes), kurās ņemti vērā OMA principi, piemēram, Mobilitātes

57pakotne31, Aprites ekonomikas pakotne32, kā

58arī Rīcības plāns ilgtspējīgam finansējumam33 un Tīra

59enerģija visiem Eiropas iedzīvotājiem34.

60• Nacionālie politikas plānošanas dokumenti

61Nacionālā līmenī vispārīga ilgtspējīga un uz zemām SEG

62emisijām balstīta attīstība ir iekļauta arī Latvijas ilgtspējīgas

63attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam, kā arī citos Latvijas

64politikas plānošanas dokumentos, ietverot nozaru plānošanu

65(skatīt 2. attēlu).

662. attēls.

67Stratēģiju atbalstošie politikas plānošanas dokumenti

68Tā kā šobrīd Latvijas nacionāla līmeņa politikas plānošanas

69dokumentos nav pietiekami izstrādāti OMA virzieni, kā arī trūkst

70vienotas rīcībpolitikas SEG emisiju samazināšanai, Stratēģijā

71apkopoti un papildināti nacionāla līmeņa politikas plānošanas

72dokumentos, kā arī dažādu nozaru plānošanas dokumentos jau šobrīd

73ietvertie attīstības virzieni OMA veicināšanai.