4. pants

1Latvijas

2līdzšinējais progress virzībā uz klimatneitralitāti

34.1. SEG emisiju struktūra un

4dinamika (neiekļaujot ZIZIMM sektoru)

5SEG emisijas Latvijā rodas galvenokārt tādos tautsaimniecības

6sektoros kā enerģētika, transports, rūpnieciskie procesi un

7produktu izmantošana, lauksaimniecība un atkritumu

8apsaimniekošana (3. attēls). Zemes izmantošanas, zemes

9izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektors ne tikai kā SEG

10emisiju radītājs, bet arī CO2 piesaistes veicinātājs,

11ir aprakstīts 4.2. nodaļā.

123. attēls.

13Galvenie SEG emisiju avoti 2017. gadā35 (neiekļaujot

14ZIZIMM)

15Katrs no 3. attēlā norādītajiem sektoriem ietver arī sīkākas

16apakškategorijas, pēc kurām iespējams noteikt atbilstošas

17saimnieciskās darbības36, pēc tāda iedalījuma ir

18jāveic ikgadējā starptautiskā ziņošana par SEG emisijām.

19Saskaņā ar 2019. gadā iesniegto Latvijas SEG

20inventarizāciju37 Latvijas kopējās emisijas 2017. gadā

21(bez ZIZIMM sektora) ir 11 325 ktCO2ekv. Līdz ar to

22periodā no 1990. līdz 2017. gadam, valsts kopējās SEG emisijas,

23neskaitot ZIZIMM sektoru, samazinājušās par ~57 %. 2019. gada SEG

24prognozes (turpmāk - SEG prognozes) liecina, ka 2050. gadā,

25neskaitot ZIZIMM, iespējamais SEG samazinājums varētu būt 68

26%38 (salīdzinot ar 1990. gadu). SEG emisiju prognozēs

27uz 2050. gadu ir ņemta vērā tikai pašreizējā politika un

28pasākumi, un scenārijs paredz tikai pašreiz pieejamās komerciālās

29tehnoloģijas.

30Enerģētika39 ir lielākais SEG emisiju avots

31un radīja 34 % no kopējām 2017. gada emisijām (3. attēls).

32Enerģētikas sektorā tiek uzskaitītas emisijas no sadedzināšanas

33procesiem visās tautsaimniecības nozarēs. Lielāko daļu no

34emisijām rada enerģētikas nozares (publiskā elektroenerģijas un

35siltumenerģijas ražošana - 40%), tad seko komerciālais,

36institucionālais, mājsaimniecības, lauksaimniecības,

37mežsaimniecības un zivsaimniecības sektori (39 %), atlikušo daļu

38veido apstrādes rūpniecība un būvniecība, militārais transports

39un difūzās emisijas no naftas un dabasgāzes. Salīdzinot ar 1990.

40gadu emisiju apjomi ir samazinājušies visos enerģētikas nozares

41apakšsektoros, bet vislielākais samazinājums ir vērojams

42apstrādes rūpniecībā un būvniecībā (83 %), kā arī pakalpojumu,

43mājsaimniecības, lauksaimniecības, zivsaimniecības un

44mežsaimniecības sektoros (74 %). Enerģētikas sektora emisijas

45svārstās atkarībā no ekonomiskajām izmaiņām valstī un būtiski

46atšķirīgām ziemas vidējām temperatūrām. Būtisks faktors

47enerģētikas SEG emisiju samazinājumam kopējā bilancē ir

48energoefektivitāte, kurināmā nomaiņa no šķidrajiem un cietajiem

49kurināmajiem uz dabasgāzi, kā arī fosilo energoresursu aizstāšana

50ar biomasu un citiem AER veidiem. Svarīgi faktori energoresursu

51nomaiņai ir tā cena un pieejamība, kā arī valsts politika un

52pasākumi, tai skaitā atbalsta pasākumi.

53Kopējais siltumenerģijas patēriņš Latvijā no 1990. gada ir

54samazinājies. Lielākais siltumenerģijas patēriņa samazinājums ir

55attiecināms uz rūpnieciskās ražošanas uzņēmumiem40,

56daļēji attiecināms arī uz mājsaimniecībās īstenotajiem

57energoefektivitātes pasākumiem. Mājsaimniecībās patērētā enerģija

58veido līdz 40 % no visas energobilances, tādēļ ēku sektors ietver

59ievērojamu potenciālu kopējo energoefektivitātes mērķu

60sasniegšanā.

61Lai arī elektroenerģijas patēriņš, salīdzinot ar 1990. gadu,

62ir samazinājies, tomēr periodā no 2005. gada tas palielinās.

63Izmaiņas ir izskaidrojamas ar iedzīvotāju labklājības un dzīves

64līmeņa uzlabošanos, kā arī ar tehnoloģiju attīstību, arvien

65vairāk pakalpojumu sektorā un mājsaimniecībās izmantojot

66elektriskās un elektroniskās ierīces.

67Saražotās enerģijas apjoma samazinājums pārveidošanas sektorā

68ir skaidrojams ar saražotās elektroenerģijas pieaugumu HES un

69VES. Saražotā elektroenerģija 2017. gadā HES bija 4 381 GWh, VES

70saražotais elektroenerģijas apjoms 2017. gadā bija 150 GWh.

71Pārveidošanas sektorā pārsvarā izmanto dabasgāzi, kuras īpatsvars

72pakāpeniski samazinās: 2010. gadā - 81,0 %, 2016. gadā - 60,1 %

73un 2017. gadā - 53,7 %. Piecu gadu laikā pārveidošanas sektorā

74patērēto AER īpatsvars pieaudzis par 17,2 procentpunktiem un

752017. gadā sasniedza 45,9 %. Pēdējo piecu gadu laikā saražotā

76elektroenerģija biomasas (kurināmās koksnes) koģenerācijas

77stacijās un elektrostacijās pieauga no 215 līdz 525 GWh un

78biogāzes koģenerācijas stacijās no 288 līdz 405 GWh.

79Atbilstoši prognozēm enerģētikas sektora emisijas esošajā

80situācijā 2050. gadā samazināsies, ja salīdzina ar 2017. gadu,

81apmēram par 34 %, bet salīdzinot ar 1990. gadu tās samazināsies

82par 86 %.

83Transports41 ir otrais lielākais SEG emisiju

84avots un ir radījis 29 % no kopējām 2017. gada emisijām.

85Salīdzinot ar 1990. gadu emisiju apjomi transporta sektorā ir

86palielinājušies par 9,4 %.

87Lielākā daļa no transporta sektora SEG emisijām 2017. gadā ir

88radītas no autoceļa transporta (93,88 %), savukārt,

89autotransporta apakšsektorā lielākais emisiju radītājs pa

90transportlīdzekļu grupām ir pasažieru automašīnas, kam seko

91kravas transportlīdzekļi un autobusi. Dzelzceļš rada vien 5,5 %

92no kopējām transporta sektora emisijām, jūras transports - 0,48

93%, bet aviācija - 0,14 %.

94Kaut arī motorizēto transportlīdzekļu daudzums ir zemāks nekā

95vidēji OECD valstīs, kā arī iedzīvotāju skaits nākotnē visdrīzāk

96samazināsies, tomēr tiek prognozēts, ka motorizēto

97transportlīdzekļu skaits Latvijā pieaugs līdz ar iedzīvotāju

98dzīves līmeņa pieaugumu, kā arī pieaugošajām suburbanizācijas

99tendencēm. Saskaņā ar prognozēm sagaidāms, ka 2050. gadā emisijas

100transporta sektorā, attiecībā pret 2017. un 1990. gadu, kopumā

101samazināsies (attiecīgi par 53 % un 47 %).

102Rūpniecisko procesu un produktu izmantošanas

103sektorā42 tiek uzskaitītas emisijas, kas rodas no

104rūpnieciskajiem procesiem, no izejvielu izmantošanas

105rūpnieciskajā ražošanā, no ķīmisko vielu izmantošanas un kurināmā

106izmantošanas neenerģētiskām vajadzībām. 2017. gadā šajā sektorā

107tika radīti 6,5 % no kopējām Latvijas SEG emisijām. Lai gan

108emisiju apjoms ir salīdzinoši neliels, sākot ar 2009. gadu, tam

109ir tendence pieaugt. Kopumā lielākais SEG emisiju apjoms rodas no

110cementa, stikla un ķieģeļu ražošanas, veidojot 61 % no kopējām

111rūpniecisko procesu emisijām 2017. gadā. Lai gan fluorēto

112siltumnīcefekta gāzu (fluorētās gāzes43) daudzums

113valstī un emisiju apjomi no tām nav lieli (2017. gadā - 32 % no

114kopējām SEG emisijām rūpniecisko procesu un produktu izmantošanas

115sektorā un 2,1 % no Latvijas kopējām SEG emisijām), taču tām ir

116augsts globālās sasilšanas potenciāls, kas pat vairākus tūkstošus

117reižu pārsniedz CO2 globālās sasilšanas potenciālu.

118Kopš 1995. gada fluorēto gāzu emisijas ir ievērojami pieaugušas,

119jo tās sāka lietot ozona slāni noārdošo vielu aizstāšanai.

120Fluorēto gāzu lietošana palielinās arī saistībā ar pieaugošo

121pieprasījumu pēc gaisa kondicionēšanas iekārtām telpās un

122automašīnās, kā arī pieaugot iedzīvotāju labklājības un dzīves

123līmenim. Ņemot vērā paredzamo rūpniecības attīstības tendenci,

124šobrīd tiek prognozēts, ka turpināsies SEG emisiju pieaugums no

125rūpnieciskajiem procesiem, 2050. gadā radot 9 % SEG emisiju

126palielinājumu salīdzinot 2017. gadu un 22 % palielinājumu

127salīdzinot ar 1990. gadu.

128Lauksaimniecība44 ir trešais lielākais SEG

129emisiju avots, radot 24,6 % no kopējām Latvijas SEG emisijām

1302017. gadā. Šajā sektorā būtiskākās SEG emisijas rada

131lauksaimniecības zemju apstrāde (60,8 %) un lopkopība (31,2 %).

132Kopš 1990. gada SEG emisiju apjoms lauksaimniecības sektorā ir

133samazinājies par 50,5 %, galvenokārt tautsaimniecības

134pārstrukturēšanās, ražošanas apjoma samazināšanās lauku

135saimniecībās, kā arī lielsaimniecību sadalīšanās mazākās

136saimniecībās rezultātā. Emisiju daudzumu būtiski ietekmē

137lauksaimniecības dzīvnieku skaita svārstības un pielietotais

138slāpekļa minerālmēslu daudzums. Pēdējos gados ir vērojama

139lauksaimniecības sektora emisiju palielināšanās, galvenokārt no

140lauksaimniecības zemju apstrādes, palielinoties slāpekļa saturošu

141minerālmēslu izmantošanai.

142LIZ galvenie lietošanas veidi ir aramzeme, kā arī pļavas un

143ganības. Latvijā lielākās platībās (ha) aizņem graudaugu,

144lopbarības zaļbarības kultūru kā arī tehnisko kultūru

145audzēšana.

146Visvairāk nekoptu LIZ teritoriju ir Pierīgā un Austrumlatgalē,

147bet vismazāk - Zemgalē. 2017. gadā Latvijā graudaugu kopraža bija

1482,6 milj.t, kas ir par 42 % vairāk nekā pirms desmit gadiem.

149Graudu kopražas nozīmīgo pieaugumu galvenokārt ietekmēja ar

150graudaugiem apsēto platību pieaugums.

151Kopējā ar minerālmēsliem apstrādātā lauksaimniecības kultūru

152sējumu platība pieaug 2008.gadā - 51 %, 2010. gadā - 55%, bet

1532017. gadā tika mēslots 60 % visu sējumu platību.

154Prognozes liecina, ka turpmāk lauksaimniecības sektora

155emisijas palielināsies. 2050. gadā par attiecīgi ~15 %

156salīdzinājumā ar 2017. gadu un 43 % pret 1990. gadu.

157Atkritumu apsaimniekošanas sektors45 rada

158apmēram 5 % no kopējām 2017. gada emisijām. Lielākā daļa emisijas

159rodas no atkritumu noglabāšanas izgāztuvēs (71 %) un no

160notekūdeņiem (20 %), atlikusī daļa - atkritumu kompostēšanas un

161sadedzināšanas (8 %). Salīdzinājumā ar 1990. gadu SEG emisijas no

162atkritumu sektora ir samazinājušās par 19,2 %. Sektorā ir

163vērojamas emisiju svārstības, kas izskaidrojamas ar ekonomiskās

164situācijas izmaiņām valstī.

165Prognozes liecina, ka līdz 2050. gadam SEG emisijas no

166atkritumu apsaimniekošanas sektora sasniegs apmēram 58 %

167samazinājumu, ja salīdzina ar 2017. gadu un 66 % samazinājumu,

168salīdzinot ar 1990. gadu.

1694.2. ZIZIMM sektora neto emisijas -

170struktūra un dinamika

171Atšķirībā no citiem sektoriem, ZIZIMM sektorā rodas ne tikai

172SEG emisijas, bet veidojas arī CO2 piesaiste

173(fotosintēzes procesā dzīvajā koksnes biomasā piesaistītais

174atmosfēras ogleklis). ZIZIMM sektors ietver sešas zemes

175kategorijas: meža zeme, aramzeme, zālāji, apdzīvotas vietas,

176mitrāji un citas zemes. Stratēģijas tvērums attiecas uz visu

177ZIZIMM sektoru, nevis tikai atsevišķām kategorijām.

178Kopējo SEG bilanci veido minēto ZIZIMM sektora kategoriju SEG

179emisiju summa. Laika periodā no 1990. līdz 2013. gadam kopējās

180SEG emisijas ZIZIMM sektorā bija mazākas nekā CO2

181piesaiste. Tomēr sākot no 2010. gada vērojams SEG emisiju

182pieaugums ZIZIMM sektorā, turklāt arī turpmāk (līdz 2050. gadam)

183prognozēts, ka SEG emisijas ZIZIMM sektorā pārsniegs piesaisti.

184Lielākās SEG emisiju un CO2 piesaistes izmaiņas ir

185kategorijā "Meža zemes" (skat.4. attēlā).

186Galvenais cēlonis CO2 piesaistes kritumam un SEG

187emisiju pieaugumam ZIZIMM sektorā ir ciršanas vecumu sasniegušu

188un pārsniegušu audžu īpatsvara palielināšanās, kas veicinājusi

189mežizstrādes apjoma kāpumu un ar koku dabisko atmirumu saistīto

190emisiju palielināšanos. Tāpat nozīmīgs faktors ir atmežošana,

191būvējot jaunus infrastruktūras objektus. Mežaudžu vecumstruktūrā

192pēdējās desmitgadēs Latvijā visām galvenajām koku sugām, jo

193sevišķi lapkoku audzēs, ir palielinājies saimnieciskās

194izmantošanas vecumu sasniegušo un pāraugušo mežaudžu īpatsvars.

195Šādās mežaudzēs palēninās oglekļa uzkrāšanās dzīvajā biomasā un

196pieaug CO2 emisijas, mineralizējoties nedzīvajā koksnē

197uzkrātajam ogleklim, kā rezultātā SEG emisijas var pārsniegt

198oglekļa piesaisti kokaugu biomasā.

1994. attēls.

200Latvijas ZIZIMM sektora SEG emisijas un piesaiste (kt

201CO2 ekv.)46

202SEG emisijas no aramzemēm un zālājiem kopš 1990. gada

203samazinās. SEG emisiju samazinājums aramzemēs galvenokārt tiek

204saistīts ar organisko augšņu mineralizāciju, aramzemju

205transformāciju par zālājiem un apmežošanu.

206Lielākais SEG emisiju apjoms zālājos veidojas organiskajās

207augsnēs. Organiskajās augsnēs aramzemēs un zālājos būtiskas

208CO2 un N2O emisijas veidojas, neatkarīgi no

209apsaimniekošanas paņēmiena, savukārt minerālaugsnēs, oglekļa

210uzkrājums pieaug vai samazinās zemes izmantošanas veida vai

211apsaimniekošanas paņēmiena maiņas rezultātā.

212SEG emisijas, kas veidojas kūdras ieguves teritorijās un

213emisijas, kas rodas, izmantojot kūdru dārzkopībā, tiek novērtētas

214Mitrzemju kategorijā. Saskaņā ar 2019. gada SEG inventarizāciju

215emisijas no mitrzemēm laika posmā no 1990. gada līdz 2017. gadam

216ir pieaugušas un SEG prognozes liecina par SEG emisiju

217palielinājumu arī nākotnē, palielinoties kūdras ieguves apjomam

218un izstrādāto kūdras lauku platībai.

2194.3. Latvijas kopējā virzība uz

220klimatneitralitāti

221Iepriekšējās apakšnodaļās apskatīta esošā situācija attiecībā

222uz pirmajiem diviem Stratēģijas mērķiem, kas attiecas uz SEG

223emisiju samazināšanu (neiekļaujot ZIZIMM sektoru) un neto

224emisijas tikai ZIZIMM sektorā. Tomēr tā kā klimatneitralitātes

225mērķis iekļauj sevī visu sektoru kopējo sniegumu, šajā

226apakšnodaļā apkopota informācija par līdzšinējo ikgadējo neto SEG

227emisiju bilanci, kā arī prognozes, ja tiks īstenoti tikai šobrīd

228paredzētie pasākumi, iekļaujot visus sektorus, tajā skaitā arī

229ZIZIMM.

230Latvijas kopējās SEG emisijas (iekļaujot ZIZIMM sektoru) 2017.

231gadā ir 9 618 ktCO2ekv47. Periodā no 1990.

232līdz 2017. gadam, valsts kopējās SEG emisijas samazinājušās par ~

23342 %. 2050. gadā, prognozētais (tikai ar pašreizējo politiku un

234pasākumiem SEG emisiju samazināšanai) SEG emisiju samazinājums

235~17%48 salīdzinot ar 1990. gadu (5. attēls).

2365. attēls. Latvijas

237kopējais SEG emisiju apjoms (līdz 2017. gadam) un prognoze

238(2018.-2050. gadam) scenārijā "ar esošajiem pasākumiem"

239(1990. - 2050. gads)49

2405. attēlā ar vertikālo līniju nodalīta informācija par esošo

241situāciju no nākotnes prognozēm.

242Pēc sākotnējām indikatīvām prognozēm50 noteiktais

243SEG emisiju daudzums, kas 2050.gadā būs jākompensē ar piesaisti,

244ir ~ 3,6 milj.t CO2 ekv.