4. pants

Latvijas

līdzšinējais progress virzībā uz klimatneitralitāti

4.1. SEG emisiju struktūra un

dinamika (neiekļaujot ZIZIMM sektoru)

SEG emisijas Latvijā rodas galvenokārt tādos tautsaimniecības

sektoros kā enerģētika, transports, rūpnieciskie procesi un

produktu izmantošana, lauksaimniecība un atkritumu

apsaimniekošana (3. attēls). Zemes izmantošanas, zemes

izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektors ne tikai kā SEG

emisiju radītājs, bet arī CO2 piesaistes veicinātājs,

ir aprakstīts 4.2. nodaļā.

3. attēls.

Galvenie SEG emisiju avoti 2017. gadā35 (neiekļaujot

ZIZIMM)

Katrs no 3. attēlā norādītajiem sektoriem ietver arī sīkākas

apakškategorijas, pēc kurām iespējams noteikt atbilstošas

saimnieciskās darbības36, pēc tāda iedalījuma ir

jāveic ikgadējā starptautiskā ziņošana par SEG emisijām.

Saskaņā ar 2019. gadā iesniegto Latvijas SEG

inventarizāciju37 Latvijas kopējās emisijas 2017. gadā

(bez ZIZIMM sektora) ir 11 325 ktCO2ekv. Līdz ar to

periodā no 1990. līdz 2017. gadam, valsts kopējās SEG emisijas,

neskaitot ZIZIMM sektoru, samazinājušās par ~57 %. 2019. gada SEG

prognozes (turpmāk - SEG prognozes) liecina, ka 2050. gadā,

neskaitot ZIZIMM, iespējamais SEG samazinājums varētu būt 68

%38 (salīdzinot ar 1990. gadu). SEG emisiju prognozēs

uz 2050. gadu ir ņemta vērā tikai pašreizējā politika un

pasākumi, un scenārijs paredz tikai pašreiz pieejamās komerciālās

tehnoloģijas.

Enerģētika39 ir lielākais SEG emisiju avots

un radīja 34 % no kopējām 2017. gada emisijām (3. attēls).

Enerģētikas sektorā tiek uzskaitītas emisijas no sadedzināšanas

procesiem visās tautsaimniecības nozarēs. Lielāko daļu no

emisijām rada enerģētikas nozares (publiskā elektroenerģijas un

siltumenerģijas ražošana - 40%), tad seko komerciālais,

institucionālais, mājsaimniecības, lauksaimniecības,

mežsaimniecības un zivsaimniecības sektori (39 %), atlikušo daļu

veido apstrādes rūpniecība un būvniecība, militārais transports

un difūzās emisijas no naftas un dabasgāzes. Salīdzinot ar 1990.

gadu emisiju apjomi ir samazinājušies visos enerģētikas nozares

apakšsektoros, bet vislielākais samazinājums ir vērojams

apstrādes rūpniecībā un būvniecībā (83 %), kā arī pakalpojumu,

mājsaimniecības, lauksaimniecības, zivsaimniecības un

mežsaimniecības sektoros (74 %). Enerģētikas sektora emisijas

svārstās atkarībā no ekonomiskajām izmaiņām valstī un būtiski

atšķirīgām ziemas vidējām temperatūrām. Būtisks faktors

enerģētikas SEG emisiju samazinājumam kopējā bilancē ir

energoefektivitāte, kurināmā nomaiņa no šķidrajiem un cietajiem

kurināmajiem uz dabasgāzi, kā arī fosilo energoresursu aizstāšana

ar biomasu un citiem AER veidiem. Svarīgi faktori energoresursu

nomaiņai ir tā cena un pieejamība, kā arī valsts politika un

pasākumi, tai skaitā atbalsta pasākumi.

Kopējais siltumenerģijas patēriņš Latvijā no 1990. gada ir

samazinājies. Lielākais siltumenerģijas patēriņa samazinājums ir

attiecināms uz rūpnieciskās ražošanas uzņēmumiem40,

daļēji attiecināms arī uz mājsaimniecībās īstenotajiem

energoefektivitātes pasākumiem. Mājsaimniecībās patērētā enerģija

veido līdz 40 % no visas energobilances, tādēļ ēku sektors ietver

ievērojamu potenciālu kopējo energoefektivitātes mērķu

sasniegšanā.

Lai arī elektroenerģijas patēriņš, salīdzinot ar 1990. gadu,

ir samazinājies, tomēr periodā no 2005. gada tas palielinās.

Izmaiņas ir izskaidrojamas ar iedzīvotāju labklājības un dzīves

līmeņa uzlabošanos, kā arī ar tehnoloģiju attīstību, arvien

vairāk pakalpojumu sektorā un mājsaimniecībās izmantojot

elektriskās un elektroniskās ierīces.

Saražotās enerģijas apjoma samazinājums pārveidošanas sektorā

ir skaidrojams ar saražotās elektroenerģijas pieaugumu HES un

VES. Saražotā elektroenerģija 2017. gadā HES bija 4 381 GWh, VES

saražotais elektroenerģijas apjoms 2017. gadā bija 150 GWh.

Pārveidošanas sektorā pārsvarā izmanto dabasgāzi, kuras īpatsvars

pakāpeniski samazinās: 2010. gadā - 81,0 %, 2016. gadā - 60,1 %

un 2017. gadā - 53,7 %. Piecu gadu laikā pārveidošanas sektorā

patērēto AER īpatsvars pieaudzis par 17,2 procentpunktiem un

2017. gadā sasniedza 45,9 %. Pēdējo piecu gadu laikā saražotā

elektroenerģija biomasas (kurināmās koksnes) koģenerācijas

stacijās un elektrostacijās pieauga no 215 līdz 525 GWh un

biogāzes koģenerācijas stacijās no 288 līdz 405 GWh.

Atbilstoši prognozēm enerģētikas sektora emisijas esošajā

situācijā 2050. gadā samazināsies, ja salīdzina ar 2017. gadu,

apmēram par 34 %, bet salīdzinot ar 1990. gadu tās samazināsies

par 86 %.

Transports41 ir otrais lielākais SEG emisiju

avots un ir radījis 29 % no kopējām 2017. gada emisijām.

Salīdzinot ar 1990. gadu emisiju apjomi transporta sektorā ir

palielinājušies par 9,4 %.

Lielākā daļa no transporta sektora SEG emisijām 2017. gadā ir

radītas no autoceļa transporta (93,88 %), savukārt,

autotransporta apakšsektorā lielākais emisiju radītājs pa

transportlīdzekļu grupām ir pasažieru automašīnas, kam seko

kravas transportlīdzekļi un autobusi. Dzelzceļš rada vien 5,5 %

no kopējām transporta sektora emisijām, jūras transports - 0,48

%, bet aviācija - 0,14 %.

Kaut arī motorizēto transportlīdzekļu daudzums ir zemāks nekā

vidēji OECD valstīs, kā arī iedzīvotāju skaits nākotnē visdrīzāk

samazināsies, tomēr tiek prognozēts, ka motorizēto

transportlīdzekļu skaits Latvijā pieaugs līdz ar iedzīvotāju

dzīves līmeņa pieaugumu, kā arī pieaugošajām suburbanizācijas

tendencēm. Saskaņā ar prognozēm sagaidāms, ka 2050. gadā emisijas

transporta sektorā, attiecībā pret 2017. un 1990. gadu, kopumā

samazināsies (attiecīgi par 53 % un 47 %).

Rūpniecisko procesu un produktu izmantošanas

sektorā42 tiek uzskaitītas emisijas, kas rodas no

rūpnieciskajiem procesiem, no izejvielu izmantošanas

rūpnieciskajā ražošanā, no ķīmisko vielu izmantošanas un kurināmā

izmantošanas neenerģētiskām vajadzībām. 2017. gadā šajā sektorā

tika radīti 6,5 % no kopējām Latvijas SEG emisijām. Lai gan

emisiju apjoms ir salīdzinoši neliels, sākot ar 2009. gadu, tam

ir tendence pieaugt. Kopumā lielākais SEG emisiju apjoms rodas no

cementa, stikla un ķieģeļu ražošanas, veidojot 61 % no kopējām

rūpniecisko procesu emisijām 2017. gadā. Lai gan fluorēto

siltumnīcefekta gāzu (fluorētās gāzes43) daudzums

valstī un emisiju apjomi no tām nav lieli (2017. gadā - 32 % no

kopējām SEG emisijām rūpniecisko procesu un produktu izmantošanas

sektorā un 2,1 % no Latvijas kopējām SEG emisijām), taču tām ir

augsts globālās sasilšanas potenciāls, kas pat vairākus tūkstošus

reižu pārsniedz CO2 globālās sasilšanas potenciālu.

Kopš 1995. gada fluorēto gāzu emisijas ir ievērojami pieaugušas,

jo tās sāka lietot ozona slāni noārdošo vielu aizstāšanai.

Fluorēto gāzu lietošana palielinās arī saistībā ar pieaugošo

pieprasījumu pēc gaisa kondicionēšanas iekārtām telpās un

automašīnās, kā arī pieaugot iedzīvotāju labklājības un dzīves

līmenim. Ņemot vērā paredzamo rūpniecības attīstības tendenci,

šobrīd tiek prognozēts, ka turpināsies SEG emisiju pieaugums no

rūpnieciskajiem procesiem, 2050. gadā radot 9 % SEG emisiju

palielinājumu salīdzinot 2017. gadu un 22 % palielinājumu

salīdzinot ar 1990. gadu.

Lauksaimniecība44 ir trešais lielākais SEG

emisiju avots, radot 24,6 % no kopējām Latvijas SEG emisijām

2017. gadā. Šajā sektorā būtiskākās SEG emisijas rada

lauksaimniecības zemju apstrāde (60,8 %) un lopkopība (31,2 %).

Kopš 1990. gada SEG emisiju apjoms lauksaimniecības sektorā ir

samazinājies par 50,5 %, galvenokārt tautsaimniecības

pārstrukturēšanās, ražošanas apjoma samazināšanās lauku

saimniecībās, kā arī lielsaimniecību sadalīšanās mazākās

saimniecībās rezultātā. Emisiju daudzumu būtiski ietekmē

lauksaimniecības dzīvnieku skaita svārstības un pielietotais

slāpekļa minerālmēslu daudzums. Pēdējos gados ir vērojama

lauksaimniecības sektora emisiju palielināšanās, galvenokārt no

lauksaimniecības zemju apstrādes, palielinoties slāpekļa saturošu

minerālmēslu izmantošanai.

LIZ galvenie lietošanas veidi ir aramzeme, kā arī pļavas un

ganības. Latvijā lielākās platībās (ha) aizņem graudaugu,

lopbarības zaļbarības kultūru kā arī tehnisko kultūru

audzēšana.

Visvairāk nekoptu LIZ teritoriju ir Pierīgā un Austrumlatgalē,

bet vismazāk - Zemgalē. 2017. gadā Latvijā graudaugu kopraža bija

2,6 milj.t, kas ir par 42 % vairāk nekā pirms desmit gadiem.

Graudu kopražas nozīmīgo pieaugumu galvenokārt ietekmēja ar

graudaugiem apsēto platību pieaugums.

Kopējā ar minerālmēsliem apstrādātā lauksaimniecības kultūru

sējumu platība pieaug 2008.gadā - 51 %, 2010. gadā - 55%, bet

2017. gadā tika mēslots 60 % visu sējumu platību.

Prognozes liecina, ka turpmāk lauksaimniecības sektora

emisijas palielināsies. 2050. gadā par attiecīgi ~15 %

salīdzinājumā ar 2017. gadu un 43 % pret 1990. gadu.

Atkritumu apsaimniekošanas sektors45 rada

apmēram 5 % no kopējām 2017. gada emisijām. Lielākā daļa emisijas

rodas no atkritumu noglabāšanas izgāztuvēs (71 %) un no

notekūdeņiem (20 %), atlikusī daļa - atkritumu kompostēšanas un

sadedzināšanas (8 %). Salīdzinājumā ar 1990. gadu SEG emisijas no

atkritumu sektora ir samazinājušās par 19,2 %. Sektorā ir

vērojamas emisiju svārstības, kas izskaidrojamas ar ekonomiskās

situācijas izmaiņām valstī.

Prognozes liecina, ka līdz 2050. gadam SEG emisijas no

atkritumu apsaimniekošanas sektora sasniegs apmēram 58 %

samazinājumu, ja salīdzina ar 2017. gadu un 66 % samazinājumu,

salīdzinot ar 1990. gadu.

4.2. ZIZIMM sektora neto emisijas -

struktūra un dinamika

Atšķirībā no citiem sektoriem, ZIZIMM sektorā rodas ne tikai

SEG emisijas, bet veidojas arī CO2 piesaiste

(fotosintēzes procesā dzīvajā koksnes biomasā piesaistītais

atmosfēras ogleklis). ZIZIMM sektors ietver sešas zemes

kategorijas: meža zeme, aramzeme, zālāji, apdzīvotas vietas,

mitrāji un citas zemes. Stratēģijas tvērums attiecas uz visu

ZIZIMM sektoru, nevis tikai atsevišķām kategorijām.

Kopējo SEG bilanci veido minēto ZIZIMM sektora kategoriju SEG

emisiju summa. Laika periodā no 1990. līdz 2013. gadam kopējās

SEG emisijas ZIZIMM sektorā bija mazākas nekā CO2

piesaiste. Tomēr sākot no 2010. gada vērojams SEG emisiju

pieaugums ZIZIMM sektorā, turklāt arī turpmāk (līdz 2050. gadam)

prognozēts, ka SEG emisijas ZIZIMM sektorā pārsniegs piesaisti.

Lielākās SEG emisiju un CO2 piesaistes izmaiņas ir

kategorijā "Meža zemes" (skat.4. attēlā).

Galvenais cēlonis CO2 piesaistes kritumam un SEG

emisiju pieaugumam ZIZIMM sektorā ir ciršanas vecumu sasniegušu

un pārsniegušu audžu īpatsvara palielināšanās, kas veicinājusi

mežizstrādes apjoma kāpumu un ar koku dabisko atmirumu saistīto

emisiju palielināšanos. Tāpat nozīmīgs faktors ir atmežošana,

būvējot jaunus infrastruktūras objektus. Mežaudžu vecumstruktūrā

pēdējās desmitgadēs Latvijā visām galvenajām koku sugām, jo

sevišķi lapkoku audzēs, ir palielinājies saimnieciskās

izmantošanas vecumu sasniegušo un pāraugušo mežaudžu īpatsvars.

Šādās mežaudzēs palēninās oglekļa uzkrāšanās dzīvajā biomasā un

pieaug CO2 emisijas, mineralizējoties nedzīvajā koksnē

uzkrātajam ogleklim, kā rezultātā SEG emisijas var pārsniegt

oglekļa piesaisti kokaugu biomasā.

4. attēls.

Latvijas ZIZIMM sektora SEG emisijas un piesaiste (kt

CO2 ekv.)46

SEG emisijas no aramzemēm un zālājiem kopš 1990. gada

samazinās. SEG emisiju samazinājums aramzemēs galvenokārt tiek

saistīts ar organisko augšņu mineralizāciju, aramzemju

transformāciju par zālājiem un apmežošanu.

Lielākais SEG emisiju apjoms zālājos veidojas organiskajās

augsnēs. Organiskajās augsnēs aramzemēs un zālājos būtiskas

CO2 un N2O emisijas veidojas, neatkarīgi no

apsaimniekošanas paņēmiena, savukārt minerālaugsnēs, oglekļa

uzkrājums pieaug vai samazinās zemes izmantošanas veida vai

apsaimniekošanas paņēmiena maiņas rezultātā.

SEG emisijas, kas veidojas kūdras ieguves teritorijās un

emisijas, kas rodas, izmantojot kūdru dārzkopībā, tiek novērtētas

Mitrzemju kategorijā. Saskaņā ar 2019. gada SEG inventarizāciju

emisijas no mitrzemēm laika posmā no 1990. gada līdz 2017. gadam

ir pieaugušas un SEG prognozes liecina par SEG emisiju

palielinājumu arī nākotnē, palielinoties kūdras ieguves apjomam

un izstrādāto kūdras lauku platībai.

4.3. Latvijas kopējā virzība uz

klimatneitralitāti

Iepriekšējās apakšnodaļās apskatīta esošā situācija attiecībā

uz pirmajiem diviem Stratēģijas mērķiem, kas attiecas uz SEG

emisiju samazināšanu (neiekļaujot ZIZIMM sektoru) un neto

emisijas tikai ZIZIMM sektorā. Tomēr tā kā klimatneitralitātes

mērķis iekļauj sevī visu sektoru kopējo sniegumu, šajā

apakšnodaļā apkopota informācija par līdzšinējo ikgadējo neto SEG

emisiju bilanci, kā arī prognozes, ja tiks īstenoti tikai šobrīd

paredzētie pasākumi, iekļaujot visus sektorus, tajā skaitā arī

ZIZIMM.

Latvijas kopējās SEG emisijas (iekļaujot ZIZIMM sektoru) 2017.

gadā ir 9 618 ktCO2ekv47. Periodā no 1990.

līdz 2017. gadam, valsts kopējās SEG emisijas samazinājušās par ~

42 %. 2050. gadā, prognozētais (tikai ar pašreizējo politiku un

pasākumiem SEG emisiju samazināšanai) SEG emisiju samazinājums

~17%48 salīdzinot ar 1990. gadu (5. attēls).

5. attēls. Latvijas

kopējais SEG emisiju apjoms (līdz 2017. gadam) un prognoze

(2018.-2050. gadam) scenārijā "ar esošajiem pasākumiem"

(1990. - 2050. gads)49

5. attēlā ar vertikālo līniju nodalīta informācija par esošo

situāciju no nākotnes prognozēm.

Pēc sākotnējām indikatīvām prognozēm50 noteiktais

SEG emisiju daudzums, kas 2050.gadā būs jākompensē ar piesaisti,

ir ~ 3,6 milj.t CO2 ekv.