5. pants

1Latvijas SEG emisiju rašanās

2apjoma būtiskākie ietekmējošie faktori dažādos tautsaimniecības

3sektoros

4Esošai Latvijas tautsaimniecības struktūrai raksturīgs, ka

5Latvijas ne-ETS emisijas veido ļoti augstu īpatsvaru (~80 % no

6kopējām valsts emisijām). Tā kā vidēji ES valstīs ne-ETS

7īpatsvars veido 60 %, Latvijā ir otrs augstākais ne-ETS emisiju

8īpatsvars starp ES valstīm. Tas nozīmē, ka Latvijā ir ievērojami

9augstāks to emisiju īpatsvars, kuru mazināšanai nepieciešama

10aktīvāka valsts politika un iesaiste, jo tās netiek regulētas ar

11ES ETS.

125.1. Inovāciju potenciāls

13Inovāciju attīstība ir viena no valsts ekonomikas prioritātēm,

14kas gan vidējā, gan ilgākā termiņā nodrošinās straujāku Latvijas

15tautsaimniecības izaugsmi un būs par pamatu produktivitātes un

16pievienotās vērtības produktu pieaugumam.

17Latvijā šobrīd ir zems inovāciju attīstības līmenis, tomēr

18vērojama izaugsme, ko radījušas Latvijas veiktās iniciatīvas

19inovācijas vides attīstībā, īpaši atbalstot uzņēmumus inovatīvu

20produktu un pakalpojumu ieviešanā, kā arī jaunas ražošanas

21infrastruktūras iegādē.

22Latvija Eiropas inovācijas rezultātu un Reģionālās inovācijas

23rezultātu pārskatos ir iekļauta "vidējo inovatoru"

24valstu grupā, ierindota 24. vietā 28 valstu konkurencē,

25saglabājot nemainīgu pozīciju, salīdzinot ar 2017. un 2018. gada

26pārskata rezultātiem. Tomēr Latvijā vērojama trešā augstākā

27izaugsme ES, pieaugot sniegumam reitingā51 par 17,7

28procentpunktiem. Latvijai ir salīdzinoši zemas investīcijas

29privātā sektora pētniecības un attīstības aktivitātēm, kā arī

30zems jaunu doktorantūras studiju beidzēju skaits.

315.2. Enerģētika

32Būtiski SEG emisijas ietekmējoši faktori ir ēku

33energoefektivitātes rādītāji, enerģētiskā drošība vietējo

34energoresursu izmantošanas kontekstā. Tāpat, īstenojot OMA

35enerģētikas sektorā, jāņem vērā tādi izaicinājumi kā gaisa

36kvalitātes nepasliktināšanās cietās biomasas izmantošanā lokālos

37siltumapgādes risinājumos, ne-emisiju AER tehnoloģiju veidu

38izmantošanas potenciāls, kā arī jaunu tehnoloģiju attiecībā uz

39oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas ieviešanas izvērtēšanu.

40• Energoefektivitāte ēkās

41Ēku fonds52 Latvijā kopumā ietver 1,37 milj. ēkas

42ar kopējo platību 204,7 milj. m2 - dzīvojamās ēkās

43(pēc platības 45%) un nedzīvojamās ēkās, t.sk. ražošanas ēkas

44(pēc platības 55%).

45Lielākā daļa no Latvijas dzīvojamā fonda pārsniedz 25 gadu

46vecumu (tikai 10-15% no visām dzīvojamām ēkām ir uzceltas pēdējo

4710 - 15 gadu laikā), turklāt lielākais iedzīvotāju īpatsvars

48dzīvo daudzdzīvokļu ēkās ar zemu energoefektivitāti (vairums

49neatjaunoto ēku atbilstoši ēku klasifikācijas prasībām šobrīd

50atbilst E un F klasei). Dzīvojamo ēku energoefektivitātes

51rādītāju uzlabošana samazinās arī nabadzības risku, piemēram,

522018. gadā 7,5 % no mājsaimniecībām nenodrošināja pilnvērtīgu

53siltumapgādi (rādītājs divtik augstāks nekā citās Ziemeļeiropas

54valstīs).

55Valsts ēkās visbūtiskākais siltumenerģijas patēriņš vērojams

56drošības un sociālajā sfērā, īpaši reģionos, kur salīdzinoši ar

57pārējiem reģioniem koncentrēti cietumi un sociālās iestādes.

58Ēkas, kas celtas pirms II pasaules kara, galvenokārt atrodas

59pilsētbūvniecības pieminekļu teritorijā vai arī arhitektūras

60pieminekļu teritorijā, šādās ēkās energoefektivitātes pasākumu

61īstenošanā jārēķinās ar lielākiem finanšu ieguldījumiem.

62• Enerģētiskā drošība

63Latvijas energoatkarības rādītājs 1990. gadā bija ~89%, bet

642017. gadā tas bija jau ievērojami zemāks - 43%.

65Latvijas primāro energoresursu patēriņu nodrošinošie vietējie

66energoresursi vienlaikus ir arī AER - biomasa (t.sk. koksne un

67salmi), ūdens, vējš, saule, atkritumu poligonu un notekūdeņu

68attīrīšanas iekārtu gāzes, biogāze, kā arī ģeotermālā enerģija un

69hidrotermālā enerģija, savukārt, importētie energoresursi -

70naftas produkti, dabasgāze, akmeņogles - ir fosilie

71energoresursi. Līdz ar to AER izmantošanas veicināšana turpinās

72samazināt Latvijas atkarību no fosilo energoresursu importa, kā

73arī paaugstinās valsts enerģētisko drošību.

74• Gaisa kvalitātes aspekts

75Kopš Latvijas iestāšanās ES, ir būtiski palielinājusies cietās

76biomasas izmantošana sadedzināšanas iekārtās. Sākot ar 2012.

77gadu, biomasas izmantošanas īpatsvars kopējā patēriņā pārsniedz

78dabasgāzes izmantošanu. Šobrīd viens no galvenajiem enerģētikas

79sektora OMA nodrošinātājiem ir biomasa - malka, koksnes atlikumi,

80koksnes briketes, šķelda, granulas, kā arī bioetanols,

81biodīzeļdegviela, atkritumu poligonu un notekūdeņu attīrīšanas

82iekārtu gāzes un biogāze.

83Tā kā atsevišķās zonās Rīgā jau šobrīd konstatēts paaugstināts

84gaisa piesārņojums, izaicinājums, it īpaši pilsētvidē, ir tāda

85AER izmantošana lokālajos siltumapgādes risinājumos, kas nerada

86negatīvu ietekmi uz gaisa kvalitāti, piemēram, izmantojot

87ne-emisiju tehnoloģijas vai arī dūmgāzu attīrīšanas filtrus

88(īpaši attiecībā uz cieto izkliedēto daļiņu emisijām).

89• Ne-emisiju AER tehnoloģiju veidu izmantošana

90Kā papildus risinājums šim izaicinājumam ir ne-emisiju AER

91(saules, vēja, ūdens, ģeotermālā enerģija un hidrotermālā

92enerģija) īpatsvara palielināšana.

93AER ražošanas un izmantošanas īpatsvaram elektroenerģijā ir

94tendence palielināties 54,58 % (2017. gadā), tomēr tādi AER kā

95ūdens vai vēja enerģija 2017. gadā bija tikai 8,5 % no kopējo

96primāro energoresursu patēriņa, bet šis īpatsvars ir

97palielinājies (salīdzinājumam 1990. gadā - 5,2 %).

98Latvijas vidējo un mazo upju teorētiskā hidroenerģijas resursu

99ieguve ir 900 GWh elektroenerģijas gadā. Mazo upju hidroenerģijas

100resursi līdz šim apgūti tikai 70 GWh, kas ir 23 % - 28 % no

101agrāko ūdensdzirnavu un bijušo mazo HES potenciālās jaudas.

102Vienlaikus gan jāņem vērā, ka potenciālo hidroenerģijas resursu

103apgūšana pieļaujama, tikai ņemot vērā vides un dabas aizsardzības

104mērķus, izvērtējot un novēršot vai mazinot iespējamo negatīvo

105ietekmi uz dabiskajām ekosistēmām, migrējošajām zivīm un

106bioloģisko daudzveidību). Elektroenerģijas izstrādes daudzums

107Latvijā ir lielā mērā atkarīgs no Daugavas caurteces, kas

108atkarīga no nokrišņu daudzuma attiecīgajā gadā. Daugavas kaskāde

109- Rīgas HES, Ķeguma HES un Pļaviņu HES nodrošina vidēji 40 % no

110Latvijā patērētās elektroenerģijas.

111Vēja energoresursu sadalījums Latvijā ir izteikti

112nevienmērīgs. Latvijas teritorijas iekšienē labvēlīgi vēja

113enerģijai ir tie rajoni, kur vējš veidojas paaugstinājuma

114rezultātā. Latvijā vislielākais vēja ātrums ir Baltijas jūras

115piekrastē un Rīgas jūras līča rietumu piekrastē, tās ziemeļu

116daļā.

1172017. gadā no saules saražotā elektroenerģija ir aptuveni 330

118MWh, kas ir nepilni 0,002% no kopējās galalietotājiem piegādātās

119elektroenerģijas.

120Īpaši nozīmīga ir nacionāla līmeņa AER projektu, tādu kā vēja

121parku būvniecība vai lielo pilsētu siltumenerģijas apgādes

122uzņēmumu fosilo energoresursu nomaiņas uz AER, īstenošana.

1235.3. Transports

124Attiecībā uz SEG emisijām transporta sektorā Latvijai

125raksturīgi faktori ir autoparka struktūra, automašīnu izvēle un

126lietošanas paradumi.

127• Esošā autoparka struktūra

128Latvijā gandrīz 80 % no transportlīdzekļiem ir vecāki par

129desmit gadiem.

130Dīzeļdegvielas automašīnu skaits no 2010. līdz 2017. gadam

131pieaudzis no vienas trešdaļas līdz vairāk nekā pusei no visiem

132transportlīdzekļiem. Intensīva autosatiksme, kurā kā degviela

133dominē fosilie energoresursi, rada ne tikai SEG emisijas, bet arī

134negatīvi ietekmē arī gaisa kvalitāti, it īpaši pilsētvidē, kur

135paaugstināta NO2 koncentrācija ir indikators, kas

136liecina par transportlīdzekļu radīto piesārņojumu. Kaut arī

137jaunās Latvijā reģistrētās automašīnas rada mazākas emisijas,

138tomēr Latvija joprojām ir otrajā vietā ES pēc oglekļa intensīvāko

139automašīnu lietošanas.

140Pēdējos gados ir vērojama tendence, ka samazinājušies

141pasažieru pārvadājumi sabiedriskajā transportā, cilvēkiem tā

142vietā izvēloties personīgos transportlīdzekļus.

143• Alternatīvo transportlīdzekļu uzpildes infrastruktūras

144pieejamība

145Latvijā valsts mēroga publiskā ātrās uzlādes tīkla pirmā kārta

146noslēdzās 2018. gadā un otrā kārta plānota 2020. gadā. Kopumā

147līdz 2021. gada beigām plānots53 uzstādīt 150

148elektroautomobiļu ātrās uzlādes stacijas, uzstādot tās uz TEN-T

149ceļus savienojošiem reģionālajiem ceļiem un apdzīvotās vietās ar

150iedzīvotāju skaitu virs 5000.

151Latvijā (uz 2019. gadu) nebija reģistrēts neviens ūdeņradi kā

152degvielu izmantojošs vieglais transportlīdzeklis, kā arī Latvijā

153nav pieejamas publiskas ūdeņraža uzpildes vietas.

154Latvijā (2019. gadā) atklāta viena publiski pieejama CNG

155uzpildes stacija (Jēkabpilī), un plānots atvērt vēl divas Rīgā.

156CNG infrastruktūrā dabasgāzes vietā var tikt ievadīts

157biometāns.

158• Automašīnu izvēle un lietošanas paradumi

159SEG emisijas var mazināt arī izvēloties automašīnu veidu, kas

160piemērotas plānotajam izmantošanas veidam, piemēram, neizvēloties

161automašīnas ar lielu motora tilpumu (apvidus automašīnas)

162braukšanai pilsētvidē. Papildus SEG un piesārņojošo vielu

163emisijas gaisā rodas autovadītāju izvēlētā braukšanas stila un

164arī nepilnīgas automobiļu tehniskās apkopes dēļ (piemēram, vai

165izpūtējs aprīkots ar kvēpu filtru un vai tas tiek pareizi apkopts

166un ekspluatēts).

1675.4. Lauksaimniecība un zemes

168izmantošana

169Lauksaimniecības un zemes izmantošanas, zemes izmantošanas

170maiņas un mežsaimniecības sektorā saistībā ar SEG emisijām un

171CO2 piesaisti nozīmīgi faktori ir minerālmēslu

172lietošana, liels organisko augšņu īpatsvars Latvijas teritorijā,

173kā arī mežainums.

174• Slāpekļa minerālmēslu izmantošana lauksaimniecības zemju

175apstrādē

176Kopējā ar minerālmēsliem apstrādātā lauksaimniecības kultūru

177sējumu platība pieaug (2008. gadā - 51 %, 2010. gadā - 55%, bet

1782017. gadā tika mēslots 60 % visu sējumu platību). Pēdējā

179desmitgadē minerālmēslojums uz 1 ha sējumu kopplatības visām

180lauksaimniecības kultūrām (pārrēķinot 100 % augu barības vielās)

181ir pieaugusi no 74 kg/ha uz 110 kg/ha. Joprojām plaši tiek

182izmantoti vienkāršie slāpekļa minerālmēsli, jo to cenas ir

183ievērojami zemākas nekā kompleksajiem minerālmēsliem.

184Vislielākais minerālmēslu daudzums uz vienu sējuma ha izlietots

185tehnisko kultūru un graudaugu sējumiem, bet ievērojami mazāk -

186atklāta lauka dārzeņu un kartupeļu audzēšanā.

187• Augsnes struktūra/sastāvs - organiskās augsnes

188Organiskās augsnes Latvijā ir veidojušās galvenokārt augsnēs

189ar augstu mitruma līmeni. Pārvēršot mitrzemes, kas satur biezu

190organiskās vielas slāni, par lauksaimniecībā izmantojamu zemi,

191paaugstinātas augsnes mineralizācijas ietekmē palielinās

192dislāpekļa oksīda (N2O) emisijas.

193Nelielās platībās šādas augsnes ir visā Latvijas teritorijā un

194lielākā vai mazākā mērā skar 48 % saimniecību. Kopumā organisko

195augšņu kvalitatīvais vērtējums ballēs ir zemāks nekā vidēji

196valstī, kas ietekmē ražības rādītājus. Neizmantotās

197lauksaimniecībā izmantojamās organiskās augsnes 1 ha rada tikpat

198daudz SEG emisiju, cik šobrīd vidēji 10 lauksaimniecības

199produkciju ražojošie minerālaugsnes ha54.

200• Mežu platība

201Salīdzinot ar 20. gs. pirmo pusi, kad mežainums Latvijā bija

20223 %, laika gaitā līdz mūsdienām55 tas ir dubultojies

203un sasniedzis gandrīz 53 % (aizņem 92 % no kopējās meža

204zemes56, 3 575 tūkstoši ha, no kuriem meža platība bez

205saimnieciskās darbības ierobežojumiem - 2 193 tūkst. ha). Meža

206platību pieaugums prognozējams arī turpmāk, jo turpinās

207lauksaimniecībā neizmantoto zemju dabiska aizaugšana, kā arī to

208apmežošana. Ikgadējais kopējais koksnes krājas pieaugums pēc

209pašreizējiem aprēķiniem ir ~ 26 milj. m3 gadā.

210Izcirstā platība pēdējā desmitgadē - 2007. - 2017. gadā ir

211samazinājusies no 138 tūkst. ha līdz 94 tūkst.ha.

212Koksnes resursi Latvijā tiek iegūti, lai ražotu un eksportētu

213dažādus koksnes produktus (koksne un tās izstrādājumi, koka

214mēbeles, koka būvkonstrukcijas, papīra un kartona izstrādājumi),

215bet koksnes blakusprodukti no koksnes pārstrādes un

216mežsaimniecības procesiem tiek izmantoti kā energoresurss.

2175.5. Resursu izmantošana

218Attiecībā uz resursu izmantošanu būtiski faktori ir

219bioekonomikas potenciāls, resursu izmantošanas efektivitāte,

220mājsaimniecību patēriņa paradumi, rūpniecisko ražošanas izejvielu

221izmantošana, kā arī atkritumu apsaimniekošana.

222• Bioekonomikas potenciāla attīstīšana

223Bioekonomika nodrošina integrētu pieeju uz zināšanām balstītas

224ekonomiskās izaugsmes, sociālās labklājības un vides aizsardzības

225iekļaušanai lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā,

226ievērojot aprites ekonomikas pamatprincipus, efektīvāku dabas

227resursu izmantošanu. Daži no iespējamajiem bioekonomikas

228attīstības virzieniem ir atkritumu apjoma samazināšana pārstrādē

229un fosilo resursu aizstāšana ar bioresursiem, tostarp bioloģiski

230noārdāmo materiālu izmantošana. Latvijas ekonomika lielā mērā ir

231atkarīga no neatjaunojamiem fosilajiem resursiem, un tas skar ne

232tikai ekonomisko, bet arī vides un valsts drošības aspektu.

233Viens no principiem bioekonomikas nozaru attīstībā ir

234ražošanas un SEG emisiju atsaiste ilgtermiņā (samazinās SEG

235emisijas uz vienu saražotās produkcijas vienību). Meža

236apsaimniekošanā ir būtiska ilgtermiņa rīcība SEG emisiju un

237CO2 piesaistes optimizēšanai nākotnē.

238Latvija ir bagāta ar koksnes resursiem. Koksnes produkcija ir

239viena no ZIZIMM sektora kategorijām, kas piesaista CO2

240emisijas. Vienlaikus ar tiekšanos uz klimatneitralitāti iespējams

241veicināt un sasniegt arī bioekonomikas mērķu izpildi, piemēram,

242attīstot koksnes resursu izmantošanuproduktu ar augstu pievienoto

243vērtību ražošanai, t.sk., arī eksporta vajadzībām.

244• Mājsaimniecību patēriņa paradumi

245Mājsaimniecību patēriņa paradumi lielā mērā veicina SEG

246emisiju palielināšanos, jo, uzlabojoties ekonomiskajai

247labklājībai, iedzīvotāju prasības pēc komforta paaugstinās.

248Turpinot īstenot konvencionālu ekonomisko attīstību (t.i.,

249neievērojot OMA principus un netiecoties uz klimatneitralitāti,

250līdz ar iedzīvotāju ekonomiskās labklājības paaugstināšanos,

251palielināsies arī energoresursu patēriņš, fluorēto gāzu, kas tiek

252izmantotas, kā aukstumaģents saldēšanas un gaisa kondicionēšanas

253iekārtās, apjoms, kā arī radīto atkritumu apjoms.

2546. attēls. Iekšzemes

255resursu57 patēriņš (pavisam)

256Latvijā58, tūkst. t.

257Mājsaimniecību patēriņa līmenis visstraujāk pieauga pēc

258pievienošanās ES 2004. gadā, augstāko līmeni sasniedzot 2008.

259gadā. Patēriņa izdevumu pieaugumu pārtrauca ekonomiskā krīze, kad

2602009. un 2010. gadā mājsaimniecību ekonomiskie resursi strauji

261samazinājās. Ar 2011. gadu patēriņa izdevumi atkal pakāpeniski

262palielinājās, kas saistīts gan ar iedzīvotāju ienākumu līmeņa

263pieaugumu, gan ar strauju patēriņa cenu līmeņa kāpumu.

264Pieaug ne tikai patēriņa izdevumu apjoms, bet arī mainās to

265struktūra, pamazām tuvojoties tādai, kāda tā ir valstīs ar

266augstāku dzīves līmeni. To lielā mērā veicinājis gan algu

267pieaugums, gan plašais līzinga preču un kredītresursu

268piedāvājums, kā rezultātā daļa mājsaimniecību uzņēmās

269kredītsaistības patēriņa preču un pakalpojumu iegādei.

270• Resursu izmantošanas efektivitāte

271Kopš 2009. gada otrās puses ražošanas apjomi apstrādes

272rūpniecībā ir auguši. Atjaunojoties ekonomikas izaugsmei,

273apstrādes rūpniecības pieauguma tempi ir straujāki nekā kopējā

274tautsaimniecības izaugsme un pašreiz tas ir galvenais

275tautsaimniecības izaugsmes virzītājs.

276Pieaugošais materiālu patēriņš ietekmē klimata pārmaiņas,

277galvenokārt caur pieaugošu enerģijas patēriņu, kas nepieciešams

278šo materiālu ieguvei, izmantošanai, transportēšanai un

279noglabāšanai. Vienlaikus pieejamo materiālo resursu un izejvielu

280apjomi sarūk un kļūst arvien dārgāki. Savukārt ražošanā un

281sadzīvē tiek radīti arvien vairāk atkritumi, kuru apsaimniekošana

282prasa arvien lielākus ieguldījumus.

283Materiālu patēriņa pieauguma tendences ir vērojamas arī

284Latvijā un tās ir cieši saistītas ar ekonomiskās labklājības

285rādītājiem. Palielinājusies arī kopējā tautsaimniecībā ieejošo

286resursu plūsma - iekšzemes patēriņš (skat. 6. attēlu), ko veido

287ne tikai iekšzemē iegūtie resursi (atņemot eksportu), bet arī

288importētie resursi (to apjoms svārstās ap 10 % kopējā

289plūsmā).

290• Rūpnieciskās ražošanas izejvielu izmantošana

291Latvijā ir salīdzinoši maz lielo rūpnieciskās ražošanas

292uzņēmumu.

293Latvijas SEG emisiju bilancē lielu daļu veido oglekļa bagātu

294izejvielu (karbonāti) apdedzināšana vai kausēšana cementa, kaļķa,

295ķieģeļu, dzelzs un stikla izstrādājumu ražošanā. Šo izstrādājumu

296ražošanā tiek izmantotas tādas vietējās izejvielas, kā dolomīts,

297kaļķakmens vai māls, no kura apdedzināšanas iegūst nepieciešamo

298rūpniecisko produkciju. Dzelzs izstrādājumu ražošanā gala

299produkcijas bagātināšanai ar oglekli izmanto arī metāllūžņus un

300karburizatorus (karbonātu izcelsmes izejvielas metālizstrādājumu

301kvalitātes uzlabošanai).

302Daļa no Latvijas uzņēmumiem, kuri savā ražošanā izmanto

303karbonātus, ir veikuši tehnoloģiju un izmantoto izejvielu nomaiņu

304uz enerģiju un emisiju efektīvākām tehnoloģijām, tādējādi

305sniedzot savu ieguldījumu virzībai uz klimatneitralitāti.

306Latvija ir vienā no pēdējām vietām visā ES ekonomikas telpā

307pēc ražošanas efektivitātes rādītājiem gan primārajā

308lauksaimniecības un zivju ražošanā, gan tālākajā pārstrādes ķēdē

309līdz produkta nonākšanai pie gala patērētāja.

310Resursu, kuru izmantošana rada SEG emisijas, izmantojuma

311samazinājums pēdējās desmitgadēs noticis tieši rūpnieciskās

312ražošanas pārtraukšanas dēļ.

313• CO2 emisiju uzglabāšanas un izmantošanas

314tehnoloģiju ieviešana

315Virzībā uz pilnīgu dekarbonizāciju papildus dabiskām oglekļa

316piesaistītājsistēm un uzkrājsistēmām, rūpniecības sektorā (īpaši,

317cementa un ķīmisko vielu ražošanas nozarēs, kur nav pieejamas

318tiešas emisiju samazināšanas metodes vai tehnoloģisku īpatnību

319dēļ nav iespējams aizstāt fosilos energoresursus) nākotnē

320iespējams attīstīt arī oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas (CCS),

321kā arī oglekļa uztveršanas un izmantošanas (CCU)

322tehnoloģijas.

323Līdz šim, nosakot potenciālās ģeoloģiskās uzglabāšanas vietas

324Latvijā, un veicot izmaksu modelēšanu, tika secināts, ka

325CO2 uzglabāšanas (CCS) vietu izveides efektivitāte ir

326pārāk zema un šāds risinājums šobrīd nebūtu ekonomiski pamatots.

327Tomēr nepieciešams turpināt izpēti par CCS tehnoloģiju

328piemērotību un ekonomisko pamatotību dažādos rūpnieciskos

329procesos.

330Savukārt, CCU tehnoloģijas paredz uztvertā oglekļa pārstrādi

331turpmākai izmantošanai, piemēram, plastmasas, betona vai

332degvielas ražošanā. CCU oglekļa mazināšanas potenciāls ir

333jānovērtē visā dzīves ciklā.

334• Ķīmisko vielu un saldēšanas aģentu patēriņš

335Lai gan saldēšanas aģentu (fluorēto gāzu) daudzums valstī un

336SEG emisiju apjomi nav lieli, taču šīm gāzēm ir ļoti augsts

337globālās sasilšanas potenciāls.

338Pieaugot iedzīvotāju dzīves līmenim un labklājībai, kā arī

339palielinoties pakalpojumu sektora nozīmīgumam valsts ekonomikā

340(īpaši vairumtirdzniecībai un mazumtirdzniecībai), paredzams, ka

341arī saldēšanas aģentu patēriņš pieaugs (mājsaimniecību patēriņa

342tendences rāda, ka mājsaimniecībās stabili pieaug ledusskapju,

343gaisa kondicionieru, kā arī privāto automašīnu skaits).

344• Atkritumu apsaimniekošana

345Atkritumu radīšana ir cieši saistīta ar patēriņa apmēriem.

346Atkritumu apsaimniekošanas politika jāskata tikai

347resursefektivitātes un aprites ekonomikas kontekstā, jo materiālu

348novēršana no kļūšanas par atkritumiem (nokļūšanas atkritumu

349statusā) novērsīs arī nepieciešamību patērēt jaunus resursus.

350Līdz ar to atkritumi nav tikai vides problēma, bet arī zaudējums

351ekonomikai.

352Katrs Latvijas iedzīvotājs 2017. gadā radīja vidēji 438 kg

353sadzīves atkritumu, kas ir par 49 kilogramiem mazāk, nekā vidēji

354gadā saražo ES - 28 iedzīvotājs. Tomēr salīdzinoši ar 1995. gadu

355radītais vidējais sadzīves atkritumu daudzums uz vienu

356iedzīvotāju Latvijā ir palielinājies par 65,7 %, kas ir lielākais

357pieaugums ES šajā laika periodā. Apglabāto sadzīves atkritumu

358daudzumam ir stabila tendence samazināties, jo pieaug pārstrādāto

359atkritumu daudzums.

3605.6. Pašvaldību loma un

361pilsētvide

362Pašvaldībām, veicot esošos normatīvajos aktos noteiktos

363pienākumus, ir izšķiroša loma valsts virzībā uz

364klimatneitralitāti. Vairums (2018. gadā - 68%) iedzīvotāju

365Latvijā dzīvo pilsētās, bet vēl lielāks īpatsvars strādā

366pilsētās.

367• Pilsēta kā "superpatērētājs"

368Tā kā pilsētām raksturīgs lielāks iedzīvotāju blīvums un

369augstāka ekonomiskā aktivitāte, pilsētu iedzīvotāji ir arī

370lielākie patērētāji - vairums transporta tiek izmantots pilsētās,

371vairums enerģijas tiek patērēts pilsētās, vairums produktu un

372pakalpojumu tiek iegādāti un/vai patērēti pilsētās, arī vairums

373atkritumu tiek radīti pilsētās.

374• Pašvaldības aptver visus iedzīvotājus un esošās

375pašvaldību funkcijas ietver būtisku potenciālu

376klimatneitralitātes sasniegšanai

377Pašvaldībām ir liels potenciāls ietekmēt enerģētikas un

378transporta sektoru ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā, jo

379pašvaldībām noteiktās autonomās funkcijas jau ietver tādus

380pienākumus kā siltumapgādes, ūdensapgādes, kanalizācijas, un

381sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, sabiedriskā transporta

382organizēšanu, teritorijas attīstības plānošanu un zemes

383izmantošanas un apbūves kārtības noteikšanu, kā arī publiskai

384lietošanai paredzēto teritoriju apgaismošanu, zaļo zonu

385ierīkošanu un uzturēšanu.

386Pašvaldību kā enerģijas patērētāju loma ir saistīta ar

387pašvaldības ēku apsaimniekošanu, komunālo pakalpojumu (ielu

388apgaisme, ūdens padeve, kanalizācija u.tml.) nodrošināšanu.

389Attiecībā uz transporta sektoru pašvaldības veic sabiedriskā

390transporta, dienesta automašīnu, sabiedrisko pakalpojumu

391koordinēšanu un nodrošināšanu. Pašvaldības izstrādā teritorijas

392attīstības plānošanas dokumentus, t.sk. ilgtspējīgas attīstības

393stratēģiju,teritorijas plānojumu, attīstības programmu.

394Teritorijas plānošanas ietvaros pašvaldība plāno gan apbūves

395teritorijas, gan publisko ārtelpu, gan transporta infrastruktūru,

396t.sk. ielu un ceļu tīklu, ietves un gājēju celiņus, veloceliņus.

397Motivējošu ietekmi radošās aktivitātes ir iedzīvotāju izpratnes

398līmeņa paaugstināšanu veicinoši pasākumi, kā arī sabiedrības

399iesaistīšana enerģijas un klimata politikas izstrādē un pastāvīga

400iedzīvotāju informēšana par sasniedzamajiem mērķiem un panākto

401virzību to sasniegšanā.

402• Pašvaldību līmenis - nozīmīgs atjaunojamo energoresursu

403veicināšanas pasākumiem

404Pašvaldību līmeņa lēmumi spēj ietekmēt visus enerģijas gala

405patēriņa sektorus, t.sk. nodrošināt vistiešāko saikni ar

406individuālajām mājsaimniecībām, kas ir viena no lielākajām un

407prioritārākajām mērķgrupām energoefektivitātes un klimata mērķu

408sasniegšanā. Ikvienā mājsaimniecībā tiek risināti aktuāli

409siltumapgādes un elektroapgādes jautājumi. Tieši pašvaldību

410līmenis ir tas, kurā vislabāk iespējams ņemt vērā vietējo

411problemātiku un specifiku, piemēram, sabiedrības noskaņojumu, un

412izvēlēties piemērotākos veidus un stratēģiju problēmu risināšanai

413un integrētā veidā veicināt SEG emisiju samazināšanu.

414• Pilsētvide - vairāk pakļauta klimata pārmaiņu

415riskiem

416Pilsētvide ir vairāk pakļauta klimata pārmaiņu riskiem nekā

417lauku apgabali. Pilsētas biežāk pakļautas tādiem klimata pārmaiņu

418riskiem kā plūdi, jūras līmeņa celšanās, karstuma viļņi, dzeramā

419ūdens nepietiekamība, sausums, ekstrēmi nokrišņi un

420vētras59.

421• Pašvaldību savstarpēja sadarbība

422Būtiska ir arī pašvaldību savstarpējā sadarbība, kādu piedāvā

423dažādas vietējās (nacionālās) un starptautiskās iniciatīvas, kas

424balstās uz konceptu "pašvaldības mācās no pašvaldībām",

425piemēram, "Pilsētas mēru pakts enerģētikas un klimata

426jomā". Šī iniciatīva tika aizsākta pirms 10 gadiem, un

427izrādījusies veiksmīga. Tā strauji paplašinās gan ģeogrāfiski (tā

428vairs nav tikai ES ietvaros), gan arī tematiski (sākotnēji

429orientējās uz pašvaldību enerģētikas stratēģiju izstrādi, bet

430laika gaitā pievienojies arī pielāgošanās klimata pārmaiņām

431koncepts, kā arī kompaktas pilsētas koncepts).