6. pants

1Iespējamie risinājumi oglekļa

2mazietilpīgas attīstības nodrošināšanai

3Turpmāk sniegta vīzija, kā Latvija 2050. gadā ir attīstījusies

4katrā no sektoriem. Lai aptvertu jomas, sektorus, kuros

5potenciāli var veikt izmaiņas un būtiskus uzlabojumus ar mērķi

6sasniegt klimatneitralitāti un ilgtspējīgu nozaru attīstību,

7Stratēģija paredz šādu iedalījumu - enerģētika, transports, zemes

8apsaimniekošana, patēriņš un ražošana. Savukārt, pētniecība un

9inovācijas, visaptveroša energoefektivitāte un risinājumi

10pašvaldībām un pilsētvidei ir vispārīgi un paredz horizontālu

11iekļaušanu visos tautsaimniecības sektoros.

126.1. Pētniecība un inovācijas

13oglekļa mazietilpīgās tehnoloģijās

14Pētniecības un inovāciju attīstība ir sniegusi būtisku

15ieguldījumu Stratēģijas īstenošanā. Ir mobilizētas nepieciešamās

16finanses, izveidots stabils, globāli konkurētspējīgs pētniecībā

17nodarbināto cilvēkkapitāls, t.sk. attīstīta sistēma zināšanu un

18tehnoloģiju pārnesei uz visām tautsaimniecības nozarēm. OMA

19principi tiek integrēti visos pētījumos, īpaši saistībā ar jaunu

20tehnoloģiju izstrādi.

21Inovāciju veicināšanā ir izvirzīti ambiciozi mērķi un notiek

22plaša starpnozaru sadarbība, vienā sektorā pastāvoši risinājumi

23spēj kalpot cita sektora attīstībai.

24Pētniecības un OMA iniciatīvas spēj piesaistīt lielas privātā

25sektora investīcijas.

26• Oglekļa mazietilpīgas attīstības principi ir integrēti

27visos valsts finansētajos pētījumos

28Klimatneitralitātes sasniegšanai Latvijā tiek nodrošināts

29stabils finansējums pētījumiem, oglekļa mazietilpīgu tehnoloģisku

30risinājumu meklēšanai un komercializēšanai. Īstenojot pētījumus,

31tiek bagātināta Latvijas kopējā zināšanu bāze, radīti zināšanu

32ietilpīgi, inovatīvi produkti un pakalpojumi ar augstu pievienoto

33vērtību un eksporta potenciālu. Visas tautsaimniecības nozares

34proaktīvi iesaistās un sniedz ieguldījumu efektīvāko risinājumu

35meklēšanā SEG emisiju un enerģijas patēriņa samazināšanai, kā arī

36efektivitātes palielināšanai. Valsts atbalsta programmas

37pētniecībā paredz definēt pētījuma attīstības virzību,

38prioritārās nozares, kurās ir potenciālais ieguvums attiecībā uz

39klimatneitralitātes sasniegšanu. Tiek attīstītas inovatīvas

40idejas resursu patēriņa jaunu, alternatīvu materiālu un

41tehnoloģiju izmantošanas iespēju palielināšanai, radītas darba

42vietas, radīti produkti un pakalpojumi ar augstāku gan

43ekonomisko, gan ekoloģisko, gan sociālo pievienoto vērtību,

44nodrošinot Stratēģijas mērķu sasniegšanu pēc iespējas ātrāk.

45• Pētniecības un inovācijas attīstībai, jaunu un uzlabotu

46tehnoloģiju un procesu izstrādei tiek sekmīgi piesaistītas

47investīcijas

48Ir nodrošināts pietiekams finansējums ne tikai no valsts

49budžeta, bet tiek regulāri piesaistīts un efektīvi izlietots arī

50ES un cits starptautiska mēroga ārējais finansējums pētījumiem un

51zinātnes attīstībai, kā arī privātais finansējums. Dažādu nozaru

52rīcībpolitiku pasākumi pētniecības un inovācijas attīstībai ir

53savstarpēji integrēti. Latvijas pārstāvji ir aktīvi un uzticami

54sadarbības partneri starptautiskos konsorcijos un regulāri, ar

55izcilām sekmēm piedalās dažādu starptautisko pētījumu programmu

56īstenošanā.

57Latvijā ir augsts pētniecības rezultātu komercializācijas

58potenciāls un mehānismi - novatoriskas idejas, metodes un

59tehnoloģijas, kas sekmē Stratēģijas mērķu īstenošanu, tiek

60testētas un ieviestas praksē jau agrīnā to attīstības stadijā,

61sekmējot eksportējamu ilgtspējīgu produktu un tehnoloģiju

62ražošanu, attīstot starptautiski konkurētspējīgus

63pakalpojumus.

64• Sasniegts augsts pētniecības rezultātu komercializācijas

65un konkurētspējas līmenis

66Pēc tehnoloģiju tirgus izpētes un tirgus perspektīvu

67izvērtējuma pētniecība un inovācijas tiek attīstītas perspektīvās

68nišās un rezultāti tiek plaši komercializēti un nonāk līdz

69tirgum, stimulējot produktivitātes celšanos visās

70tautsaimniecības nozarēs, tajā pašā laikā sniedzot ieguldījumu

71SEG emisiju apjoma samazināšanā. Īpaši tiek atbalstīti biznesa

72inkubatori, kas veicina Stratēģijas mērķu sasniegšanu.

73Latvijas uzņēmumi ir pielāgojušies pasaules tirgus tendencēm

74un sekmīgi darbojas tehnoloģiju attīstības un ražošanas nišās,

75nodrošinot stabilu eksporta apjoma pieaugumu.

76• Uzlabojumi resursu efektivitātē sniedz iespēju izaugsmei

77caur eko-inovācijām un "zaļajām" darbavietām

78Efektīvāka resursu izmantošana un piesārņojuma mazināšana ir

79nozīmīgs ekonomiskās izaugsmes dzinējspēks.

80OMA paver iespēju arī jauniem ekonomikas attīstības

81virzieniem, jo potenciāli ļauj radīt jaunus nodarbinātības

82sektorus, kas nodarbojas ar videi draudzīgo tehnoloģiju ieviešanu

83un apkalpošanu (t.s. "zaļās" darbavietas).

84"Zaļo" tehnoloģiju un inovāciju tirgū Latvijas

85uzņēmumi sekmīgi izmanto globalizācijas sniegtās iespējas.

86• Labi attīstīts pētniecības cilvēkkapitāls,

87infrastruktūras koplietošanas un sadarbības kultūra

88Ir izveidots stabils, globāli konkurētspējīgs pētniecības

89cilvēkkapitāls ar pietiekamu kapacitāti un konkurētspējīgu

90atalgojumu. Ir labi attīstīta pētniecības un inovāciju

91infrastruktūra, t.sk. moderni aprīkotu laboratoriju tīkls

92tehnoloģiskas ievirzes projektu īstenošanai, un mehānismi tās

93koplietošanai nacionālā un starptautiskā mērogā. Zinātniskās

94institūcijas (augstskolas un zinātniskie institūti) darbojas kā

95jaunu ideju un zināšanu radīšanas centri un zināšanu, prasmju un

96kompetenču pārneses centri. Vienlaikus zinātniskās institūcijas

97piedāvā pētniecības un inovāciju infrastruktūras pieejamību

98dažādu pētniecisku, tehnisku vai konsultatīvu pakalpojumu

99veidā.

100Zinātnisko institūciju, valsts pārvaldes un pašvaldību

101institūciju un uzņēmējdarbības sektora pētnieciskie mērķi ir

102savstarpēji koordinēti un tiek īstenoti cieši un sadarbojoties

103visām pusēm, tajā skaitā iesaistot sabiedrību. Sadarbība

104pētniecībā un inovācijā ir attīstīta gan Latvijas, gan Baltijas

105valstu, gan Baltijas jūras reģiona valstu mērogā.

106Pētniecības un inovācijas pienesums rīcībpolitiku, sabiedrības

107un kopējo Latvijas valsts attīstības mērķu sasniegšanā visās

108tautsaimniecības nozarēs ir savstarpēji integrēts un papildinošs.

109Pētniecībā un attīstībā veidojas spēcīgi tehnoloģiju pārneses

110centri, kas veicina komunikāciju, stimulējot kopējos un privātā

111sektora ieguldījumus pētniecībā un attīstībā. Ir labi attīstīta

112zināšanu un tehnoloģiju pārneses sistēma, kas sekmē gan

113publiskas, gan privātas pētniecības rezultātu

114komercializāciju.

115Valsts sniedz būtisku ieguldījumu iedzīvotāju prasmju un

116kompetenču attīstībā darbam ar inovatīvām tehnoloģijām un spējai

117pielāgoties darba tirgus un sociālās vides prasībām. Jaunu

118tehnoloģiju ieviešana un atbalsts tiek savienots ar mācību

119materiālu satura atjaunināšanu un pielāgošanu aktuālajai

120situācijai.

121Zinātniskās organizācijas strādā ciešā sadarbībā ar

122industriju, industrijas pieprasījums pētījumiem pēc zinātnisko

123organizāciju pakalpojumiem ir augsts. Tiek pētītas savstarpējās

124sadarbības iespējas veidojot klasterus, kā arī industriālās

125simbiozes iespējas ražošanas uzņēmumu vidū.

126• Radīta plaša, ērti pieejama un praktiski izmantojamu

127zināšanu bāze, kas sekmē SEG emisiju samazināšanu un

128CO2 emisiju piesaistes nodrošināšanu

129Ir izveidotas un efektīvi darbojas atvērtās zinātnes

130platformas, kas nodrošina atvērto pieeju gan pētījumu datiem, gan

131rezultātiem, kas izmantojami pētījumu un inovāciju veicināšanai,

132attīstībai un sekmības monitoringam, kā arī rīcībpolitiku

133izstrādei un politisko lēmumu pieņemšanas procesā. Informācija un

134dati ir viegli atrodami, pārskatāmi, savstarpēji savietojami un

135izmantojami. Ir izveidota ērti lietojama datu bāze vai vairākas

136savstarpēji koordinētas datubāzes ar regulāru informācijas

137sinhronizēšanu, atjaunošanu un apmaiņu, kur tiek apkopota

138informācija par labo praksi tehnoloģiju ieviešanā, pētījumiem,

139metodēm un citu noderīgu pieredzi. Iegūtās zināšanas un prasmes

140tiek veiksmīgi pārnestas uz tautsaimniecības nozarēm. Pētniecības

141un inovācijas rezultāti (produkti, pakalpojumi, procesu

142jauninājumi un metodes) tiek ātri un efektīvi popularizēti

143sabiedrībā un tiek veicināta jauno zināšanu un tehnoloģiju

144absorbcija.

1456.2. Visaptveroša

146energoefektivitāte

147Energoefektivitātes paaugstināšana un horizontālā principa

148"energoefektivitāte pirmajā vietā" īstenošana ir viens

149no Latvijas ilgtspējīgas enerģētikas galvenajiem faktoriem, jo

150tas samazina pieprasījumu pēc enerģijas ražošanas dažādās

151tautsaimniecības nozarēs, kā arī mājsaimniecībās.

152Ņemot vērā to, ka viens no lielākajiem enerģijas gala

153patērētājiem Latvijā ir mājsaimniecības, šajā sektorā arī

154iespējams panākt ievērojamāko enerģijas ietaupījumu, uzlabojot

155esošo ēku energoefektivitāti, ieviešot jaunas, stingrākas

156tehniskās prasības jaunu ēku būvniecībai un izmantojot

157energoefektīvas iekārtas.

158Viens no pielietotajiem risinājumiem ir energomarķējums

159(vizuāla metode sabiedrības informēšanai) un ekodizains (preču un

160pakalpojumu izstrāde, ņemot vērā to ilgtspēju un ietekmes uz vidi

161samazināšanu). Energomarķējuma un ekodizaina nosacījumi ierobežo

162energoneefektīvu produktu un iekārtu ražošanu un laišanu

163tirgū.

164• Princips "energoefektivitāte pirmajā vietā"

165tiek ieviests un īstenots visaptveroši

166Pirms tautsaimniecības nozaru attīstības plānošanas, politiku

167noteikšanas un investīciju lēmumu apstiprināšanas tiek izvērtēts,

168vai izvēlēta efektīvākā, ilgtermiņā lielāko enerģijas

169galapatēriņa ietaupījumu nesošā konkrētās politikas īstenošanas

170alternatīva.

171Princips "energoefektivitāte pirmajā vietā" tiek

172piemērots arī ES un publisko fondu finansējuma apguves

173nosacījumos.

174• Visu jaunu ēku būvniecība atbilst nulles60

175enerģijas patēriņa ēku prasībām

176Ir radīta iedzīvotāju izpratne par nulles enerģijas patēriņa

177ēku priekšrocībām gan enerģijas taupīšanas, gan labvēlīga

178iekštelpu mikroklimata nodrošināšanā.

179Jaunu ēku būvniecībā tiek piemērotas stingras

180energoefektivitātes prasības. Līdz 2050. gadam ir nodrošināts, ka

181visas jaunās ēkas tiek būvētas kā nulles enerģijas patēriņa

182ēkas.

183Nulles enerģijas patēriņa ēku būvniecībā uzmanība ir pievērsta

184arī plānošanai attiecībā uz ēku novietojumu, izmantotajiem

185materiāliem un ēkas iekšējiem inženiertīkliem.

186• Visu ēku atjaunošana un pārbūve atbilst nulles enerģijas

187patēriņa vai gandrīz nulles enerģijas patēriņa ēku

188prasībām

189Emisiju samazināšana nav iedomājama bez uzlabojumiem esošo ēku

190energoefektivitātē, reizē arī saglabājot vēsturiskās vērtības.

191Ēku atjaunošana un pārbūve tiek veikta kvalitatīvi, izmantojot

192ilgtspējīgus materiālus un efektīvas tehnoloģijas un metodes.

193Visas esošās ēkas ir atjaunotas vai pārbūvētas atbilstoši

194energoefektivitātes standartiem. Tā kā viens no lielākajiem

195līdzšinējiem izaicinājumiem visaptverošai ēku atjaunošanai, ir

196finansējuma ierobežotība, ir rasti papildus finanšu instrumenti

197(piemēram, skat. 7.2. nodaļu).

198• Ražošanas procesi ir energoefektīvi

199Energoefektīvi un resursefektīvi ražošanas procesi nodrošina

200Latvijas konkurētspēju pasaulē, piedāvājot preces un pakalpojumus

201par konkurētspējīgām cenām, vienlaicīgi radot papildu darbavietas

202un veicinot izaugsmi.

203• Sabiedrībai pieejami tikai energoefektīvi un

204resursefektīvi produkti un iekārtas

205Projektējot produktus un iekārtas tiek domāts, lai produktu un

206iekārtu ražošanā tiktu izmantots maksimāli maz enerģijas, kā arī

207tiktu iegūta cita veida enerģija no ražošanas procesa. Ekodizains

208tiek plaši ievērots un attīstīts, tas veicina inovatīvu un

209ilgtspējīgu risinājumu ieviešanu.

210Produkti atbilstoši ekodizaina prasībām paredz to ērtu un

211efektīvu utilizāciju, kas ir visiem pieejama. Sistēma ir

212ilgtspējīga un atbilst aprites ekonomikas principiem.

213Energoefektīva apgaismojuma jomā dominē jaunas paaudzes

214sistēmas un risinājumi, kuri ir attālināti vadāmi, ar ilgstošu

215kalpošanas laiku un augstu efektivitāti resursu patēriņā - gan

216produkta izstrādes, gan tā lietošanas laikā.

217Enerģijas patēriņa kontrole un pielāgošana konkrētām

218vajadzībām ir visiem pieejams pakalpojums un tas notiek

219attālināti, izmantojot informācijas komunikāciju

220tehnoloģijas.

2216.3. Ilgtspējīga enerģētika

222Pēc sākotnējām indikatīvām prognozēm61 primārās

223enerģijas kopējais patēriņš Latvijā 2050. gadā būs ~118 PJ.

224AER integrācija un energoefektivitāte ir galvenās jomas

225izvirzīto mērķu sasniegšanai un netraucētai iekšējā tirgus

226darbībai. Atbilstošas infrastruktūras izveide nodrošina

227konkurētspēju, ilgtspēju un energoapgādes drošību. Fosilie

228energoresursi ir aizstāti ar atjaunojamiem energoresursiem. Lai

229mazinātu emisijas no enerģētikas sektora, ir ieviesta politika,

230kas veicina ilgtspējīgu un oglekļa mazietilpīgu tehnoloģiju, t.

231sk. AER, izmantošanu un ievieš visefektīvākās tirgū pieejamās

232tehnoloģijas. OMA ir aktuāla ne tikai klimata pārmaiņu mazināšanā

233un vides saglabāšanā, bet arī enerģijas avotu dažādošanā un

234enerģijas drošības veicināšanā. Oglekļa mazietilpīgas

235tehnoloģijas mazina naftas un gāzes produktu cenu svārstību

236negatīvo ietekmi uz ekonomiku un ļauj attīstīt "zaļo"

237nodarbinātību.

238• Atjaunojamo energoresursu izmantošana enerģētikā

239Fosilo energoresursu īpatsvars ir samazinājies līdz minimumam

240(cik vien tehnoloģiski iespējams) un arvien straujāk

241attīstījusies atjaunojamo un inovatīvo energoresursu tehnoloģiju

242izmantošana.

243AER izmantošana enerģētikā ir veicināta ar atbalstu saules un

244vēja enerģijas iegūšanai. Nozīmīgākie AER veidi Latvijā ir saules

245enerģija, hidroenerģija, vēja enerģija un biomasa, taču

246ievērojamu apjomu enerģijas iegūst arī no

247ģeotermālās/hidrotermālās enerģijas. Palielinoties investīcijām

248inovatīvajos energoresursos, kas samazina SEG emisijas un slodzi

249uz vidi kopumā, ir paredzams, ka enerģētikā AER izmantošana

250palielināsies un līdz 2050. gadam tie aizvietos fosilos

251energoresursus.

252Ir nodrošināta pietiekami plaša bioloģisko šķidro kurināmo

253izmantošana enerģijas ražošanā un bioeļļu izmantošana iekārtās

254lauksaimniecības un mežsaimniecības sektoros. Šo energoresursu

255ražošanai tiek izmantotas tādas izejvielas kā cirsmu atliekas,

256koksnes atlikumi un salmi, bet ne speciāli audzētas enerģētiskās

257kultūras, netiek ražota pirmās paaudzes biodegviela.

258Būtiska loma ir vairāku AER tehnoloģiju vienlaicīgas

259izmantošanas risinājumiem, kur, piemēram, no AER saražotā

260elektroenerģija tiek izmantota AER tehnoloģiju siltumenerģijas

261ražošanas nodrošināšanai.

262Arvien būtiskāku lomu ieņem ūdeņradis kā energonesējs, kas

263ražots izmantojot elektroenerģiju, kas iegūta no dažādiem AER

264veidiem, dažādiem ūdeņraža uzglabāšanas risinājumiem.

265Centralizētajā un lokālajā siltumapgādes sistēmā ir ieviestas

266jaunas siltumapgādes sistēmu tehnoloģijas un metodes, kas

267nodrošina inovatīvu tehnoloģiju un risinājumu izmantošanu

268efektīvai siltumapgādes sistēmas darbībai. Privātmājas ir

269galvenokārt enerģētiski pašpietiekamas, jo tiek izmantoti

270decentralizēti nulles emisiju siltumapgādes un elektroapgādes

271risinājumi.

272• Pilnībā savienots un ikvienam brīvi pieejams

273energotirgus

274ES, virzoties uz Enerģijas Savienību (Energy Union), ir

275pievērsusi lielāku uzmanību valstu integrēšanai kopējā enerģijas

276tīklā, kas ļauj optimizēt enerģijas ražošanu, piegādi un

277izmantošanu, kā arī palielina enerģijas piegādes drošību un

278stabilitāti.

279Nodrošināta droša, elastīga, efektīva un integrēta pieeja

280enerģijas tīkliem, sniedzot lietotājiem brīvu piekļuvi no AER

281saražotai enerģijai.

282Biomasa un pārējie AER t.sk. ģeotermālā enerģija nodrošina

283stabilitāti enerģijas tirgū un energodrošību, ņemot vērā, ka būs

284būtiski palielinājies saražotās enerģijas apjoms no

285nepastāvīgajiem AER un ir potenciāla nepieciešamība pēc rezerves

286jaudas.

287Elektroenerģijas patēriņš ir palielinājies, kas galvenokārt

288saistīts ar transporta sistēmas elektrifikāciju, elektroenerģijas

289izmantošanu siltumapgādē un iedzīvotāju dzīves komforta

290paaugstināšanos, t.i., palielināts elektroierīču skaits. Ņemot

291vērā uzstādītās lielas jaudas nepastāvīgo AER (saules un vēja

292enerģija) tehnoloģijas, ir komerciāli attīstītas un ieviestas

293elektroenerģijas uzkrāšanas tehnoloģijas.

2946.4. Resursefektīvs un videi

295draudzīgs transports

2962050. gadā transporta sektors ir dekarbonizēts, kas

297galvenokārt ir panākts, pateicoties dažādām iniciatīvām un

298inovācijām transporta infrastruktūrā un transportlīdzekļu

299tehnoloģijās, kā arī izmaiņām sabiedrības ikdienas paradumos.

300• Autotransports ir galvenokārt elektrificēts un uzlādes

301infrastruktūra ir plaši pieejama

302Sabiedrībai ir pieejami ērti, ātri, ekonomiski izdevīgi, videi

303draudzīgi transportlīdzekļi, kā arī droši transporta savienojumi

304starp valstīm un to iekšienē. Ne-fosilo degvielu izmantošanas

305veicināšana ir viens no galvenajiem pasākumiem transporta sektora

306negatīvās ietekmes uz vidi mazināšanai. Lai mazinātu transporta

307sektora ietekmi uz klimata pārmaiņām, kā arī mazinātu vides

308piesārņojumu un fosilo energoresursu patēriņu, ir notikusi

309privātā autotransporta pāreja uz ar elektrisko piedziņu,

310sintētiskās degvielas, biodegvielu (ne pirmās paaudzes

311biodegvielu), biometāna, ūdeņraža u.c. ne-fosilu degvielu

312lietošanu.

313Virzot valsti uz klimatneitralitāti, ir līdzsvarotas vides,

314sociālās un ekonomiskās intereses.

315Elektrotransportlīdzekļi ir kļuvuši par dominējošo

316pārvietošanās veidu, jo, ekspluatācijā nerada SEG emisijas un

317pateicoties tehnoloģiju attīstībai, ļauj bez uzlādes nobraukt

318lielākas distances.

319Elektrotransportlīdzekļu uzlādes infrastruktūra ir pieejama uz

320TEN-T62 ceļiem un pilsētās, ļaujot ērti un ātri

321uzlādēt elektrotransportlīdzekļus. Ir plaši pieejamas ātrās

322uzlādes stacijas, tādējādi neradot neērtības saistībā ar uzlādes

323ilgumu automašīnu lietotājiem. Elektrotransportlīdzekļu uzlādei

324tiek izmantota elektroenerģija, kas iegūta no AER.

325Elektrotransportlīdzekļu izplatība ir veicinājusi arī

326apkalpojošās infrastruktūras attīstību, nodrošinot pieejamu un

327attīstītu servisu, izdevīgus finanšu risinājumus

328elektrotransportlīdzekļu iegādei un sasaisti ar intelektiskajām

329transporta sistēmām63. Nodokļu sistēma pilnībā atbilst

330"piesārņotājs maksā" principam, kas reducējusi līdz

331minimumam ar fosilo degvielu darbināmu transportlīdzekļu

332izmantošanu.

333Valsts pārvaldes un pašvaldības institūcijas ir atjaunojušas

334savu autoparku ar videi draudzīgiem transportlīdzekļiem, tādā

335veidā rādot priekšzīmi sabiedrībai.

336• Gaisa transports efektīvi izmanto modernās biodegvielas

337un energoefektīvi risinājumi ir integrēti gaisa kuģos un

338lidostās

339Augstas veiktspējas degvielas un biodegvielas ir samazinājušas

340SEG emisijas no gaisa transporta. Pateicoties tehnoloģiskām

341inovācijām un efektivitātes uzlabojumiem, aviācijas sektors ir

342kļuvis efektīvāks un izmanto AER degvielas (biopetroleju un

343e-degvielu). Gaisa transports efektīvi izmanto ne pirmās paaudzes

344biodegvielas un alternatīvās degvielas, tajā skaitā

345elektromobilitātes iespējas, it īpaši mazajā aviācijā un

346iekšzemes aviopārvadājumos. Efektivitātes uzlabojumi ir ieviesti

347gan gaisa kuģos, gan arī lidostās, ļaujot samazināt gaisa kuģu un

348lidostas apkalpojošās tehnikas radītās SEG emisijas.

349Efektivitātes un tehnoloģiskie jauninājumi ir samazinājuši arī

350gaisa transporta radīto troksni, padarot lidostu apkārtni

351draudzīgāku iedzīvotājiem un videi.

352• Dzelzceļa transports ir galvenokārt elektrificēts un/vai

353pārvadājumu veikšanai izmanto citas alternatīvās

354degvielas

355Vairums dzelzceļa līniju ir elektrificētas. Elektrovilcienus

356un ar citām alternatīvajām degvielām darbināmus vilcienus izmanto

357gan pasažieru, gan kravu pārvadājumiem. Ne-elektrificētās līnijās

358galvenokārt izmanto ūdeņradi vai biodegvielu. Daļa dzelzceļa

359līniju ir ātrgaitas, nodrošinot ātrus, efektīvus un videi

360draudzīgus kravu un pasažieru pārvadājumus.

361• Ūdens transports izmanto alternatīvās degvielas un

362energoefektīvus risinājumus degvielas patēriņa

363samazināšanai

364Ūdens transportā SEG emisijas ievērojami samazina, izmantojot

365tādus instrumentus kā korpusa dizains (kas uzlabo

366energoefektivitāti), dažādi jaudas un piedziņas risinājumu

367apjomradīti ietaupījumi, optimāls ātrums, laika apstākļu

368noteikšana un plānošana, alternatīvie enerģijas avoti un AER. No

369AER izmanto e-degvielu, ūdeņradi, biodegvielu tīrā veidā vai

370sajaukumā ar fosilo degvielu, tā samazinot gan SEG emisijas, gan

371slodzi uz vidi. Ostu elektrifikācija samazina ostās stāvošo kuģu

372emisijas, tādā veidā samazinot ostu negatīvo ietekmi uz apkārtējo

373vidi un klimatu.

374• Nodrošināta ilgtspējīga un videi draudzīga iedzīvotāju

375mobilitāte

376Sabiedriskā transporta sistēma ir efektīva un ilgtspējīga,

377tādējādi veiksmīgi konkurējot ar privāto transportu.

378Sabiedriskais transports ir komodāls64 un ilgtspējīgs,

379tādējādi veiksmīgi konkurējot ar privāto transportu. Tas ir

380samazinājis sastrēgumus un autotransporta radītās SEG emisijas,

381pilsētās ievērojami uzlabojis gaisa kvalitāti un pilsētvides

382pievilcību. Ievērojami paplašinājusies park and ride

383sistēma, palielinājusies velosipēdu, skrejriteņu, segveju u.tml.

384inventāra izmantošana un radīti pievilcīgi apstākļi

385kājāmgājējiem, ieviešot zaļās infrastruktūras risinājumus

386pilsētvidē. Starppilsētu pārvadājumos galvenokārt tiek izmantots

387dzelzceļš, jo tas izmanto mazāk enerģijas uz vienu

388pasažierkilometru nekā autotransports.

389Sabiedriskais transports ērti saistīts ar starptautisko

390transportu (savienojumi ar lidostām un ostām).

391Ir attīstīta dalīšanās kultūra, kas par noteiktu atlīdzību

392ļauj ērti individuāli vai kopīgi izmantot transportlīdzekļus.

393• Kravu pārvadājumi tiek veikti, izmantojot savstarpēji

394saistītu, efektīvu un gudru transporta sistēmu, kā arī

395multimodālos pārvadājumus

396Autotransporta sasaiste ar dzelzceļa un ostu infrastruktūru ir

397samazinājusi degvielas patēriņu un SEG emisijas no

398autotransporta. Elektrovilcieni ļauj ātrāk un lētāk nogādāt

399kravas loģistikas centros, kas savienoti ar pašvaldības līmeņa

400pārvadātājiem. Attīstīta ostu infrastruktūra ļauj efektīvi

401apkalpot ienākošos kravas kuģus. Tiek plaši izmantoti loģistikas

402algoritmi, lai plānotu maršrutus. Multimodālo

403pārvadājumu65 izmantošana ļauj atsevišķās distancēs

404izvēlēties optimālāko un videi draudzīgāko transporta veidu.

405• Ceļu infrastruktūra ir atbilstoša jaunākajām transporta

406tendencēm, integrējot intelektiskās transporta sistēmas

407Ir nodrošināts vienots un moderns ceļu tīkls, kas ļauj droši

408un ātri pārvietoties pa Latvijas teritoriju un ir aprīkots ar

409tādu transportlīdzekļu uzlādes/uzpildes infrastruktūru, kas

410integrēta Eiropas transporta sistēmā un ērti ļauj turpināt ceļu

411arī ārpus valsts.

412Intelektisko transporta sistēmu izmantošana gan

413infrastruktūrā, gan pašos transportlīdzekļos ļauj samazināt SEG

414emisijas, vienlaikus uzlabojot satiksmes drošību. Šo sistēmu dati

415ir pieejami atkalizmantošanai ar transporta un satiksmes

416informācijas nacionālā piekļuves punkta starpniecību.

417• Ceļu infrastruktūra ir atbilstoša jaunākajām transporta

418tendencēm, integrējot intelektiskās transporta sistēmas

419Ir nodrošināts vienots un moderns ceļu tīkls, kas ļauj droši

420un ātri pārvietoties pa Latvijas teritoriju un ir aprīkots ar

421tādu transportlīdzekļu uzlādes/uzpildes infrastruktūru, kas

422integrēta Eiropas transporta sistēmā un ērti ļauj turpināt ceļu

423arī ārpus valsts.

424Intelektisko transporta sistēmu izmantošana gan

425infrastruktūrā, gan pašos transportlīdzekļos ļauj tādējādi

426samazināt SEG emisijas, vienlaikus uzlabojot satiksmes

427drošību.

428• Ceļu tīkla attīstība tiek plānota ilgtspējīgi, ņemot vērā

429transporta attīstības tendences tostarp ievērojot mazāk

430aizsargāto ceļu satiksmes dalībnieku drošību un mazinot ceļu

431būves ietekmi uz vidi un klimatu

432Ceļu infrastruktūra plānota tā, lai iedzīvotājiem būtu ērti un

433droši nokļūt galamērķī ar sabiedrisko transportu, koplietošanas

434transportu, velosipēdu, ejot kājām. Ir nodrošināta mazāk

435aizsargāto satiksmes dalībnieku drošība, kā arī pievērsta

436uzmanība tam, lai mazinātu ceļu būves ietekmi uz vidi un klimatu,

437t.sk., ieviešot zaļās infrastruktūras risinājumus.

438Dažādi jauni, ilgtspējīgi un videi draudzīgi mobilitātes

439risinājumi ļauj palielināt transportēšanas efektivitāti un

440drošību, tai pašā laikā nemazinot ekonomisko pievilcību.

441Inovāciju attīstība ļauj eksportēt jaunus tehnoloģiskos

442risinājumus arī transporta jomā, piemēram, bezpilota lidaparātu

443attīstība u.tml.

444• Digitālu risinājumu plaša izmantošana ir samazinājusi

445iedzīvotāju darījumu pārvietošanās nepieciešamību

446Iedzīvotāju pārvietošanās ir optimizēta, pateicoties

447attālināta darba, studiju, iepirkšanās u.tml. iespējām. Augstas

448veiktspējas un drošs interneta tīkls visā Latvijas teritorijā

449ļauj iedzīvotājiem pilnvērtīgi veikt savus darba pienākumus arī

450attālināti. Visaptveroša e−pakalpojumu ieviešana ir ļāvusi

451samazināt iedzīvotāju nepieciešamību apmeklēt institūcijas, lai

452saņemtu pakalpojumus.

4536.5. Ilgtspējīga zemes apsaimniekošana un

454lauksaimniecība

455Latvijā ir izstrādāta un sekmīgi ieviesta ilgtspējīga zemes

456apsaimniekošanas politika. Ir nodrošināts, ka zemes

457apsaimniekošana, t.sk. ZIZIMM un lauksaimniecības sektori,

458izmantojot jaunākās tehnoloģijas, ilgtspējīgu apsaimniekošanas

459praksi un efektīvu plānošanu, sniedz ieguldījumu

460klimatneitralitātes sasniegšanā, neierobežojot tautsaimniecības

461attīstību.

462• Ir panākts ilgtspējīgs līdzsvars starp dažādiem zemes

463izmantošanas veidiem, ievērojot klimata, dabas aizsardzības,

464ekonomiskos un sociālos aspektus

465Ilgtspējīga zemes apsaimniekošana tiek plānota gan valsts, gan

466reģionu līmenī, izvērtējot un ņemot vērā reģionālās īpatnības.

467Pašvaldības un citas iesaistītās puses piedalās plānošanas un

468realizēšanas procesā, izmantojot integrēto plānošanas pieeju un

469izvērtējot kopējos labumus (ekosistēmu pakalpojumus) videi un

470sabiedrībai. Pieņemto lēmumu pamatā ir datos balstīta

471informācija, kas iegūta no valsts monitoringa programmas par

472zemes lietojuma veidu tai skaitā augsnes monitoringa.

473Tiek nopietni izvērtēta zemes transformācijas nepieciešamība

474no viena lietojuma veida uz citu. Piemēram, ir ierobežota

475neilgtspējīga kultūraugu plantāciju ierīkošana, lauksaimniecības

476zemju paplašināšana bioenerģijas kultūru audzēšanai, kas

477uzskatāmas par nopietnu draudu bioloģiskajai daudzveidībai un

478ekosistēmu spējai pretoties klimata pārmaiņām. Tāpat tiek

479ierobežota līdz šim neracionāli veikta zemes izmantošana.

480Tiek sniegts atbalsts degradēto zemju apmežošanai un derīgo

481izrakteņu izstrādāto atradņu rekultivācijai. Infrastruktūras un

482apbūves attīstība tiek rūpīgi plānota ilgtermiņā, pēc iespējas

483mazinot paredzamo ietekmi uz vidi un virzību uz

484klimatneitralitāti. Tiek ņemts vērā arī pielāgošanās klimata

485pārmaiņām aspekts zemes resursu izmantošanā.

486Lauksaimniecībā un mežsaimniecībā ir rūpīgi izvērtēts atbalsta

487apjoms un tā piešķiršanas kārtība, ņemot vērā visus ilgtspējības

488aspektus, tai skaitā ietekmi uz Stratēģijas mērķu

489sasniegšanu.

490• Visi Latvijas meži ir ilgtspējīgi apsaimniekoti

491Mežs ar tā produktiem un pakalpojumiem ir nozīmīgs sabiedrības

492labklājības avots, kā arī nozīmīgs Latvijas stratēģiskais resurss

493ilgtspējīgai lauku un valsts kopējai attīstībai. Valsts, kā arī

494privātie meži tiek ilgtspējīgi apsaimniekoti.

495Ir palielināta meža ražība, tā noturība pret dažādiem

496dabiskajiem traucējumiem, tai skaitā kaitēkļu savairošanos un ir

497izveidota ilgtspējīga meža vecumstruktūra.

498Mežs nodrošina kokmateriālus būvniecībai un mēbelēm, apstrādes

499atlikumi - kurināmo enerģijas ieguvei, turklāt mežs ir arī

500rekreācijas resurss.

501Kokrūpniecība ir orientēta uz koksnes daudzveidīgāku pārstrādi

502un starptautiski konkurētspējīgu gala produktu ar augstu

503pievienoto vērtību ražošanu.

504Ir izvērtēts un nodrošināts optimāls aizsargājamo teritoriju

505īpatsvars, panākot līdzsvaru starp vides aizsardzības,

506ekonomiskajām un sociālajām vajadzībām.

507• Lauksaimniecība un mežsaimniecība sniedz būtisku

508ieguldījumu bioenerģētikā, tajā pašā laikā neapdraudot pārtikas

509nodrošinājumu un CO2 piesaisti

510Koksne no Latvijas mežiem tiek iegūta ilgtspējīgā veidā,

511rūpīgi plānojot tās ieguves apjomus. Nodrošināts atmežošanas un

512meža ieaudzēšanas līdzsvars. Ir nodrošināts, ka Latvijas mežiem

513ir ilgtspējīga vecumstruktūra66. Kopējais koksnes

514resursu apjoms valstī nesamazinās. Primāri biomasa tiek iegūta,

515lai to realizētu vietējā tirgū, tādejādi nodrošinot nacionālo

516atjaunojamās enerģijas īpatsvara mērķa sasniegšanu. Vienlaikus,

517īstenojot mežu apsaimniekošanu, arī tiek ņemts vērā, ka pret

518klimata pārmaiņu radītajiem laika apstākļu ekstrēmiem noturīgākas

519ir mērķtiecīgi ar augstvērtīgu reproduktīvo materiālu atjaunotas

520mežaudzes.

521Neapdraudot bioloģisko daudzveidību, tiek selekcionētas un

522izmantotas jaunas šķirnes, kas ir noturīgas pret klimata

523pārmaiņām un nodrošina optimālu CO2 piesaisti.

524Ir attīstītas jaunākās paaudzes biodegvielas, kas mazina

525riskus, ka pārtikā izmantojamās kultūras un pārtikas audzēšanai

526piemērotajās augsnes tiek izmantotas bioenerģijas iegūšanai.

527Lauksaimniecībā un mežsaimniecībā visos apsaimniekošanas

528procesa posmos tiek izmantotas tīrākās tehnoloģijas un metodes,

529kā būtiskus kritērijus izvēloties ilgtspējību, ietekmi uz vidi,

530klimatu un veselību.

531• Latvijas lauksaimniecība un mežsaimniecība ir resursu

532efektīva - panākta augsta produktivitāte, tiek ražoti produkti ar

533augstu pievienoto vērtību

534Zeme tiek izmantota efektīvi, ievērojot bioresursu

535izmantošanas ilgtspēju un bioresursu izmantošanā dodot priekšroku

536tiem izmantošanas veidiem, kas rada augstāku pievienoto vērtību

537(t.i., ievērojot kaskadēšanas principu). Kokrūpniecība ir

538orientēta uz daudzveidīgu koksnes pārstrādi un starptautiski

539konkurētspējīgu gala produktu ar augstu pievienoto vērtību

540ražošanu.

541Lauksaimniecībā tiek ievērota laba agronomijas un lopkopības

542prakse, tādejādi nodrošinot zemes resursu saglabāšanu nākamajām

543paaudzēm. Ražības palielināšanai tiek izvēlētas uzlabotas šķirnes

544un precīza mēslojuma devu lietošana kā arī tiek ievērota

545kultūraugu rotācija, iesaistot tajā daudzgadīgās kultūras un

546pākšaugus, kā arī uzturot augsnes sedzi visu gadu vietās, kur

547iespējama erozija. Minerālmēslu lietošana tiek rūpīgi plānota -

548pākšaugu izmantošana augu sekā ir ļāvusi samazināt sintētiskā

549slāpekļa mēslojuma devas, bet uztvērējaugu audzēšana nodrošina,

550ka virsauga neizmantotais slāpeklis nenonāk vidē. Precīza

551mēslojuma novadīšanai līdz augiem tiek izmantotas inovatīvas

552tehnoloģijas, kas ļauj samazināt mēslojuma patēriņu un negatīvo

553ietekmi uz vidi. Būtiska ir augsnes auglības uzturēšana - oglekļa

554krājas augsnē palielināšana. Kūtsmēslu izmantošana, nodrošinot to

555iespējami ātru iestrādi augsnē, palīdz izvairīties no augsnes

556sablīvēšanas un dziļās aršanas.

557Lopkopība tiek plānota, ņemot vērā jaunākās zinātnes atziņas.

558Tiek lietota tāda barība, kas nodrošina optimālus dzīvnieku

559gremošanas procesus, nekaitējot to veselībai. Ir izveidotas

560kūtsmēslu krātuves, tiek efektīvi kontrolēta to izmantošana.

561Saimniecībās, kur tas ir ekonomiski pamatoti, tiek iegūta biogāze

562no kūtsmēslu un citu organisko atkritumu pārstrādes. Tiek

563nodrošināta lauksaimniecības dzīvnieku veselība un labturība.

564Lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, kā arī citās

565tautsaimniecības nozarēs ir veiksmīgi ieviestas inovācijas. Tiek

566izmantotas jaunākās zinātnes atziņas. Lēmumi par jaunu politiku

567un pasākumu ieviešanu tiek pieņemti ilgtspējīgi, analizējot

568ieguvumus un zaudējumus, kā arī ietekmi uz citām politikām.

569Tādejādi ir samazinātas emisijas no lauksaimnieciskās ražošanas

570vienības.

571• Ir veikta organisko augšņu izpēte un tām tiek piemērota

572atbilstoša izmantošana

573Ir attīstīta izpratne par organiskās augsnēs notiekošajiem

574procesiem, to ietekmi un saikni ar apkārtējo vidi. Ir apzināta

575esošā situācija, t.sk. apzinātas organisko augšņu platības,

576regulāri veikta augšņu informācijas atjaunošana.

577Nodrošināta piemērota zemes lietošanas veida izvēle LIZ

578organisko augšņu platībām, kas dažādu iemeslu dēļ (piemēram, zema

579augsnes kvalitatīvā vērtība, nepieciešami lieli resursi

580meliorācijas sistēmu atjaunošanai, pievedceļu neesamība, lauku

581konfigurācija un atrašanās vieta) netiek aktīvi izmantotas

582lauksaimniecības produkcijas ražošanai.

5836.6. Ilgtspējīgs patēriņš un

584ražošana

585Materiālo resursu ieguve un izmantošana ir ilgtspējīga,

586nodrošinot Latvijā augstu resursefektivitāti. Tas ar mazāku

587resursu izmantošanu ļauj paveikt labāk un vairāk.

588Ekonomiskā attīstība nav balstīta uz intensīvu enerģijas un

589resursu patēriņu. Īstenojot OMA Latvijā ir nodrošināta tāda

590rīcībpolitika un atbalsta mehānismi, tostarp produktu politika un

591nodokļu mehānismi, kas nodrošina, ka dabas resursu izmantošana ir

592saimnieciska un ilgtspējīga, kā rezultātā panākts, ka pastāvīgi

593pieaug ražošanas efektivitāte un resursu produktivitāte,

594ilgtermiņā sasniedzot ES valstu vidējos rādītājus un nemitīgi

595tiecoties uz arvien augstāku rezultātu.

596Sabiedrība ir sasniegusi tādu brieduma un vides apziņas

597līmeni, ka izprot ilgtspējīgas attīstības ideju un iesaistās tās

598īstenošanā. Sabiedrības iepirkšanās un patēriņa paradumi ir

599ilgtspējīgi, vidi un dabas resursus saudzējoši un taupoši.

600Darbojas efektīvi dalīšanās ekonomikas modeļi, kurus papildina

601daudzveidīgas sociālas uzņēmējdarbības un kopienu ekonomikas

602formas.

603Ekonomiskā attīstība tiek veidota tā, lai maksimāli un

604pilnvērtīgi izmantotu izejvielas, kā arī visus ražošanas

605blakusproduktus un atlikumus. Mērķis tiek sasniegts ne tikai ar

606tehnoloģijām, bet arī novērsta nesaimnieciska ražošana un

607neilgtspējīgs sabiedrības dzīvesveids (attiecībā uz patēriņa

608paradumiem) kā publiskajā, tā privātajā sektorā. Pārdomātāki

609dizaina risinājumi un efektīvāka materiālu pārstrāde ir

610uzlabojusi resursu otrreizējo izmantošanu un samazinājusi kopējo

611resursu patēriņu.

612• Tiek izmantotas tikai klimatam un videi draudzīgākās

613ķīmisko vielu alternatīvas

614Gan ražošanā un pakalpojumu sniegšanā, gan sadzīvē izmantotās

615ķīmiskās vielas, kas kaitīgas klimatam, aizstātas ar draudzīgākām

616alternatīvām.

617Mājsaimniecībās līdz minimumam samazināts sadzīves ķīmisko

618vielu lietošanas apjoms.

619• Nav atkritumu, ir tikai izejvielas

620Uzņēmumu īstenotie ražošanas modeļi balstās uz inovācijām, tie

621ir vērsti uz efektīvu resursu izmantošanu visā produkta dzīves

622ciklā, nodrošinot, ka resursi atgriežas ekonomiskajā apritē.

623Uzņēmumi savstarpēji sadarbojas resursu izmantošanā (ir attīstīti

624industriālās simbiozes risinājumi, kā arī tiek veidoti

625industriālie klasteri).

626• Sabiedrība ir mainījusi savus paradumus, iedzīvotāju

627pieprasījums veicina plašāku videi draudzīgāku preču un

628pakalpojumu piedāvājumu tirgū

629Par ilgtspējīgu attīstību ir atbildīgi ne tikai ražotāji, bet

630visa sabiedrība kopumā, jo tā rada attiecīgo produktu vai

631pakalpojumu pieprasījumu.

632Katrs indivīds, kolektīvs (skola, iestāde, birojs u.tml.),

633ģimene un mājsaimniecība apzinās savu izvēļu ietekmi uz klimatu,

634vidi un resursu patēriņu, tādēļ ir izvērtējusi savu attieksmi

635pret to, kā patērē resursus - kā izmanto ūdeni un enerģiju, cik

636daudz un kādus atkritumus rada un kur tie nonāk, kā patērē

637pārtiku, kādi ir pārvietošanās un iepirkšanās paradumi, kādas

638preces pērk un kā tās lieto, kādus pakalpojumus izmanto.

639Mājsaimniecības, izmantojot publiski pieejamos rīkus, ir

640noteikušas savu "oglekļa pēdu"67 -

641CO2 emisiju apjomu, ko gada laikā rada katrs indivīds

642vai produkts un rūpīgi seko, lai tā nepalielinātos.

643Privāto un publisko pircēju patēriņa ieradumu (uzvedības)

644maiņa palīdz panākt resursu efektivitāti un dod arī fiskālos

645ieguvumus. Tas, savukārt, veicina pieprasījumu pēc resursu ziņā

646efektīvākiem pakalpojumiem un produktiem. Patērētāji var ietaupīt

647izmaksas, paši novēršot atkritumu rašanos un pērkot produktus, ko

648var lietot ilgstoši vai ko iespējams vienkāršāk salabot vai

649pārstrādāt. Ir plaši pieejami un tiek izmantoti tādi pakalpojumi,

650kas piedāvā remontu, apkopi, nomu.

651Liela nozīme ir sabiedriskajām kustībām, informācijas un

652izglītojošām kampaņām, kā arī pilsoniskajai iniciatīvai. Valstī

653ir daudz privātu iniciatīvu/prasmju nodošanas mehānismu, kur

654cilvēki dalās personiskajā pieredzē par materiālu (tekstila u.c.)

655atkārtotas izmantošanas iespējām, pārstrādājot tos sadzīves

656produktos pašu rokām.

657Ņemot vērā jaunākos zinātniskos pētījumus, ir izstrādāta

658normatīvo aktu bāze, vadlīnijas un citi metodiskie materiāli ZPI

659un Zaļā iepirkuma piemērošanai. ZPI komponente tiek piemērota

660visos publiskajos iepirkumos.

6616.7. Ilgtspējīgas pašvaldības un

662pilsētvide

663Bez pašvaldību iniciatīvām un aktīvas rīcības klimata pārmaiņu

664mazināšanā reģionālā līmenī, nacionālo mērķu sasniegšana ir

665apdraudēta. Pildot normatīvajos aktos noteiktās obligātās

666funkcijas, pašvaldībām ir daudz iespēju, kā veicināt nacionālo

667mērķu SEG emisiju samazināšanā, sasniegšanu.

668• Pilsētas un novadi dod ieguldījumu klimata pārmaiņu

669mazināšanā, apzinoties savu faktisko radīto ietekmi uz klimata

670pārmaiņām, kā arī savu izšķirošo lomu valsts SEG emisiju mērķu

671sasniegšanā

672Katra pašvaldība, izmantojot publiski pieejamos rīkus SEG

673emisiju novērtēšanai, noteikusi to radīto daudzumu savā

674administratīvajā teritorijā. Pašvaldības apzinās potenciālu SEG

675emisiju mazināšanā un to īsteno, kā arī, balstoties uz iegūto

676informāciju, veic regulārus izvērtējumus un salīdzina savu

677sniegumu ar citu pašvaldību (līmeņatzīmes) rādītājiem.

678• Pašvaldības aktīvi piedalās dažādās pašmāju un

679starptautiskās "pašvaldības mācās no pašvaldībām"

680iniciatīvās, apzinoties savas iespējas klimata pārmaiņu

681mazināšanā, kā arī izvirzot ambiciozus SEG mērķus un savstarpēji

682daloties pieredzē to sasniegšanai

683Iesaistoties brīvprātīgās, starptautiskās klimata pārmaiņu

684mazināšanas iniciatīvās68 pašvaldības nonāk plašā

685informācijas apmaiņas tīklā, saņem aktuālu informāciju, t.sk.,

686par plānotajiem pasākumiem, finansējuma rašanas iespējām, labajām

687praksēm un piemēriem, kā arī citu pašvaldību īstenoto iniciatīvu

688rezultātiem. Savstarpējā sadarbībā tiek stiprināta pašvaldību

689kapacitāte, kā arī saņemta un sniegta palīdzība izvirzīto mērķu

690izpildes monitoringam, vērtēšanai un ziņošanai. Sadarbības

691iniciatīvas tiek atbalstītas pašvaldību plānošanas

692dokumentos.

693Pašvaldībām un valstij sadarbojoties, pašvaldības attīsta

694koordinētu pieeju klimata pārmaiņu mazināšanas un novēršanas

695jomā, iestrādājot klimata pārmaiņu mazināšanas un klimatnoturības

696risinājumus to attīstības plānošanas dokumentos.

697• Pašvaldības plāno un īsteno tādus teritoriālplānošanas

698pasākumus, kas veicina vispusīgi organizētu un kompleksu pilsētu

699apkaimju izveidi

700Pašvaldības, izstrādājot un pārskatot teritorijas plānojumu,

701kas ietver gan funkcionālā zonējuma noteikšanu, gan teritorijas

702izmantošanas un apbūves nosacījumu izstrādi, integrē tajā

703kompleksus risinājumus pakalpojumu pieejamībai, ievērojot

704tehnoloģiju attīstību un iedzīvotāju paradumu izmaiņas, veicinot,

705lai pilsētu apkaimēs tiktu piedāvāts plašāks ikdienā nepieciešamo

706preču un pakalpojumu klāsts, tādējādi samazinot darījumu

707pārvietošanās dēļ veiktās distances.

708• Transporta infrastruktūra pilsētās un novados ir vieda un

709optimizēta

710Attīstīta transportmijas (park and ride)

711infrastruktūra, kā arī multimodālie centri sniedz iespēju

712izvēlēties nepieciešamajai distancei un maršrutam piemērotāko

713pārvietošanās līdzekli. Sabiedriskā transporta sistēmas maršrutu

714tīkls pilsētās ir plašs un visaptverošs, tas piedāvā klientiem

715nepieciešamo komforta līmeni un tiek plaši izmantots.

716Pilsētās ielas plānotas tā, lai cilvēkiem būtu ērti un droši

717nokļūt galamērķī ar sabiedrisko transportu, koplietošanas

718transportu, velosipēdu, ejot kājām, nepieciešamības gadījumā

719privāto transportlīdzekli atstājot ērti pieejamā vietā.

720Tiek attīstīta nemotorizēto transportlīdzekļu infrastruktūra

721un paplašinātas gājēju zonas. Ir pieejama un tiek plaši izmantota

722veloceliņu infrastruktūra.

723• Pilsētvide ir vieda, tiek izmantoti digitāli

724risinājumi

725Lietu interneta (Internet of things - IoT)

726izmantošana, vienlaikus ievērojot kiberdrošību un nepārkāpjot

727iedzīvotāju privātumu, ļauj efektīvi un ar samazinātu resursu

728patēriņu uzraudzīt un kontrolēt dažādas sistēmas (energoapgādes,

729komunālo pakalpojumu, transporta, drošības u.c.) attālināti, kā

730arī nekavējoties atbilstoši reaģēt uz izmaiņām tajās. Arī

731pakalpojumu efektīvai sniegšanai tiek plaši īstenots viedās

732pašvaldības koncepts, t.i., kompleksi risinājumi, kombinējot

733ieguldījumus infrastruktūrā ar IKT, videi un klimatam draudzīgiem

734risinājumiem.

735• Pilsētvide ir elastīga, pilsētai kā sistēmai piemīt

736augstas pretošanās spējas, piedzīvojot dažādus antropogēnus un

737dabiskus satricinājumus

738Pašvaldības apzinās, ka pilsētvide ir vairāk pakļauta klimata

739pārmaiņu riskiem (plūdi, jūras līmeņa celšanās, karstuma viļņi,

740dzeramā ūdens nepietiekamība, sausums, ekstrēmi nokrišņi un

741vētras) nekā lauku apgabali, un ir gatavi to veiksmīgai

742pārvarēšanai, spēj pozitīvi pielāgoties, jo ir apzinājuši savas

743stiprās un vājās puses, potenciālās iespējas un draudus,

744piemēram, pilsētu "siltuma salas" efekta novēršanai un

745mazināšanai plaši tiek izmantoti "zaļās"

746infrastruktūras risinājumi.

747Pašvaldības, lai pieņemtu lēmumus attiecībā uz klimata

748pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās klimata pārmaiņām

749pasākumiem, izmanto aktuālos publiski pieejamos meteoroloģiskos

750datus, kas raksturo mikroklimatu un tā izmaiņas attiecīgajā

751administratīvajā teritorijā. Pašvaldības piesaista dažādas

752ieinteresētas puses no zinātnes, uzņēmēju nevalstisko

753organizāciju vides, lai izvērtētu un attīstītu gan īstermiņa, gan

754ilgtermiņa klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās

755risinājumus, kas piemēroti konkrētajai administratīvajai

756teritorijai. Pašvaldības ir veikušas klimata ietekmju

757ievainojamības risku izvērtējumu, pielāgošanās klimata pārmaiņām

758pasākumu plānošanu un ieviešanu, kā arī monitoringu un

759izvērtēšanu.

760• Ir attīstījusies lokālo AER ne-emisiju tehnoloģiju

761izmantošana pilsētvidē

762Pašvaldības apzinās, ka AER ne-emisiju tehnoloģiju īpatsvara

763palielināšana ir ne tikai saistības, bet iespēja optimizēt

764enerģijas apgādi, izmantot vietējo energoresursu zemākās

765pašizmaksas un samazināt atkarību no enerģijas importa, uzlabot

766vides kvalitāti un palielināt iedzīvotāju pašapziņu.

767Pilsētvidē enerģijas ražošanai arvien vairāk izmanto viedās

768pilsētvides AER tehnoloģijas, apvienojot kultūrvēsturiskos

769arhitektūras elementus un inovatīvus būvniecības risinājumus un

770materiālus, veicinot autonomu ne-emisiju tehnoloģiju enerģijas

771ražošanu. Mazas jaudas, ekonomiski pamatotu un vizuāli pievilcīgu

772AER tehnoloģiju izmantošana ir ikvienas pilsētas neatņemama

773sastāvdaļa.

774Pastāvīgs informatīvais atbalsts, ko pašvaldība sniedz

775mājsaimniecībām attiecībā uz energoefektivitātes un AER

776izmantošanas risinājumiem un iespējām, iedrošina un veicina

777mājsaimniecības izvēlēties tām individuāli piemērotākos klimatam

778draudzīgākos energoapgādes risinājumus.