6. pants

Iespējamie risinājumi oglekļa

mazietilpīgas attīstības nodrošināšanai

Turpmāk sniegta vīzija, kā Latvija 2050. gadā ir attīstījusies

katrā no sektoriem. Lai aptvertu jomas, sektorus, kuros

potenciāli var veikt izmaiņas un būtiskus uzlabojumus ar mērķi

sasniegt klimatneitralitāti un ilgtspējīgu nozaru attīstību,

Stratēģija paredz šādu iedalījumu - enerģētika, transports, zemes

apsaimniekošana, patēriņš un ražošana. Savukārt, pētniecība un

inovācijas, visaptveroša energoefektivitāte un risinājumi

pašvaldībām un pilsētvidei ir vispārīgi un paredz horizontālu

iekļaušanu visos tautsaimniecības sektoros.

6.1. Pētniecība un inovācijas

oglekļa mazietilpīgās tehnoloģijās

Pētniecības un inovāciju attīstība ir sniegusi būtisku

ieguldījumu Stratēģijas īstenošanā. Ir mobilizētas nepieciešamās

finanses, izveidots stabils, globāli konkurētspējīgs pētniecībā

nodarbināto cilvēkkapitāls, t.sk. attīstīta sistēma zināšanu un

tehnoloģiju pārnesei uz visām tautsaimniecības nozarēm. OMA

principi tiek integrēti visos pētījumos, īpaši saistībā ar jaunu

tehnoloģiju izstrādi.

Inovāciju veicināšanā ir izvirzīti ambiciozi mērķi un notiek

plaša starpnozaru sadarbība, vienā sektorā pastāvoši risinājumi

spēj kalpot cita sektora attīstībai.

Pētniecības un OMA iniciatīvas spēj piesaistīt lielas privātā

sektora investīcijas.

• Oglekļa mazietilpīgas attīstības principi ir integrēti

visos valsts finansētajos pētījumos

Klimatneitralitātes sasniegšanai Latvijā tiek nodrošināts

stabils finansējums pētījumiem, oglekļa mazietilpīgu tehnoloģisku

risinājumu meklēšanai un komercializēšanai. Īstenojot pētījumus,

tiek bagātināta Latvijas kopējā zināšanu bāze, radīti zināšanu

ietilpīgi, inovatīvi produkti un pakalpojumi ar augstu pievienoto

vērtību un eksporta potenciālu. Visas tautsaimniecības nozares

proaktīvi iesaistās un sniedz ieguldījumu efektīvāko risinājumu

meklēšanā SEG emisiju un enerģijas patēriņa samazināšanai, kā arī

efektivitātes palielināšanai. Valsts atbalsta programmas

pētniecībā paredz definēt pētījuma attīstības virzību,

prioritārās nozares, kurās ir potenciālais ieguvums attiecībā uz

klimatneitralitātes sasniegšanu. Tiek attīstītas inovatīvas

idejas resursu patēriņa jaunu, alternatīvu materiālu un

tehnoloģiju izmantošanas iespēju palielināšanai, radītas darba

vietas, radīti produkti un pakalpojumi ar augstāku gan

ekonomisko, gan ekoloģisko, gan sociālo pievienoto vērtību,

nodrošinot Stratēģijas mērķu sasniegšanu pēc iespējas ātrāk.

• Pētniecības un inovācijas attīstībai, jaunu un uzlabotu

tehnoloģiju un procesu izstrādei tiek sekmīgi piesaistītas

investīcijas

Ir nodrošināts pietiekams finansējums ne tikai no valsts

budžeta, bet tiek regulāri piesaistīts un efektīvi izlietots arī

ES un cits starptautiska mēroga ārējais finansējums pētījumiem un

zinātnes attīstībai, kā arī privātais finansējums. Dažādu nozaru

rīcībpolitiku pasākumi pētniecības un inovācijas attīstībai ir

savstarpēji integrēti. Latvijas pārstāvji ir aktīvi un uzticami

sadarbības partneri starptautiskos konsorcijos un regulāri, ar

izcilām sekmēm piedalās dažādu starptautisko pētījumu programmu

īstenošanā.

Latvijā ir augsts pētniecības rezultātu komercializācijas

potenciāls un mehānismi - novatoriskas idejas, metodes un

tehnoloģijas, kas sekmē Stratēģijas mērķu īstenošanu, tiek

testētas un ieviestas praksē jau agrīnā to attīstības stadijā,

sekmējot eksportējamu ilgtspējīgu produktu un tehnoloģiju

ražošanu, attīstot starptautiski konkurētspējīgus

pakalpojumus.

• Sasniegts augsts pētniecības rezultātu komercializācijas

un konkurētspējas līmenis

Pēc tehnoloģiju tirgus izpētes un tirgus perspektīvu

izvērtējuma pētniecība un inovācijas tiek attīstītas perspektīvās

nišās un rezultāti tiek plaši komercializēti un nonāk līdz

tirgum, stimulējot produktivitātes celšanos visās

tautsaimniecības nozarēs, tajā pašā laikā sniedzot ieguldījumu

SEG emisiju apjoma samazināšanā. Īpaši tiek atbalstīti biznesa

inkubatori, kas veicina Stratēģijas mērķu sasniegšanu.

Latvijas uzņēmumi ir pielāgojušies pasaules tirgus tendencēm

un sekmīgi darbojas tehnoloģiju attīstības un ražošanas nišās,

nodrošinot stabilu eksporta apjoma pieaugumu.

• Uzlabojumi resursu efektivitātē sniedz iespēju izaugsmei

caur eko-inovācijām un "zaļajām" darbavietām

Efektīvāka resursu izmantošana un piesārņojuma mazināšana ir

nozīmīgs ekonomiskās izaugsmes dzinējspēks.

OMA paver iespēju arī jauniem ekonomikas attīstības

virzieniem, jo potenciāli ļauj radīt jaunus nodarbinātības

sektorus, kas nodarbojas ar videi draudzīgo tehnoloģiju ieviešanu

un apkalpošanu (t.s. "zaļās" darbavietas).

"Zaļo" tehnoloģiju un inovāciju tirgū Latvijas

uzņēmumi sekmīgi izmanto globalizācijas sniegtās iespējas.

• Labi attīstīts pētniecības cilvēkkapitāls,

infrastruktūras koplietošanas un sadarbības kultūra

Ir izveidots stabils, globāli konkurētspējīgs pētniecības

cilvēkkapitāls ar pietiekamu kapacitāti un konkurētspējīgu

atalgojumu. Ir labi attīstīta pētniecības un inovāciju

infrastruktūra, t.sk. moderni aprīkotu laboratoriju tīkls

tehnoloģiskas ievirzes projektu īstenošanai, un mehānismi tās

koplietošanai nacionālā un starptautiskā mērogā. Zinātniskās

institūcijas (augstskolas un zinātniskie institūti) darbojas kā

jaunu ideju un zināšanu radīšanas centri un zināšanu, prasmju un

kompetenču pārneses centri. Vienlaikus zinātniskās institūcijas

piedāvā pētniecības un inovāciju infrastruktūras pieejamību

dažādu pētniecisku, tehnisku vai konsultatīvu pakalpojumu

veidā.

Zinātnisko institūciju, valsts pārvaldes un pašvaldību

institūciju un uzņēmējdarbības sektora pētnieciskie mērķi ir

savstarpēji koordinēti un tiek īstenoti cieši un sadarbojoties

visām pusēm, tajā skaitā iesaistot sabiedrību. Sadarbība

pētniecībā un inovācijā ir attīstīta gan Latvijas, gan Baltijas

valstu, gan Baltijas jūras reģiona valstu mērogā.

Pētniecības un inovācijas pienesums rīcībpolitiku, sabiedrības

un kopējo Latvijas valsts attīstības mērķu sasniegšanā visās

tautsaimniecības nozarēs ir savstarpēji integrēts un papildinošs.

Pētniecībā un attīstībā veidojas spēcīgi tehnoloģiju pārneses

centri, kas veicina komunikāciju, stimulējot kopējos un privātā

sektora ieguldījumus pētniecībā un attīstībā. Ir labi attīstīta

zināšanu un tehnoloģiju pārneses sistēma, kas sekmē gan

publiskas, gan privātas pētniecības rezultātu

komercializāciju.

Valsts sniedz būtisku ieguldījumu iedzīvotāju prasmju un

kompetenču attīstībā darbam ar inovatīvām tehnoloģijām un spējai

pielāgoties darba tirgus un sociālās vides prasībām. Jaunu

tehnoloģiju ieviešana un atbalsts tiek savienots ar mācību

materiālu satura atjaunināšanu un pielāgošanu aktuālajai

situācijai.

Zinātniskās organizācijas strādā ciešā sadarbībā ar

industriju, industrijas pieprasījums pētījumiem pēc zinātnisko

organizāciju pakalpojumiem ir augsts. Tiek pētītas savstarpējās

sadarbības iespējas veidojot klasterus, kā arī industriālās

simbiozes iespējas ražošanas uzņēmumu vidū.

• Radīta plaša, ērti pieejama un praktiski izmantojamu

zināšanu bāze, kas sekmē SEG emisiju samazināšanu un

CO2 emisiju piesaistes nodrošināšanu

Ir izveidotas un efektīvi darbojas atvērtās zinātnes

platformas, kas nodrošina atvērto pieeju gan pētījumu datiem, gan

rezultātiem, kas izmantojami pētījumu un inovāciju veicināšanai,

attīstībai un sekmības monitoringam, kā arī rīcībpolitiku

izstrādei un politisko lēmumu pieņemšanas procesā. Informācija un

dati ir viegli atrodami, pārskatāmi, savstarpēji savietojami un

izmantojami. Ir izveidota ērti lietojama datu bāze vai vairākas

savstarpēji koordinētas datubāzes ar regulāru informācijas

sinhronizēšanu, atjaunošanu un apmaiņu, kur tiek apkopota

informācija par labo praksi tehnoloģiju ieviešanā, pētījumiem,

metodēm un citu noderīgu pieredzi. Iegūtās zināšanas un prasmes

tiek veiksmīgi pārnestas uz tautsaimniecības nozarēm. Pētniecības

un inovācijas rezultāti (produkti, pakalpojumi, procesu

jauninājumi un metodes) tiek ātri un efektīvi popularizēti

sabiedrībā un tiek veicināta jauno zināšanu un tehnoloģiju

absorbcija.

6.2. Visaptveroša

energoefektivitāte

Energoefektivitātes paaugstināšana un horizontālā principa

"energoefektivitāte pirmajā vietā" īstenošana ir viens

no Latvijas ilgtspējīgas enerģētikas galvenajiem faktoriem, jo

tas samazina pieprasījumu pēc enerģijas ražošanas dažādās

tautsaimniecības nozarēs, kā arī mājsaimniecībās.

Ņemot vērā to, ka viens no lielākajiem enerģijas gala

patērētājiem Latvijā ir mājsaimniecības, šajā sektorā arī

iespējams panākt ievērojamāko enerģijas ietaupījumu, uzlabojot

esošo ēku energoefektivitāti, ieviešot jaunas, stingrākas

tehniskās prasības jaunu ēku būvniecībai un izmantojot

energoefektīvas iekārtas.

Viens no pielietotajiem risinājumiem ir energomarķējums

(vizuāla metode sabiedrības informēšanai) un ekodizains (preču un

pakalpojumu izstrāde, ņemot vērā to ilgtspēju un ietekmes uz vidi

samazināšanu). Energomarķējuma un ekodizaina nosacījumi ierobežo

energoneefektīvu produktu un iekārtu ražošanu un laišanu

tirgū.

• Princips "energoefektivitāte pirmajā vietā"

tiek ieviests un īstenots visaptveroši

Pirms tautsaimniecības nozaru attīstības plānošanas, politiku

noteikšanas un investīciju lēmumu apstiprināšanas tiek izvērtēts,

vai izvēlēta efektīvākā, ilgtermiņā lielāko enerģijas

galapatēriņa ietaupījumu nesošā konkrētās politikas īstenošanas

alternatīva.

Princips "energoefektivitāte pirmajā vietā" tiek

piemērots arī ES un publisko fondu finansējuma apguves

nosacījumos.

• Visu jaunu ēku būvniecība atbilst nulles60

enerģijas patēriņa ēku prasībām

Ir radīta iedzīvotāju izpratne par nulles enerģijas patēriņa

ēku priekšrocībām gan enerģijas taupīšanas, gan labvēlīga

iekštelpu mikroklimata nodrošināšanā.

Jaunu ēku būvniecībā tiek piemērotas stingras

energoefektivitātes prasības. Līdz 2050. gadam ir nodrošināts, ka

visas jaunās ēkas tiek būvētas kā nulles enerģijas patēriņa

ēkas.

Nulles enerģijas patēriņa ēku būvniecībā uzmanība ir pievērsta

arī plānošanai attiecībā uz ēku novietojumu, izmantotajiem

materiāliem un ēkas iekšējiem inženiertīkliem.

• Visu ēku atjaunošana un pārbūve atbilst nulles enerģijas

patēriņa vai gandrīz nulles enerģijas patēriņa ēku

prasībām

Emisiju samazināšana nav iedomājama bez uzlabojumiem esošo ēku

energoefektivitātē, reizē arī saglabājot vēsturiskās vērtības.

Ēku atjaunošana un pārbūve tiek veikta kvalitatīvi, izmantojot

ilgtspējīgus materiālus un efektīvas tehnoloģijas un metodes.

Visas esošās ēkas ir atjaunotas vai pārbūvētas atbilstoši

energoefektivitātes standartiem. Tā kā viens no lielākajiem

līdzšinējiem izaicinājumiem visaptverošai ēku atjaunošanai, ir

finansējuma ierobežotība, ir rasti papildus finanšu instrumenti

(piemēram, skat. 7.2. nodaļu).

• Ražošanas procesi ir energoefektīvi

Energoefektīvi un resursefektīvi ražošanas procesi nodrošina

Latvijas konkurētspēju pasaulē, piedāvājot preces un pakalpojumus

par konkurētspējīgām cenām, vienlaicīgi radot papildu darbavietas

un veicinot izaugsmi.

• Sabiedrībai pieejami tikai energoefektīvi un

resursefektīvi produkti un iekārtas

Projektējot produktus un iekārtas tiek domāts, lai produktu un

iekārtu ražošanā tiktu izmantots maksimāli maz enerģijas, kā arī

tiktu iegūta cita veida enerģija no ražošanas procesa. Ekodizains

tiek plaši ievērots un attīstīts, tas veicina inovatīvu un

ilgtspējīgu risinājumu ieviešanu.

Produkti atbilstoši ekodizaina prasībām paredz to ērtu un

efektīvu utilizāciju, kas ir visiem pieejama. Sistēma ir

ilgtspējīga un atbilst aprites ekonomikas principiem.

Energoefektīva apgaismojuma jomā dominē jaunas paaudzes

sistēmas un risinājumi, kuri ir attālināti vadāmi, ar ilgstošu

kalpošanas laiku un augstu efektivitāti resursu patēriņā - gan

produkta izstrādes, gan tā lietošanas laikā.

Enerģijas patēriņa kontrole un pielāgošana konkrētām

vajadzībām ir visiem pieejams pakalpojums un tas notiek

attālināti, izmantojot informācijas komunikāciju

tehnoloģijas.

6.3. Ilgtspējīga enerģētika

Pēc sākotnējām indikatīvām prognozēm61 primārās

enerģijas kopējais patēriņš Latvijā 2050. gadā būs ~118 PJ.

AER integrācija un energoefektivitāte ir galvenās jomas

izvirzīto mērķu sasniegšanai un netraucētai iekšējā tirgus

darbībai. Atbilstošas infrastruktūras izveide nodrošina

konkurētspēju, ilgtspēju un energoapgādes drošību. Fosilie

energoresursi ir aizstāti ar atjaunojamiem energoresursiem. Lai

mazinātu emisijas no enerģētikas sektora, ir ieviesta politika,

kas veicina ilgtspējīgu un oglekļa mazietilpīgu tehnoloģiju, t.

sk. AER, izmantošanu un ievieš visefektīvākās tirgū pieejamās

tehnoloģijas. OMA ir aktuāla ne tikai klimata pārmaiņu mazināšanā

un vides saglabāšanā, bet arī enerģijas avotu dažādošanā un

enerģijas drošības veicināšanā. Oglekļa mazietilpīgas

tehnoloģijas mazina naftas un gāzes produktu cenu svārstību

negatīvo ietekmi uz ekonomiku un ļauj attīstīt "zaļo"

nodarbinātību.

• Atjaunojamo energoresursu izmantošana enerģētikā

Fosilo energoresursu īpatsvars ir samazinājies līdz minimumam

(cik vien tehnoloģiski iespējams) un arvien straujāk

attīstījusies atjaunojamo un inovatīvo energoresursu tehnoloģiju

izmantošana.

AER izmantošana enerģētikā ir veicināta ar atbalstu saules un

vēja enerģijas iegūšanai. Nozīmīgākie AER veidi Latvijā ir saules

enerģija, hidroenerģija, vēja enerģija un biomasa, taču

ievērojamu apjomu enerģijas iegūst arī no

ģeotermālās/hidrotermālās enerģijas. Palielinoties investīcijām

inovatīvajos energoresursos, kas samazina SEG emisijas un slodzi

uz vidi kopumā, ir paredzams, ka enerģētikā AER izmantošana

palielināsies un līdz 2050. gadam tie aizvietos fosilos

energoresursus.

Ir nodrošināta pietiekami plaša bioloģisko šķidro kurināmo

izmantošana enerģijas ražošanā un bioeļļu izmantošana iekārtās

lauksaimniecības un mežsaimniecības sektoros. Šo energoresursu

ražošanai tiek izmantotas tādas izejvielas kā cirsmu atliekas,

koksnes atlikumi un salmi, bet ne speciāli audzētas enerģētiskās

kultūras, netiek ražota pirmās paaudzes biodegviela.

Būtiska loma ir vairāku AER tehnoloģiju vienlaicīgas

izmantošanas risinājumiem, kur, piemēram, no AER saražotā

elektroenerģija tiek izmantota AER tehnoloģiju siltumenerģijas

ražošanas nodrošināšanai.

Arvien būtiskāku lomu ieņem ūdeņradis kā energonesējs, kas

ražots izmantojot elektroenerģiju, kas iegūta no dažādiem AER

veidiem, dažādiem ūdeņraža uzglabāšanas risinājumiem.

Centralizētajā un lokālajā siltumapgādes sistēmā ir ieviestas

jaunas siltumapgādes sistēmu tehnoloģijas un metodes, kas

nodrošina inovatīvu tehnoloģiju un risinājumu izmantošanu

efektīvai siltumapgādes sistēmas darbībai. Privātmājas ir

galvenokārt enerģētiski pašpietiekamas, jo tiek izmantoti

decentralizēti nulles emisiju siltumapgādes un elektroapgādes

risinājumi.

• Pilnībā savienots un ikvienam brīvi pieejams

energotirgus

ES, virzoties uz Enerģijas Savienību (Energy Union), ir

pievērsusi lielāku uzmanību valstu integrēšanai kopējā enerģijas

tīklā, kas ļauj optimizēt enerģijas ražošanu, piegādi un

izmantošanu, kā arī palielina enerģijas piegādes drošību un

stabilitāti.

Nodrošināta droša, elastīga, efektīva un integrēta pieeja

enerģijas tīkliem, sniedzot lietotājiem brīvu piekļuvi no AER

saražotai enerģijai.

Biomasa un pārējie AER t.sk. ģeotermālā enerģija nodrošina

stabilitāti enerģijas tirgū un energodrošību, ņemot vērā, ka būs

būtiski palielinājies saražotās enerģijas apjoms no

nepastāvīgajiem AER un ir potenciāla nepieciešamība pēc rezerves

jaudas.

Elektroenerģijas patēriņš ir palielinājies, kas galvenokārt

saistīts ar transporta sistēmas elektrifikāciju, elektroenerģijas

izmantošanu siltumapgādē un iedzīvotāju dzīves komforta

paaugstināšanos, t.i., palielināts elektroierīču skaits. Ņemot

vērā uzstādītās lielas jaudas nepastāvīgo AER (saules un vēja

enerģija) tehnoloģijas, ir komerciāli attīstītas un ieviestas

elektroenerģijas uzkrāšanas tehnoloģijas.

6.4. Resursefektīvs un videi

draudzīgs transports

2050. gadā transporta sektors ir dekarbonizēts, kas

galvenokārt ir panākts, pateicoties dažādām iniciatīvām un

inovācijām transporta infrastruktūrā un transportlīdzekļu

tehnoloģijās, kā arī izmaiņām sabiedrības ikdienas paradumos.

• Autotransports ir galvenokārt elektrificēts un uzlādes

infrastruktūra ir plaši pieejama

Sabiedrībai ir pieejami ērti, ātri, ekonomiski izdevīgi, videi

draudzīgi transportlīdzekļi, kā arī droši transporta savienojumi

starp valstīm un to iekšienē. Ne-fosilo degvielu izmantošanas

veicināšana ir viens no galvenajiem pasākumiem transporta sektora

negatīvās ietekmes uz vidi mazināšanai. Lai mazinātu transporta

sektora ietekmi uz klimata pārmaiņām, kā arī mazinātu vides

piesārņojumu un fosilo energoresursu patēriņu, ir notikusi

privātā autotransporta pāreja uz ar elektrisko piedziņu,

sintētiskās degvielas, biodegvielu (ne pirmās paaudzes

biodegvielu), biometāna, ūdeņraža u.c. ne-fosilu degvielu

lietošanu.

Virzot valsti uz klimatneitralitāti, ir līdzsvarotas vides,

sociālās un ekonomiskās intereses.

Elektrotransportlīdzekļi ir kļuvuši par dominējošo

pārvietošanās veidu, jo, ekspluatācijā nerada SEG emisijas un

pateicoties tehnoloģiju attīstībai, ļauj bez uzlādes nobraukt

lielākas distances.

Elektrotransportlīdzekļu uzlādes infrastruktūra ir pieejama uz

TEN-T62 ceļiem un pilsētās, ļaujot ērti un ātri

uzlādēt elektrotransportlīdzekļus. Ir plaši pieejamas ātrās

uzlādes stacijas, tādējādi neradot neērtības saistībā ar uzlādes

ilgumu automašīnu lietotājiem. Elektrotransportlīdzekļu uzlādei

tiek izmantota elektroenerģija, kas iegūta no AER.

Elektrotransportlīdzekļu izplatība ir veicinājusi arī

apkalpojošās infrastruktūras attīstību, nodrošinot pieejamu un

attīstītu servisu, izdevīgus finanšu risinājumus

elektrotransportlīdzekļu iegādei un sasaisti ar intelektiskajām

transporta sistēmām63. Nodokļu sistēma pilnībā atbilst

"piesārņotājs maksā" principam, kas reducējusi līdz

minimumam ar fosilo degvielu darbināmu transportlīdzekļu

izmantošanu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības institūcijas ir atjaunojušas

savu autoparku ar videi draudzīgiem transportlīdzekļiem, tādā

veidā rādot priekšzīmi sabiedrībai.

• Gaisa transports efektīvi izmanto modernās biodegvielas

un energoefektīvi risinājumi ir integrēti gaisa kuģos un

lidostās

Augstas veiktspējas degvielas un biodegvielas ir samazinājušas

SEG emisijas no gaisa transporta. Pateicoties tehnoloģiskām

inovācijām un efektivitātes uzlabojumiem, aviācijas sektors ir

kļuvis efektīvāks un izmanto AER degvielas (biopetroleju un

e-degvielu). Gaisa transports efektīvi izmanto ne pirmās paaudzes

biodegvielas un alternatīvās degvielas, tajā skaitā

elektromobilitātes iespējas, it īpaši mazajā aviācijā un

iekšzemes aviopārvadājumos. Efektivitātes uzlabojumi ir ieviesti

gan gaisa kuģos, gan arī lidostās, ļaujot samazināt gaisa kuģu un

lidostas apkalpojošās tehnikas radītās SEG emisijas.

Efektivitātes un tehnoloģiskie jauninājumi ir samazinājuši arī

gaisa transporta radīto troksni, padarot lidostu apkārtni

draudzīgāku iedzīvotājiem un videi.

• Dzelzceļa transports ir galvenokārt elektrificēts un/vai

pārvadājumu veikšanai izmanto citas alternatīvās

degvielas

Vairums dzelzceļa līniju ir elektrificētas. Elektrovilcienus

un ar citām alternatīvajām degvielām darbināmus vilcienus izmanto

gan pasažieru, gan kravu pārvadājumiem. Ne-elektrificētās līnijās

galvenokārt izmanto ūdeņradi vai biodegvielu. Daļa dzelzceļa

līniju ir ātrgaitas, nodrošinot ātrus, efektīvus un videi

draudzīgus kravu un pasažieru pārvadājumus.

• Ūdens transports izmanto alternatīvās degvielas un

energoefektīvus risinājumus degvielas patēriņa

samazināšanai

Ūdens transportā SEG emisijas ievērojami samazina, izmantojot

tādus instrumentus kā korpusa dizains (kas uzlabo

energoefektivitāti), dažādi jaudas un piedziņas risinājumu

apjomradīti ietaupījumi, optimāls ātrums, laika apstākļu

noteikšana un plānošana, alternatīvie enerģijas avoti un AER. No

AER izmanto e-degvielu, ūdeņradi, biodegvielu tīrā veidā vai

sajaukumā ar fosilo degvielu, tā samazinot gan SEG emisijas, gan

slodzi uz vidi. Ostu elektrifikācija samazina ostās stāvošo kuģu

emisijas, tādā veidā samazinot ostu negatīvo ietekmi uz apkārtējo

vidi un klimatu.

• Nodrošināta ilgtspējīga un videi draudzīga iedzīvotāju

mobilitāte

Sabiedriskā transporta sistēma ir efektīva un ilgtspējīga,

tādējādi veiksmīgi konkurējot ar privāto transportu.

Sabiedriskais transports ir komodāls64 un ilgtspējīgs,

tādējādi veiksmīgi konkurējot ar privāto transportu. Tas ir

samazinājis sastrēgumus un autotransporta radītās SEG emisijas,

pilsētās ievērojami uzlabojis gaisa kvalitāti un pilsētvides

pievilcību. Ievērojami paplašinājusies park and ride

sistēma, palielinājusies velosipēdu, skrejriteņu, segveju u.tml.

inventāra izmantošana un radīti pievilcīgi apstākļi

kājāmgājējiem, ieviešot zaļās infrastruktūras risinājumus

pilsētvidē. Starppilsētu pārvadājumos galvenokārt tiek izmantots

dzelzceļš, jo tas izmanto mazāk enerģijas uz vienu

pasažierkilometru nekā autotransports.

Sabiedriskais transports ērti saistīts ar starptautisko

transportu (savienojumi ar lidostām un ostām).

Ir attīstīta dalīšanās kultūra, kas par noteiktu atlīdzību

ļauj ērti individuāli vai kopīgi izmantot transportlīdzekļus.

• Kravu pārvadājumi tiek veikti, izmantojot savstarpēji

saistītu, efektīvu un gudru transporta sistēmu, kā arī

multimodālos pārvadājumus

Autotransporta sasaiste ar dzelzceļa un ostu infrastruktūru ir

samazinājusi degvielas patēriņu un SEG emisijas no

autotransporta. Elektrovilcieni ļauj ātrāk un lētāk nogādāt

kravas loģistikas centros, kas savienoti ar pašvaldības līmeņa

pārvadātājiem. Attīstīta ostu infrastruktūra ļauj efektīvi

apkalpot ienākošos kravas kuģus. Tiek plaši izmantoti loģistikas

algoritmi, lai plānotu maršrutus. Multimodālo

pārvadājumu65 izmantošana ļauj atsevišķās distancēs

izvēlēties optimālāko un videi draudzīgāko transporta veidu.

• Ceļu infrastruktūra ir atbilstoša jaunākajām transporta

tendencēm, integrējot intelektiskās transporta sistēmas

Ir nodrošināts vienots un moderns ceļu tīkls, kas ļauj droši

un ātri pārvietoties pa Latvijas teritoriju un ir aprīkots ar

tādu transportlīdzekļu uzlādes/uzpildes infrastruktūru, kas

integrēta Eiropas transporta sistēmā un ērti ļauj turpināt ceļu

arī ārpus valsts.

Intelektisko transporta sistēmu izmantošana gan

infrastruktūrā, gan pašos transportlīdzekļos ļauj samazināt SEG

emisijas, vienlaikus uzlabojot satiksmes drošību. Šo sistēmu dati

ir pieejami atkalizmantošanai ar transporta un satiksmes

informācijas nacionālā piekļuves punkta starpniecību.

• Ceļu infrastruktūra ir atbilstoša jaunākajām transporta

tendencēm, integrējot intelektiskās transporta sistēmas

Ir nodrošināts vienots un moderns ceļu tīkls, kas ļauj droši

un ātri pārvietoties pa Latvijas teritoriju un ir aprīkots ar

tādu transportlīdzekļu uzlādes/uzpildes infrastruktūru, kas

integrēta Eiropas transporta sistēmā un ērti ļauj turpināt ceļu

arī ārpus valsts.

Intelektisko transporta sistēmu izmantošana gan

infrastruktūrā, gan pašos transportlīdzekļos ļauj tādējādi

samazināt SEG emisijas, vienlaikus uzlabojot satiksmes

drošību.

• Ceļu tīkla attīstība tiek plānota ilgtspējīgi, ņemot vērā

transporta attīstības tendences tostarp ievērojot mazāk

aizsargāto ceļu satiksmes dalībnieku drošību un mazinot ceļu

būves ietekmi uz vidi un klimatu

Ceļu infrastruktūra plānota tā, lai iedzīvotājiem būtu ērti un

droši nokļūt galamērķī ar sabiedrisko transportu, koplietošanas

transportu, velosipēdu, ejot kājām. Ir nodrošināta mazāk

aizsargāto satiksmes dalībnieku drošība, kā arī pievērsta

uzmanība tam, lai mazinātu ceļu būves ietekmi uz vidi un klimatu,

t.sk., ieviešot zaļās infrastruktūras risinājumus.

Dažādi jauni, ilgtspējīgi un videi draudzīgi mobilitātes

risinājumi ļauj palielināt transportēšanas efektivitāti un

drošību, tai pašā laikā nemazinot ekonomisko pievilcību.

Inovāciju attīstība ļauj eksportēt jaunus tehnoloģiskos

risinājumus arī transporta jomā, piemēram, bezpilota lidaparātu

attīstība u.tml.

• Digitālu risinājumu plaša izmantošana ir samazinājusi

iedzīvotāju darījumu pārvietošanās nepieciešamību

Iedzīvotāju pārvietošanās ir optimizēta, pateicoties

attālināta darba, studiju, iepirkšanās u.tml. iespējām. Augstas

veiktspējas un drošs interneta tīkls visā Latvijas teritorijā

ļauj iedzīvotājiem pilnvērtīgi veikt savus darba pienākumus arī

attālināti. Visaptveroša e−pakalpojumu ieviešana ir ļāvusi

samazināt iedzīvotāju nepieciešamību apmeklēt institūcijas, lai

saņemtu pakalpojumus.

6.5. Ilgtspējīga zemes apsaimniekošana un

lauksaimniecība

Latvijā ir izstrādāta un sekmīgi ieviesta ilgtspējīga zemes

apsaimniekošanas politika. Ir nodrošināts, ka zemes

apsaimniekošana, t.sk. ZIZIMM un lauksaimniecības sektori,

izmantojot jaunākās tehnoloģijas, ilgtspējīgu apsaimniekošanas

praksi un efektīvu plānošanu, sniedz ieguldījumu

klimatneitralitātes sasniegšanā, neierobežojot tautsaimniecības

attīstību.

• Ir panākts ilgtspējīgs līdzsvars starp dažādiem zemes

izmantošanas veidiem, ievērojot klimata, dabas aizsardzības,

ekonomiskos un sociālos aspektus

Ilgtspējīga zemes apsaimniekošana tiek plānota gan valsts, gan

reģionu līmenī, izvērtējot un ņemot vērā reģionālās īpatnības.

Pašvaldības un citas iesaistītās puses piedalās plānošanas un

realizēšanas procesā, izmantojot integrēto plānošanas pieeju un

izvērtējot kopējos labumus (ekosistēmu pakalpojumus) videi un

sabiedrībai. Pieņemto lēmumu pamatā ir datos balstīta

informācija, kas iegūta no valsts monitoringa programmas par

zemes lietojuma veidu tai skaitā augsnes monitoringa.

Tiek nopietni izvērtēta zemes transformācijas nepieciešamība

no viena lietojuma veida uz citu. Piemēram, ir ierobežota

neilgtspējīga kultūraugu plantāciju ierīkošana, lauksaimniecības

zemju paplašināšana bioenerģijas kultūru audzēšanai, kas

uzskatāmas par nopietnu draudu bioloģiskajai daudzveidībai un

ekosistēmu spējai pretoties klimata pārmaiņām. Tāpat tiek

ierobežota līdz šim neracionāli veikta zemes izmantošana.

Tiek sniegts atbalsts degradēto zemju apmežošanai un derīgo

izrakteņu izstrādāto atradņu rekultivācijai. Infrastruktūras un

apbūves attīstība tiek rūpīgi plānota ilgtermiņā, pēc iespējas

mazinot paredzamo ietekmi uz vidi un virzību uz

klimatneitralitāti. Tiek ņemts vērā arī pielāgošanās klimata

pārmaiņām aspekts zemes resursu izmantošanā.

Lauksaimniecībā un mežsaimniecībā ir rūpīgi izvērtēts atbalsta

apjoms un tā piešķiršanas kārtība, ņemot vērā visus ilgtspējības

aspektus, tai skaitā ietekmi uz Stratēģijas mērķu

sasniegšanu.

• Visi Latvijas meži ir ilgtspējīgi apsaimniekoti

Mežs ar tā produktiem un pakalpojumiem ir nozīmīgs sabiedrības

labklājības avots, kā arī nozīmīgs Latvijas stratēģiskais resurss

ilgtspējīgai lauku un valsts kopējai attīstībai. Valsts, kā arī

privātie meži tiek ilgtspējīgi apsaimniekoti.

Ir palielināta meža ražība, tā noturība pret dažādiem

dabiskajiem traucējumiem, tai skaitā kaitēkļu savairošanos un ir

izveidota ilgtspējīga meža vecumstruktūra.

Mežs nodrošina kokmateriālus būvniecībai un mēbelēm, apstrādes

atlikumi - kurināmo enerģijas ieguvei, turklāt mežs ir arī

rekreācijas resurss.

Kokrūpniecība ir orientēta uz koksnes daudzveidīgāku pārstrādi

un starptautiski konkurētspējīgu gala produktu ar augstu

pievienoto vērtību ražošanu.

Ir izvērtēts un nodrošināts optimāls aizsargājamo teritoriju

īpatsvars, panākot līdzsvaru starp vides aizsardzības,

ekonomiskajām un sociālajām vajadzībām.

• Lauksaimniecība un mežsaimniecība sniedz būtisku

ieguldījumu bioenerģētikā, tajā pašā laikā neapdraudot pārtikas

nodrošinājumu un CO2 piesaisti

Koksne no Latvijas mežiem tiek iegūta ilgtspējīgā veidā,

rūpīgi plānojot tās ieguves apjomus. Nodrošināts atmežošanas un

meža ieaudzēšanas līdzsvars. Ir nodrošināts, ka Latvijas mežiem

ir ilgtspējīga vecumstruktūra66. Kopējais koksnes

resursu apjoms valstī nesamazinās. Primāri biomasa tiek iegūta,

lai to realizētu vietējā tirgū, tādejādi nodrošinot nacionālo

atjaunojamās enerģijas īpatsvara mērķa sasniegšanu. Vienlaikus,

īstenojot mežu apsaimniekošanu, arī tiek ņemts vērā, ka pret

klimata pārmaiņu radītajiem laika apstākļu ekstrēmiem noturīgākas

ir mērķtiecīgi ar augstvērtīgu reproduktīvo materiālu atjaunotas

mežaudzes.

Neapdraudot bioloģisko daudzveidību, tiek selekcionētas un

izmantotas jaunas šķirnes, kas ir noturīgas pret klimata

pārmaiņām un nodrošina optimālu CO2 piesaisti.

Ir attīstītas jaunākās paaudzes biodegvielas, kas mazina

riskus, ka pārtikā izmantojamās kultūras un pārtikas audzēšanai

piemērotajās augsnes tiek izmantotas bioenerģijas iegūšanai.

Lauksaimniecībā un mežsaimniecībā visos apsaimniekošanas

procesa posmos tiek izmantotas tīrākās tehnoloģijas un metodes,

kā būtiskus kritērijus izvēloties ilgtspējību, ietekmi uz vidi,

klimatu un veselību.

• Latvijas lauksaimniecība un mežsaimniecība ir resursu

efektīva - panākta augsta produktivitāte, tiek ražoti produkti ar

augstu pievienoto vērtību

Zeme tiek izmantota efektīvi, ievērojot bioresursu

izmantošanas ilgtspēju un bioresursu izmantošanā dodot priekšroku

tiem izmantošanas veidiem, kas rada augstāku pievienoto vērtību

(t.i., ievērojot kaskadēšanas principu). Kokrūpniecība ir

orientēta uz daudzveidīgu koksnes pārstrādi un starptautiski

konkurētspējīgu gala produktu ar augstu pievienoto vērtību

ražošanu.

Lauksaimniecībā tiek ievērota laba agronomijas un lopkopības

prakse, tādejādi nodrošinot zemes resursu saglabāšanu nākamajām

paaudzēm. Ražības palielināšanai tiek izvēlētas uzlabotas šķirnes

un precīza mēslojuma devu lietošana kā arī tiek ievērota

kultūraugu rotācija, iesaistot tajā daudzgadīgās kultūras un

pākšaugus, kā arī uzturot augsnes sedzi visu gadu vietās, kur

iespējama erozija. Minerālmēslu lietošana tiek rūpīgi plānota -

pākšaugu izmantošana augu sekā ir ļāvusi samazināt sintētiskā

slāpekļa mēslojuma devas, bet uztvērējaugu audzēšana nodrošina,

ka virsauga neizmantotais slāpeklis nenonāk vidē. Precīza

mēslojuma novadīšanai līdz augiem tiek izmantotas inovatīvas

tehnoloģijas, kas ļauj samazināt mēslojuma patēriņu un negatīvo

ietekmi uz vidi. Būtiska ir augsnes auglības uzturēšana - oglekļa

krājas augsnē palielināšana. Kūtsmēslu izmantošana, nodrošinot to

iespējami ātru iestrādi augsnē, palīdz izvairīties no augsnes

sablīvēšanas un dziļās aršanas.

Lopkopība tiek plānota, ņemot vērā jaunākās zinātnes atziņas.

Tiek lietota tāda barība, kas nodrošina optimālus dzīvnieku

gremošanas procesus, nekaitējot to veselībai. Ir izveidotas

kūtsmēslu krātuves, tiek efektīvi kontrolēta to izmantošana.

Saimniecībās, kur tas ir ekonomiski pamatoti, tiek iegūta biogāze

no kūtsmēslu un citu organisko atkritumu pārstrādes. Tiek

nodrošināta lauksaimniecības dzīvnieku veselība un labturība.

Lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, kā arī citās

tautsaimniecības nozarēs ir veiksmīgi ieviestas inovācijas. Tiek

izmantotas jaunākās zinātnes atziņas. Lēmumi par jaunu politiku

un pasākumu ieviešanu tiek pieņemti ilgtspējīgi, analizējot

ieguvumus un zaudējumus, kā arī ietekmi uz citām politikām.

Tādejādi ir samazinātas emisijas no lauksaimnieciskās ražošanas

vienības.

• Ir veikta organisko augšņu izpēte un tām tiek piemērota

atbilstoša izmantošana

Ir attīstīta izpratne par organiskās augsnēs notiekošajiem

procesiem, to ietekmi un saikni ar apkārtējo vidi. Ir apzināta

esošā situācija, t.sk. apzinātas organisko augšņu platības,

regulāri veikta augšņu informācijas atjaunošana.

Nodrošināta piemērota zemes lietošanas veida izvēle LIZ

organisko augšņu platībām, kas dažādu iemeslu dēļ (piemēram, zema

augsnes kvalitatīvā vērtība, nepieciešami lieli resursi

meliorācijas sistēmu atjaunošanai, pievedceļu neesamība, lauku

konfigurācija un atrašanās vieta) netiek aktīvi izmantotas

lauksaimniecības produkcijas ražošanai.

6.6. Ilgtspējīgs patēriņš un

ražošana

Materiālo resursu ieguve un izmantošana ir ilgtspējīga,

nodrošinot Latvijā augstu resursefektivitāti. Tas ar mazāku

resursu izmantošanu ļauj paveikt labāk un vairāk.

Ekonomiskā attīstība nav balstīta uz intensīvu enerģijas un

resursu patēriņu. Īstenojot OMA Latvijā ir nodrošināta tāda

rīcībpolitika un atbalsta mehānismi, tostarp produktu politika un

nodokļu mehānismi, kas nodrošina, ka dabas resursu izmantošana ir

saimnieciska un ilgtspējīga, kā rezultātā panākts, ka pastāvīgi

pieaug ražošanas efektivitāte un resursu produktivitāte,

ilgtermiņā sasniedzot ES valstu vidējos rādītājus un nemitīgi

tiecoties uz arvien augstāku rezultātu.

Sabiedrība ir sasniegusi tādu brieduma un vides apziņas

līmeni, ka izprot ilgtspējīgas attīstības ideju un iesaistās tās

īstenošanā. Sabiedrības iepirkšanās un patēriņa paradumi ir

ilgtspējīgi, vidi un dabas resursus saudzējoši un taupoši.

Darbojas efektīvi dalīšanās ekonomikas modeļi, kurus papildina

daudzveidīgas sociālas uzņēmējdarbības un kopienu ekonomikas

formas.

Ekonomiskā attīstība tiek veidota tā, lai maksimāli un

pilnvērtīgi izmantotu izejvielas, kā arī visus ražošanas

blakusproduktus un atlikumus. Mērķis tiek sasniegts ne tikai ar

tehnoloģijām, bet arī novērsta nesaimnieciska ražošana un

neilgtspējīgs sabiedrības dzīvesveids (attiecībā uz patēriņa

paradumiem) kā publiskajā, tā privātajā sektorā. Pārdomātāki

dizaina risinājumi un efektīvāka materiālu pārstrāde ir

uzlabojusi resursu otrreizējo izmantošanu un samazinājusi kopējo

resursu patēriņu.

• Tiek izmantotas tikai klimatam un videi draudzīgākās

ķīmisko vielu alternatīvas

Gan ražošanā un pakalpojumu sniegšanā, gan sadzīvē izmantotās

ķīmiskās vielas, kas kaitīgas klimatam, aizstātas ar draudzīgākām

alternatīvām.

Mājsaimniecībās līdz minimumam samazināts sadzīves ķīmisko

vielu lietošanas apjoms.

• Nav atkritumu, ir tikai izejvielas

Uzņēmumu īstenotie ražošanas modeļi balstās uz inovācijām, tie

ir vērsti uz efektīvu resursu izmantošanu visā produkta dzīves

ciklā, nodrošinot, ka resursi atgriežas ekonomiskajā apritē.

Uzņēmumi savstarpēji sadarbojas resursu izmantošanā (ir attīstīti

industriālās simbiozes risinājumi, kā arī tiek veidoti

industriālie klasteri).

• Sabiedrība ir mainījusi savus paradumus, iedzīvotāju

pieprasījums veicina plašāku videi draudzīgāku preču un

pakalpojumu piedāvājumu tirgū

Par ilgtspējīgu attīstību ir atbildīgi ne tikai ražotāji, bet

visa sabiedrība kopumā, jo tā rada attiecīgo produktu vai

pakalpojumu pieprasījumu.

Katrs indivīds, kolektīvs (skola, iestāde, birojs u.tml.),

ģimene un mājsaimniecība apzinās savu izvēļu ietekmi uz klimatu,

vidi un resursu patēriņu, tādēļ ir izvērtējusi savu attieksmi

pret to, kā patērē resursus - kā izmanto ūdeni un enerģiju, cik

daudz un kādus atkritumus rada un kur tie nonāk, kā patērē

pārtiku, kādi ir pārvietošanās un iepirkšanās paradumi, kādas

preces pērk un kā tās lieto, kādus pakalpojumus izmanto.

Mājsaimniecības, izmantojot publiski pieejamos rīkus, ir

noteikušas savu "oglekļa pēdu"67 -

CO2 emisiju apjomu, ko gada laikā rada katrs indivīds

vai produkts un rūpīgi seko, lai tā nepalielinātos.

Privāto un publisko pircēju patēriņa ieradumu (uzvedības)

maiņa palīdz panākt resursu efektivitāti un dod arī fiskālos

ieguvumus. Tas, savukārt, veicina pieprasījumu pēc resursu ziņā

efektīvākiem pakalpojumiem un produktiem. Patērētāji var ietaupīt

izmaksas, paši novēršot atkritumu rašanos un pērkot produktus, ko

var lietot ilgstoši vai ko iespējams vienkāršāk salabot vai

pārstrādāt. Ir plaši pieejami un tiek izmantoti tādi pakalpojumi,

kas piedāvā remontu, apkopi, nomu.

Liela nozīme ir sabiedriskajām kustībām, informācijas un

izglītojošām kampaņām, kā arī pilsoniskajai iniciatīvai. Valstī

ir daudz privātu iniciatīvu/prasmju nodošanas mehānismu, kur

cilvēki dalās personiskajā pieredzē par materiālu (tekstila u.c.)

atkārtotas izmantošanas iespējām, pārstrādājot tos sadzīves

produktos pašu rokām.

Ņemot vērā jaunākos zinātniskos pētījumus, ir izstrādāta

normatīvo aktu bāze, vadlīnijas un citi metodiskie materiāli ZPI

un Zaļā iepirkuma piemērošanai. ZPI komponente tiek piemērota

visos publiskajos iepirkumos.

6.7. Ilgtspējīgas pašvaldības un

pilsētvide

Bez pašvaldību iniciatīvām un aktīvas rīcības klimata pārmaiņu

mazināšanā reģionālā līmenī, nacionālo mērķu sasniegšana ir

apdraudēta. Pildot normatīvajos aktos noteiktās obligātās

funkcijas, pašvaldībām ir daudz iespēju, kā veicināt nacionālo

mērķu SEG emisiju samazināšanā, sasniegšanu.

• Pilsētas un novadi dod ieguldījumu klimata pārmaiņu

mazināšanā, apzinoties savu faktisko radīto ietekmi uz klimata

pārmaiņām, kā arī savu izšķirošo lomu valsts SEG emisiju mērķu

sasniegšanā

Katra pašvaldība, izmantojot publiski pieejamos rīkus SEG

emisiju novērtēšanai, noteikusi to radīto daudzumu savā

administratīvajā teritorijā. Pašvaldības apzinās potenciālu SEG

emisiju mazināšanā un to īsteno, kā arī, balstoties uz iegūto

informāciju, veic regulārus izvērtējumus un salīdzina savu

sniegumu ar citu pašvaldību (līmeņatzīmes) rādītājiem.

• Pašvaldības aktīvi piedalās dažādās pašmāju un

starptautiskās "pašvaldības mācās no pašvaldībām"

iniciatīvās, apzinoties savas iespējas klimata pārmaiņu

mazināšanā, kā arī izvirzot ambiciozus SEG mērķus un savstarpēji

daloties pieredzē to sasniegšanai

Iesaistoties brīvprātīgās, starptautiskās klimata pārmaiņu

mazināšanas iniciatīvās68 pašvaldības nonāk plašā

informācijas apmaiņas tīklā, saņem aktuālu informāciju, t.sk.,

par plānotajiem pasākumiem, finansējuma rašanas iespējām, labajām

praksēm un piemēriem, kā arī citu pašvaldību īstenoto iniciatīvu

rezultātiem. Savstarpējā sadarbībā tiek stiprināta pašvaldību

kapacitāte, kā arī saņemta un sniegta palīdzība izvirzīto mērķu

izpildes monitoringam, vērtēšanai un ziņošanai. Sadarbības

iniciatīvas tiek atbalstītas pašvaldību plānošanas

dokumentos.

Pašvaldībām un valstij sadarbojoties, pašvaldības attīsta

koordinētu pieeju klimata pārmaiņu mazināšanas un novēršanas

jomā, iestrādājot klimata pārmaiņu mazināšanas un klimatnoturības

risinājumus to attīstības plānošanas dokumentos.

• Pašvaldības plāno un īsteno tādus teritoriālplānošanas

pasākumus, kas veicina vispusīgi organizētu un kompleksu pilsētu

apkaimju izveidi

Pašvaldības, izstrādājot un pārskatot teritorijas plānojumu,

kas ietver gan funkcionālā zonējuma noteikšanu, gan teritorijas

izmantošanas un apbūves nosacījumu izstrādi, integrē tajā

kompleksus risinājumus pakalpojumu pieejamībai, ievērojot

tehnoloģiju attīstību un iedzīvotāju paradumu izmaiņas, veicinot,

lai pilsētu apkaimēs tiktu piedāvāts plašāks ikdienā nepieciešamo

preču un pakalpojumu klāsts, tādējādi samazinot darījumu

pārvietošanās dēļ veiktās distances.

• Transporta infrastruktūra pilsētās un novados ir vieda un

optimizēta

Attīstīta transportmijas (park and ride)

infrastruktūra, kā arī multimodālie centri sniedz iespēju

izvēlēties nepieciešamajai distancei un maršrutam piemērotāko

pārvietošanās līdzekli. Sabiedriskā transporta sistēmas maršrutu

tīkls pilsētās ir plašs un visaptverošs, tas piedāvā klientiem

nepieciešamo komforta līmeni un tiek plaši izmantots.

Pilsētās ielas plānotas tā, lai cilvēkiem būtu ērti un droši

nokļūt galamērķī ar sabiedrisko transportu, koplietošanas

transportu, velosipēdu, ejot kājām, nepieciešamības gadījumā

privāto transportlīdzekli atstājot ērti pieejamā vietā.

Tiek attīstīta nemotorizēto transportlīdzekļu infrastruktūra

un paplašinātas gājēju zonas. Ir pieejama un tiek plaši izmantota

veloceliņu infrastruktūra.

• Pilsētvide ir vieda, tiek izmantoti digitāli

risinājumi

Lietu interneta (Internet of things - IoT)

izmantošana, vienlaikus ievērojot kiberdrošību un nepārkāpjot

iedzīvotāju privātumu, ļauj efektīvi un ar samazinātu resursu

patēriņu uzraudzīt un kontrolēt dažādas sistēmas (energoapgādes,

komunālo pakalpojumu, transporta, drošības u.c.) attālināti, kā

arī nekavējoties atbilstoši reaģēt uz izmaiņām tajās. Arī

pakalpojumu efektīvai sniegšanai tiek plaši īstenots viedās

pašvaldības koncepts, t.i., kompleksi risinājumi, kombinējot

ieguldījumus infrastruktūrā ar IKT, videi un klimatam draudzīgiem

risinājumiem.

• Pilsētvide ir elastīga, pilsētai kā sistēmai piemīt

augstas pretošanās spējas, piedzīvojot dažādus antropogēnus un

dabiskus satricinājumus

Pašvaldības apzinās, ka pilsētvide ir vairāk pakļauta klimata

pārmaiņu riskiem (plūdi, jūras līmeņa celšanās, karstuma viļņi,

dzeramā ūdens nepietiekamība, sausums, ekstrēmi nokrišņi un

vētras) nekā lauku apgabali, un ir gatavi to veiksmīgai

pārvarēšanai, spēj pozitīvi pielāgoties, jo ir apzinājuši savas

stiprās un vājās puses, potenciālās iespējas un draudus,

piemēram, pilsētu "siltuma salas" efekta novēršanai un

mazināšanai plaši tiek izmantoti "zaļās"

infrastruktūras risinājumi.

Pašvaldības, lai pieņemtu lēmumus attiecībā uz klimata

pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās klimata pārmaiņām

pasākumiem, izmanto aktuālos publiski pieejamos meteoroloģiskos

datus, kas raksturo mikroklimatu un tā izmaiņas attiecīgajā

administratīvajā teritorijā. Pašvaldības piesaista dažādas

ieinteresētas puses no zinātnes, uzņēmēju nevalstisko

organizāciju vides, lai izvērtētu un attīstītu gan īstermiņa, gan

ilgtermiņa klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās

risinājumus, kas piemēroti konkrētajai administratīvajai

teritorijai. Pašvaldības ir veikušas klimata ietekmju

ievainojamības risku izvērtējumu, pielāgošanās klimata pārmaiņām

pasākumu plānošanu un ieviešanu, kā arī monitoringu un

izvērtēšanu.

• Ir attīstījusies lokālo AER ne-emisiju tehnoloģiju

izmantošana pilsētvidē

Pašvaldības apzinās, ka AER ne-emisiju tehnoloģiju īpatsvara

palielināšana ir ne tikai saistības, bet iespēja optimizēt

enerģijas apgādi, izmantot vietējo energoresursu zemākās

pašizmaksas un samazināt atkarību no enerģijas importa, uzlabot

vides kvalitāti un palielināt iedzīvotāju pašapziņu.

Pilsētvidē enerģijas ražošanai arvien vairāk izmanto viedās

pilsētvides AER tehnoloģijas, apvienojot kultūrvēsturiskos

arhitektūras elementus un inovatīvus būvniecības risinājumus un

materiālus, veicinot autonomu ne-emisiju tehnoloģiju enerģijas

ražošanu. Mazas jaudas, ekonomiski pamatotu un vizuāli pievilcīgu

AER tehnoloģiju izmantošana ir ikvienas pilsētas neatņemama

sastāvdaļa.

Pastāvīgs informatīvais atbalsts, ko pašvaldība sniedz

mājsaimniecībām attiecībā uz energoefektivitātes un AER

izmantošanas risinājumiem un iespējām, iedrošina un veicina

mājsaimniecības izvēlēties tām individuāli piemērotākos klimatam

draudzīgākos energoapgādes risinājumus.