7. pants

Stratēģijas īstenošana un

pārskats

Stratēģijas īstenošana ir ilgtermiņa izaicinājums katram

sociāli un ekonomiski aktīvajam iedzīvotājam. Stratēģija ir

pirmais tik ilga perioda politikas plānošanas dokuments Latvijā.

Tās sekmīga īstenošana prasīs izpratni un iesaisti, kā arī

konsekventu rīcību ne tikai no valsts, bet arī pašvaldībām,

nevalstiskajām organizācijām, komersantiem, pētniekiem un

ikvienam valsts iedzīvotājam. Lai novērtētu Stratēģijas

ieviešanu, ir jānodrošina periodisks stratēģijas progresa

pārskats un ieviešanas efektivitātes novērtējums.

7.1. Stratēģijas īstenošanā

iesaistītās puses

• Valsts pārvalde (katra ministrija savas kompetences

ietvaros) ir pilnveidojusi un attīstījusi katras tautsaimniecības

nozares politikas plānošanas dokumentus un normatīvos aktus, lai

tie būtu saskaņā ar Stratēģijā deklarētajiem mērķiem

Stratēģiju īsteno, sagatavojot un ieviešot nacionālos klimata

un enerģētikas plānus (pirmais no tiem līdz 2030. gadam, ņemot

vērā 2050. gada mērķus un Stratēģijā izklāstīto vīziju 2050.

gadam), kuru nepieciešamību nosaka Enerģētikas Savienība. Šie

plāni aptver 5 dimensijas enerģētiskā drošība, solidaritāte un

uzticēšanās; pilnībā integrēts Eiropas iekšējais enerģijas

tirgus; energoefektivitāte (t.sk. transportā); ekonomikas

dekarbonizācija; pētniecība, inovācija un konkurētspēja.

Stratēģijas mērķu sasniegšanā ir būtiska maksimāli plaša

sabiedrības iesaiste. Sabiedrības izpratnes veidošanā par klimata

pārmaiņu procesiem un nepieciešamajai rīcībai, lai tos mazinātu,

būtiska loma ir izglītībai. Oglekļa mazietilpīgas attīstības

principi ir iekļauti izglītības sistēmas saturā. Visas izglītības

iestādes arī ikdienas darbā praktiski īsteno OMA principus,

sniedzot ieguldījumu enerģijas patēriņa, resursu un atkritumu

apjoma samazināšanā un energoefektivitātes paaugstināšanā.

Pētniecībā balstīta augstākā izglītība nodrošina jaunāko

zinātnisko atziņu integrēšanu studiju procesā un jaunu

speciālistu sagatavošanā.

Latvijas iedzīvotāji kopumā izprot klimata pārmaiņu procesus

un klimata politikas pasākumu loģiku, un individuālās izvēles un

rīcības veic, ņemot vērā oglekļa mazietilpīgas attīstības

principus. Ikviens Latvijas iedzīvotājs izprot globālā tirgus

darbības un resursu aprites mehānismus, un izvēlas pielāgot savus

patēriņa paradumus ilgtspējīgas attīstības principiem. Ikvienam

Latvijas iedzīvotājam ir pieejama skaidri saprotama un pamatota

informācija par Stratēģijas mērķiem.

• Pašvaldības attīstās ilgtspējīgi un ir samazinājušas SEG

emisijas reģionos, kā arī veicinājušas oglekļa mazietilpīgu

uzņēmumu attīstību ("zaļā" nodarbinātība)

Pašvaldības izvirza savus SEG emisiju samazināšanas mērķus un

demonstrē progresu šo mērķu sasniegšanā, par to regulāri

informējot iedzīvotājus.

Pašvaldības, organizējot savu darbu, rāda piemēru privātajam

sektoram, kā arī informē un izglīto sabiedrību par klimata

pārmaiņu mazināšanas risinājumiem.

Nozīmīga loma ir arī plānošanas reģioniem, kas sadarbībā ar

pašvaldībām un valsts pārvaldes iestādēm izstrādā ilgtermiņa un

vidēja termiņa attīstības plānošanas dokumentus, tostarp ņemot

vērā valsts SEG emisiju samazināšanas mērķus.

• Komersanti ir aktīvi iesaistījušies jaunu, inovatīvu un

ilgtspējīgu produktu attīstīšanā un veido videi draudzīgus

uzņēmumus

Stratēģijai ir jāveicina Latvijas SEG emisiju samazināšanu,

nemazinot Latvijas ekonomisko konkurētspēju. Stratēģija rada vidi

esošo uzņēmumu stabilitātei un izaugsmei, kā arī veicina jaunu,

inovatīvu, ilgtspējīgu un videi draudzīgu uzņēmumu veidošanos.

Arvien vairāk iedzīvotāju ir nodarbināti "zaļajās"

darbavietās, kas ražo klimatam un videi draudzīgus produktus un

pakalpojumus. Privātie uzņēmumi arvien vairāk savā darbībā

piemēro ZI, lai samazinātu savu ietekmi uz vidi. Valsts un

pašvaldības sniedz padziļinātu atbalstu jaunajiem uzņēmējiem, lai

veicinātu OMA un virzību uz klimatneitralitāti. Ilgtspējīgas

uzņēmējdarbības atbalstam ir pieejams finansējums no dažādām

valsts, ES un privātām finanšu institūcijām un instrumentiem.

Uzņēmējdarbības stabila un ilgtspējīga attīstība ir

priekšnoteikums Latvijas iedzīvotāju labklājībai un sakārtotai

videi.

• Mājsaimniecības aktīvi izmanto OMA principus

klimatneitralitātes sasniegšanai

Kopējo valsts virzību uz klimatneitralitāti veido ikkatra

iedzīvotāja ikdienas izvēles. Ikviena mājsaimniecība ir atbildīga

par mājokļa, izmantoto tehnoloģiju un ierīču energoefektivitāti,

kā arī izvēlēto energoresursu izmantošanas paradumiem, samazinot

negatīvo ietekmi uz klimatu un vidi. Mājsaimniecības savstarpēji

dalās ar labajām praksēm un pieredzi centienos samazināt savu

ietekmi uz vidi.

7.2. Stratēģijas īstenošanā

izmantojamie instrumenti

Stratēģijas īstenošanai izmantojamos instrumentus var iedalīt

gan pēc būtības, gan pēc sasniedzamā mērķa. Balstoties uz esošo

pieredzi ir lietderīgi izdalīt piecas instrumentu grupas:

sabiedrības informēšana, tiesību akti un regulējošais ietvars,

tirgus mehānismi, fiskālie instrumenti un finanšu

instrumenti.

• Sabiedrības informēšana un izpratnes veidošana

Neskatoties uz pārliecinošiem pierādījumiem69 par

klimata pārmaiņām un to negatīvo ietekmi uz vidi un cilvēku

veselību, daudzi Latvijas iedzīvotāji joprojām nav pietiekami

informēti par klimata pārmaiņām, to radītajiem riskiem, kā arī

veicamajām rīcībām to mazināšanai. Sabiedrības informēšana un

izpratnes par klimata pārmaiņu procesiem veidošana ir viens no

nozīmīgākajiem pasākumiem, kā palielināt ieinteresētību un

motivāciju iedzīvotājiem iesaistīties ar klimata pārmaiņām

saistīto jautājumu risināšanā, tāpēc jaunu rīcībpolitiku

dokumentu izstrādē ir jāparedz, kādi pasākumi sabiedrības

izpratnes veidošanai tiks īstenoti.

• Tiesību akti un regulējošais ietvars

Tiesību aktiem un regulējošam ietvaram ir jāaptver visi

pārējie stratēģijas īstenošanā izmantojamie instrumenti. Tiesību

akti ir viens no veidiem kā reglamentēt visu pārējo instrumentu

darbību un kuros var noteikt dažādu to elementu raksturlielumus.

Papildus tie var noteikt nosacījumus, standartus, prasības un

procesus, kas neietilpst citos šajā apakšnodaļā minētajos

instrumentos. Tiesību akti un regulējošais ietvars var būt

balstīts ne tikai uz normatīvajiem aktiem, ko izstrādā un

apstiprina publiskais sektors, bet arī var tikt veidots uz

brīvprātīgās vienošanos principa starp dažādām pusēm.

• Tirgus mehānismi

Tiecoties uz klimatneitralitāti būtiska nozīme ir dažādu jaunu

tirgus mehānismu ieviešanai kā arī jau esošo tirgus mehānismu

attīstīšanai un pilnveidošanai. Šobrīd Latvijai aktuāla ir dalība

ES ETS. Esošā sistēma ir izveidota, bet darbs pie turpmākas

pilnveidošanas ir jāturpina, lai pilnvērtīgi spētu palīdzēt

sasniegt klimata mērķus. Tikai pie relatīvi augstas emisijas

kvotas cenas ES ETS izpilda savu uzdevumu - veicināt operatorus

veikt SEG emisiju samazinošus pasākumus. Ņemot vērā, ka būtiska

loma ir tirgojamo atļauju apjomam un cenai tirgū, plānojot jaunus

tirgus mehānismus, ir detalizēti jāplāno apritē esošo atļauju

apjomi un to ietekme uz citiem tirgus mehānismiem. Papildus ES

ETS, pasaulē darbojas vairākas emisiju tirdzniecības sistēmas,

piemēram, Ķīnā, ASV, Korejā, Šveicē, Jaunzēlandē, Kanādā un

Japānā. Līdz ar to līdz 2050. gadam arī Latvijā varētu būt

izveidota arī sava nacionālā emisiju tirdzniecības sistēma

atbilstoši nacionālajām interesēm, piemēram, mežsaimniecības

nozarē. Tāpat visticamāk tuvākajā nākotnē tiks izveidots vienots

starptautisks tirgus mehānisms Parīzes nolīguma ietvaros.

• Fiskālie instrumenti

Galvenie fiskālie instrumenti Stratēģijas ieviešanai ir

nodokļi un subsīdijas. Ir izdalāmas divu veidu nodokļu grupas:

nodokļi, kuriem ir tieša ietekme uz SEG emisiju samazināšanu un

nodokļi, kuri pastarpināti veicina SEG emisiju samazināšanu. SEG

emisiju samazinoši nodokļi vai nodokļi, kuros, piemēram,

CO2 ir nodokļa komponente ar tiešu ietekmi vislabāk

nodrošina "piesārņotājs maksā" principa ieviešanu. Līdz

2050. gadam nodokļu sistēma kopumā jāpārstrukturizē, tādā veidā,

lai attiecīgo kategoriju nodokļu mērķu neatņemama sastāvdaļa būtu

klimata pārmaiņu samazināšanas un pielāgošanās klimata pārmaiņām

veicināšana. Savukārt, netiešās ietekmes nodokļi veicina SEG

emisiju samazināšanu iedarbojoties uz resursiem, precēm un

pakalpojumiem, kas tiek izmantoti procesos, kam ir būtiska nozīme

SEG emisiju radīšanā. Šādā veidā tiek mazināts to patēriņš,

vienlaicīgi stimulējot AER izmantošanu.

Klimatneitralitātes sasniegšanai ir izmantojamas arī

subsīdijas, atlaides, nodokļu atmaksas. Pilnībā jāatsakās no

fosilo kurināmo subsīdijām, koncentrējoties un pārvirzoties uz

AER atbalstu.

• Finanšu instrumenti

Finanšu instrumenti ir aizdevumi, fondi, vērtspapīri, riska

kapitāls u.tml. Finanšu instrumenti ir efektīvs līdzeklis, caur

kuru ar publisko finansējumu maksimāli piesaistīt un aktivizēt

pēc iespējas vairāk privātā kapitāla. No finansējuma saņēmēja

viedokļa tradicionālie granti, kad publiskais finansējums tiek

novirzīts kādai programmai vai projektam ir pievilcīgas, taču

tādā veidā daļa publiskā kapitāla tiek izņemta no apgrozības.

Nākotnē vairāk jāorientējas uz dažādiem "draudzīgiem"

aizdevumu veidiem, piemēram, veidojot nacionālu

energoefektivitātes fondu, kas nodrošinās ilgtermiņa aizdevumus

ar zemām procentu likmēm, nodrošinot īpašu apdrošināšanu pret

aizdevuma saistību nepildīšanu, vai piedāvājot noteiktu atlaidi

kopējo izmaksu atmaksai, ja pierādīts enerģijas ietaupījums, vai

arī sniedzot bezprocentu aizdevumus maznodrošinātām

mājsaimniecībām. Potenciāli efektīvs veids privāto investīciju

piesaistei varētu būt jauktais finanšu instruments (blending

financial instrument), kas ietver gan granta, gan aizdevuma

daļu.

Tāpat var izmantot rotācijas fondu principu, kas gūst aizvien

lielāku popularitāti energoefektivitātes projektu finansēšanā.

Aizdevumi un rotācijas fondi nodrošina publiskā kapitāla

atgriešanos atpakaļ apritē, kā rezultātā ir iespēja finansēt

jaunus projektus. Jāturpina attīstīt arī trešo pušu finansēšanu,

piemēram, piesaistot energoservisa kompānijas (ESKO) vai

pašvaldības energoservisa uzņēmumus (PESKO), kas investē enerģiju

taupošos pasākumos un veiktās investīcijas atpelna no panāktā

energoresursu ietaupījuma ilgtermiņā.

Sekmīgai un ilgtspējīgai sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai,

infrastruktūras attīstīšanai un uzturēšanai jāturpina mērķtiecīgi

attīstīt publiskā un privātā sektora partnerība (PPP) ilgtermiņa

sadarbībā apvienojot un kopīgi izmantojot tiem pieejamos resursus

- īpašumu, finanšu līdzekļus, zināšanas un pieredzi, dalot arī ar

PPP īstenošanu saistītos riskus, ieguldījumus un ieguvumus.

Turklāt publiskajam sektoram strādājot pie finanšu instrumentu

budžeta plānošanas, plānotās aktivitātes cieši jāsasaista ar SEG

emisiju uzskaiti.

Arī "zaļo" obligāciju attīstīšanai ir būtiska loma

cīņai ar klimata pārmaiņām, jo caur tām iespējams piesaistīt

finansējumu vai refinansēt projektus, kas sniedz ieguldījumu

cīņai ar klimata pārmaiņām. Investoriem arvien svarīgāk kļūst

tas, kā tiek izmantoti no obligācijām iegūtie finanšu līdzekļi un

"zaļās" obligācijas ir veids, kā veikt ilgtspējīgas

investīcijas.

Lai virzītos uz klimatneitralitāti 2050. gadā nozīmīga loma

būs pieejamajam finansējumam Daudzgadu finanšu shēmas ietvaros

klimata aktivitāšu īstenošanai, ņemot vērā politikas plānošanas

dokumentos noteiktajām prioritātēm. OMA principi kā horizontāls

jautājums jāņem vērā veicot ieguldījumus ES fondu finansējuma

ieviešanā.

Energosistēmu izmaksas veido sistēmu uzturēšanas un

ekspluatācijas izmaksas, investīcijas tehnoloģijās un

energoefektivitātē, kā arī izmaksas par patērēto kurināmo. Tā kā

izmaksas paredzamas arī bāzes scenārijā, jo jebkurā gadījumā, lai

sistēma spētu nodrošināt patērētājus ar nepieciešamiem

pakalpojumiem, ir nepieciešams nepārtraukti to uzturēt un

atjaunināt, klimatneitralitātes scenārija izmaksu raksturošanai

tiek izmantotas papildu investīcijas un papildu izmaksas,

salīdzinot ar bāzes scenārija īstenošanu.

Pēc sākotnējām indikatīvām prognozēm70 papildu

investīcijas mērķa scenārija īstenošanai (klimatneitralitātes

sasniegšanai), salīdzinot ar bāzes scenāriju, laika periodā līdz

2050. gadam, ir ~ 16 miljardi EUR (2010. gada salīdzināmajās

cenās) jeb ~1,35 % vidēji gadā no IKP laika periodā (2020. -

2050.g.).

Tomēr, pateicoties šīm investīcijām, veidojas arī ieguvumi,

piemēram, no izmaksu par kurināmo samazināšanās (arī resursu

izmantošanas efektivitātes paaugstināšanas dēļ) un citu

ekspluatācijas izmaksu ietaupījumiem. Līdz ar to laika periodā

līdz 2050. gadam papildu kopējās izmaksas mērķa scenārija

īstenošanai salīdzinot pret kopējām bāzes scenārija izmaksām pēc

sākotnējām indikatīvām prognozēm71 ir ~ 13,5 miljardi

EUR (2010. gada salīdzināmajās cenās) jeb ~ 1,1% vidēji gadā no

IKP laika periodā (2020. - 2050.g.).

Stratēģijā izvirzīto mērķu īstenošanai nepieciešamais

finansējums tiks vērtēts, izstrādājot jaunos nozaru plānošanas

dokumentus.

7.3. Stratēģijas pārskats

Stratēģiju pārskata līdz 2029. gada 1. janvārim, un vēlāk ik

pēc 10 gadiem72. Stratēģiju var pārskatīt biežāk,

iesniedzot pamatojumu (informatīvo ziņojumu) MK.

Stratēģijas izvērtēšanai VARAM iesniedz MK informatīvo

ziņojumu par Stratēģijas īstenošanas un rezultatīvo rādītāju

sasniegšanas progresu.