7. pants

1Stratēģijas īstenošana un

2pārskats

3Stratēģijas īstenošana ir ilgtermiņa izaicinājums katram

4sociāli un ekonomiski aktīvajam iedzīvotājam. Stratēģija ir

5pirmais tik ilga perioda politikas plānošanas dokuments Latvijā.

6Tās sekmīga īstenošana prasīs izpratni un iesaisti, kā arī

7konsekventu rīcību ne tikai no valsts, bet arī pašvaldībām,

8nevalstiskajām organizācijām, komersantiem, pētniekiem un

9ikvienam valsts iedzīvotājam. Lai novērtētu Stratēģijas

10ieviešanu, ir jānodrošina periodisks stratēģijas progresa

11pārskats un ieviešanas efektivitātes novērtējums.

127.1. Stratēģijas īstenošanā

13iesaistītās puses

14• Valsts pārvalde (katra ministrija savas kompetences

15ietvaros) ir pilnveidojusi un attīstījusi katras tautsaimniecības

16nozares politikas plānošanas dokumentus un normatīvos aktus, lai

17tie būtu saskaņā ar Stratēģijā deklarētajiem mērķiem

18Stratēģiju īsteno, sagatavojot un ieviešot nacionālos klimata

19un enerģētikas plānus (pirmais no tiem līdz 2030. gadam, ņemot

20vērā 2050. gada mērķus un Stratēģijā izklāstīto vīziju 2050.

21gadam), kuru nepieciešamību nosaka Enerģētikas Savienība. Šie

22plāni aptver 5 dimensijas enerģētiskā drošība, solidaritāte un

23uzticēšanās; pilnībā integrēts Eiropas iekšējais enerģijas

24tirgus; energoefektivitāte (t.sk. transportā); ekonomikas

25dekarbonizācija; pētniecība, inovācija un konkurētspēja.

26Stratēģijas mērķu sasniegšanā ir būtiska maksimāli plaša

27sabiedrības iesaiste. Sabiedrības izpratnes veidošanā par klimata

28pārmaiņu procesiem un nepieciešamajai rīcībai, lai tos mazinātu,

29būtiska loma ir izglītībai. Oglekļa mazietilpīgas attīstības

30principi ir iekļauti izglītības sistēmas saturā. Visas izglītības

31iestādes arī ikdienas darbā praktiski īsteno OMA principus,

32sniedzot ieguldījumu enerģijas patēriņa, resursu un atkritumu

33apjoma samazināšanā un energoefektivitātes paaugstināšanā.

34Pētniecībā balstīta augstākā izglītība nodrošina jaunāko

35zinātnisko atziņu integrēšanu studiju procesā un jaunu

36speciālistu sagatavošanā.

37Latvijas iedzīvotāji kopumā izprot klimata pārmaiņu procesus

38un klimata politikas pasākumu loģiku, un individuālās izvēles un

39rīcības veic, ņemot vērā oglekļa mazietilpīgas attīstības

40principus. Ikviens Latvijas iedzīvotājs izprot globālā tirgus

41darbības un resursu aprites mehānismus, un izvēlas pielāgot savus

42patēriņa paradumus ilgtspējīgas attīstības principiem. Ikvienam

43Latvijas iedzīvotājam ir pieejama skaidri saprotama un pamatota

44informācija par Stratēģijas mērķiem.

45• Pašvaldības attīstās ilgtspējīgi un ir samazinājušas SEG

46emisijas reģionos, kā arī veicinājušas oglekļa mazietilpīgu

47uzņēmumu attīstību ("zaļā" nodarbinātība)

48Pašvaldības izvirza savus SEG emisiju samazināšanas mērķus un

49demonstrē progresu šo mērķu sasniegšanā, par to regulāri

50informējot iedzīvotājus.

51Pašvaldības, organizējot savu darbu, rāda piemēru privātajam

52sektoram, kā arī informē un izglīto sabiedrību par klimata

53pārmaiņu mazināšanas risinājumiem.

54Nozīmīga loma ir arī plānošanas reģioniem, kas sadarbībā ar

55pašvaldībām un valsts pārvaldes iestādēm izstrādā ilgtermiņa un

56vidēja termiņa attīstības plānošanas dokumentus, tostarp ņemot

57vērā valsts SEG emisiju samazināšanas mērķus.

58• Komersanti ir aktīvi iesaistījušies jaunu, inovatīvu un

59ilgtspējīgu produktu attīstīšanā un veido videi draudzīgus

60uzņēmumus

61Stratēģijai ir jāveicina Latvijas SEG emisiju samazināšanu,

62nemazinot Latvijas ekonomisko konkurētspēju. Stratēģija rada vidi

63esošo uzņēmumu stabilitātei un izaugsmei, kā arī veicina jaunu,

64inovatīvu, ilgtspējīgu un videi draudzīgu uzņēmumu veidošanos.

65Arvien vairāk iedzīvotāju ir nodarbināti "zaļajās"

66darbavietās, kas ražo klimatam un videi draudzīgus produktus un

67pakalpojumus. Privātie uzņēmumi arvien vairāk savā darbībā

68piemēro ZI, lai samazinātu savu ietekmi uz vidi. Valsts un

69pašvaldības sniedz padziļinātu atbalstu jaunajiem uzņēmējiem, lai

70veicinātu OMA un virzību uz klimatneitralitāti. Ilgtspējīgas

71uzņēmējdarbības atbalstam ir pieejams finansējums no dažādām

72valsts, ES un privātām finanšu institūcijām un instrumentiem.

73Uzņēmējdarbības stabila un ilgtspējīga attīstība ir

74priekšnoteikums Latvijas iedzīvotāju labklājībai un sakārtotai

75videi.

76• Mājsaimniecības aktīvi izmanto OMA principus

77klimatneitralitātes sasniegšanai

78Kopējo valsts virzību uz klimatneitralitāti veido ikkatra

79iedzīvotāja ikdienas izvēles. Ikviena mājsaimniecība ir atbildīga

80par mājokļa, izmantoto tehnoloģiju un ierīču energoefektivitāti,

81kā arī izvēlēto energoresursu izmantošanas paradumiem, samazinot

82negatīvo ietekmi uz klimatu un vidi. Mājsaimniecības savstarpēji

83dalās ar labajām praksēm un pieredzi centienos samazināt savu

84ietekmi uz vidi.

857.2. Stratēģijas īstenošanā

86izmantojamie instrumenti

87Stratēģijas īstenošanai izmantojamos instrumentus var iedalīt

88gan pēc būtības, gan pēc sasniedzamā mērķa. Balstoties uz esošo

89pieredzi ir lietderīgi izdalīt piecas instrumentu grupas:

90sabiedrības informēšana, tiesību akti un regulējošais ietvars,

91tirgus mehānismi, fiskālie instrumenti un finanšu

92instrumenti.

93• Sabiedrības informēšana un izpratnes veidošana

94Neskatoties uz pārliecinošiem pierādījumiem69 par

95klimata pārmaiņām un to negatīvo ietekmi uz vidi un cilvēku

96veselību, daudzi Latvijas iedzīvotāji joprojām nav pietiekami

97informēti par klimata pārmaiņām, to radītajiem riskiem, kā arī

98veicamajām rīcībām to mazināšanai. Sabiedrības informēšana un

99izpratnes par klimata pārmaiņu procesiem veidošana ir viens no

100nozīmīgākajiem pasākumiem, kā palielināt ieinteresētību un

101motivāciju iedzīvotājiem iesaistīties ar klimata pārmaiņām

102saistīto jautājumu risināšanā, tāpēc jaunu rīcībpolitiku

103dokumentu izstrādē ir jāparedz, kādi pasākumi sabiedrības

104izpratnes veidošanai tiks īstenoti.

105• Tiesību akti un regulējošais ietvars

106Tiesību aktiem un regulējošam ietvaram ir jāaptver visi

107pārējie stratēģijas īstenošanā izmantojamie instrumenti. Tiesību

108akti ir viens no veidiem kā reglamentēt visu pārējo instrumentu

109darbību un kuros var noteikt dažādu to elementu raksturlielumus.

110Papildus tie var noteikt nosacījumus, standartus, prasības un

111procesus, kas neietilpst citos šajā apakšnodaļā minētajos

112instrumentos. Tiesību akti un regulējošais ietvars var būt

113balstīts ne tikai uz normatīvajiem aktiem, ko izstrādā un

114apstiprina publiskais sektors, bet arī var tikt veidots uz

115brīvprātīgās vienošanos principa starp dažādām pusēm.

116• Tirgus mehānismi

117Tiecoties uz klimatneitralitāti būtiska nozīme ir dažādu jaunu

118tirgus mehānismu ieviešanai kā arī jau esošo tirgus mehānismu

119attīstīšanai un pilnveidošanai. Šobrīd Latvijai aktuāla ir dalība

120ES ETS. Esošā sistēma ir izveidota, bet darbs pie turpmākas

121pilnveidošanas ir jāturpina, lai pilnvērtīgi spētu palīdzēt

122sasniegt klimata mērķus. Tikai pie relatīvi augstas emisijas

123kvotas cenas ES ETS izpilda savu uzdevumu - veicināt operatorus

124veikt SEG emisiju samazinošus pasākumus. Ņemot vērā, ka būtiska

125loma ir tirgojamo atļauju apjomam un cenai tirgū, plānojot jaunus

126tirgus mehānismus, ir detalizēti jāplāno apritē esošo atļauju

127apjomi un to ietekme uz citiem tirgus mehānismiem. Papildus ES

128ETS, pasaulē darbojas vairākas emisiju tirdzniecības sistēmas,

129piemēram, Ķīnā, ASV, Korejā, Šveicē, Jaunzēlandē, Kanādā un

130Japānā. Līdz ar to līdz 2050. gadam arī Latvijā varētu būt

131izveidota arī sava nacionālā emisiju tirdzniecības sistēma

132atbilstoši nacionālajām interesēm, piemēram, mežsaimniecības

133nozarē. Tāpat visticamāk tuvākajā nākotnē tiks izveidots vienots

134starptautisks tirgus mehānisms Parīzes nolīguma ietvaros.

135• Fiskālie instrumenti

136Galvenie fiskālie instrumenti Stratēģijas ieviešanai ir

137nodokļi un subsīdijas. Ir izdalāmas divu veidu nodokļu grupas:

138nodokļi, kuriem ir tieša ietekme uz SEG emisiju samazināšanu un

139nodokļi, kuri pastarpināti veicina SEG emisiju samazināšanu. SEG

140emisiju samazinoši nodokļi vai nodokļi, kuros, piemēram,

141CO2 ir nodokļa komponente ar tiešu ietekmi vislabāk

142nodrošina "piesārņotājs maksā" principa ieviešanu. Līdz

1432050. gadam nodokļu sistēma kopumā jāpārstrukturizē, tādā veidā,

144lai attiecīgo kategoriju nodokļu mērķu neatņemama sastāvdaļa būtu

145klimata pārmaiņu samazināšanas un pielāgošanās klimata pārmaiņām

146veicināšana. Savukārt, netiešās ietekmes nodokļi veicina SEG

147emisiju samazināšanu iedarbojoties uz resursiem, precēm un

148pakalpojumiem, kas tiek izmantoti procesos, kam ir būtiska nozīme

149SEG emisiju radīšanā. Šādā veidā tiek mazināts to patēriņš,

150vienlaicīgi stimulējot AER izmantošanu.

151Klimatneitralitātes sasniegšanai ir izmantojamas arī

152subsīdijas, atlaides, nodokļu atmaksas. Pilnībā jāatsakās no

153fosilo kurināmo subsīdijām, koncentrējoties un pārvirzoties uz

154AER atbalstu.

155• Finanšu instrumenti

156Finanšu instrumenti ir aizdevumi, fondi, vērtspapīri, riska

157kapitāls u.tml. Finanšu instrumenti ir efektīvs līdzeklis, caur

158kuru ar publisko finansējumu maksimāli piesaistīt un aktivizēt

159pēc iespējas vairāk privātā kapitāla. No finansējuma saņēmēja

160viedokļa tradicionālie granti, kad publiskais finansējums tiek

161novirzīts kādai programmai vai projektam ir pievilcīgas, taču

162tādā veidā daļa publiskā kapitāla tiek izņemta no apgrozības.

163Nākotnē vairāk jāorientējas uz dažādiem "draudzīgiem"

164aizdevumu veidiem, piemēram, veidojot nacionālu

165energoefektivitātes fondu, kas nodrošinās ilgtermiņa aizdevumus

166ar zemām procentu likmēm, nodrošinot īpašu apdrošināšanu pret

167aizdevuma saistību nepildīšanu, vai piedāvājot noteiktu atlaidi

168kopējo izmaksu atmaksai, ja pierādīts enerģijas ietaupījums, vai

169arī sniedzot bezprocentu aizdevumus maznodrošinātām

170mājsaimniecībām. Potenciāli efektīvs veids privāto investīciju

171piesaistei varētu būt jauktais finanšu instruments (blending

172financial instrument), kas ietver gan granta, gan aizdevuma

173daļu.

174Tāpat var izmantot rotācijas fondu principu, kas gūst aizvien

175lielāku popularitāti energoefektivitātes projektu finansēšanā.

176Aizdevumi un rotācijas fondi nodrošina publiskā kapitāla

177atgriešanos atpakaļ apritē, kā rezultātā ir iespēja finansēt

178jaunus projektus. Jāturpina attīstīt arī trešo pušu finansēšanu,

179piemēram, piesaistot energoservisa kompānijas (ESKO) vai

180pašvaldības energoservisa uzņēmumus (PESKO), kas investē enerģiju

181taupošos pasākumos un veiktās investīcijas atpelna no panāktā

182energoresursu ietaupījuma ilgtermiņā.

183Sekmīgai un ilgtspējīgai sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai,

184infrastruktūras attīstīšanai un uzturēšanai jāturpina mērķtiecīgi

185attīstīt publiskā un privātā sektora partnerība (PPP) ilgtermiņa

186sadarbībā apvienojot un kopīgi izmantojot tiem pieejamos resursus

187- īpašumu, finanšu līdzekļus, zināšanas un pieredzi, dalot arī ar

188PPP īstenošanu saistītos riskus, ieguldījumus un ieguvumus.

189Turklāt publiskajam sektoram strādājot pie finanšu instrumentu

190budžeta plānošanas, plānotās aktivitātes cieši jāsasaista ar SEG

191emisiju uzskaiti.

192Arī "zaļo" obligāciju attīstīšanai ir būtiska loma

193cīņai ar klimata pārmaiņām, jo caur tām iespējams piesaistīt

194finansējumu vai refinansēt projektus, kas sniedz ieguldījumu

195cīņai ar klimata pārmaiņām. Investoriem arvien svarīgāk kļūst

196tas, kā tiek izmantoti no obligācijām iegūtie finanšu līdzekļi un

197"zaļās" obligācijas ir veids, kā veikt ilgtspējīgas

198investīcijas.

199Lai virzītos uz klimatneitralitāti 2050. gadā nozīmīga loma

200būs pieejamajam finansējumam Daudzgadu finanšu shēmas ietvaros

201klimata aktivitāšu īstenošanai, ņemot vērā politikas plānošanas

202dokumentos noteiktajām prioritātēm. OMA principi kā horizontāls

203jautājums jāņem vērā veicot ieguldījumus ES fondu finansējuma

204ieviešanā.

205Energosistēmu izmaksas veido sistēmu uzturēšanas un

206ekspluatācijas izmaksas, investīcijas tehnoloģijās un

207energoefektivitātē, kā arī izmaksas par patērēto kurināmo. Tā kā

208izmaksas paredzamas arī bāzes scenārijā, jo jebkurā gadījumā, lai

209sistēma spētu nodrošināt patērētājus ar nepieciešamiem

210pakalpojumiem, ir nepieciešams nepārtraukti to uzturēt un

211atjaunināt, klimatneitralitātes scenārija izmaksu raksturošanai

212tiek izmantotas papildu investīcijas un papildu izmaksas,

213salīdzinot ar bāzes scenārija īstenošanu.

214Pēc sākotnējām indikatīvām prognozēm70 papildu

215investīcijas mērķa scenārija īstenošanai (klimatneitralitātes

216sasniegšanai), salīdzinot ar bāzes scenāriju, laika periodā līdz

2172050. gadam, ir ~ 16 miljardi EUR (2010. gada salīdzināmajās

218cenās) jeb ~1,35 % vidēji gadā no IKP laika periodā (2020. -

2192050.g.).

220Tomēr, pateicoties šīm investīcijām, veidojas arī ieguvumi,

221piemēram, no izmaksu par kurināmo samazināšanās (arī resursu

222izmantošanas efektivitātes paaugstināšanas dēļ) un citu

223ekspluatācijas izmaksu ietaupījumiem. Līdz ar to laika periodā

224līdz 2050. gadam papildu kopējās izmaksas mērķa scenārija

225īstenošanai salīdzinot pret kopējām bāzes scenārija izmaksām pēc

226sākotnējām indikatīvām prognozēm71 ir ~ 13,5 miljardi

227EUR (2010. gada salīdzināmajās cenās) jeb ~ 1,1% vidēji gadā no

228IKP laika periodā (2020. - 2050.g.).

229Stratēģijā izvirzīto mērķu īstenošanai nepieciešamais

230finansējums tiks vērtēts, izstrādājot jaunos nozaru plānošanas

231dokumentus.

2327.3. Stratēģijas pārskats

233Stratēģiju pārskata līdz 2029. gada 1. janvārim, un vēlāk ik

234pēc 10 gadiem72. Stratēģiju var pārskatīt biežāk,

235iesniedzot pamatojumu (informatīvo ziņojumu) MK.

236Stratēģijas izvērtēšanai VARAM iesniedz MK informatīvo

237ziņojumu par Stratēģijas īstenošanas un rezultatīvo rādītāju

238sasniegšanas progresu.